(1)

Vācija paziņoja par pasākumiem 2009. gada 21. oktobrī.

(2)

Savā 2009. gada 4. novembra lēmumā (2) (turpmāk “lēmums sākt procedūru”) Komisija sākotnēji secināja, ka rekapitalizācijas pasākumi attiecībā uz Sparkasse KölnBonn (turpmāk “banka”) uzskatāmi par valsts atbalstu, un pauda bažas, vai pasākumi, kas īstenoti attiecībā uz Sparkasse KölnBonn, uzskatāmi par saderīgiem ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punktu. Komisija arī pieprasīja, lai Vācija iesniedz pārstrukturēšanas plānu.

(3)

Lēmums sākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2010. gada 6. janvārī, un ieinteresētās personas tika lūgtas iesniegt apsvērumus.

(4)

Vācija iesniedza pārstrukturēšanas plānu 2010. gada 11. februārī, un tas tika apspriests vairākās sanāksmēs un telekonferencēs laikā no 2009. gada decembra līdz 2010. gada septembrim.

(5)

Vācija iesniedza papildinformāciju un atjauninātus pārstrukturēšanas plāna datus 2010. gada 15. janvārī, 10., 12. un 24. februārī, 10. un 26. martā, 21. un 28. maijā, 8. un 11. jūnijā, 23. jūlijā un 10. un 23. augustā. Pārstrukturēšanas plāna galīgais teksts tika iesniegts 2010. gada 1. septembrī.

(6)

Sparkasse KölnBonn ir Vācijas krājbanka. Pašreizējā veidolā tā tika izveidota 2005. gadā, apvienojoties uzņēmumiem Stadtsparkasse Köln un Sparkasse Bonn, kuru īpašnieki (Träger jeb atbildīgās valsts iestādes, turpmāk “īpašnieks”) bija attiecīgi Ķelnes un Bonnas pilsēta. Ķelnes pilsētas netiešā turējumā esošā daļa jaunajā bankā ir 70 %, Bonnas pilsētas – 30 %. Pēc apvienošanas Sparkasse KölnBonn īpašnieks ir apvienība Zweckverband Sparkasse KölnBonn (turpmāk “Zweckverband”). Zweckverband ir reģistrēta atbilstīgi publiskajām tiesībām, un tā ir īpašam mērķim izveidota apvienība. Zweckverband vienīgie dalībnieki ir Ķelnes pilsēta (70 %) un Bonnas pilsēta (30 %).

(7)

Sparkasse KölnBonn 2008. gada beigās bija otra lielākā Vācijas krājbanka, kuras bilances vērtība bija EUR 31 miljards. Tolaik Moody’s piešķirtais kredītvērtējums Sparkasse KölnBonn bija Aa2. Tas tika pazemināts uz A1 2010. gada 15. martā.

(8)

Sparkasse KölnBonn sniedz bankas pakalpojumus privātpersonām (Privatkundengeschäft) un korporatīviem klientiem (Firmenkundengeschäft). Reģionālā līmenī banka aktīvi darbojas projektu finansēšanā un kapitāla tirgū (Kapitalmarktgeschäft), kā arī veic citas finanšu operācijas, piem., aktīvu pārvaldību.

(9)

Banka aktīvi darbojas tikai Ķelnes un Bonnas reģionā, un tās tirgus daļa 2008. gadā bija apmēram [30–35] (*1) % attiecībā uz privātpersonu noguldījumiem, apmēram [20–25] % attiecībā uz aizdevumiem privātpersonām un [15–20] % attiecībā uz aizdevumiem korporatīviem klientiem (3).

(10)

Sparkasse KölnBonn kapitālā kopumā tika ieguldīti EUR 650 miljoni,

(11)

Rheinische Sparkassen-Förderungsgesellschaft (turpmāk “Förderungsgesellschaft”) 2008. gada decembrī veica parakstīšanos uz Sparkasse KölnBonn nominālajiem līdzdalības sertifikātiem EUR 300 miljonu apmērā divos laidienos, katru EUR 150 miljonu apmērā.

(12)

Förderungsgesellschaft ir Rheinischer Sparkassen- und Giroverband (Reinas krājbanku apvienība, turpmāk “RSGV”) pilnībā piederošs meitasuzņēmums. RSGV ir publisko tiesību apvienība (“Körperschaft des öffentlichen Rechts”) attiecībā uz visām krājbankām un to publiskajiem īpašniekiem, kuri atrodas Reinzemē (Rheinland), un tā pārstāv Sparkassen (krājbankas) un to (publiskos) īpašniekus. Saskaņā ar statūtiem Förderungsgesellschaft mērķis ir popularizēt RSGV piederīgās krājbankas. Förderungsgesellschaft var veikt iemaksas krājbanku kapitālā – šādu iemaksu vienīgais mērķis ir turpināt attīstīt kreditēšanas darbību, un tā var saņemt aizdevumus.

(13)

Sertifikātu kuponu likme ir 8 %. Sertifikātu dzēšanas termiņš ir 2013. gada 31. decembris. No regulējuma viedokļa līdzdalības sertifikāti ir 2. līmeņa kapitāls.

(14)

Līdzdalības sertifikāti tiek izmantoti gada zaudējumu segšanai proporcionāli to daļai kopējā pašu kapitālā zaudējumu segšanai; līdzdalības sertifikātos ietverta maksājumu saglabāšana uzskaites ierakstos […] apmērā, t. i., iepriekšējie maksājumi attiecībā uz līdzdalības sertifikātiem jāveic ne vēlāk kā [2–6] gadu laikā pēc to samaksas termiņa. Tas pats attiecas uz maksājumiem, kurus veic, lai papildinātu līdzdalības sertifikātu nominālvērtību, ja tā samazinājusies zaudējumu segšanas rezultātā.

(15)

Sertifikātu finansēšanai Förderungsgesellschaft veica parakstīšanos uz diviem aizņēmumiem […] apmērā. Šiem aizņēmumiem ir nemainīga procentu likme [4–5] % līdz līdzdalības sertifikātu termiņa beigām. Aizņēmumu, kas izsniegts […], garantē RSGV, kas no Förderungsgesellschaft saņems garantijas atlīdzību [1,8–2,5] % apmērā.

(16)

Sparkasse KölnBonn un Zweckverband2009. gada 2. janvārī un 2009. gada 27. februārī noslēdza līgumus par daļām bez balsstiesībām, izveidojot “Stille Gesellschaft” EUR 350 miljonu apmērā, ko izmaksāja divos laidienos: vienu EUR 300 miljonu apmērā – 2009. gada 2. janvārī, otru EUR 50 miljonu apmērā – 2009. gada 1. aprīlī. Daļas bez balsstiesībām ir mehānisms, saskaņā ar kuru ieguldītājs neiegūst balsstiesības, bet saņem atlīdzību. Šis instruments ir nebeidzams, un to ietver 1. līmeņa pamatkapitālā. Zweckverband ir daļu bez balsstiesībām turētājs.

(17)

Daļu bez balsstiesībām pirmā laidiena finansēšanai Zweckverband noslēdza līgumu par aizņēmumu EUR 300 miljonu apmērā. 50 % no aizņēmuma nodrošina […], un atlikušos 50 % nodrošina […]. Par aizņēmumu Zweckverband maksās atlīdzību, ko veido 12 mēnešu EURIBOR plus [0,7–1,1] %. Otrais laidiens EUR 50 miljonu apmērā tika refinansēts, izmantojot […] izsniegtu aizdevumu, par kuru atlīdzība bija EURIBOR plus [0,7–1,1] %. Lai gan ne Ķelne, ne Bonna nesniedz īpašas garantijas, saskaņā ar Zweckverband statūtiem abām pilsētām ir neierobežota atbildība attiecībā uz visām Zweckverband saistībām.

(18)

Attiecībā uz daļām bez balsstiesībām Sparkasse KölnBonn maksā atlīdzību, ko veido 12 mēnešu EURIBOR plus 7,25 %. Šāda atlīdzība tika noteikta atbilstīgi Deutsche Bank t. s. “atzinumam par godīgumu”. Atlīdzības maksājums ir atkarīgs no bilancē uzrādītās peļņas, un šo maksājumu neveic, ja Sparkasse KölnBonn neuzrāda peļņu attiecīgajā gadā. Maksājumu neveic arī tad, ja tā veikšanas laikā kapitāla koeficients ir zemāks par 9 % un ciktāl tā veikšana radītu vai palielinātu zaudējumus attiecīgajā pārskata gadā. Ja maksājums tiek atlikts, nav pienākuma to saglabāt uzskaites ierakstos un vēlāk veikt maksājumu, kura veikšanu banka ir apturējusi. Turklāt daļas bez balsstiesībām sedz bilances zaudējumus proporcionāli to daļai kopējā kapitālā zaudējumu segšanai.

(19)

Saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu Sparkasse KölnBonn darbosies kā reģionāla krājbanka atbilstīgi tās statūtos noteiktajam uzņēmējdarbības modelim. Bankas darbība būs koncentrēta uz parastiem neliela apjoma bankas pakalpojumiem, ko tā sniegs klientiem – privātpersonām un MVU – tās tradicionālajos segmentos, un tā vairs neveiks citas darbības, piem., nekustamā īpašuma tirdzniecību vai ieguldījumus strukturētos produktos, un pārdos blakusdarbībā iesaistītus meitasuzņēmumus. Turklāt banka ievērojami samazinās administratīvos izdevumus.

(20)

Sparkasse KölnBonn galvenokārt sniegs pakalpojumus klientiem Ķelnes un Bonnas reģionā tādos segmentos kā pakalpojumi privātpersonām, privāti sniegti bankas pakalpojumi privātpersonām, kas veic apjomīgus aktīvu ieguldījumus, pakalpojumi MVU, korporatīviem un institucionāliem klientiem. Banka koncentrēsies uz korporatīviem klientiem, kuru gada apgrozījums ir mazāks par EUR 250 miljoniem.

(21)

Sparkasse KölnBonn samazinās savus lielākos ar kreditēšanu saistītos riska darījumus, ierobežojot kredītlīnijas, pieprasot papildu nodrošinājumu vai nododot riskus citām kredītiestādēm. Segmentā “pakalpojumi korporatīviem klientiem”Sparkasse KölnBonn jau panākusi riska darījumu samazinājumu EUR 551,5 miljonu apmērā, bet līdz 2013. gada beigām tā vēl samazinās savus riska darījumus par EUR [900–1 100] miljoniem; to sākotnējais līmenis 2008. gadā bija EUR 2,8 miljardi. Turklāt ar kreditēšanu saistītie riska darījumi EUR [800–900] miljonu apmērā ar iestādēm, kas nav saistītas ar Ķelnes un Bonnas reģionu, tiks samazināti līdz 2013. gada beigām, izmantojot tādus pašus instrumentus (skatīt I pielikuma 4. punktu).

(22)

Sparkasse KölnBonn jau samazinājusi savu nekustamā īpašuma tirdzniecības portfeli, kas sākotnēji bija EUR 550 miljoni, līdz EUR [20–23] miljoniem patlaban, un turpmāk tas tiks samazināts līdz nullei. Banka nākotnē neveiks nekustamā īpašuma tirdzniecības operācijas, un tā apsver iespēju atteikties no tādas iestādes statusa, kam ir tirdzniecības portfelis, līdz ar to tā atlikušās ierobežotās tirdzniecības operācijas iekļaus netirdzniecības portfelī. Šādiem darījumiem būs kvalitatīvs ierobežojums: tie attieksies uz noteiktiem produktiem un tiem piemēros kvantitatīvu ikdienas ierobežojumu attiecībā uz riska darījumiem (tirgus risks < EUR [3–5] miljoniem, skatīt I pielikuma 2. punktu).

(23)

Viens no galvenajiem Sparkasse KölnBonn zaudējumu iemesliem 2008. gadā bija tās ieguldījumi tā saucamajos ABS un stratēģiski asignētu aktīvu (turpmāk “SAA”) portfeļos. Laikā, kad Sparkasse KölnBonn veica ieguldījumus ABS portfeļos, tā iegādājās no ģeogrāfiskā viedokļa diversificētus (4) aktīvus, kam galvenokārt piešķirts AAA kredītnovērtējums, tostarp RMBS (5), CDO (6), CMBS (7), ABS (8) un CLO (9). 2007. gada beigās ABS portfelis Sparkasse KölnBonn kontos bija EUR 1,05 miljardi. SAA ir ieguldījumi specializētos fondos, ar kuru starpniecību Sparkasse KölnBonn turējumā bija diversificēts portfelis, ko cita starpā veidoja starptautisku uzņēmumu kapitāla vērtspapīri, REIT (10) un obligācijas, tostarp fondos ar augstu ienesīgumu un attīstības valstu fondos. 2007. gada beigās šī portfeļa uzskaites vērtība Sparkasse KölnBonn bilancē bija EUR 2,2 miljardi. Kaut gan Sparkasse KölnBonn mērķis bija plaši diversificēt ABS un SAA portfeļus, tos nozīmīgi ietekmēja finanšu krīze. 2008. gadā vajadzēja daļēji norakstīt EUR 249 miljonus (11), galvenokārt abu portfeļu dēļ, šo summu Sparkasse KölnBonn vajadzēja atzīt kā zaudējumus saistībā ar saviem ieguldījumu portfeļiem papildus EUR 108 miljoniem, ko tā iegrāmatoja kā zaudējumus jau 2007. gadā.

(24)

Pārstrukturēšanas plānā Sparkasse KölnBonn norādīja ABS un SAA ieguldījumus kā neatbilstīgus riska profilam un stratēģijas pārorientēšanai, kļūstot par tradicionālu krājbanku. Rezultātā banka pieņēma lēmumu pilnībā izpārdot vai izbeigt šādas saistības līdz 2014. gadam. Lai ierobežotu savu riska pozīciju saistībā ar kapitāla vērtspapīriem, Sparkasse KölnBonn 2008. gada martā uz pusi samazināja SAA ieguldījumus. 2009. gadā tā īstenoja citus pārdevumus, un rezultātā 2009. gada 30. septembrīSAA portfelis tika samazināts līdz EUR 468 miljoniem. Atlikušo riska darījumu ar ABS radīto ietekmi (nomināli EUR 970 miljoni 2009. gada 30. septembrī) uz Sparkasse KölnBonn kontiem segs izveidotie uzkrājumi un riska ierobežošana 2010. gadā. Visbeidzot [2012.–2014.] gadā tiks pārdots viss atlikušais portfelis.

(25)

Sparkasse KölnBonn sākusi īstenot plašu programmu izmaksu samazināšanai, tostarp darbinieku skaita samazināšanai, bankas iekšējo procesu optimizēšanai un 22 filiāļu slēgšanai no esošajām filiālēm (kopskaitā 131 filiāle) līdz 2011. gada vidum. Rezultātā bankas administratīvie izdevumi tiks pakāpeniski samazināti par [5–8] % līdz 2014. gadam (12).

(26)

Vācija apsolījusi, ka banka ievēros ierobežojumus attiecībā uz kuponu maksājumiem (I pielikuma 7. punkts), aizliegumu attiecībā uz reklāmu (I pielikuma 9. punkts) un iegādi (I pielikuma 8. punkts) un aizliegumu būt cenu līderim, saskaņā ar kuru līdz 2014. gada beigām Sparkasse KölnBonn noguldījumiem un hipotēkām nedrīkst piedāvāt labākas likmes salīdzinājumā ar labākajiem no desmit lielākajiem konkurentiem (attiecībā uz noguldījumiem to konkurentu tirgus daļas izteiksmē, kuri aktīvi darbojas attiecīgajā tirgū Ķelnes un Bonnas reģionā, un attiecībā uz hipotēkām tirgus daļas jaunās ražotnēs Vācijā izteiksmē, skatīt I pielikuma 5. punktu).

(27)

Sparkasse KölnBonn plāno samazināt savu meitasuzņēmumu skaitu par vienu trešdaļu. No meitasuzņēmumu portfeļa, kas bankas kontos bija EUR 635 miljoni 2008. gada 31. decembrī, EUR [20–40] miljoni tika atsavināt vai likvidēti līdz 2009. gada beigām un turpmāk plāno atsavināt vēl EUR [180–250] miljonus. Īstenojot šo pasākumu, Sparkasse KölnBonn plāno sasniegt divus mērķus, kas atkarīgi no meitasuzņēmuma veida. Pirmkārt, pārdot blakusdarbībā iesaistītos meitasuzņēmumus (13), kuri aktīvi darbojas reģionālos attīstības projektos vai komunālo un sociālo mājokļu jomā, tādējādi samazinot Sparkasse KölnBonn riska pozīciju un ievainojamību. Otrkārt, pārdot daļas uzņēmumos, kuri ir tikai netieši saistīti ar Sparkasse KölnBonn darbību, tādējādi radot peļņu Sparkasse KölnBonn pārstrukturēšanas finansēšanai. Visu pārdodamo meitasuzņēmumu saraksts dots I pielikuma 10. un 13. punktā.

(28)

Piemēram, pārdošana, ko veiks otrajā grupā, attiecas uz daļām tādās sabiedrībās kā RW Holding AG, S ProFinanz Versicherungsmakler GmbH, Schufa Holding AG un neue leben Pensionsverwaltung AG. Šī pārdošana ir jau pabeigta, un iegūtie ieņēmumi ir apmēram EUR [25–35] miljoni.

(29)

Attiecībā uz dažiem meitasuzņēmumiem, kuri kopsummā veido apmēram EUR [70–100] miljonus, Sparkasse KölnBonn paredz, ka privātie pircēji izrādīs mazu ieinteresētību. Interese būs neliela galvenokārt šo uzņēmumu rakstura dēļ – šie uzņēmumi ir mazi, darbojas sociālo mājokļu jomā un reģionālajā attīstībā sadarbībā ar Ķelnes pilsētu – vai to īpašumtiesību struktūras dēļ, kurā dominē Ķelnes pilsēta. Tāpēc banka apsver iespēju pārdot šīs darbības [Ķelnes pilsētai vai sabiedrībai, kas ir saistīta ar Ķelnes pilsētu]. Nodošanai tiktu izmantota neatkarīga eksperta noteikta tirgus vērtība. To meitasuzņēmumu aktīvi, kurus pārdos Ķelnes pilsētai, ir galvenokārt saistīti ar nekustamā īpašuma operācijām.

(30)

Pārstrukturēšanas pasākumu īstenošanas rezultātā banka samazinās savus riska svērtos aktīvus (RSA) par EUR [2–5] miljardiem un to apjoms būs EUR [15–20] miljardi (t. i., tie tiks samazināti par [15–20] %) (neņemot vērā pamatdarbības turpmāko pieaugumu pārstrukturēšanas perioda laikā). Ja ņemtu vērā pamatdarbības pieaugumu, RSA samazinājums būtu [10–15] % līdz 2014. gadam. Sparkasse KölnBonn […] tiktu samazināti par EUR [4–6] miljardiem, un to apjoms būtu [20–30] miljardi (t. i., par [15–20] %) (neņemot vērā pamatdarbības turpmāko pieaugumu pārstrukturēšanas perioda laikā). Ja ņemtu vērā pamatdarbības pieaugumu, pārstrukturēšanas pasākumu rezultātā kopējie aktīvi samazinātos par 5 %.

(31)

Vācija iesniegusi pamatscenāriju un stresa scenāriju, lai pierādītu Sparkasse KölnBonn spēju atgūt ilgtermiņa dzīvotspēju.

(32)

Saskaņā ar pamatscenāriju iesniegto finanšu prognožu pamatā ir pieņēmumi, kuri atbilst atzītu ekonomikas institūtu publicētajām prognozēm saistībā ar Vāciju. Pieņem, ka IKP izaugsme saglabāsies tādā pašā vidējā līmenī visā pārstrukturēšanas perioda laikā. Paredz, ka bezdarba līmenis turpinās paaugstināties līdz 2011. gadam un tad sāks palēnām samazināties. Visbeidzot paredz, ka patlaban vērojamā nelabvēlīgā situācija, kad procentu likmes ir zemā līmenī, uzlabosies 2010. gadā un tad paliks nemainīga visā pārstrukturēšanas periodā.

(33)

Kā redzams 1. tabulā, saskaņā ar pamatscenāriju Sparkasse KölnBonn atgūs rentabilitāti 2010. gadā un pakāpeniski uzlabos savus darbības rezultātus līdz 2014. gadam. 2014. gadā bankas sasniegtā kapitāla atdeve (ROE) būs [9–10] %. 1. attēlā parādīti svarīgākie Sparkasse KölnBonn finanšu darbības rādītāji 2008.–2014. gadā.

1. tabula

Sparkasse KölnBonn peļņa pirms nodokļu nomaksas 2010.–2014. gadā saskaņā ar pamatscenāriju

1. attēls

Sparkasse KölnBonn svarīgākie finanšu darbības rādītāji 2008.–2014. gadā saskaņā ar pamatscenāriju

(34)

Saskaņā ar stresa scenārija makroekonomikas pieņēmumiem krīze turpināsies līdz 2011. gadam un lēna atlabšana sāksies 2012. gadā. Salīdzinājumā ar pamatscenāriju stresa scenārijā izmantots pieņēmums, ka būs vēl divi gadi ar nelabvēlīgām un zemām procentu likmēm.

(35)

Saskaņā ar stresa scenāriju Sparkasse KölnBonn atgūs rentabilitāti 2012. gadā un turpinās uzlabot savus darbības rezultātus līdz 2014. gadam. 2014. gadā bankas sasniegtā kapitāla atdeve (ROE) būs [10–12,5] %. Saskaņā ar stresa scenāriju gan Sparkasse KölnBonn, gan visas konsolidācijas grupas kapitāla koeficienti saglabāsies virs regulējumā noteiktā minimālā līmeņa visā pārstrukturēšanas perioda laikā. 2. tabulā un 2. attēlā parādīti svarīgākie Sparkasse KölnBonn finanšu darbības rādītāji 2008.–2014. gadā saskaņā ar stresa scenāriju.

2. tabula

Sparkasse KölnBonn peļņa pirms nodokļu nomaksas 2010.–2014. gadā saskaņā ar stresa scenāriju

2. attēls

Sparkasse KölnBonn svarīgākie finanšu darbības rādītāji 2008.–2014. gadā saskaņā ar stresa scenāriju

(36)

Tā kā patlaban vērojamais īstermiņa procentu likmju zemais līmenis ir galvenais iemesls, kas ierobežo bankas peļņu, tika veikta papildu jutīguma analīze procentu likmēm (saskaņā ar 1. scenāriju procentu likmju līknes augšupvērstā virzība par 100 bāzes punktiem, saskaņā ar 2. scenāriju lejupvērsta virzība par 50 bāzes punktiem). Analīze apstiprināja, ka, procentu likmēm turpinot palielināties, Sparkasse KölnBonn rentabilitāte uzlabotos, savukārt, procentu likmēm samazinoties, bankas rentabilitāte pasliktinātos, t. i., īstermiņa procentu likmju lineārs samazinājums par 50 bāzes punktiem samazinātu peļņu par EUR [20–25] miljoniem gadā. Kopumā Vācijas nodrošinātā jutīguma analīze apliecināja, ka Sparkasse KölnBonn ievainojamība attiecībā uz nozīmīgiem procentu likmju satricinājumiem ir ierobežota.

(37)

Vācijas iesniegtā informācija liecināja, ka lēmumi veikt politiski virzītus ieguldījumus, kas vairoja Sparkasse KölnBonn problēmas, tika pieņemti laikā no 1997. gada līdz 2004. gadam, t. i., pirms Stadtsparkasse Köln un Sparkasse Bonn apvienošanas 2005. gadā, kuras rezultātā tika izveidota Sparkasse KölnBonn tās pašreizējā veidolā. Turklāt šie lēmumi tika pieņemti, pastāvot citādam tiesiskajam regulējumam, kurā galvenokārt dominēja Ziemeļreinas-Vestfālenes krājbanku likums (18). Kopš tā laika veikti uzlabojumi Sparkasse KölnBonn korporatīvajā pārvaldībā.

(38)

Ņemot vērā pārmaiņas bankas atbildīgās valsts iestādes (Träger) struktūrā pēc apvienošanas 2005. gadā, svarīgi lēmumi apvienībā Zweckverband tiek pieņemti ar akcionāru kvalificētu balsu vairākumu, kas noteikts vismaz 85 % apmērā, un šis līmenis ir augstāks nekā katras pilsētas dalība bankā.

(39)

Ir samazināts iestādes struktūru skaits un apjoms, tostarp nozīmīgi samazināts Uzraudzības padomes un Valdes apjoms (19). Tika likvidēta Dalības komiteja, kuras sastāvā bija trīs Valdes locekļi un kura iepriekšējā Stadtsparkasse Köln bija tiesīga pieņemt sākotnējus lēmumus par ieguldījumu veikšanu meitasuzņēmumos. Valde pārņēma atbildību par ieguldījumu politiku attiecībā uz pašu kapitāla iesaistīšanu, un šādi ieguldījumi jāvērtē atbilstīgi ekonomikas kritērijiem. Turklāt ikvienam jaunam Sparkasse KölnBonn ieguldījumam nepieciešama Uzraudzības padomes piekrišana.

(40)

Saskaņā ar grozījumiem likumā par krājbankām bankai bija pienākums izveidot Riska komiteju un Grāmatvedības komiteju un piešķirt tām plašas kontroles pilnvaras. Turklāt saskaņā ar likumu Uzraudzības padomes locekļiem jābūt nepieciešamai kvalifikācijai, lai novērtētu un kontrolētu krājbankas darbību. Valde ir pilnībā atbildīga par bankas pārvaldību, un tai nav saistoši ne Uzraudzības padomes, ne akcionāru norādījumi.

(41)

Papildus jau īstenotajiem uzlabojumiem Sparkasse KölnBonn korporatīvās pārvaldības struktūrā banka turpinās stiprināt pārvaldību, palielinot neatkarīgo (20) Uzraudzības padomes locekļu skaitu no diviem patlaban līdz četriem no 18 locekļiem. Grāmatvedības komitejas locekļu skaits tiks samazināts no deviņiem līdz septiņiem, un Riska komitejas locekļu skaits tiks samazināts no deviņiem līdz sešiem, sākot no 2011. gada 1. janvāra. Dalības komiteja un Stratēģijas komiteja tiks likvidētas attiecīgi līdz 2011. gada un 2010. gada beigām. Dalības komiteja automātiski zaudēs savu nozīmīgumu, kad Sparkasse KölnBonn būs pārdevusi lielāko daļu savu meitas-uzņēmumu. Stratēģijas komitejas pienākumus veiks Valde. Visbeidzot, tiks grozīti lēmumu pieņemšanas procesi attiecībā uz sabiedrību iegādi, nosakot vienprātīgu lēmumu pieņemšanu Valdē un paredzot prasību, ka attiecībā uz ieguldījumiem, kas pārsniedz EUR [2–5] miljonus, jābūt neatkarīga eksperta pozitīvam vērtējumam, ko tas sniedz, veicot izpēti vai uzņēmējdarbības vērtēšanu.

(42)

Sparkasse KölnBonn turējumā ir hibrīdkapitāls, kurš izvietots pie ieguldītājiem, kas ir trešās personas (privāti līdzdalības sertifikāti), un kura apjoms ir EUR 224 miljoni. Vācijas sniegtā informācija liecina, ka Genussrechte un privātie līdzdalības sertifikāti tiek iedalīti vienā kategorijā. Daļas bez balsstiesībām ir otrās kārtas kategorijā salīdzinājumā ar abu veidu sertifikātiem. Kā parādīts 3. tabulā, kopš 2008. gada nav veikti kuponu maksājumi par hibrīdinstrumentiem. 2008. gadā un 2009. gadā Genussrechte piedalījās zaudējumu segšanā EUR 57,4 miljonu apmērā. Daļas bez balsstiesībām un privātie līdzdalības sertifikāti tika izmantoti zaudējumu segšanā 2009. gadā. Kopš 2010. gada hibrīdinstrumentu vērtība tiek papildināta, un, sākot no 2011. gada, tiks atsākti atceltie uzkrātie kuponu maksājumi un to izmaksa tiks pabeigta līdz 2012. gadam. 2013. gadā būs pabeigta visu hibrīdinstrumentu vērtības papildināšana, veikti visu atcelto uzkrāto kuponu maksājumi un par katru instrumentu tiks maksāta pilnā kupona vērtība. Tā kā kuponu maksājumus veicina vai nu pozitīvs peļņas/zaudējumu aprēķins, vai bilances rezultāts, Sparkasse KölnBonn nav iespēju apturēt kuponu maksājumus, ja banka strādā ar peļņu un, kapitālam samazinoties, tas ikreiz tiek atjaunots.

3. tabula

Sparkasse KölnBonn peļņas sadale 2009.–2014. gadā (saskaņā ar pamatscenāriju)

(43)

Vācija apsolījusi, ka banka neturpinās veikt kuponu maksājumus attiecībā uz hibrīdkapitālu, kuru tur privātie ieguldītāji, izņemot tādus instrumentus, attiecībā uz kuriem tai ir līgumiskas saistības veikt kuponu maksājumus (skatīt I pielikuma 7. punktu).

(44)

Vēl viens Sparkasse KölnBonn problēmu iemesls bija tās dalība WestLB. Iepriekš Sparkasse KölnBonn cieta zaudējumus EUR […] miljonu apmērā, jo kā reģionālo krājbanku asociācijas biedrs tā veica iemaksas rezervju fondā, ko izveidoja krājbanku asociācija kā drošības tīklu saviem biedriem un federālajām zemes bankām (Landesbanks). Fonda līdzekļus vajadzēja izmantot 2008. gadā WestLB glābšanai. Atlikusī riska pozīcija ir saistīta ar Sparkasse KölnBonn netiešo līdzdalību WestLB un atlikušajām netiešajām saistībām attiecībā uz WestLB sliktās bankas aktīviem, ko tā tur ar RSGV starpniecību.

(45)

Kaut gan Sparkasse KölnBonn nebija veikusi tiešus ieguldījumus WestLB, tās riska pozīciju rada daļa, kādu WestLB tur RSGV, kurā Sparkasse KölnBonn tur daļu aptuveni 19 % apmērā. Vācijas iesniegtā informācija liecina: risks, ka ikviena RSGV bilances vērtības samazināšanās, kas ietekmēs WestLB, savukārt ietekmēs Sparkasse KölnBonn, ir ierobežots. Pirmkārt, WestLB vērtējumu nesen veica neatkarīgs uzņēmums, un tās bilances vērtība RSGV kontos tika attiecīgi samazināta 2009. gada 31. decembrī no vēsturiskās vērtības EUR […] miljardiem līdz EUR […] miljoniem 2009. gada 31. decembrī. Tādējādi Sparkasse KölnBonn netiešā daļa WestLB patlaban veido apmēram EUR […] miljonus. Turklāt, tā kā Sparkasse KölnBonn riska pozīciju saistībā ar WestLB rada tikai tās daļa RSGV, Sparkasse KölnBonn ir svarīga tikai būtiskā RSGV vērtība. To ietekmē ne tikai WestLB vērtība, bet arī citi meitasuzņēmumi un RSGV ieguldījumi. Citu RSGV meitasuzņēmumu vērtējums, ko veica 2009. gada beigās, norādīja uz ievērojamām slēptām rezervēm, ar kurām pietiktu, lai nosegtu pat iespējami slikta iznākuma scenārijā paredzēto WestLB daļējo norakstīšanu līdz 0.

(46)

Sparkasse KölnBonn saistības veikt iemaksu [kam …], kas dibināta nesen izveidotās WestLB“sliktās bankas” iespējamo zaudējumu segšanai, ir EUR […] miljoni 25 gadu laikā. Tomēr šīs saistības neietekmē bankas spēju pildīt regulējumā noteiktās prasības nākotnē, jo iemaksa [kam …] veicama tikai no nākamo periodu peļņas.

(47)

Vācija apsolījusi, ka Sparkasse KölnBonn atmaksās daļu no saņemtā kapitāla agrāk, nekā noteikts instrumenta nosacījumos (skatīt I pielikuma 27. punktu). Atmaksa tiks uzsākta 2011. gadā, un to veidos divi soļi.

(48)

Pirmais solis būs laidiena […] EUR 150 miljonu apmērā pārdošana Zweckverband. Darījums un īpaši pirkšanas cena neuzlabos Förderungsgesellschaft finanšu stāvokli salīdzinājumā ar tās iespējamo stāvokli instrumenta paturēšanas gadījumā (21). Tad Zweckverband konvertēs Genussrechte, ko patlaban atzīst kā 2. līmeņa kapitālu, 1. līmeņa kapitāla instrumentos. Tas nozīmē, ka jaunais instruments būtu subordinēts, netiktu atmaksāts vismaz 30 gadus un tā kuponu maksājumi netiktu uzkrāti. Šis solis uzlabos Sparkasse KölnBonn 1. līmeņa kapitāla koeficientu par [0,8–1,0] %.

(49)

Palielinoties 1. līmeņa kapitāla koeficientam, var veikt otro soli, kad Sparkasse KölnBonn 2011. gadā atpērk no Förderungsgesellschaft tās turējumā esošo atlikušo Genussrechte laidienu, kura nominālvērtība ir EUR 150 miljoni. Vispārīgi runājot, abi soļi samazinās 2. līmeņa kapitāla koeficientu par [0,5–1,0] %. Turklāt RSGV vai cits krājbanku nozares pārstāvis par tirgus cenu nopirks Sparkasse KölnBonn daļas divos ar krājbankām saistītos uzņēmumos […] (22) un […]. Pārdodot netieši turēto daļu abos minētajos uzņēmumos, bankas kopējie aktīvi samazinātos vēl par [0,2–0,5] %. Abu uzņēmumu pārdošana ir cieši saistīta ar Genussrechte otrā laidiena atmaksu, jo RSGV nopirks abus uzņēmumus, izmantojot ieņēmumus no Genussrechte pārdošanas.

(50)

Komisija atgādina, ka šajā lietā 2009. gada 4. novembrī tā uzsāka formālu izmeklēšanas procedūru saistībā ar rekapitalizācijas pasākuma kā pārstrukturēšanas atbalsta saderību ar iekšējo tirgu atbilstīgi LESD 107. panta 3. punktam (23).

(51)

Turklāt Komisija pauda bažas par to, vai tika nodrošināta atbilstīga apgrūtinājuma sadale un vai konkurences kropļošana bija ierobežota, kā to nosaka valsts atbalsta noteikumi (lēmuma sākt procedūru 50. punkts).

(52)

Visbeidzot, tā kā nebija skaidrs, vai Sparkasse KölnBonn grūtības radīja ieguldījumu lēmumi, kuri tika pieņemti ievērojamu laiku pirms krīzes, vai drīzāk krīze kā tāda, Komisija nenonāca pie secinājuma, ka rekapitalizācijas pasākumi atbilst LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam vai 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam. Komisija nolēma turpināt faktu izmeklēšanu, lai noteiktu pienācīgu piemērojamo juridisko pamatu, un pieņems lēmumu procesa vēlākā posmā.

(53)

Komisija norāda, ka attiecībā uz lēmumu sākt procedūru saistībā ar rekapitalizācijas pasākumu netika saņemts neviens ieinteresēto personu apsvērums.

(54)

Vācija norādīja, ka tā izskatījusi Komisijas 2009. gada 4. novembra lēmumu, saskaņā ar kuru Komisija nolēma sākt LESD 108. panta 2. punktā noteikto procedūru. Vācija informēja Komisiju, ka tā uzskata, ka rekapitalizācijas pasākumi, kurus Sparkasse KölnBonn 2008. gada beigās un 2009. gada sākumā saņēma daļu bez balsstiesībām un līdzdalības sertifikātu veidā, nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. Vācija uzskatīja, ka pasākumi atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja principam saskaņā ar apsvērumiem, kurus tā sniedza pirms lēmuma sākt procedūru (skatīt lēmuma sākt procedūru 24.–28. punktu).

(55)

Vācija nepiekrita Komisijas novērtējumam, ka rekapitalizācijas pasākumu īstenošanas laikā, t. i., 2008. gada beigās un 2009. gada sākumā, hibrīdinstrumentu tirgus bija pilnībā izsīcis (24). Konkrēti, tā nepiekrita Komisijas secinājumam, ka neviens tirgus ekonomikas ieguldītājs vai īpašnieks tolaik nebūtu veicis šādu ieguldījumu, pat ne par augstāku cenu (skatīt lēmuma sākt procedūru 38. punktu). Vācija iebilda, ka tirgus tendences neietekmēja Sparkasse KölnBonn un tā varēja emitēt otrās kārtas parāda vērtspapīrus gan 2008. gada pēdējos četros mēnešos (kopumā EUR [10–15] miljonu apmērā), gan 2009. gada pirmajā ceturksnī (kopumā EUR [35–40] miljonu apmērā) laidienos, kuru apjoms sasniegtu vairākus simtus tūkstošus euro.

(56)

Vācija arī apstrīdēja, ka Sparkasse KölnBonn rekapitalizācijā, ko veica Förderungsgesellschaft, bija ietverti valsts līdzekļi.

(57)

Tomēr Vācija pauda pārliecību, ka gadījumā, ja Komisijai vajadzētu apstiprināt savu sākotnējo novērtējumu par valsts atbalsta iezīmēm Sparkasse KölnBonn rekapitalizācijā, pasākumi būtu saderīgi ar iekšējo tirgu atbilstīgi LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam.

(58)

Vācija iebilda, ka pārstrukturēšanas plāns atbilst visiem nosacījumiem Komisijas 2009. gada 23. jūlija paziņojumā par finanšu nozares dzīvotspējas atjaunošanu un tās pārstrukturēšanas pasākumu novērtējumu pašreizējās krīzes apstākļos atbilstīgi valsts atbalsta noteikumiem (25) (turpmāk tekstā – “pārstrukturēšanas paziņojums”).

(59)

Vācija uzskatīja, ka pārstrukturēšanas plāns nodrošinās Sparkasse KölnBonn ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu, Sparkasse KölnBonn nodrošina pietiekamu pašas ieguldījumu pārstrukturēšanas izmaksās un konkurences izkropļojumus ierobežo ievērojami strukturālie un uzvedības pasākumi.

(60)

Vācijas saistības ir norādītas I–III pielikumā, un tās ir šī lēmuma neatņemama daļa. Lai nodrošinātu šo saistību izpildi, tiks iecelts uzraudzības pilnvarnieks. Uzraudzības pilnvarnieka iecelšanas kārtība un tā atbildība noteikta II pielikumā. Turklāt Vācija apsolījusi ievērot pārdošanas grafiku (skatīt I pielikuma 10. un 13. punktu). Ja solījums attiecībā uz noteiktā pārdošanas grafika ievērošanu netiks pildīts, tiks iecelts pārdošanas pilnvarnieks, kas veiks savus pienākumus, kā noteikts III pielikumā.

(61)

Komisijai jānovērtē, vai attiecīgie pasākumi ir valsts atbalsts. Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(62)

Lēmumā sākt procedūru (5.1. iedaļā) Komisija sākotnēji secināja, ka Sparkasse KölnBonn rekapitalizācijas pasākumi ir valsts atbalsts. Komisija nevar piekrist Vācijas apsvērumiem, saskaņā ar kuriem pasākumi nav atbalsts, jo abu instrumentu nosacījumi atbilst nosacījumiem, kādus pieņemtu tirgus ekonomikas ieguldītājs. Pat ja abu instrumentu atlīdzība atbilst procentiem, ko maksāja par salīdzināmiem instrumentiem līdz 2008. gada sākumam, procenti bija pārāk zemi Sparkasse KölnBonn gadījumā, ņemot vērā augsto risku, ko radīja fakts, ka banka bija nerentabla. Rekapitalizācijas laikā hibrīdinstrumentu tirgus bija pilnībā izsīcis. Tādējādi lietas un īpaši tirgus situācijas kontekstā Komisija nevarēja pieņemt iebildi, ka tirgus ekonomikas ieguldītājs tolaik būtu veicis šādu ieguldījumu, nemaz nerunājot par ieguldījumu veikšanu ar līdzvērtīgiem noteikumiem.

(63)

Izmeklēšanas laikā netika atklāta informācija, kas mainītu šo novērtējumu. Tas, ka 2008. gada beigās un 2009. gada pirmajā ceturksnī Sparkasse KölnBonn emitēja otrās kārtas parāda vērtspapīrus, nav pārliecinošs pierādījums tam, ka hibrīdinstrumentu tirgus bija aktīvs, jo atsevišķu iesaistīto laidienu apjoms bija ļoti ierobežots. Hibrīd- instrumentu laidieni vairāku simtu tūkstošu euro vērtībā ir saistīti ar ievērojami atšķirīgāku riska līmeni nekā instrumentiem, kuru nominālvērtība ir EUR 150 miljoni, un tādēļ tos ir vieglāk absorbēt privātā tirgū. Tādējādi Komisija pauž viedokli, ka neviens tirgus ekonomikas ieguldītājs neiegādātos hibrīdinstrumentus, kuru emisijas apjoms un raksturs līdzinās Sparkasse KölnBonn rekapitalizācijas pasākumiem attiecīgajā laikā.

(64)

Attiecībā uz to resursu raksturu, kurus Förderungsgesellschaft izmantoja Sparkasse KölnBonn rekapitalizācijai, Komisija atgādina, ka tās izskatītajās lietās jau tika noteikts, ka RSGV nodrošinātie līdzekļi ir resursi, kurus tieši vai netieši kontrolē valsts iestādes (26). Komisija uzskata, ka tas attiecas arī uz Förderungsgesellschaft, kas ir RSGV pilnībā piederošs meitasuzņēmums. Tādējādi tās resursi ir valsts līdzekļi LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(65)

Ņemot vērā iepriekšteikto, Komisija apstiprina savu sākotnējo secinājumu, ko tā norādījusi lēmumā sākt procedūru, par to, ka rekapitalizācijas pasākumi par labu Sparkasse KölnBonn ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(66)

Komisija arī atzīmē, ka glābšanas atbalsta pasākumi tika konvertēti pārstrukturēšanas atbalstā, kas joprojām nodrošina bankai priekšrocību. Pasākumi ļāva bankai iegūt finansējumu situācijā, kad tā nevarēja piesaistīt kapitālu tirgū, īpaši finanšu un ekonomikas krīzes apstākļos. Tādējādi bankai ir ekonomiska priekšrocība un bankas pozīcija ir stiprāka nekā tās konkurentiem Vācijā un citās dalībvalstīs, kuri nesaņem tādu pašu atbalstu. Tādējādi jāuzskata, ka pasākumi kropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(67)

Atbalsta elements bankā iepludinātajā kapitālā ir EUR 650 miljoni, un tas veido 3,3 % attiecībā pret bankas riska svērtajiem aktīviem (2008. gada beigās).

(68)

Savā 2009. gada 4. novembra lēmumā sākt procedūru Komisija vēl nenoteica, kāds būtu atbilstīgais juridiskais pamats rekapitalizācijas pasākumu analizēšanai. Saskaņā ar tolaik pieejamo informāciju lēmumi veikt ieguldījumus reģionālos attīstības projektos, kuri tika pieņemti ievērojamu laiku pirms finanšu krīzes, varētu būt lielākais Sparkasse KölnBonn grūtību iemesls. Tā kā krīze tikai saasināja bankas esošās problēmas, netika izslēgta LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta piemērošana. Tajā pašā laikā rekapitalizācijas pasākumu īstenošana finanšu krīzes augstākajā punktā un Komisijas finanšu krīzes laikā izskatīto banku lietu prakse norādīja uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanu.

(69)

Turklāt, pat ja iepriekšējos lēmumos bija atsauce uz Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (27) (turpmāk “pārstrukturēšanas pamatnostādnes”), pārstrukturēšanas paziņojuma 49. punktā Komisija paskaidro, ka visu veidu atbalsts, par kuru Komisijai paziņots līdz 2010. gada 31. decembrim, tiks vērtēts kā pārstrukturēšanas atbalsts bankām atbilstīgi pārstrukturēšanas paziņojumam, nevis pārstrukturēšanas pamatnostādnēm.

(70)

Ņemot vērā to, ka Vācijas banku sektors joprojām ir jutīgs, Komisija secina, ka vienas no lielākajām Vācijas krājbankām iespējamā likvidācija […] dēļ izraisītu sistēmiskas sekas un tādējādi apdraudētu finanšu stabilitāti Vācijā.

(71)

Tādējādi LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts ir atbilstīgs juridiskais pamats, lai novērtētu, vai Sparkasse KölnBonn saņemtais atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu kā pārstrukturēšanas atbalsts, lai saglabātu finanšu stabilitāti.

(72)

Pārstrukturēšanas paziņojumā noteikts, ka, pirmkārt, pārstrukturēšanas plānam jāparāda, ka pārstrukturēšanas process, kurš tiek veikts valsts atbalsta saņēmēja iestādē, ir piemērots tā ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanai. Otrkārt, atbalsta apjomam jābūt ierobežotam līdz nepieciešamajam minimālajam apjomam, un gan saņēmējam, gan kapitāla turētājiem jāveicina pārstrukturēšana, pēc iespējas izmantojot pašu resursus. Treškārt, jāveic pasākumi tādu konkurences izkropļojumu ierobežošanai, kuri tiek mākslīgi radīti, atbalstot saņēmēja tirgus spēju, un jānodrošina konkurētspējīga banku nozare. Visbeidzot jārisina tādi jautājumi kā uzraudzība un procedūras.

(73)

Atbilstīgi pārstrukturēšanas paziņojuma 9.–11. punktam Vācija iesniedza plašu un sīki izstrādātu pārstrukturēšanas plānu, kurā tika sniegta pilnīga informācija par uzņēmējdarbības modeli. Plānā arī nosaukti bankas problēmu iemesli.

(74)

Attiecībā uz uzņēmējdarbības modeli Sparkasse KölnBonn plāno mainīt savu darbības fokusu un kļūt par tradicionālu reģionālu krājbanku. Tā sniegs pilnu pakalpojumu spektru maza apjoma darījumu jomā klientiem tās pamatsegmentos Ķelnes un Bonnas reģionā: maza apjoma darījumus privātpersonām, MVU, nelieliem korporatīviem un institucionāliem klientiem reģionā. Tādējādi Sparkasse KölnBonn koncentrēsies uz statūtos noteiktajām operācijām, kapitalizēs savu pamatkompetenci un pārtrauks veikt darbības jomās, kuras izraisīja tās finanšu problēmas. Konkrēti, Sparkasse KölnBonn pārtrauks veikt nekustamā īpašuma tirdzniecību, pārdos visus blakusdarbībā iesaistītos meitasuzņēmumus un ieguldījumus SAA un ABS portfeļos. Komisija uzskata, ka bankas jaunais uzņēmējdarbības modelis ir reālistisks un ilgtspējīgs.

(75)

Sparkasse KölnBonn problēmas galvenokārt bija saistītas ar trīs darbības veidiem: i) reģionālās attīstības projektiem, ii) ieguldījumiem ABS un SAA portfeļos un iii) bankas ieguldījumiem WestLB.

(76)

Jau 2008. gadā Sparkasse KölnBonn sāka pārdot vai likvidēt ar reģionālo attīstību saistītus blakusdarbībā iesaistītus meitasuzņēmumus. Pilnīga šo darbību izbeigšana ir nepieciešams un atbilstīgs pasākums, lai kliedētu Komisijas bažas, jo līdz ar pārdošanu pilnībā tiks novērsti meitasuzņēmumu iespējamie zaudējumi no riska darījumiem. Turklāt pasākumi atbrīvo kapitālu un pārvaldības kapacitāti, ko var izmantot bankas pamatdarbībā. Turklāt pārdošana arī samazina bankas bilanci par apmēram EUR [180–230] miljoniem ([0–2] %) (28).

(77)

Tā kā Ķelnes pilsētai pārdodamo meitasuzņēmumu darbība galvenokārt saistīta ar nekustamā īpašuma attīstību un ar nekustamo īpašumu saistītiem pakalpojumiem, Komisija neuzskata, ka šajā gadījumā jāpiemēro paziņojums par samazinātas vērtības aktīviem piemērojamo režīmu Kopienas banku nozarē (29) (turpmāk “samazinātas vērtības aktīvu paziņojums”) vai ka paziņojuma piemērošana būtu atbilstīga. Šo meitasuzņēmumu bilances vērtība pēdējos gados ir ievērojami mazināta (daļēji norakstot), lai tā atbilstu tirgus vērtībai. Tādējādi neparedz, ka bankai radīsies ievērojami turpmāki zaudējumi no meitasuzņēmumu pārdošanas. Turklāt Vācijas saistības, ka banka veiks pārdošanu par tirgus vērtību, kuru noteiks neatkarīgs eksperts, nodrošinās darījumu veikšanu bez papildu valsts atbalsta iesaistīšanas.

(78)

Vēl viens bankas problēmu iemesls bija ABS un SAA portfeļi. Šie ieguldījumi jau tikuši ievērojami samazināti. Sparkasse KölnBonn pilnībā izbeigs darbības ar šiem portfeļiem līdz 2014. gada beigām. Tā kā bankas jaunā uzņēmējdarbības modeļa darbības joma neattiecas uz šiem ieguldījumiem, darbības izbeigšana saistībā ar šiem portfeļiem ir nepieciešams pasākums Sparkasse KölnBonn stratēģijas īstenošanā. Kopumā ABS un SAA portfeļos atlikušo aktīvu pašreizējā bilances vērtība atbilst to tirgus vērtībai. Tādējādi atlikusī riska pozīcija, ko rada šie portfeļi, ir ierobežota un neietekmē bankas dzīvotspēju.

(79)

Visbeidzot, bankas atlikusī riska pozīcija saistībā ar WestLB, kura iepriekš radīja bankai zaudējumus EUR […] miljonu apmērā, ir ierobežota apjomā, un to kompensē rezerves RSGV ieguldījumu portfelī. Turklāt bankas ieguldījums [kam …] veicams tikai no nākamo periodu tīrās peļņas. Tādējādi Sparkasse KölnBonn saistības veikt ieguldījumu [kam …] neapdraudēs Sparkasse KölnBonn ilgtermiņa dzīvotspēju. Bez tam, Komisija pozitīvi raugās uz to, ka banka varēs veikt ieguldījumus tikai tad, kad būs veikta atlīdzība par valsts kapitālu atbilstīgi rekapitalizācijas nosacījumiem.

(80)

Komisija atzīmē, ka banka jau sākusi risināt un arī turpmāk risinās nepilnības savā korporatīvajā pārvaldībā. Pārmaiņas, kas tika ieviestas akcionāru sastāvā un balsošanā ar kvalificētu balsu vairākumu, ņemot vērā Stadtsparkasse Köln un Sparkasse Bonn apvienošanu 2005. gadā, nodrošina, ka īpašnieku politiskās intereses nedominē pār bankas ekonomiskajām interesēm. Turklāt, veicot pārmaiņas Sparkasse KölnBonn institūciju struktūrā un apmērā, un lēmumu pieņemšanas procesā, tika uzlabota augstākā līmeņa vadības atbildība. Mazāks dalītas atbildības apjoms un lielāks tādu darbinieku īpatsvars, kuru darbība nav politiski virzīta un kuri ir [ārējie …] eksperti bankas institūcijās, veicinās lēmumu pieņemšanas procesa caurskatāmību pārredzamību un efektivitāti. Līdz ar pārmaiņām akcionāru sastāvā šie pasākumi mazina Sparkasse KölnBonn problēmu cēloņus, jo tiek samazināts risks, ka Sparkasse KölnBonn iesaistīsies politiski virzītos projektos, kuri ir pretrunā bankas ekonomiskajām interesēm. Turklāt bankas vadības neatkarību pietiekamā mērā pamato pastāvošie tiesību akti. Tas, ka Sparkasse KölnBonn sniedza pierādījumus tam, ka kopš 2004. gada banka nav iesaistījusies jaunos politiski virzītos projektos, liecina, ka īstenotie pasākumi ir efektīvi. Vispārīgi runājot, jaunais korporatīvās pārvaldības kodekss atbilst sasniegtajam salīdzināmās lietās (30). Tādējādi var uzskatīt, ka īstenotās un saistošās pārmaiņas Sparkasse KölnBonn korporatīvajā pārvaldībā ir atbilstīgas un pietiekamas, lai veicinātu bankas ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu.

(81)

Komisija uzskata, ka Sparkasse KölnBonn pārstrukturēšanas plāns atbilst pārstrukturēšanas paziņojuma 9. un 12.–15. punktā noteiktajām prasībām, t. i., ka pārstrukturēšanas plāns arī parāda, kā banka pēc iespējas drīz atjaunos savu ilgtermiņa dzīvotspēju bez valsts atbalsta. Īpaši bankai jāspēj radīt atbilstīgu kapitāla atdevi, tajā pašā laikā sedzot visas parastās darbības izmaksas un nodrošinot atbilstību attiecīgajām regulējošajām prasībām.

(82)

Pirmkārt, Sparkasse KölnBonn iesniegusi finanšu prognozes 2008.–2014. gadam, norādot informāciju par bankas ieņēmumiem, izmaksām, vērtības samazinājumiem, peļņu un kapitāla pozīciju. Komisija uzskata, ka iesniegto pamatscenārija prognožu pamatā ir saprātīgi bāzes makroekonomikas pieņēmumi. Banka plāno atsākt strādāt ar peļņu 2010. gadā un pakāpeniski uzlabot savus gada rezultātus visā pārstrukturēšanas perioda laikā. Turklāt 2014. gadā kapitāla atdeve (ROE) sasniegs [9–10] % līmeni, kas šķiet atbilstīgs atlīdzības līmenis bankai, kura sniedz maza apjoma pakalpojumus parastos tirgus apstākļos. Sākot no 2013. gada, Sparkasse KölnBonn pilnībā atlīdzinās atbalsta pasākumus. Bankas kapitāla koeficients joprojām ir virs minimālajām regulējumā noteiktajām prasībām, un 1. līmeņa kapitāla koeficients palielināsies no 6,1 % 2009. gadā līdz [8–9] % 2014. gadā.

(83)

Otrkārt, Sparkasse KölnBonn parādījusi, ka tā spēj darboties stresa scenārija apstākļos. Stresa scenārija pieņēmumi tika novērtēti kā saprātīgi. Tā kā saskaņā ar stresa scenāriju Sparkasse KölnBonn pārsniegs regulējumā noteiktās kapitāla prasības, var uzskatīt, ka banka izpilda pārstrukturēšanas paziņojuma 13. punkta prasības. Turklāt jutīguma analīze liecina, ka banka spēs darboties, ja nākotnē ievērojami mainīsies procentu likmes.

(84)

Visbeidzot, Sparkasse KölnBonn iesniedza stratēģiju atbalsta priekšlaicīgai un pakāpeniskai samazināšanai. Valsts kapitāla daļēja atmaksa jāveic, neizmantojot iestādes kapitāla bāzi, jo Sparkasse KölnBonn 1. līmeņa kapitāla koeficienta plānotais līmenis 2010. gadā ir [6–7] %, banka šo līmeni pārsniegs arī turpmāk saskaņā ar pamatscenāriju un arī saskaņā ar pārstrukturēšanas plānā doto stresa scenāriju tā pārsniegs regulējumā noteikto minimālo līmeni. Atbalsta priekšlaicīga un pakāpeniska samazināšana nenozīmē papildu atbalstu ne Sparkasse KölnBonn, ne citiem darījumā iesaistītajiem uzņēmumiem. Pirmkārt, pirkšanas cena, kuru maksās par pirmo Genussrechte laidienu EUR 150 miljonu apmērā, veidota tā, ka tā lielā mērā ir līdzīga naudas plūsmai, kādu saņemtu Förderungsgesellschaft, ja tā būtu paturējusi instrumentu, un Förderungsgesellschaft finanšu stāvoklis neuzlabotos. Otrkārt, darījums notiek starp diviem valsts uzņēmumiem. Turklāt, tā kā instruments, kuru plāno konvertēt 1. līmeņa kapitālā, jau atbilst atbalstam un Sparkasse KölnBonn maksās Zweckverband tādu pašu atlīdzību arī pēc konvertēšanas, Komisija nesaskata, ka konvertēšanā būtu iesaistīts papildu atbalsts. Visbeidzot, Sparkasse KölnBonn atpirktais otrais laidiens EUR 150 miljonu apmērā arī lielā mērā simulēs naudas plūsmu, kādu Förderungsgesellschaft saņemtu, ja tā būtu paturējusi instrumentu.

(85)

Tādējādi Komisija uzskata, ka Sparkasse KölnBonn iesniegtais pārstrukturēšanas plāns atbilst pārstrukturēšanas paziņojuma prasībām attiecībā uz ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu, un tādējādi tiek kliedētas tās lēmumā sākt procedūru paustās bažas.

(86)

Pārstrukturēšanas paziņojumā noteikts, ka bankām un to daļu turētājiem pēc iespējas jāveic ieguldījums pārstrukturēšanā, lai nodrošinātu atbalsta ierobežošanu līdz nepieciešamajam minimālajam līmenim. Tas nozīmē, ka pārstrukturēšanas finansēšanai bankas izmanto pašu resursus, piem., pārdod aktīvus, savukārt daļu turētāji nepieciešamības gadījumā sedz bankas zaudējumus. Pasākumi, kurus Sparkasse KölnBonn apsolījusi veikt, nodrošina pašu resursu izmantošanu un privāto hibrīdkapitāla turētāju ieguldījumu pārstrukturēšanā.

(87)

Pārstrukturēšanas plānā nav elementu, kuri liecinātu, ka atbalsts pārsniedz dzīvotspējas atjaunošanas radīto izmaksu segšanai nepieciešamos līdzekļus. Saņemtais atbalsts ir nepieciešams, lai Sparkasse KölnBonn būtu saprātīga kapitāla rezerve saskaņā ar pamatscenāriju un tā varētu nodrošināt atbilstību regulējumā noteiktajām kapitāla prasībām stresa scenārija apstākļos.

(88)

Attiecībā uz ieguldījumu pārstrukturēšanas izmaksās, izmantojot Sparkasse KölnBonn radītos iekšējos resursus, Komisija atzīmē, ka banka īsteno pasākumus izmaksu samazināšanai. Šo pasākumu rezultātā gada izmaksas tiks samazinātas par EUR [25–35] miljoniem līdz pārstrukturēšanas perioda beigām, kas ir apmēram [5–8] % no kopējām izmaksām 2009. gadā.

(89)

Turklāt, pārdodot rentablus blakusdarbībā iesaistītus meitasuzņēmumus, tiks gūti ieņēmumi, kurus varēs izmantot pārstrukturēšanas izmaksu finansēšanai.

(90)

Bankai nav iespēju apturēt vai atlikt kuponu maksājumus par hibrīdinstrumentiem, ja tā strādā ar peļņu attiecīgajā gadā. Tomēr hibrīdinstrumentu turētāji pēc iespējas sedza Sparkasse KölnBonn radušos zaudējumus, jo gan hibrīdkapitāla kuponu, gan pamatsummas maksājumi tika apturēti vai tika izmantoti Sparkasse KölnBonn zaudējumu segšanā. Tādējādi Komisija uzskata, ka ir nodrošināta maksimālā iespējamā apgrūtinājuma sadale ar privātajiem hibrīdinstrumentu ieguldītājiem un tādējādi ir izpildītas pārstrukturēšanas paziņojumā noteiktās prasības attiecībā uz privāto ieguldītāju ieguldījumu pārstrukturēšanas izmaksās.

(91)

Pārstrukturēšanas paziņojuma 24. punktā noteikts, ka atbilstīga atlīdzība par valsts kapitālu arī ir līdzeklis apgrūtinājuma sadales panākšanai. Attiecībā uz šo Komisija uzskata, ka rekapitalizācijas pasākumos noteiktais atlīdzības līmenis ir atbilstīgs saistībā ar iepriekš aprakstītajiem apgrūtinājuma sadales pasākumiem. Plānotā peļņa ļaus bankai izmaksāt atlīdzību par valsts kapitālu un veikt apturētos kuponu maksājumus atbilstīgi rekapitalizācijas nosacījumiem (attiecībā uz Genussrechte no 2011. gada un attiecībā uz daļām bez balsstiesībām – no 2013. gada) pēc tam, kad būs papildināts instrumentu nominālais kapitāls. Jāatzīmē, ka procenti par valsts turētajiem Genussrechte tiek uzkrāti [2–6] gadu laikā un zaudējumu segšanai izmantotais kapitāls tiek papildināts abu rekapitalizācijas instrumentu gadījumā. Tādējādi saskaņā ar pamatscenārija finanšu prognozēm valsts vēlāk atgūs gan nesamaksātos procentus par Genussrechte, gan abu instrumentu izlietoto pamatsummu.

(92)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka Vācijas iesniegtajā pārstrukturēšanas plānā noteikts pietiekams pašu ieguldījums pārstrukturēšanā un tādējādi tiek kliedētas Komisijas lēmumā sākt procedūru paustās bažas.

(93)

Pārstrukturēšanas paziņojumā noteikts, ka pārstrukturēšanas plānā jāiesaka pasākumi, kuri ierobežo konkurences izkropļojumus, un jānodrošina konkurētspējīga banku nozare. Turklāt šiem pasākumiem jārisina morālā kaitējuma jautājumi un jānodrošina, lai valsts atbalsts netiktu izmantots konkurenci kropļojošas tirgus darbības finansēšanai.

(94)

Pasākumu pakete pietiekamā mērā risina morālā kaitējuma jautājumu. Sparkasse KölnBonn apsolījusi īstenot plašu rentablo blakusdarbībā iesaistīto uzņēmumu pārdošanu. Pārdošana attieksies uz daļām tādos uzņēmumos kā […], […], RW Holding AG, S ProFinanz Versicherungsmakler GmbH, Schufa Holding AG un Neue Leben Pensionsverwaltung AG, kuri ir nozīmīgs Sparkasse KölnBonn […].

(95)

Vācija iesniegusi sīki izstrādātu plānotās pārdošanas grafiku un apsolījusi iecelt uzraudzības pilnvarnieku, lai nodrošinātu saistību savlaicīgu izpildi. Pārdošanas pilnvarnieks tiks iecelts, ja netiks ievērots pārdošanas grafiks.

(96)

Bankas pārstrukturēšanā ietverta Sparkasse KölnBonn pārstāvības samazināšana dažos klientu segmentos. Šie pasākumi ļaus konkurentiem piekļūt daļai no bankas lielajiem korporatīvajiem un institucionālajiem klientiem. Tā kā tas attiecas galvenokārt uz lieliem uzņēmumiem, kam kopumā ir pieeja kapitāla tirgiem, Komisija uzskata, ka risks, ka šis pasākums negatīvi ietekmēs reālo ekonomiku, ir nenozīmīgs.

(97)

Turklāt pārstrukturēšanas pasākumu īstenošanas rezultātā Sparkasse KölnBonn provizoriski samazinās kopējos aktīvus par [15–20] % RSA izteiksmē ([15–20] % kopējo aktīvu izteiksmē) un par [10–15] %, ieskaitot nākotnes izaugsmi (5 % kopējo aktīvu izteiksmē). Samazinājumu galvenokārt izraisīs SAA un ABS ieguldījumu izbeigšana, nekustamā īpašuma pārdošanas izbeigšana ([6–8] % RSA izteiksmē, [6–8] % kopējo aktīvu izteiksmē) un ar institucionāliem klientiem saistīto lielu riska darījumu un kredītlīniju samazināšana (RSA: [5–7] %, kopējie aktīvi: [5–7] %).

(98)

Ņemot vērā atbalsta apjomu šajā lietā (3,3 % no RSA), var uzskatīt, ka šie pasākumi ir pietiekami un proporcionāli bankas apjoma un darbību apjoma samazināšanas izteiksmē. Sparkasse KölnBonn aktīvi darbojas tikai Ķelnes un Bonnas reģionā, kur tai ir nozīmīga tirgus pozīcija (no [18–23] % līdz [30–35] % atkarībā no produkta), bet tā nav dominējoša. Turklāt banka nav cenu līderis savos pamatdarbības segmentos. Šī iemesla dēļ Sparkasse KölnBonn gadījumā nešķiet piemēroti tādi papildu pasākumi, kuru mērķis ir vēl vairāk samazināt bankas tirgus daļu tās pamatdarbības, kas ir neliela apjoma darījumi, tirgū. Pirmkārt, Komisija atzīmē, ka pamatdarbība neradīja bankai problēmas. Turklāt Vācija sniedza pietiekamus pierādījumus tam, ka šādus pasākumus būtu grūti īstenot un to īstenošana būtu nesamērīgi dārga, un tie negatīvi ietekmētu bankas pelnītspēju un apdraudētu Sparkasse KölnBonn ilgtermiņa dzīvotspēju. Turklāt šādi pasākumi negatīvi ietekmētu Sparkasse KölnBonn pamatdarbības segmentus, MVU un privātos klientus, kuri arī neradīja bankai problēmas. Visbeidzot, ņemot vērā ierobežotos alternatīvos finansēšanas avotus šādām klientu grupām un lietas Komisijas praksē, kuru mērķis ir uzturēt reālās ekonomikas kreditēšanu, Komisija konstatē, ka turpmāki Sparkasse KölnBonn darbības jomas ierobežojumi ietekmētu tās pamatdarbību un tādējādi būtu kaitīgi gan bankai, gan tirgum, kurā tā strādā.

(99)

Komisija arī atzīmē Sparkasse KölnBonn un Vācijas saistības attiecībā uz rīcību. Šīs saistības attiecas uz aizliegumu būt cenu līderim un aizliegumu popularizēt valsts atbalstu, tādējādi Sparkasse KölnBonn ir aizliegts izmantot atbalstu konkurenci kropļojošas tirgus darbības finansēšanai. Atbilstīgi pārstrukturēšanas paziņojuma 40. punktam aizliegums iegūt uzņēmumus arī nodrošina, ka valsts atbalsts netiek izmantots konkurējošu uzņēmumu iegūšanai.

(100)

Pamatojoties uz iepriekš teikto, Komisija uzskata, ka Sparkasse KölnBonn ierosināto pasākumu apjoms un raksturs ir pietiekams un atbilstīgs konkurences izkropļojumu novēršanai. Tādējādi Sparkasse KölnBonn pārstrukturēšanas plāns atbilst pārstrukturēšanas paziņojumā noteiktajām prasībām attiecībā uz dzīvotspēju, apgrūtinājuma sadali un pasākumiem konkurences izkropļojumu mazināšanai, un tiek kliedētas Komisijas lēmumā sākt procedūru paustās bažas.

(101)

Atbilstīgi pārstrukturēšanas paziņojuma 5. iedaļai jāsniedz regulāri ziņojumi, lai Komisija varētu pārliecināties par pārstrukturēšanas plāna pienācīgu īstenošanu. Vācija iecels uzraudzības pilnvarnieku, kurš sniegs pusgada uzraudzības ziņojumus. Pirmais ziņojums jāiesniedz 2011. gada februārī. Tādējādi Komisija uzskata, ka ir nodrošināta pārstrukturēšanas plāna īstenošanas pienācīga uzraudzība.

(102)

Komisija uzskata, ka šā lēmuma 4. nodaļā noteiktais pārstrukturēšanas plāns ir saderīgs ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

(103)

Komisija secina, ka pārstrukturēšanas pasākumi var nodrošināt Sparkasse KölnBonn iespēju atjaunot tās ilgtermiņa dzīvotspēju, tie ir pietiekami attiecībā uz apgrūtinājuma sadali un atbilstīgi un proporcionāli, lai kompensētu konkurenci kropļojošo ietekmi, kādu rada attiecīgie atbalsta pasākumi. Tādējādi Komisija uzskata, ka iesniegtais pārstrukturēšanas plāns atbilst pārstrukturēšanas paziņojumā noteiktajiem kritērijiem, un var uzskatīt, ka pārstrukturēšanas pasākumi ir saderīgi ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Tādējādi kapitāla papildināšanas pasākumus var apstiprināt atbilstīgi pārstrukturēšanas plānam,