1.   Piemērojot šos Civildienesta noteikumus, jebkāda diskriminācija, kas balstīta uz tādiem iemesliem kā dzimums, rase, ādas krāsa, etniskā vai sociālā izcelsme, ģenētiskas īpašības, valoda, reliģija vai ticība, politisks vai cits viedoklis, piederība nacionālai minoritātei, īpašums, dzimšana, invaliditāte, vecums vai seksuālā orientācija, ir aizliegta.

Šajos Civildienesta noteikumos partnerattiecības, kas nav laulība, uzskata par laulību, ja ir izpildīti visi IV pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā uzskaitītie nosacījumi.

2.   Lai praksē nodrošinātu vīriešu un sieviešu pilnīgu vienlīdzību darbā, kas ir būtisks elements, kurš jāņem vērā visu šo Civildienesta noteikumu aspektu īstenošanā, vienlīdzīgas attieksmes princips neliedz Aģentūrai turpināt vai pieņemt pasākumus, kuros paredzētas īpašas priekšrocības nolūkā atvieglot mazāk pārstāvētajam dzimumam profesionālās darbības veikšanu vai nolūkā novērst vai mazināt diskrimināciju profesionālajā karjerā.

3.   Pēc apspriešanās ar Personāla komiteju Aģentūra nosaka pasākumus un rīcību, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm jomās, uz kurām attiecas šie Civildienesta noteikumi, un pieņem attiecīgus noteikumus, jo īpaši, lai novērstu tādu faktisku nevienlīdzību, kā sieviešu iespēju ierobežošanu minētajās jomās.

4.   Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā persona ir persona ar invaliditāti, ja tai ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai sensoriski traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var kavēt tās pilnīgu un efektīvu iekļaušanos sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem cilvēkiem. Traucējumus nosaka saskaņā ar 38. pantā paredzēto kārtību.

Persona ar invaliditāti atbilst 37. panta 2. punkta d) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem, ja viņa var veikt darba būtiskās funkcijas, ja ir veikta darba vietas saprātīga iekārtošana.

“Darba vietas saprātīga iekārtošana” attiecībā uz darba būtiskajām funkcijām ir atbilstīgi pasākumi nepieciešamības gadījumā, lai persona ar invaliditāti varētu iegūt darbu, strādāt vai gūt paaugstinājumu darbā, vai gūt profesionālo izglītību, ja vien šādi pasākumi neuzliek nesamērīgu slogu darba devējam.

Vienlīdzīgas attieksmes princips neliedz AACC saglabāt vai pieņemt pasākumus, kuros paredzētas īpašas priekšrocības, lai atvieglotu personām ar invaliditāti profesionālās darbības veikšanu vai lai novērstu vai mazinātu diskrimināciju viņu profesionālajā karjerā.

5.   Ja personas, uz kurām attiecas šie Civildienesta noteikumi un kuras uzskata, ka viņām ir nodarīts pāri, jo nav piemērots šajā pantā noteiktais vienlīdzīgas attieksmes princips, uzrāda faktus, pēc kuriem var secināt, ka ir bijusi tieša vai netieša diskriminācija, Aģentūras pienākums ir pierādīt, ka nav bijis vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums. Šis noteikums neattiecas uz disciplinārlietām.

6.   Ievērojot nediskriminācijas principu un proporcionalitātes principu, jebkādam to piemērošanas ierobežojumam jāsniedz objektīvs un saprātīgs pamatojums un tā mērķim jābūt leģitīmam darbinieku politikas vispārējās interesēs. Šie mērķi jo īpaši var attaisnot obligātā pensionēšanās vecuma un izdienas pensijas saņemšanas minimālā vecuma izvirzīšanu.

1.   Aktīvā nodarbinātībā iesaistītiem pagaidu darbiniekiem ir pieejami Aģentūras pieņemtie sociālas dabas pasākumi, tostarp īpaši pasākumi, kas paredzēti darba un privātās dzīves saskaņošanai, un pakalpojumi, ko sniedz Personāla komiteja. Bijušiem pagaidu darbiniekiem var būt pieejami atsevišķi īpaši sociālas dabas pasākumi.

2.   Aktīvā nodarbinātībā iesaistītiem pagaidu darbiniekiem rada darba apstākļus, kas atbilst atbilstošiem veselības un drošības standartiem, kas vismaz ir vienlīdzīgi minimālajām prasībām, kuras piemēro saskaņā ar pasākumiem, kas pieņemti šajās jomās, ievērojot Līgumus.

1.   Amatus, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi, klasificē atbilstoši to pienākumu būtībai un svarīgumam, kas ir tiem piekritīgi, administratoru funkciju grupā (turpmāk – “AD”), asistentu funkciju grupā (turpmāk – “AST”) un sekretāru un kancelejas darbinieku funkciju grupā (turpmāk – “AST/SC”).

2.   Funkciju grupu AD veido divpadsmit pakāpes, kurās veic administratīvus, padomdevēja, lingvistiskus un zinātniskus pienākumus. Funkciju grupu AST veido vienpadsmit pakāpes, kurās veic izpildes, tehniskos un lietvedības pienākumus. Funkciju grupu AST/SC veido sešas pakāpes, kurās veic kancelejiskus un sekretāru pienākumus.

3.   Lai ieceltu amatā, nepieciešams vismaz:

4.   Amata veidu tabula ir iekļauta VI pielikumā. Atsaucoties uz minēto tabulu, pēc apspriešanās ar Personāla komiteju AACC var noteikt pienākumus un pilnvaras katram amata veidam.

1.   AACC, vienpusīgi pieņemot lēmumu dienesta interesēs un neņemot vērā pilsonību, katru pagaidu darbinieku, ieceļot vai pārceļot, norīko amatā viņa funkciju grupā, kas atbilst viņa pakāpei.

Pagaidu darbinieks var lūgt pārcelšanu citā amatā Aģentūrā.

2.   Pagaidu darbinieku var uzaicināt īslaicīgi ieņemt tādas pakāpes amatu viņa funkciju grupā, kas ir augstāka par šī pagaidu darbinieka pamata pakāpi. Ar šādas pagaidu pārcelšanas ceturtā mēneša sākumu viņš saņem diferencētu piemaksu, kas ir vienāda ar starpību starp pašreizējo atalgojumu, kas atbilst viņa pakāpei un līmenim, un atalgojumu, kas tam pienāktos attiecībā uz līmeni, kurā to klasificētu, ja viņš būtu norīkots pagaidu amata pakāpē.

Pagaidu amata termiņš nepārsniedz vienu gadu, izņemot gadījumus, kad norīkojums tieši vai netieši aizstāj tādu pagaidu darbinieku, kurš dienesta interesēs iecelts citā amatā, iesaukts militārajā dienestā vai atrodas ilgstošā slimības atvaļinājumā.

1.   Pakāpi un līmeni, kādā pagaidu darbiniekus pieņem darbā, nosaka viņu darba līgumā.

2.   Ja pagaidu darbiniekus norīko amatā, kuram ir augstāka pakāpe nekā tā, kurā viņi bija pieņemti darbā, to ieraksta līgumā, kas ir papildinājums viņu darba līgumam.

1.   Pagaidu darbinieks veic savus pienākumus un darbojas tikai Aģentūras interesēs; viņš nepieprasa, kā arī nepieņem norādījumus ne no vienas valdības, iestādes, organizācijas vai personas ārpus Aģentūras. Viņš pilda tam noteiktos pienākumus objektīvi, neitrāli un atbilstoši savam uzticības pienākumam pret Aģentūru.

2.   Pagaidu darbinieks bez AACC atļaujas no valdības vai jebkura cita avota ārpus Aģentūras nepieņem nekādus apbalvojumus, goda zīmes, labvēlību, dāvanas vai jebkādu citu samaksu, izņemot samaksu par pakalpojumiem, kas sniegti līdz pieņemšanai darbā vai kas nopelnīti dienesta laikā par militāro dienestu vai kādu citu valsts dienestu.

Pirms pagaidu darbinieka pieņemšanas darbā AACC pārbauda, vai kandidātam ir kāda personīga ieinteresētība, kas mazina viņa neatkarību, vai kāds cits interešu konflikts. Šajā nolūkā kandidāts, izmantojot īpašu veidlapu, informē AACC par jebkuru faktisku vai iespējamu interešu konfliktu. Šādos gadījumos AACC ņem to vērā pienācīgi pamatotā atzinumā. Vajadzības gadījumā AACC veic 12. panta 2. punktā minētos pasākumus.

Šo pantu mutatis mutandis piemēro pagaidu darbiniekiem, kuri atgriežas no atvaļinājuma personisku iemeslu dēļ.

1.   Pagaidu darbinieks, pildot savus pienākumus, ja vien turpmāk nav noteikts citādi, neaplūko jautājumus, kuros tam ir tieša vai netieša personīga interese, kas mazina viņa neatkarību, un jo īpaši ģimenes vai finansiālās intereses.

2.   Ikviens pagaidu darbinieks, kuram, pildot darba pienākumus, ir jāstrādā ar 1. punktā minēto jautājumu, nekavējoties par to informē AACC. AACC veic visus attiecīgos pasākumus un jo īpaši var atbrīvot pagaidu darbinieku no atbildības šajā jautājumā.

3.   Uzņēmumos, kuri ir pakļauti Aģentūrai vai kuriem ir darījumi ar Aģentūru, pagaidu darbinieks nedrīkst tieši vai netieši saglabāt vai iegūt tāda veida vai apmēra daļu, kas varētu mazināt tā neatkarību, pildot savus pienākumus.

1.   Pagaidu darbinieki atturas no jebkāda veida psiholoģiskas vai seksuālas uzmākšanās.

2.   Pagaidu darbiniekam, kurš ir bijis psiholoģiskas vai seksuālas uzmākšanās upuris, Aģentūrā nerodas nekādas nelabvēlīgas sekas. Pagaidu darbiniekam, kurš ir iesniedzis pierādījumus par psiholoģisku vai seksuālu uzmākšanos, Aģentūrā nerodas nekādas nelabvēlīgas sekas, ja pagaidu darbinieks ir rīkojies godīgi.

3.   “Psiholoģiska uzmākšanās” ir jebkāda nepiedienīga rīcība, kas notiek kādā laikposmā, atkārtojas un ir sistemātiska un ietver fizisku rīcību, mutisku vai rakstu valodu, žestus vai citu tīšu rīcību, un kas varētu radīt kaitējumu jebkuras personas personībai, cieņai vai fiziskai vai psiholoģiskai integritātei.

4.   “Seksuāla uzmākšanās” ir rīcība, kas saistīta ar seksu, ko vērš pret personu, kas to nevēlas, un kuras nolūks vai sekas ir aizskart šo personu vai radīt iebiedējošu, bīstamu, aizvainojošu vai traucējošu vidi. Seksuālo uzmākšanos uzskata par diskrimināciju dzimuma dēļ.

1.   Ievērojot 17. pantu, pagaidu darbinieks, kas vēlas iesaistīties ārējā apmaksātā vai neapmaksātā darbībā vai veikt uzdevumu ārpus Aģentūras, vispirms iegūst AACC atļauju. Atļauju atsaka tikai tad, ja attiecīgā darbība vai uzdevums traucē pagaidu darbiniekam veikt pienākumus vai neatbilst Aģentūras interesēm.

2.   Pagaidu darbinieks paziņo AACC par jebkādām tādām izmaiņām atļautajā ārējā darbībā vai uzdevumā, kas rodas pēc tam, kad pagaidu darbinieks ir prasījis AACC atļauju saskaņā ar 1. punktu. Atļauju var atsaukt, ja darbība vai uzdevums vairs neatbilst 1. punkta pēdējā teikumā minētajiem nosacījumiem.

1.   Pagaidu darbinieks, kas vēlas kandidēt uz vēlētu valsts amatu, paziņo par to AACC. AACC pieņem lēmumu dienesta interesēs, vai attiecīgajam pagaidu darbiniekam:

2.   Valsts amatā ievēlēts vai iecelts pagaidu darbinieks nekavējoties par to informē AACC. AACC pieņem vienu no 1. punktā minētajiem lēmumiem, ņemot vērā dienesta intereses, amata nozīmīgumu, ar to saistītos pienākumus un atalgojumu, un to izdevumu atlīdzināšanu, kas radušies, pildot šos pienākumus. Ja pagaidu darbiniekam prasa doties atvaļinājumā personīgu iemeslu dēļ vai viņam atļauj pildīt savus pienākumus nepilnu darba laiku, šāda atvaļinājuma vai nepilna darba laika ilgums atbilst pagaidu darbinieka amata pilnvaru termiņam.

1.   Pagaidu darbinieks atturas no jebkādas neatļautas tādas informācijas atklāšanas, ko tas saņēmis, pildot savus pienākumus, ja vien šī informācija jau nav publicēta vai kļuvusi pieejama sabiedrībai.

2.   Pagaidu darbiniekam šis pienākums ir saistošs arī pēc aiziešanas no dienesta.

1.   Pagaidu darbiniekam ir tiesības uz vārda brīvību, pienācīgi ievērojot uzticības un objektivitātes principus.

2.   Neskarot 13. un 19. pantu, pagaidu darbinieks, kurš vienpersoniski vai kopā ar citiem vēlas publicēt vai rada priekšnoteikumus jebkādu jautājumu publicēšanai, kas attiecas uz Aģentūras darbu, iepriekš informē AACC.

Ja AACC spēj pierādīt, ka jautājums var būtiski skart Aģentūras leģitīmās intereses, AACC rakstveidā informē pagaidu darbinieku par savu lēmumu 30 darbadienu laikā pēc informācijas saņemšanas. Ja šo lēmumu nepaziņo norādītajā laikposmā, uzskatāms, ka AACC nav iebildumu.

1.   Visas tiesības uz jebkuriem rakstveida vai citiem darbiem, ko pagaidu darbinieki ir sagatavojuši, veicot savus pienākumus, ir Aģentūras īpašums, uz kuras darbībām šie rakstveida vai citi darbi attiecas. Aģentūrai ir tiesības obligāti iegūt šādu darbu autortiesības.

2.   Jebkurš izgudrojums, ko pagaidu darbinieks radījis pienākumu pildīšanas laikā vai saistībā ar tiem, ir neapstrīdams Aģentūras īpašums. Aģentūra var uz sava rēķina pieteikties un iegūt to patentus visās valstīs. Jebkuru izgudrojumu, kas saistīts ar Aģentūras darbu un ko pagaidu darbinieks radījis gada laikā, kas seko pēc viņa amata laika beigām, uzskata par radītu viņa pienākumu pildīšanas laikā vai saistībā ar tiem, ja vien nav pierādīts pretējais. Ja izgudrojumiem nepieciešams patents, norāda izgudrotāja vai izgudrotāju vārdus.

3.   Attiecīgā gadījumā pagaidu darbiniekam, kurš ir patentētā izgudrojuma autors, Aģentūra var piešķirt prēmiju, kuras apjomu nosaka Aģentūra.

1.   Pagaidu darbinieks bez AACC atļaujas ne uz kāda pamata nevienā tiesvedībā neizpauž informāciju, kuru ir uzzinājis, veicot savus pienākumus. Atļauju noraida vienīgi tad, ja tas nepieciešams Aģentūras interesēs un ja šāda noraidīšana attiecīgajam pagaidu darbiniekam nerada krimināltiesiskas sekas. Pagaidu darbiniekam šis pienākums ir saistošs arī pēc aiziešanas no dienesta.

2.   Šā panta 1. punkta noteikumi neattiecas uz pagaidu darbinieku vai bijušo pagaidu darbinieku, kurš sniedz liecību Eiropas Savienības Tiesā vai Aģentūras Disciplinārlietu kolēģijā jautājumā, kas attiecas uz Aģentūras un/vai Eiropas Savienības darbinieku vai bijušo darbinieku.

1.   Pagaidu darbinieks, kurš saņem rīkojumus, kurus tas uzskata par nepareiziem vai par tādiem, kas varētu radīt nopietnas grūtības, rakstveidā informē savu tiešo priekšnieku, kurš, ja informācija tiek sniegta rakstveidā, atbild rakstveidā. Ievērojot 2. punktu, ja tiešais priekšnieks apstiprina rīkojumus, bet pagaidu darbinieks uzskata, ka šāds apstiprinājums nav atbilstoša reakcija uz viņa bažām, pagaidu darbinieks nosūta attiecīgo jautājumu rakstveidā nākamajai augstākajai institūcijai hierarhijā. Ja pēdējā rakstveidā apstiprina rīkojumus, pagaidu darbinieks tos izpilda, ja vien tie nav acīmredzami nelikumīgi vai nepārkāpj attiecīgos drošības standartus.

2.   Ja tiešais priekšnieks uzskata, ka rīkojumi tūlīt jāizpilda, pagaidu darbinieks tos izpilda, ja vien tie nav acīmredzami nelikumīgi vai nepārkāpj attiecīgos drošības standartus. Pēc pagaidu darbinieka pieprasījuma tiešajam priekšniekam ir pienākums šādus rīkojumus dot rakstveidā.

3.   Pagaidu darbiniekam, kas informē savus priekšniekus par rīkojumiem, kurus viņš uzskata par nepareiziem vai par tādiem, kas varētu radīt nopietnas grūtības, tādēļ nerodas nekādas nelabvēlīgas sekas.

1.   Jebkurš pagaidu darbinieks, kuram savu pienākumu veikšanas laikā vai saistībā ar to kļūst zināmi fakti, kas rada aizdomas par iespējamu nelikumīgu darbību, tostarp krāpšanu vai korupciju, kas kaitē Aģentūras interesēm, vai par tādiem smagiem pārkāpumiem attiecībā uz profesionālo pienākumu veikšanu, kas var būt Aģentūras pagaidu darbinieku pienākumu nepildīšana, nekavējoties informē savu tiešo priekšnieku vai Aģentūras izpilddirektoru, vai, ja viņš to uzskata par lietderīgu, Aģentūras vadītāju.

Pirmajā daļā minēto informāciju sniedz rakstveidā.

Šo punktu piemēro arī gadījumā, ja jebkura cita persona, kura ir Aģentūras dienestā vai veic darbu Aģentūras labā, būtiski nepilda līdzīgus pienākumus.

2.   Aģentūrā pagaidu darbiniekam nerodas nekādas nelabvēlīgas sekas sakarā ar to, ka viņš ir paziņojis 1. punktā minēto informāciju, ar noteikumu, ka viņš ir rīkojies pamatoti un godīgi.

3.   Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz nekāda veida dokumentiem, aktiem, ziņojumiem, piezīmēm vai informāciju, ko glabā vai kas izveidota, vai atklāta pagaidu darbiniekam izskatāmas vai slēgtas lietas tiesvedības nolūkos vai tās laikā.

1.   Pagaidu darbiniekam, kurš, kā definēts 27. pantā, nodod informāciju Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājam vai Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam, vai Eiropas Ombudam, Aģentūrā nerodas nekādas nelabvēlīgas sekas, ja tiek ievēroti abi šie nosacījumi:

2.   Šā panta 1. punktā minēto laikposmu nepiemēro, ja pagaidu darbinieks var pierādīt, ka tas ir nesaprātīgi, ņemot vērā visus lietas apstākļus.

3.   Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz nekāda veida dokumentiem, aktiem, ziņojumiem, piezīmēm vai informāciju, ko glabā vai kas izveidota, vai atklāta pagaidu darbiniekam izskatāmas vai slēgtas lietas tiesvedības nolūkos vai tās laikā.

4.   Saskaņā ar 29. un 168. pantu Aģentūra paredz procedūru pagaidu darbinieku sūdzību izskatīšanai par to, kāda attieksme pret viņiem tika izrādīta pēc tam, kad viņi izpildīja savas saistības saskaņā ar 27. pantu vai šo pantu, vai šo saistību izpildes rezultātā. Attiecīgā iestāde nodrošina, ka šādas sūdzības izskata konfidenciāli un, ja to nosaka apstākļi, pirms 168. pantā noteikto termiņu beigām.

AACC nosaka iekšējos noteikumus cita starpā par:

1.   Pagaidu darbinieku pieņemšana darbā ir virzīta uz to, lai Aģentūra saņemtu pakalpojumus, ko sniedz visspējīgākās, visefektīvākās un visgodīgākās personas, kas pieņemtas darbā, ņemot vērā pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko teritoriju, un kas izraudzītas no Aģentūrā iesaistīto dalībvalstu pilsoņu vidus.

Pagaidu darbiniekus izvēlas neatkarīgi no viņu rases, politiskiem, filozofiskiem vai reliģiskiem uzskatiem, dzimuma vai seksuālās orientācijas un neatkarīgi no viņu civilstāvokļa vai ģimenes stāvokļa.

Neviens amats netiek rezervēts kādas dalībvalsts pilsoņiem. Tomēr, ņemot vērā novērotu būtisku līdzsvara trūkumu starp pagaidu darbinieku pārstāvētajām pilsonībām, kam pamatā nav objektīvu kritēriju, Savienības pilsoņu vienlīdzības princips ļauj Aģentūrai pieņemt piemērotus pasākumus. Minētos piemērotos pasākumus pamato, un to dēļ nekad nenosaka citus darbā pieņemšanas kritērijus, kā vien tos, kas pamatojas uz nopelniem. Pirms AACC pieņem šādus piemērotus pasākumus, valde pieņem vispārīgus noteikumus, lai šis punkts varētu sākt darboties.

2.   Pagaidu darbinieku var pieņemt darbā tikai ar nosacījumu, ka:

3.   AACC vajadzības gadījumā pieņem īpašus noteikumus par pagaidu darbinieku darbā pieņemšanas procedūrām, īstenojot Lēmumu (KĀDP) 2015/1835.

1.   Pagaidu darbiniekam var noteikt pārbaudes laiku, kas nav ilgāks par deviņiem mēnešiem.

Ja pārbaudes laikā pagaidu darbinieks slimības, 52. pantā noteiktā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai nelaimes gadījuma dēļ nespēj veikt pienākumus vismaz vienu mēnesi, AACC var par attiecīgo laiku pagarināt viņa pārbaudes laiku. Kopējais pārbaudes laiks nekādā gadījumā nav ilgāks par 15 mēnešiem.

2.   Gadījumā, ja uz pārbaudes laiku pieņemtā darbinieka veiktais darbs izrādās acīmredzami neatbilstīgs, ziņojumu var sagatavot jebkurā brīdī pārbaudes laikā.

Ziņojumu dara zināmu attiecīgajai personai, kurai ir tiesības astoņu darbadienu laikā iesniegt rakstiskus komentārus. Pagaidu darbinieka tiešais priekšnieks ziņojumu un komentārus nekavējoties nosūta AACC. Pamatojoties uz ziņojumu, AACC var nolemt atlaist minēto pagaidu darbinieku pirms pārbaudes laika beigām, par to brīdinot vienu mēnesi iepriekš, vai, izņēmuma apstākļos, pagarināt pārbaudes laiku ilgākais par sešiem mēnešiem un, iespējams, uz atlikušo pārbaudes laiku pārcelt pagaidu darbinieku citā struktūrvienībā.

3.   Vismaz vienu mēnesi pirms pārbaudes laika beigām sagatavo ziņojumu par pagaidu darbinieka spēju veikt amata pienākumus, kā arī par darba efektivitāti un rīcību darbā. Minēto ziņojumu dara zināmu attiecīgajai personai, kurai ir tiesības astoņu darbadienu laikā iesniegt rakstiskus komentārus.

Ja ziņojumā ir ieteikta atlaišana vai, izņēmuma apstākļos, pārbaudes laika pagarināšana, pagaidu darbinieka tiešais priekšnieks ziņojumu un komentārus nekavējoties nosūta AACC.

Pagaidu darbinieku, kura darbs nav izrādījies atbilstošs tam, lai viņu apstiprinātu amatā, atlaiž.

Galīgo lēmumu pieņem, pamatojoties uz šajā punktā minēto ziņojumu un arī uz AACC pieejamo informāciju par pagaidu darbinieka rīcību, ņemot vērā II sadaļas 2. nodaļu.

1.   Pagaidu darbinieku pieņem darbā pirmajā viņa pakāpes līmenī.

AACC var, ņemot vērā viņa profesionālo pieredzi, noteikt papildu darba stāžu, kas nepārsniedz 24 mēnešus. Lai īstenotu šo pantu, pieņem vispārīgus īstenošanas noteikumus.

2.   Pagaidu darbinieku, kurš divus gadus ir atradies vienā savas pakāpes līmenī, automātiski paaugstina uz nākamo šīs pakāpes līmeni, ja vien gada ziņojumā, kas minēts 41. pantā, viņa darba izpilde nav novērtēta kā neapmierinoša. Pagaidu darbinieku izvirza uz nākamo viņa pakāpes līmeni vēlākais četru gadu laikā.

Ja pagaidu darbinieku ieceļ par struktūrvienības vadītāju, direktoru vai ģenerāldirektoru un ja viņš pirmajos deviņos mēnešos pienākumus ir pildījis apmierinoši, tad viņu ar atpakaļejošu datumu paaugstina amatā par vienu pakāpes līmeni no dienas, kad stājās spēkā iecelšana amatā. Ar šo paaugstinājumu amatā mēneša pamatalga palielinās par summu, kas procentuāli atbilst palielinājumam starp katras pakāpes pirmo un otro līmeni.

3.   Ja pagaidu darbinieks atbilstīgi 10. panta 2. punktam tiek iecelts amatā, kas atbilst augstākai pakāpei, viņš atrodas šīs pakāpes sākotnējā līmenī. Tomēr AD 9 un AD 13 pakāpju pagaidu darbinieki, kas veic struktūrvienības vadītāja pienākumus un kas ir iecelti amatā augstākā pakāpē, atrodas jaunās pakāpes otrajā līmenī. Šie paši noteikumi attiecas uz jebkuru pagaidu darbinieku, kurš ir paaugstināts par direktoru vai augstākā amatā.

1.   Pagaidu darbinieku atalgojumu izsaka euro. Korekcijas koeficientus, atskaitījumus, ikgadējo pārskatu un korekcijas nosaka atbilstīgi noteikumiem, kas izklāstīti 63., 64., 65., 65.a un 66.a pantā Eiropas Savienības ierēdņu Civildienesta noteikumos, kuri noteikti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (3) (turpmāk “ES Civildienesta noteikumi”). Atskaitījumus, kas noteikti ES Civildienesta noteikumos, veic Aģentūras budžeta labā, izņemot iemaksas apdrošinājuma shēmā pret slimībām, nelaimes gadījumiem un bezdarba gadījumam.

2.   Pamatalgas nosaka saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti ES Civildienesta noteikumu 66. pantā.

3.   Ģimenes pabalsti ir šādi:

4.   Pagaidu darbinieki, kas saņem šajā pantā noteiktos ģimenes pabalstus, deklarē līdzīgus pabalstus, kurus tie saņem no citiem avotiem; no citiem avotiem saņemtus pabalstus atskaita no pabalstiem, ko maksā saskaņā ar IV pielikuma 1., 2. un 3. pantu.

5.   Apgādājamā bērna pabalstu var divkāršot ar īpašu pamatotu lēmumu, kuru AACC pieņem, pamatojoties uz medicīniskiem dokumentiem, kuri apliecina, ka bērnam ir garīga vai fiziska invaliditāte, kas no pagaidu darbinieka prasa lielus izdevumus.

6.   Ja, ņemot vērā IV pielikuma 1., 2. un 3. pantu, iepriekš minētos apgādnieka pabalstus maksā citai personai, kas nav pagaidu darbinieks, tad šos pabalstus maksā tās valsts valūtā, kurā attiecīgā persona dzīvo, un vajadzības gadījumā izmanto maiņas kursus, kas minēti ES Civildienesta noteikumu 63. panta otrajā daļā. Pabalstiem piemēro attiecīgajai valstij noteikto korekcijas koeficientu, ja tā ir Savienības valsts, vai korekcijas koeficientu 100, ja dzīvesvietas valsts atrodas ārpus Savienības.

Ja ģimenes pabalstus maksā šādai personai, piemēro 4. un 5. punktu.

7.   Ekspatriācijas pabalsts ir 16 % no kopsummas, ko veido pamatalga, apgādnieka pabalsts un apgādājamā bērna pabalsts, uz ko attiecīgajam pagaidu darbiniekam ir tiesības. Ekspatriācijas pabalsts ir vismaz EUR 509,43 mēnesī.

8.   Pagaidu darbinieka nāves gadījumā pārdzīvojušais laulātais vai apgādājamie bērni saņem mirušā pilnu atalgojumu līdz trešā mēneša beigām pēc mēneša, kurā iestājusies nāve.

Ja nomirst persona, kam ir tiesības uz invaliditātes pabalstu, iepriekšminētie noteikumi attiecas uz mirušā pabalstu.

1.   Pagaidu darbinieks, kurš pieņemts darbā uz vismaz 12 mēnešiem, atbilstīgi IV pielikuma 5. pantam ir tiesīgs saņemt iekārtošanās pabalstu, kas atbilstīgi paredzētajam darba laikam ir šāds:

2.   Pārcelšanās pabalstu, kas paredzēts IV pielikuma 6. pantā, piešķir pagaidu darbiniekiem, kas nostrādājuši četrus gadus. Pagaidu darbinieks, kurš nostrādājis vairāk nekā vienu gadu, bet mazāk nekā četrus gadus, saņem pārcelšanās pabalstu, kas proporcionāls viņa darba stāžam, neskaitot nepilnos gadus.

3.   Tomēr 1. punktā paredzētais iekārtošanās pabalsts un 2. punktā paredzētais pārcelšanās pabalsts ir vismaz:

Gadījumos, kad saņemt iekārtošanās vai pārcelšanās pabalstu ir tiesīgi laulātie, kas abi ir Aģentūras pagaidu darbinieki, to maksā tikai tam, kuram ir lielāka pamatalga.

Gadījumos, kad Aģentūras pagaidu darbinieka vīrs vai sieva ir Savienības ierēdnis vai cits darbinieks, kas ir tiesīgs saņemt iekārtošanās vai pārcelšanās pabalstu un kuram ir lielāka pamatalga, šādu pabalstu pagaidu darbiniekam nemaksā.

1.   Pēc tam, kad ievērota V sadaļā paredzētā disciplinārā procedūra, nopietnos gadījumos, kad pagaidu darbinieki ar nodomu vai nolaidības dēļ nav pildījuši savus pienākumus, disciplīnas iemeslu dēļ darba attiecības var izbeigt bez iepriekšēja uzteikuma. AACC pieņem pamatotu lēmumu pēc tam, kad attiecīgajam pagaidu darbiniekam dota iespēja iesniegt apsvērumus savai aizstāvībai.

Pirms pagaidu darbinieka nodarbinātību izbeidz, darba attiecības ar viņu var apturēt saskaņā ar 161. pantu.

2.   Ja darba tiesiskās attiecības izbeidz saskaņā ar 1. punktu, AACC var pieņemt lēmumu, ka:

1.   Aģentūra bez iepriekšēja uzteikuma izbeidz darba tiesiskās attiecības ar pagaidu darbinieku, ja AACC konstatē:

2.   Tādos gadījumos AACC, uzklausījusi attiecīgo pagaidu darbinieku, un pēc tam, kad veikta V sadaļā paredzētā disciplinārā procedūra, paziņo, ka darba tiesiskās attiecības ar viņu ir izbeigtas.

Pirms izbeidz darba tiesiskās attiecības ar pagaidu darbinieku, tās var apturēt saskaņā ar 161. pantu.

Piemēro 98. panta 2. punkta noteikumus.

1.   Līgumdarbinieku darbu apmaksā no šim nolūkam atvēlētām kopējām Aģentūras budžeta apropriācijām.

2.   AACC pieņem īpašus noteikumus, kas reglamentē līgumdarbinieku izmantošanu.

3.   Ik gadu Aģentūra izstrādā prognozes, lai līgumdarbiniekus varētu izmantot katrā attiecīgajā funkciju grupā, budžeta procedūras sakarā.

1.   Līgumdarbiniekus iedala četrās funkciju grupās, kas atbilst veicamiem pienākumiem. Katru funkciju grupu sīkāk iedala pakāpēs un līmeņos.

2.   Pienākumu tipi un attiecīgās funkciju grupas ir norādītas šajā tabulā:

3.   Izmantojot šo tabulu, Aģentūra nosaka pilnvaras, kas atbilst katram pienākumu tipam.

4.   Pēc analoģijas piemēro 7. pantu.

1.   Līgumdarbiniekus izraugās no iesaistīto dalībvalstu pilsoņiem, ņemot vērā pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko teritoriju, neatkarīgi no rases vai etniskās izcelsmes, politiskiem, filozofiskiem vai reliģiskiem uzskatiem, vecuma vai invaliditātes, dzimuma vai seksuālās orientācijas, un neņemot vērā viņu civilstāvokli vai ģimenes stāvokli.

2.   Lai pieņemtu darbā par līgumdarbinieku, nepieciešams vismaz:

3.   Līgumdarbinieku var nodarbināt tikai ar nosacījumu, ka:

4.   Sākotnējā līgumā AACC var atteikties no prasības, ka attiecīgai personai jāiesniedz dokumentāri pierādījumi, ka tā atbilst 2. un 3. punkta a), b) un c) apakšpunkta nosacījumiem, ja to nav paredzēts nodarbināt ilgāk nekā trīs mēnešus.

5.   AACC vajadzības gadījumā pieņem īpašus noteikumus par kārtību līgumdarbinieku pieņemšanai darbā.

1.   Līgumdarbinieks, kura līgums ir noslēgts vismaz uz vienu gadu, strādā pārbaudes laiku pirmos sešus nodarbinātības mēnešus, ja ir I funkciju grupā, un pirmos deviņus mēnešus, ja ir kādā citā funkciju grupā.

Ja pārbaudes laikā līgumdarbinieks slimības vai nelaimes gadījuma dēļ vienu mēnesi vai ilgāku laiku nevar veikt amata pienākumus, tad AACC var attiecīgi pagarināt pārbaudes laiku.

Kopējais pārbaudes laiks nekādos apstākļos nav ilgāks par 15 mēnešiem.

2.   Minēto ziņojumu par līgumdarbinieku var sagatavot jebkurā brīdī pirms pārbaudes laika beigām, ja viņa darbs ir izrādījies acīmredzami neatbilstošs.

Minēto ziņojumu dara zināmu attiecīgajai personai, kurai ir tiesības astoņu darbadienu laikā iesniegt rakstiskus komentārus. Līgumdarbinieka tiešais priekšnieks ziņojumu un komentārus nekavējoties nosūta AACC. Pamatojoties uz ziņojumu, AACC var nolemt atlaist līgumdarbinieku pirms pārbaudes laika beigām, to viņam uzsakot vienu mēnesi iepriekš, vai, izņēmuma apstākļos, pagarināt pārbaudes laiku ilgākais par sešiem mēnešiem un, iespējams, uz atlikušo pārbaudes laiku pārcelt līgumdarbinieku citā struktūrvienībā.

3.   Vismaz vienu mēnesi pirms pārbaudes laika beigām sagatavo ziņojumu par līgumdarbinieka spēju veikt amata pienākumus, kā arī par darba efektivitāti un rīcību darbā. Šo ziņojumu dara zināmu līgumdarbiniekam, kam ir tiesības astoņu darbadienu laikā iesniegt rakstiskus komentārus.

Ja ziņojumā ir ieteikta atlaišana vai, izņēmuma gadījumā, pārbaudes laika pagarināšana, līgumdarbinieka tiešais priekšnieks ziņojumu un komentārus nekavējoties nosūta AACC.

Līgumdarbinieku, kura darbs vai rīcība nav bijusi atbilstoša, lai ieņemtu amatu, atlaiž.

Galīgo lēmumu pieņem, pamatojoties uz 3. punktā minēto ziņojumu un arī uz AACC pieejamo informāciju par līgumdarbinieka rīcību, ņemot vērā 2. nodaļu.

4.   Atlaistajam līgumdarbiniekam ir tiesības saņemt atlīdzību vienas trešdaļas mēneša pamatalgas apmērā par katru nostrādāto pārbaudes laika mēnesi.

1.   Līgumdarbiniekus pieņem darbā tikai:

Klasificējot katras funkciju grupas līgumdarbiniekus, vērā ņem attiecīgo personu kvalifikāciju un pieredzi. Lai apmierinātu Aģentūras īpašās vajadzības, vērā var ņemt arī darba tirgus apstākļus Eiropas Savienībā. Līgumdarbiniekus viņu attiecīgajā pakāpē darbā pieņem pirmajā līmenī.

2.   Ja līgumdarbinieks kādā funkciju grupā sāk strādāt jaunā amatā, viņu neklasificē zemākā pakāpē vai līmenī nekā iepriekšējā amatā.

Ja līgumdarbinieks sāk strādāt augstākā funkciju grupā, viņu klasificē tādā pakāpē un līmenī, lai viņa alga būtu vismaz tāda pati, kāda viņam bija jāsaņem saskaņā ar iepriekšējo līgumu.

1.   Šo noteikumu 41. panta pirmo daļu par ziņojumiem pēc analoģijas piemēro līgumdarbiniekiem, kas pieņemti darbā vismaz uz gadu.

2.   Līgumdarbinieku, kas divus gadus ir strādājis vienā savas pakāpes līmenī, automātiski pārceļ nākamā attiecīgās pakāpes līmenī.

3.   Līgumdarbinieku gadījumā pārklasificēšana tās pašas funkciju grupas nākamā, augstākā pakāpē notiek ar Aģentūras lēmumu. Tā notiek, pārklasificējot līgumdarbinieku nākamās, augstākās pakāpes pirmā līmenī. Paaugstināšana notiek, tikai izvēloties starp līgumdarbiniekiem ar vismaz uz trim gadiem noslēgtiem līgumiem, kuri vismaz divus gadus nostrādājuši savā pakāpē, vērā ņemot augstākā pakāpē paaugstināmo līgumdarbinieku salīdzināmos nopelnus, kā arī ziņojumus par viņiem. Apsverot salīdzināmos nopelnus, AACC jo īpaši ņem vērā ziņojumus par līgumdarbiniekiem, un to, kā viņi, pienākumus pildot, lieto valodas, kas nav tā valoda, par ko viņi ir uzrādījuši labas prasmes pierādījumus saskaņā ar 105. panta 3. punkta e) apakšpunktu, un, vajadzības gadījumā, viņu atbildības līmeni.

4.   Līgumdarbinieku var pārcelt augstākā funkciju grupā tikai tad, ja viņš piedalās vispārējā atlases procedūrā.

1.   Ja darbinieks vai bijušais darbinieks tīši vai nolaidības dēļ neievēro šo Civildienesta noteikumu uzliktos pienākumus, viņu var saukt pie disciplināras atbildības.

2.   Ja AACC konstatē, ka netiek ievēroti pienākumi 1. punkta nozīmē, AACC var sākt administratīvu izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai šāda pienākumu neievērošana ir notikusi.

1.   Ja iekšējā izmeklēšanā atklāj iespējamu darbinieka vai bijušā darbinieka personisku vainu, šo personu ātri informē ar noteikumu, ka tas nekaitē izmeklēšanai. Jebkurā gadījumā nevar izdarīt secinājumus, darbinieku saucot vārdā, ja izmeklēšana ir pabeigta, bet attiecīgajam darbiniekam nav dota iespēja izteikt komentārus par faktiem, kas attiecas uz viņu. Secinājumos atsaucas uz šiem komentāriem.

2.   Gadījumos, kad izmeklēšanas nolūkos ir nepieciešama pilnīga slepenība un kad ir nepieciešams izmantot izmeklēšanas procedūras, kas ir attiecīgās valsts tiesu iestāžu kompetencē, vienojoties ar AACC, var neievērot pienākumu aicināt darbinieku izteikt komentārus. Tādos gadījumos nevar sākt disciplinārlietu, pirms darbiniekam dota iespēja izteikt komentārus.

3.   Ja pēc iekšējās izmeklēšanas nevar ierosināt lietu pret darbinieku, pret ko izteikti apsūdzoši pieņēmumi, attiecīgo izmeklēšanu izbeidz ar AACC lēmumu, kas rakstveidā informē darbinieku, un neveic nekādas turpmākas darbības. Attiecīgais darbinieks var lūgt šo lēmumu iekļaut viņa personīgajā lietā.

4.   Kad izmeklēšana pabeigta, AACC informē attiecīgo personu un dara viņai zināmus izmeklēšanas ziņojuma secinājumus, un – pēc pieprasījuma un ievērojot trešo pušu leģitīmo interešu aizsardzību – visus dokumentus, kas ir tieši saistīti ar apsūdzošiem pieņēmumiem, kas izteikti pret viņu.

1.   Aģentūrā izveido Disciplinārlietu kolēģiju. Disciplinārlietu kolēģijā ir vismaz viens loceklis, kas var būt priekšsēdētājs, izraudzīts no Eiropas Savienības Padomes personāla.

2.   Disciplinārlietu kolēģijā ir priekšsēdētājs un četri pilntiesīgi locekļi, ko var aizvietot ar aizstājējiem un no kuriem vismaz viens loceklis ir no tās pašas funkciju grupas kā tas darbinieks, kura disciplinārlietu izskata.

1.   AACC un138. pantā minētā Personāla komiteja katra vienlaikus ieceļ divus locekļus un divus aizstājējus.

2.   Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja aizstājēju ieceļ AACC.

3.   Priekšsēdētāju, locekļus un aizstājējus ieceļ uz trim gadiem.

Taču Aģentūra var locekļiem un aizstājējiem paredzēt īsāku termiņu, kas nav mazāks par vienu gadu.

4.   Attiecīgais darbinieks ir tiesīgs noraidīt vienu Disciplinārlietu kolēģijas locekli piecās dienās pēc Disciplinārlietu kolēģijas izveides. Aģentūra arī ir tiesīga noraidīt vienu Disciplinārlietu kolēģijas locekli.

Tādā pašā termiņā Disciplinārlietu kolēģijas locekļi var lūgt leģitīmu iemeslu dēļ atbrīvot viņus no pienākumu pildīšanas un atkāpjas, ja pastāv interešu konflikts.

1.   Disciplinārlietu kolēģijas priekšsēdētājs un locekļi savu pienākumu veikšanā ir pilnīgi neatkarīgi.

2.   Disciplinārlietu kolēģijas apspriedes un sēdes ir aizklātas.

1.    AACC var uzlikt kādu no šādiem sodiem:

2.   Ja darbinieks saņem invaliditātes pabalstu, AACC var izlemt uz noteiktu laiku ieturēt daļu no invaliditātes pabalsta; šā pasākuma sekas neskar darbinieka apgādājamos. Darbinieka ienākumi tomēr nedrīkst būt mazāki par iztikas minimumu, kas atbilst pagaidu darbinieka pamatalgai 1. pakāpes pirmajā līmenī kopā ar visiem ģimenes pabalstiem, kas viņam izmaksājami.

3.   Par vienu amatpārkāpuma gadījumu neuzliek vairāk kā vienu disciplinārsodu.

1.   AACC iesniedz ziņojumu Disciplinārlietu kolēģijai, skaidri norādot faktus, par kuriem saņemta sūdzība, un attiecīgā gadījumā apstākļus, kuros tie radušies, tai skaitā jebkurus vainu pastiprinošus vai mīkstinošus apstākļus.

2.   Ziņojumu dara zināmu attiecīgajam darbiniekam un Disciplinārlietu kolēģijas priekšsēdētājam, kas par to informē Disciplinārlietu kolēģijas locekļus.

1.   Saņemot ziņojumu, attiecīgajam darbiniekam ir tiesības pilnībā iepazīties ar savu personīgo lietu un nokopēt visus ar izskatāmo disciplinārlietu saistītos dokumentus, tai skaitā attaisnojošus pierādījumus.

2.   Attiecīgajam darbiniekam pēc ziņojuma saņemšanas par disciplinārlietas ierosināšanu ir ne mazāk kā 15 dienu, lai sagatavotos aizstāvībai.

3.   Attiecīgais darbinieks var izmantot paša izraudzītas personas palīdzību.

1.   Ja Disciplinārlietu kolēģijas priekšsēdētāja klātbūtnē attiecīgais darbinieks atzīst savu amatpārkāpumu un bez iebildumiem pieņem 149. pantā minēto ziņojumu, AACC saskaņā ar proporcionalitātes principu starp amatpārkāpuma būtību un apsvērto sodu var izbeigt lietu izskatīt Disciplinārlietu kolēģijā. Ja lietu beidz izskatīt Disciplinārlietu kolēģijā, priekšsēdētājs nāk klajā ar atzinumu par apsvērto sodu.

2.   Saskaņā ar šo procedūru, atkāpjoties no 149. panta, AACC var uzlikt kādu 147. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā paredzēto sodu.

3.   Attiecīgo darbinieku pirms tā amatpārkāpuma atzīšanas informē par šādas atzīšanās iespējamām sekām.

1.   Disciplinārlietu kolēģija uzklausa attiecīgo darbinieku; uzklausīšanas laikā viņš var iesniegt piezīmes mutvārdos vai rakstveidā, personīgi vai ar pārstāvja starpniecību. Viņš var uzaicināt lieciniekus.

2.   Aģentūru Disciplinārlietu kolēģijas priekšā pārstāv šim nolūkam AACC pilnvarots darbinieks, kura tiesības ir vienlīdzīgas ar attiecīgā darbinieka tiesībām.

1.   Ja Disciplinārlietu kolēģija neuzskata, ka tai ir pietiekami skaidra informācija par faktiem, par kuriem saņemta sūdzība, vai apstākļiem, kādos tie notika, tā pieprasa veikt izmeklēšanu, kurā katra puse var iesniegt savus argumentus un atbildēt uz pretējās puses argumentiem.

2.   Disciplinārlietu kolēģijas priekšsēdētājs vai tās loceklis veic izmeklēšanu Disciplinārlietu kolēģijas vārdā. Izmeklēšanas vajadzībām Disciplinārlietu kolēģija var pieprasīt visus dokumentus, kas attiecas uz izskatāmo lietu. Aģentūra visus pieprasījumus apmierina Disciplinārlietu kolēģijas noteiktajā termiņā, ja tāds ir nolikts. Ja tāds pieprasījums ir adresēts darbiniekam, ņem vērā jebkādu atteikšanos pildīt šo pieprasījumu.

1.   Disciplinārlietu kolēģijas priekšsēdētājs par kolēģijā izskatāmajām lietām nebalso, izņemot ar procedūru saistītajos jautājumos un gadījumos, ja balsis sadalās vienādi.

2.   Disciplinārlietu kolēģijas priekšsēdētājs nodrošina Disciplinārlietu kolēģijas lēmumu izpildi un to, lai visi kolēģijas locekļi saņemtu visu ar lietu saistīto informāciju un dokumentus.

1.   Izdevumus, kas disciplinārlietas izskatīšanā rodas pēc attiecīgā darbinieka iniciatīvas, jo īpaši samaksu personai, kas izraudzīta, lai darbiniekam palīdzētu vai viņu aizstāvētu, sedz darbinieks gadījumos, ja disciplinārlietas izskatīšanas rezultātā tiek uzlikts kāds no 147. pantā paredzētajiem sodiem.

2.   Taču izņēmuma gadījumos, kad attiecīgajam darbiniekam rastos netaisnīgs slogs, AACC var pieņemt citādu lēmumu.

1.   Pēc darbinieka uzklausīšanas AACC pieņem lēmumu, kā paredzēts 147. un 148. pantā, divu mēnešu laikā no dienas, kad tā saņem Disciplinārlietu kolēģijas atzinumu. Lēmums ir jāpamato.

2.   Ja AACC izlemj lietu izbeigt bez disciplinārsoda uzlikšanas, tā par to nekavējoties rakstveidā informē attiecīgo darbinieku. Attiecīgais darbinieks var lūgt, lai šo lēmumu iekļauj viņa personīgajā lietā.

1.   Ja AACC darbinieku apsūdz smagā amatpārkāpumā, vai nu tas būtu profesionālo pienākumu pārkāpums vai likumpārkāpums, tā var nekavējoties atstādināt šajā amatpārkāpumā apsūdzēto personu no amata uz noteiktu vai nenoteiktu laiku.

2.   AACC šo lēmumu pieņem pēc attiecīgā darbinieka uzklausīšanas, izņemot ārkārtējos apstākļos.

1.   Lēmumā, ar ko darbinieku atstādina no amata, norāda, vai viņš var turpināt saņemt pilnu atalgojumu, kamēr viņš ir atstādināts no amata, vai arī, kāda daļa atalgojuma jāietur. Darbiniekam izmaksātā summa nekādā gadījumā nav mazāka par iztikas minimumu, kas atbilst pagaidu darbinieka pamatalgai 1. pakāpes pirmajā līmenī kopā ar visiem maksājamiem ģimenes pabalstiem.

2.   Atstādinātā darbinieka statusu galīgi jānosaka sešu mēnešu laikā no dienas, kurā stājās spēkā lēmums par atstādināšanu. Ja sešu mēnešu laikā šāds lēmums netiek pieņemts, attiecīgais darbinieks ir tiesīgs atkal saņemt pilnu atalgojumu, ievērojot 3. punktu.

3.   Pēc 2. punktā minētā sešu mēnešu termiņa var turpināt ieturēt daļu no atalgojuma, ja pret attiecīgo darbinieku ir ierosināta krimināllieta par tiem pašiem nodarījumiem un viņš atrodas apcietinājumā. Šādos gadījumos darbinieks nesaņem pilnu atalgojumu, iekams kompetentā tiesa nav izdevusi rīkojumu viņu atbrīvot.

4.   Saskaņā ar šā panta 1. punktu ieturētās summas darbiniekam atmaksā, ja galīgais lēmums uzliek disciplinārsodu, kas nav smagāks par rakstveida brīdinājumu, rājienu vai izvirzīšanas augstākam līmenim atlikšanu, vai ja disciplinārsodu neuzliek; ja disciplinārsodu neuzliek, atmaksu veic, pieskaitot saliktos procentus saskaņā ar 88. pantā noteikto likmi.