EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 30.1.2026
COM(2026) 49 final
2026/0028(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) padomes 237. sesijā Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz paredzēto 13. pielikuma “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana” grozījumu
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz:
i) nostāju, kas Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) padomes 237. sesijā Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz paredzēto 13. pielikuma “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana” 20. grozījumu;
ii) nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem pēc tam, kad ICAO attiecīgajās vēstulēs valstīm ir paziņojusi par Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 13. pielikuma “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana” 20. grozījuma pieņemšanu, aicinot līgumslēdzējas valstis paziņot par atbilstību pieņemtajiem pasākumiem vai visām atšķirībām no tiem.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Konvencija par starptautisko civilo aviāciju
Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencija”) mērķis ir reglamentēt starptautisko gaisa transportu. Čikāgas konvencija stājās spēkā 1947. gada 4. aprīlī, un ar to izveidoja Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju.
Visas ES dalībvalstis ir Čikāgas konvencijas līgumslēdzējas valstis.
2.2.Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija
Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija ir viena no ANO specializētajām aģentūrām. Organizācijas mērķi un uzdevumi ir izstrādāt starptautiskās aeronavigācijas principus un metodes un veicināt starptautiskā gaisa transporta plānošanu un attīstību.
ICAO padome ir pastāvīga ICAO struktūra, un tās sastāvā ir 36 līgumslēdzējas valstis, kuras ICAO asambleja ievēlējusi uz 3 gadiem. 2025.–2028. gadā ICAO padomē ir pārstāvētas 6 ES dalībvalstis.
Čikāgas konvencijas 54. pantā uzskaitītajos ICAO padomes obligātajos pienākumos ietilpst starptautisku standartu un ieteicamās prakses (SARPs) pieņemšana Čikāgas konvencijas pielikumu veidā.
Ievērojot Čikāgas konvencijas 90. pantu, visi šādi pielikumi vai visi kāda pielikuma grozījumi stājas spēkā trīs mēnešu laikā pēc to iesniegšanas ICAO līgumslēdzējām valstīm vai ilgāka ICAO padomes noteikta laikposma beigās, ja vien pa to laiku vairākums ICAO līgumslēdzēju valstu nav paziņojušas par nepiekrišanu.
Pēc šādu pasākumu pieņemšanas ICAO līgumslēdzējām valstīm ir jānodrošina atbilstība šiem pasākumiem vai, pirms tie stājas spēkā un kļūst juridiski saistoši, jāpaziņo par nepiekrišanu šiem pasākumiem vai visām atšķirībām no tiem.
Ievērojot Čikāgas konvencijas 38. pantu, jebkura valsts, kurai nav iespējams visos aspektos izpildīt jebkuru šādu starptautisku standartu vai procedūru vai pilnībā saskaņot savus noteikumus vai praksi ar jebkuru šādu starptautisku standartu vai procedūru vai kura uzskata par nepieciešamu pieņemt noteikumus vai praksi, kas jebkurā attiecīgā aspektā atšķiras no starptautiskā standartā paredzētajiem noteikumiem vai prakses, nekavējoties paziņo ICAO par atšķirībām starp savu praksi un praksi, kas noteikta ar starptautisko standartu.
2.3.Paredzētais ICAO akts un tā saistība ar spēkā esošajiem Savienības noteikumiem
Paredzēts, ka ICAO padome 237. sesijā vai kādā no turpmākām sesijām izskatīs un pieņems:
–13. pielikuma “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana” 20. grozījumu, kas minēts vēstulē valstīm AN 6/1.2.2, AN 11/1.1.36–25/43 un vēstulē valstīm AN 8/3–23/18 un izriet no apspriedēm attiecīgi Nelaimes gadījumu izmeklēšanas komitejas septītajā un astotajā sanāksmē (AIGP/7 un AIGP/8) un Drošuma informācijas aizsardzības īstenošanas grupas trešajā sanāksmē (SIP-IG/3), kā arī no apspriedēm Drošuma pārvaldības komitejas piektajā sanāksmē (SMP/5), Tālvadības gaisa kuģu sistēmu komitejas devītajā sanāksmē (RPASP/9) un Lidlauku projektēšanas un ekspluatācijas komitejas darba grupas piektajā sanāksmē (ADOP/WG/5).
–Tas attiecas uz noteikumiem par aviācijas nelaimes gadījumiem, tostarp nelikumīgu iejaukšanos, izmeklēšanu interešu konflikta scenārijos (gaisa kuģa notriekšana), pierādījumu materiāliem un prasībām ziņošanai par nelaimes gadījumiem/incidentiem (ADREP). Atsauces uz 13. pielikumu ir iekļautas ierosinātajos 6. pielikuma grozījumos saistībā ar lidojuma parametru reģistratora ierakstu aizsardzību, neietekmējot 13. pielikumu. Visbeidzot, tajā ir iekļauts izrietošs 19. pielikuma atjauninājums attiecībā uz valsts lidojumu drošuma programmas (SSP) definīciju un piezīmi par drošuma datu vākšanas un apstrādes sistēmu (SDCPS).
–Iepriekš minētais grozījums var ietekmēt ES tiesību aktus, kā sīkāk paskaidrots tālāk.
Paredzētais grozījums attiecas uz šādām jomām:
–Attiecībā uz atjauninājumu par nelikumīgu iejaukšanos un izmeklēšanu interešu konflikta scenārijos ierosinātā grozījuma mērķis ir precizēt un paplašināt notikuma valsts pienākumus aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanā, jo īpaši attiecībā uz nelikumīgas iejaukšanās gadījumiem. Ja šāda iejaukšanās ir izraisījusi nelaimes gadījumus, dažas valstis ir izbeigušas drošības izmeklēšanu, nepublicējot nobeiguma ziņojumu, un tas apdraud mērķi mācīties no gūtās pieredzes, lai uzlabotu aviācijas drošumu. Grozījums ietver piezīmi, kas precizē šo pienākumu, nodrošinot, ka drošības izmeklēšana tiek pabeigta neatkarīgi no tā, vai ir notikušas nelikumīgas darbības.
–Turklāt ar grozījumu tiek risināti iespējamie interešu konflikti, kas var rasties, ja notikuma valsts ir saistīta ar nelikumīgu iejaukšanos, kā rezultātā var rasties šaubas par izmeklēšanas objektivitāti. Lai nodrošinātu pārredzamību, neatkarību, uzticamību un objektivitāti, notikuma valsts tiek mudināta brīvprātīgi deleģēt izmeklēšanu trešām valstīm vai reģionālām organizācijām vai iesaistīt ICAO novērotāju statusā. Šis priekšlikums ir dokumentēts 13. pielikuma G papildinājumā kā norādījumi, kuru mērķis ir uzlabot izmeklēšanas ticamību gadījumos, kad varētu rasties interešu konflikti.
–Attiecībā uz izmaiņām saistībā ar pierādījumu materiāliem tiek ierosināts svītrot no esošā teksta vārdu “pieejami”, jo tas bija solis atpakaļ procesā, kas nelaimes gadījumu/incidentu izmeklētājiem ļauj piekļūt pierādījumu materiāliem izmeklēšanas laikā. Ar to tiek ieviests ierobežojums vai nosacījums, un to varētu nepareizi interpretēt attiecībā uz sensitīvu datu kopīgošanu ar nelaimes gadījumu/incidentu izmeklētājiem.
–Nelaimes gadījumu/incidentu datu ziņošanas sistēmas (ADREP) iepriekšēja ziņojuma atcelšanas mērķis ir vienkāršot valstīm noteiktās prasības ziņot ICAO par nelaimes gadījumiem un incidentiem ADREP sistēmā. Turklāt tiek ierosināts prasību par maksimālo masu nobeiguma ziņojumu iesniegšanai ICAO samazināt no 5700 kg līdz 2250 kg, lai to salāgotu ar ADREP ziņošanas prasībām un nelaimes gadījumu/incidentu paziņošanu.
–Visbeidzot, attiecībā uz termina “valsts lidojumu drošuma programma (SSP)” atjaunināšanu tas nozīmē, ka termina definīcija 13. pielikumā ir jāmaina, lai atspoguļotu jauno definīciju. Ar priekšlikumu tiek grozīts arī 13. pielikuma 8.1. iedaļas piezīmes saturs, ieviešot terminu “drošuma datu vākšanas un apstrādes sistēma (SDCPS)”. Abos gadījumos priekšlikuma mērķis ir nodrošināt 13. pielikuma saskaņotību ar citiem ICAO pielikumiem.
Ja grozījums tiks pieņemts, to paredzēts piemērot no 2028. gada 23. novembra, izņemot noteikumus, kas saistīti ar valsts lidojumu drošuma programmas (SSP) definīcijām un piezīmi par drošuma datu vākšanas un apstrādes sistēmu (SDCPS), ko paredzēts piemērot no 2026. gada 26. novembra.
Lai gan daži no ierosinātajiem grozījumiem atbilst ICAO 13. pielikuma daļām, kas nav ieviestas Regulā (ES) Nr. 996/2010, pārējās daļas jau ir iestrādātas Regulā (ES) Nr. 996/2010, un, ja grozījumu pieņems atbilstīgi priekšlikumam, ir maz ticams, kas no tā izrietēs Savienības tiesību aktu izmaiņas. Tomēr pēc grozījuma pieņemšanas būs jāveic rūpīgs novērtējums, arī novērtējums par nepieciešamību paziņot par atšķirībām.
Iepriekš minētais novērtējums ir sagatavots, pamatojoties uz ieguldījumu, kas saņemts no Eiropas Civilās aviācijas drošības izmeklēšanas iestāžu tīkla (ENCASIA). Tīkls ir izveidots ar Regulas (ES) Nr. 996/2010 7. panta 1. punktu, un tajā piedalās katras dalībvalsts drošības izmeklēšanas iestādes vadītājs un/vai multimodālas iestādes gadījumā – tās aviācijas nozares vadītājs vai viņu pārstāvji. Cita starpā ENCASIA ir pienākums sagatavot priekšlikumus un konsultēt Savienības iestādes par visiem Savienības politikas un noteikumu izstrādes un īstenošanas aspektiem attiecībā uz drošības izmeklēšanu un nelaimes gadījumu un incidentu novēršanu.
3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
3.1.Ierosinātais grozījums un tā saistība ar spēkā esošajiem Savienības noteikumiem
13. pielikuma 20. grozījums
Ierosinātais grozījums, kas minēts vēstulē valstīm AN 6/1.2.2, AN 11/1.1.36–25/43 un vēstulē valstīm AN 8/3–23/18, attiecas uz Regulas (ES) Nr. 996/2010 noteikumiem.
Paredzēto grozījumu priekšmets ir Savienības ekskluzīvā kompetencē saskaņā ar LESD 3. panta 2. punkta pēdējo daļu.
Ierosinātais grozījums sekmētu aviācijas drošības uzlabošanu, garantējot, ka civilās aviācijas drošības izmeklēšanas efektivitātes, lietderības un kvalitātes līmenis ir augsts un ka šīs izmeklēšanas vienīgais mērķis ir novērst nelaimes gadījumus un incidentus nākotnē, nevis noteikt vainīgo vai likt uzņemties atbildību. Savienība atzīst, ka nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana ir jāuzlabo, arī jāprecizē un jāpaplašina notikuma valsts pienākumi aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanā, jo īpaši attiecībā uz nelikumīgas iejaukšanās gadījumiem, jāievieš precizējums par pierādījumu materiāliem, jāvienkāršo ziņošana ADREP, jāpazemina uz masu balstītā robežvērtība nelaimes gadījumu nobeiguma ziņojumu iesniegšanai ICAO un jāizstrādā jauna valsts lidojumu drošuma programmas definīcija, ieviešot izmaiņas 13. pielikumā “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana”.
Ierosināto grozījumu nolūks ir pievērsties vairākiem atšķirīgiem mērķiem. Grozījumu mērķis ir precizēt valstu pienākumu pabeigt drošības izmeklēšanu un publicēt nobeiguma ziņojumu pat tad, ja ir notikusi nelikumīga iejaukšanās, tādējādi uzlabojot aviācijas drošību, jo tiek novērsta izmeklēšanas priekšlaicīga izbeigšana. Grozījumi arī pievēršas iespējamiem interešu konfliktiem, ierosinot valstīm deleģēt izmeklēšanu trešām personām, lai nodrošinātu objektivitāti un pārredzamību. Turklāt to mērķis ir uzlabot izmeklētāju piekļuvi nepieciešamajiem datiem bez ierobežojumiem. Lai vienkāršotu procedūras un nodrošinātu visaptverošāku datu vākšanu, tiek ierosināts atcelt iepriekšēju ADREP ziņojumu un noteikt zemāku maksimālās masas robežvērtību ziņošanai ICAO. Visbeidzot, termina “valsts lidojumu drošuma programma” atjaunināšanas un termina “drošuma datu vākšanas un apstrādes sistēmu” ieviešanas nolūks ir saglabāt visu ICAO pielikumu konsekvenci.
Pašreizējā ES tiesiskajā regulējumā, proti, Regulā (ES) Nr. 996/2010, ir norādīts, ka īpaši būtu jāņem vērā Čikāgas konvencijas 13. pielikums un tā turpmākie grozījumi, kas nosaka starptautiskos standartus un ieteicamo praksi aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanai. Nav jūtama vajadzība grozīt Regulu (ES) Nr. 996/2010 vai pieņemt jaunu tiesību aktu.
ES dalībvalstu un Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (EASA) pārstāvji kā dalībnieki un novērotāji ENCASIA 7. darba grupā, kura atbild par drošības izmeklēšanas iestāžu (SII) viedokļu koordinēšanu attiecībā uz ICAO vēstulēm valstīm saistībā ar drošības izmeklēšanu, deva ieguldījumu ar 20. grozījumu saistītā priekšlikuma izstrādē.
Ierosinātā nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā, ir atbalstīt šo grozījumu.
Tādējādi nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem, ja ICAO padome bez būtiskām izmaiņām pieņem ierosināto 13. pielikuma “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana” 20. grozījumu, ir atbildē uz attiecīgo ICAO vēstuli valstīm nepaziņot par nepiekrišanu un nodrošināt atbilstību pieņemtajiem pasākumiem. Ja pēc jaunpieņemto ICAO standartu paredzētā piemērošanas sākuma datuma Savienības tiesību aktos būtu atšķirības no minētajiem standartiem, dalībvalstīm būtu jāpaziņo ICAO Savienības nostāja par atšķirībām no šiem konkrētajiem standartiem, pamatojoties uz sagatavošanas dokumentu, kuru Komisija savlaicīgi iesniegusi Padomei apspriešanai un apstiprināšanai un kurā sīki izklāstītas atšķirības laikposmā, kas nepieciešams, lai pabeigtu īstenošanu.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, kas nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
LESD 218. panta 9. punktu piemēro neatkarīgi no tā, vai Savienība ir attiecīgās struktūras dalībniece vai nolīguma puse.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu”. Kā paskaidrots iepriekš, ierosinātā grozījuma būtība attiecas uz jomu, kurā ir Savienības tiesību akti (t. i., Regula (ES) Nr. 996/2010).
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
ICAO padome ir struktūra, kas izveidota ar nolīgumu, proti, Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencija”).
Saskaņā ar Čikāgas konvencijas 54. pantu ICAO padome pieņem starptautiskus standartus un ieteicamo praksi, ko noformē kā Čikāgas konvencijas pielikumus. Šie ir lēmumi ar juridiskām sekām. Pēc pieņemšanas un spēkā stāšanās ICAO pieņemtie standarti un ieteicamā prakse ir saistoši visām ICAO līgumslēdzējām valstīm saskaņā ar Čikāgas konvencijas 90. panta a) punktu, kurā noteikts: “Lai padome pieņemtu 54. panta l) punktā aprakstītos pielikumus, ir nepieciešams padomes divu trešdaļu balsojums sanāksmē, kura sasaukta minētajā nolūkā, un minētos pielikumus padome pēc tam iesniedz katrai līgumslēdzējai valstij. Visi šādi pielikumi vai visi kāda pielikuma grozījumi stājas spēkā trīs mēnešu laikā pēc to iesniegšanas līgumslēdzējām valstīm vai ilgāka padomes noteikta laikposma beigās, ja vien pa to laiku vairākums līgumslēdzēju valstu nav paziņojušas padomei par nepiekrišanu.” Kā paskaidrots iepriekš, paredzētais 13. pielikuma grozījums var būtiski ietekmēt Savienības tiesiskā regulējuma saturu. Proti, grozījums radītu nepieciešamību pielāgot Regulas (ES) Nr. 996/2010 reglamentēto drošības izmeklēšanas iestāžu pašreizējās darba procedūras.
Paredzētie akti nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.
Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats attiecībā uz šādiem paziņojumiem ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmuma, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Pieņemtā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz kopējo transporta politiku.
Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 100. panta 2. punkts.
4.3.Secinājums
Ierosinātā Padomes lēmuma juridiskais pamats ir LESD 100. panta 2. punkts saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
2026/0028 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) padomes 237. sesijā Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz paredzēto 13. pielikuma “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana” grozījumu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Konvencija par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencija”), kas reglamentē starptautisko gaisa transportu, stājās spēkā 1947. gada 4. aprīlī. Ar to izveidoja Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO).
(2)Savienības dalībvalstis ir Čikāgas konvencijas līgumslēdzējas valstis un ICAO dalībnieces, bet Savienībai ir novērotājas statuss dažās ICAO struktūrās. ICAO padomē ir pārstāvētas sešas dalībvalstis.
(3)Ievērojot Čikāgas konvencijas 54. pantu, ICAO padome var pieņemt starptautiskus standartus un ieteicamo praksi (SARPs) un noformēt tos kā Čikāgas konvencijas pielikumus.
(4)ICAO padome 237. sesijā ir paredzējusi pieņemt Čikāgas konvencijas 13. pielikuma “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana” 20. grozījumu.
(5)Čikāgas konvencijas 13. pielikuma “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana” 20. grozījuma galvenais mērķis ir uzlabot aviācijas drošību, nodrošinot augstu civilās aviācijas drošības izmeklēšanas efektivitātes, lietderības un kvalitātes līmeni.
(6)Ierosināto izmaiņu nolūks ir sasniegt šos mērķus, precizējot valstu pienākumu pabeigt drošības izmeklēšanu un publicēt nobeiguma ziņojumus pat nelikumīgas iejaukšanās gadījumos, tādējādi novēršot izmeklēšanas priekšlaicīgu izbeigšanu. Tās pievēršas iespējamiem interešu konfliktiem, ierosinot izmeklēšanu deleģēt trešām personām, lai uzlabotu objektivitāti un pārredzamību. Grozījumi arī uzlabo izmeklētāju piekļuvi datiem, atceļot ierobežojumus. Tie arī vienkāršo procedūras ziņojumu iesniegšanai ICAO, atceļot prasību par iepriekšēju ADREP ziņojumu un pazeminot gaisa kuģu maksimālās masas robežvērtības nobeiguma ziņojumu iesniegšanai ICAO. Visbeidzot, tiek atjaunināta terminoloģija, lai nodrošinātu ICAO pielikumu konsekvenci.
(7) Ar Regulas (ES) Nr. 996/2010 7. pantu izveidotais Eiropas Civilās aviācijas drošības izmeklēšanas iestāžu tīkls (ENCASIA), kura pienākums ir konsultēt Savienības iestādes par visiem Savienības politikas un noteikumu izstrādes un īstenošanas aspektiem saistībā ar drošības izmeklēšanu un nelaimes gadījumu un incidentu novēršanu, ir devis ieguldījumu ar 20. grozījumu saistītā priekšlikuma izstrādē.
(8)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem ICAO padomē, jo Čikāgas konvencijas 13. pielikuma “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana” 20. grozījums atbilstīgi Čikāgas konvencijas 90. panta a) punktam būs saistošs saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un var būtiski ietekmēt ES tiesību aktus, jo īpaši Regulu (ES) Nr. 996/2010.
(9)Savienības nostājai ICAO padomes 237. sesijā vai kādā no turpmākām sesijām attiecībā uz paredzētā Čikāgas konvencijas 13. pielikuma “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana” 20. grozījuma pieņemšanu vajadzētu būt šādai — atbalstīt šos grozījumus visā kopumā un nodrošināt atbilstību tiem.
(10)Ievērojot Čikāgas konvencijas 38. pantu, jebkurai valstij, kurai nav iespējams visos aspektos izpildīt jebkuru šādu starptautisku standartu vai procedūru vai pilnībā saskaņot savus noteikumus vai praksi ar jebkuru šādu starptautisku standartu vai procedūru vai kura uzskata par nepieciešamu pieņemt noteikumus vai praksi, kas jebkurā attiecīgā aspektā atšķiras no starptautiskā standartā paredzētajiem noteikumiem vai prakses, būtu nekavējoties jāpaziņo ICAO par atšķirībām starp savu praksi un praksi, kas noteikta ar starptautisko standartu.
(11)Ievērojot Čikāgas konvencijas 90. pantu, visi šādi pielikumi vai visi kāda pielikuma grozījumi stājas spēkā trīs mēnešu laikā pēc to iesniegšanas ICAO līgumslēdzējām valstīm vai ilgāka ICAO padomes noteikta laikposma beigās, ja vien pa to laiku vairākums ICAO līgumslēdzēju valstu nav paziņojušas par nepiekrišanu.
(12)Savienības nostājai pēc tam, kad ICAO padome pieņems Čikāgas konvencijas 13. pielikuma “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana” 20. grozījumu, ko ICAO ģenerālsekretārs paziņos, izmantojot ICAO vēstules valstīm procedūru, vajadzētu būt šādai — nepaziņot par nepiekrišanu grozījumiem un nodrošināt atbilstību tiem. Ja pēc jaunpieņemto SARPs paredzētā piemērošanas sākuma datuma Savienības tiesību aktos būtu atšķirības no minētajiem SARPs, būtu jāpaziņo ICAO atšķirības no šiem konkrētajiem SARPs. Savienības nostājai attiecībā uz šādām atšķirībām būtu jāpamatojas uz rakstisku dokumentu, kuru Komisija iesniegusi Padomei apspriešanai un apstiprināšanai,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
(1)Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem ICAO padomes 237. sesijā vai kādā no turpmākām sesijām, ir šāda — atbalstīt ierosināto Čikāgas konvencijas 13. pielikuma “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana” grozījumu visā kopumā.
(2)Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem, ja ICAO padome bez būtiskām izmaiņām pieņem ierosināto Čikāgas konvencijas 13. pielikuma “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana” grozījumu, kas minēts 1. punktā, ir šāda — atbildē uz attiecīgo ICAO vēstuli valstīm nepaziņot par nepiekrišanu un paziņot par atbilstību pieņemtajam pasākumam. Ja pēc jaunpieņemto starptautisko standartu paredzētā piemērošanas sākuma datuma Savienības tiesību aktos būtu atšķirības no minētajiem standartiem, būtu jāpaziņo ICAO atšķirības no šiem konkrētajiem starptautiskajiem standartiem saskaņā ar Čikāgas konvencijas 38. pantu.
Ja Savienības tiesību akti atšķiras no Čikāgas konvencijas 13. pielikumā ietvertajiem standartiem, Komisija — savlaicīgi un vismaz divus mēnešus, pirms beidzas ICAO noteiktais termiņš atšķirību paziņošanai — iesniedz Padomei apspriešanai un apstiprināšanai sagatavošanas dokumentu, kurā noteikta Savienības nostāja attiecībā uz sīki izklāstītām atšķirībām, kas dalībvalstīm Savienības vārdā jāpaziņo ICAO.
2. pants
Šā lēmuma 1. panta 1. punktā minēto nostāju, rīkojoties kopīgi Savienības interesēs, pauž Savienības dalībvalstis, kuras ir ICAO padomes locekles.
Šā lēmuma 1. panta 2. punktā minēto nostāju, rīkojoties kopīgi Savienības interesēs, pauž visas Savienības dalībvalstis.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs