KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Gada ziņojums par ES un Korejas brīvās tirdzniecības nolīguma īstenošanu

1.           Ievads

2013. gada 1. jūlijā aprit otrā gadadiena Brīvās tirdzniecības nolīguma (BTN) noslēgšanai starp ES un tās dalībvalstīm un Korejas Republiku (“Koreja”); minēto nolīgumu provizoriski piemēro no 2011. gada jūlija[1]. Tas ir pirmais vērienīgais un visaptverošais jaunās paaudzes BTN. Tas ir arī pirmais ES tirdzniecības nolīgums ar Āzijas valsti.

Šis ir otrais gada ziņojumus par BTN īstenošanu saskaņā ar noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 11. maija Regulā (ES) Nr. 511/2011, ar ko īsteno divpusējo aizsargpasākumu klauzulu Brīvās tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Korejas Republiku[2]. Saskaņā ar minētās regulas 13. panta 1. punktu Komisija publicē gada ziņojumu par nolīguma piemērošanu un īstenošanu. Turklāt 3. panta 3. punktā noteikts, ka Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadēju uzraudzības ziņojumu ar aktuāliem statistikas datiem par preču importu no Korejas jutīgās nozarēs un tajās jomās, uz kurām pēc ražošanas nozares pieprasījuma attiecināta uzraudzība. Tādēļ šajā ziņojumā ir aplūkotas abas minētās ziņošanas prasības.

2.           Vispārējs novērtējums — tirdzniecības apjoma pārmaiņas un muitas nodokļu ietaupījumi

2.1.        Analīzē izmantotā metodika

Turpmāk sniegtā analīze attiecībā uz divpusējām tirdzniecības plūsmām starp ES un Koreju ir balstīta uz datu par BTN īstenošanas otro gadu (no 2012. gada jūlija līdz 2013. gada jūnijam) salīdzinājumu ar iepriekšējo gadu, kurā BTN provizoriski piemērots (no 2010. gada jūlija līdz 2011. gada jūnijam).

Jānorāda, ka tirdzniecības plūsmu pārmaiņas nevar saistīt tikai ar BTN, jo arī citi faktori tās ietekmē. Tomēr turpmāk minētie rādītāji sniedz labu ieskatu par to, ko līdz šim ir ietekmējis BTN, un augšupejoša tendence saistībā ar preferenču izmantošanas rādītājiem it īpaši parāda, ka ES uzņēmumi arvien vairāk izmanto BTN, lai arī uzlabojumi šajā jomā vēl ir iespējami.

2.2.        Kopējo tirdzniecības plūsmu (preces) pārmaiņas

Salīdzinājumā ar gadu pirms BTN provizoriskās piemērošanas ES preču eksports uz Koreju BTN īstenošanas otrajā gadā ir pieaudzis par 24 % jeb EUR 7 mljrd. Tomēr BTN īstenošanas otrajā gadā eksporta pieaugums bija mazāk izteikts (8 %) nekā pirmajā gadā (15 %)[3].

Salīdzinājumā ar preču eksportu uz pārējo pasauli, kas tajā pašā periodā pieaudzis par 17 %, eksports uz Koreju attīstījies ievērojami pozitīvāk salīdzinājumā ar eksportu uz lielāko daļu pārējo valstu.

Turpretim imports no Korejas otrajā īstenošanas gadā salīdzinājumā ar gadu pirms BTN provizoriskās piemērošanas ir samazinājies par 6 %; samazinājums galvenokārt attiecināms uz BTN īstenošanas otro gadu. Vērtības izteiksmē imports ir samazinājies no EUR 38 mljrd. līdz EUR 35,7 mljrd. Turpretim imports no pārējās pasaules šajā pašā periodā palielinājies par 4 %, kas nozīmē, ka Korejas eksporta vājos rādītājus nevar skaidrot tikai ar pieprasījuma vispārējo samazinājumu Eiropā. Tomēr šai tendencei ir arī citi iemesli, piemēram, ražošanas jaudas pārpalikuma un pārmērīga piedāvājuma dēļ pasaules tirgos ir samazinājies kuģu eksports no Korejas. BTN nesekmēja kuģu eksportu, jo ES tarifs bija nulle arī pirms BTN piemērošanas. Vēl viens iemesls Korejas eksporta vājajiem rādītājiem ir elektronikas preču ražošanas pārvietošana no Korejas uz Dienvidaustrumāziju, kas nozīmē, ka šie ražojumi, pēc kuriem ir liels pieprasījums pasaules un ES tirgos, netiek eksportēti no Korejas saskaņā ar BTN preferencēm, bet gan no pārējām Āzijas valstīm.

Tā rezultātā tirdzniecības bilance ar Koreju ir uzlabojusies no 20 % jeb EUR -7,4 mljrd. deficīta (gadā pirms BTN provizoriskās piemērošanas) līdz 6 % jeb EUR 2,3 mljrd. pārpalikumam (otrajā BTN piemērošanas gadā). Līdz ar to ES pirmo reizi piecpadsmit gados bijis tirdzniecības pārpalikums ar Koreju.

2.3.        Liberalizēto preču tirdzniecības pārmaiņas

Daudzas preces arī pirms BTN varēja ievest, nepiemērojot muitas nodokļus, un ne visas preces līdz ar BTN piemērošanu tika uzreiz liberalizētas. Lai iegūtu labāku pārskatu par BTN iespējamo ietekmi, būtu jāizpēta nevis kopējās tirdzniecības plūsmas, bet to dalījums grupās atkarībā no tarifu izmaiņām.

Salīdzinājumā ar gadu pirms BTN provizoriskās piemērošanas BTN satvarā pilnībā liberalizēto preču eksports no ES uz Koreju palielinājies par 37 % jeb EUR 4,5 mljrd. Šo rādītāju var salīdzināt ar to pašu preču eksporta pieaugumu par 18 % uz pārējo pasauli. Par BTN pozitīvo ietekmi liecina tas, ka šo preču eksports uz Koreju pieauga straujāk nekā eksports uz pārējo pasauli un ka eksporta pieauguma rādītājs precēm, uz kurām Korejā attiecas preferenciālais režīms, ir lielāks nekā eksportam kopumā. Ja eksports uz Koreju mainītos vien tāpat kā eksports uz pārējo pasauli, eksporta pieaugums būtu bijis mazāks par EUR 2,3 mljrd.

Tikai daļēji liberalizētu preču[4] eksporta rādītāji bija vājāki (+24 %) un tikai nedaudz labāki par to pašu preču eksporta rādītājiem uz pārējo pasauli (+ 19 %). Tomēr šajā grupā tādu preču eksporta rādītāji, kurām piemērots straujāks tarifa samazinājums, ir palielinājušies vairāk (31 %) nekā to preču eksporta rādītāji, kurām piemērots pieticīgāks tarifu samazinājums (pieaugums par 20 %).

Lai gan imports no Korejas kopumā ir samazinājies, tas neattiecas uz precēm, kurām saskaņā ar BTN piešķirta preferenciāla piekļuve. Šis samazinājums ir saistīts ar vājāku pieprasījumu Eiropas Savienībā pēc precēm, kurām jau ir nulles tarifi saskaņā ar lielākās labvēlības režīmu, piemēram, pēc kuģiem (sk. skaidrojumu iepriekš). Pilnībā liberalizētu preču imports no Korejas palielinājās par 21 % un daļēji liberalizētu preču imports — par 23 % (neliberalizētu preču tirdzniecība ir neliela). Šajā periodā minēto ražojumu kopējais imports no pārējās pasaules Eiropas Savienībā saglabājies nemainīgs, tādēļ BTN acīmredzami bijusi pozitīva ietekme arī uz Korejas eksportu uz ES.

2.4.        Nodokļu ietaupījumi un preferenču izmantošana

Potenciālie nodokļu ietaupījumi jau ir ievērojami, lai gan BTN vēl netiek īstenots pilnīgi. Otrajā BTN piemērošanas gadā potenciāli ietaupīto nodokļu summa bija EUR 1,4 mljrd. salīdzinājumā ar summu, ko būtu vajadzējis samaksāt pie tādas pašas preču plūsmas par tarifiem pirms BTN. Tas ir samazinājums par 77 % salīdzinājumā ar tarifiem, kas tika piemēroti pirms BTN.

 

Praksē eksportētāji ne vienmēr izmanto BTN preferences. Preferenču izmantošanas rādītājs ES eksportam uz Koreju, proti, īpatsvars, kādā uzņēmumi izmanto preferenciālos tarifus praksē, no 2013. gada marta līdz jūnijam bija 66 %. Tas ir neliels pieaugums salīdzinājumā ar laikposmu no 2012. gada septembra līdz 2013. gada februārim, kad preferenču izmantošanas rādītājs bija 64 %[5].

Attiecībā uz preferenču izmantošanu ES tirgū Korejas rādītājs par 2012. gadu bija 77 %, kas nozīmē, ka Korejas eksportētāji labāk nekā ES eksportētāji izmanto BTN. Viens no vairākiem iemesliem — eksportētāji Korejas pusē bieži vien ir lieli, uz eksportu orientēti koncerni (t. s. čeboli), bet ES pusē rūpniecība ir fragmentētāka.

2.5.        Ietekme autobūvē un citās nozarēs

Automobiļu eksports no ES uz Koreju salīdzinājumā ar gadu pirms BTN provizoriskās piemērošanas palielinājās par 40 % vērtības un par 38 % vienību izteiksmē. BTN piemērošanas pirmajā gadā eksports pieauga gausi (par 4 %), savukārt otrajā gadā panākts straujš kāpums — par 34 % vērtības un par 29 % vienību izteiksmē. Automobiļu eksports uz Koreju attīstījies daudz pozitīvāk nekā eksports uz pārējo pasauli (pieaugums par 24 % vērtības un 25 % vienību izteiksmē).

Automobiļu imports no Korejas (HS 8703) ir palielinājies par 53 % vērtības un par 36 % vienību izteiksmē. Pēc strauja pieauguma pirmajā BTN piemērošanas gadā rādītājs otrajā gadā bija stabils.

Salīdzinājumā ar automobiļu importu no pārējās pasaules Korejas automobiļu tirgus daļa ES tirgū ir būtiski pieaugusi. Automobiļu imports no pārējās pasaules ir samazinājies par 7 % vērtības un par 14 % vienību izteiksmē. Tas nozīmē, ka Korejas īpatsvars ES automobiļu importā ir palielinājies vērtības un vienību izteiksmē.

BTN piemērošanas otrajā gadā automobiļu eksports no ES uz Koreju bija EUR 2,8 mljrd., savukārt Korejas eksports uz ES tajā pašā periodā bija EUR 4 mljdr., tādējādi radās tirdzniecības deficīts EUR -1,2 mljrd. apmērā.

Attiecībā uz ietekmi citās nozarēs lielākais ES eksporta apjoma pieaugums Korejas tirgū ir derīgo izrakteņu nozarē (HS 27) (par EUR 2,6 mljrd.), lai gan acīmredzot tas nav saistīts ar BTN. Taču arī pilnībā liberalizētu mehānismu un mehānisko ierīču nozarē (HS 84) reģistrēts liels pieaugums (par EUR 1 mljrd.). Tikai dažās nozarēs eksports uz Koreju ir samazinājies. BTN īstenošanas otrajā gadā salīdzinājumā ar gadu pirms BTN provizoriskās piemērošanas eksports visvairāk samazinājās dzelzs un tērauda nozarē (HS 73) (par EUR 317 milj.).

Attiecībā uz importu no Korejas jānorāda, ka elektroierīču (HS 85) un kuģu (HS 89) imports ir ievērojami samazinājies (par vairāk nekā EUR 3 mljrd. abos gadījumos). Salīdzinājumā ar gadu pirms BTN provizoriskās piemērošanas kuģu imports ir samazinājies par 53 % vērtības izteiksmē. Nevienā citā nozarē, izņemot autobūvi, nav reģistrēts būtisks importa pieaugums.

2.6.        Pakalpojumi

Pakalpojumu tirdzniecības datus sagatavo ar būtisku laika nobīdi un pakāpe, kurā tie ir agregēti, ir ļoti augsta, tāpēc nav iespējams izdarīt tāda paša veida aktuālus un precīzus salīdzinājumus kā par precēm. Tādējādi tiek salīdzināts 2011. un 2010. kalendārais gads, t. i., gads, kurā BTN tika īstenots sešus mēnešus, proti, no 1. jūlija, un kalendārais gads pirms BTN provizoriskās piemērošanas.

Tādējādi ES pakalpojumu eksports (GATS 1. un 2. modelis) uz Koreju 2011. gadā salīdzinājumā ar 2010. gadu palielinājās par 9 %. Tajā pašā laikā pakalpojumu imports no Korejas samazinājās par 2 %, tādējādi palielinot ES tirdzniecības bilances pārpalikumu pakalpojumu tirdzniecībā.

3.           Dažādu saskaņā ar BTN izveidoto īstenošanas struktūru darbības

BTN institucionālajos noteikumos tika paredzēts, ka tiek izveidotas septiņas specializētās komitejas un septiņas darba grupas un uzsākts dialogs par jautājumiem intelektuālā īpašuma jomā. ES un Korejas BTN Tirdzniecības komitejai ministru līmenī ir uzraudzības funkcijas, un tās mērķis ir nodrošināt BTN pienācīgu darbību.

Ņemot vērā Korejas valdības reorganizāciju 2013. gada pavasarī pēc prezidentes Parkas Gunhje (Park Geun-hye) ievēlēšanas, lielākā daļa dažādu komiteju un darba grupu sanāksmju 2013. gadā notika tikai gada otrajā pusē. Minētās reorganizācijas rezultātā atbildību par tirdzniecības jautājumiem uzņēmusies jaundibinātā Tirdzniecības, rūpniecības un enerģētikas ministrija (iepriekš tie bija Ārlietu un tirdzniecības ministrijas pārziņā).

Pēc Tirdzniecības komitejas otrās sanāksmes 2012. gada 16. oktobrī Briselē līdz 2013. gada beigām notika septiņas specializēto komiteju un sešas darba grupu sanāksmes.

Briselē 2012. gada 26. novembrī notika Muitas komitejas otrā sanāksme. Komiteja pieņēma reglamentu un apsprieda dažādus BTN īstenošanas aspektus, tostarp tiešu sūtījumu klauzulu, jautājumu par tekstilprecēm un apģērba izstrādājumiem, iespēju noslēgt atzīto komersantu savstarpējas atzīšanas nolīgumu un jautājumu par “Ražots ES” marķējumu. Puses arī turpināja diskusijas par to, kā interpretēt īpašus izcelsmes noteikumus attiecībā uz surimi, lai panāktu vienošanos šajā jautājumā.

 

Briselē 2012. gada 27. novembrī pirmo reizi tikās Darba grupa sadarbībai tirdzniecības aizsardzības līdzekļu jomā. Abas puses sanāksmē apmainījās ar informāciju par savu attiecīgo praksi un juridisko pamatojumu antidempinga un kompensācijas maksājumu ieviešanai. Briselē 2013. gada 12. jūnijā notika Pakalpojumu tirdzniecības, uzņēmējdarbības nodibinājumu un elektroniskās tirdzniecības komitejas otrā sanāksme. Abas puses apsprieda plašu jautājumu klāstu tādās jomās kā pasta un kurjeru, transporta, finanšu, izplatīšanas un juridiskie pakalpojumi. Attiecībā uz pasta pakalpojumiem jānorāda, ka darbs pie pasta reformas principiem ir jāpabeidz līdz 2014. gada jūnijam. Komitejā arī risināti jautājumi, kas saistīti ar elektronisko tirdzniecību un uzņēmējdarbības nodibinājumiem.

Tajā pašā dienā — 2013. gada 12. jūnijā — arī otro reizi notika Savstarpējas atzīšanas nolīgumu darba grupas sanāksme. Abas puses pauda kopēju interesi par savstarpējas atzīšanas nolīgumu sekmēšanu arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu jomā un vienojās, ka attiecīgajām ieinteresētajām personām un uzņēmumu apvienībām iespējami drīz būtu jāapspriež būtiskākie aspekti.

Korejas puse Seulā 2013. gada 11. septembrī rīkoja Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības komitejas otro sanāksmi. Sanāksmē abas puses informēja komiteju par attiecīgo Vietējo konsultantu grupu darbu un apmainījās ar viedokļiem par abu pušu vides un nodarbinātības politiku, tostarp tādās jomās kā klimata pārmaiņas (emisiju tirdzniecības shēmas), ilgtspējīgs patēriņš un ražošana, vides preču tirdzniecības liberalizēšana, darba tirgus politika pēc ekonomikas krīzes, darba drošība un veselības aizsardzība, kā arī Starptautiskās Darba organizācijas konvenciju ratificēšana. Turklāt ES izklāstīja savas nesenās iniciatīvas nelikumīgas mežizstrādes un ar to saistītās tirdzniecības apkarošanai. Turklāt abas puses pārrunāja sadarbību, ievērojot BTN 13. pielikumu. Papildus Korejas un ES Vietējo konsultantu grupas 2013. gada 12.–13. septembrī rīkoja darba semināru un pilsoniskās sabiedrības forumu.

Seulā 2013. gada 12. septembrī notika Preču tirdzniecības komitejas otrā sanāksme. Komiteja vienojās par būtiskajiem tarifu likmes kvotas administrēšanas elementiem, kas abām pusēm ļāva sākt attiecīgās procedūras, lai sagatavotu Preču tirdzniecības komitejas lēmumu. Komiteja apsprieda vairākus īstenošanas jautājumus tādās jomās kā pārredzamība, jaunu noteikumu ieviešana, alkoholiskie dzērieni, bioloģisko produktu ekvivalence, kosmētika, elektroniskās un elektropreces, iekārtas un saules fotoelementu rūpniecība.

Sedžongā arī 2013. gada 12. septembrī notika Sanitāro un fitosanitāro pasākumu komitejas otrā sanāksme. Komitejā apsprieda tādus jautājumus kā komitejas darba kārtība, sadarbība dzīvnieku labturības jautājumos, liellopu gaļa, kivi un apelsīnu eksports, marķēšana un pārredzamība, ieviešot sanitāros un fitosanitāros pasākumus, un Samgyetang zupa. Sanāksmes gaitā 11. septembrī tika organizēts vienas dienas uzticības veidošanas seminārs. Korejas puse iepazīstināja ar importēšanas riska analīzi un karantīnas procedūrām attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem, savukārt ES puse cita starpā informēja par spēkā esošajiem pasākumiem, lai dzīvnieku slimības uzliesmojumu laikā nodrošinātu dzīvnieku izcelsmes produktu nekaitīgumu.

Seulā 2013. gada 13. septembrī notika Korejas pussalas eksportējamo preču pārstrādes zonu (OPZ) komitejas otrā sanāksme. Koreja sniedza aktuālākās ziņas par situāciju saistībā ar rūpniecisko kompleksu Gaeseong (speciālā ekonomiskā zona Ziemeļkorejā, ko kopīgi pārvalda Dienvidkoreja un Ziemeļkoreja). Koreja informēja par OPZ kritērijiem, nosacījumiem Gaeseong izvēlei par OPZ un maksimālajiem apjomiem. Abas puses atzina to, cik politiski jutīgs ir minētais jautājums, tomēr vienojās par praktisku pieeju tehnisko jautājumu apspriešanā.

Seulā 2013. gada 25.–26. septembrī tika rīkotas šādu triju darba grupu sanāksmju otrās kārtas: “Mehāniskie transportlīdzekļi un detaļas”, “Farmācijas preces un medicīnas ierīces” un “Ķīmiskās vielas”.

 

Mehānisko transportlīdzekļu un detaļu darba grupā tika apspriesti konkrēti BTN īstenošanas jautājumi, ka arī citi tirgus piekļuves jautājumi autobūvē. Cita starpā tika apspriesta ar iebūvētās diagnostikas sistēmām aprīkotu Euro 5 standartam atbilstošu transportlīdzekļu tirdzniecība Korejas tirgū, plānotie jaunie noteikumi par iztvaikošanas gāzu emisijām Eiropas Savienībā, “E” apzīmējuma izmantošana uz riepām, plānotie jaunie noteikumi par tādu transportlīdzekļu emisijām, kas aprīkoti ar dīzeļdzinēju, direktīva par nolietotiem transportlīdzekļiem, degvielas patēriņa efektivitāte, riepu energoefektivitāte, regulējuma konverģence un UNECE WP.29, transportlīdzekļu detaļu marķēšana, transportlīdzekļu klasificēšana un puspiekabju vilcēji.

Farmācijas preču un medicīnas ierīču darba grupā tika apspriesta reforma Korejā attiecībā uz farmācijas preču kompensācijas cenām, medicīnas ierīču cenu novērtēšana, izmaiņas piezīmju sniegšanas periodā farmācijas preču kompensācijas lēmumos un farmācijas preču kvalitātes pārbaudes. Koreja iesniedza pieteikumu darba programmai nolūkā noslēgt savstarpējās atzīšanas nolīgumu par labu ražošanas praksi. Abas puses vienojās pārbaudīt, kā šajā jomā var tikt uzlabota sadarbība.

Ķīmisko vielu darba grupā apmainījās ar informāciju par noteikumiem ķīmisko vielu jomā. Koreja informēja, ka tiek plānota īstenošanas dekrētu izdošana un ka šajā procesā tiks nodrošināta pārredzamība. ES sniedza informāciju par REACH īstenošanas plāniem. Abas puses jau ir provizoriski vienojušās dalīties kontaktinformācijā, lai veicinātu tehnisko sadarbību.

Briselē 2013. gada 25. oktobrī notika Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu darba grupas pirmā sanāksme. Tika apspriests, taču vēl nav pieņemts, reglamenta projekts. Sanāksmes galvenais temats bija ES priekšlikums iekļaut jaunās ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādes BTN 10.A pielikumā. ES norādīja uz to, ka tās dalībvalstis pievērš īpašu uzmanību ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un ka šo sarakstu ir svarīgi paplašināt pēc vajadzības. Koreja arī informēja par nodomu iekļaut Korejas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes minētajā pielikumā.

Briselē 2013. gada 5. decembrī notika Komitejas sadarbībai kultūras jomā pirmā sanāksme. Sanāksme piedāvāja iespēju apmainīties ar informāciju par ES un Korejas attiecīgo politiku kultūras un audiovizuālajā jomā. Komiteja arī pieņēma reglamentu un novērtēja protokola par sadarbību kultūras jomā 5. panta 4., 5. un 6. punkta (tiesības uz kopražojumiem) īstenošanu. Kā noteikts protokolā par sadarbību kultūras jomā, Tirdzniecības komitejai nav jurisdikcijas pār protokolu, un Komiteja sadarbībai kultūras jomā tādējādi veic visus Tirdzniecības komitejai uzticētos uzdevumus attiecībā uz protokolu.

Seulā 2013. gada 15. oktobrī notika Tirdzniecības komitejas trešā sanāksme. To kopīgi vadīja komisārs Karels de Gihts un Korejas tirdzniecības, rūpniecības un enerģētikas ministrs Yoon Sang-jick. Komiteja novērtēja divpusējās tirdzniecības attīstību pēc diviem BTN īstenošanas gadiem un secināja, ka abas puses ir guvušas labumu no BTN, it īpaši izvērtējot daļēji vai pilnīgi liberalizētu tirdzniecību; abu pušu eksporta rādītāji šajās jomās ir uzlabojušies. Abas puses informēja par attiecīgajiem īstenošanas jautājumiem, tostarp automobiļu detaļu marķēšanu, BTN saistībām pakalpojumu nozarē, eksportējamo preču pārstrādes zonām un BTN izpildi. Abas puses atzinīgi novērtēja sasniegto BTN grozījumu jomā saistībā ar Horvātijas pievienošanos ES un apsprieda tādu citu BTN grozījumu pieņemšanas gaitu, ko pieprasījusi ES, ieskaitot “tiešo pārvadājumu” klauzulu, klauzulu par precēm, kas tiek ievestas pēc remonta, puspiekabju vilcēju iekļaušanu un dažu novecojušu standartu grozījumus autobūvē.

Visbeidzot Briselē 8. novembrī notika ES un Korejas samits. ES pārstāvēja Eiropadomes priekšsēdētājs Hermanis van Rompejs un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu. Koreju pārstāvēja prezidente Parka Gunhje (Park Geun-hye). Abas puses bija vienisprātis, ka ir svarīgi pilnībā īstenot BTN, un mudināja par tirdzniecības jautājumiem atbildīgos ierēdņus turpināt apspriešanos, lai rastu risinājumus īstenošanas jautājumiem, ko noteikušas BTN komitejas un darba grupas, t. sk. ES un Korejas BTN Tirdzniecības komiteja, lai visām ieinteresētajām personām abās pusēs nodrošinātu plānotos ieguvumus. Abas puses arī atzinīgi vērtēja vienošanos par BTN Papildprotokola tekstu, ar ko tiek ņemta vērā Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai 2013. gada 1. jūlijā, un piekrita paātrināt procesu, kura rezultātā minētais protokols tiks parakstīts un provizoriski piemērots. Tās arī vienojās turpināt kopīgu darbu, lai nodrošinātu BTN darbību saskaņā ar stratēģisko partnerību.

4.           BTN 13. nodaļas īstenošana par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību

Seulā 2013. gada 11. septembrī notika Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības komitejas otrā sanāksme. Sanāksmē abas puses atzinīgi novērtēja atklātas un konstruktīvas diskusijas par vides un nodarbinātības politikas jautājumiem, kas ir saistīti ar tirdzniecību, secinot, ka tas ir labs pamats turpmākajam dialogam. Komiteja provizoriski vienojās nākamo sanāksmi rīkot 2015. gada pirmajā pusē.

Komitejas sanāksmē 12. septembrī notika seminārs par nodarbinātību. Tajā piedalījās Pilsoniskās sabiedrības foruma locekļi (CSF), kas ir Korejas un ES vietējo konsultantu grupu (DAG) kopīgs forums. Pēc Komisijas un ES DAG pieprasījuma citas ieinteresētās personas, kas nav abu minēto DAG locekles, arī piedalījās seminārā. Pasākumi ietvēra DAG viedokļu prezentācijas attiecībā uz tādu Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) darba pamatstandartu īstenošanu tiesību aktos un praksē, kas saistīti ar piespiedu darbu un biedrošanās brīvību un tiesībām uz kolektīvām sarunām; Koreja minētos standartus vēl nav ratificējusi. Attiecībā uz biedrošanās brīvību un tiesībām uz kolektīvām sarunām daži dalībnieki atsaucās uz SDO uzraudzības struktūru ieteikumiem (īpaši Biedrošanās brīvības komitejas ieteikumiem Korejai). Prezentācijām sekoja atklāta diskusija starp DAG un citām ieinteresētajām personām.

Visbeidzot Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības komitejas līdzpriekšsēdētāji sniedza informāciju par komitejas aktualitātēm 13. septembra Pilsoniskās sabiedrības forumā. Aktuālā informācija tika nosūtīta Padomei un Eiropas Parlamentam. Pilsoniskās sabiedrības forumā apsprieda reglamentu, secinājumus par semināru, zaļo izaugsmi un starptautisko tirdzniecību.

5.           Regulas (ES) Nr. 511/2011 īstenošana

Regula (ES) Nr. 511/2011 ir ES iekšējais tiesību akts, ar ko īsteno ES un Korejas BTN divpusējo aizsargpasākumu klauzulu.

Kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 511/2011 3. un 11. pantā, Komisija uzraudzīja Korejas preču importa un eksporta apjoma pārmaiņas jutīgās nozarēs, ko varētu ietekmēt nodokļu atmaksa, piemēram, tādās nozarēs kā autobūve, automobiļu detaļu ražošana, tekstilrūpniecība un plaša patēriņa elektronika. Kopš BTN provizoriskās piemērošanas no 2011. gada jūlija Komisija ik pēc diviem mēnešiem ir nosūtījusi uzraudzības rezultātus dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam un attiecīgajām iesaistītajām personām.

Minētajā regulā paredzēta arī iespēja sākt izmeklēšanu par aizsargpasākumu ieviešanu vai ieviest iepriekšējas uzraudzības pasākumus, ievērojot tajā definētus konkrētus nosacījumus. BTN otrajā īstenošanas gadā Komisija nav saņēmusi pieprasījumus sākt izmeklēšanu par aizsargpasākumu ieviešanu vai ieviest iepriekšējas uzraudzības pasākumus.

5.1.        Korejas importa apjoma pārmaiņas Eiropas Savienībā nozarēs, kas tiek uzraudzītas

Uzraudzības rezultāti un attiecīgie grafiki par BTN īstenošanas otro gadu ir apkopoti turpmāk. Būtu jānorāda, ka tirdzniecības datus uzraudzības nolūkos salīdzināja ar iepriekšējo gadu, tādējādi daži rādītāji var atšķirties no vispārējas tirdzniecības analīzes, kas veikta iepriekš 2. punktā, kurā izmantota atšķirīga salīdzināšanas metode.

Tāpat jānorāda, ka uzraudzības kontekstā veiktais salīdzinājums balstās uz daudzumiem, ko importē no Korejas Eiropas Savienībā, t. i., vienības automobiļiem un 1000 kg automobiļu detaļām, tekstilprecēm un elektronikai.

i) Autobūve

BTN īstenošanas pirmajā gadā (no 2011. gada jūlija līdz 2012. gada jūnijam) automobiļu imports no Korejas uz ES pieauga par 41 % salīdzinājumā ar gadu pirms BTN provizoriskās piemērošanas (no 2010. gada jūlija līdz 2011. gada jūnijam). Šim pieaugumam sekoja importa samazinājums par 13 % BTN īstenošanas otrajā gadā (no 2012. gada jūlija līdz 2013. gada jūnijam) salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Lejupejoša tendence attiecas gan uz automobiļiem ar maza tilpuma dzinējiem, gan uz automobiļiem ar vidēja un liela tilpuma dzinējiem. Ņemot vērā ilgtermiņa tendences, automobiļu imports ir acīmredzami stabilizējies ievērojami zemākā līmenī nekā periodā no 2007. gada jūlija līdz 2008. gada jūnijam.

Attiecībā uz automobiļu detaļām straujš kāpums par 47 % notika BTN īstenošanas pirmajā gadā salīdzinājumā ar gadu pirms BTN provizoriskās piemērošanas. Šis pieaugums ir turpinājums pieauguma tendencei, kura jau aizsākās periodā no 2008. gada jūlija līdz 2009. gada jūnijam. Tomēr BTN īstenošanas otrajā gadā automobiļu detaļu imports palielinājās tikai par 2 % salīdzinājumā ar pirmo īstenošanas gadu, kas liecina par to, ka importa apjoms ir stabilizējies.

ii) Tekstilrūpniecība

Pirmajā BTN īstenošanas gadā salīdzinājumā ar gadu pirms BTN provizoriskās piemērošanas Korejas tekstilizstrādājumu imports samazinājās par 16 %. Šī tendence iezīmējās arī turpmāk ar samazinājumu par 6 % BTN īstenošanas otrajā gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

iii) Elektronika

BTN īstenošanas pirmajā gadā salīdzinājumā ar gadu pirms BTN provizoriskās piemērošanas Korejas elektronikas preču imports samazinājās par 8 %. Šī tendence iezīmējās arī turpmāk ar samazinājumu par 13 % BTN īstenošanas otrajā gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

5.2.        Nodokļu atmaksa

Arī attiecībā uz nodokļu atmaksu saistībā ar izcelsmes noteikumiem tika veikta Regulas (ES) Nr. 511/2011 11. panta 1. punktā paredzētā Komisijas uzraudzība, lai novērtētu importa īpatsvaru Korejas uzņēmumu ražošanas procesos un tādējādi galaražojumu eksportā no Korejas uz ES.

Analīzē īpašu uzmanību veltīja uzraudzībā ietverto ražojumu daudzumiem, kas eksportēti 2013. gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar to pašu periodu 2012. gadā.

Elektronikas nozarē importa pieaugums Eiropas Savienībā galvenokārt ir reģistrēts precēm ar šādiem HS kodiem: 8519.81, 8521.90, 8526.92, 8527.21, 8528.51, 852871 un 8528.72. Importa svārstības gada laikā konstatētas precēm ar dažiem minētajiem kodiem, bet kopumā tas nav būtiski palielinājies vai samazinājies. Šo ražojumu daļu importa īpatsvars Korejā ir samazinājies: pozīcijai HS 8522 importa samazinājums no Ķīnas bija -20 % un no Japānas -52 %, savukārt pozīcijai HS 8529 importa samazinājums no Ķīnas bija nebūtisks (-0,29%) un būtiskāks Japānas gadījumā (-6,9%).

Attiecībā uz tekstilizstrādājumiem vienīgais importa pieaugums no Korejas uz ES ietver ražojumus, kurus klasificē ar HS kodu 5205 (+37 %). Attiecībā uz šo ražojumu izcelsmes noteikumi ļauj importēt kokvilnas dabiskās šķiedras. Turpretim ražojuma HS kodā 5509 imports samazinājās par 67 %.

Attiecībā uz automobiļiem, kurus klasificē ar kodu 8703, kopumā tika novērots Korejas importa pieaugums uz ES (vidēji +4,9 %), lai gan minētais pieaugums neattiecas uz visiem automobiļu tipiem un ir saistīts ar dzinēja tilpumu. Tikmēr tādu automobiļu komponenšu imports Korejā, ko klasificē ar HS kodu 8708, arī proporcionāli palielinājās, proti, par 6 % no Ķīnas. Vienlaikus līdzīgu komponenšu imports no Japānas samazinājās par 27 %.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, var secināt, ka nodokļu atmaksas piešķīrums ražojumiem, uz kuriem attiecas īpaša uzraudzība, acīmredzami nav būtiski ietekmējis ražošanas modeli Korejā. Konkrētāk, tas nav palielinājis komponenšu importu no Korejas kaimiņvalstīm.

6.           Secinājums

BTN īstenošanas divu gadu bilance divpusējās tirdzniecības attīstības ziņā skaidri parāda, ka BTN ir bijusi pozitīva ietekme kopumā un īpaši Eiropas Savienībā. Salīdzinājumā ar gadu pirms BTN provizoriskās piemērošanas preču eksports BTN īstenošanas otrajā gadā ir pieaudzis par 24 % jeb EUR 7 mljrd. Salīdzinājumam — ES eksports uz pārējo pasauli tajā pašā periodā ir pieaudzis par 17 %. Lai gan imports no Korejas samazinājās par 6 %, kas galvenokārt ir tādu iemeslu dēļ, kas nav tieši saistīti ar BTN, pilnībā vai daļēji liberalizētu preču imports ES un Korejā attīstījās pozitīvi un palielinājās vairāk nekā eksports kopumā. Turklāt eksportētāji arvien vairāk izmanto preferenciālos tarifus, un to izmantošanas rādītāji ir uzlabojušies īpaši ES, lai arī uzlabojumi šajā jomā vēl ir iespējami.

Lai eksportētāji varētu gūt gaidāmos ieguvumus no BTN, uzmanība joprojām tiek veltīta tā pienācīgai īstenošanai. Joprojām ir daži īstenošanas jautājumi, īpaši saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu un to detaļu nozari. Lai rastu abpusēji pieņemamus un īstenojamus risinājumus, kas atbilst BTN burtam un garam, diskusijas par šiem jautājumiem turpināsies vairāku komiteju un darba grupu sanāksmēs, kas ir izveidotas saskaņā ar BTN.

ES un Korejas samita gaitā 2013. gada novembrī tika parafēts ES un Korejas BTN Papildprotokols, ar ko groza BTN, ņemot vērā Horvātijas pievienošanos ES. Tiks turpinātas diskusijas par papildu grozījumiem BTN, lai to uzlabotu tirdzniecības atvieglojumu ziņā. Minētie grozījumi ir abu pušu interesēs un gala rezultātā nāks par labu eksportētājiem un patērētājiem ES un Korejā.

[1]               BTN Eiropas Savienībā tiek piemērots provizoriski, līdz visas ES dalībvalstis to būs ratificējušas. Informācija par ratificēšanas gaitu ir pieejama Padomes tīmekļa vietnē par nolīgumiem: http://www.consilium.europa.eu/policies/agreements/search-the-agreements-database?command=details&id=&lang=en&aid=2010036&doclang=EN

[2]               OV L 145, 31.5.2011., 19. lpp.

[3]               Procentuālais pieaugums attiecas uz kāpumu par 15 % BTN īstenošanas pirmajā gadā salīdzinājumā ar gadu pirms BTN un kāpumu par 8 % BTN īstenošanas otrajā gadā salīdzinājumā ar pirmo gadu.

[4]               Vēl ir arī tādu preču grupa, kas nav liberalizētas, lai gan šī grupa ir tikai 2 % no visām tarifa pozīcijām un 1 % no visas preču tirdzniecības.

[5]               Tā kā šie dati neietver informāciju par to, uz kāda veida importu var tikt attiecinātas preferences, tos papildināja ar rādītājiem par Korejas lielākās labvēlības režīma tarifiem un preferenciālajiem tarifiem Eiropas Savienībai no datubāzes par tirgus piekļuvi.