|
Eiropas Savienības |
LV C sērija |
|
C/2024/7056 |
4.12.2024 |
Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija - Rezolūcija Stāvoklis ES reģionos un pilsētās un nākamās Eiropas Komisijas politiskās pamatnostādnes 2024.–2029. gadam
(C/2024/7056)
ŅEMOT VĒRĀ:
|
— |
savu 2024. gada ziņojumu par stāvokli reģionos un pilsētās, kurā politisko lēmumu pieņēmējiem Eiropas, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī sniegti fakti un svarīgi ieteikumi par problēmām, kas vissteidzamāk jārisina ES pilnvaru periodā no 2024. līdz 2029. gadam; |
|
— |
10. Eiropas Reģionu un pilsētu samitā 2024. gada 19. martā pieņemto Monsas deklarāciju “Reģioni un pilsētas spēj nodrošināt spēcīgāku, taisnīgāku un noturīgāku nākotnes Eiropu”; |
|
— |
2024. gada 6.–9. jūnijā notikušo Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus; |
|
— |
2024. gada Stratēģisko programmu, ko Eiropadome pieņēma 2024. gada 27. jūnijā; |
|
— |
politikas pamatnostādnes 2024.–2029. gadam, ar kurām 2024. gada 18. jūlijā nāca klajā jaunievēlētā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja; |
|
— |
atjaunoto protokolu par Eiropas Komisijas un Eiropas Reģionu komitejas sadarbību (2024. gada 4. aprīlis) un īpaši tā 3. pantu, kurā noteikts, ka RK ar rezolūciju par tās nostāju svarīgos jautājumos sniedz ieguldījumu Eiropas Komisijas darba programmā nākamajam gadam; |
TĀ KĀ Eiropas Savienības 2024. gada ziņojumā par stāvokli reģionos un pilsētās minēti šādi svarīgi aspekti:
|
— |
Iedzīvotāju uzticēšanās reģionālajām un vietējām pašvaldībām 2024. gadā sasniedza visu pārvaldības līmeņu vidū augstāko līmeni, proti, 60 %. |
|
— |
Reģionu un pilsētu pārziņā ir līdz pat 70 % ES tiesību aktu īstenošana, 50 % publisko ieguldījumu un 30 % publisko izdevumu. Reģioni un pilsētas veic arī līdz 70 % klimata pārmaiņu mitigācijas pasākumu un 90 % pasākumu, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām. |
|
— |
Klimata pārmaiņu ietekme būs asimetriska, un izmaksas saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām pieaugs līdz 120 miljardiem euro gadā, ja temperatūra paaugstināsies par 2o, un 200 miljardiem euro gadā, ja tā paaugstināsies par 3–4o. 70 % ES iedzīvotāju saskaras ar ūdens resursu sezonālu noslodzi, un 30 % dzīvo apvidos, kuros tā ir pastāvīga. |
|
— |
Lai īstenotu Eiropas zaļo kursu, būs vajadzīgas papildu investīcijas 130 miljardu euro apmērā gadā vides aizsardzībai un 350 miljardu euro apmērā gadā, lai līdz 2030. gadam panāktu siltumnīcefekta gāzu (SEG) samazinājumu par 55 %. Reģioniem, kuros ir energoietilpīgas nozares, būs vajadzīgi apjomīgi ieguldījumi, lai samazinātu smagās rūpniecības radītās SEG emisijas, kas veido 45 % no kopējā apjoma, un lai samazinātu enerģijas izmaksas. |
|
— |
M. Draghi ziņojumā par Eiropas konkurētspējas nākotni norādīts: lai ar Eiropas tīras rūpniecības kursu panāktu rūpniecības konkurētspēju un darbvietu kvalitāti, būs vajadzīgas gan novatoriskas investīcijas, tostarp sabiedriskajos pakalpojumos, piemēram, izglītībā, veselības aprūpē, mājokļos un sociālajos pakalpojumos, gan arī institucionālas reformas. |
|
— |
Demogrāfiskās pārmaiņas ir pārbaudījums ES sociālekonomiskās struktūras noturībai, jo tiek prognozēts, ka 2040. gadā Eiropas reģionos darbspējīga vecuma cilvēku skaits būs sarucis par 17 miljoniem salīdzinājumā ar 2023. gadu; daudziem reģioniem arvien lielākas grūtības rada talantīgu cilvēku piesaiste un noturēšana. |
|
— |
Īpaši smagi cieš lauku apvidi, un lauku iedzīvotāju skaits katru gadu samazinās par aptuveni 1 miljonu cilvēku, un katru dienu izzūd 800 lauku saimniecību; šo procesu rezultātā zeme tiek pamesta, un palielinās ugunsgrēku iespējamība. |
|
— |
Kohēzijas politika ir nozīmīgākā ES ieguldījumu politika, kas veido 13 % no visiem publiskajiem ieguldījumiem Eiropas Savienībā. Pašreizējo programmu mērķis ir izmaksāt gandrīz 378 miljardus euro investīcijām dažādās nozarēs, tostarp uzņēmējdarbības atbalstam, darbvietu radīšanai un energoefektivitātes paaugstināšanai, vienlaikus radot 1,3 miljonus darbvietu un palielinot Eiropas Savienības IKP par 0,5 %. |
EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK),
Ilgtspējīga Eiropas labklājība un konkurētspēja
|
1. |
piekrīt, ka labāka likumdošana ir būtiska centienos veicināt mūsu Savienības konkurētspēju un labklājību; uzsver, ka aktīva subsidiaritāte un vietējo un reģionālo pašvaldību visaptveroša iesaistīšana nodrošina nepieciešamo demokrātisko pārstāvību un pieredzi, lai uzlabotu ES tiesisko regulējumu; |
|
2. |
atbalsta M. Draghi ziņojumā par Eiropas konkurētspējas nākotni izklāstītos priekšlikumus piemērot subsidiaritātes principu pārdomātā un aktīvā veidā, kas nozīmē mazināt regulatīvo slogu ES uzņēmumiem un publiskajām iestādēm dažās jomās un pastiprināt ES līmeņa pārvaldību citās jomās. Tas nozīmē arī, ka jāstiprina administratīvās spējas valstu, reģionu un vietējā līmenī; |
|
3. |
uzskata, ka, analizējot Eiropas Savienības tiesību aktus, teritoriālās ietekmes novērtējumu gaitā pienācīgas aktīvas subsidiaritātes interesēs būtu sistemātiski jāizvērtē ietekme uz teritorijām, uz kurām attiecas LESD 174. pants; |
|
4. |
attiecībā uz tik jutīgām jomām kā KLP aicina jaunajā iestāžu nolīgumā par vienkāršošanu un labāku likumdošanas procesu ņemt vērā ES regulatīvā procesa un pārvaldības daudzlīmeņu raksturu; lūdz apsvērt, kā Komiteju aktīvi iesaistīt sarunās par jauno nolīgumu un tā īstenošanā; |
|
5. |
aicina būtiski uzlabot uzņēmējdarbības nosacījumus Eiropas Savienībā. Ietekmes uz konkurētspēju pārbaudes un MVU testi varētu sekmēt šo uzņēmumu regulatīvā sloga samazināšanu; |
|
6. |
uzskata, ka reģioniem vajadzētu būt lielākai lomai ES digitālās pārkārtošanās politikas īstenošanā. Reģionālajām pašvaldībām būtu jāpiešķir lielāka piekļuve lēmumu pieņemšanas procesiem digitālās infrastruktūras projektos, lai tās varētu pielāgot politiku vietējām vajadzībām un nodrošināt taisnīgu digitālo pārveidi pilsētu un lauku teritorijās; |
|
7. |
visnotaļ atbalsta mērķi palielināt investīcijas, lai finansētu zaļo un digitālo pārkārtošanos un apmierinātu turpmākās darba tirgus un prasmju vajadzības; uzskata, ka vajadzīga labāka privāto resursu piesaistīšana; |
|
8. |
norāda, ka ir svarīgi saglabāt Eiropas zaļā kursa vērienīgumu, un uzsver, ka tam jāiet roku rokā ar ekonomikas konkurētspēju; atbalsta centienus paātrināt pāreju uz tīru, drošu un cenas ziņā pieejamu enerģiju, tostarp izveidojot reģionālas un vietējas vienas pieturas aģentūras, kas palīdzētu mājsaimniecībām un MVU pārkārtošanās procesā. Turklāt būtu jāuzlabo reģionālo pašvaldību spēja pieņemt lēmumus un piekļuve tiešam atjaunīgās enerģijas projektu finansējumam, nodrošinot vietējo pielāgošanos konkrētām teritoriālajām vajadzībām. Elastīgs tiesiskais regulējums dotu reģioniem vēl vairāk iespēju vadīt zaļās pārkārtošanās procesu; |
|
9. |
atgādina ES vadītājiem, ka reģioni un pilsētas var attīstīties tikai labi funkcionējošā vienotajā tirgū, kas godīgā konkurencē nodrošina inovāciju, un tas ir atkarīgs arī no pilnīgas pārvietošanās brīvības bez iekšējām robežām Šengenas zonā; mudina jauno Eiropas Komisiju izmantot nesen publicētos Enrico Letta un Mario Draghi ziņojumus un ierosināt pasākumus, kas padziļina vienoto tirgu un tādā veidā stiprina ES konkurētspēju zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā, padarot to taisnīgu visiem ES reģioniem; |
|
10. |
norāda, ka atbalsts pārrobežu pārvietošanās, pakalpojumu un infrastruktūras projektiem vienotajā tirgū ir izaugsmes un konkurētspējas stūrakmens un tāpēc arī turpmāk jāpalielina budžets Eiropas teritoriālajai sadarbībai. Īpaša prioritāte būtu jāpiešķir tādu svarīgu TEN-T koridoru un projektu pabeigšanai, kas ir būtiski reģionu ekonomiskajai attīstībai un zaļās pārveides īstenošanai; |
|
11. |
atzinīgi vērtē izziņoto Aprites ekonomikas aktu, kura mērķis ir radīt pieprasījumu pēc otrreizējām kritiski svarīgām izejvielām un vienotu atkritumu tirgu; aicina visaptveroši iesaistīt reģionus un pilsētas, it īpaši balstoties uz publisko iepirkumu un to lomu atkritumu samazināšanā un atkritumu apsaimniekošanā, vietējo uzņēmumu spēcināšanā un cilvēku ieradumu maiņas veicināšanā; |
|
12. |
aicina ātri pabeigt Eiropas veselības savienības izveidi, veicinot pārrobežu sadarbību veselības aprūpes jomā; vēlreiz aicina veikt veselības sistēmu noturības testus un atzīmē, ka tostarp vajadzīgs pārrobežu reģionu sagatavotības un profilakses plāns; |
|
13. |
aicina izveidot pilnībā integrētu un savstarpēji savienotu Eiropas enerģētikas savienību, lai varētu uzlabot ES iespējas piekļūt tīrai, vienmēr pieejamai un cenas ziņā pieņemamai enerģijai, mazināt enerģijas patēriņu, labāk reaģēt uz vietējām vajadzībām un nodrošināt iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieņemamas cenas; |
|
14. |
norāda, ka jāveicina pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu sniegšana un izaugsme tādās svarīgās jomās kā sadarbspēja un elektronisko dokumentu pakalpojumi, kā arī reģionu sadarbība, salīdzinoša mācīšanās un datu apmaiņa e-pārvaldes vajadzībām; |
|
15. |
atbalsta Eiropas Komisiju, kas uzsvaru liek uz drošu un uzticamu mākslīgo intelektu (MI), kurš balstās uz skaidru ētikas prasību satvaru, un aicina tā piemērošanā visaptveroši iesaistīt pilsētas un reģionus; norāda, ka jāmazina iespējamās mākslīgā intelekta plaisas ietekme; |
Eiropas aizsardzība un drošība
|
16. |
atbalsta vienotā Eiropas aizsardzības tirgus izveidi, jo aizsardzības nozarei ir būtiska nozīme noteiktu Eiropas reģionu ekonomiskajā attīstībā; |
|
17. |
norāda, ka noturīga transporta infrastruktūra ir būtiska drošībai un aizsardzībai; aicina uzņemties stingras politiskas un finansiālas saistības, kuru mērķis ir likvidēt trūkstošos pārrobežu savienojumus Eiropas, valstu un reģionu līmenī un tādā veidā arī nodrošināt Eiropas transporta tīkla (TEN-T) divējādu izmantošanu civiliem un militāriem mērķiem; |
|
18. |
atbalsta priekšlikumu par Eiropas iekšējās drošības stratēģiju; norāda, ka reģioni un pilsētas ir nozīmīgi rīcībspēki, kas ES tiesību aktus saista ar vietējo un valsts drošības politiku, tostarp pasākumiem organizētās noziedzības, narkotiku un cilvēku tirdzniecības un citu drošības apdraudējumu apkarošanai; |
Atbalsts cilvēkiem, mūsu sociālekonomiskā modeļa stiprināšana
|
19. |
uzskata, ka visiem reģioniem pieejama pastiprināta un uzlabota kohēzijas politika pēc 2027. gada ir būtisks elements, lai palīdzētu Eiropas pilsētām un reģioniem veikt zaļo, digitālo un demogrāfisko pārkārtošanos, nevienu neatstājot novārtā un nodrošinot ES konkurētspēju; |
|
20. |
aicina īstenot vienkāršāku, mērķtiecīgāku un pamanāmāku kohēzijas politiku un stingri noraida visus mēģinājumus to centralizēt. Vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalība politikas izstrādē un īstenošanā ir būtiska, lai varētu sasniegt sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas mērķus. Tāpēc ar iedibinātajiem dalītās pārvaldības, daudzlīmeņu pārvaldības un partnerības principiem un ar reģionālajiem un vietējiem apstākļiem pielāgotu pieeju ir jāvirza kohēzijas politika pēc 2027. gada; |
|
21. |
aicina daudzgadu finanšu shēmā laikposmam pēc 2027. gada paredzēt, ka virzība uz Taisnīgas pārkārtošanās fonda mērķiem jāturpina turpmākajā kohēzijas politikā; norāda: lai pārkārtošanās būtu sekmīga un taisnīga, vajadzīga teritoriāli orientēta pieeja, kuras pamatā ir partnerība, un pienācīga uzmanība jāvelta reģionu industriālajām ekosistēmām; |
|
22. |
uzsver, cik svarīga ES ekonomikai ir autobūves nozare, kas nodrošina darbu 13,8 miljoniem eiropiešu un 7 % no Eiropas Savienības IKP, un aicina izstrādāt visaptverošu taisnīgas un ilgtspējīgas pārkārtošanās stratēģiju autobūves reģioniem, ogļu ieguves reģioniem un tiem reģioniem, kas atkarīgi no citiem energoietilpīgiem sektoriem; norāda, ka dažādas ražošanas un tirgus virzītas problēmas varētu apgrūtināt Eiropas automobiļu ražotāju spēju sasniegt stingrākus CO2 emisiju mērķus, kas attiecībā uz to ražojumiem stāsies spēkā 2026. gadā, un mudina Eiropas Komisiju apsvērt pakāpeniskāku pieeju un attiecīgo tiesību aktu agrāku pārskatīšanu vēl 2025. gadā, lai Eiropas autoražotājiem dotu pietiekami daudz laika pielāgoties; vienlaikus uzsver, cik svarīga ir ilgtspējīga transporta infrastruktūra, un iestājas par klimatam saudzīgas mobilitātes stiprināšanu kopumā; |
|
23. |
uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības bieži sniedz svarīgus mobilitātes un transporta pakalpojumus, lai savienotu visas teritorijas, nodrošinot pilsētu, perifēro un lauku apvidu vienlīdzīgu piekļuvi vienotajam tirgum un piedāvājot cenas ziņā pieejamus un ilgtspējīgus mobilitātes risinājumus; |
|
24. |
uzsver, ka Eiropas Savienībā tūrisma nozare ir nozīmīga saimnieciskā darbība, kas veido 10 % no tās IKP un ievērojami ietekmē ekonomikas izaugsmi, nodarbinātību un sociālo attīstību. Tūrisma nozarei ir jāpāriet uz ilgtspēju, un, lai to paveiktu, Eiropas Savienībai jāizstrādā attiecīga atbalsta stratēģija; |
|
25. |
atzīmē atjaunoto politisko apņemšanos attiecībā uz Eiropas sociālo tiesību pīlāru un līdztiesības veicināšanu, kā arī solījumus risināt tādu jautājumu kā mājokļu energoefektivitāte un pieejamība cenas ziņā, īstenojot Rīcības plānu attiecībā uz pieņemamām enerģijas cenām un ierosināto Eiropas Investīciju plānu cenas ziņā pieejamiem un ilgtspējīgiem mājokļiem; |
|
26. |
norāda, ka tādas problēmas kā demogrāfiskās pārmaiņas, iedzīvotāju skaita samazināšanās, pārapdzīvotība, sabiedrības novecošana un intelektuālā darbaspēka emigrācija ir jārisina ar valstu politikas pasākumiem, lai atbalstītu “tiesības palikt”, noturot talantīgus cilvēkus un piesaistot kvalificētu darbaspēku; atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot likumīgas migrācijas ceļus kā vienu no risinājumiem, lai apmierinātu vietējo kopienu vajadzības pēc prasmēm; aicina izstrādāt detalizētas un visaptverošas stratēģijas un paredzēt pietiekamus resursus migrantu iekļaušanai un integrācijai Eiropas sabiedrībā; |
|
27. |
aicina palielināt atbalstu iedzīvotāju digitālo prasmju izkopšanai un sniegt finansiālu atbalstu pilsētām un reģioniem sabiedrisko pakalpojumu digitalizācijai, lai iedzīvotājiem arī turpmāk būtu vienlīdzīga piekļuve jaunajiem ekonomiskās attīstības un sociālās iekļaušanas instrumentiem; |
|
28. |
cenas ziņā pieejamu un ilgtspējīgu mājokļu labad aicina vienkāršot administratīvās procedūras attiecībā uz piekļuvi ES atbalstam, kas paredzēts energorenovācijai; |
Mūsu dzīves kvalitātes saglabāšana: pārtikas nodrošinājums, ūdens un daba
|
29. |
norāda, ka pilsētas un reģioni ir nozīmīgi partneri veselīgu un ilgtspējīgu pārtikas sistēmu veicināšanā, un vēlreiz aicina nekavējoties publicēt pamatlikumu par ilgtspējīgām pārtikas sistēmām; |
|
30. |
atzinīgi vērtē apņemšanos atbalstīt ģimenes lauku saimniecības un paaudžu maiņu, atalgot lauksaimniekus par bioloģiskās daudzveidības un dabisko ekosistēmu saglabāšanu, stiprināt lauksaimnieku konkurētspēju un sargāt viņus no negodīgas tirdzniecības prakses. Taisnīgi ienākumi lauksaimniekiem ir būtiski, lai palēninātu lauku iedzīvotāju skaita samazināšanos un zemes pamešanu un nodrošinātu dinamiskus un pievilcīgus lauku apvidus, kā arī sasniegtu , kas izvirzīti programmā 2030. gadam. Sevišķa uzmanība būtu jāpievērš lauksaimniecības reģioniem, kas ūdens trūkuma un klimata pārmaiņu dēļ saskaras ar unikālām problēmām, īpaši atbalstot pētījumus par sausumizturīgiem kultūraugiem un efektīvām apūdeņošanas tehnoloģijām; |
|
31. |
uzskata, ka nākamajā finanšu shēmā saistībā ar nākamo kopējās lauksaimniecības politikas reformu būtu jāparedz lielāks budžets tādiem lauksaimniecības fondiem kā Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA). Būtu arī jālikvidē sociālo nosacījumu sistēma KLP atbalstam, jāsamazina un jāvienkāršo pastiprinātie nosacījumi, ko piemēro atbalstam (LLVS) un jālikvidē ekoshēmas, kas saistītas ar 23 % no KLP I pīlāra līdzekļiem, iekļaujot šo summu tiešajā atbalstā bez papildu prasībām tā saņemšanai; |
|
32. |
lai varētu veidot konkrētām teritorijām pielāgotu politiku un atbalstu, aicina reģioniem uzticēt nozīmīgāku lomu turpmākās kopējās lauksaimniecības politikas pārvaldībā, ņemot vērā īpašās teritoriju un nozaru iezīmes; |
|
33. |
atbalsta izziņotā Zivsaimniecības un okeānu pakta izmantošanu, lai uzlabotu kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanu un labāk iesaistītu reģionus jūras resursu saglabāšanā un pārvaldībā, zivsaimniecībā un akvakultūrā; |
|
34. |
uzsver zilās ekonomikas nozīmi klimata pārmaiņu, dekarbonizācijas un konkurētspējas problēmu risināšanā un atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas ieceri nākt klajā ar jūrniecības rūpniecības stratēģiju un ES ostu stratēģiju; |
|
35. |
atzinīgi vērtē izziņoto Eiropas ūdens resursu noturības stratēģiju un aicina palielināt atbalstu reģionu un pilsētu centieniem novērst ūdens trūkumu un gādāt par ūdens nodrošinājumu, tikt galā ar postošiem plūdiem un atjaunot dabiskos ūdens aprites ciklus, ņemot vērā vietējo ģeogrāfiju, klimatu un sociālekonomisko struktūru; |
|
36. |
aicina turpmākajā kohēzijas politikā iekļaut neaizsargātības pārskatu, jo reģioniem ir asimetriskas vajadzības, kas saistītas ar to pūliņiem pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei uz dabas aktīviem un izveidotajiem aktīviem, saimniecisko darbību, iedzīvotāju veselību un sociālo dzīvi, kā tas ir LESD 174. pantā minētajos reģionos, kuros ir būtiski un pastāvīgi nelabvēlīgi dabas vai demogrāfiskie apstākļi; |
Mūsu demokrātijas aizsardzība, mūsu vērtību aizstāvēšana
|
37. |
pauž atbalstu centieniem panākt visu cilvēku līdztiesību un pauž gatavību sniegt ieguldījumu jaunā dzimumu līdztiesības stratēģijā; atkārtoti pauž apņemšanos vēl vairāk veicināt Eiropas demokrātiju vietējā līmenī, tostarp iesaistot jauniešus; aicina ciešāk sadarboties ar Eiropas Komisiju, organizējot vietējus dialogus ar iedzīvotājiem, tostarp iesaistot Eiropas Reģionālo un vietējo pašvaldību deputātu tīklu un Vēlētu jaunāka gadagājuma politiķu tīklu; |
|
38. |
norāda uz reģionu un pilsētu lomu centienos uzturēt un uzraudzīt tiesiskumu, kas ir vietējās un nacionālās demokrātijas pamatpīlārs, uz kura balstās Eiropas Savienība un kurš nodrošina dalībvalstu stabilitāti un Eiropas Savienības pilsoņu vienlīdzību; |
|
39. |
lūdz apsvērt, kā Komiteju cieši iesaistīt ierosinātajā Eiropas demokrātijas vairogā, jo reģioni un pilsētas var palīdzēt atklāt un proaktīvi apkarot dezinformāciju un manipulēšanu ar informāciju; |
Globāla Eiropa
|
40. |
uzsver, ka nelokāmi atbalsta Ukrainu un tās vietējās un reģionālās pašvaldības, it īpaši caur Eiropas aliansi “Pilsētas un reģioni Ukrainas atjaunošanai”; |
|
41. |
uzsver, ka paplašināšanās ir reformu katalizators un tai arī turpmāk jābūt balstītai uz nopelniem. Eiropas Savienībai ir jāatbalsta reģionālā un vietējā pārvaldes līmeņa centieni stiprināt demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību respektēšanu, decentralizāciju un korupcijas apkarošanu, tostarp iesaistot RK izveidotās apvienotās konsultatīvās komitejas un darba grupas; aicina piešķirt pienācīgus ES resursus, lai sagatavotu paplašināšanās procesā iesaistītās valstis reformām, kas vajadzīgas, lai pievienotos Eiropas Savienībai, īpašu uzmanību pievēršot vietējo un reģionālo pašvaldību spēju veidošanai un savstarpējām mācībām; |
|
42. |
norāda, ka jāstiprina Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu sadarbības teritoriālā dimensija, tostarp iesaistot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu reģionālo un vietējo pašvaldību asambleju (ARLEM); |
|
43. |
turpinās subnacionālā līmeņa klimata diplomātijas pasākumos un attiecīgajās Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūrās un satvaros norādīt uz reģionu un pilsētu globālo ieguldījumu klimata un bioloģiskās daudzveidības politikas pasākumu īstenošanā; |
Kopīga darbība un mūsu Savienības sagatavošana nākotnei
|
44. |
norāda, ka ES pārvaldības struktūras un procedūras ir jāpielāgo, lai ES spētu tikt galā ar gaidāmiem izaicinājumiem, it īpaši turpmāko paplašināšanos, un uzlabot savu konkurētspēju; ir pārliecināta, ka ES Līgumu grozīšana ir neizbēgama, lai ES būtu gatava nākotnei, un lūdz apsvērt, kā to visaptveroši iesaistīt turpmākajā ES Līgumu grozīšanā; tikmēr pauž apņēmību optimizēt spēkā esošo regulējumu, lai reģioni un pilsētas tiktu labāk iesaistīti ES likumdošanā; |
|
45. |
atzinīgi vērtē apņemšanos izveidot mūsdienīgu ES budžetu, kura pamatā būtu prioritātes, vienkāršība, ietekme, tiesiskuma respektēšana un atbilstoši resursi, un tāpēc aicina Eiropas Komisiju ņemt vērā reģionu un pilsētu priekšlikumus par DFS laikposmam pēc 2027. gada; vēlreiz norāda, ka no ES budžeta ir jāatbalsta konkrētai vietai pielāgoti politikas pasākumi, un uzsver, ka valstu plānos ir jāievēro daudzlīmeņu pārvaldības un partnerības princips; |
|
46. |
tāpēc aicina visas Eiropas iestādes sadarboties, lai izveidotu Eiropas Savienību, kas iedzīvotājiem ir tuvāka, stiprāka rūpniecības pārkārtošanas pārvaldībā un ES konkurētspējas uzlabošanā, saliedētāka, neatstājot novārtā nevienu cilvēku un nevienu vietu, un vērienīgāka centienos nodrošināt, ka turpmākais ES budžets atbilst paredzētajam mērķim. |
Briselē, 2024. gada 9. oktobrī
Eiropas Reģionu komitejas
priekšsēdētājs
Vasco ALVES CORDEIRO
ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/7056/oj
ISSN 1977-0952 (electronic edition)