(1)

1990. gada Šengenas konvencijā paredzēts, ka līgumslēdzējas puses kopīgi sedz C.SIS ierīkošanas un darbības izmaksas, tostarp izmaksas par teritoriālo tīklu un tā kodēšanu, ar ko Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) valstu sistēmas savieno ar C.SIS.

(2)

Finanšu saistības, kas izriet no C.SIS ierīkošanas un darbības, reglamentē ar īpašu finanšu regulu, kurā grozījumi izdarīti ar Šengenas Izpildu komitejas 1997. gada 15. decembra Lēmumu par grozījumiem C.SIS finanšu regulā (2) (turpmāk “C.SIS finanšu regula”).

(3)

Attiecībā uz Šengenas vides komunikāciju infrastruktūru ar Lēmumu 1999/870/EK (3) un Lēmumu 2007/149/EK (4) Padomes ģenerālsekretāra vietnieku pilnvaroja – saistībā ar Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā – rīkoties kā noteiktu dalībvalstu pārstāvim, lai noslēgtu un pārvaldītu līgumus par Šengenas videi vajadzīgās komunikāciju infrastruktūras (“SISNET”) ierīkošanu un darbību, kamēr tā nav pārcelta uz Eiropas Savienības pārziņā esošu komunikāciju infrastruktūru.

(4)

Finanšu saistības, kas izriet no Šengenas vides komunikāciju infrastruktūras ierīkošanas un darbības saskaņā ar minētajiem līgumiem, reglamentē ar īpašu finanšu regulu, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2000/265/EK (5).

(5)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/777/EK (6) C.SIS finanšu regula un SISNET finanšu regula attiecas uz Dāniju, Somiju un Zviedriju, kā arī uz Islandi un Norvēģiju, un saskaņā ar Padomes Lēmumu 2007/471/EK (7) tās attiecas uz Čehijas Republiku, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Ungāriju, Maltu, Poliju, Slovēniju un Slovākiju, un saskaņā ar Padomes Lēmumu 2008/421/EK (8) – uz Šveici. Arī Bulgārija, Rumānija un Lihtenšteina piemēro šo finanšu regulu noteikumus no dienas, ko nosaka Padome saskaņā ar, attiecīgi, 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktu un 10. pantu Protokolā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam, kas noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

(6)

Ja viena un tā pati struktūrvienība pārvaldīs tehniskā atbalsta funkciju un teritoriālo tīklu, tostarp kodēšanu, kas to savieno ar valstu SIS sistēmām, tostarp visas no to ierīkošanas un darbības izrietošās finanšu saistības, tam vajadzētu padarīt procedūras netraucētākas, nodrošināt sinerģiju un mazināt ieguldītos pūliņus.

(7)

Tehniskā atbalsta funkcija pašlaik pārvalda tā tīkla kodēšanu, ar kuru valstu sistēmas savieno ar tehniskā atbalsta funkciju.

(8)

Tāpēc no dienas, par kuru vienprātīgu lēmumu pieņem attiecīgo dalībvalstu pārstāvji, Strasbūrā izvietotās SIS tehniskā atbalsta funkcijas budžetā vajadzētu iekļaut budžetu teritoriālam tīklam, tostarp kodēšanai, ar ko SIS valstu sistēmas savieno ar tehniskā atbalsta funkciju.

(9)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (9) – šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta G punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai (10).

(10)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (11) – šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (12) 3. pantu un Padomes Lēmuma 2008/149/TI (13) 3. pantu.

(11)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju – šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/261/EK (14) 3. pantu un Padomes Lēmuma 2008/262/TI (15) 3. pantu.

(12)

Saskaņā ar 5. pantu Protokolā par Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un 8. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (16) Apvienotā Karaliste piedalās šajā lēmumā.

(13)

Saskaņā ar 5. pantu Protokolā par Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un 6. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (17) Īrija piedalās šajā lēmumā.

(14)

Attiecībā uz Kipras Republiku šis lēmums ir tiesību akts, kas pamatojas uz Šengenas acquis vai ir citādi ar to saistīts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punkta izpratnē.

(15)

Šis lēmums ir tiesību akts, kas pamatojas uz Šengenas acquis vai ir citādi ar to saistīts 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punkta izpratnē,

a)

C.SIS finanšu regulas nosaukums ir šāds:

“FINANŠU REGULA PAR ŠENGENAS C.SIS, KĀ ARĪ VALSTU SIS SISTĒMU UN TEHNISKĀ ATBALSTA FUNKCIJAS SAVIENOJUMA TERITORIĀLĀ TĪKLA, TOSTARP KODĒŠANAS, IERĪKOŠANU UN DARBĪBU”;

b)

I sadaļas pirmā daļa ir šāda:

“Strasbūrā izvietotās Šengenas Informācijas sistēmas tehniskā atbalsta funkcijas budžets, tostarp teritoriālais tīkls, tostarp kodēšana, ar ko Šengenas Informācijas sistēmas valstu sistēmas savieno ar tehniskā atbalsta funkciju, kura paredzēta Šengenas līguma 92., 92.A un 119. pantā, turpmāk – “ C.SIS ”, sastāv no:”.