11.12.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 417/333


EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2020/1948

(2020. gada 14. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (CEPOL) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—

ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (CEPOL) 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

—

ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

—

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0062/2020),

A.

tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (“CEPOL” vai “Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu (1) tās 2018. finanšu gada galīgais budžets bija 10 416 720 EUR, proti, par 1,02 % mazāks nekā 2017. gadā; tā kā Aģentūru galvenokārt finansē no Savienības iemaksām (2);

B.

tā kā Revīzijas palāta pārskatā par Aģentūras 2018. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas pārskats”) ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1.

ar gandarījumu atzīmē, ka 2018. finanšu gadā īstenoto budžeta uzraudzības centienu rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 97,97 %, t. i., par 0,88 % augstāks nekā 2017. gadā; atzīmē, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 76,51 %, t. i., par 7,51 % zemāks nekā iepriekšējā gadā;

Sniegums

2.

ņem vērā to, ka Aģentūra izmanto galvenos snieguma rādītājus, lai novērtētu savus mācību pasākumus un to ietekmi, jo īpaši dalībnieku apmierinātības līmeni, un lai noteiktu šo pasākumu pievienoto vērtību, turklāt Aģentūra snieguma rādītājus izmanto arī nolūkā uzlabot budžeta pārvaldību;

3.

ar gandarījumu atzīmē, ka Aģentūra 2018. gadā sekmīgi pildīja savas pilnvaras un dažos gadījumos pārsniedza 2018. gada darba programmā noteiktos mērķus;

4.

konstatē, ka Aģentūra ir sākusi divus jaunus Savienības finansētus projektus, proti, otro ES un Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstu apmācības partnerības projektu terorisma apkarošanas jomā un finanšu izmeklēšanas darba apmācības programmu Rietumbalkānos, kuri abi liecina par to, ka Aģentūra arvien vairāk tiek atzīta par svarīgu Savienības dalībnieku, kas ar ārējo darbību veicina Eiropas drošību;

5.

norāda, ka 2018. gadā Aģentūra veica izmēģinājuma projektu “ES stratēģisko apmācības vajadzību novērtējums” (EU-STNA) un ka vairāk nekā 87 % no aģentūras rīkotajiem mācību pasākumiem uz vietas un tiešsaistē (vietēji pasākumi, tīmekļsemināri, tiešsaistes kursi) palīdzēja novērst spēju trūkumus saistībā ar būtiskiem drošības apdraudējumiem, par kuriem secināts no Eiropas Drošības programmas.

6.

atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra turpina cieši sadarboties ar Tieslietu un iekšlietu aģentūru tīklu un deviņām aģentūrām, kas to veido, tostarp jo īpaši ar Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru; ņem vērā, ka aģentūras rīko kopīgas apmācības un kopīgi organizē kursus; stingri mudina Aģentūru aktīvi censties veidot turpmāku un plašāku sadarbību ar visām Savienības aģentūrām; mudina Aģentūru izpētīt iespējas, kā ar tai tuvumā esošajām aģentūrām, jo īpaši ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru Vīnē un Eiropas Darba iestādi Bratislavā, varētu kopīgi izmantot resursus tiem uzdevumiem, kas pārklājas (piemēram, IT un citi pakalpojumi);

7.

aicina Komisiju veikt priekšizpēti, lai izvērtētu iespēju vismaz veidot kopīgas sinerģijas ar Eiropolu, ja ne abas šīs iestādes pilnībā apvienot; aicina Komisiju izvērtēt abus scenārijus, proti, Aģentūras pārcelšanu uz Eiropola galveno mītni Hāgā un Eiropola galvenās mītnes pārcelšanu uz aģentūras galveno mītni Budapeštā; norāda, ka tas nozīmētu korporatīvo un atbalsta pakalpojumu kopīgu izmantošanu un kopējo telpu pārvaldību, kā arī kopīgu IKT, telekomunikāciju un interneta infrastruktūru izmantošanu, tādējādi ietaupot lielas naudas summas, ko varētu izmantot abu aģentūru turpmākai finansēšanai;

8.

konstatē, ka pēc piecu gadu periodiskā ārējā novērtējuma, kas tika pabeigts 2016. gada janvārī un saistībā ar kuru Aģentūrai līdz 2018. gada beigām bija jāīsteno koriģējoši pasākumi, Aģentūra pieņēma novērtējuma ziņojumu, kurā iekļāva 17 ieteikumus piecās jomās, kas saistītas ar Aģentūras struktūru un darba praksi; norāda, ka kopš rīcības plāna pieņemšanas 24 darbības ir pabeigtas, trīs darbības saistībā ar E-tīkla turpmāko attīstību vēl arvien turpinās, četras darbības vairs netiek uzskatītas par būtiskām un viena darbība ir apturēta;

9.

mudina Aģentūru turpināt savu pakalpojumu digitalizāciju;

10.

atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir atzinusi CEPOL 2018. finanšu gada pārskatiem pakārtotos darījumus par likumīgiem un pareiziem visos būtiskajos aspektos un ka ir patiesi atspoguļots Aģentūras finanšu stāvoklis 2018. gada 31. decembrī; atgādina, ka salīdzinājumā ar 2017. gadu Aģentūras budžets palielinājās no 9 miljoniem EUR līdz 10 miljoniem EUR (+11 %), savukārt tās darbinieku skaits samazinājās no 53 līdz 51 (-4 %); pauž nožēlu par to, ka budžeta ierobežojumu dēļ CEPOL tomēr nācās atteikt dalībvalstīm daudzus pamatotus un leģitīmus apmācības pieprasījumus ļoti nozīmīgās tiesībaizsardzības jomās; pauž bažas par to, ka patlaban CEPOL nevar pietiekami apmierināt dalībvalstu pieprasījumu attiecībā uz tiesībaizsardzības darbinieku izglītību un apmācību Savienībā un Savienības kaimiņvalstīs;

Personāla politika

11.

atzīmē, ka 2018. gada 31. decembrī bija aizpildīti 100 % no štatu saraksta vietām un bija aizpildītas 32 pagaidu darbinieka štata vietas no Savienības budžetā apstiprinātajām 32 štata vietām šiem darbiniekiem (salīdzinājumā ar 31 apstiprināto štata vietu 2017. gadā); atzīmē, ka 2018. gadā Aģentūrā strādāja arī 18 līgumdarbinieki un 4 norīkotie valstu eksperti;

12.

konstatē, ka saistībā ar Aģentūras pārcelšanu no Apvienotās Karalistes uz Ungāriju un zemāku korekcijas koeficientu, kas tā rezultātā tiek piemērots darbinieku algām, bija vērojama liela darbinieku mainība un ne vienmēr tika uzturēts ģeogrāfiskais līdzsvars, jo salīdzinājumā ar mītnes valsts valstspiederīgo iesniegto pieteikumu skaitu ir samazinājies citu dalībvalstu valstspiederīgo pieteikumu skaits; atzīmē, ka 2018. gadā Aģentūra turpināja saņemt ievērojamu skaitu pieteikumu no Ungārijas pilsoņiem un uzņēmējas dalībvalsts valstspiederīgie joprojām bija pārmērīgi pārstāvēti kopējā darbinieku skaitā; konstatē, ka 2018. gadā Vispārējā tiesa beidza izskatīt juridisko strīdu par pārcelšanu un sākotnējais spriedums (3) tika apstiprināts; uzsver, ka darbinieku algām piemērojamais zemais korekcijas koeficients var radīt sarežģītas situācijas, kas var kavēt aģentūras spēju efektīvi veikt savus ikdienas pienākumus; uzsver, ka aģentūrām, kas atrodas valstīs, kurās piemēro zemu korekcijas koeficientu, būtu jāsaņem papildu atbalsts no Komisijas papildu pasākumu īstenošanā, lai padarītu tās pievilcīgākas pašreizējiem un potenciālajiem darbiniekiem; aicina Komisiju novērtēt algu korekcijas koeficientu piemērošanas ietekmi un dzīvotspēju nākotnē;

13.

atgādina par Revīzijas palātas ieteikumu publicēt paziņojumus par vakancēm Eiropas Personāla atlases biroja tīmekļa vietnē, lai palielinātu to publicitāti; ar izpratni pieņem Aģentūras atbildi, kurā tiek norādīts uz lielajām tulkošanas izmaksām, ko radītu šādas publikācijas; turklāt ņem vērā arī to, ka Aģentūra 2018. gadā publicēja informāciju par visām vakancēm arī aģentūru darba sludinājumu vietnē, ko izveidojis ES aģentūru tīkls; tomēr atkārtoti norāda, ka (lai izvairītos no augstām tulkošanas izmaksām) Aģentūrai vajadzētu spert pirmo soli šajā virzienā un izmantot iespēju publicēt šādu vakanču virsrakstus visās Savienības oficiālajās valodās, norādot saiti uz pilnu tekstu tikai angļu valodā;

14.

ar gandarījumu atzīmē, ka 2018. gadā tika panākts dzimumu līdzsvars attiecībā uz augstākā līmeņa vadošajiem amatiem (3 vīrieši un 3 sievietes), bet pauž bažas par to, ka valdes līmenī vīriešu (17 locekļi) un sieviešu (9 locekļi) proporcija ir nelīdzsvarota;

Iepirkums

15.

ņem vērā Revīzijas palātas pārskatā norādīto, ka līdz 2017. gada beigām Aģentūra vēl nebija ieviesusi visus instrumentus, ko Komisija izstrādājusi ar nolūku izveidot vienotu risinājumu elektroniskai informācijas apmaiņai ar trešām personām, kas piedalās publiskā iepirkuma procedūrās (e-iepirkumā); norāda uz Aģentūras atbildi, ka tā ir ieviesusi e-rēķinus un e-konkursus un plāno ieviest arī e-iesniegšanas procesu; aicina Aģentūru līdz 2020. gada jūnijam ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā jomā panākto progresu;

16.

ar bažām konstatē, ka Aģentūra piešķīra pamatlīgumu par ceļošanas pakalpojumu organizēšanu Aģentūras pašas darbiniekiem un mācību dalībniekiem, neprasot konkursa uzvarētājam paskaidrojumus par piedāvājuma potenciāli netipiski zemo cenu; norāda uz Aģentūras atbildi, ka izvērtēšanas komiteja neprasīja paskaidrojumus, jo tās ikdienas darba dēļ tā zināja uzņēmuma, kam bija piešķirts iepriekšējais līgums, noteiktās cenas; norāda uz Aģentūras piekrišanu Revīzijas palātas konstatējumam, ka šis novērtējums nebija oficiāli iekļauts novērtējuma ziņojumā; aicina Aģentūru pieprasīt un analizēt iespējami nepamatoti lētu piedāvājumu iemeslus un nodrošināt, ka visi novērtējumi tiek pienācīgi oficiāli noformēti turpmākajos novērtējuma ziņojumos;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

17.

atzinīgi vērtē Aģentūras pašreizējos pasākumus un pastāvīgos centienus attiecībā uz pārredzamības nodrošināšanu, interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un trauksmes cēlēju aizsardzību; pauž gandarījumu par to, ka Aģentūra ir izstrādājusi un ieviesusi iekšējos noteikumus par trauksmes celšanu un ir publicējusi valdes locekļu un izpilddirektora dzīves aprakstus (CV) un interešu deklarācijas;

Citi komentāri

18.

atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada februārī Aģentūra veiksmīgi pabeidza tās vadības sistēmas ISO 9001:2015 sertifikāciju, lai uzlabotu kvalitāti un labāk apliecinātu savu apņemšanos to nodrošināt; konstatē, ka, pamatojoties uz 2018. gadā un 2019. gada sākumā veikto uzraudzības revīziju pozitīvajiem rezultātiem, Aģentūra ir saglabājusi savu sertifikāciju;

19.

ar bažām atzīmē, ka pretēji citām aģentūrām, Aģentūra neveica vispusīgu analīzi par iespējamo ietekmi, ko attiecībā uz tās struktūru, darbībām un pārskatiem varētu radīt Apvienotās Karalistes lēmums par izstāšanos no Eiropas Savienības; norāda uz Aģentūras atbildi, ka Apvienotās Karalistes lēmums par izstāšanos no Eiropas Savienības ticis apspriests vadības sanāksmēs, notikušas diskusijas starpaģentūru tīklā iepirkuma amatpersonām un starpaģentūru juridiskajā tīklā, kā arī rūpīgi sekots no Komisijas saņemtajiem paziņojumiem, turklāt attiecīgie riski tikuši novērtēti kā ierobežoti;

20.

ņem vērā Aģentūras centienus nodrošināt izmaksu ziņā efektīvu un videi nekaitīgu darba vietu; pauž nožēlu, ka Aģentūra nav ieviesusi oglekļa emisiju kompensācijas shēmu, bet, pamatojoties uz Aģentūras atbildi, atzīst, ka ar dalību šādā shēmā saistītās izmaksas nevarētu segt no tās ierobežotajiem finanšu resursiem; pieņem zināšanai, ka emisiju samazināšanai Aģentūra mudina savus darbiniekus izmantot sabiedrisko transportu;

21.

aicina Aģentūru koncentrēties uz pētniecības rezultātu izplatīšanu plašai sabiedrībai un uzrunāt sabiedrību ar sociālo plašsaziņas līdzekļu un citu plašsaziņas līdzekļu starpniecību;

22.

attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2020. gada 14. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli (4).

(1)   OV C 7, 9.1.2019., 1. lpp.

(2)   OV C 7, 9.1.2019., 2. lpp.

(3)  Vispārējās tiesas 2018. gada 25. oktobra spriedums, FN u.c. pret CEPOL, T-334/16/P, ECLI:EU:T:2018:723.

(4)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0121.