C_2022117LV.01012001.xml

P9_TA(2021)0392

ES prasību īstenošana attiecībā uz apmaiņu ar nodokļu informāciju

Eiropas Parlamenta 2021. gada 16. septembra rezolūcija par ES prasību īstenošanu attiecībā uz apmaiņu ar nodokļu informāciju: progress, gūtā pieredze un risināmās problēmas (2020/2046(INI))

(2022/C 117/13)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. un 14. pantu,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 113. un 115. pantu,

—	ņemot vērā Padomes 2011. gada 15. februāra Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (1) (DAC),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1286/2013, ar ko izveido rīcības programmu nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (“Fiscalis 2020”) un atceļ Lēmumu Nr. 1482/2007/EK (2),

—	ņemot vērā Padomes 2014. gada 9. decembra Direktīvu 2014/107/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (3),

—	ņemot vērā Padomes 2015. gada 8. decembra Direktīvu (ES) 2015/2376, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (4),

—	ņemot vērā Padomes 2016. gada 25. maija Direktīvu (ES) 2016/881, ar ko Direktīvu 2011/16/ES groza attiecībā uz obligātu automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā (5),

—	ņemot vērā Padomes 2016. gada 6. decembra Direktīvu (ES) 2016/2258, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz nodokļu iestāžu piekļuvi informācijai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (6),

—	ņemot vērā Padomes 2018. gada 25. maija Direktīvu (ES) 2018/822, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza Direktīvu 2011/16/ES (7),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 15. jūlija priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (DAC7) (COM(2020)0314),

—	ņemot vērā Padomes 2020. gada 2. jūnija secinājumus par turpmāko administratīvo sadarbību nodokļu uzlikšanas jomā Eiropas Savienībā,

—	ņemot vērā savu 2021. gada 10. marta nostāju attiecībā uz priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (8),

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 23. novembrī publicēto sākotnējo ietekmes izvērtējumu attiecībā uz priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2011/16/ES groza attiecībā uz pasākumiem, ar kuriem pastiprina spēkā esošos noteikumus un paplašina informācijas apmaiņas satvaru nodokļu uzlikšanas jomā, lai iekļautu kriptoaktīvus un e-naudu,

—	ņemot vērā Komisijas 2017. gada 18. decembra ziņojumu par to, kā tiek piemērota Padomes Direktīva 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (COM(2017)0781),

—	ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. decembra ziņojumu par pārskatu un novērtējumu attiecībā uz statistiku un informāciju par automātisko informācijas apmaiņu tiešo nodokļu jomā (COM(2018)0844),

—	ņemot vērā Komisijas dienestu 2019. gada 12. septembra darba dokumentu “Padomes Direktīvas 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK, izvērtējums” (SWD(2019)0327),

—	ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 3/2021 “Nodokļu informācijas apmaiņa Eiropas Savienībā: stabils pamats, nepilnības īstenošanā”,

—	ņemot vērā 2019. gada 26. marta rezolūciju par finanšu noziegumiem, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu (9),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 7. maija paziņojumu “Rīcības plāns attiecībā uz visaptverošu Savienības politiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai” (C(2020)2800),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 15. jūlija paziņojumu “Rīcības plāns taisnīgas un vienkāršas nodokļu sistēmas izveidei, kas atbalsta ekonomikas atveseļošanas stratēģiju” (COM(2020)0312),

—	ņemot vērā Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorāta publicēto pētījumu Implementation of the EU requirements for tax information exchange (10) (ES prasību attiecībā uz nodokļu informācijas apmaiņu izpilde),

—	ņemot vērā ESAO 2013. gada 19. jūlija Rīcības plānu attiecībā uz nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS),

—	ņemot vērā ESAO 2020. gada 9. decembra ziņojumu Peer Review of the Automatic Exchange of Financial Account Information 2020 (Finanšu konta informācijas automātiskās apmaiņas profesionālizvērtēšana (2020. g.)),

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2020. gada 18. septembra atzinumu “Efektīvi un saskaņoti ES pasākumi cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodokļu oāzēm” (11),

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu, kā arī Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmuma par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu,

—	ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0193/2021),

tā kā ES saskaras ar negodīgu un agresīvu nodokļu praksi, piemēram, ar daudznacionālu uzņēmumu īstenotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un peļņas novirzīšanu, kā rezultātā ES dalībvalstis zaudē 160–190 miljardus EUR gadā (12); tā kā šis zaudējums ir milzīgs, ņemot vērā veselības, sociālo un ekonomikas krīzi, ar ko pašlaik saskaras un kuru pašlaik cenšas pārvarēt ES; tā kā ES nodokļu maksātāji 2016. gadā ārzonā turēja 1,5 triljonus EUR, kā rezultātā, indivīdiem izvairoties no nodokļu maksāšanas, Eiropas Savienībā tika zaudēti nodokļu ieņēmumi vidēji 46 miljardu EUR apjomā (13); tā kā šīs summas atspoguļo tikai daļu no vispārējās problēmas, kas ir indivīdu un uzņēmumu īstenotā nodokļu apiešana, un tā kā šīs summas nelikumīgi tiek atņemtas valstu budžetiem un līdz ar to rada papildu slogu personām, kuras godīgi maksā nodokļus;

tā kā pēdējos gados nodokļu administrāciju sadarbība gan ES, gan pasaules līmenī ir būtiski uzlabojusies — ar mērķi efektīvāk apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un krāpšanu nodokļu jomā —, it īpaši pateicoties 2014. gadā apstiprinātajam G20/ESAO Kopējam ziņošanas standartam;

tā kā pētniecisko žurnālistu izdarītie daudzkārtējie atklājumi, piemēram, LuxLeaks, “Panamas dokumenti”, “Paradīzes dokumenti”, cum-ex/cum-cum skandāli un visnesenākie — OpenLux — atklājumi ir veicinājuši informētības palielināšanos un likuši Eiropas Savienībai vēl vairāk pilnveidot savus instrumentus cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un krāpšanu nodokļu jomā; tā kā OpenLux atklājumi ir uzskatāmi parādījuši, ka apmaiņai ar nodokļu informāciju jābūt kvalitatīvākai un jāsniedz reāli rezultāti;

tā kā DAC, kas stājās spēkā 2013. gada janvārī un ar ko aizstāj Padomes Direktīvu 77/799/EEK par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpēju palīdzību attiecībā uz tiešo nodokļu un apdrošināšanas prēmiju aplikšanu ar nodokļiem, paredz noteikumus un procedūras dalībvalstu sadarbībai to administrāciju veiktas informācijas apmaiņas jomā, it īpaši automātiskas informācijas apmaiņas (AIA) par ienākumiem un aktīviem jomā;

tā kā DAC pēc tam tika grozīta piecas reizes, lai pakāpeniski paplašinātu AIA darbības jomu, tajā iekļaujot informāciju par finanšu kontiem un saistītiem ienākumiem (DAC2), iepriekšējiem pārrobežu nolēmumiem (IPN) un iepriekšēju vienošanos par cenu (IVC) (DAC3), un daudznacionālu uzņēmumu sniegtos pārskatus par katru valsti (PKV) (DAC4), lai nodokļu iestādēm nodrošinātu piekļuvi informācijai par faktiskajām īpašumtiesībām, kura tiek vākta saskaņā ar noteikumiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (DAC5), un, visbeidzot, lai paplašinātu AIA darbības jomu, tajā iekļaujot pārrobežu nodokļu plānošanas shēmas, un lai ieviestu starpniekiem piemērojamus obligātas informācijas atklāšanas noteikumus (DAC6);

tā kā DAC1 līdz DAC4 noteikumi par AIA stājās spēkā laikposmā no 2015. gada janvāra līdz 2017. gada jūnijam un tā kā ir iespējams izvērtēt to sākotnējo ietekmi, savukārt ir pārāk agri izvērtēt DAC5 un DAC6 noteikumu ietekmi, jo tās stājās spēkā tikai attiecīgi 2018. gada janvārī un 2020. gada jūlijā;

tā kā Komisija 2020. gada jūlijā ierosināja turpmākus grozījumus, lai paplašinātu AIA darbības jomu, cita starpā tajā iekļaujot ienākumus, kas gūti ar digitālu platformu palīdzību (DAC7), un ir paziņojusi par turpmāku grozījumu izdarīšanu, lai nodrošinātu piekļuvi informācijai par kriptoaktīviem (DAC8); tā kā šāda pārskatīšana varētu būt iespēja uzlabot informācijas apmaiņas satvaru kopumā;

H.	tā kā Padome ir slēgusi sarunas par vairākām DAC pārskatīšanām, tostarp par neseno DAC7 priekšlikumu, neņemot vērā Eiropas Parlamenta viedokli un līdz ar to rīkojoties pretrunā lojālas sadarbības principam un ignorējot LESD 115. pantā noteikto Eiropas Parlamenta lomu apspriešanās procesā;

I.	tā kā grūtības Padomē panākt vienošanos par Komisijas ierosinātajiem uzlabojumiem nesniedz pietiekamas atbildes uz to, kā risināt globālus nodokļu jautājumus;

J.	tā kā joprojām pastāv dažas neatbilstības starp starptautiskajiem un Eiropas standartiem, it īpaši attiecībā uz termiņu nodokļu informācijas paziņošanai; tā kā lielākā daļa dalībvalstu atklāj apkopota līmeņa informāciju no PKV saskaņā ar BEPS rīcības plāna 13. darbību;

K.	tā kā ES ir parakstījusi nolīgumus ar trešām valstīm, tostarp ar Andoru, Lihtenšteinu, Monako, Sanmarīno un Šveici, lai nodrošinātu DAC2 paredzētajai informācijai līdzvērtīgas informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm; tā kā attiecībā uz vēlākām DAC versijām līdzīgi nolīgumi nav noslēgti;

tā kā par DAC1 līdz DAC4 īstenošanu publiski pieejama ir tikai ļoti ierobežota informācija, tā kā nav pieejama gandrīz nekāda skaitliska informācija par DAC4 paredzēto tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz PKV, un tā kā skaitliska informācija par DAC īstenošanu dalībvalstu līmenī ir pieejama reti;

M.	tā kā Parlaments pilnībā ievēro principu, kas paredz valstu suverenitāti nodokļu jomā;

tā kā saskaņā ar pieejamo informāciju kopš DAC1 un DAC2 stāšanās spēkā ievērojami ir palielinājusies informācijas apmaiņa, kas tiek veikta saskaņā ar šo direktīvu noteikumiem par AIA, un ka dalībvalstis laikposmā no 2015. gada līdz 2017. gada vidum atbilstoši DAC1 noteikumiem ir apmainījušās ar aptuveni 11 000 paziņojumu, kuri attiecas uz gandrīz 16 miljoniem nodokļu maksātāju un uz ienākumiem un/vai aktīviem vairāk nekā 120 miljardu EUR vērtībā, un kopš 2018. gada atbilstoši DAC2 noteikumiem — ar aptuveni 4 000 paziņojumu, kas attiecas uz aptuveni 8,3 miljoniem kontu, kuru kopējā vērtība ir gandrīz 2,9 triljoni EUR;

tā kā, pateicoties DAC3 noteikumiem par AIA, ievērojami ir palielinājies paziņoto IPN un IVC skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, kad apmaiņa ar šādu informāciju notika reti un spontāni — lai gan kopš 1977. gada ir spēkā juridiski saistoša prasība veikt apmaiņu ar informāciju par daudziem IPN un IVC —, jo 2017. gadā tika paziņots par 17 652 IPN/IVC salīdzinājumā ar tikai 2 529 IPN/IVC 2016. gadā, 113 — 2015. gadā un 11 — 2014. gadā; tā kā gūtos panākumus nevar mērīt tikai, vadoties pēc kopējā IPN un IVC skaita pieauguma, kā uzskatāmi parādīts LuxLetters atklājumos;

tā kā saskaņā ar LES 14. pantu Parlamenta pienākums ir kopā ar Padomi īstenot politisko kontroli attiecībā uz Komisiju, tostarp attiecībā uz tās izpildes nodrošināšanas un īstenošanas politiku, un tā kā šī pienākuma veikšanai ir nepieciešama atbilstoša piekļuve attiecīgajai informācijai; tā kā saskaņā ar LES 17. panta 8. punktu Komisijai ir atbildīga Eiropas Parlamenta priekšā;

tā kā Komisija kopumā ir uzsākusi 73 pārkāpuma procedūras, kas galvenokārt ir saistītas ar aizkavēšanos dalībvalstīm veicamajā DAC transponēšanā, un tā kā 2021. gada janvārī divas pārkāpuma procedūras joprojām turpinājās; tā kā tas, ka dalībvalstis novēloti vai nepilnīgi transponēja DAC, bija par pamatu vairāku pārkāpuma procedūru uzsākšanai un tā kā šis scenārijs ir pamatā Parlamenta nostājai, ka Komisijai ir stingri jākontrolē ES nodokļu jomas tiesību aktu un it īpaši DAC noteikumu transponēšana;

R.	tā kā ESAO, 2014. gadā pieņemot Kopējo ziņošanas standartu (KZS), radīja globālu standartu attiecībā uz AIA un tā kā vairāk nekā 100 jurisdikcijas visā pasaulē ir apņēmušās veikt AIA par finanšu kontiem, sākot no 2021. gada;

S.	tā kā Parlaments atzīst, ka tam nav likumdošanas pilnvaru tiešo nodokļu uzlikšanas jomā un ir tikai ierobežotas likumdošanas pilnvaras netiešo nodokļu uzlikšanas jomā;

T.	tā kā DAC satvars būtu jāpapildina ar līdzvērtīgas uzmanības pievēršanu nodokļu administrāciju spējai un vēlmei atvieglot atbilstības nodrošināšanu un rīkoties nodokļu maksātāju interesēs;

tā kā Direktīvai par administratīvu sadarbību nodokļu jomā jābūt instrumentam, ar ko uzlabot valstu nodokļu administrāciju darba koordinēšanu, taču tajā jāņem vērā šādas dimensijas: i) nodokļu administrāciju resursu (cilvēkresursu, finanšu un infrastruktūras, galvenokārt digitālās infrastruktūras) pastiprināšana, ii) nodokļu maksātāju tiesību aizsardzība, piemēram, datu aizsardzība, iii) profesionālā un rūpnieciskā noslēpuma aizsardzība, nosakot augstus kiberdrošības standartus informācijas apmaiņas procesā, iv) administratīvā un birokrātiskā sloga mazināšana nodokļu maksātājiem un uzņēmumiem, v) nodokļu administrācijām piemērojamo izpildes standartu paaugstināšanas veicināšana, nosakot īsākus termiņus atbilstības ES noteikumiem panākšanai, un, vi) mūsu uzņēmumu konkurētspējas aizsardzība, atrodot vienkāršākus un ātrākus veidus, kā nodrošināt administratīvo prasību ievērošanu;

tā kā Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomikas krīzes dēļ valdībām nācās īstenot ievērojamus fiskālos un budžeta centienus, tostarp uzņēmumiem sniegta atbalsta veidā; tā kā šāda atbalsta saņēmējiem ir jāpilda savi sociālie pienākumi, piemēram, atbilstoša sadarbība ar nodokļu iestādēm, lai nodrošinātu visaptverošu nodokļu informācijas apmaiņu;

tā kā nodokļu informācijas apmaiņas efektivitāte vairāk ir atkarīga no datu, ar kuriem notiek apmaiņa, kvalitātes nekā no to daudzuma; tā kā tāpēc datu kvalitātei un pilnīgumam ir būtiska nozīme, lai gūtu pēc iespējas lielāku labumu no DAC satvara; tā kā tas, ka trūkst publiski pieejamas informācijas par kvantitatīvajiem datiem par informācijas apmaiņu, ko veic saskaņā ar DAC1 līdz DAC4, būtiski apgrūtina dalībvalstu parlamentu un Eiropas Parlamenta īstenoto demokrātisko kontroli;

tā kā aizvien vairāk digitalizētajai un globalizētajai ekonomikai piemīt sarežģītas un grūtus uzdevumus radošas dimensijas, tādas kā digitālie aktīvi un kriptoaktīvi, ir svarīgi pastiprināt valstu nodokļu administrāciju sadarbību šajā jomā; tā kā skaidra kriptoaktīvu definēšana saskaņā ar ESAO un Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ietvaros pašlaik notiekošo darbu ļautu pastiprināt cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un veicināt taisnīgu nodokļu uzlikšanu; tā kā kriptovalūtu skaita palielināšanās ir aktuāla problēma, kas būtu jāņem vērā jebkādos centienos pastiprināt administratīvo sadarbību, balstoties uz subsidiaritātes un proporcionalitātes principu;

tā kā nodokļu politika ir valsts fiskālās un nodokļu suverenitātes pamatā un ir dalībvalstu kompetencē; tā kā jebkuram svarīgam ES līmeņa lēmumam ir jābalstās uz stingru starpvaldību loģikas ievērošanu, jo tā ir noteicošais faktors šajā ES integrācijas jomā; tā kā svarīgi lēmumi par turpmāku integrāciju šajā jomā vienmēr ir jāpieņem, ievērojot Līgumus, valstu kompetenci un valstu fiskālo un nodokļu suverenitāti; tā kā Parlaments atbalsta vērienīgo mērķi rast inovatīvus risinājumus nodokļu jautājumos, paturot prātā institucionālo satvaru, ko mēs vēlamies saglabāt;

Z.	tā kā administratīvai sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā ir jābūt instrumentam, ar ko, izmantojot uzlabotus komunikācijas kanālus un efektīvu informācijas apmaiņas praksi, pastiprināt cīņu pret indivīdu un uzņēmumu īstenoto krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

AA.

tā kā Direktīvas par administratīvu sadarbību nodokļu jomā secīgā pārskatīšana liecina par to, ka tā dalībvalstīm un ES politikas veidotājiem ir pastāvīgas intereses objekts, ka ES instrumenti pakāpeniski attīstās saskaņā ar ciešākas sadarbības loģiku un ka iedzīvotāji apzinās ES risinājumu pievienoto vērtību ar nodokļu uzlikšanu saistītu problēmu — galvenokārt nodokļu apiešanas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā — risināšanas ziņā;

AB.	tā kā informācijas apmaiņu par indivīdu ienākumiem un kapitāla pieaugumu, it īpaši nekustamā īpašuma jomā, apdraud čaulas sabiedrības;

AC.	tā kā pašreizējais satvars neparedz automātisku apmaiņu ar informāciju par uzņēmumu akciju faktiskajiem īpašniekiem;

AD.

tā kā fizisku personu bagātības pārvaldītājfirmas bieži vien tur lielus pārrobežu aktīvus, šajā nolūkā izmantojot tiešās īpašumtiesības uz uzņēmumiem vai ieguldījumu vienībām, kuru akcijas tur neliels personu skaits (14); tā kā šādas finanšu iestādes var būt interešu konfliktā un tā kā šāda situācija var veicināt nedrošas nodokļu informācijas sniegšanu; tā kā valstu nodokļu sistēmas gandrīz nemaz neaptver nerealizēto kapitāla pieaugumu, ko indivīdi tur ārvalstīs reģistrētos uzņēmumos, kuriem piemēro zemu nodokļa likmi; tā kā abas minētās situācijas privātpersonām ar lielu neto aktīvu vērtību sniedz iespēju uzkrāt bagātību, pateicoties tam, ka viņu ienākumiem tiek piemērota zema nodokļa likme, savukārt vidusslānis var uzkrāt bagātību, tikai izmantojot ienākumus, kas pilnībā tiek aplikti ar nodokli;

AE.	tā kā pienācīgi funkcionējošs un efektīvs informācijas apmaiņas satvars var atvieglot spiedienu uz budžetu visās dalībvalstīs,

Tvērums un ziņošanas prasības

atzinīgi vērtē to, ka ES iestādes pastāvīgi uzlabo un paplašina informācijas apmaiņas tvērumu, lai ierobežotu krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, tostarp atzinīgi vērtē neseno priekšlikumu par DAC7, kā arī plānus attiecībā uz DAC8; tomēr atzīmē — lai gan DAC satvara darbības joma nepārtraukti paplašinās, pārāk maz uzmanības tika veltīts līdzvērtīgai datu kvalitātes un pilnīguma uzlabošanai;

uzsver, ka informācijas apmaiņa starp nodokļu administrācijām ir būtiski uzlabojusies gan pasaules, gan ES līmenī; atgādina, ka DAC2, DAC3, DAC4, DAC6 un DAC7 ir tieši saistītas ar ESAO līmenī uzsākto darbu; uzskata, ka pasākumi, par kuriem panākta vienošanās pasaules līmenī, ir Eiropas Savienībai minimālais standarts;

atzīmē — lai līdz minimumam samazinātu ienākumu nedeklarēšanas risku, nodokļu iestādēm būtu labāk jāpiemēro attiecīgie noteikumi, un tāpēc aicina Komisiju garantēt, ka labāk tiek nodrošināta noteikumu ievērošana; tomēr atzīmē, ka no attiecīgo noteikumu darbības jomas joprojām ir izslēgti daži ienākumu un aktīvu veidi un ka tas rada nodokļu saistību apiešanas risku; aicina Komisiju izvērtēt nepieciešamību AIA tvērumā iekļaut šādu informāciju par īpašumtiesībām, ienākumu posteņus un nefinanšu aktīvus (kā arī izvērtēt piemērotākos veidus, kā to izdarīt, un iesniegt konkrētus priekšlikumus): a) nekustamā īpašuma un uzņēmumu faktiskie īpašnieki, b) kapitāla pieaugums, kas saistīts ar nekustamo īpašumu, un kapitāla pieaugums, kas saistīts ar finanšu aktīviem, tostarp ar valūtas tirdzniecību, — it īpaši, lai rastu veidus, kā uzlabot nodokļu administrāciju informētību, lai tās varētu noteikt radīto kapitāla pieaugumu, c) dividenžu ienākumi no nefiduciāriem kontiem, d) nefinanšu aktīvi, tādi kā skaidra nauda, mākslas darbi, zelts vai citas vērtslietas, kas tiek turēti brīvostās, muitas noliktavās vai seifos, e) īpašumtiesības uz jahtām un privātām lidmašīnām, un, f) konti lielākajās vienādranga aizdošanas, kolektīvas finansēšanas un līdzīgās platformās;

konstatē, ka DAC1 efektivitāti nopietni ierobežo tas, ka dalībvalstīm tiek prasīts ziņot tikai par vismaz divām ienākumu kategorijām; pieņem zināšanai neseno grozījumu, kas dalībvalstīm uzliek par pienākumu apmainīties ar visu pieejamo informāciju vismaz par četrām ienākumu kategorijām par taksācijas periodiem, sākot no 2024. gada; aicina Komisiju pēc ietekmes izvērtēšanas noteikt par obligātu ziņošanu par visām ienākumu un aktīvu kategorijām, kas ietilpst attiecīgajā darbības jomā; aicina dalībvalstis informācijas apmaiņas nolūkā izveidot efektīvus un pieejamus reģistrus; atzīmē, ka šādi centieni arī veicinās iekšzemes nodokļu iekasēšanu;

konstatē sarežģīto uzdevumu, kas saistīts ar informācijas vākšanu par e-naudu un/vai kriptoaktīviem, un grūtības tos iekļaut AIA, jo tie nav atkarīgi no starpniekiem; prasa izveidot visaptverošu satvaru informācijas par e-naudu un kriptoaktīviem vākšanai;

konstatē, ka ziņojošo finanšu iestāžu definīcija un kontu veidi, par kuriem jāsniedz pārskati saskaņā ar DAC2, ir saistīti ar apiešanas un palielinātas birokrātijas risku; prasa Komisijai izvērtēt nepieciešamību paplašināt ziņošanas pienākumus, tos piemērojot arī citiem attiecīgajiem finanšu iestāžu veidiem, vienlaikus izvairoties no birokrātijas, un attiecīgā gadījumā iesniegt priekšlikumu, taču no jauna apsvērt pārvaldītu ieguldījumu vienību, kuru akcijas tur neliels personu skaits, uzskatīšanu par finanšu iestādēm, pārskatīt izslēgto kontu definīciju un atcelt robežvērtības, kas piemērojamas iepriekš pastāvējušiem vienību kontiem; atgādina — ja ir ieviestas atbilstošas IT sistēmas, nulles atbrīvojumu un nulles robežvērtību piemērošanas prakse var palīdzēt mazināt birokrātiju; lai mazinātu birokrātiju, aicina Komisiju izvērtēt finanšu iestāžu pienākumu iesniegt nulles deklarāciju gadījumos, kad nav paziņojamas informācijas;

konstatē, ka DAC3 ietver atsevišķas aklās zonas un ka tai var būt neplānota negatīva ietekme, piemēram, tas, ka nodokļu administrācijas neveic apmaiņu ar informāciju par IPN, ja tie ir pārāk labvēlīgi, vai tas, ka nodokļu administrācijas izmanto neoficiālas vienošanās, lai izvairītos no informācijas apmaiņas, kā to Luksemburgā atklājusi neoficiālo nodokļu nolēmumu prakse ar t. s. informācijas vēstuļu palīdzību; pauž nožēlu par privātpersonām ar lielu neto aktīvu vērtību piemēroto preferenciālo režīmu; tādēļ prasa paplašināt saskaņā ar DAC3 veicamās informācijas apmaiņas tvērumu, iekļaujot tajā neoficiālas vienošanās, IVC un IPN, kas nav iepriekšējas (piemēram, vienošanās pēc darījuma noslēgšanas vai pēc nodokļu deklarācijas aizpildīšanas), fiziskas personas un nolēmumus, kuri joprojām ir spēkā, bet kuri tika izdoti, grozīti vai atjaunoti līdz 2012. gadam; pauž nožēlu, ka līdz šim ir ignorēti Parlamenta iepriekš izteiktie aicinājumi šajā jomā; pauž nožēlu, ka saistībā ar DAC3 ievadītie dati nav kvalitatīvi un ka dalībvalstu nodokļu administrācijas tos vēl plaši neizmanto; iesaka nosūtīt īpašu paziņojumu nodokļu administrācijām gadījumos, kad uzņēmumiem, kas gūst labumu no nodokļu nolēmuma, kurš ietilpst DAC3 darbības jomā, ir ar nodokli apliekama klātbūtne;

pauž nožēlu par to, ka DAC3 paredzētā informācijas apmaiņa neattiecas uz divpusējām un daudzpusējām IVC gadījumos, kad saistītā starptautiskā nodokļu konvencija nepieļauj to atklāšanu; aicina dalībvalstis no jauna vest sarunas par spēkā esošajām starptautiskajām nodokļu konvencijām, kuras neļauj atklāt IVC, un nepiekrist šādu konvenciju noslēgšanai nākotnē;

pauž nožēlu, ka centrālajā direktorijā iekļautā kopsavilkuma informācija par IPN un IVC bieži vien ir pārāk vispārīga, lai to varētu izmantot bez papildu informācijas pieprasīšanas; aicina Komisiju izstrādāt pamatnostādnes par to, kāda informācija nodokļu administrācijām būtu sniedzama kopsavilkuma veidā, kuram būtu jāietver jebkāda veida attiecīgā tiešā un netiešā nodokļu uzlikšanas ietekme, piemēram, faktiskās nodokļu likmes;

10.

pauž nožēlu, ka LuxLetters atklājumos atmaskotā neoficiālo nodokļu nolēmumu prakse Luksemburgā, kas noved pie neoficiālas vienošanās, par kuru netiek ziņots saskaņā ar DAC3 prasībām; mudina Komisiju steidzami izvērtēt iespējamo Luksemburgas un citu dalībvalstu izdarīto DAC3 prasību pārkāpšanu, īstenojot līdzīgu praksi, un nepieciešamības gadījumā sākt pārkāpuma procedūru;

11.

atzinīgi vērtē to, ka liels skaits valstu, tostarp daudzas dalībvalstis, sniedz anonimizētu apkopota līmeņa informāciju, kas iegūta no pārskatiem par katru valsti, kā prasīts DAC4 un BEPS rīcības plāna 13. darbībā; pauž nožēlu, ka neliela daļa dalībvalstu šo informāciju nepublicē starptautiskās datubāzēs; prasa izmantot saskaņotu pieeju šajā jomā un uzstāj, lai Komisija iekļautu šo prasību nākotnē veicamajā DAC pārskatīšanā;

12.

iesaka pārskatīt tādu daudznacionālu uzņēmumu sniegtās informācijas tvērumu, kuriem pieder vairākas vienības vienā un tajā pašā jurisdikcijā, lai tādējādi uzlabotu informācijas kvalitāti, vienlaikus izvairoties no pārmērīgām atbilstības nodrošināšanas izmaksām;

13.

konstatē, ka DAC6 paredzētās obligātās informācijas atklāšanas konsekvenci nelabvēlīgi ietekmē tas, ka atsevišķas dalībvalstis neskaidri interpretē pazīmes; tādēļ prasa nodrošināt lielāku skaidrību galvenā ieguvuma testa formulējumā attiecībā uz pazīmēm A un B kategorijā;

14.

atgādina, ka DAC noteikumi ir piemērojami visiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas ziņošanas pienākums; tomēr atgādina arī to, ka pastāv būtiskas atšķirības starp daudznacionāliem uzņēmumiem un MVU to atbilstības nodrošināšanas politikas ziņā un ka tas ir jāņem vērā turpmākajās DAC pārskatīšanās; tādēļ saprot, ka ir jāsamazina atbilstības nodrošināšanas izmaksas un administratīvais slogs MVU;

15.

atgādina, ka ES noteikumi par administratīvu sadarbību nevis aizstāj valstu noteikumus, bet gan nodrošina minimālos standartus attiecībā uz informācijas apmaiņu un sadarbību;

16.

atzīst — lai uzlabotu DAC mērķus, uzsvars būs jāliek uz esošo trūkumu novēršanu tās īstenošanā un uzraudzībā, nevis uz jaunu tiesību aktu izstrādi;

Pienācīgas pārbaudes pienākumi un faktiskās īpašumtiesības

17.

atzīmē, ka informācijas, ar kuru notiek apmaiņa, apjoms ir liels, bet kvalitāte — zema; atzinīgi vērtē Eiropas Revīzijas palātas (turpmāk “Revīzijas palāta”) ieteikumus; konstatē, ka kopīgi konti finanšu iestādēm rada zināmas grūtības; pauž bažas par to, ka finanšu iestāžu rīcībā esoša neprecīza vai novecojusi informācija par rezidenci nodokļu vajadzībām un ar vairākām rezidencēm saistītā ļaunprātīgā izmantošana var novest pie informācijas apmaiņas neveikšanas gadījumos, kad tas būtu nepieciešams; pauž nožēlu par zelta vīzu un pasu izmantošanu, lai apietu informācijas apmaiņas prasību, un atkārto savu aicinājumu pakāpeniski atteikties no visām šādām esošajām shēmām; aicina Komisiju paplašināt pārkāpuma procedūras piemērošanas jomu, to attiecinot uz visām dalībvalstīm, kuras piedāvā zelta vīzas; prasa ieviest stingrākas izpildes nodrošināšanas procedūras dalībvalstu līmenī un iekšzemes sankciju sistēmu, kuras būtu piemērojamas nepareizas vai nepilnīgas paziņotās informācijas gadījumā un kurām būtu efektīva atturoša ietekme; aicina Komisiju iekļaut apmeklējumus uz vietas dalībvalstīs un izvērtēt to uzraudzības sistēmu efektivitāti; aicina dalībvalstis ieviest saskaņā ar DAC vākto datu kvalitātes un pilnīguma pārbaudes sistēmu, regulāru atsauksmju sniegšanu par saņemto informāciju un ziņojumu sniegšanu Komisijai par intervenču lietderīgumu — lai uzlabotu nākotnes lēmumu pieņemšanu —, kā arī procedūras ziņošanas pienākumam pakļauto vienību revīzijai attiecībā uz nosūtīto datu kvalitāti un pilnīgumu; atzīst, ka informācija, ar ko dalībvalstis apmainās saskaņā ar DAC, un šādas apmaiņas pamatā esošās sistēmas ir konfidenciālas;

18.

norāda, ka nav noteiktas sankcijas finanšu iestādēm, kuras vai nu nesniedz pārskatus, vai arī sniedz nepatiesu vai nepareizu informāciju, un ka attiecīgie pasākumi dalībvalstīs būtiski atšķiras; atgādina, ka saskaņā ar DAC 25.a pantu dalībvalstīm ir jāievieš efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas, kas piemērojamas ziņojošajām vienībām; pauž nožēlu par to, ka Komisija neizvērtē sankciju apmēru vai atturošo ietekmi katrā dalībvalstī un ka tā šajā jomā nav piedāvājusi nekādus pamatkritērijus salīdzināšanai vai norādījumus; prasa ieviest saskaņotākas un efektīvākas sankcijas ar atturošu ietekmi, kas piemērojamas neatbilstības gadījumā;

19.

iesaka iekļaut rādītāju, kas raksturotu dažādu konta turētāju kopīgās īpašumtiesības, lai tādējādi izvairītos no dubultas ziņošanas un atvieglotu kontu atlikuma precīzu noteikšanu; turklāt iesaka, lai vienības reģistrētu katra konta turētāja īpašumtiesību daļu un paziņotu gadījumus, kad kontu tur īpašnieki no dažādām jurisdikcijām;

20.

atzīmē, ka DAC5 nodrošina nodokļu iestāžu piekļuvi informācijai par faktiskajām īpašumtiesībām, kas tiek vākta saskaņā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumiem; konstatē, ka ar Piekto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu (AMLD5) ir paplašināta AMLD un DAC mijiedarbības joma un ka AMLD5 dalībvalstīm bija jātransponē līdz 2020. gada 10. janvārim; atzīmē, ka tāpēc DAC efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu transponēšanas dalībvalstīs; konstatē, ka DAC efektivitāti apdraud šo direktīvu nepareiza īstenošana, efektīvas izpildes nodrošināšanas trūkums un atlikušās nepilnības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumā, tādas kā: i) tas, ka faktiskās īpašumtiesības netiek noteiktas attiecībā uz individuāliem kontiem, kas tiek turēti ar aktīvu nefinanšu vienību starpniecību, ii) informācijas par faktiskajām īpašumtiesībām trūkums attiecībā uz nekustamo īpašumu un dzīvības apdrošināšanas līgumiem, iii) savstarpēji savienotu nacionālo reģistru trūkums, it īpaši ar faktisko īpašumtiesību reģistriem savienotu nekustamā īpašuma reģistru trūkums, un, iv) faktisko īpašumtiesību, pienācīgas rūpības un nodokļu nozieguma kopējas definīcijas trūkums;

21.

pauž nožēlu par pašreizējo stāvokli dalībvalstīs AMLD4 transponēšanas jomā (15): Komisija 2020. gada decembrī sāka pārkāpuma procedūru pret 8 dalībvalstīm un 2021. gada februārī — pret 3 dalībvalstīm (16); atzīmē, ka šīs direktīvas noteikumu transponēšanas termiņš bija 2017. gada 27. jūnijs; pauž nožēlu arī par to, ka ir sākta pārkāpuma procedūra pret 16 dalībvalstīm attiecībā uz AMLD5 transponēšanu (17), kuras termiņš bija 2020. gada 10. janvāris (18);

22.

ar bažām konstatē, ka FATF veiktais visnesenākais izvērtējums attiecībā uz valstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumiem parādīja, ka 18 izvērtēšanā iekļauto dalībvalstu (19) darbības rezultāti saskaņā ar galvenajiem efektivitātes rādītājiem nebija apmierinoši, piemēram, klasificējot dalībvalstis pēc nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumu pienācīgas piemērošanas, lielākā daļa vērtēto dalībvalstu tika atzītas par tādām, kuras uzrādījušas mērenu vai zemu efektivitātes līmeni, ka tikai Spānija tika atzīta par tādu, kurai ir būtisks efektivitātes līmenis, un ka neviena dalībvalsts neuzrādīja augstu efektivitātes līmeni (20);

23.

konstatē, ka tiek izmantotas aizvien sarežģītākas struktūras, lai slēptu faktiskos īpašniekus un līdz ar to kavētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumu efektīvu īstenošanu; konstatē arī OpenLux atklājumu rezultātā gaismā nākušos trūkumus; uzskata, ka nevajadzētu pastāvēt robežvērtībai informācijas sniegšanai par faktiskajiem īpašniekiem; atgādina savu viedokli, ka trastu faktiskajiem īpašniekiem būtu piemērojamas tādas pašas pārredzamības prasības kā prasības, ko piemēro uzņēmumiem saskaņā ar AMLD5, vienlaikus nodrošinot atbilstošus aizsardzības pasākumus;

24.

aicina Komisiju savlaicīgi iesniegt AMLD un DAC mijiedarbības izvērtējumu;

Juridiskās un praktiskās problēmas

25.

atzīmē, ka Komisija uzrauga DAC transponēšanu dalībvalstīs; tomēr norāda, ka līdz šim tā nav ne veikusi tiešus un efektīvus pasākumus, lai risinātu starp dalībvalstīm nosūtīto datu kvalitātes trūkuma problēmu, ne organizējusi apmeklējumus dalībvalstīs, ne arī nodrošinājusi to, ka sankcijas, kuras dalībvalstis piemēro DAC ziņošanas noteikumu neievērošanas gadījumā, ir efektīvas; mudina Komisiju pastiprināt savu darbību šajā jomā un veikt tiešus un efektīvus pasākumus, lai risinātu dalībvalstu iesniegto datu zemās kvalitātes problēmu, pilnveidot savus norādījumus dalībvalstīm par DAC noteikumu īstenošanu, veicot riska analīzi un izmantojot saņemto nodokļu informāciju, un sākt pārkāpuma procedūras, cita starpā izmantojot Pasaules foruma (21) un Finanšu darījumu darba grupas izvērtējumus; aicina Komisiju gaidāmajā DAC satvara pārskatīšanā prioritāti piešķirt datu kvalitātes uzlabošanai;

26.

ar bažām konstatē, ka Komisijas 2019. gada izvērtējumā izcelts tas, ka dalībvalstis attiecībā informācijas apmaiņā bieži vien nepārsniedz DAC minimālās prasības un ka tas veicināja cum-ex/cum-cum skandālu, kas saistīts ar krāpšanu nodokļu jomā; it īpaši konstatē, ka dalībvalstis nav pietiekami sadarbojušās, izmantojot atbilstošus mehānismus, piemēram, spontānu informācijas apmaiņu, lai par šādām shēmām brīdinātu citas attiecīgās dalībvalstis; konstatē arī, ka tikai nelielai daļai dalībvalstu ir pieejama pilnīga informācija par visām sešāmDAC1 ienākumu un kapitāla kategorijām; uzsver nepieciešamību pēc efektīvākas, pilnīgākas un biežākas informācijas apmaiņas;

27.

ar bažām atzīmē, ka Pasaules forums nesen izvērtēja Kopējā ziņošanas standarta (KZS) (22) — uz ko Eiropas Savienībā atsaucas kā uz DAC2 — juridisko īstenošanu un ka saskaņā ar Pasaules foruma veikto profesionālizvērtēšanu ne visas dalībvalstis ir nodrošinājušas pilnīgu atbilstību; aicina Komisiju cieši uzraudzīt dalībvalstis un uzsākt pārkāpuma procedūru, kamēr visas dalībvalstis nebūs panākušas pilnīgu atbilstību; ar nepacietību gaida Pasaules foruma profesionālizvērtēšanu attiecībā uz KZS ievērošanu praksē un aicina Komisiju un dalībvalstis rūpīgi gatavoties šim procesam;

28.

pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis reti nosaka saikni starp informāciju, ko tās nosūta, un nodokļu maksātāju rezidences valsts izdoto nodokļu maksātāju identifikācijas numuru (NMIN); atzīmē, ka tikai Lietuva un Īrija iekļauj NMIN, ko atzinusi saņemošā valsts (23); atzīmē arī, ka informācijas par derīgiem NMIN apmaiņa ir izšķiroši svarīga efektīvam informācijas apmaiņas procesam; turklāt atzīmē, ka būtu jāpaziņo arī uzņēmumu NMIN, lai vēl vairāk atvieglotu attiecīgās nodokļu informācijas saistīšanu; atgādina, ka, veicot jebkādus pasākumus, kas atvieglo nodokļu maksātāju identifikāciju, ir jāievēro pamattiesības, it īpaši tiesības uz privātumu un datu aizsardzību;

29.

atzinīgi vērtē DAC7 noteikto prasību attiecībā uz informāciju, ko vāc saskaņā a DAC1 un DAC2, iekļaut rezidences dalībvalsts NMIN, lai uzlabotu datu saistīšanu un identifikāciju dalībvalstīs, jo pienācīga nodokļu maksātāju identifikācija ir ļoti svarīga efektīvai informācijas apmaiņai starp nodokļu administrācijām; pauž bažas par to, ka liels informācijas apjoms netiek saistīts ar attiecīgajiem nodokļu maksātājiem un netiek pietiekami izmantots, kas noved pie nepilnībām nodokļu uzlikšanā;

30.

aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izveidot NMIN validācijas rīku; atzīmē, ka šāds validācijas rīks būtiski palielinātu finanšu iestāžu veiktās ziņošanas efektivitāti un līdz ar to šīm iestādēm samazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas; aicina Komisiju pēc pienācīgas analīzes un ietekmes izvērtēšanas no jauna izpētīt iespēju ieviest Eiropas NMIN; aicina dalībvalstis nodrošināt nesaistīto DAC1 un DAC2 datu sistemātiskāku analīzi un ieviest procedūras saņemtās informācijas sistemātiskai riska analīzei;

31.

pieņem zināšanai to, ka bieži vien tiek konstatēts — informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma (IAPP) ir nepilnīga un ir nepieciešami papildu skaidrojumi; pauž nožēlu par to, ka saistībā ar IAPP iestādēm informācijas sniegšanai bieži vien ir vajadzīgi seši mēneši un pat vairāk no pieprasījuma saņemšanas dienas; ar nožēlu atzīmē, ka nav noteikti termiņi jebkādai no iepriekšējās izrietošai informācijas apmaiņai un ka tas var izraisīt turpmāku kavēšanos; aicina Komisiju pārskatīt attiecīgos noteikumus, tostarp par papildu informācijas pieprasījumiem, tās sniegšanai nosakot termiņu, kas nepārsniedz trīs mēnešus; ierosina, lai Komisijai tiktu piešķirtas pilnvaras sistemātiski izvērtēt trešo valstu sadarbības pakāpi; aicina Komisiju izvērtēt pazīmes, kas liecina par to, ka IAPP ar vairākām trešām valstīm, tostarp ar Šveici, ir neapmierinoša;

32.

pauž nožēlu par to, ka viena dalībvalsts, proti, Malta, Globālā foruma profesionālizvērtēšanā attiecībā uz IAPP ir saņēmusi vispārēju vērtējumu “atbilst daļēji”, kas nozīmē to, ka IAPP standarts ir ievērots tikai daļēji — situācija, kurai ir būtiska praktiska ietekme (24); atzīmē, ka 19 dalībvalstis nav nodrošinājušas pilnīgu atbilstību kategorijā “informācija par īpašumtiesībām un identitāti” (25); atzīmē, ka sešas dalībvalstis nav nodrošinājušas pilnīgu atbilstību kategorijā “grāmatvedības informācija” (26); atzīmē, ka piecas dalībvalstis nav nodrošinājušas pilnīgu atbilstību kategorijā “informācija par banku darbību” (27); atzīmē, ka septiņas dalībvalstis nav nodrošinājušas pilnīgu atbilstību kategorijā “piekļuve informācijai” (28); atzīmē, ka trīs dalībvalstis nav nodrošinājušas pilnīgu atbilstību kategorijā “tiesības un aizsardzības pasākumi” (29); atzīmē, ka piecas dalībvalstis nav nodrošinājušas pilnīgu atbilstību kategorijā “informācijas apmaiņas mehānismi” (30); atzīmē, ka trīs dalībvalstis nav nodrošinājušas pilnīgu atbilstību kategorijā “konfidencialitāte” (31); atzīmē, ka trīs dalībvalstis nav nodrošinājušas pilnīgu atbilstību kategorijā “tiesības un aizsardzības pasākumi” (32); atzīmē, ka deviņas dalībvalstis nav nodrošinājušas pilnīgu atbilstību kategorijā “atbilžu kvalitāte un savlaicīgums” (33); atzīmē, ka kopumā tikai astoņās dalībvalstīs netika konstatēti būtiski trūkumi (34); pauž nožēlu, ka 18 dalībvalstīs tika konstatēti būtiski trūkumi (35); pauž dziļu nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis ir ieguvušas zemu vērtējumu atsevišķās kategorijās, tādās kā “informācija par īpašumtiesībām un identitāti”; aicina dalībvalstis strādāt pie tā, lai nākamajā profesionālizvērtēšanā saņemtu atbilstošu vērtējumu; atzīmē, ka neapmierinošie dalībvalstu darbības rezultāti nopietni apdraud ES ticamību cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu starptautiskā līmenī; gaida, ka Komisija bez turpmākas kavēšanās izmantos visus pieejamos leģislatīvos un neleģislatīvos instrumentus, lai nodrošinātu attiecīgo tiesību aktu pienācīgu īstenošanu; aicina Komisiju uzsākt pārkāpuma procedūru, kamēr visas dalībvalstis nebūs panākušas pilnīgu atbilstību; tādēļ aicina dalībvalstis apņemties pilnībā īstenot DAC mērķus un izmantot labāko praksi informācijas apmaiņas jomā;

33.

atzinīgi vērtē DAC7 iekļauto Komisijas priekšlikumu paskaidrot “prognozējamā svarīguma” standartu, kas piemērojams saistībā ar IAPP, un aicina Komisiju izstrādāt pamatnostādnes, lai nodrošinātu standartizētu pieeju un IAPP noteikumu efektīvāku izmantošanu;

34.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija dalībvalstīm ir darījusi pieejamus dažādus rīkus, lai tās varētu attīstīt informācijas apmaiņu un labāko praksi, kā arī IT atbalstu, galvenokārt ar programmas “Fiscalis 2020” palīdzību; uzsver nepieciešamību vēl vairāk veicināt labākās prakses apmaiņu un uzlabot norādījumus par informācijas izmantošanu, it īpaši attiecībā uz DAC3 un DAC4;

35.

atzīmē, ka tās informācijas izmantošanai ar nodokļiem nesaistītiem mērķiem, ar kuru notiek apmaiņa atbilstoši DAC, ir nepieciešama nosūtītājas dalībvalsts iepriekšēja atļauja, kas ne vienmēr tiek piešķirta, pat ja šāda informācija būtu noderīga, lai palielinātu krimināllietu un citu lietu izmeklēšanas efektivitāti, un ja tās pieprasījums ir pienācīgi pamatots; uzstāj, ka tās informācijas izmantošanai citiem mērķiem, kas nav saistīti ar nodokļiem, ar kuru notiek apmaiņa atbilstoši DAC, vienmēr vajadzētu būt atļautai, ja tas ir atļauts saskaņā ar saņemošās dalībvalsts tiesību aktiem tiesībaizsardzības nolūkā; šajā sakarā mudina dalībvalstis pilnībā uzņemties saistības attiecībā uz augstiem standartiem iedzīvotāju kā nodokļu maksātāju pamattiesību ievērošanas jomā;

36.

pauž nožēlu par to, ka Padome ir vājinājusi Komisijas ierosinātās izmaiņas DAC7, it īpaši attiecībā uz kopīgām revīzijām un grupas pieprasījumiem; aicina Padomi pārskatīt savu pašreizējo nostāju un pieņemt Komisijas ierosinātās izmaiņas; atzīmē, ka grupas pieprasījumu skaits ir ļoti neliels: 2017. gadā tikai piecas dalībvalstis nosūtīja vienu vai vairākus grupas pieprasījumus; aicina Komisiju izstrādāt grupas pieprasījuma standartveidlapu un iekļaut to attiecīgajā īstenošanas regulā (36); atgādina — lai sekmīgi izmantotu šo iespēju un lai vienlaicīgās pārbaudes sniegtu cerētos rezultātus, nodokļu iestāžu darbiniekiem ir nepieciešama pamatapmācība par ārvalstu tiesību aktiem nodokļu jomā, valodu kursi, specializācija un savstarpējo attiecību iemaņu apguve;

37.

atzīst pievienoto vērtību, ko sniedz labākās prakses apmaiņa un pastāvīgs Komisijas atbalsts pilnvaru piešķiršanā valstu nodokļu administrācijām; šajā sakarā uzsver programmas “Fiscalis 2020” īpašo nozīmi; tomēr atgādina, ka valstu nodokļu administrācijām ievērojami būtu jāpalielina cilvēkresursi, finanšu resursi un infrastruktūras resursi; tādēļ aicina dalībvalstis apņemties veikt pietiekamus ieguldījumus savā nodokļu administrācijā; ar nepacietību gaida jaunās Fiscalis projekta grupas konstatējumus par uzlabotas analīzes izmantošanu datu kvalitātes mērīšanai vienotā satvarā;

38.

pieņem zināšanai Revīzijas palātas konstatējumus (37), ka vēl ir daudz darāmā uzraudzības, datu kvalitātes nodrošināšanas un saņemtās informācijas izmantošanas jomā, lai uzlabotu nodokļu informācijas apmaiņas efektivitāti; aicina Komisiju un dalībvalstis Revīzijas palātas konstatējumus ņemt vērā turpmākajā darbā pie DAC satvara;

Piekļuve datiem un uzraudzība

39.

ar lielām bažām atzīmē, ka nav pietiekamu datu, lai izvērtētu DAC1 un DAC2 noteikumos paredzētās ziņošanas kvalitāti, jo tikai dažas dalībvalstis sistemātiski pārbauda to datu kvalitāti, ar kuriem tās veic apmaiņu atbilstoši DAC1 un DAC2; ar lielām bažām atzīmē arī to, ka informācija netiek sniegta pietiekamā apjomā un ka sniegtā informācija netiek pietiekami izmantota; turklāt atzīmē, ka sistēmas efektivitātes uzraudzības līmenis ir zems; pauž nožēlu par to, ka publiski pieejamie dati par informācijas apmaiņu saskaņā ar DAC noteikumiem nav pietiekami, lai pienācīgi izvērtētu informācijas apmaiņas attīstību un efektivitāti;

40.

atzīmē, ka nav vienota ES satvara sistēmas darbības rezultātu un snieguma uzraudzībai un ka tāpēc palielinās iesniegto datu nepilnīguma un neprecizitātes risks; atzīmē arī to, ka tikai dažas dalībvalstis ir ieviesušas un piemēro procedūras tās informācijas revidēšanai, kuru finanšu iestādes iesniedz saskaņā ar DAC2;

41.

pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju Komisija neveic minēto tiesību aktu īstenošanas proaktīvu uzraudzību, nesniedz pietiekamus norādījumus un nemēra sistēmas darbības rezultātus un ietekmi; pauž nopietnas bažas par to, ka tikai viena no piecām Revīzijas palātas pārbaudītajām dalībvalstīm veica datu kvalitātes pārbaudi, kas izpaudās kā tikai nelielas datu izlases manuāla pārbaude, nevis kā sistemātisks process;

42.

norāda, ka saistīšanas līmenis liecina par to, ka liels informācijas apjoms netiek izmantots, jo tā netiek saistīta ar attiecīgajiem nodokļu maksātājiem, un ka dalībvalstis neveic nesaistīto datu turpmāku pārbaudi; aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot vienotu satvaru DAC ietekmes izvērtēšanai un izmaksu un ieguvumu mērīšanai un padarīt DAC paredzēto informācijas apmaiņu pilnībā revidējamu un izsekojamu no informācijas avota līdz tās izmantošanai, katrā datu kopā iekļaujot izcelsmes identifikatoru; aicina Komisiju publicēt dalībvalstu saņemtās informācijas ikgadēju kopsavilkumu, ievērojot nodokļu maksātāju tiesības un konfidencialitāti; tomēr norāda, ka šajā ziņojumā ir jāiekļauj gan apkopoti, gan detalizēti dati, lai Parlaments varētu veikt pienācīgu demokrātisko kontroli; atzīmē, ka Komisijai paziņoto informāciju nevajadzētu uzskatīt par stingri konfidenciālu, ja to nav iespējams attiecināt uz atsevišķiem nodokļu maksātājiem; atkārtoti norāda, ka Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai sagatavot un publicēt ziņojumus un dokumentus, izmantojot informāciju, kas iegūta anonimizētas apmaiņas ceļā, lai ievērotu nodokļu maksātāju tiesības uz konfidencialitāti un nodrošinātu atbilstību Regulai (EK) Nr. 1049/2001 (38) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem;

43.

aicina Komisiju katru gadu par visām dalībvalstīm publicēt anonimizētu apkopota līmeņa statistiku, kas iegūta no pārskatiem par katru valsti; aicina dalībvalstis nosūtīt saņemtos pārskatus par katru valsti attiecīgajiem Komisijas dienestiem;

44.

uzsver, ka Komisijas veiktais 2019. gada izvērtējums uzskatāmi parādīja nepieciešamību konsekventi uzraudzīt DAC satvara efektivitāti; aicina dalībvalstis reizi gadā paziņot Komisijai statistikas datus, informāciju par nodokļu ieņēmumiem un visu pārējo attiecīgo informāciju, kas nepieciešama, lai pienācīgi izvērtētu visu informācijas apmaiņas gadījumu efektivitāti; attiecībā uz IAPP prasa, lai sniegtā informācija būtu sadalīta pa valstīm, vienlaikus ievērojot datu aizsardzības noteikumus; aicina Komisiju turpināt pienācīgi uzraudzīt un izvērtēt informācijas apmaiņas efektivitāti un tāpēc prasa līdz 2023. gada janvārim veikt jaunu visaptverošu izvērtēšanu;

45.

uzsver, ka nodokļu administrācijām būtu pilnībā jāpieņem digitālā pārkārtošanās un jāatzīst tās potenciāls palielināt informācijas sadales efektivitāti un samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas un nevajadzīgu birokrātiju; uzsver, ka vienlaikus būtu atbilstoši jāpalielina nodokļu administrācijām paredzētie finanšu resursi, cilvēkresursi un IT resursi;

Saskaņotība ar citiem noteikumiem

46.

atzīst, ka DAC noteikumi lielā mērā ir saskaņoti ar ESAO KZS un ka tie būtiski pārklājas ar ASV Ārvalstu konta nodokļa atbilstības aktu (FATCA), taču vienlaikus arī ietver nozīmīgas atšķirības no tā;

47.

pauž nožēlu par savstarpīguma trūkumu FATCA ietvaros; konstatē, ka ASV kļūst par aizvien būtiskāku finanšu noslēpuma veicinātāju attiecībā uz citu valstu pilsoņiem; konstatē arī šādas divas svarīgākās nepilnības: informācijas apmaiņa notiek tikai par ASV aktīviem, bet ne par faktiskajām īpašumtiesībām; aicina Komisiju un dalībvalstis ESAO ietvaros sākt jaunas sarunas ar ASV, lai panāktu pilnīgu savstarpīgumu kopīgi noteiktā un pastiprinātā KZS satvarā; uzsver, ka tas ļautu panākt būtisku progresu, samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas finanšu iestādēm un būtiski mazināt birokrātijas slogu; aicina Komisiju un dalībvalstis sākt sarunas par ANO nodokļu konvenciju;

48.

pauž nožēlu par joprojām pastāvošo FATCA blakusietekmi uz tā sauktajiem nejaušajiem amerikāņiem; pauž nožēlu arī par to, ka līdz šim Eiropas līmenī nav rasts ilgstošs risinājums;

49.

konstatē iespējamās pretrunas starp DAC satvaru un Regulām (ES) 2016/679 (39) un (ES) 2018/1725 (40); uzsver, ka DAC noteikumos paredzētās datu apstrādes vienīgais mērķis ir dalībvalstīs kalpot vispārējām sabiedrības interesēm nodokļu jomā, proti, ierobežot krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, aizsargāt nodokļu ieņēmumus un veicināt taisnīgu nodokļu uzlikšanu;

50.

atbalsta Padomes aicinājumu Komisijai analizēt to, cik lielā mērā būtu iespējams vēl vairāk saskaņot to instrumentu darbības jomu, kuri nodokļu iestādēm pieejami atbilstoši Padomes Direktīvai 2011/16/ES, ar konkrētiem Padomes Regulas (ES) Nr. 904/2010 (41) noteikumiem;

51.

atzinīgi vērtē nolīgumus, līdzīgus Direktīvai 2014/107/ES, par finanšu konta informācijas automātisku apmaiņu ar trešām valstīm, tādām kā Andora, Lihtenšteina, Monako, Sanmarīno un Šveice; prasa izvērtēt šādu nolīgumu īstenošanu un tāpēc prasa veikt izvērtēšanu, ņemot vērā pašreizējo KZS nolīgumu; prasa arī noslēgt līdzīgus nolīgumus attiecībā uz DAC3, DAC5, DAC6 un DAC7;

Secinājumi

52.

mudina Komisiju pēc iespējas drīzāk nākt klajā ar DAC satvara visaptverošu pārskatīšanu, kas balstītos uz Parlamenta priekšlikumiem un plašu sabiedrisko apspriešanu; neatlaidīgi aicina Komisiju un Padomi par šo jautājumu veikt viedokļu apmaiņu ar Parlamentu; pauž nožēlu par to, ka Padome vairākkārt ir pieņēmusi lēmumus, kas vājina Komisijas priekšlikumus pastiprināt DAC satvaru;

53.

pauž dziļu nožēlu par to, ka gandrīz visas dalībvalstis, izņemot Somiju un Zviedriju, ir atteikušās piešķirt Parlamentam piekļuvi attiecīgajiem datiem, kas tam nepieciešami, lai izvērtētu DAC noteikumu īstenošanu; pauž nožēlu arī par to, ka Komisija nepiešķīra Parlamentam piekļuvi attiecīgajiem tās rīcībā esošajiem datiem; uzskata, ka tādējādi faktiski tiek kavēta LES 14. pantā un 17. panta 8. punktā noteiktās Parlamenta funkcijas — īstenot politisko kontroli attiecībā uz Komisiju — pildīšana; atzīmē, ka tāpēc šajā īstenošanas ziņojumā ir būtiskas nepilnības; aicina dalībvalstis un Komisiju izbeigt atteikšanos nodrošināt piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem saskaņā ar tieši piemērojamo Regulu (EK) Nr. 1049/2001 un prasa tai ievērot pilnīgas savstarpējas sadarbības principu, kas noteikts LES 13. panta 2. punktā; prasa Parlamentam izmantot visus tā rīcībā esošos juridiskos līdzekļus, lai nodrošinātu, ka tas saņem visus dokumentus, kas nepieciešami DAC īstenošanas pilnīgai izvērtēšanai;

54.

apzinās — tā kā DAC attiecas uz nodokļu jautājumiem, tā ir Eiropas integrācijas starpvaldību dimensija; tomēr atgādina, ka nodokļu politika ir svarīga ES stratēģisko mērķu īstenošanai, it īpaši attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, cīņu pret terorisma finansēšanu, krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas u. c.; pauž nožēlu par Padomes nostāju attiecībā uz secīgajām DAC pārskatīšanām, kuras pamatā ir Komisijas priekšlikumu atkārtota vājināšana un Parlamenta nostāju ignorēšana; aicina Padomi pārskatīt savu attieksmi pret Parlamentu nodokļu jautājumos un konkrēti — DAC pārskatīšanas jomā; mudina Padomi piešķirt piekļuvi attiecīgajai informācijai par DAC īstenošanu, lai nodrošinātu to, ka Parlaments var veikt pienācīgu demokrātisko kontroli;

55.

apzinās, ka DAC ir divējāda ietekme: krāpšanas atklāšana, veicot informācijas apmaiņu, un atturēšana no tās, palielinot krāpnieku identificēšanas iespējas un vienlaikus neļaujot tiem palikt nesodītiem; atzīst, ka šādu atturošu ietekmi ir grūtāk skaitliski izmērīt, tomēr aicina Komisiju šo DAC aspektu apsvērt arī turpmākajās izvērtēšanās;

o o

56.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.

(2) OV L 347, 20.12.2013., 25. lpp.

(3) OV L 359, 16.12.2014., 1. lpp.

(4) OV L 332, 18.12.2015., 1. lpp.

(5) OV L 146, 3.6.2016., 8. lpp.

(6) OV L 342, 16.12.2016., 1. lpp.

(7) OV L 139, 5.6.2018., 1. lpp.

(8) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0072.

(9) OV C 108, 26.3.2021., 8. lpp.

(10) Eiropas Parlamenta Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorāta Ietekmes novērtēšanas un Eiropas pievienotās vērtības direktorāta Ex post novērtēšanas nodaļas pētījums Implementation of the EU requirements for tax information exchange, 2021. gada 4. februāris.

(11) OV C 429, 11.12.2020., 6. lpp.

(12) Dover et al, “Bringing transparency, coordination and convergence to corporate tax policies in the European Union” (Uzņēmumu ienākuma nodokļa politikas pārredzamības, koordinācijas un konverģences nodrošināšana Eiropas Savienībā), Part I: Assessment of the magnitude of aggressive corporate tax planning, Eiropas Parlaments, Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorāts, Eiropas pievienotās vērtības nodaļa, 2015. gada septembris.

(13) Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts, dokumenti par nodokļu uzlikšanu, darba dokuments Nr. 76 “Estimating International Tax Evasion by Individuals” (Aplēses par indivīdu starptautiskā mērogā veikto izvairīšanos no nodokļu maksāšanas), 2019. gada septembris, https://ec.europa.eu/taxation_customs/system/files/2019-10/2019-taxation-papers-76.pdf.

(14) Ecorys, galīgais ziņojums “Monitoring the amount of wealth hidden by individuals in international financial centres and impact of recent internationally agreed standards on tax transparency on the fight against tax evasion” (Starptautiskos finanšu centros indivīdu slēptās bagātības apjoma uzraudzīšana un to standartu ietekme, kuri nesen tika pieņemti starptautiskā līmenī attiecībā uz nodokļu pārredzamību izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apkarošanas jomā).

(15) Stāvoklis 2020. gada 25. novembrī. Sk. Eiropas Komisijas mājaslapu Anti-money laundering Directive IV (AMLD IV) – transposition status at (Ceturtā direktīva par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu: stāvoklis transponēšanas jomā), https://ec.europa.eu/info/publications/anti-money-laundering-directive-4-transposition-status_en

(16) Stāvoklis 2020. gada 22. decembrī: Čehija, Dānija, Igaunija, Itālija, Īrija, Luksemburga, Rumānija un Slovākija (sk. Eiropas Komisijas tīmekļa vietni https://ec.europa.eu/info/strategy/decision-making-process_lv. 2021. gada februārī tika sāktas vēl trīs pārkāpuma procedūras — pret Portugāli, Rumāniju un Vāciju (https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/inf_21_441).

(17) Stāvoklis 2020. gada 25. novembrī. Sk. Eiropas Komisijas mājaslapu Anti-money laundering Directive V (AMLD V) – transposition status at (Piektā direktīva par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (AMLD V): stāvoklis transponēšanas jomā), https://ec.europa.eu/info/publications/anti-money-laundering-directive-5-transposition-status_en.

(18) Stāvoklis 2020. gada 22. decembrī: Austrija, Beļģija, Čehija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija un Ungārija. Eiropas Komisijas mājaslapu: https://ec.europa.eu/info/strategy/decision-making-process_lv.

(19) Beļģija, Kipra, Grieķija, Īrija, Itālija, Spānija, Austrija, Čehija, Dānija, Latvija, Lietuva, Malta, Slovākija, Slovēnija, Somija, Zviedrija, Portugāle un Ungārija.

(20) Finanšu darījumu darba grupa, 4. kārtas izvērtējums, 2020. gada novembris: Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Grieķija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija un Zviedrija.

(21) Pasaules forums par pārredzamību un informācijas apmaiņu nodokļu vajadzībām.

(22) https://www.oecd-ilibrary.org/docserver/175eeff4-en.pdf?expires=1614245801&id=id&accname=ocid194994&checksum=C36736F5E5628939095D507381D7D7C5.

(23) https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2021/662603/EPRS_STU(2021)662603_EN.pdf

(24) https://www.oecd-ilibrary.org/taxation/global-forum-on-transparency-and-exchange-of-information-for-tax-purposes-malta-2020-second-round_d92a4f90-en.

(25) Igaunija, Austrija, Ungārija, Beļģija, Luksemburga, Bulgārija, Horvātija, Nīderlande, Kipra, Polija, Čehija, Portugāle, Dānija, Rumānija, Slovākija, Grieķija, Vācija, Malta un Spānija. Avots: 25.–34. zemsvītras piezīme: https://www.oecd-ilibrary.org/taxation/global-forum-on-transparency-and-exchange-of-information-for-tax-purposes-peer-reviews_2219469x?_ga=2.61374444.131706240.1621422687-1265388792.1602508229.

(26) Horvātija, Kipra, Grieķija, Slovākija, Spānija un Malta.

(27) Ungārija, Malta, Nīderlande, Dānija un Slovākija.

(28) Austrija, Ungārija, Beļģija, Latvija, Čehija, Portugāle un Slovākija.

(29) Ungārija, Beļģija un Luksemburga.

(30) Austrija, Latvija, Kipra, Čehija un Portugāle.

(31) Beļģija, Latvija un Ungārija.

(32) Ungārija, Latvija un Čehija.

(33) Itālija, Malta, Francija, Luksemburga, Bulgārija, Portugāle, Rumānija, Grieķija un Vācija.

(34) Igaunija, Itālija, Somija, Lietuva, Francija, Slovēnija, Zviedrija un Īrija.

(35) https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2021/662603/EPRS_STU(2021)662603_EN.pdf.

(36) Komisijas 2015. gada 15. decembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2378, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību, kā īstenot atsevišķus noteikumus Padomes Direktīvā 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā, un atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1156/2012 (OV L 332, 18.12.2015., 19. lpp.).

(37) https://www.eca.europa.eu/lv/Pages/DocItem.aspx?did=57680.

(38) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(39) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(40) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regula (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(41) Padomes 2010. gada 7. oktobra Regula (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 268, 12.10.2010., 1. lpp.).