<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.12-->
  <head>
    <title>2024-10-202410C124202202400-00-TRA-DOC-LV-ARRET-C-0240-22-202407161-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="12/11/2024 12:14:45" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="5sOf/V7nCVcS/EP/Y3wtfStC3TUY5J4JX1Ibl75QEQe075B//bl4julCBRYw772ms9qsdXRGOuBQF2/GkHKkb7w6y2Fwy91bqV5hqZJo4ck1rhKxqMJim3tubjVvQCmuf2ojB9ilTBbIAu2/PROMDOj4mpP0ihLrleAAV6PghVQ=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="svc_wsgendoc" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="99a0c1cf-33fc-483c-bdd8-0de17cf9c9ed" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0240" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2022" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_green" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 23-10-24 09:44:16" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2024-10-29T08:00:13Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="5575c3dae8444633b931d2598e9e0275" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0240" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="PV" name="NatureAff"/>
    <meta content="PV" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">Spriedums, 24.10.2024. – Lieta C‑240/22 P</div>
      <div id="rId21" style="default">Komisija/Intel Corporation</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2024. gada 24. oktobrī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <div class="toc">
<p class="C19Centre" id="para-3" title="page-1">
<span>Satura rādītājs</span>
</p>
<p class="CTOC1" id="para-4" title="page-1">
<span>Tiesvedības priekšvēsture un strīdīgais lēmums </span>
<span>4</span>
</p>
<p class="CTOC1" id="para-5" title="page-1">
<span>Pirmā tiesvedība Vispārējā tiesā un Tiesā </span>
<span>8</span>
</p>
<p class="CTOC1" id="para-6" title="page-1">
<span>Tiesvedība Vispārējā tiesā pēc lietas nodošanas atpakaļ un pārsūdzētais spriedums </span>
<span>10</span>
</p>
<p class="CTOC1" id="para-7" title="page-1">
<span>Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku prasījumi </span>
<span>19</span>
</p>
<p class="CTOC1" id="para-8" title="page-1">
<span>Par apelācijas sūdzību </span>
<span>20</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-9" title="page-1">
<span>Par pirmo apelācijas sūdzības pamatu – ka Vispārējā tiesa esot lēmusi ultra petita un esot kļūdaini interpretējusi un piemērojusi apstrīdēto atlaižu spēju izstumt konkurenci  </span>
<span>21</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-10" title="page-1">
<span>Par pirmo pamata daļu – to, ka Vispārējā tiesa esot lēmusi ultra petita </span>
<span>21</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-11" title="page-1">
<span>– Lietas dalībnieku argumenti </span>
<span>21</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-12" title="page-1">
<span>– Tiesas vērtējums </span>
<span>22</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-13" title="page-1">
<span>Par otro pamata daļu – kritēriju, kas attiecas uz apstrīdēto atlaižu spēju izstumt konkurenci, kļūdainu interpretāciju un piemērošanu </span>
<span>24</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-14" title="page-1">
<span>– Lietas dalībnieku argumenti </span>
<span>24</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-15" title="page-1">
<span>– Tiesas vērtējums </span>
<span>26</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-16" title="page-1">
<span>Par otro apelācijas sūdzības pamatu – Komisijas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu  </span>
<span>30</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-17" title="page-1">
<span>Lietas dalībnieku argumenti </span>
<span>30</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-18" title="page-1">
<span>Tiesas vērtējums </span>
<span>31</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-19" title="page-1">
<span>Par trešo apelācijas sūdzības pamatu – tiesību kļūdu, kas esot pieļauta attiecībā uz prasīto pierādījumu apjomu, Komisijas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu un pierādījumu sagrozīšanu saistībā ar TEK testa pārbaudi attiecībā uz Dell </span>
<span>35</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-20" title="page-2">
<span>Par pirmo pamata daļu – tiesību kļūdu attiecībā uz prasīto pierādījumu apjomu </span>
<span>35</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-21" title="page-2">
<span>– Lietas dalībnieku argumenti </span>
<span>35</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-22" title="page-2">
<span>– Tiesas vērtējums </span>
<span>36</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-23" title="page-2">
<span>Par otro pamata daļu, kas attiecas uz izmantotā pierādīšanas standarta nepareizu piemērošanu </span>
<span>41</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-24" title="page-2">
<span>– Lietas dalībnieku argumenti </span>
<span>41</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-25" title="page-2">
<span>– Tiesas vērtējums </span>
<span>42</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-26" title="page-2">
<span>Par trešo pamata daļu – pierādījumu sagrozīšanu, pārbaudot TEK testu attiecībā uz Dell, un Komisijas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu </span>
<span>43</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-27" title="page-2">
<span>– Lietas dalībnieku argumenti </span>
<span>43</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-28" title="page-2">
<span>– Tiesas vērtējums </span>
<span>45</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-29" title="page-2">
<span>Par ceturto apelācijas sūdzības pamatu – vairākām tiesību kļūdām un Komisijas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu saistībā ar TEK testa pārbaudi attiecībā uz HP  </span>
<span>49</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-30" title="page-2">
<span>Par pirmo pamata daļu – tiesību kļūdām, kas esot pieļautas, pārbaudot TEK testu attiecībā uz HP </span>
<span>49</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-31" title="page-2">
<span>– Lietas dalībnieku argumenti </span>
<span>49</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-32" title="page-2">
<span>– Tiesas vērtējums </span>
<span>51</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-33" title="page-2">
<span>Par otro pamata daļu – Komisijas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, kas esot izdarīts TEK testa pārbaudē attiecībā uz HP </span>
<span>57</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-34" title="page-2">
<span>– Lietas dalībnieku argumenti </span>
<span>57</span>
</p>
<p class="CTOC4" id="para-35" title="page-2">
<span>– Tiesas vērtējums </span>
<span>58</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-36" title="page-2">
<span>Par piekto apelācijas sūdzības pamatu – TEK testa un LESD 102. panta nepareizu interpretāciju, pierādījumu sagrozīšanu un Komisijas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu saistībā ar TEK testa pārbaudi attiecībā uz Lenovo </span>
<span>58</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-37" title="page-2">
<span>Lietas dalībnieku argumenti </span>
<span>58</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-38" title="page-2">
<span>Tiesas vērtējums </span>
<span>60</span>
</p>
<p class="CTOC2" id="para-39" title="page-2">
<span>Par sesto apelācijas sūdzības pamatu – to, ka esot nepareizi novērtētas sekas, kādām jāizriet no TEK testā konstatētajām kļūdām  </span>
<span>63</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-40" title="page-2">
<span>Lietas dalībnieku argumenti </span>
<span>63</span>
</p>
<p class="CTOC3" id="para-41" title="page-2">
<span>Tiesas vērtējums </span>
<span>65</span>
</p>
<p class="CTOC1" id="para-42" title="page-2">
<span>Par tiesāšanās izdevumiem </span>
<span>68</span>
</p>
<p class="C19Centre" id="para-43" title="page-1">
<span/>
</p>
</div>
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-44" title="page-3">
      
        <br/>
      
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-45" title="page-3">
      Apelācija – Konkurence – Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana – Mikroprocesoru tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 102. panta un EEZ līguma 54. panta pārkāpums – Lojalitātes atlaides – Atzīšana par ļaunprātīgu rīcību – Stratēģija, kuras mērķis ir izstumt konkurentus, kas ir vismaz tikpat efektīvi kā dominējošā stāvoklī esošais uzņēmums
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-46" title="page-3">
      Lietā C‑240/22 P
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-47" title="page-3">
      par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam, ko 2022. gada 5. aprīlī iesniegusi
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-48" title="page-3">
      Eiropas Komisija, ko sākotnēji pārstāvēja F. Castillo de la Torre, M. Kellerbauer, N. Khan un C. Sjödin, vēlāk F. Castillo de la Torre, M. Kellerbauer un N. Khan, un visbeidzot – F. Castillo de la Torre un M. Kellerbauer, pārstāvji,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-49" title="page-3">
      apelācijas sūdzības iesniedzēja,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-50" title="page-3">
      ko atbalsta
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-51" title="page-3">
      Vācijas Federatīvā Republika, ko pārstāv J. Möller un P.‑L. Krüger, pārstāvji,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-52" title="page-3">
      persona, kas iestājusies apelācijas tiesvedībā,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-53" title="page-3">
      pārējās lietas dalībnieces:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-54" title="page-3">
      Intel Corporation Inc., Vilmingtona [Wilmington], Delavēra (Amerikas Savienotās Valstis), ko sākotnēji pārstāvēja D. Beard, KC, J. Williams, barrister, un A. Parr, solicitor, vēlāk – D. Beard, KC, J. Williams, barrister, un B. Meyring, Rechtsanwalt,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-55" title="page-3">
      prasītāja pirmajā instancē,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-56" title="page-3">
      Association for Competitive Technology Inc., Vašingtona, Kolumbijas apgabals (Amerikas Savienotās Valstis), ko pārstāv J.‑F. Bellis, advokāts, un K. Van Hove, advocaat,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-57" title="page-3">
      Union fédérale des consommateurs – Que choisir (UFC – Que choisir),
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-58" title="page-3">
      personas, kas iestājušās lietā pirmajā instancē,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-59" title="page-3">
      TIESA (piektā palāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-60" title="page-3">
      šādā sastāvā: ceturtās palātas priekšsēdētājs I. Jarukaitis [I. Jarukaitis], kas pilda piektās palātas tiesneša pienākumus, tiesneši D. Gracijs [D. Gratsias] (referents) un J. Regans [E. Regan],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-61" title="page-3">
      ģenerāladvokāte: L. Medina,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-62" title="page-3">
      sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-63" title="page-3">
      ņemot vērā rakstveida procesu,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-64" title="page-3">
      noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2024. gada 18. janvāra tiesas sēdē,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-65" title="page-3">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-66" title="page-3">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar apelācijas sūdzību Eiropas Komisija lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2022. gada 26. janvāra spriedumu Intel Corporation/Komisija (T‑286/09 RENV, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”, EU:T:2022:19), ciktāl ar to atcelts, pirmkārt, Komisijas 2009. gada 13. maija Lēmuma C(2009) 3726, galīgā redakcija, par procedūru saskaņā ar [LESD 102.] pantu un EEZ līguma 54. pantu (Lieta COMP/C‑3/37.990 – Intel) (turpmāk tekstā – “strīdīgais lēmums”) 1. panta a)–e) punkts un 2. pants un, otrkārt, minētā lēmuma 3. pants daļā, kas attiecas uz šī lēmuma 1. panta a)–e) punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības priekšvēsture un strīdīgais lēmums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības priekšvēsture un strīdīgā lēmuma saturs ir izklāstīts pārsūdzētā sprieduma 1.–35. punktā. Šīs tiesvedības vajadzībām tos var apkopot, kā norādīts turpinājumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Intel Corporation Inc. (turpmāk tekstā – “Intel”) ir saskaņā ar ASV tiesībām reģistrēta sabiedrība, kas nodrošina mikroprocesoru (Central Processing Units, turpmāk tekstā – “CPU”), chipsets (mikroshēmojumi) un citu pusvadītāju izstrādājumu, kā arī platformu risinājumu, kuri saistīti ar datu apstrādi un sakaru līdzekļiem, projektēšanu, izstrādi, ražošanu un tirgošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc sūdzības, kuru 2000. gada 18. oktobrī iesniegusi Advanced Micro Devices Inc. (turpmāk tekstā – “AMD”) un kura papildināta 2003. gada 26. novembrī, Komisija, pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [LESD 101.] un [102.] pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.), attiecībā uz Intel sāka izmeklēšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2007. gada 26. jūlijā Komisija nosūtīja Intel paziņojumu par iebildumiem saistībā ar Intel rīcību attiecībā uz pieciem lielajiem oriģinālās aparatūras ražotājiem (Original Equipment Manufacturers, turpmāk tekstā – “OEM”), proti, Dell, Hewlett‑Packard Company (HP), Acer Inc., NEC Corp. un International Business Machines Corp. (IBM).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2008. gada 17. jūlijā Komisija nosūtīja Intel papildu paziņojumu par iebildumiem saistībā ar Intel rīcību attiecībā pret Media‑Saturn‑Holding GmbH (turpmāk tekstā – “MSH”), Eiropas mikroelektronikas iekārtu mazumtirgotāju un vadošo Eiropas galddatoru izplatītāju. Šis paziņojums par iebildumiem attiecās arī uz Intel rīcību attiecībā pret Lenovo Group Ltd (turpmāk tekstā – “Lenovo”), un tajā bija ietverti jauni pierādījumi par Intel rīcību attiecībā pret dažiem 2007. gada 26. jūlija paziņojumā par iebildumiem minētajiem OEM, ko Komisija ieguvusi pēc minētā datuma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2009. gada 13. maijā Komisija pieņēma strīdīgo lēmumu, kura kopsavilkums ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV 2009, C 227, 13. lpp.).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar strīdīgajā lēmumā norādīto laikposmā no 2002. gada oktobra līdz 2007. gada decembrim Intel ir izdarījusi LESD 102. panta un 1992. gada 2. maija Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) (OV 1994, L 1, 3. lpp.) 54. panta vienotu un turpinātu pārkāpumu, īstenojot stratēģiju ar mērķi izstumt konkurentu, proti, AMD, no x86 arhitektūras CPU (turpmāk tekstā – “CPU x86”) tirgus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izstrādājumi, uz kuriem attiecas strīdīgais lēmums ir CPU, kas ir būtiska jebkura datora sastāvdaļa gan sistēmas vispārēja snieguma ziņā, gan tās kopējo izmaksu ziņā. Tos bieži sauc par datora “smadzenēm”. Tāpēc CPU ražošanas procesā izmanto dārgas augsto tehnoloģiju iekārtas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Datoros izmantojamos CPU var dalīt divās kategorijās, proti, CPU x86 un CPU, kas balstīti uz kādu citu arhitektūru. x86 arhitektūra ir Intel izveidotais standarts saviem CPU. To var izmantot gan ar Windows, gan Linux operētājsistēmām. Windows galvenokārt ir saistīts ar x86 arhitektūrai atbilstošo instrukciju kopu. Pirms 2000. gada tirgū bija vairāki CPU x86 ražotāji. Tomēr lielākā daļa šo ražotāju ir aizgājuši no tirgus. Kopš tā laika Intel un AMD faktiski ir vienīgie divi uzņēmumi, kuri ražo CPU x86.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ģeogrāfiskais tirgus ir definēts kā visa pasaule.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā, pirmkārt, Intel tirgus daļu, kas no 1997. līdz 2007. gadam sasniedza vismaz 70 %, un, otrkārt, tādus nopietnus šķēršļus iekļūšanai šajā tirgū un esošās tirgus daļas palielināšanai, kurus radīja neatgūstamie ieguldījumi pētniecībā un izstrādē, intelektuālajā īpašumā un CPU x86 ražošanai nepieciešamajās ražošanas iekārtās, Komisija secināja, ka vismaz laikposmā no 2002. gada oktobra līdz 2007. gada decembrim Intel bija dominējošs stāvoklis minētajā tirgū.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija pārmeta Intel divu veidu ļaunprātīgu rīcību. Pirmām kārtām, runa ir par atlaidēm, kas piešķirtas četriem OEM – konkrētajā gadījumā Dell, Lenovo, HP un NEC – ar nosacījumu, ka tie visu vai gandrīz visu CPU x86 iegādi veic pie Intel, un par maksājumiem par labu MSH ar nosacījumu, ka tā pārdod vienīgi datorus ar Intel ražotajiem CPU x86 (turpmāk tekstā kopā – “apstrīdētās atlaides”). Šīs atlaides esot lojalitātes atlaides. Turklāt par labu MSH veiktie nosacījuma maksājumi veidojot ekonomisku mehānismu, kas esot līdzvērtīgs minēto atlaižu mehānismam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Strīdīgajā lēmumā Komisija arī sniedza ekonomisko analīzi par apstrīdēto atlaižu spēju izstumt tādu konkurentu, kurš būtu tikpat efektīvs kā Intel, bet kurš tomēr nebūtu dominējošā stāvoklī (as efficient competitor test; turpmāk tekstā – “TEK tests”). Šī analīze ļauj noteikt cenu, par kādu konkurentam, kurš ir tikpat efektīvs kā Intel, būtu jāpiedāvā savi CPU, lai “kompensētu” OEM šādas Intel piešķirtas atlaides zaudēšanu. Tāda paša veida analīze bija sniegta attiecībā uz maksājumiem, ko Intel veikusi par labu MSH.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatojoties uz savāktajiem pierādījumiem, Komisija secināja, ka apstrīdētās atlaides nodrošināja tā saukto “stratēģisko” OEM un MSH lojalitāti. Šīm atlaidēm esot bijušas papildu sekas tādā ziņā, ka tās būtiski samazināja Intel konkurentu spēju īstenot uz to CPU x86 sniegumu balstītu konkurenci. Intel pretkonkurences rīcība tādējādi veicināja patērētāju izvēles iespēju samazināšanos un vājināja stimulu ieviest jauninājumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, Komisija ir pārmetusi Intel rīcību, kas uzskatāma par klajiem ierobežojumiem (naked restrictions) un kas izpaudās kā maksājumi par labu trim OEM, proti, HP, Acer un Lenovo, par to, ka tie atliks uz vēlāku laiku vai atcels ar AMD izcelsmes CPU x86 aprīkoto izstrādājumu laišanu tirgū vai piemēros ierobežojumus šo izstrādājumu izplatīšanai. Komisija secināja, ka šī rīcība, kas nav uzskatāma par normālo, uz sniegumu balstītu konkurenci, tāpat tieši kaitēja konkurencei.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Strīdīgajā lēmumā Komisija secina, ka katra no Intel pārmestajām darbībām attiecībā pret minētajiem OEM un MSH ir ļaunprātīga rīcība LESD 102. panta izpratnē, bet visas šīs ļaunprātīgās darbības bija arī daļa no kopējās stratēģijas, lai izstumtu AMD – vienīgo lielo Intel konkurentu – no CPU x86 tirgus. Tādējādi šīs ļaunprātīgās darbības esot uzskatāmas par vienotu pārkāpumu LESD 102. panta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Pamatnostādnēm naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (OV 2006, C 210, 2. lpp.), Komisija uzlika Intel naudas sodu – 1,06 miljardus EUR.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Strīdīgā lēmuma rezolutīvā daļa, kas atspoguļota pārsūdzētā sprieduma 35. punktā, formulēta šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C20Centreitalique" id="para-87" title="page-3">
      “1. pants
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-88" title="page-3">
      Intel [..] laikposmā no 2002. gada oktobra līdz 2007. gada decembrim ir izdarījis vienotu un turpinātu [LESD 102]. panta un EEZ līguma 54. panta pārkāpumu, īstenojot stratēģiju ar mērķi izstumt konkurentus no CPU x86 tirgus, šādā veidā:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-89" title="page-3">
      a) laikposmā no 2002. gada decembra līdz 2005. gada decembrim piešķirot Dell atlaides, kuru līmenis bija atkarīgs no fakta, ka Dell iegādājas visus savus CPU x86 no Intel;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-90" title="page-3">
      b) laikposmā no 2002. gada novembra līdz 2005. gada maijam piešķirot HP atlaides, kuru līmenis bija atkarīgs no fakta, ka HP iegādājas vismaz 95 % CPU x86, kas paredzēti tās galddatoriem uzņēmumu segmentā, no Intel;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-91" title="page-3">
      c) laikposmā no 2002. gada oktobra līdz 2005. gada novembrim piešķirot NEC atlaides, kuru līmenis bija atkarīgs no fakta, ka NEC iegādājas vismaz 80 % CPU x86, kas paredzēti tās klientdatoriem, no Intel;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-92" title="page-3">
      d) laikposmā no 2007. gada janvāra līdz decembrim piešķirot Lenovo atlaides, kuru līmenis bija atkarīgs no fakta, ka Lenovo iegādājas visus CPU x86, kas paredzēti tās portatīviem datoriem, no Intel;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-93" title="page-3">
      e) laikposmā no 2002. gada oktobra līdz 2007. gada decembrim piešķirot [MSH] maksājumus, kuru līmenis bija atkarīgs no fakta, ka [MSH] pārdod tikai datorus, kas aprīkoti ar Intel ražotajiem CPU x86;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-94" title="page-3">
      f) laikposmā no 2002. gada novembra līdz 2005. gada maijam piešķirot HP maksājumus ar nosacījumu, ka: i) HP savus galddatorus, kas aprīkoti ar AMD ražotajiem CPU x86 un paredzēti uzņēmumiem, drīzāk virza maziem un vidējiem uzņēmumiem un klientiem valsts pārvaldes, izglītības un medicīnas sektorā, nevis lieliem uzņēmumiem; ii) HP aizliedz saviem izplatīšanas partneriem veidot HP galddatoru, kas aprīkoti ar AMD ražotajiem CPU x86 un paredzēti uzņēmumiem, krājumus, lai šie datori klientiem būtu pieejami vienīgi tad, ja tie šos datorus pasūta no HP (vai nu tieši, vai arī ar HP izplatīšanas partneru, kas pilda tirdzniecības aģentu funkcijas, starpniecību); iii) HP atliek uz sešiem mēnešiem sava galddatora, kas aprīkots ar AMD ražoto CPU x86 un paredzēts uzņēmumiem, laišanu tirgū Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionā;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-95" title="page-3">
      g) laikposmā no 2003. gada septembra līdz 2004. gada janvārim piešķirot Acer maksājumus ar nosacījumu, ka Acer atliek portatīvā datora, kas aprīkots ar AMD ražoto CPU x86, laišanu tirgū;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-96" title="page-3">
      h) laikposmā no 2006. gada jūnija līdz decembrim piešķirot Lenovo maksājumus ar nosacījumu, ka Lenovo atliek un galu galā atceļ tās portatīvu datoru, kas aprīkoti ar AMD ražotajiem CPU x86, laišanu tirgū.
    </p>
    <p class="C20Centreitalique" id="para-97" title="page-3">
      2. pants
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-98" title="page-3">
      Par 1. pantā norādīto pārkāpumu Intel [..] tiek uzlikts naudas sods 1 060 000 000 EUR apmērā.
    </p>
    <p class="C20Centreitalique" id="para-99" title="page-3">
      3. pants
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-100" title="page-3">
      Intel [..] nekavējoties jāizbeidz 1. pantā minētais pārkāpums, ja tas vēl nav izdarīts.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-101" title="page-3">
      Intel [..] ir jāatturas no 1. pantā minētās darbības vai rīcības atkārtošanas, kā arī no jebkādas darbības vai rīcības, kurai ir identisks vai līdzvērtīgs mērķis vai sekas.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-102" title="page-3">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmā tiesvedība Vispārējā tiesā un Tiesā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2009. gada 22. jūlijā Vispārējās tiesas kancelejā iesniegto prasības pieteikumu Intel cēla prasību par strīdīgā lēmuma atcelšanu, izvirzot deviņus pamatus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Association for Competitive Technology Inc. (turpmāk tekstā – “ACT”) un Union fédérale des consommateurs – Que choisir (UFC – Que choisir) tika atļauts iestāties lietā attiecīgi Intel un Komisijas prasījumu atbalstam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2014. gada 12. jūnija spriedumu Intel/Komisija (T‑286/09, turpmāk tekstā – “sākotnējais spriedums”, EU:T:2014:547) Vispārējā tiesa prasību noraidīja pilnībā. Šī prasība tika noraidīta, pamatojoties tostarp uz divām premisām, kas attiecas uz TEK testa, kuru Komisija izmantojusi, lai analizētu apstrīdēto atlaižu ietekmi, lomu. Saskaņā ar pirmo no šīm premisām, lai konstatētu šo atlaižu prettiesiskumu, nebija jāizvērtē konkrētās lietas apstākļi, tātad Komisijai nebija jāpierāda minēto atlaižu izstumšanas spēja katrā konkrētā gadījumā. Saskaņā ar otro premisu, pat ja pieņemtu, ka konkrētās lietas apstākļu izvērtēšana ir nepieciešama, lai pierādītu lojalitātes atlaižu potenciālas pret konkurenci vērstas sekas, tomēr tās nav jāpierāda ar TEK testa palīdzību. Pakārtoti veiktajā pārbaudē Vispārējā tiesa secināja, ka Komisija, pamatojoties uz konkrētās lietas apstākļu analīzi, ir pietiekami juridiski pierādījusi apstrīdēto atlaižu spēju ierobežot konkurenci. No tā izrietēja, ka Vispārējai tiesai nav jāpārbauda nedz tas, vai Komisija ir pienācīgi un bez kļūdām veikusi TEK testu, nedz tas, vai Intel attiecībā uz šo testu piedāvātie alternatīvie aprēķini ir veikti pareizi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar dokumentu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 26. augustā, Intel iesniedza apelācijas sūdzību par sākotnējo spriedumu. Apelācijas sūdzības pamatojumam Intel izvirzīja sešus pamatus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2017. gada 6. septembra spriedumu Intel/Komisija (C‑413/14 P, turpmāk tekstā – “apelācijas spriedums”, EU:C:2017:632) Tiesa atcēla sākotnējo spriedumu un nodeva lietu atpakaļ Vispārējai tiesai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrēti – pēc tam, kad Tiesa bija noraidījusi piekto un ceturto apelācijas sūdzības pamatu, kuros bija apgalvots attiecīgi, ka Vispārējā tiesa kļūdaini bija piemērojusi kritērijus attiecībā uz Komisijas kompetenci saistībā ar Intel un Lenovo starpā noslēgtajiem nolīgumiem un būtisko procesuālo pārkāpumu, tā izvērtēja un apmierināja pirmo apelācijas sūdzības pamatu, kas attiecās uz tiesību kļūdu, kura izpaudās tādējādi, ka apstrīdētās atlaides netika izvērtētas, ņemot vērā visus nozīmīgos apstākļus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā apelācijas sprieduma 133. un 134. punktā Tiesa uzsvēra, ka LESD 102. panta mērķis nav aizliegt uzņēmumam ar savu sniegumu iegūt dominējošu stāvokli tirgū. Šīs tiesību normas mērķis nav arī nodrošināt, lai konkurenti, kas ir mazāk efektīvi nekā dominējošā stāvoklī esošais uzņēmums, paliktu tirgū. Tādējādi izstumšanas no tirgus iedarbība ne vienmēr apdraud konkurenci. Uz sniegumu balstīta konkurence jau pēc tās definīcijas var izraisīt mazāk efektīvu – salīdzinājumā ar dominējošā stāvoklī esošo uzņēmumu – un līdz ar to patērētājiem mazāk interesantu – it īpaši no cenu, izvēles, kvalitātes vai jauninājumu skatpunkta – konkurentu izzušanu no tirgus vai to izstumšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sprieduma 135.–137. punktā Tiesa tomēr atgādināja, ka, ņemot vērā dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma īpašo atbildību par to, lai tas ar savu rīcību neapdraudētu efektīvu un neizkropļotu konkurenci iekšējā tirgū, šis uzņēmums nedrīkst izstumt savus tikpat efektīvus konkurentus un nostiprināt savu dominējošo stāvokli ar līdzekļiem, kas neatbilst uz sniegumu balstītai konkurencei, piemēram, tādu atlaižu sistēmu, kas ir pakārtotas nosacījumam, ka klients visu vai būtisku daļu no tā vajadzībām nepieciešamā iegādājas tikai no šī uzņēmuma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Toties apelācijas sprieduma 138. un 139. punktā Tiesa precizēja, ka gadījumā, kad attiecīgais uzņēmums administratīvā procesa gaitā, sniedzot pierādījumus, apgalvo, ka tā rīcība, proti, lojalitātes atlaižu piemērošana, nebija spējīga ierobežot konkurenci un it īpaši radīt pārmesto izstumšanas iedarbību, Komisijai ne tikai jāanalizē, pirmkārt, uzņēmuma dominējošā stāvokļa konkrētajā tirgū nozīmīgums un, otrkārt, apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likme, kā arī šo atlaižu piešķiršanas nosacījumi un kārtība, to ilgums un apmērs, bet tai jāizvērtē arī tādas iespējamās stratēģijas esamība, kas būtu vērsta uz vismaz tikpat – kā dominējošā stāvoklī esošais uzņēmums – efektīvu konkurentu izstumšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi apelācijas sprieduma 143. un 144. punktā Tiesa konstatēja, ka TEK testam ir bijusi reāla nozīme Komisijas vērtējumā attiecībā uz apstrīdēto atlaižu spēju radīt tikpat efektīvu konkurentu kā Intel izstumšanas iedarbību un tātad Vispārējai tiesai bija jāizvērtē visi argumenti, ko Intel izvirzījusi saistībā ar šo testu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izklāstīts apelācijas sprieduma 145. un 146. punktā, Vispārējā tiesa sākotnējā spriedumā tomēr nospriedusi, ka nav jāpārbauda, vai Komisija ir pienācīgi un bez kļūdām veikusi TEK testu, un tāpat nav jāizskata jautājums, vai Intel piedāvātie alternatīvie aprēķini ir veikti pareizi. Pilnības labad veiktajā lietas apstākļu pārbaudē Vispārējā tiesa tajā pašā spriedumā tādējādi ir noliegusi jebkādu nozīmīgumu Komisijas veiktajam TEK testam un tātad nav atbildējusi uz kritiku, ko Intel izteikusi attiecībā pret šo testu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos apelācijas sprieduma 147. punktā Tiesa secināja, ka sākotnējais spriedums ir jāatceļ, ciktāl Vispārējā tiesa – veicot analīzi par apstrīdēto atlaižu spēju ierobežot konkurenci – kļūdaini neņēma vērā Intel argumentāciju, kurā bija norādīts uz iespējamajām kļūdām, ko Komisija esot pieļāvusi TEK testā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi apelācijas sprieduma 149. un 150. punktā Tiesa ir nospriedusi, ka Vispārējai tiesai, kurai nododama lieta, apstrīdēto atlaižu spēja ierobežot konkurenci jāizvērtē Intel argumentu gaismā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedība Vispārējā tiesā pēc lietas nodošanas atpakaļ un pārsūdzētais spriedums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2017. gada 14., 15. un 16. novembrī attiecīgi ACT, Intel un Komisija saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 217. panta 1. punktu iesniedza savus rakstveida apsvērumus par secinājumiem, kas attiecībā uz strīda atrisināšanu izdarāmi no apelācijas sprieduma (turpmāk tekstā – “pamata apsvērumi par lietas nodošanu atpakaļ”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2018. gada 20. februārī ACT un 2018. gada 5. martā attiecīgi Intel, kā arī Komisija iesniedza papildu rakstveida apsvērumus saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 217. panta 3. punktu (turpmāk tekstā – “papildu apsvērumi par lietas nodošanu atpakaļ”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamata apsvērumos par lietas nodošanu atpakaļ Intel, kuru atbalsta ACT, tostarp atkārtoja lūgumu atcelt strīdīgo lēmumu. Savukārt Komisija savos apsvērumos lūdza Vispārējo tiesu noraidīt prasību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms pārsūdzētā sprieduma 74.–102. punktā Vispārējā tiesa sprieda par strīda priekšmetu pēc lietas nodošanas atpakaļ un minētā sprieduma 103.–111. punktā – par Intel un ACT pamata un papildu apsvērumu par lietas nodošanu atpakaļ pieņemamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par strīda priekšmetu lietā, kas izskatāma Vispārējā tiesā pēc nodošanas atpakaļ, minētā tiesa secināja, ka strīds būtībā attiecas uz vērtējumu par apstrīdēto atlaižu spēju ierobežot konkurenci, ņemot vērā, pirmkārt, apelācijas sprieduma 133. un nākamajos punktos sniegtos precizējumus par 1979. gada 13. februāra spriedumā Hoffmann‑La Roche/Komisija (85/76, EU:C:1979:36) noteiktajiem principiem un, otrkārt, pamata un papildu apsvērumus par lietas nodošanu atpakaļ, kuri attiecas uz secinājumiem, kādi jāizdara no šiem precizējumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Vispārējā tiesa ir pārņēmusi sākotnējā spriedumā izdarītos konstatējumus par klajiem ierobežojumiem un to prettiesiskumu no LESD 102. panta skatpunkta, kā arī minētajā spriedumā iekļautos vērtējumus par apstrīdēto atlaižu kā “ekskluzivitātes atlaižu” kvalifikāciju. Tomēr Vispārējā tiesa uzskatīja, ka atbilstoši apelācijas spriedumā izlemtajiem tiesību jautājumiem apstrīdēto atlaižu kvalificēšana par “ekskluzivitātes atlaidēm” nenozīmē ne to, ka TEK analīze nav nepieciešama, lai izvērtētu minēto atlaižu spēju ierobežot konkurenci, ne arī to, ka ar šo kvalifikāciju pietiktu, lai tās atzītu par ļaunprātīgām LESD 102. panta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz Intel un ACT pamata un papildu apsvērumu par lietas nodošanu atpakaļ pieņemamību Vispārējā tiesa uzsvēra, ka tās Reglamenta 84. panta 1. punktam nav pretrunā tas, ka Intel šajos apsvērumos galvenokārt atkārto prasības pieteikumā izvirzītos argumentus par TEK testu vai pat izvērš minētos argumentus. Tajā pašā laikā Vispārējā tiesa norādīja, ka apelācijas spriedums pats par sevi nav jauns elements, kas pamatotu Intel pret strīdīgo lēmumu izvirzīto iebildumu grozīšanu vai paplašināšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinājumā, atgādinājusi Tiesas noteikto metodi, lai novērtētu atlaižu sistēmas spēju ierobežot konkurenci, un principus, kas izriet no apelācijas sprieduma, Vispārējā tiesa izvērtēja Intel un ACT argumentu pamatotību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā Vispārējā tiesa, pirmām kārtām, izvērtēja argumentu, ka strīdīgais lēmums esot balstīts uz kļūdainu juridisko vērtējumu. Šajā ziņā Vispārējā tiesa secināja, ka Komisija, balstīdamās uz premisu, saskaņā ar kuru tā bija tiesīga konstatēt, ka ar apstrīdētajām atlaidēm ir pārkāpts LESD 102. pants, jo tās pēc savas būtības ir ļaunprātīgas, un saskaņā ar kuru tai nebija pienākuma šim nolūkam ņemt vērā šo atlaižu spēju ierobežot konkurenci, strīdīgajā lēmumā ir pieļāvusi tiesību kļūdu. Tajā pašā laikā, atsaucoties uz “reālo nozīmi”, kāda bija TEK testam, Komisijai izvērtējot apstrīdēto atlaižu spēju radīt tikpat efektīvu konkurentu kā Intel izstumšanas iedarbību, Vispārējā tiesa uzskatīja, ka tai, otrām kārtām, jāizskata Intel argumenti, ar kuriem tā apgalvo, ka TEK testā ir pieļautas vairākas kļūdas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma daļa, kas veltīta šiem argumentiem, ietver četras apakšdaļas. Pārsūdzētā sprieduma 150. un 151. punktā ietvertie motīvi attiecas uz Vispārējās tiesas veiktās kontroles apjomu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētā sprieduma 152.–159. punktā ietvertie motīvi ir veltīti vispārīgiem apsvērumiem par strīdīgajā lēmumā veikto TEK testu. Šajos pārsūdzētā sprieduma punktos ir norādīts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-129" title="page-3">
      “152. Atskaites punkts TEK testam, kā tas ir definēts [strīdīgā] lēmuma 1003. un nākamajos punktos un kā to piemēroja Komisija šajā lietā, ir tas, ka Intel, ņemot vērā it īpaši tās izstrādājuma būtību, preču zīmes tēlu un profilu, bija nenovēršams tirdzniecības partneris un ka OEM būtu iegādājušies vismaz daļu no savām vajadzībām nepieciešamajiem CPU no Intel neatkarīgi no alternatīva piegādātāja piedāvājuma kvalitātes. Tādējādi klienti vēlējās un varēja savu apgādi pārnest uz šo alternatīvo piegādātāju tikai kādā noteiktā tirgus daļā (turpmāk tekstā – “apstrīdamā daļa”). No šī nenovēršama tirdzniecības partnera statusa izrietēja Intel spēja izmantot [ne]apstrīdamo daļu kā sviru, lai samazinātu cenu tirgus apstrīdamajā daļā.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-130" title="page-3">
      153. Kā sākotnējā sprieduma 141. punktā norādīja Vispārējā tiesa, [strīdīgajā] lēmumā veiktais TEK tests ir balstīts uz principu, ka tikpat efektīvam konkurentam [kā Intel], ja tas vēlas iegūt pasūtījumu apstrīdamo daļu, ko līdz šim apmierināja dominējušajā stāvoklī esošais uzņēmums, ir jāpiedāvā klientam kompensācija par ekskluzivitātes atlaidēm, kuras klients zaudētu, ja iegādātos daļu, kas būtu mazāka nekā tā, kura noteikta ar ekskluzivitātes vai gandrīz pilnīgas ekskluzivitātes nosacījumu. TEK testa mērķis ir noteikt, vai konkurents, kurš ir tikpat efektīvs kā dominējošajā stāvoklī esošais uzņēmums un kuram rodas tādas pašas izmaksas kā minētajam uzņēmumam, šajā gadījumā var joprojām segt savas izmaksas.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-131" title="page-3">
      154. TEK testā, kā tas piemērots šajā lietā, ir noteikta cena, par kādu tikpat efektīvam konkurentam kā Intel būtu jāpiedāvā savi CPU x86, lai kompensētu OEM zaudējumus, kas tam rodas, zaudējot jebkādu Intel piešķirto ekskluzivitātes maksājumu. Šī cena TEK testā tiek saukta par “faktisko cenu” jeb “FC”.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-132" title="page-3">
      155. Principā kopējās atlaižu summas daļa, par kuru tikpat efektīvam konkurentam [kā Intel] ir jāpiešķir kompensācija, ietver tikai atlaižu summu, uz kuru attiecas ekskluzīvas apgādes nosacījums, izslēdzot kvantitātes atlaides (turpmāk tekstā – atlaižu “nosacītā daļa”). Kā it īpaši izriet no [strīdīgā] lēmuma 1460. apsvēruma, lai ņemtu vērā tikai maksājuma nosacīto daļu, šajā lietā TEK testā ir atsauce uz vidējo pārdošanas cenu [..], proti, cenrādī norādīto cenu, atskaitot nosacījuma atlaides.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-133" title="page-3">
      156. Jo mazāka ir apstrīdamā daļa un tādējādi to izstrādājumu daudzums, ar ko alternatīvais piegādātājs var konkurēt, jo lielāka ir iespējamība, ka ekskluzivitātes maksājums spēs izstumt tikpat efektīvu konkurentu [kā dominējošajā stāvoklī esošais uzņēmums]. Proti, ja Intel klientam piešķirto maksājumu zaudējums ir jāsadala uz nelielu izstrādājumu daudzumu, ko piedāvā alternatīvais piegādātājs attiecībā uz apstrīdamo daļu, tas rada būtisku faktiskās cenas samazinājumu. Tātad pēdējā minētā visticamāk būs zemāka nekā Intel dzīvotspējīgo izmaksu rādītājs.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-134" title="page-3">
      157. Faktiskā cena ir jāsalīdzina ar Intel dzīvotspējīgo izmaksu rādītāju. [Strīdīgajā] lēmumā izmantotais Intel dzīvotspējīgo izmaksu rādītājs ir vidējās novēršamās izmaksas [..].
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-135" title="page-3">
      158. Kā tas it īpaši izriet no [strīdīgā] lēmuma 1006. apsvēruma, var secināt, ka ekskluzivitātes maksājumu sistēma var liegt tikpat efektīviem konkurentiem [kā Intel] piekļuvi tirgum, ja faktiskā cena ir zemāka par [Intel vidējām novēršamajām izmaksām]. Šajā gadījumā tiek iegūts negatīvs TEK testa rezultāts. Savukārt, ja faktiskā cena ir lielāka par [Intel vidējām novēršamajām izmaksām], ir paredzams, ka tikpat efektīvs konkurents [kā Intel] varēs segt savas izmaksas un tādējādi ienākt tirgū. Šajā gadījumā TEK testam ir pozitīvs rezultāts.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-136" title="page-3">
      159. Ņemot vērā šos vispārīgos apsvērumus, ir jāpārbauda to [Intel] argumentu pamatotība, saskaņā ar kuriem TEK [testā] esot pieļautas daudzas kļūdas.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">It īpaši no pārsūdzētā sprieduma 175., 258., 260., 283., 285., 286., 297.–299. un 334. punkta izriet, ka saskaņā ar Komisijas izmantoto metodoloģiju TEK testa – pozitīvais vai negatīvais – rezultāts šī paša sprieduma 158. punktā izklāstītajā izpratnē galu galā tiek noteikts, salīdzinot apstrīdamo daļu ar vajadzīgo daļu, kas ir klienta vajadzību daļa, kura tikpat efektīvam konkurentam kā Intel jāiegūst, lai varētu ienākt tirgū, neciešot zaudējumus. Ja apstrīdamā daļa ir lielāka par vajadzīgo daļu, TEK testa rezultāts ir pozitīvs Intel, savukārt pretējā gadījumā testa rezultāts ir negatīvs, un tas nozīmē apstrīdēto atlaižu spēju izstumt konkurentu, kas ir tikpat efektīvs kā šis uzņēmums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 160.–166. punktā izklāstītie motīvi attiecas uz pierādīšanas pienākumu un prasīto pierādījumu apjomu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētā sprieduma 167.–482. punktā ietvertajos motīvos Vispārējā tiesa izvērtēja Intel argumentu pamatotību par to, ka strīdīgajā lēmumā bija pieļautas vairākas kļūdas saistībā ar TEK testu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šie motīvi ir iedalāmi piecās daļās, no kurām katra ir veltīta argumentiem, kurus Intel izvirzījusi saistībā ar strīdīgajā lēmumā ietverto TEK testu attiecībā uz, pirmkārt, četriem attiecīgajiem OEM, proti, Dell, HP, NEC un Lenovo un, otrkārt, izplatītāju MSH.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējās tiesas Dell situācijas analīze ir izklāstīta pārsūdzētā sprieduma 202.–282. punktā. Šīs analīzes noslēgumā Vispārējā tiesa, pirmām kārtām, minētā sprieduma 283. punktā secināja, ka Komisija nav juridiski pietiekami pierādījusi tāda tās pieņēmuma pamatotību, saskaņā ar kuru Dell apstrīdamā daļa attiecīgajā laikposmā bija 7,1 %. Vispārējā tiesa norādīja: tā kā šis pieņēmums bija pamats, lai ar vajadzīgās daļas un apstrīdamās daļas salīdzinājuma palīdzību pierādītu atlaižu, kuras Intel bija piešķīrusi Dell, spēju radīt izstumšanas iedarbību, ar minēto salīdzinājumu nav juridiski pietiekami pierādīta minētā spēja.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, pārsūdzētā sprieduma 284. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, pirmkārt, ka strīdīgajā lēmumā nav pienācīgi analizēti faktori, kas Komisijas ieskatā pastiprina apstrīdēto atlaižu aplēsto izstumšanas spēju, proti, būtībā tas, ka jebkāda Intel atlaižu zaudēšana izraisītu arī to atlaižu palielināšanos, kuras Intel piešķir OEM, kas ir Dell konkurenti, un tas, ka apstrīdamās daļas aplēsē nav ņemts vērā fakts, ka Dell no Intel iegādājās arī citus izstrādājumus, kas nav mikroprocesori CPU x86, it īpaši mikroshēmojumus. Otrkārt, alternatīva aprēķina metode, ko Komisija izmantojusi šajā lēmumā, nepierādot, ka apstrīdētās atlaides varēja radīt pret konkurenci vērstu izstumšanas iedarbību visā attiecīgajā laikposmā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 285. punktā Vispārējā tiesa atgādināja, ka saskaņā ar strīdīgā lēmuma 1281. apsvērumu Komisijas secinājumi par Dell piešķirto atlaižu spēju radīt pret konkurenci vērstu izstumšanas iedarbību ir izdarīti, pamatojoties uz apstrīdamās daļas un vajadzīgās daļas salīdzinājumu, pastiprinošiem faktoriem un minēto alternatīvo aprēķina metodi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 286. punktā secināja, ka Komisijai, pamatojoties uz apstrīdamās daļas un vajadzīgās daļas salīdzinājumu un pastiprinošajiem faktoriem, nav izdevies pierādīt Dell piešķirto apstrīdēto atlaižu spēju radīt šādu izstumšanas iedarbību. Turklāt Komisijas norādītais trešais elements, proti, alternatīva aprēķina metode, kurai saskaņā ar strīdīgā lēmuma 1281. apsvērumu ir divu pirmo elementu apstiprināšanas funkcija, Vispārējās tiesas ieskatā pats par sevi nevar atbalstīt Komisijas secinājumus – a fortiori tāpēc, ka tas nepierāda, ka apstrīdētās atlaides varēja radīt pret konkurenci vērstu izstumšanas iedarbību visā attiecīgajā laikposmā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi pārsūdzētā sprieduma 287. punktā Vispārējā tiesa apmierināja Intel iebildumu par to, ka Komisija nav juridiski pietiekami pierādījusi strīdīgā lēmuma 1281. apsvērumā izdarītā secinājuma pamatotību, saskaņā ar kuru apstrīdētās atlaides laikposmā no 2002. gada decembra līdz 2005. gada decembrim varēja vai varētu radīt pret konkurenci vērstu izstumšanas iedarbību, jo tikpat efektīvam konkurentam kā Intel būtu liegts apgādāt Dell ar tās vajadzībām nepieciešamajiem CPU x86.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējās tiesas HP situācijas analīze ir izklāstīta pārsūdzētā sprieduma 288.–335. punktā. Izvērtējusi virkni elementu attiecībā uz CPU x86 pirkumu apjomiem, atlaižu apmēru un vidējo pārdošanas cenu, Vispārējā tiesa minētā sprieduma 319. punktā secināja, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka tās veiktais vajadzīgās daļas aprēķins tai ļāva izdarīt secinājumus par to, ka atlaidēm, kuras Intel bija piešķīrusi HP, bija pret konkurenci vērsta izstumšanas iedarbība attiecībā uz visu laikposmu no 2002. gada novembra līdz 2005. gada maijam. It īpaši Komisija neesot pierādījusi minētās iedarbības esamību laikposmā no 2002. gada novembra līdz 2003. gada septembrim.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tālāk – pārsūdzētā sprieduma 320. punktā – Vispārējā tiesa secināja: tas, ka Komisija strīdīgā lēmuma 1389. apsvērumā veikusi alternatīvu vajadzīgās daļas aprēķinu, atsaucoties uz šī lēmuma 1338. apsvērumā norādītajiem skaitļiem, nevar novērst šo kļūdu, jo šis alternatīvais aprēķins tāpat neattiecās uz visu laikposmu no 2002. gada novembra līdz 2005. gada maijam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt pārsūdzētā sprieduma 328.–331. punktā attiecībā uz pastiprinošo faktoru, kas ir Intel par labu HP sākotnēji piešķirto atlaižu nodošana kādam HP konkurentam, Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Komisijai bija jāprecizē, kurš no TEK testā vērā ņemtajiem elementiem bija ietekmēts un kādā veidā. Tātad strīdīgajā lēmumā neesot norādīts pamatojums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 335. punktā secināja, ka Komisija nav juridiski pietiekami pierādījusi strīdīgā lēmuma 1406. apsvērumā izdarītā secinājuma pamatotību, saskaņā ar kuru laikposmā no 2002. gada novembra līdz 2005. gada maijam atlaides, kuras Intel bija piešķīrusi HP, varēja vai varētu radīt pret konkurenci vērstu izstumšanas iedarbību, jo tā nav pierādījusi šādas izstumšanas iedarbības esamību laikposmā no 2002. gada 1. novembra līdz 2003. gada 30. septembrim.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējās tiesas analīze attiecībā uz NEC situāciju ir izklāstīta pārsūdzētā sprieduma 336.–411. punktā. Pārsūdzētā sprieduma 411. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka, pārspīlējot atlaižu nosacītās daļas vērtību un par 2002. gada ceturto ceturksni iegūtos rezultātus ekstrapolējot uz visu pārkāpuma laikposmu, Komisija ir pieļāvusi divas kļūdas vērtējumā. No šiem konstatējumiem Vispārējā tiesa secināja, ka Komisijas veiktajā TEK testā ir pieļautas kļūdas saistībā ar pamata parametriem. Tātad Komisija nav juridiski pietiekami pierādījusi strīdīgā lēmuma 1456. apsvērumā izdarītā secinājuma pamatotību, saskaņā ar kuru maksājumi, kurus Intel bija veikusi NEC, varēja vai varētu izstumt tikpat efektīvu konkurentu kā Intel.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējās tiesas Lenovo situācijas analīze ir izklāstīta pārsūdzētā sprieduma 412.–457. punktā. Minētā sprieduma 439. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka aprēķini, kurus Komisija veikusi, lai noteiktu atlaižu nosacīto daļu un attiecīgi vajadzīgo daļu, kas tikpat efektīvam konkurentam kā Intel būtu jāiegūst, lai varētu ienākt tirgū, neciešot zaudējumus, ir balstīti uz pieņēmumu, kas ir pretrunā strīdīgā lēmuma 1003. un 1004. apsvērumā izklāstītajiem TEK testa pamatiem. It īpaši šo pamatu starpā ir princips, ka hipotētisks konkurents ir tikpat efektīvs kā Intel. Pēc Vispārējās tiesas domām, savā analīzē par to apstrīdēto atlaižu apmēra novērtējumu, kuras Intel ir piešķīrusi Lenovo kā divas priekšrocības natūrā, proti, Intel standarta viena gada garantijas pagarinājumu un priekšlikumu par Ķīnā izvietotās izplatīšanas platformas labāku izmantošanu, Komisija faktiski argumentēja attiecībā uz mazāk efektīvu konkurentu, kurš tomēr nav atbilstošs ekonomikas dalībnieks, lai novērtētu apstrīdēto atlaižu spēju radīt pret konkurenci vērstu izstumšanas iedarbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 440.–456. punktā secinājusi, ka Komisijas argumenti nevar atspēkot šo apsvērumu, Vispārējā tiesa minētā sprieduma 457. punktā nosprieda, ka šī iestāde nav juridiski pietiekami pierādījusi strīdīgā lēmuma 1507. apsvērumā izdarītā secinājuma pamatotību, saskaņā ar kuru apstrīdētās atlaides, ko piešķīrusi Intel, 2007. gadā varēja vai varētu radīt šādu izstumšanas iedarbību attiecībā pret tikpat efektīvu konkurentu kā Intel.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējās tiesas MSH situācijas analīze ir izklāstīta pārsūdzētā sprieduma 458.–481. punktā. Minētā sprieduma 466.–480. punktā Vispārējā tiesa ir koncentrējusies uz “dubultas nosacījuma atlaides” metodi. Šī metode ir balstīta uz ideju, ka, lai pārdotu MSH konkrētas preču zīmes datorus, tikpat efektīvam konkurentam kā Intel būtu jāpārliecinās ne tikai par to, ka MSH būtu gatava pirkt ar šī konkurenta CPU aprīkotus datorus, bet arī – un it īpaši – par to, ka OEM būtu gatavi šos datorus ražot. Tāpēc šim konkurentam būtu jāpiešķir divi maksājumi. Viens maksājums būtu domāts, lai iegūtu OEM apstrīdamo daļu, savukārt otrs – lai iegūtu MSH apstrīdamo daļu. Tātad Intel prakse dažādos apgādes ķēdes līmeņos būtu varējusi izraisīt kumulatīvu iedarbību. Neapšaubot šīs argumentācijas pamatā esošo principu, Vispārējā tiesa konstatējusi, ka tā īstenošanā – kas balstīta uz pieņēmumu, ka katrs OEM, kas ir MSH piegādātājs, bija saņēmis nosacījuma atlaidi, kura ir līdzvērtīga kopējai 2002. gada ceturtajā ceturksnī NEC piešķirtajai apstrīdētajai atlaidei, – ir pieļauti divi trūkumi, no kuriem katrs var padarīt nederīgus TEK testa rezultātus attiecībā uz MSH. Pirmkārt, Komisija neesot nedz apgalvojusi, nedz arī pierādījusi, ka Intel bija piešķīrusi nosacījuma atlaides kādam no citiem OEM, no kuriem MSH veica pirkumus, proti, Fujitsu, Acer, HP, Compaq, Toshiba un Medion, privātpersonām paredzēto datoru segmentā, ar nosacījumiem, kuri salīdzināmi ar apstrīdētajām atlaidēm, kas piešķirtas no NEC pirktajiem datoriem. Otrkārt, katrā ziņā Komisija neesot pierādījusi, ka NEC par 2002. gada ceturto ceturksni piešķirtās apstrīdētās atlaides – pat ja tiktu pieņemts, ka šīs atlaides ir reprezentatīvas attiecībā uz visiem OEM, – bija stabilas desmit gadu laikposmā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 482. punktā secināja, ka jāpiekrīt Intel argumentam, saskaņā ar kuru strīdīgajā lēmumā Komisijas veiktajā TEK testā attiecībā uz Dell, HP, NEC, Lenovo un MSH bija pieļautas kļūdas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tālāk Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 483.–521. punktā izvērtēja Intel un ACT argumentus par to, ka Komisija neesot pienācīgi analizējusi – kā apelācijas spriedumā 139. punktā minētos kritērijus – apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmi, no vienas puses, un minēto atlaižu ilgumu un apmēru, no otras puses.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmi, pārsūdzētā sprieduma 485. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka saistībā ar jautājumu par to OEM stratēģisko nozīmi, kuri guva labumu no Intel atlaidēm, būtu jāaplūko strīdīgā lēmuma 4.2.4. iedaļa, kura ietver šī lēmuma 1577.–1596. apsvērumu. Vispārējās tiesas ieskatā minētā lēmuma 1577. apsvērumā Komisija būtībā uzsvēra, ka daži OEM, šajā gadījumā Dell un HP, ņemot vērā to tirgus daļu, ievērojamu klātbūtni visienesīgākajā konkrētā tirgus segmentā, kā arī spēju leģitimizēt jaunu procesoru šajā tirgū, bija stratēģiski nozīmīgāki par citiem, lai CPU x86 ražotājiem nodrošinātu piekļuvi tirgum. Vispārējā tiesa kā atbilstošu ir identificējusi arī šī paša lēmuma 1597. apsvērumu, saskaņā ar kuru OEM, uz kuriem bija vērsta Intel rīcība, piederēja būtiska tirgus daļa un tie bija stratēģiski nozīmīgāki par pārējiem, un šim faktoram bija lielāka ietekme uz tirgu kopumā nekā faktoram, kas izrietētu tikai no to kumulētām tirgus daļām. Komisija no tā secināja, ka apstrīdēto atlaižu tirgus segums jāuzskata par būtisku.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 493. punktā Vispārējā tiesa secināja, ka nevar izslēgt, ka strīdīgā lēmuma 4.2.4. iedaļai var būt nozīme apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmes pārbaudē, jo tajā ir aplūkoti daži faktori, kuriem a priori ir nozīme, izvērtējot atlaižu sistēmas izstumšanas spēju. Tomēr minētā sprieduma 494. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka minēto 4.2.4. iedaļu, kā arī šī lēmuma 1597. apsvērumu, uz kuru balstās Komisija, lai secinātu, ka tirgus seguma likme ir pārbaudīta, nevar interpretēt tādējādi, ka šīs lietas apstākļos tie paši par sevi nozīmē pietiekamu pārbaudi attiecībā uz apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmi apelācijas sprieduma 139. punkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā pārsūdzētā sprieduma 495. punktā Vispārējā tiesa norādīja – pat ja tiktu pieņemts, ka Komisija bija tiesīga drīzāk balstīties uz noteiktu OEM tirgus daļām tā vietā, lai novērtētu apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmi, strīdīgā lēmuma 1578.–1580. apsvērumā šī iestāde ir ņēmusi vērā tikai Dell un HP tirgus daļas, izslēdzot citus OEM, kurus skar šīs atlaides. Turklāt tirgus daļas, ko ņēmusi vērā Komisija, attiecas tikai uz laikposmu no 2003. gada pirmā ceturkšņa līdz 2005. gada pēdējam ceturksnim, proti, tikai daļu no visa šajā lēmumā aplūkotā laikposma, t.i., laikposma no 2002. gada oktobra līdz 2007. gada decembrim, un tātad tajā nav ņemts vērā arī laikposms no 2006. līdz 2007. gadam, kurā bija iesaistītas Lenovo un MSH. Visbeidzot – Komisijas izmantotajos skaitliskajos datos par tirgus daļām ir ņemtas vērā Dell un HP pasaules tirgus daļas visos segmentos, kaut gan, ciktāl runa ir par HP, vienīgās apstrīdētās atlaides attiecas uz uzņēmumiem paredzētiem galddatoriem, kā norādīts minētā lēmuma 1. panta b) punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos pārsūdzētā sprieduma 499. un 500. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka Komisija nav noteikusi apstrīdēto atlaižu tirgus seguma līmeni – pretēji tam, kas tai bija jādara saskaņā ar apelācijas sprieduma 139. punktu, – un līdz ar to secināja, ka Komisija nav pienācīgi pārbaudījusi kritēriju par minēto seguma līmeni.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz apstrīdēto atlaižu ilgumu Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 508.–515. punktā identificēja divas grupas strīdīgā lēmuma apsvērumu, kuros Komisija bija pārbaudījusi ar minēto ilgumu saistītos elementus. Runa ir, pirmkārt, par šī lēmuma 1013.–1035. apsvērumu un, otrkārt, par tā 201., 202., 965.–968. un 1227. apsvērumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka, no vienas puses, strīdīgā lēmuma 1013.–1035. apsvēruma mērķis bija tikai noteikt laika periodu – šajā gadījumā vienu gadu, kurā iekļaujas OEM izvēle saistībā ar to CPU x86 vajadzībām, – kā pieņēmumu, uz kā pamata tiktu veikts to apstrīdēto atlaižu apstrīdamās daļas aprēķins, kuras Intel piešķīrusi katram no attiecīgajiem OEM.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi Vispārējās tiesas ieskatā Komisija ir izmantojusi šādu laika faktoru, lai noteiktu OEM apstrīdamās daļas aprēķina metodoloģiju, un turpinājumā šī apstrīdamā daļa bija jāsasaista ar citiem TEK testa faktoriem, lai novērtētu apstrīdēto atlaižu spēju radīt pret konkurenci vērstu izstumšanas iedarbību. Tātad, pēc Vispārējās tiesas domām, šāda pārbaude nav uzskatāma par novērtējumu par šo atlaižu ilgumu kā faktoru, kas pats par sevi var pierādīt to spēju radīt šādu izstumšanas iedarbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No otras puses, ir taisnība, ka strīdīgā lēmuma 201., 202., 965.–968. un 1227. apsvērumā Komisija pārbaudīja to saistību ilgumu un veidu, ko uzņēmušies OEM attiecībā pret Intel un kas piešķīra tiem tiesības uz atlaidēm, kā faktorus, kuri var veicināt vai kavēt jauna konkurenta ienākšanu tirgū, ņemot vērā it īpaši minēto saistību darbību laikā vai Intel spēju piešķirt vai pielāgot savas atlaides īsā termiņā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, pēc Vispārējās tiesas domām, lai arī Komisija uzskatīja, ka šiem laika faktora aspektiem ir nozīme, šī iestāde tos pārbaudīja tikai gadījuma pēc un ierobežoti. Tā nav aplūkojusi minētos aspektus attiecībā uz visiem OEM kā faktoru, kuram ir nozīme, lai konstatētu apstrīdēto atlaižu spēju radīt pret konkurenci vērstu izstumšanas iedarbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt pārsūdzētā sprieduma 516.–518. punktā Vispārējā tiesa noraidīja Komisijas argumentu par to, ka – pat gadījumā, ja TEK tests neapstiprinātu apstrīdēto atlaižu spēju radīt izstumšanas iedarbību, – būtu jākoncentrējas uz visa tā laikposma ilgumu, kurā Intel piemēroja OEM ekskluzivitātes atlaides un maksājumus, un ka, ciktāl atlaides Lenovo bija spēkā vienu gadu un pārējiem OEM un MSH – vairākus gadus, būtu jāsecina, ka Intel konkurentam CPU x86 tirgū attiecībā uz šiem pārdevumiem bija jāsamierinās ar rentabilitātes samazināšanos un daudz zemāku rentabilitātes līmeni nekā Intel. Komisija uzskatīja, ka šie apsvērumi izriet no sākotnējā sprieduma 93. un 195. punkta un tādējādi ir galīgi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Vispārējā tiesa, pirmām kārtām, norādīja, ka Tiesa pilnībā atcēlusi sākotnējo spriedumu un tāpēc Vispārējai tiesai pēc lietas nodošanas atpakaļ atkārtoti jāizskata lietas dalībnieku argumenti par atlaižu ilgumu un tai nav saistošs minētā sprieduma 93. un 195. punkts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, Vispārējā tiesa uzskatīja, ka, ņemot vērā visus apelācijas sprieduma 139. punktā minētos kritērijus, kas jāizvērtē gadījumā, ja attiecīgais uzņēmums, sniedzot attiecīgos pierādījumus, apgalvo, ka tā rīcība nebija spējīga ierobežot konkurenci, vienīgā atsauce uz laikposmu, kurā Intel piešķīra apstrīdētās atlaides OEM un MSH, pati par sevi, neraugoties uz secinājumiem, kurus var izdarīt no TEK testa, nav pietiekama, lai pamatotu galīgus secinājumus attiecībā uz šādi radīto pret konkurenci vērstu izstumšanas iedarbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo pašu iemeslu dēļ Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 519. punktā noraidīja Komisijas argumentu, ka apstrīdēto atlaižu ilgumu nevar nošķirt no to [īstenošanas] grafika (timing), jo šīs atlaides bija vajadzīgas, lai pārvarētu Intel nespēju sniegt savlaicīgu tehnisku atbildi uz AMD tirgotajiem 64 bitu CPU x86.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 520. punktā secināja, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, strīdīgajā lēmumā nepārbaudot atlaižu ilgumu kā elementu, kas ļauj konstatēt apstrīdēto atlaižu spēju radīt pret konkurenci vērstu izstumšanas iedarbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi pārsūdzētā sprieduma 521. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Intel pamatoti apgalvoja, ka strīdīgajā lēmumā veiktajā apelācijas sprieduma 139. punktā minēto kritēriju vērtējumā bija pieļautas vairākas kļūdas, jo Komisija šajā lēmumā nebija pienācīgi izvērtējusi kritēriju par apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmi un nebija veikusi šo atlaižu ilguma pareizu analīzi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma noslēguma punktos Vispārējā tiesa ir rezumējusi minētā sprieduma rezolutīvās daļas motīvus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā pārsūdzētā sprieduma 523. punktā Vispārējā tiesa atgādināja, ka Intel administratīvajā procesā, sniedzot attiecīgos pierādījumus, apgalvoja, ka apstrīdētās atlaides nevar radīt tām pārmesto izstumšanas iedarbību. Strīdīgā lēmuma 1002.–1573. apsvērumā Komisija veica TEK testu un, ņemot vērā šī testa rezultātus, minētā lēmuma 1574. un 1575. apsvērumā secināja, ka apstrīdētās atlaides un Intel piešķirtie strīdīgie maksājumi varēja vai varētu radīt pret konkurenci vērstu izstumšanas iedarbību, jo pat tikpat efektīvam konkurentam kā Intel būtu liegts piegādāt Dell, HP, NEC un Lenovo to vajadzībām nepieciešamos CPU x86 vai pārdot savus CPU x86, iekļaujot tos MSH tirgotajos datorus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 524. punktā Vispārējā tiesa uzsvēra, ka no vērtējumiem par pārbaudītajiem pamatiem un argumentiem tomēr izriet, ka, pirmkārt, strīdīgajā lēmumā veiktajā TEK testā ir pieļautas kļūdas un, otrkārt, runājot par kritērijiem, kas minēti apelācijas sprieduma 139. punktā, Komisija nav pienācīgi izskatījusi kritēriju par apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmi un nav veikusi šo atlaižu ilguma pareizu analīzi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētāk attiecībā uz HP piešķirtajām atlaidēm pārsūdzētā sprieduma 525. punktā Vispārējā tiesa atgādināja, ka Komisija nav juridiski pietiekami pierādījusi savu secinājumu, saskaņā ar kuru laikposmā no 2002. gada novembra līdz 2005. maijam HP piešķirtās apstrīdētās atlaides varēja vai varētu radīt pret konkurenci vērstu izstumšanas iedarbību, ciktāl tā nav pierādījusi šādas iedarbības esamību laikposmā no 2002. gada 1. novembra līdz 2003. gada 30. septembrim. Pat pieņemot, ka no tā būtu jāsecina, ka TEK testu varētu uzskatīt par pārliecinošu attiecībā uz daļu no laikposma no 2002. gada novembra līdz 2005. gada maijam, pēc Vispārējās tiesas domām, nevar juridiski pietiekami pierādīt šo atlaižu pret konkurenci vērstu izstumšanas iedarbību, jo Komisija nav pienācīgi izskatījusi kritēriju par apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmi un nav veikusi šo atlaižu ilguma pareizu novērtējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc pārsūdzētā sprieduma 526. un 527. punktā Vispārējā tiesa secināja, ka Komisija nav pierādījusi, ka apstrīdētās atlaides un Intel piešķirtie strīdīgie maksājumi varēja vai varētu radīt pret konkurenci vērstu izstumšanas iedarbību un līdz ar to bija LESD 102. panta pārkāpums, tādējādi strīdīgā lēmuma motīvu daļa nevar pamatot šī lēmuma 1. panta a)–e) punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos Vispārējā tiesa atcēla, pirmkārt, strīdīgā lēmuma 1. panta a)–e) punktu un 2. pantu un, otrkārt, šī lēmuma 3. pantu tikai daļā, kas attiecas uz tā 1. panta a)–e) punktā aprakstīto rīcību. Turpretim, pārņēmusi sākotnējā spriedumā izdarītos konstatējumus par klajiem ierobežojumiem un to prettiesiskumu no LESD 102. panta skatpunkta, Vispārējā tiesa noraidīja prasību pārējā daļā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku prasījumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar Tiesas priekšsēdētāja 2022. gada 5. augusta lēmumu Vācijas Federatīvajai Republikai tika atļauts iestāties šajā lietā Komisijas prasījumu atbalstam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atcelt pārsūdzēto spriedumu, izņemot tā rezolutīvās daļas 3. punktu, kurā Vispārējā tiesa noraidīja tajā celto prasību pārējā daļā;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Intel un ACT prasījumi Tiesai ir šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">noraidīt apelācijas sūdzību un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar apelācijas tiesvedību un piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar tās iestāšanos lietā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vācijas Federatīvā Republika lūdz Tiesu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atcelt pārsūdzēto spriedumu, izņemot tā rezolutīvās daļas 3. punktu,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par apelācijas sūdzību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzības pamatojumam Komisija izvirza sešus pamatus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">pirmais pamats attiecas uz ne ultra petita principa pārkāpumu, kā arī apelācijas spriedumā Tiesas noteikto kritēriju kļūdainu interpretāciju un piemērošanu attiecībā uz apstrīdēto atlaižu spēju izstumt konkurenci;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">otrais pamats attiecas uz Komisijas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu saistībā ar TEK testa izvērtēšanu;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">trešais pamats ir par tiesību kļūdu, kas esot pieļauta attiecībā uz prasīto pierādījumu apjomu, tiesību uz aizstāvību pārkāpumu un pierādījumu sagrozīšanu TEK testa novērtējumā attiecībā uz Dell;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ceturtais pamats ir par vairākām tiesību kļūdām un Komisijas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu TEK testa novērtējumā attiecībā uz HP;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piektais pamats attiecas uz Komisijas veiktā TEK testa un LESD 102. panta nepareizu interpretāciju, pierādījumu sagrozīšanu un Komisijas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu TEK testa novērtējumā attiecībā uz Lenovo, un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">sestais pamats ir par to, ka esot nepareizi novērtētas sekas, kādām jāizriet no TEK testā konstatētajām kļūdām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirms sniegt atbildi uz katru no apelācijas sūdzības pamatiem, Intel, kuru atbalsta ACT, norāda, ka šie pamati ir neiedarbīgi, jo Komisija neesot apšaubījusi pārsūdzētā sprieduma 144.–149. punktā Vispārējās tiesas veikto analīzi. Saskaņā ar šo analīzi apstrīdēto atlaižu kvalificēšana par ļaunprātīgām pēc savas būtības un neatkarīgi no to spējas ierobežot konkurenci esot tiesību kļūda. Tādējādi Komisija esot atzinusi, ka TEK tests nav daļa no argumentācijas, kas ir strīdīgā lēmuma rezolutīvās daļas pamatā. Šajos apstākļos ar šīs kļūdas konstatējumu vien pietiekot, lai pamatotu pārsūdzētā sprieduma rezolutīvo daļu, jo jebkādai iespējamai Vispārējās tiesas pieļautajai kļūdai vērtējumos, ko tā veikusi pēc šī konstatējuma, neesot nozīmes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šim argumentam nevar piekrist. Kā Vispārējā tiesa būtībā norādījusi pārsūdzētā sprieduma 149. punktā, kļūda, kura izpaudās tādējādi, ka apstrīdētās atlaides tikušas kvalificētas kā tādas, kas pēc savas būtības rada LESD 102. panta pārkāpumu, nav pietiekama, lai atceltu strīdīgo lēmumu, jo Komisija bija veikusi TEK testu, kuram bija reāla nozīme vērtējumā par šo atlaižu spēju izstumt tikpat efektīvu konkurentu kā Intel. Tātad šī lēmuma atcelšana, ko veikusi Vispārējā tiesa, kā tas turklāt izriet no pārsūdzētā sprieduma 524. punkta, ir balstīta uz TEK testā konstatētajām kļūdām, uz apstākli, ka nav pārbaudīta apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likme, un uz analīzes, kuru Komisija ir veltījusi šo atlaižu ilgumam, nepareizo raksturu. No tā izriet, ka šīs apelācijas sūdzības pamati var likt apšaubīt Vispārējās tiesas vērtējumus, kas ir pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas pamatā, un, ja tie ir pamatoti, atcelt minēto spriedumu. Tāpēc Intel iebildums par šo pamatu neiedarbīgumu jānoraida un tādējādi jāveic to pārbaude.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo apelācijas sūdzības pamatu – ka Vispārējā tiesa esot lēmusi “ultra petita” un esot kļūdaini interpretējusi un piemērojusi apstrīdēto atlaižu spēju izstumt konkurenci</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmajam apelācijas sūdzības pamatam ir divas daļas: attiecīgi par to, ka Vispārējā tiesa esot lēmusi ultra petita, un – pakārtoti – par to, ka tā esot kļūdaini interpretējusi un piemērojusi kritērijus, kas ļauj atzīt apstrīdēto atlaižu spēju izstumt konkurenci.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo pamata daļu – to, ka Vispārējā tiesa esot lēmusi “ultra petita”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apgalvo, ka Intel prasības pieteikumā pirmajā instancē nebija izvirzījusi argumentu, ka strīdīgajā lēmumā veiktās pārbaudes par kritērijiem, kas attiecas uz apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmi un to ilgumu, tvērums nav pietiekams. Intel šajā ziņā esot izvirzījusi argumentus tikai pamata apsvērumos par lietas nodošanu atpakaļ.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, pirmkārt, minētajā prasības pieteikumā neesot nevienas atsauces uz strīdīgā lēmuma preambulas apsvērumiem, kuri attiecas uz OEM, kas ir saņēmuši apstrīdētās atlaides, stratēģisko nozīmi. Apelācijas sūdzībā, ko Intel bija iesniegusi par sākotnējo spriedumu, tā esot apstrīdējusi tikai Vispārējās tiesas vērtējumu par šo atlaižu tirgus seguma likmes lielumu. Arguments, ko Intel izvirzījusi minētajā prasības pieteikumā, esot attiecies uz – it kā ļoti nelielu – tirgus, kuru skārusi šo atlaižu radītā pret konkurenci vērsta izstumšanas iedarbība, daļu, nevis uz jautājumu, vai Komisija ir pienācīgi analizējusi minēto atlaižu tirgus seguma likmi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, Intel līdzīgi neesot apšaubījusi Komisijas veiktās apstrīdēto atlaižu ilguma analīzes tvērumu, bet gan esot vienkārši apstrīdējusi šīs iestādes pieejas, saskaņā ar kuru tika kumulēti ar OEM un MSH noslēgtie īstermiņa nolīgumi, pamatotību, bet tas esot nākamā kārtā izskatāmais jautājums. Tādējādi, pamatojot savu apelācijas sūdzību par sākotnējo spriedumu, Intel esot vienīgi apšaubījusi šo nolīgumu kumulēšanu, ko Vispārējā tiesa bija pārņēmusi, lai pamatotu apstrīdēto atlaižu spēju izstumt konkurenci. Pretēji tam, ko Vispārējā tiesa norādījusi pārsūdzētā sprieduma 506. punktā, iebildumi par apstrīdēto atlaižu ilgumu neesot saistīti ar prasības pieteikuma 102. un 111.–114. punktā izklāstītajiem iebildumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">95</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Intel, kuru atbalsta ACT, apstrīd šīs pirmā pamata daļas pamatotību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">96</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tiesvedību Eiropas Savienības tiesās reglamentējošajām tiesību normām, tostarp Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. panta, kā arī Vispārējās tiesas Reglamenta 76. panta un 84. panta 1. punkta, izriet, ka strīdu priekšmetu principā nosaka un norobežo lietas dalībnieki un ka Savienības tiesa nevar lemt ultra petita (spriedums, 2023. gada 13. jūlijs, Komisija/CK Telecoms UK Investments, C‑376/20 P, EU:C:2023:561, 324. punkts), tātad pasludinātā atcelšana nevar pārsniegt to, ko ir lūdzis prasītājs (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 14. novembris, British Airways/Komisija, C‑122/16 P, EU:C:2017:861, 81. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">97</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Aplūkojamajā lietā, kā izklāstīts šā sprieduma 83. punktā, Vispārējā tiesa atcēla, pirmkārt, strīdīgā lēmuma 1. panta a)–e) punktu un 2. pantu un, otrkārt, šī lēmuma 3. pantu tikai daļā, kas attiecas uz tā 1. panta a)–e) punktā aprakstīto rīcību. Turklāt saskaņā ar pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 3. punktu Vispārējā tiesa noraidīja prasību pārējā daļā, proti, attiecībā uz klajiem ierobežojumiem un to prettiesiskumu no LESD 102. panta skatpunkta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">98</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, ka prasības pieteikuma 674. punktā Intel tostarp lūdza atcelt apstrīdēto lēmumu pilnībā un no tā izriet, ka Vispārējās tiesas pasludinātā atcelšana ir mazāka nekā Intel lūgtā atcelšana. Tātad, ciktāl Komisija formāli pārmet Vispārējai tiesai, ka tā esot lēmusi ultra petita, šis iebildums ir noraidāms.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">99</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija arī pārmet Vispārējai tiesai, ka pārsūdzētā sprieduma 485.–500. punktā to vērtējumu tiesiskumu, kurus strīdīgajā lēmumā Komisija veikusi par apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmi, Vispārējā tiesa esot pārbaudījusi, ņemot vērā pamatu, ko Intel pirmoreiz izvirzījusi pamata apsvērumos par lietas nodošanu atpakaļ. Šādi rīkodamās, Vispārējā tiesa esot pārsniegusi strīda robežas, kādas ir noteiktas un norobežotas prasības pieteikumā un attiecīgā gadījumā replikas rakstā, tādējādi pārkāpjot sava reglamenta 84. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">100</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 84. panta 1. punktu tiesvedības laikā nav atļauts izvirzīt jaunus pamatus, izņemot gadījumus, kad tie ir saistīti ar tādiem tiesiskiem un faktiskiem apstākļiem, kas kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">101</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet – kā Vispārējā tiesa pamatoti uzsvērusi pārsūdzētā sprieduma 106. punktā –, ka pēc Tiesas sprieduma par lietas nodošanu atpakaļ pasludināšanas lietas dalībnieki principā nevar izvirzīt tādus pamatus, kas nebija izvirzīti tiesvedībā, kuras noslēgumā taisīts Tiesas atceltais Vispārējās tiesas spriedums (spriedums, 2008. gada 1. jūlijs, Chronopost un La Poste/UFEX u.c., C‑341/06 P un C‑342/06 P, EU:C:2008:375, 71. punkts). Tikai pamats, ar ko tiek izvērsts kāds sākotnēji pieteikumā par lietas ierosināšanu tieši vai netieši norādītais pamats un kas ir cieši ar to saistīts, jāatzīst par pieņemamu (spriedums, 2020. gada 11. marts, Komisija/Gmina Miasto Gdynia un Port Lotniczy Gdynia Kosakowo, C‑56/18 P, EU:C:2020:192, 66. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">102</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Aplūkojamajā lietā pēc tam, kad prasības pieteikuma 12. punktā Intel bija apgalvojusi, ka Komisija, pārkāpjot LESD 102. pantu, neesot izvērtējusi apstrīdēto atlaižu spēju ierobežot konkurenci, ņemot vērā visus konkrētās lietas apstākļus, Intel prasības pieteikuma 115.–117. punktā norādīja, ka Komisijai esot bijis jāņem vērā šo atlaižu skartā CPU x86 tirgus nenozīmīgā daļa, kas esot bijusi no 0,3 % līdz 2 % gadā. Šajos prasības pieteikuma punktos Intel arī kritizēja Komisijas pieeju, saskaņā ar kuru minēto atlaižu radītā pret konkurenci vērstā izstumšanas iedarbība tiek izvērtēta izolēti pa tirgus segmentiem, lai gan AMD varēja konkurēt segmentos, uz kuriem neattiecās apstrīdētās atlaides, un uzsvēra, ka Komisija nav konstatējusi atlaižu piešķiršanu vairākiem citiem vadošajiem OEM. Intel šos iebildumus sīkāk izvērsa replikas raksta 12., 37., 38., 52., 155., 185., 208. un 257. punktā; pēdējie četri punkti ir par apstrīdētajām atlaidēm, kas piešķirtas attiecīgi HP, Lenovo, NEC un MSH. Lai dokumentāri pamatotu savus aprēķinus, Intel vairākkārt atsaucās uz profesora Salop un Dr. Hayes 2009. gada 22. jūlija ziņojumu (turpmāk tekstā – “Salop–Hayes ziņojums”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">103</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka ar minētajiem iebildumiem Intel Vispārējā tiesā būtībā apgalvoja, ka apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likme bija tik zema, ka būtu izslēgta jebkāda pret konkurenci vērsta izstumšanas spēja. Tātad, pārsūdzētā sprieduma 492.–500. punktā pārbaudot strīdīgajā lēmumā Komisijas šajā ziņā veikto vērtējumu tiesiskumu, Vispārējā tiesa nav pārsniegusi strīda robežas, kādas Intel bija noteikusi un norobežojusi savā prasībā pirmajā instancē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">104</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija arī apgalvo, ka pārbaude, kas pārsūdzētajā spriedumā veikta par atlaižu ilguma analīzi strīdīgajā lēmumā, neatbilst nevienam prasības pieteikumā izvirzītajam pamatam, bet atbilst tikai jaunam pamatam, kas izvirzīts Intel pamata un papildu apsvērumos par lietas nodošanu atpakaļ un kas tādēļ esot nepieņemams.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">105</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā prasības pieteikuma 101. un 102. punktā Intel ir uzsvērusi prakses ilguma nozīmīgumu tās spējas ierobežot konkurenci novērtējumā. Šajā ziņā prasības pieteikuma 111. un 112. punktā, kas attiecas uz apstrīdēto atlaižu pret konkurenci vērstas izstumšanas spēju, Intel uzsvēra faktu, ka apstrīdētās atlaides tika piešķirtas tikai uz dažu mēnešu laikposmiem un ka OEM varēja izbeigt dažus nolīgumus, kuros šīs atlaides bija paredzētas, ievērojot 30 dienu uzteikuma termiņu, un tādēļ nevar prezumēt šādu izstumšanas iedarbību. Intel atkārtoja šo argumentu replikas raksta 39. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">106</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka ar šiem iebildumiem Intel būtībā apgalvoja, ka apstrīdēto atlaižu ilgums ir tāds, ka tas neļauj prezumēt to spēju radīt pret konkurenci vērstu izstumšanas iedarbību. Tātad Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 506. punktā, noraidot Komisijas šajā ziņā izvirzīto iebildi par nepieņemamību, pamatoti uzskatīja, ka Intel pamata un papildu apsvērumos par lietas nodošanu atpakaļ norādītie argumenti par apstrīdēto atlaižu ilgumu ir skaidri saistīti ar tiem, kas izklāstīti tās prasības pieteikumā, un ka tādēļ tie ir pieņemami.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">107</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ pirmā apelācijas sūdzības pamata pirmā daļa ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro pamata daļu – kritēriju, kas attiecas uz apstrīdēto atlaižu spēju izstumt konkurenci, kļūdainu interpretāciju un piemērošanu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">108</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pakārtoti Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa apelācijas sprieduma 139. punktā noteikto kritēriju pārbaudi ir ierobežojusi, to attiecinot tikai uz analīzes par apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmi un šo atlaižu ilgumu pietiekamību, neņemot vērā nevienu no citiem kritērijiem, kuriem ir nozīme, novērtējot šo atlaižu spēju izstumt konkurenci. Šāda pieeja esot pretrunā prasībai visaptveroši izvērtēt visus nozīmīgos lietas apstākļus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">109</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā kritēriji, kurus Tiesa noteikusi apelācijas sprieduma 139. punktā un kuri neesot izsmeļoši, esot daļa no apstākļiem, kuriem ir nozīme, novērtējot atlaižu sistēmas spēju izstumt konkurenci. Tādējādi aplūkojamie kritēriji neesot kumulatīvi tādā ziņā, ka Komisijai neesot pienākuma nedz analizēt katru no tiem atsevišķi, nedz arī piešķirt tiem vienādu svaru. No tā izrietot, ka atlaižu sistēmas spēju izstumt konkurenci nevar atspēkot, pamatojoties uz vienu vai diviem apstākļiem, kas izvērtēti izolēti. Tomēr pārsūdzētā sprieduma 519.–521. un 525.–527. punktā Vispārējā tiesa esot uzskatījusi, ka ar to, ka Komisija nav pienācīgi pārbaudījusi kritēriju par apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmi un nav veikusi apstrīdēto atlaižu ilguma pareizu analīzi, pietiek, lai izraisītu apstrīdētā lēmuma atcelšanu. Proti, pirmkārt, no pārsūdzētā sprieduma neesot skaidri secināms, cik lielā mērā Vispārējā tiesa savu vērtējumu ir balstījusi uz TEK testā konstatētajām kļūdām. Otrkārt, pārsūdzētā sprieduma 525. punktā Vispārējā tiesa ir nospriedusi, ka pret konkurenci vērstas izstumšanas spēja nevar tikt uzskatīta par pierādītu, ja Komisija pienācīgi nepārbauda kritērijus attiecībā uz atlaižu tirgus seguma likmi un šo atlaižu ilgumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">110</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad šķiet, ka Vispārējā tiesa pieņēmusi formālu pieeju, saskaņā ar kuru Komisijai bija jāizvērtē visi apelācijas sprieduma 139. punktā noteiktie kritēriji un jāpiešķir tiem visiem vienāds svars neatkarīgi no, pirmām kārtām, katra kritērija relatīvās nozīmes izskatāmās lietas īpašajā kontekstā un, otrām kārtām, no visaptveroša visu to nozīmīgo apstākļu vērtējuma, ar kuriem var pierādīt apstrīdēto atlaižu spēju izstumt konkurenci.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">111</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija uzskata, ka Vispārējā tiesa nedrīkstēja izdarīt secinājumu par inkriminētās rīcības spēju izstumt konkurenci, nepārbaudot, pirmkārt, Intel dominējošā stāvokļa konkrētajā tirgū nozīmīgumu, otrkārt, apstrīdēto atlaižu piešķiršanas nosacījumus un kārtību, kā arī to ietekmi uz OEM un MSH lēmumiem par savu apgādi, treškārt, šo atlaižu apmēru, ceturtkārt, to īstenošanas grafiku un, piektkārt, pret konkurenci vērstas stratēģijas esamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">112</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">It īpaši saistībā ar diviem pirmajiem kritērijiem, kas minēti iepriekšējā punktā, Intel neesot apstrīdējusi faktu, ka ekskluzīvās apgādes nosacījums, no kura bija atkarīgas apstrīdētās atlaides, ietekmēja OEM un MSH lēmumus par to apgādes avotiem. Līdzīgi, ņemot vērā duopolu, kas raksturo CPU x86 tirgu, stratēģijas, kuras mērķis ir izslēgt AMD, esamība nozīmētu jebkādas konkurences likvidēšanas risku šajā tirgū. Tomēr Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā šādas stratēģijas esamību ne tikai kā kritēriju, kuram būtu nozīme pašam par sevi, bet arī TEK testa ietvaros. Turklāt Komisija uzskata, ka apstrīdēto atlaižu grafikam ir lielāka nozīme, jo tas pierādot, ka šo atlaižu īstenošana atbilda Intel nespējai laikus sniegt tehnisku atbildi uz AMD tirgotajiem 64 bitu CPU x86.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">113</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad Vispārējā tiesa esot atcēlusi strīdīgo lēmumu tikai tādēļ, ka Komisija nebija pietiekami analizējusi divus no apelācijas sprieduma 139. punktā noteiktajiem kritērijiem. Šis apstāklis neesot pietiekams, lai atceltu tiesību aktu, kas balstīts uz sarežģītu vērtējumu kopumu, ja ar citiem šo vērtējumu elementiem, kas nav apstrīdēti vai ir apstiprināti, pietiek, lai pamatotu minētajā aktā izdarīto secinājumu. Tādējādi Vispārējai tiesai esot bijis jāpārbauda, vai, neraugoties uz konstatētajām nepilnībām strīdīgajā lēmumā veiktās divu attiecīgo kritēriju pārbaudes tvērumā, šajā lēmumā ir ietverta citu kritēriju, kas pamato konstatējumu par apstrīdēto atlaižu spēju izstumt konkurenci, analīze.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">114</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vācijas Federatīvā Republika norāda, ka Vispārējai tiesai vispirms bija jāpārbauda, vai administratīvā procesa gaitā Intel bija izvirzījusi konkrētus argumentus par apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmi un šo atlaižu ilgumu, kuri varētu atspēkot prezumpciju par minēto atlaižu spēju izstumt konkurenci. Tikai šādā gadījumā Komisijai, pamatojoties uz tiesībām tikt uzklausītam, strīdīgajā lēmumā būtu bijuši jāaplūko šie divi kritēriji. Turklāt Vispārējai tiesai esot bijis jāpārbauda, vai atšķirīga šo divu kritēriju analīze vai izsvēršana, ko veiktu Komisija, būtu likusi secināt, ka pret konkurenci vērsta izstumšana nebija iespējama. Tādējādi Vispārējai tiesai esot bijis jāizvērtē šo kritēriju nozīmīgums, ņemot vērā kopējās stratēģijas esamību, ko Intel īstenojusi, lai izstumtu AMD – tās vienīgo konkurentu CPU x86 tirgū. Nodoma izstumt konkurentus esamība var atsvērt jebkādas šaubas par apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmi un šo atlaižu ilgumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">115</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Intel un ACT apstrīd šīs pirmā pamata daļas pamatotību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">116</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka lietas dalībnieks, kam saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 40. pantu ir atļauts iestāties šajā tiesā izskatīšanai nodotā lietā, nedrīkst grozīt strīda priekšmetu, kāds noteikts pušu prasījumos un pamatos. No tā izriet, ka ir pieņemami tikai tie personas, kas iestājusies lietā, argumenti, kuri iekļaujas šo prasījumu un pamatu noteiktajā ietvarā, un persona, kas iestājusies lietā, nevar izvirzīt jaunus pamatus, kas atšķiras no apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirzītajiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 10. novembris, DTS Distribuidora de Televisión Digital/Komisija, C‑449/14 P, EU:C:2016:848, 114. un 121. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">117</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vācijas Federatīvās Republikas iebildums, ka Vispārējai tiesai vispirms esot bijis jāpārbauda, vai administratīvā procesa gaitā Intel bija izvirzījusi konkrētus argumentus par apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmi un šo atlaižu ilgumu, jānoraida kā nepieņemams. Proti, šis iebildums nav saistīts ne ar vienu pamatu, ko Komisija izvirzījusi apelācijas sūdzības pamatojumam. Turklāt īstenībā šis iebildums ir pretrunā apgalvojumam, kuru Komisija formulējusi otrajā apelācijas sūdzības pamatā un saskaņā ar kuru Intel administratīvā procesa laikā iesniedza ļoti daudz pierādījumu saistībā ar apstrīdēto atlaižu spēju radīt pārmesto pret konkurenci vērstu izstumšanas iedarbību, un tas atbilstoši apelācijas sprieduma 138. un 139. punktam nozīmē, ka Komisijai tostarp bija jāanalizē apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likme, kā arī to ilgums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">118</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par iebildumiem, uz kuriem balstās Komisija pirmā apelācijas sūdzības pamata otrajā daļā, jānorāda, ka apelācijas sūdzībā Komisija min, ka šī daļa ir balstīta uz premisu, ka Vispārējā tiesa strīdīgo lēmumu atcēlusi, pamatojoties vienīgi uz to, ka Komisija nebija pienācīgi pārbaudījusi kritēriju par apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmi un nebija veikusi šo atlaižu ilguma pareizu analīzi. Komisija arī norāda, ka tad, ja Tiesa uzskatītu, ka šī premisa ir kļūdaina, būtu jāizvērtē pārējie apelācijas sūdzības pamati.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">119</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai pamatotu minēto premisu, Komisija atsaucas uz pārsūdzētā sprieduma 525. punktu, kura saturs ir atspoguļots šā sprieduma 81. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">120</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No šī 525. punkta, kurš īpaši attiecas uz apstrīdētajām atlaidēm, ko Intel piešķīrusi HP, Komisija secina, ka, lai gan pārsūdzētā sprieduma 524. punktā ietverta tieša atsauce uz trim motīviem, kas ir strīdīgā lēmuma atcelšanas pamatā, proti, pirmkārt, kļūdām TEK testā attiecībā uz OEM un MSH, otrkārt, trūkumiem apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmes novērtējumā un, treškārt, šo atlaižu ilguma nepareizu analīzi, Vispārējā tiesa faktiski šo atcelšanu ir pamatojusi vienīgi ar vērtējumiem, kas attiecas uz pēdējiem diviem motīviem. Komisijas ieskatā, pieņemot šādu pieeju, Vispārējā tiesa ir abstraktā un formālā veidā novērtējusi Komisijas veiktās šo divu kritēriju pārbaudes pietiekamību, neņemot vērā katra kritērija relatīvo nozīmīgumu un citus strīdīgajā lēmumā analizētos apstākļus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">121</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka pēc tam, kad pārsūdzētā sprieduma 145. un 147. punktā Vispārējā tiesa bija secinājusi, ka strīdīgajā lēmumā izmantotajā pieejā – saskaņā ar kuru apstrīdētās atlaides pēc savas būtības ir ļaunprātīgas neatkarīgi no to spējas ierobežot konkurenci, izstumjot tikpat efektīvu konkurentu, un tāpēc nav jāveic TEK tests šīs spējas novērtēšanai – ir pieļauta tiesību kļūda, minētā sprieduma 149. punktā Vispārējā tiesa konstatēja, ka Komisija tomēr ir veikusi šādu testu, kuram ir bijusi reāla nozīme minētās spējas vērtējumā, un tādēļ vēl ir jāizvērtē Intel argumenti saistībā ar šo testu. Atbilstoši šim secinājumam Vispārējā tiesa minētā sprieduma 150.–482. punktā izvērtēja Intel argumentus par to, ka strīdīgais lēmums esot atceļams, jo attiecībā uz Dell, HP, NEC, Lenovo un MSH veiktajā TEK testā ir pieļautas vairākas kļūdas (skat. šā sprieduma 42.–61. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">122</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tikai pēc tam, kad Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 482. punktā bija secinājusi, ka liela daļa no šiem argumentiem ir jāapmierina, tā minētā sprieduma 483.–520. punktā izvērtēja Intel un ACT argumentus par to, ka Komisija – kā apelācijas sprieduma 139. punktā minētos kritērijus – nav pienācīgi analizējusi, pirmkārt, apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmi un, otrkārt, šo atlaižu ilgumu un apmēru (skat. šā sprieduma 62.–77. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">123</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī izvērtējuma noslēgumā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 521. punktā norādīja, ka Intel pamatoti apgalvoja, ka strīdīgajā lēmumā veiktajā apelācijas sprieduma 139. punktā minēto kritēriju vērtējumā bija pieļautas vairākas kļūdas, jo Komisija nebija pienācīgi izvērtējusi kritēriju par apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmi un nebija veikusi šo atlaižu ilguma pareizu analīzi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">124</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecīgi pārsūdzētā sprieduma 523. un 524. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka, lai gan Komisija, pamatojoties uz strīdīgā lēmuma 1002.–1575. apsvērumā veikto TEK testu, bija konstatējusi apstrīdēto atlaižu spēju izstumt tikpat efektīvu konkurentu kā Intel un tādējādi ierobežot konkurenci, tomēr, pirmkārt, šajā testā ir pieļautas kļūdas, otrkārt, Komisija nav pienācīgi izvērtējusi kritēriju par apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmi un, treškārt, tā nav veikusi šo atlaižu ilguma pareizu analīzi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">125</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 525. punktā atgādināja, ka TEK analīzē konstatētā kļūda, kas it īpaši attiecas uz HP piešķirtajām apstrīdētajām atlaidēm, aptver laikposmu no 2002. gada 1. novembra līdz 2003. gada 30. septembrim, savukārt pārkāpuma laikposms saistībā ar šo OEM ilga no 2002. gada novembra līdz 2005. gada maijam. Tomēr, ņemot vērā, ka Komisija nav pienācīgi izvērtējusi kritēriju par apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmi un nav veikusi šo atlaižu ilguma pareizu analīzi, Vispārējā tiesa uzskatīja, ka attiecībā uz HP īstenotās rīcības spēja radīt pret konkurenci vērstu izstumšanas iedarbību nevar tikt juridiski pietiekami konstatēta attiecībā uz visu pārkāpuma laikposmu, pat ja būtu jāuzskata, ka TEK tests ir pārliecinošs attiecībā uz daļu no šī laikposma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">126</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš minētā izriet, ka Komisija ir kļūdaini izpratusi pārsūdzētā sprieduma 525. punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">127</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No vienas puses, 525. punkts, ņemot vērā, ka tas attiecas vienīgi uz HP piešķirtajām atlaidēm, nevar atspēkot faktu, kāds izriet no pārsūdzētā sprieduma 524. punkta, proti, ka apstrīdēto atlaižu spēja izstumt tikpat efektīvu konkurentu kā Intel no tirgus, ko veido Dell, Lenovo, NEC un MSH, ir balstīta uz vairāku kritēriju, proti, TEK testa, tirgus seguma likmes un šo atlaižu ilguma, pārbaudi. No otras puses, ciktāl šī spēja būtu jāizvērtē, ņemot vērā tikai HP piešķirtās apstrīdētās atlaides, no minētā sprieduma 525. punkta izriet, ka šo atlaižu tirgus seguma likmei un to ilgumam ir vēl jo lielāka nozīme, lai konstatētu šādu spēju un tātad pārkāpumu attiecībā uz visu pārkāpuma laikposmu. Taču Komisija neapgalvo, ka strīdīgajā lēmumā būtu ietverta analīze, ar kuru varētu pierādīt pret konkurenci vērstās izstumšanas spējas esamību, pamatojoties vienīgi uz HP piešķirtajām atlaidēm laikposmā no 2003. gada oktobra līdz 2005. gada maijam. Turklāt no minētā sprieduma 483.–521. punkta neizriet, ka strīdīgajā lēmumā būtu ietverta šāda analīze.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">128</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka pārsūdzētā sprieduma 525. punktu nevar saprast izolēti no tā konteksta, proti, abstrahējoties no minētā sprieduma 150.–482. punktā Vispārējās tiesas veiktās analīzes attiecībā uz TEK testu, jo minētā sprieduma 524. punktā ir skaidri norādīts, ka šī pati analīze ir strīdīgā lēmuma atcelšanas pamatā – tāpat kā vērtējumi par apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmi un šo atlaižu ilgumu. Tātad šā sprieduma 118. punktā izklāstītā premisa, uz kuru Komisija balstījusi pirmā apelācijas sūdzības pamata otro daļu, ir nepareiza.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">129</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs premisas kļūdainība nozīmē arī to, ka Komisijai nav pamata pārmest Vispārējai tiesai, ka tā atcēlusi strīdīgo lēmumu tīri formāla iemesla dēļ, saskaņā ar kuru šai iestādei esot bijis jāpārbauda katrs no apelācijas sprieduma 139. punktā minētajiem kritērijiem atsevišķi un ar vienādu detalizācijas pakāpi neatkarīgi no katra kritērija relatīvā nozīmīguma, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">130</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, kā izriet no apelācijas sprieduma 137.–139. punkta, apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likme un šo atlaižu ilgums ir daļa no elementiem, kas Komisijai jāizvērtē, lai konstatētu, ka apsūdzētais uzņēmums ir ļaunprātīgi izmantojis dominējošo stāvokli, un gadījumā, ja šis uzņēmums administratīvā procesa gaitā, sniedzot pierādījumus, apgalvo, ka tā rīcība nav varējusi radīt pret konkurenci vērstu izstumšanas iedarbību, šai iestādei rodas īpašs pienākums izvērtēt tādas iespējamās stratēģijas esamību, kas būtu vērsta uz vismaz tikpat efektīvu konkurentu izstumšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">131</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā, pirmkārt, kā izriet no pārsūdzētā sprieduma 485., 493.–495., 509. un 510. punkta un pretēji tam, ko minētajai tiesai pārmet Komisija, Vispārējā tiesa mēģināja identificēt tos strīdīgā lēmuma apsvērumus, kuriem varētu būt nozīme saistībā ar apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmi un to ilgumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">132</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, no pārsūdzētā sprieduma 493.–500. un 506.–520. punkta izriet, ka Vispārējā tiesa attiecīgajos strīdīgā lēmuma apsvērumos ir identificējusi virkni nepilnību, kuru dēļ tā uzskatīja, ka Komisija nav pienācīgi izvērtējusi nedz kritēriju par apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmi, nedz šo atlaižu ilgumu – kā elementus, kas ļauj konstatēt atlaižu spēju radīt pret konkurenci vērstu izstumšanas iedarbību. Komisija šīs apelācijas sūdzības ietvaros neapstrīd šos Vispārējās tiesas vērtējumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">133</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt nevar arī piekrist Komisijas iebildumam, kuru atbalsta Vācijas Federatīvā Republika un saskaņā ar kuru Vispārējā tiesa nedrīkstēja atcelt strīdīgo lēmumu, nepārbaudot Intel dominējošā stāvokļa konkrētajā tirgū nozīmīgumu, apstrīdēto atlaižu un attiecīgo maksājumu piešķiršanas nosacījumus un kārtību, kā arī to ietekmi uz OEM un MSH lēmumiem par savu apgādi, šo atlaižu apmēru, to īstenošanas grafiku un pret konkurenci vērstas stratēģijas esamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">134</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, pirmkārt, tā kā šis iebildums ir pirmā apelācijas sūdzības pamata otrās daļas neatņemama sastāvdaļa, tas arī ir balstīts uz kļūdainu premisu, saskaņā ar kuru strīdīgā lēmuma atcelšanas pamatā ir tikai Vispārējās tiesas vērtējumi par apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmi un šo atlaižu ilgumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">135</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, saskaņā ar pārsūdzēto spriedumu vienīgā strīdīgajā lēmumā ietvertā analīze, kuras mērķis ir pierādīt, ka apstrīdētās atlaides ir uzskatāmas par ļaunprātīgu izmantošanu neatkarīgi no to spējas izstumt tikpat efektīvu konkurentu kā Intel, ir analīze, kas tostarp izriet no šī lēmuma 920.–926., 950., 972., 981., 989., 1000. un 1001. apsvēruma, kuri izvērtēti pārsūdzētā sprieduma 133.–144. punktā. Kā Vispārējā tiesa norādījusi minētā sprieduma 145.–147. punktā, no apelācijas sprieduma 137.–139. un 141. punkta izriet, ka šajā analīzē ir pieļauta tiesību kļūda.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">136</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ciktāl Komisija atsaucas uz Intel dominējošo stāvokli, uz atlaižu nosacīto raksturu un uz tādas stratēģijas esamību, kuras mērķis ir izslēgt tās konkurentu, neatkarīgi no tā, vai šis konkurents ir tikpat efektīvs kā Intel, šādi šī iebilduma pamatojumam izvirzītie argumenti – netieši, bet noteikti – ir balstīti uz ideju par apstrīdēto atlaižu per se ļaunprātīgu raksturu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">137</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ciktāl Komisija atsaucas uz apstrīdēto atlaižu apmēru, izstumšanas iedarbību pastiprinošiem faktoriem un OEM, kas saņem šīs atlaides, stratēģisko nozīmīgumu, jānorāda, ka pretēji šīs iestādes apgalvojumiem Vispārējā tiesa šos apstākļus ir izskatījusi vērtējumos, ko tā veikusi attiecībā uz TEK testu, apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmi vai to ilgumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">138</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi Komisija patiesībā pārmet Vispārējai tiesai, ka tā neesot pārbaudījusi, vai dažādās strīdīgā lēmuma nodaļās ir elementi, kas ļauj veidot argumentāciju, lai pierādītu apstrīdēto atlaižu spēju radīt pret konkurenci vērstu izstumšanas iedarbību, neraugoties uz Vispārējās tiesas konstatējumiem par apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmi un šo atlaižu ilgumu, kurus Komisija šīs apelācijas sūdzības ietvaros tomēr neapstrīd. Neatkarīgi no fakta, ka kritēriji, uz kuriem atsaucas Komisija, paši par sevi nešķiet pietiekami, lai konstatētu LESD 102. panta pārkāpumu, Vispārējā tiesa nevarēja veikt šādu pārbaudi, jo – kā minētā tiesa būtībā atgādinājusi pārsūdzētā sprieduma 150. punktā – tā nevar grozīt Komisijas konstatēto pārkāpumu veidojošos elementus, tiesību akta, kura tiesiskumu šī tiesa pārbauda saskaņā ar LESD 263. pantu, izdevēja pamatojumu aizstājot ar savu pamatojumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 16. jūnijs, Sony Corporation un Sony Electronics/Komisija, C‑697/19 P, EU:C:2022:478, 95. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">139</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka, pārsūdzētā sprieduma 150.–527. punktā identificējot kļūdas, kuras Vispārējā tiesas ieskatā padara par prettiesiskiem strīdīgā lēmuma motīvus attiecībā uz TEK testa veikšanu, apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmi un šo atlaižu ilgumu, tādējādi, ka atbilstoši tās analīzei ar šiem motīviem nevar pierādīt LESD 102. panta pārkāpumu un tātad tie nevar būt par pamatu šī lēmuma 1. panta a)–e) punktam, Vispārējā tiesa nav pārkāpusi kritērijus attiecībā uz apstrīdēto atlaižu spēju izstumt konkurenci.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">140</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš minētā izriet, ka pirmā pamata otrā daļa un tādējādi pirmais apelācijas sūdzības pamats kopumā jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro apelācijas sūdzības pamatu – Komisijas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">141</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisijas ieskatā, tā kā Intel piešķirto apstrīdēto atlaižu ļaunprātīgais raksturs ir prezumēts, šai iestādei nevar būt pienākums pamatot strīdīgo lēmumu tā, lai atbildētu ne tikai uz ļoti daudziem pierādījumiem, ko Intel iesniegusi administratīvā procesa gaitā, bet arī uz argumentiem, kurus Intel nebija izvirzījusi minētajā procesā. Tiesvedībā Vispārējā tiesā Intel ekonomisko ekspertu ziņojumu formā esot iesniegusi papildu argumentus attiecībā uz TEK testu. Lai gan Vispārējā tiesa ņēmusi vērā šos daudzos jaunos pierādījumus, tā pārsūdzētā sprieduma 235., 236., 252., 253., 316., 317., 443. un 444. punktā esot atteikusies ņemt vērā Komisijas iesniegtos pretpierādījumus, šo atteikumu pamatojot ar to, ka šādas pārbaudes rezultātā tā strīdīgajā lēmumā izklāstīto argumentāciju aizstātu ar savējo. Taču šo pretpierādījumu mērķis esot bijis nevis novērst kādu nepilnību šī lēmuma pamatojumā, bet gan atbildēt uz jaunajām ekonomiskajām analīzēm, ko Intel pirmoreiz iesniegusi tiesvedības laikā. Tātad Komisijas argumentu ņemšana vērā nebūtu likusi Vispārējai tiesai strīdīgajā lēmumā ietverto vērtējumu aizstāt ar savējo.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">142</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Komisijas tiesības uz aizstāvību saistībā ar, pirmkārt, Dell apstrīdamās daļas aprēķinu, otrkārt, HP piešķirto apstrīdēto atlaižu izstumšanas spēju laikposmā no 2002. gada novembra līdz 2003. gada septembrim un, treškārt, Lenovo piešķirto priekšrocību natūrā vērtību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">143</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Intel apstrīd otrā apelācijas sūdzības pamata pamatotību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">144</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, pirmkārt, kā izriet no apelācijas sprieduma 137.–139. punkta, ka pienākums izvērtēt tādas iespējamās dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma stratēģijas esamību, kas vērsta uz vismaz tikpat efektīvu konkurentu kā šis uzņēmums izstumšanu, Komisijai ir tikai tad, ja šis uzņēmums administratīvā procesa gaitā, sniedzot pierādījumus, apgalvo, ka tā rīcība nespēj ierobežot konkurenci un it īpaši radīt pārmesto izstumšanas iedarbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">145</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka gadījumā, ja Komisija šo spēju ir pierādījusi ar TEK testu, kurā ņemti vērā apsūdzētā uzņēmuma iesniegtie pierādījumi, Vispārējā tiesa nedrīkst secināt, ka šis tests nav derīgs, pamatojoties uz pierādījumiem, kurus minētais uzņēmums šajā ziņā pirmoreiz ir iesniedzis tiesvedībā Vispārējā tiesā, lai gan tie Komisijai nebija zināmi un varēja tikt iesniegti administratīvā procesa laikā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">146</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, saskaņā ar metodoloģiju, ko Komisijas izmantojusi, lai novērtētu apstrīdēto atlaižu spēju izstumt tikpat efektīvu konkurentu kā Intel, TEK testa pozitīvais vai negatīvais rezultāts pārsūdzētā sprieduma 158. punkta izpratnē galu galā tiek noteikts, salīdzinot apstrīdamo daļu un vajadzīgo daļu. Vajadzīgā daļa ir klienta vajadzību daļa, kura tikpat efektīvam konkurentam kā Intel jāiegūst, lai tas varētu ienākt tirgū, neciešot zaudējumus. Ja apstrīdamā daļa ir lielāka par vajadzīgo daļu, TEK testa rezultāts ir pozitīvs Intel, savukārt pretējā gadījumā testa rezultāts ir negatīvs, kas liek konstatēt apstrīdēto atlaižu spēju izstumt konkurentu, kas ir tikpat efektīvs kā šis uzņēmums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">147</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, attiecībā uz Dell situāciju pārsūdzētā sprieduma 204.–206., 215. un 220. punktā Vispārējā tiesa ir izklāstījusi pierādījumus, kurus Intel bija izvirzījusi, lai apstrīdētu apstrīdamās daļas 7,1 % aprēķinu, ko Komisija attiecībā uz šo uzņēmumu bija norādījusi strīdīgajā lēmumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">148</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, runa ir par 2005. gada 10. novembra e‑pasta vēstuli, kuru sagatavojis Dell vadītājs, kas apzīmēts kā “D1” (turpmāk tekstā – “D1 e‑pasta vēstule”), un no kuras izriet, ka Dell pieprasījuma nodošana AMD varēja sasniegt līdz 25 % no CPU x86 apjoma, turklāt šis vadītājs ar zvērestu apstiprināja minētās e‑pasta vēstules saturu privātajā tiesvedībā starp Intel un AMD Delavēras štatā (Amerikas Savienotās Valstis). Pārsūdzētā sprieduma 204. punktā Vispārējā tiesa turklāt norāda, ka saskaņā ar Salop–Hayes ziņojumu, ko Intel pirmoreiz iesniegusi tiesvedībā Vispārējā tiesā, prognozētais apjoms 25 % no Dell vajadzībām nozīmē apstrīdamo daļu 17,5 % apmērā pirmajā gadā vai 12,5 % apmērā, ja izmantotu Komisijas pieeju, ko Intel uzskatīja par nepamatotu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">149</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, 2004. gada 9. marta e‑pasta vēstulē, kuru sagatavojis cits Dell vadītājs, kas apzīmēts kā “D5”, bija atsauce uz iespējamo Dell apgādes 25 % apmērā no tās vajadzībām nepieciešamo CPU x86 kopējā apjoma nodošanu AMD 90 dienu laikā (turpmāk tekstā – “D5 e‑pasta vēstule”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">150</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, 2007. gada 21. decembra paziņojumā, kuru, kā izriet no pārsūdzētā sprieduma 194. punkta, faktu norises laikā par attiecībām ar Dell sniedzis atbildīgais Intel darbinieks, kas apzīmēts kā “I1”, ir norādīts, ka Intel iekšienē uzskatīja, ka Dell vajadzību pēc CPU x86 apstrīdamā daļa pirmajā gadā bija no 15 % līdz 25 % (turpmāk tekstā – “I1 paziņojums”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">151</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, ceturtkārt, D1 paziņojums, kas sniegts privātajā tiesvedībā starp Intel un AMD Delavēras štatā, apstiprinot šīs personas 2005. gada 10. novembra e‑pasta vēstules saturu, savukārt cita Dell vadītāja, kas apzīmēts kā “D3”, paziņojums, kurš izdarīts šajā pašā tiesvedībā, liecina, ka šīs paziņojuma sniedzējam nebija nekāda pamata apšaubīt D1 izteikumu patiesumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">152</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No pārsūdzētā sprieduma 174., 196., 209.–211. un 222. punkta izriet, ka, izņemot Salop–Hayes ziņojumu, visi Intel minētie dokumenti bija daļa no administratīvās lietas un ka tie tika aplūkoti strīdīgajā lēmumā, un šo faktu Komisija neapstrīd. Komisija savu argumentāciju koncentrē uz faktu, ka Vispārējā tiesa esot izmantojusi Salop–Hayes ziņojumu, lai apšaubītu šīs iestādes šajā lēmumā aprēķināto apstrīdamo daļu 7,1 % apmērā, un kritizē Vispārējās tiesas atteikumu ņemt vērā analīzes, kuras nav minētā lēmuma pamatojuma daļa un kuras Komisija pievienoja pielikumā tiesvedībā pirmajā instancē iesniegtajam iebildumu rakstam un atbildes rakstam uz repliku.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">153</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā no pārsūdzētā sprieduma 171., 229., 233. un 234. punkta izriet, ka saistībā ar TEK testu attiecībā uz Dell Komisija, pamatojoties uz 2004. gada janvāra izklājlapu (turpmāk tekstā – “2004. gada izklājlapa”), kuru Dell tai bija iesniegusi administratīvā procesa gaitā, ir noteikusi apstrīdamo daļu 7,1 % apmērā. It īpaši – apstrīdamo daļu 7,1 % Komisija izsecināja, pamatojoties uz Dell pieprasījuma nodošanu AMD 7 % apmērā no CPU x86 apjoma; šo skaitli saskaņā ar 2004. gada izklājlapu Dell plānoja iegādāties no AMD 2005. gadā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">154</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 175. punktā Vispārējā tiesa atsaukusies uz vajadzīgās daļas salīdzinājumu ar apstrīdamo daļu, kādu veikusi Komisija strīdīgajā lēmumā. No šī salīdzinājuma Komisija secināja, ka deviņos no trīspadsmit ceturkšņiem, kas veido pārkāpuma laikposmu attiecībā uz Dell, vajadzīgā daļa bija lielāka par apstrīdamo daļu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">155</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ir taisnība, kā izriet no pārsūdzētā sprieduma 204. punkta, kas veltīts Intel argumentācijas izklāstam, ka Salop–Hayes ziņojums ļāva prognozēto apjomu 25 % no Dell vajadzībām, kāds izriet no D1 un D5 e‑pasta vēstulēm, pārrēķināt apstrīdamajā daļā 17,5 % apmērā pirmajā gadā, šo procentuālo daļu samazinot līdz 12,5 %, ja būtu jāizmanto Komisijas pieeja, kuru Intel neatzīst.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">156</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, pirmkārt, no pārsūdzētā sprieduma 220.–234. punkta, kas veltīti to pierādījumu vērtējumam, uz kuriem Intel atsaucās Vispārējā tiesā, izriet, ka strīdīgajā lēmumā veikto Dell apstrīdamās daļas aprēķinu Vispārējā tiesa ir apšaubījusi, pamatojoties uz D1 un D5 e‑pasta vēstulēm, uz Dell vadītāju paziņojumiem privātajā tiesvedībā starp Intel un AMD Delavēras štatā, kā arī uz I1 paziņojumu. Turpretim Vispārējā tiesa savā vērtējumā nav balstījusies uz Salop–Hayes ziņojumu, kas turklāt nav minēts šajos punktos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">157</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad pretēji premisai, uz kuru Komisija balsta savu argumentāciju, Vispārējā tiesa savu vērtējumu nav pamatojusi ar minēto ziņojumu, tāpēc šīs iestādes argumentācija katrā ziņā ir noraidāma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">158</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, ir taisnība, ka pārsūdzētā sprieduma 236. punktā Vispārējā tiesa atgādināja, ka gadījumā, ja tā ņemtu vērā papildu vērtējumus, kurus Komisija pirmoreiz iesniegusi tiesvedībā šajā tiesā, lai pamatotu strīdīgajā lēmumā iekļauto TEK testu, Vispārējai tiesai nāktos aizstāt minētajā lēmumā sniegto pamatojumu ar savu pamatojumu, bet to šai tiesai nav atļauts darīt, veicot LESD 263. pantā paredzēto tiesiskuma kontroli. Tomēr pārsūdzētā sprieduma 237.–239. punktā Vispārējā tiesa pilnības labad izvērtēja šos elementus un secināja, ka tie neliek apšaubīt minētā sprieduma 234. punktā formulēto apsvērumu, un tāpēc iebildums, kuru Komisija izvirzījusi šī apelācijas sūdzības pamata atbalstam, arī šī iemesla dēļ ir balstīts uz kļūdainu premisu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">159</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt pārsūdzētā sprieduma 240.–255. punktā Vispārējā tiesa izvērtēja pierādījumus par faktisku Dell pieprasījuma nodošanu AMD 2006. un 2007. gadā, secinot, ka tie apstiprina šaubas par Dell apstrīdamās daļas noteikšanu 7,1 % apmērā. Šajā ziņā pārsūdzētā sprieduma 243. punktā Vispārējā tiesa ir norādījusi, ka saskaņā ar strīdīgā lēmuma 1245. apsvērumu, pamatojoties uz apsvērumiem par Dell pieprasījuma daļas faktisku nodošanu AMD, bija iespējams aprēķināt apstrīdamo daļu, kas būtu lielāka par 7,1 %, proti, būtu no 8,2 % līdz 10,1 %.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">160</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pretēji tam, ko apgalvo Komisija, Vispārējās tiesas vērtējumi par Dell pieprasījuma faktisku nodošanu AMD 2006. un 2007. gadā ir balstīti vienīgi uz pierādījumiem, kas izriet no strīdīgā lēmuma. Vispārējā tiesa nebalstās ne uz vienu elementu, ko Intel būtu pirmoreiz iesniegusi tiesvedības laikā, un Komisija nenorāda, kādā pārsūdzētā sprieduma punktā Vispārējā tiesa būtu pamatojusies uz šādu elementu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">161</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka Komisijas iebildums par to, ka Vispārējā tiesa savu vērtējumu par Dell apstrīdamo daļu esot balstījusi uz pierādījumiem, kas pirmoreiz iesniegti tiesvedībā Vispārējā tiesā, neņemot vērā analīzes, ko šī iestāde iesniegusi, lai atspēkotu šo pierādījumu pamatotību, katrā ziņā balstīts uz kļūdainām premisām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">162</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, attiecībā uz HP Vispārējā tiesa norādīja, ka Komisija nav pierādījusi pret konkurenci vērstās izstumšanas iedarbības esamību laikposmā no 2002. gada 1. novembra līdz 2003. gada 30. septembrim. Komisija uzskata, ka tad, ja Intel bija tiesīga pirmoreiz tiesvedībā Vispārējā tiesā apgalvot, ka TEK testā nebija iekļauti kādi elementi attiecībā uz noteiktu laikposmu, šai iestādei būtu bijis jāļauj papildināt šo testu tiesvedības gaitā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">163</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāuzsver, ka tiesvedībā Vispārējā tiesā Intel izvirzītā argumentācija attiecībā uz HP bija vērsta uz to, lai apstrīdētu strīdīgajā lēmumā ietvertā TEK testa tiesiskumu, neatsaucoties uz pierādījumiem, kurus Intel nebija iesniegusi administratīvā procesa gaitā. No tā izriet, ka Vispārējā tiesa katrā ziņā nav pieļāvusi kļūdu, pārsūdzētā sprieduma 300. un 301. punktā, pamatojoties uz 2010. gada 1. jūlija spriedumu Knauf Gips/Komisija (C‑407/08 P, EU:C:2010:389, 89. punkts), noraidīdama Komisijas argumentu par apgalvoto šīs argumentācijas nepieņemamību, kas motivēts ar to, ka administratīvajā procesā Intel nebija apstrīdējusi laikposmus, kurus Komisija izmantojusi saviem aprēķiniem. Līdzīgi, kā norādīts šā sprieduma 138. punktā, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 317. punktā ir pamatoti nospriedusi, ka tā nevar ņemt vērā papildu aprēķinus, kas neizriet no strīdīgā lēmuma un ko Komisija pirmoreiz iesniegusi atbildes raksta uz repliku pielikumā, lai pamatotu šajā lēmumā ietverto TEK testu, jo citādi Vispārējā tiesa aizstātu minētā lēmuma pamatojumu ar savējo.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">164</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, Vispārējā tiesa uzskatīja, ka savā analīzē attiecībā uz to apstrīdēto atlaižu apmēra vērtējumu, kas piešķirtas Lenovo divu priekšrocību natūrā veidā, proti, kā Intel standarta viena gada garantijas pagarinājums un Ķīnā izvietotās platformas labāka izmantošana, pamatojoties drīzāk uz šo priekšrocību vērtību Lenovo, nevis uz to izmaksām Intel, Komisija faktiski argumentēja attiecībā uz mazāk efektīvu konkurentu nekā Intel, kurš tomēr nebūtu atbilstošs ekonomikas dalībnieks, lai novērtētu apstrīdēto atlaižu prakses spēju radīt pret konkurenci vērstu izstumšanas iedarbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">165</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izriet no pārsūdzētā sprieduma 433.–439. punkta, lai pamatotu šo vērtējumu, kas attiecas uz TEK testa principiem, Vispārējā tiesa ir balstījusies uz minētā testa būtību, kāda tā aprakstīta strīdīgajā lēmumā. Pretēji tam, ko apgalvo Komisija, lai pierādītu, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi tās tiesības uz aizstāvību, Vispārējā tiesa šajā ziņā nav balstījusies uz 2009. gada 28. janvāra Shapiro–Hayes papildu ziņojumu (turpmāk tekstā – “Shapiro–Hayes papildu ziņojums”), ko Intel pirmoreiz iesniegusi tiesvedībā pirmajā instancē un kas, kā izriet no pārsūdzētā sprieduma 423. un 452. punkta, attiecas uz atšķirīgu jautājumu, proti, uz to, kā aprēķināmas divu priekšrocību natūrā izmaksas Intel.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">166</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos no pārsūdzētā sprieduma 443. un 444. punkta izrietošais Vispārējās tiesas atteikums ņemt vērā aprēķinus, kurus iesniegusi Komisija un kuri attiecas uz attiecīgo priekšrocību natūrā faktiskajām izmaksām Intel, pamatojoties uz to, ka šāda ņemšana vērā tai liktu aizstāt strīdīgajā lēmumā ietverto vērtējumu ar savējo, nav uzskatāms par šīs iestādes tiesību uz aizstāvību pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">167</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uz Shapiro–Hayes papildu ziņojumu pārsūdzētā sprieduma 452. punktā Vispārējā tiesa atsaucās, tikai pilnības labad minētā sprieduma 451.–453. punktā analizējot Komisijas pirmoreiz tiesvedībā šajā tiesā iesniegtos pierādījumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">168</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš minētā izriet, ka otrais apelācijas sūdzības pamats ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par trešo apelācijas sūdzības pamatu – tiesību kļūdu, kas esot pieļauta attiecībā uz prasīto pierādījumu apjomu, Komisijas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu un pierādījumu sagrozīšanu saistībā ar TEK testa pārbaudi attiecībā uz “Dell”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">169</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešais apelācijas sūdzības pamats sastāv no trijām daļām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo pamata daļu – tiesību kļūdu attiecībā uz prasīto pierādījumu apjomu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">170</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir balstījusies uz kļūdainiem juridiskiem kritērijiem, lai novērtētu pierādījumus, ko šī iestāde iesniegusi, pamatojot savu konstatējumu par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. It īpaši, pirmkārt, TEK tests esot balstīts nevis uz tādiem pieņēmumiem par rīcību, kuri izriet no novērotajiem faktiem, bet gan uz ekonometriskā modeļa piemērošanu šim modelim izmantojamo ievadvērtību (input values) novērtējumiem. Tāpēc – pretēji tam, ko Vispārējā tiesa norādījusi pārsūdzētā sprieduma 165. punktā, – apstāklis, ka Intel ir sniegusi ticamu faktu izskaidrojumu, kurš ļauj secināt pārkāpuma neesamību, nevarot būt pamats strīdīgā lēmuma atcelšanai. Otrkārt, TEK tests būtībā esot izvērtējums, kas attiecībā uz OEM apstrīdamo daļu ir balstīts uz pieņēmumiem, attiecībā uz kuriem pēc definīcijas nav skaidras un galīgas atbildes, bet tikai optimāls vai saprātīgs novērtējums. Tādējādi pretēji tam, ko pārsūdzētā sprieduma 166. punktā secinājusi Vispārējā tiesa, neesot pietiekami radīt šaubas par novērtējumu, ko Komisija veikusi šāda testa noslēgumā, vai – vēl jo mazāk – vienkārši norādīt, ka būtu iespējams paredzēt citu rezultātu, lai panāktu strīdīgā lēmuma atcelšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">171</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad saskaņā ar pareizo pieeju attiecībā uz pierādījumu apjomu un TEK analīzes kontroli tiesā, neizslēdzot TEK testu no tiesas kontroles, būtu jāpārbauda ne vien izvirzīto pierādījumu saturiskā pareizība, ticamība un savstarpējā atbilstība, bet arī tas, vai šie pierādījumi aptver visu to nozīmīgo informāciju, kāda jāņem vērā, lai novērtētu sarežģītu situāciju, un vai šie pierādījumi var pamatot no tiem izrietošos secinājumus. Proti, dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma īstenotās prakses spēja ierobežot konkurenci esot vērtējama, pamatojoties uz kontekstuāliem elementiem, kas nav saistīti tikai ar šī uzņēmuma rīcību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">172</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad, piemērojot kļūdainu pierādīšanas standartu, Vispārējā tiesa esot noraidījusi strīdīgajā lēmumā veikto Dell apstrīdamās daļas vērtējumu, pārsūdzētā sprieduma 244. punktā vienīgi konstatējot, ka “pieņēmums par apstrīdamo daļu 7,1 % apmērā nebija vienīgais iespējamais” un ka šis fakts “liek apšaubīt Komisijas [strīdīgajā] lēmumā veiktā novērtējuma pamatotību”. Nevainīguma prezumpcija nenozīmējot, ka vērtējumi, kas attiecas uz kontekstuāliem elementiem, kuri nav saistīti ar dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma rīcību, būtu jāuzskata par nederīgiem tāpēc, ka Vispārējai tiesai ir “šaubas” par kādu no tiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">173</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Intel apstrīd šīs trešā apelācijas pamata daļas pamatotību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">174</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai novērtētu Komisijas argumentu pamatotību, jāatgādina konteksts, kurā ietilpst aplūkojamajā lietā veiktais TEK tests.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">175</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sprieduma 133. un 134. punktā Tiesa atgādināja, ka LESD 102. panta mērķis nav nedz aizliegt uzņēmumam ar savu sniegumu iegūt dominējošu stāvokli vienā vai vairākos tirgos, nedz arī nodrošināt, lai konkurenti, kas ir mazāk efektīvi nekā šajā stāvoklī esošie uzņēmumi, paliktu tirgū. Tādējādi izstumšanas no tirgus iedarbība ne vienmēr apdraud konkurenci. Proti, uz sniegumu balstīta konkurence var izraisīt mazāk efektīvu un līdz ar to patērētājiem mazāk interesantu – it īpaši cenu, produkcijas, izvēles, kvalitātes vai jauninājumu ziņā – konkurentu izzušanu no tirgus vai to izstumšanu (spriedums, 2023. gada 21. decembris, European Superleague Company, C‑333/21, EU:C:2023:1011, 126. un 127. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">176</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad, lai konkrētā gadījumā varētu uzskatīt, ka rīcība ir kvalificējama kā “dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana”, parasti ir jāpierāda, ka, izmantojot uz sniegumu balstītai konkurencei starp uzņēmumiem neatbilstošus līdzekļus, šīs rīcības faktiskās vai potenciālās sekas ir šīs konkurences ierobežošana, izstumjot tikpat efektīvos konkurējošos uzņēmumus no attiecīgā tirgus vai tirgiem vai traucējot šo uzņēmumu attīstību šajos tirgos (spriedums, 2023. gada 21. decembris, European Superleague Company, C‑333/21, EU:C:2023:1011, 129. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">177</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā, ņemot vērā dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma īpašo atbildību par to, lai ar savu rīcību tas neapdraudētu efektīvu un neizkropļotu konkurenci iekšējā tirgū, ar LESD 102. pantu šim uzņēmumam ir aizliegts īstenot praksi, tostarp cenu noteikšanas praksi, kurai ir izstumšanas iedarbība attiecībā pret tikpat efektīviem konkurentiem kā šis uzņēmums, tādējādi nostiprinot savu dominējošo stāvokli ar līdzekļiem, kas nav atbilstoši uz sniegumu balstītai konkurencei (šajā nozīmē skat. apelācijas spriedumu, 135. un 136. punkts, kā arī spriedumu, 2022. gada 12. maijs, Servizio Elettrico Nazionale u.c., C‑377/20, EU:C:2022:379, 76. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">178</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šāda prakse, kā Tiesa atgādina apelācijas sprieduma 137. punktā, var būt lojalitātes atlaižu sistēma, proti, atlaides, kas pakārtotas nosacījumam, ka klients – turklāt neatkarīgi no to pirkumu apjoma, ko tas veic no dominējošajā stāvoklī esošā uzņēmuma, – visu vai būtisku daļu no savām vajadzībām nepieciešamā iegādājas tikai no šī uzņēmuma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">179</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr rīcības faktiskās vai potenciālās ierobežojošās iedarbības uz konkurenci pierādīšana, kas var ietvert dažādu vērtējuma skalu izmantošanu atkarībā no konkrētajā gadījumā aplūkotās rīcības veida, jebkurā gadījumā ir jāizdara, izvērtējot visus nozīmīgos faktiskos apstākļus – neatkarīgi no tā, vai tie attiecas uz pašu rīcību, konkrēto tirgu vai tirgiem vai konkurences darbību šajā tirgu vai tirgos. Turklāt ar minēto pierādījumu jātiecas pierādīt, pamatojoties uz precīziem un konkrētiem vērtēšanas elementiem un pierādījumiem, ka minētajai rīcībai ir vismaz spēja radīt izstumšanas iedarbību (spriedums, 2023. gada 21. decembris, European Superleague Company, C‑333/21, EU:C:2023:1011, 129. un 130. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">180</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, runājot par praksi, kura izpaužas kā lojalitātes atlaižu piešķiršana un attiecībā uz kuru dominējošā stāvoklī esošais uzņēmums administratīvā procesa gaitā, sniedzot pierādījumus, apgalvo, ka tā rīcība nevarēja radīt pārmesto izstumšanas iedarbību, Komisijai jāanalizē ne tikai tādi elementi kā attiecīgā uzņēmuma dominējošā stāvokļa nozīmīgums, apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likme, kā arī šo atlaižu piešķiršanas nosacījumi un kārtība, to ilgums un apmērs, bet tai jāizvērtē arī tādas iespējamās stratēģijas esamība, kas būtu vērsta uz vismaz tikpat efektīvu konkurentu izstumšanu (apelācijas spriedums, 138. un 139. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra; šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 19. janvāris, Unilever Italia Mkt. Operations, C‑680/20, EU:C:2023:33, 47.–49. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">181</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādu atlaižu spēja izstumt tikpat efektīvu konkurentu kā dominējošā stāvoklī esošais uzņēmums, pieņemot, ka šim konkurentam jāsedz tādas pašas izmaksas kā minētajam uzņēmumam, parasti tiek novērtēta, izmantojot TEK testu. Proti, lai gan šis tests ir tikai viens no veidiem, kā var novērtēt, vai dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums ir izmantojis citus līdzekļus, nevis tos, kas atbilst “normālai” konkurencei, tā mērķis tieši ir novērtēt šāda tikpat efektīva konkurenta, aplūkojot to abstrakti, spēju atdarināt dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma rīcību un tātad to, vai šī rīcība jāuzskata par tādu, kas atbilst normālai konkurencei, proti, uz sniegumu balstītai konkurencei (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 12. maijs, Servizio Elettrico Nazionale u.c., C‑377/20, EU:C:2022:379, 80.–82. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">182</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izvērtējot Komisijas argumentu pamatotību, tāpat jāpatur prātā, kā izklāstīts šā sprieduma 43. un 44. punktā, ka TEK testā, kāds veikts šajā lietā, it īpaši ņemts vērā iespējamais apstrīdēto atlaižu zaudējums gadījumā, ja kāds OEM veic iegādi no AMD, un galu galā ir balstīts uz salīdzinājumu starp apstrīdamo daļu un vajadzīgo daļu attiecībā uz katru OEM, kā arī MSH.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">183</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par apstrīdamās daļas un vajadzīgās daļas salīdzinājumu, no pārsūdzētā sprieduma 175. punkta izriet, ka Komisija vajadzīgo daļu ir norādījusi strīdīgā lēmuma 22. tabulā (turpmāk tekstā – “22. tabula”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">184</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt pārsūdzētā sprieduma 171. punktā Vispārējā tiesa norāda, ka Komisija ir izmantojusi apstrīdamu daļu 7,1 % apmērā, kas izriet no šā sprieduma 153. punktā minētās 2004. gada izklājlapas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">185</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 175. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka būtībā Komisija šo skaitli ir uzskatījusi par atbilstošo procentuālo daļu, kas piemērojama apstrīdamās daļas noteikšanai, un to salīdzinājusi ar vajadzīgo daļu, kas izriet no 22. tabulas, par katru attiecīgo ceturksni.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">186</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs tabulas pēdējā kolonnā, uz kuru arī ir atsauce pārsūdzētā sprieduma 175. punktā, norādīts, ka attiecībā uz laikposmu no 2003. taksācijas gada ceturtā ceturkšņa līdz 2006. taksācijas gada ceturtajam ceturksnim vajadzīgā daļa bija no 4,9 %, kas ir 2004. taksācijas gada pirmajam ceturksnim aprēķinātā vērtība, līdz 12,1 %, kas ir 2006. taksācijas gada ceturtajam ceturksnim aprēķinātā vērtība. Kā Vispārējā tiesa norāda minētajā pārsūdzētā sprieduma punktā, Komisija uzskatīja, ka deviņos pēdējos attiecīgā laikposma ceturkšņos vajadzīgā daļa bija lielāka par apstrīdamo daļu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">187</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc tam, kad Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 189.–201. punktā bija noraidījusi Intel argumentus, ar kuriem tā pārmeta Komisijai, ka tā – ņemdama vērā 2004. gada izklājlapu – nav ievērojusi tiesiskās drošības principu, Vispārējā tiesa minētā sprieduma 202.–256. punktā izvērtēja Intel argumentus par apstrīdamās daļas 7,1 % apmērā novērtējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">188</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā no pārsūdzētā sprieduma 203. un 240. punkta izriet, ka Intel ir apstrīdējusi Komisijas izmantoto apstrīdamo daļu 7,1 % apmērā, atsaucoties, pirmkārt, uz citiem pierādījumiem, kas nav 2004. gada izklājlapa, un, otrkārt, uz datiem par Dell pieprasījuma faktisku nodošanu AMD 2006. un 2007. gadā, un tas pierādot, ka Dell apstrīdamā daļa varēja būt lielāka par 7,1 %.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">189</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, pierādījumi, uz kuriem balstījās Intel, kā izriet no pārsūdzētā sprieduma 204.–206., 215. un 220. punkta, ir D1 e‑pasta vēstule, D5 e‑pasta vēstule, Dell vadītāju paziņojumi privātajā tiesvedībā starp Intel un AMD Delavēras štatā, kā arī I1 paziņojums, kas minēti šā sprieduma 147.–151. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">190</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā tiesa šos pierādījumus ir analizējusi pārsūdzētā sprieduma 213.–232. punktā. Minētā sprieduma 233. punktā Vispārējā tiesa secināja, ka no D1 un D5 e‑pasta vēstulēm, Dell vadītāju paziņojumiem, kas sniegti privātajā tiesvedībā starp Intel un AMD Delavēras štatā, kā arī no I1 paziņojuma, kuri, skatot tos kopā, savstarpēji apstiprina viens otru, izriet, ka 2005. gadā Dell pieprasījuma nodošana AMD varēja sasniegt līdz 25 %, un nevis 7 % no CPU x86 apjoma, kā izriet no 2004. gada izklājlapas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">191</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos pārsūdzētā sprieduma 234. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka Intel minētie pierādījumi liek apšaubīt, ka Dell apstrīdamā daļa būtu jānovērtē, pamatojoties tikai uz 2004. gada izklājlapu, kurā ir atsauce uz to, ka 2005. gadā AMD būtu nodoti 7 % no Dell pieprasījuma, no kā Komisija secināja apstrīdamo daļu 7,1 % apmērā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">192</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, pārsūdzētā sprieduma 243. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka strīdīgā lēmuma 1245. apsvērumā Komisija skaidri atzina, ka, pamatojoties uz apsvērumiem, kas attiecas uz Dell pieprasījuma daļas faktisku nodošanu AMD 2006. un 2007. gadā, bija iespējams aprēķināt apstrīdamo daļu, kas būtu lielāka par 7,1 %, proti, būtu no 8,2 % līdz 10,1 %.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">193</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā Vispārējā tiesa, no vienas puses, pārsūdzētā sprieduma 244. punktā norādīja, ka pati minēto aplēšu esamība ir pietiekama, lai pierādītu, ka pieņēmums par apstrīdamo daļu 7,1 % apmērā nebija vienīgais iespējamais, ko varēja paredzēt, un liek apšaubīt Komisijas strīdīgajā lēmumā veiktā novērtējuma pamatotību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">194</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No otras puses, pārsūdzētā sprieduma 246.–251. punktā Vispārējā tiesa noraidīja Komisijas argumentus par to, ka Dell apgādes nodošanai AMD 2006. un 2007. gadā ir tikai ierobežota nozīme, lai pārbaudītu situāciju pārkāpuma laikposmā, ka būtu vismaz atkārtoti jāpielāgo daži aprēķināšanas parametri, it īpaši apstrīdēto atlaižu līmenis 2006. gadā, un ka strīdīgajā lēmumā Komisija ir veikusi pakārtoti TEK testu, ņemot vērā situāciju 2006. un 2007. gadā, kas apstiprina tās secinājumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">195</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 254. punktā secināja, ka no strīdīgā lēmuma izriet, ka Dell apstrīdamo daļu bija iespējams noteikt 8,2 % līdz 10,1 % apmērā, balstoties uz citiem elementiem, kas nav 2004. gada izklājlapa. Tādējādi Vispārējā tiesa atkārtoja vērtējumu, saskaņā ar kuru jau pati šo aplēšu esamība strīdīgajā lēmumā pierāda, ka pieņēmums par Dell apstrīdamo daļu 7,1 % apmērā nebija vienīgais iespējamais, un tas lika Vispārējai tiesai apšaubīt minētā pieņēmuma, kuru Komisija ir izmantojusi strīdīgajā lēmumā, pamatotību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">196</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 255. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka šis konstatējums, kā arī minētā sprieduma 234. punktā izdarītais konstatējums, kurš attiecas uz Dell apstrīdamās daļas novērtēšanu, pamatojoties uz Intel norādītājiem elementiem, kas nav 2004. gada izklājlapa, aplūkojot tos kopā, apstiprina šaubas par minētās apstrīdamās daļas novērtējumu strīdīgajā lēmumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">197</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šos vērtējumus, pārsūdzētā sprieduma 256. punktā Vispārējā tiesa secināja, ka Intel sniegtie pierādījumi var radīt šaubas tiesai par to, ka Dell apstrīdamā daļa bija jānosaka 7,1 % apmērā. Tādējādi – Vispārējās tiesas ieskatā – Komisija nav juridiski pietiekami pierādījusi minētās apstrīdamās daļas novērtējuma pamatotību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">198</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt pārsūdzētā sprieduma 257.–271. punktā Vispārējā tiesa pilnības labad izvērtēja Komisijas analīzes pamatotību attiecībā uz Dell apstrīdamo daļu attiecīgā laikposma sākotnējā daļā, proti, laikposmā no 2002. gada decembra līdz 2003. gada oktobrim. Šajā ziņā pārsūdzētā sprieduma 260. punktā Vispārējā tiesa uzsvēra, ka no 22. tabulas skaidri izriet, ka četros pirmajos šajā tabulā norādītajos ceturkšņos apstrīdamā daļa bija lielāka par vajadzīgo daļu, un tas tā ir arī tad, ja pieņem Komisijas veiktos vajadzīgās daļas un apstrīdamās daļas aprēķinus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">199</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izvērtējusi Komisijas šajā ziņā sniegtos argumentus, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 270. un 271. punktā uzskatīja, ka šai iestādei nav izdevies izskaidrot vai a posteriori apstiprināt atšķirību starp 22. tabulā norādītājiem rezultātiem, kas Intel ir pozitīvi, attiecībā uz pārkāpuma laikposma pirmajiem četriem ceturkšņiem, un tās secinājumu, kas izdarīts attiecībā uz visu šo laikposmu un saskaņā ar ko Intel nebija izturējusi TEK testu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">200</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējās tiesas galīgie apsvērumi par TEK testu attiecībā uz apstrīdētajām atlaidēm, kas piešķirtas Dell, ir ietverti pārsūdzētā sprieduma 283.–287. punktā, kuru saturs atspoguļots šā sprieduma 48.–51. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">201</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, kā to turklāt apgalvo Komisija, ka TEK tests – kāds tas veikts šajā lietā – ir ekonometriskais modelis, kurā izmanto ievadvērtības (input values) un kurš ļauj, pirmām kārtām, aprēķināt vajadzīgo daļu un, otrām kārtām, noteikt apstrīdamo daļu. Lai aprēķinātu vajadzīgo daļu, tiek ņemtas vērā dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma piešķirtās nosacījuma atlaides, vidējās novēršamās izmaksas un šī uzņēmuma vidējā pārdošanas cena. Lai aprēķinātu apstrīdamo daļu, tiek ņemti vērā ne tikai atlaižu saņēmēja uzņēmuma, bet arī citu iesaistīto tirgus dalībnieku aplēses attiecībā uz to vajadzību daļu, ko minētais saņēmējs var apmierināt, veicot iegādi no dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma konkurenta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">202</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi TEK testa rezultāts var parādīt, vai tāda cenu politika kā lojalitātes atlaides, kuru īsteno dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums un kurai ir pietiekami izteiktas iezīmes no tirgus seguma likmes, šo atlaižu piešķiršanas nosacījumu un kārtības, to ilguma un apmēra skatpunkta, spēj izstumt tikpat efektīvu konkurentu kā šis uzņēmums un tādējādi apdraudēt ar LESD 102. pantu aizsargāto konkurenci.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">203</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz Dell TEK testa pozitīvais vai negatīvais rezultāts, kā izriet no šā sprieduma 183.–186. punkta, ir atkarīgs no divu likmju, proti, apstrīdamās daļas un vajadzīgās daļas, kas izteiktas ar precizitāti līdz vienai zīmei aiz komata, salīdzinājuma. Lai aprēķinātu šīs likmes, Komisija pamatojas uz pieņēmumiem, kuros jāņem vērā daudzu skaitlisku datu kopums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">204</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, kā to arī apgalvo Komisija, ka ar to, ka dominējošā stāvoklī esošais uzņēmums apšauba kāda no aprēķiniem, kas veikti TEK testā, pareizību, nepietiek, lai atspēkotu Komisijas uz šādu testu balstīto secinājumu par lojalitātes atlaižu sistēmas spēju izstumt tikpat efektīvu konkurentu kā šis uzņēmums. Vēl nepieciešams, lai norādītais trūkums vai kļūda varētu mainīt testa rezultātu no negatīva uz pozitīvu, tādējādi radot pamatotas šaubas par Komisijas iegūtā rezultāta pamatotību un tātad par attiecīgo atlaižu spēju izstumt tikpat efektīvu konkurentu kā dominējošā stāvoklī esošais uzņēmums. Šāda veida šaubas var rasties tāpēc, ka aprēķinā ir pieļauta kļūda, vai tāpēc, ka pierādījumi ir ņemti vērā selektīvi vai nepilnīgi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">205</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā no pārsūdzētā sprieduma 213.–256. un 283. punkta izriet, ka Vispārējā tiesa savus apsvērumus par TEK testu attiecībā uz apstrīdētajām atlaidēm, kas piešķirtas Dell, nav balstījusi uz šaubām, kuras skartu Komisijas vērtējuma daļu, kam nebūtu izšķirošas nozīmes, vai uz vienkāršu pieņēmumu, ka šim testam bija iespējams cits rezultāts. Gluži pretēji – Vispārējā tiesa ir balstījusies uz faktu, ka visu nozīmīgo datu kopums, kuri būtu jāņem vērā, novērtējot Dell apstrīdamo daļu, un kuru izvērtējums – izņemot apgalvojumu par sagrozīšanu, kas tiks izvērtēts šī apelācijas sūdzības pamata trešajā daļā, – ir vienīgi Vispārējās tiesas kompetencē, proti, dati, no kuriem Komisija ir ņēmusi vērā tikai 2004. gada izklājlapu, liecina, ka šī apstrīdamā daļa, visticamāk, varētu būt lielāka ne tikai par likmi 7,1 %, ko izmantojusi Komisija, bet arī par vajadzīgo daļu, un tādējādi, ja tiktu ņemti vērā visi šie dati, TEK testa rezultāts varētu mainīties no negatīva uz pozitīvu. Tieši uz šī pamata Vispārējā tiesa, veicot neatkarīgu pierādījumu vērtējumu, secināja, ka Komisijas pieņēmums, saskaņā ar kuru šī apstrīdamā daļa bija 7,1 %, nav juridiski pietiekami pierādīts, un tāpēc secinājumi, kurus šī iestāde izdarījusi no TEK testa, ir nederīgi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">206</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija nevar izvirzīt derīgu argumentu par pretējo, pamatojoties tikai uz pārsūdzētā sprieduma 244. un 254. punkta formulējumu, saskaņā ar kuru strīdīgajā lēmumā ietverto aplēšu, kas attiecas uz Dell pieprasījuma daļas faktisku nodošanu AMD 2006. un 2007. gadā, esamība “ir pietiekama, lai pierādītu, ka pieņēmums par apstrīdamo daļu 7,1 % apmērā nebija vienīgais iespējamais, ko varēja paredzēt, un liek apšaubīt Komisijas [strīdīgajā] lēmumā veiktā novērtējuma pamatotību”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">207</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, no šo pārsūdzētā sprieduma punktu formulējuma, lasot tos kopsakarā ar minētā sprieduma 242. un 243. punktu, izriet, ka Vispārējā tiesa vēlējās uzsvērt, ka apstrīdamā daļa, kas pārsniegtu ne tikai 7,1 %, bet arī vajadzīgo daļu, bija iespējama, pat pamatojoties uz strīdīgajā lēmumā ietvertajām Komisijas aplēsēm. Tādējādi šo apstrīdamo daļu bija “iespējams paredzēt” pašai Komisijai, kura tomēr izvēlējās balstīties tikai uz 2004. gada izklājlapu. Turklāt Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 254. punktā ietverto vērtējumu ir izdarījusi pēc tam, kad minētā sprieduma 245.–251. punktā tā bija noraidījusi Komisijas argumentus, ar kuriem apstrīdēts datu par Dell pieprasījuma faktisku nodošanu AMD 2006. un 2007. gadā nozīmīgums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">208</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka Vispārējā tiesa nav ignorējusi TEK testa kā ekonometriskā modeļa, kas ļauj novērtēt apstrīdēto atlaižu spēju izstumt tikpat efektīvu konkurentu kā dominējošā stāvoklī esošais uzņēmums, raksturu, un tāpēc trešā apelācijas sūdzības pamata pirmā daļa ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro pamata daļu, kas attiecas uz izmantotā pierādīšanas standarta nepareizu piemērošanu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">209</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pakārtoti Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir nepareizi piemērojusi pierādīšanas standartu, kuru tā pati ir noteikusi pārsūdzētā sprieduma 166. punktā. It īpaši, kā Vispārējā tiesa norādījusi minētā sprieduma 217. punktā, 2004. gada izklājlapai, uz kuru Komisija ir balstījusies, lai aprēķinātu Dell apstrīdamo daļu, esot lielāka pierādījuma vērtība nekā Dell dokumentiem vai augstākās vadības paziņojumiem, uz kuriem atsaucas Intel. Šajos apstākļos apstāklis, ka pierādījumiem, uz kuriem atsaucas Intel, tomēr ir zināma pierādījuma vērtība, nepietiekot, lai liktu apšaubīt Komisijas norādītos pierādījumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">210</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Intel apstrīd šīs trešā apelācijas pamata daļas pamatotību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">211</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 166. punktā Vispārējā tiesa būtībā atgādināja, ka gadījumā, ja dominējošā stāvoklī esošais uzņēmums norāda uz iespēju, ka kāds apstāklis varētu ietekmēt Komisijas izmantoto pierādījumu pierādījuma vērtību, šim uzņēmumam juridiski pietiekamā veidā jāpierāda apstākļa, uz ko tas norāda, esamība un nozīmīgums, kā arī tas, kā šis apstāklis var ietekmēt apsūdzošo pierādījumu pierādījuma vērtību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">212</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, ka pārsūdzētā sprieduma 217. un 218. punktā ietvertie vērtējumi ir atbilde uz Intel argumentu, kas izklāstīts minētā sprieduma 215. punktā un saskaņā ar ko, pirmkārt, dokumentus, uz kuriem tā atsaucas, bija izstrādājusi Dell augstākā vadība, otrkārt, privātajā tiesvedībā starp Intel un AMD Delavēras štatā D1 ar zvērestu apstiprināja savas 2005. gada 10. novembra e‑pasta vēstules saturu un, treškārt, D3, proti, cits Dell vadītājs, šajā pašā tiesvedībā paziņoja, ka nebija nekāda pamata apšaubīt D1 izteikumu patiesumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">213</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 216. punktā Vispārējā tiesa uz šo konkrēto argumentu ir atbildējusi, ka uzņēmuma vārdā sniegto atbilžu – tādu kā atbilde, ko Dell sniegusi administratīvajā procesā, kurā tā iesniegusi 2004. gada izklājlapu, – ticamība ir augstāka par uzņēmuma darbinieku vai kāda tā vadītāja sniegto atbilžu ticamību. Tādējādi tieši no šī vispārējā principa skatpunkta Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 217. un 218. punktā ir norādījusi uz 2004. gada izklājlapas lielāku pierādījuma vērtību un detalizēto un precīzo raksturu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">214</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, pirmkārt, minētais vispārējais princips neietekmē Komisijas pienākumu ņemt vērā visus nozīmīgos apstākļus, novērtējot, vai LESD 102. panta pārkāpums var tikt juridiski pietiekami pierādīts. Šo vērtējumu vēl jo vairāk apstiprina apstāklis – kā Vispārējā tiesa norādījusi pārsūdzētā sprieduma 172. punktā –, ka arī 2004. gada izklājlapa bija Dell iekšējais dokuments, kurā bija izklāstīti potenciālie scenāriji, kādos varēja attīstīties Dell un AMD attiecības, palielinoties AMD iesaistei dažādos Dell darbības segmentos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">215</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, no detalizētas pierādījumu pārbaudes, ko Vispārējā tiesa veikusi pārsūdzētā sprieduma 220.–256. punktā, izriet, ka pierādījumiem, uz kuriem balstījās Intel, tā nav piedēvējusi lielāku pierādījuma vērtību kā 2004. gada izklājlapai, bet, veicot neatkarīgu pierādījumu izvērtējumu, ir uzskatījusi, ka šie pierādījumi juridiski pietiekami liek apšaubīt apstrīdamās daļas noteikšanas pamatotību 7,1 % apmērā, nevis konkrētajos augstākos līmeņos, kuri, ja tiktu izmantoti, būtu mainījuši TEK testa rezultātu par labu Intel. Turklāt pārsūdzētā sprieduma 257.–271. punktā Vispārējā tiesa arī uzskatīja, kā norādīts šā sprieduma 198. un 199. punktā, ka Komisija nav pierādījusi, ka Dell piešķirtās atlaides varēja ierobežot konkurenci attiecīgā laikposma sākotnējā daļā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">216</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka argumentāciju par Vispārējās tiesas noteiktā pierādīšanas standarta neievērošanu Komisija balsta uz pārsūdzētā sprieduma nepilnīgu izpratni.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">217</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc trešā apelācijas sūdzības pamata otrā daļa ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par trešo pamata daļu – pierādījumu sagrozīšanu, pārbaudot TEK testu attiecībā uz “Dell”, un Komisijas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">218</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vēl pakārtotāk – Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi pierādījumus, balstījusi savu lēmumu uz pretrunīgiem motīviem un pārkāpusi tās tiesības uz aizstāvību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">219</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">It īpaši pārsūdzētā sprieduma 239. punktā izklāstītajā apsvērumā, saskaņā ar kuru joprojām paliek šaubas par procentuālo daļu, ko galīgi varētu uzskatīt par Dell apstrīdamo daļu, un it īpaši par to, ka tā būtu jānosaka 7,1 % apmērā, esot pieļauta pierādījumu sagrozīšana. No pārsūdzētā sprieduma 204.–206. punkta izrietot, ka Intel savu argumentāciju galvenokārt balstīja uz trim dokumentiem, proti, D1 e‑pasta vēstuli, D5 e‑pasta vēstuli un I1 paziņojumu, kā arī uz šiem dokumentiem balstītām ekonomiskajām analīzēm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">220</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pirmajiem diviem dokumentiem Komisija apgalvo, ka, pārsūdzētā sprieduma 233. punktā izsecinot apstrīdamu daļu, kas varētu sasniegt 25 % no Dell vajadzībām, Vispārējā tiesa ir sajaukusi vajadzības, kuras Dell varētu apmierināt pie AMD pēc viena gada laikposma beigām, un minēto vajadzību vidējo rādītāju visā šajā laikposmā. Taču esot pašsaprotami, ka šis vidējais rādītājs bija mazāks par 25 %. Kā Vispārējā tiesa atzinusi pārsūdzētā sprieduma 218. punktā, Komisija pamatoti esot atsaukusies uz 2004. gada izklājlapā ietvertās informācijas precīzo un detalizēto raksturu, un tas pamatojot Dell apstrīdamo daļu 7,1 % apmērā. Tātad pretēji tam, ko Vispārējā tiesa norādījusi pārsūdzētā sprieduma 239. punktā, fakts, ka D1 e‑pasta vēstule pamato vērtējumu par Dell apstrīdamo daļu no 5,6 % līdz 10,4 %, neļaujot apšaubīt to, ka Dell apstrīdamā daļa bija jānosaka 7,1 % apmērā. Turklāt, lai noteiktu apstrīdamo daļu, pamatojoties uz šā sprieduma 219. punktā minētajiem dokumentiem, būtu jāparedz hipotētiski scenāriji par Dell apgādātāja nomaiņas no Intel uz AMD grafiku un apgādājamās daļas pieauguma līmeni, savukārt 2004. gada izklājlapā bija ietverta visa šim nolūkam nepieciešamā informācija. Pierādījumi, uz kuriem balstījusies Vispārējā tiesa, tai esot ļāvuši aprēķināt apstrīdamo daļu tikai diapazonu veidā, turpretim 2004. gada izklājlapā ietvertā precīzā un detalizētā informācija esot ļāvusi aprēķināt konkrētu skaitli, kā tas esot atzīts pārsūdzētā sprieduma 218. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">221</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz trešo dokumentu, proti, I1 paziņojumu, kas bija sagatavots izmeklēšanas vajadzībām un paredzēts, lai atbrīvotu Intel no jebkādas atbildības, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 227. punktā tā pierādījuma vērtību esot kvalificējusi kā vāju, vienlaikus minētā sprieduma 230. punktā cenzdamās atjaunot tā uzticamību, izmantojot pretrunīgu pamatojumu, kas liecina par šī paziņojuma sagrozīšanu. Proti, pierādījumiem ar vāju pierādījuma vērtību nevar dot priekšroku pār precīziem un detalizētiem pierādījumiem. Lai gan Vispārējā tiesa nav secinājusi, ka ar 2004. gada izklājlapu nevar pamatot strīdīgajā lēmumā no tās izdarītos secinājumus, tā esot piemērojusi kļūdainu kritēriju, noskaidrojot, vai Komisijas labi pamatotais vērtējums par apstrīdamo daļu 7,1 % apmērā bija vienīgais iespējamais, ko varēja paredzēt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">222</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Papildus tam, pārsūdzētā sprieduma 247. punktā uzskatot, ka Komisija, lai novērtētu apstrīdamo daļu, ir izmantojusi apsvērumus, kas izriet no Dell pieprasījuma daļas nodošanas AMD 2006. un 2007. gadā, Vispārējā tiesa esot sagrozījusi strīdīgo lēmumu. Komisija neesot ņēmusi vērā datus, kas datējami ar laiku pēc pārkāpuma izdarīšanas, tāpēc tā neesot atzinusi, ka apstrīdamā daļa pārkāpuma laikposmā varēja sasniegt 10,1 %. Strīdīgā lēmuma 1243. apsvērumā norādītais apstāklis, ka pieaugošais AMD īstenotais konkurences spiediens galu galā ļāvis AMD konkurēt, panākot apstrīdamo daļu, kas laikposmā no 2006. gada oktobra līdz 2007. gada jūnijam varētu sasniegt 10,1 %, noteikti nozīmē mazāku konkurences spiedienu pārkāpuma laikposmā. Vispārējās tiesas vērtējumi pārsūdzētā sprieduma 249.–251. punktā arī esot balstīti uz strīdīgā lēmuma 1245. un 1258. apsvēruma sagrozīšanu, jo šie vērtējumi esot balstīti uz principu, ka Komisija ņēmusi vērā datus par laikposmu pēc pārkāpuma izdarīšanas, lai aprēķinātu apstrīdamo daļu, un tajos neesot ņemti vērā no 22. tabulas izrietošie elementi. Pārsūdzētā sprieduma 250. punktā Vispārējā tiesa esot sajaukusi Dell kalendāros gadus un taksācijas gadus, kādēļ tā esot kļūdaini secinājusi, ka laikposms pēc pārkāpuma izdarīšanas ir ticis ņemts vērā TEK testā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">223</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt pretēji pārsūdzētā sprieduma 263. punktā Vispārējās tiesas sniegtajam vērtējumam neesot konstatējama pretruna starp to, kas izriet no strīdīgā lēmuma 1256. apsvēruma, saskaņā ar kuru Intel pārkāpuma laikposmā vismaz četros ceturkšņos ir sekmīgi izturējusi TEK testu, un to, kas izriet no Komisijas secinājumiem šī paša lēmuma 1281. un 1282. apsvērumā, saskaņā ar kuriem visā šajā laikposmā par labu Dell piešķirtās atlaides varēja izraisīt izstumšanas iedarbību. Proti, minētā lēmuma 1263. apsvērumā esot vienīgi salīdzināta vajadzīgā daļa un apstrīdamā daļa, savukārt šī paša lēmuma 1281. apsvērumā esot ietverts visaptverošs vērtējums par apstrīdēto atlaižu spēju izstumt konkurenci, ņemot vērā arī pastiprinošos faktorus, kuri Komisijai neesot bijis jānosaka skaitliski un kuru esamību Intel neesot apstrīdējusi. Šie pastiprinošie faktori, kuri esot daļa no TEK testa konteksta un kuriem esot nozīme, novērtējot apstrīdēto atlaižu spēju izstumt tikpat efektīvu konkurentu kā Intel, esot pastāvējuši arī pārkāpuma laikposma pirmajos četros ceturkšņos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">224</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdzīgi pārsūdzētā sprieduma 268. punktā minētais apsvērums par to, ka Komisija nebija ņēmusi vērā apstrīdamās daļas 17,3 %, 22,5 % un 24,2 % apmērā, kas arī izrietot no 2004. gada izklājlapas, esot balstīts uz strīdīgā lēmuma 1212. apsvēruma sagrozīšanu. Proti, Vispārējās tiesas minētās procentuālās daļas attiecoties uz laikposmiem, kuri ir vēlāki par apstrīdamās daļas aprēķinam vērā ņemto laikposmu un kuros Dell – pēc tam, kad tai bija izdevies panākt akceptu tirgū attiecībā uz saviem datoriem, kas aprīkoti ar AMD ražotajiem CPU x86, – esot varējusi palielināt šo CPU iegādes procentuālo daļu. Tas, ka Vispārējā tiesa kvalificē šos lielākus skaitļus kā “apstrīdamo daļu”, parādot, ka tā pieļāvusi kļūdu, uzskatīdama, ka minētie skaitļi liek apšaubīt Komisijas konstatējumu par apstrīdamo daļu 7,1 % apmērā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">225</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī strīdīgā lēmuma sagrozīšana esot ietekmējusi apsvērumu, kuru Vispārējā tiesa ir sniegusi pārsūdzētā sprieduma 270. punktā un saskaņā ar kuru Komisijas argumenti neļauj paskaidrot vai a posteriori apstiprināt atšķirību starp rezultātiem, ko Komisija norādījusi 22. tabulā par pārkāpuma laikposma pirmajiem četriem ceturkšņiem, un tās secinājumu attiecībā uz visu šo laikposmu, ka Intel nebija izturējusi TEK testu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">226</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot – Vispārējai tiesai esot bijis jāņem vērā ekonomiskās analīzes, kuras Komisija iesniedza tiesvedības laikā un kuru mērķis bija pierādīt, ka, pat pieņemot, ka apstrīdamā daļa būtu jāaprēķina, pamatojoties uz šā sprieduma 219. punktā minētajiem dokumentiem, no tiem nevar izsecināt apstrīdamo daļu no 12,5 % līdz 17,5 %. Atsakoties šādi rīkoties, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 235., 236., 252. un 253. punktā esot pārkāpusi Komisijas tiesības uz aizstāvību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">227</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Intel apstrīd šīs trešā apelācijas pamata daļas pamatotību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">228</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iebilduma, kas attiecas uz pierādījumu sagrozīšanu, izņēmuma raksturu, saskaņā ar LESD 256. pantu, Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta pirmo daļu un Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunktu apelācijas sūdzības iesniedzējam ir konkrēti jānorāda, kurus pierādījumus sagrozījusi Vispārējā tiesa, un jāidentificē kļūdas vērtējumā, kuru dēļ, viņaprāt, Vispārējā tiesa šo sagrozīšanu ir izdarījusi. Šādai sagrozīšanai ir acīmredzami jāizriet no lietas materiāliem tādējādi, ka nav jāveic jauna faktu un pierādījumu izvērtēšana (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 25. jūlijs, QuaMa Quality Management/EUIPO, C‑139/17 P, EU:C:2018:608, 34. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">229</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan pierādījumu sagrozīšana var izpausties kā dokumenta interpretācija, kas ir pretrunā tā saturam, šādas sagrozīšanas konstatēšanai nepietiek pierādīt, ka šo dokumentu varēja interpretēt atšķirīgi no Vispārējās tiesas sniegtās interpretācijas. Šajā nolūkā jāpierāda, ka Vispārējā tiesa ir acīmredzami pārsniegusi šī dokumenta saprātīgas izvērtēšanas robežas, tostarp interpretējot to pretēji tā tekstam (spriedumi, 2021. gada 25. februāris, Dalli/Komisija, C‑615/19 P, EU:C:2021:133, 139. punkts, un 2023. gada 23. marts, PV/Komisija, C‑640/20 P, EU:C:2023:232, 134. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">230</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka pārsūdzētā sprieduma tekstu par Dell piemēroto TEK testu veido daļa, kas attiecas uz apstrīdamās daļas vērtējumu (pārsūdzētā sprieduma 171.–271. punkts), daļa, kas attiecas uz alternatīvu aprēķinu, kuru Komisija veikusi, lai apstiprinātu, ka Dell piešķirtās apstrīdētās atlaides varēja izstumt tikpat efektīvu konkurentu kā Intel (minētā sprieduma 272.–276. punkts), un daļa, kas attiecas uz tādu noteiktu faktoru ņemšanu vērā, kuri, ja tie būtu iekļauti TEK testā, saskaņā ar strīdīgo lēmumu pastiprinātu aplēses par šo atlaižu izstumšanas spēju. Šie pastiprinošie faktori bija, pirmkārt, tas, ka Dell esot skaidri uzskatījusi, ka līdztekus jebkādai apstrīdēto atlaižu zaudēšanai notiktu arī to apstrīdēto atlaižu palielināšanās, ko Intel piešķir OEM, kuri ir Dell konkurenti, un, otrkārt, tas, ka apstrīdamās daļas aplēsē nav ņemts vērā fakts, ka Dell iegādājās no Intel arī citus izstrādājumus, kas nav mikroprocesori CPU x86, it īpaši mikroshēmojumus (minētā sprieduma 177. un 277.–282. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">231</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Daļa, kas attiecas uz Dell apstrīdamās daļas novērtējumu, ir iedalāma trīs apakšdaļās. Pirmā apakšdaļa, kas ietver pārsūdzētā sprieduma 189.–201. punktu, attiecas uz Intel argumentiem par tiesiskās drošības principu, kurus Vispārējā tiesa ir noraidījusi. Otrā apakšdaļa, kas ietver minētā sprieduma 202.–256. punktu, attiecas uz Intel argumentiem, kuru mērķis ir apstrīdēt Komisijas konstatēto apstrīdamo daļu 7,1 % apmērā un kurus Vispārējā tiesa apmierināja. Trešā apakšdaļa, kas ietver minētā sprieduma 257.–271. punktu, attiecas uz Intel apgalvojumiem par pārkāpuma laikposma sākotnējo daļu no 2002. gada decembra līdz 2003. gada oktobrim, kurus Vispārējā tiesa izvērtēja tikai pilnības labad un arī apmierināja.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">232</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Daļā, kas attiecas uz Komisijas veikto alternatīvo aprēķinu, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 276. punktā secināja, ka ar to nav pierādīts, ka Intel atlaižu prakse varēja radīt izstumšanas iedarbību visā pārkāpuma laikposmā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">233</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Daļā par pastiprinošajiem faktoriem Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 282. punktā uzskatīja, ka šie faktori strīdīgajā lēmumā tika iekļauti kā elementi, kas varēja pastiprināt pamata pārbaudi attiecībā uz izstumšanas iedarbību, ko radīja apstrīdētās atlaides, un ka Komisija nebija tās pienācīgi analizējusi attiecībā uz to ietekmi uz minēto atlaižu izstumšanas spējas novērtējumu. Tādējādi saskaņā ar šo pārsūdzētā sprieduma punktu Vispārējā tiesa nevar lietderīgi pārbaudīt to ņemšanu vērā, kā arī nevar aizstāt Komisijas pamata vērtējumu par atlaižu, kuras Intel bija piešķīrusi Dell, spēju radīt izstumšanas iedarbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">234</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Argumenti, ko Komisija izvirza, lai pamatotu iebildumu par pierādījumu sagrozīšanu, attiecas uz pārsūdzētā sprieduma daļas, kas attiecas uz Dell apstrīdamās daļas vērtējumu, divām pēdējām apakšdaļām, kā arī uz pastiprinošajiem faktoriem (skat. šā sprieduma 231. un 233. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">235</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, kā izriet no pārsūdzētā sprieduma 203. un 240. punkta, Intel argumentāciju, kuras mērķis bija apstrīdēt Komisijas attiecībā uz Dell konstatēto apstrīdamo daļu 7,1 % apmērā, Vispārējā tiesa ir izvērtējusi divos posmos. Pirmām kārtām, minētā sprieduma 203.–239. punktā Vispārējā tiesa izvērtēja pierādījumus, uz kuriem balstījusies Intel, lai apstrīdētu minēto daļu, un, otrām kārtām, minētā sprieduma 240.–255. punktā tā izvērtēja Intel argumentus par Dell pieprasījuma faktisku nodošanu AMD 2006. un 2007. gadā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">236</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā, pirmkārt, Komisijas arguments, ka Vispārējā tiesa esot sagrozījusi D1 e‑pasta vēstuli vai D5 e‑pasta vēstuli, sajaucot apjomu, kādā Dell vajadzības tika nodotas AMD pēc viena gada laikposma beigām, un Dell apstrīdamo daļu, ir balstīts uz kļūdainu pārsūdzētā sprieduma izpratni. Proti, tostarp no pārsūdzētā sprieduma 204., 233. un 234. punkta izriet, ka Vispārējā tiesa nošķir CPU x86 iegādes apjoma nodošanas no Intel uz AMD jēdzienu, no vienas puses, un apstrīdamās daļas jēdzienu, no otras puses. It īpaši minētajos punktos Vispārējā tiesa norāda, ka prognozētais 25 % nodošanas apjoms saskaņā ar lietas dalībnieku aplēsēm varēja izpausties kā apstrīdamā daļa no 12,5 % līdz 17,5 %, un tā šo apjoma nodošanu salīdzina ar 7 %, kurus Komisija ņēmusi vērā, lai noteiktu apstrīdamo daļu 7,1 % apmērā. Šajos apstākļos jākonstatē – it kā izvirzīdama apgalvojumu par sagrozīšanu, Komisija, atsaucoties uz 2004. gada izklājlapas lielāku pierādījuma vērtību salīdzinājumā ar D1 e‑pasta vēstuli, patiesībā cenšas panākt, lai Tiesa no jauna izvērtētu pierādījumus. Tāpēc šī argumentācija jānoraida kā nepieņemama.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">237</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, runājot par Komisijas argumentāciju attiecībā uz I1 paziņojumu, no pārsūdzētā sprieduma 233. punkta izriet, ka šis paziņojums ir bijis tikai viens no četriem elementiem, uz kuriem Vispārējā tiesa balstījusies, lai tajā pašā punktā secinātu, ka Dell pieprasījuma nodošana AMD varēja sasniegt līdz 25 % no CPU x86 apjoma, nevis 7 %, kā izriet no 2004. gada izklājlapas. Turklāt Komisija konkrēti nenorāda, kurus pierādījumus Vispārējā tiesa esot sagrozījusi. Šajos apstākļos aplūkojamais arguments patiesībā nav par I1 paziņojuma sagrozīšanu šā sprieduma 228. un 229. punktā izklāstītajā izpratnē, bet gan drīzāk ir vērsts uz to, lai panāktu, ka Tiesa no jauna izvērtē šo pierādījumu un tā nozīmīgumu starp visiem Vispārējās tiesas pārbaudītajiem pierādījumiem, tāpēc tas jānoraida kā nepieņemams.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">238</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, attiecībā uz argumentiem, ar kuriem Komisija apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 247.–251. punktā izklāstītajos Vispārējās tiesas vērtējumos par to datu ņemšanu vērā, kas izriet no faktiskas Dell pieprasījuma daļas nodošanas AMD 2006. un 2007. gadā, proti, pēc pārkāpuma laikposma, kas beidzās 2005. gada decembrī, esot sagrozīts strīdīgais lēmums, ir jānorāda sekojošais.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">239</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 247. un 248. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka Komisija nevar atsaukties uz to pierādījumu nozīmīgumu, kas izriet no Dell pieprasījuma daļas nodošanas AMD 2006. un 2007. gadā, lai atspēkotu Intel argumentāciju par viena gada laikposma sākumpunktu apstrīdamās daļas aprēķinā, tajā pašā laikā noliedzot šo pašu elementu nozīmīgumu precīzas apstrīdamās daļas likmes novērtējumā. Pretēji tam, ko apgalvo Komisija, pieņemot šo principiālo nostāju, kurā ir kritizēta Komisijas veiktā selektīvā pierādījumu izmantošana, Vispārējā tiesa nav secinājusi, ka šī iestāde, lai izvērtētu apstrīdamo daļu, bija izmantojusi apsvērumus, kas izriet no Dell pieprasījuma daļas nodošanas AMD 2006. un 2007. gadā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">240</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt pārsūdzētā sprieduma 249. punktā Vispārējā tiesa noraidīja Komisijas argumentu, kuru tā bija izvirzījusi papildu apsvērumos par lietas nodošanu atpakaļ un saskaņā ar kuru Dell pieprasījuma daļas faktiskas nodošanas AMD 2006. un 2007. gadā nozīmīgums būtu jārelativizē, ņemot vērā Intel piešķirto apstrīdēto atlaižu pieaugumu šajā laikposmā. Šajā ziņā Vispārējā tiesa norādīja, ka Komisija nav koriģējusi strīdīgā lēmuma 1245. apsvērumā norādīto apstrīdamo daļu, kas novērtēta no 8,2 % līdz 10,1 %, lai ņemtu vērā šo apstākli. No šī pārsūdzētā sprieduma punkta neizriet, ka Vispārējā tiesa būtu secinājusi, ka Komisija bija izmantojusi apstrīdamās daļas likmes no 8,2 % līdz 10,1 % attiecībā uz pārkāpuma laikposmu. Vispārējā tiesa tajā tikai norāda, ka tad, ja Komisija būtu uzskatījusi, ka noteikts faktors ietekmē šī lēmuma 1245. apsvērumā minēto likmju ticamību, tai šīs likmes bija jākoriģē, lai ņemtu vērā šo faktoru.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">241</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 250. punktā Vispārējā tiesa atsaucas uz citu argumentu, kuru Komisija izvirzījusi papildu apsvērumos par lietas nodošanu atpakaļ un saskaņā ar kuru TEK testā esot “iekļautas” faktiskās AMD tirgus daļas Dell iepirkumos 2006. un 2007. gadā un šo aprēķinu rezultāti apstiprina strīdīgajā lēmumā izdarītos konstatējumus “par laikposmu, kas beidzās 2005. gadā”. Šajā ziņā pārsūdzētā sprieduma 251. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka Komisija nav koriģējusi 2005. gadam izmantoto apstrīdamo daļu, pamatojoties uz šā lēmuma 1245. apsvērumā veiktajiem aprēķiniem, kas attiecas uz laikposmu pēc pārkāpuma. Proti, bez šādas korekcijas nav iespējams apgalvot, ka minētajā lēmumā veikto aprēķinu rezultāti apstiprina šajā pašā lēmumā izdarītos konstatējumus attiecībā uz pārkāpuma laikposmu, vēl jo vairāk tāpēc, ka šie rezultāti norāda uz lielu apstrīdamo daļu, ar kuru drīzāk tiktu apšaubīti šie konstatējumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">242</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No šiem apsvērumiem izriet, ka Vispārējā tiesa ir pareizi nošķīrusi TEK testa datus, kuri attiecas uz pārkāpuma laikposmu, un datus, kas attiecas uz laikposmu pēc pārkāpuma izdarīšanas un kas nav daļa no šī testa. Tādējādi Vispārējā tiesa, atbildot uz Intel argumentiem, pārbaudīja Komisijas vērtējumu pamatotību attiecībā uz to datu nozīmīgumu, kas attiecas uz laikposmu pēc pārkāpuma izdarīšanas, nesagrozot atbilstošo strīdīgā lēmuma apsvērumu saturu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">243</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt nevar piekrist Komisijas argumentiem, saskaņā ar kuriem Vispārējā tiesa esot pārkāpusi tās tiesības uz aizstāvību, pārsūdzētā sprieduma 236. un 253. punktā atsakoties ņemt vērā šā sprieduma 235. un 252. punktā minētās papildu analīzes, ko Komisija pirmoreiz iesniegusi tiesvedības laikā, lai atspēkotu pierādījumus, kurus Intel esot pirmoreiz iesniegusi tiesvedībā Vispārējā tiesā. Proti, kā izriet no šā sprieduma 156.–161. punkta, Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā Intel pirmoreiz tiesvedībā Vispārējā tiesā iesniegtos pierādījumus, tāpēc Komisijas izvirzītie argumenti šī apelācijas sūdzības pamata atbalstam katrā ziņā ir balstīti uz kļūdainu premisu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">244</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šā sprieduma 235.–243. punktā izklāstīto, Komisijas argumenti par vērtējumu, ko Vispārējā tiesa tikai pilnības labad veikusi pārsūdzētā sprieduma 257.–271. punktā par Dell apstrīdamās daļas analīzi attiecībā uz pārkāpuma laikposma sākotnējo daļu no 2002. gada decembra līdz 2003. gada oktobrim, jānoraida kā neiedarbīgi. Proti, kā precizēts pārsūdzētā sprieduma 257. punktā, Vispārējā tiesa ir veikusi šo vērtējumu, lai gan pārsūdzētā sprieduma 256. punktā izdarītais secinājums, saskaņā ar kuru Komisija nav juridiski pietiekami pierādījusi strīdīgajā lēmumā veiktā vērtējuma par Dell apstrīdamo daļu pamatotību, pats par sevi atspēko Komisijas veikto šīs apstrīdamās daļas novērtējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">245</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot – Komisijas arguments par to, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, pieprasot skaitliski noteikt pastiprinošos faktorus, uz kuriem atsaukusies Komisija, lai pierādītu apstrīdēto atlaižu spēju izstumt tikpat efektīvu konkurentu kā Intel, ir balstīts uz pārsūdzētā sprieduma 278.–282. punkta kļūdainu izpratni. No šiem punktiem izriet, ka Vispārējā tiesa ir noraidījusi strīdīgajā lēmumā veikto analīzi par Dell piešķirto apstrīdēto atlaižu nodošanu tās konkurentiem un šo atlaižu zaudēšanu saistībā ar mikroshēmojumu iegādi, pamatojoties uz to, ka, tā kā šajā ziņā nav veikts skaitlisks vērtējums, Vispārējai tiesai nebija iespējams lietderīgi pārbaudīt, vai šie divi pastiprinošie faktori varēja kompensēt trūkumus, kas izriet no TEK testā pieļautajām kļūdām attiecībā uz Dell apstrīdamo daļu, vai pierādīt minēto atlaižu izstumšanas spēju. Tātad Vispārējā tiesa nevis ir uzskatījusi, ka pastiprinošie faktori būtu precīzi skaitliski jānosaka visos apstākļos, bet gan ka gadījumā, ja ar šiem faktoriem būtu jāaizstāj Komisijas galvenā analīze par Dell piešķirto apstrīdēto atlaižu spēju izstumt tikpat efektīvu konkurentu kā Intel, to novērtējumam būtu jābūt piemērotam, lai pierādītu šo spēju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">246</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka pamata trešā daļa un trešais apelācijas sūdzības pamats kopumā ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par ceturto apelācijas sūdzības pamatu – vairākām tiesību kļūdām un Komisijas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu saistībā ar TEK testa pārbaudi attiecībā uz “HP”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">247</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtajam apelācijas sūdzības pamatam ir divas daļas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo pamata daļu – tiesību kļūdām, kas esot pieļautas, pārbaudot TEK testu attiecībā uz “HP”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">248</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisijas ieskatā, pārsūdzētā sprieduma 319. un 335. punktā nospriežot, ka HP vajadzīgās daļas aprēķins neļauj secināt, ka tai piešķirtās apstrīdētās atlaides varēja izstumt konkurenci laikposmā no 2002. gada 1. novembra līdz 2003. gada 30. septembrim, Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā esot pieļāvusi tiesību kļūdas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">249</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, pirmkārt, Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir piemērojusi kļūdainu pierādīšanas standartu, kas, runājot par TEK testu attiecībā uz HP, pārsūdzētā sprieduma 292.–320. punktu esot padarījis par prettiesiskiem. Tādējādi Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, pārsūdzētā sprieduma 335. punktā uzskatīdama, ka Komisija nav pierādījusi, ka laikposmā no 2002. gada novembra līdz 2005. gada maijam HP piešķirtās apstrīdētās atlaides varēja radīt pret konkurenci vērstu izstumšanas iedarbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">250</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">It īpaši – Vispārējā tiesa neesot apstrīdējusi, ka strīdīgajā lēmumā bija norādīta arī vajadzīgā daļa laikposmam no 2002. gada novembra līdz 2003. gada septembrim. Tomēr pārsūdzētā sprieduma 304. un 305. punktā Vispārējā tiesa esot kritizējusi faktu, ka, lai noteiktu šo daļu, Komisija ir pamatojusies uz skaitļiem, kas iegūti no to skaitļu summas vai vidējās aritmētiskās vērtības, kuri attiecas tikai uz trim ceturkšņiem, proti, 2003. gada ceturto ceturksni, kā arī 2004. gada pirmo un otro ceturksni. Toties šie skaitļi esot pietiekami reprezentatīvi attiecībā uz visu pirmā starp Intel un HP noslēgtā nolīguma, kas bija spēkā no 2002. gada novembra līdz 2004. gada maijam (turpmāk tekstā – “HPA 1 nolīgums”), laikposmu, un šī iemesla dēļ Komisija uz tiem esot balstījusies.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">251</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi Vispārējā tiesa esot kritizējusi to, kā Komisija ir izvēlējusies ekonomisko parametru, šajā gadījumā – atsauces laikposmu, kas izvēlēts vajadzīgās daļas aprēķināšanai. Šis ekonomiskais parametrs neesot faktisks jautājums, bet gan sarežģīta ekonomiska vērtējuma aspekts, attiecībā uz kuru Komisijai esot plaša novērtējuma brīvība, un tāpēc Vispārējās tiesas kontrolei esot jāaprobežojas ar pārbaudi par to, vai, iespējams, pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, piemēram, vai Komisija ir izmantojusi prettiesisku metodi. Taču Intel neesot iesniegusi alternatīvu aprēķinu saistībā ar attiecīgajiem ceturkšņiem un Komisijas pieeja katrā ziņā esot bijusi labvēlīga Intel. Šajos apstākļos Vispārējā tiesa Komisijas argumentāciju esot aizstājusi ar savējo.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">252</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt metodoloģiskā izvēle, ko veikusi Komisija, lai noteiktu šo atsauces laikposmu, esot balstīta uz netiešu pamatojumu, kas izriet, pirmām kārtām, no tā, ka strīdīgā lēmuma 35. tabulā vajadzīgā daļa ir norādīta kā tāda, kas attiecas uz visu HPA 1 nolīguma darbības laiku, un, otrām kārtām, no tā – kā izklāstīts strīdīgā lēmuma 346. apsvērumā –, ka izšķirošākais faktors, proti, HP piešķirto apstrīdēto atlaižu apmērs, ir palicis nemainīgs visā laikposmā, uz kuru attiecas minētais nolīgums, un Intel to neesot apstrīdējusi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">253</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, atsakoties ņemt vērā, no vienas puses, ka Intel administratīvā procesa gaitā nebija apstrīdējusi laikposmus, kurus Komisija izmantojusi savos aprēķinos paziņojumā par iebildumiem, un, no otras puses, ka šis uzņēmums šos laikposmus pat ir izmantojis saviem aprēķiniem, kurus tas iesniedza Komisijai minētajā procesā, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">254</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, pat ja tiktu pieņemts, ka Vispārējās tiesas vērtējums, saskaņā ar kuru Komisija nav pierādījusi pret konkurenci vērstu izstumšanas iedarbību laikposmā no 2002. gada novembra līdz 2003. gada septembrim, ir pamatots, tas neattaisno secinājumu – kā Vispārējā tiesa to izdarījusi pārsūdzētā sprieduma 335. punktā –, ka šī kļūda ir ietekmējusi visu analīzi, atbilstoši kurai HP piešķirtās apstrīdētās atlaides varēja izstumt konkurenci laikposmā no 2002. gada novembra līdz 2005. gada maijam, kas ietver laikposmu no 2004. gada jūnija līdz 2005. gada maijam, uz kuru attiecas otrais starp Intel un HP parakstītais nolīgums (turpmāk tekstā – “HPA 2 nolīgums”). Gluži pretēji, kā Vispārējā tiesa atzinusi pārsūdzētā sprieduma 525. punktā, TEK tests varot tikt uzskatīts par pārliecinošu attiecībā uz laikposmu no 2003. gada oktobra līdz 2005. gada maijam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">255</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtkārt, pārsūdzētā sprieduma 334. punktā secinot, ka strīdīgais lēmums nav juridiski pietiekami pamatots attiecībā uz pastiprinošajiem faktoriem, Vispārējā tiesa noteikti ir atsaukusies uz diviem šajā lēmumā vērā ņemtajiem pastiprinošajiem faktoriem, kas minēti pārsūdzētā sprieduma 321. punktā, proti, to, ka Komisija ir izmantojusi Intel labvēlīgākus skaitļus, un risku, ka apstrīdētās atlaides, kas sākotnēji bija paredzētas HP, tiks nodotas citam tās konkurentam. Taču Vispārējā tiesa esot izvērtējusi strīdīgā lēmuma pamatojumu tikai attiecībā uz otro no šiem faktoriem, tātad pārsūdzētais spriedums neesot pat netieši pamatots attiecībā uz pirmo no šiem faktoriem. Katrā ziņā, pārsūdzētā sprieduma 328., 331. un 334. punktā nospriežot, ka strīdīgais lēmums nebija juridiski pietiekami pamatots attiecībā uz otro pastiprinošo faktoru, Vispārējā tiesa arī esot pieļāvusi tiesību kļūdu. Šajā ziņā Komisija tostarp norāda, ka Vispārējā tiesa patiesībā esot prasījusi Komisijai pārsniegt vērtējumu par apstrīdēto atlaižu spēju izstumt tikpat efektīvu konkurentu kā Intel un noteikt izstumšanas iedarbību skaitliski, atsaucoties uz elementu, kas nav saistīts ar TEK testa parametriem un ir hipotētisks. Tātad, pat ja Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā būtu pamatoti uzskatījusi, ka strīdīgajā lēmumā nav pierādīta pret konkurenci vērstas izstumšanas iedarbības esamība laikposmā no 2002. gada novembra līdz 2003. gada septembrim, pārsūdzētā sprieduma 335. punktā izdarītais vispārīgais secinājums esot kļūdains.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">256</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Intel apstrīd Komisijas argumentu pamatotību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">257</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Faktiskos apstākļus saistībā ar HP piešķirtajām apstrīdētajām atlaidēm Vispārējā tiesa ir izklāstījusi pārsūdzētā sprieduma 288. un 289. punktā. No šiem punktiem izriet, ka laikposmam no 2002. gada novembra līdz 2005. gada maijam Intel bija noslēgusi ar HP divus secīgus nolīgumus par uzņēmumiem paredzēto galddatoru aprīkošanu ar CPU x86. Pirmais no šiem nolīgumiem, proti, HPA 1 nolīgums, attiecās uz laikposmu no 2002. gada novembra līdz 2004. gada maijam, savukārt otrais, t.i., HPA 2 nolīgums, – uz laiku no 2004. gada jūnija līdz 2005. gada maijam. Šajos nolīgumos paredzēto atlaižu piešķiršana bija pakārtota nerakstītam nosacījumam, ka HP no Intel iegādāsies vismaz 95 % no savu uzņēmumiem paredzēto galddatoru aprīkošanai nepieciešamajiem CPU x86. Saskaņā ar pārsūdzētā sprieduma 288. punktu, kurā šajā ziņā ir atsauce uz strīdīgā lēmuma 1406. apsvērumu, Komisija, pamatojoties uz TEK testu, ir secinājusi, ka šīs atlaides varēja radīt pret konkurenci vērstu izstumšanas iedarbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">258</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar pārsūdzētā sprieduma 298., 299., 303. un 321. punktu šis secinājums ir balstīts, pirmkārt, uz salīdzinājumu starp apstrīdamo daļu un vajadzīgo daļu un, otrkārt, uz diviem pastiprinošajiem faktoriem. Šie faktori bija, pirmām kārtām, tas, ka Komisija izmantojusi Intel labvēlīgākos skaitļus, un, otrām kārtām, tas, ka gadījumā, ja HP savus CPU x86 pirkumus pārnestu uz AMD, Intel savukārt varētu HP sākotnēji paredzētās apstrīdētās atlaides nodot citam HP konkurentam, piemēram, Dell.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">259</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No pārsūdzētā sprieduma 299. punkta izriet, ka saskaņā ar strīdīgo lēmumu Komisija HP apstrīdamo daļu bija noteikusi 7 % apmērā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">260</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt vajadzīgā daļa ir norādīta strīdīgā lēmuma 1334. apsvērumā ietvertajā 34. tabulā (turpmāk tekstā – “34. tabula”), uz kuru ir atsauce pārsūdzētā sprieduma 303. punktā. Šīs tabulas pēdējā kolonnā norādīts, ka laikposmā no 2003. taksācijas gada trešā ceturkšņa līdz 2006. taksācijas gada trešajam ceturksnim vajadzīgā daļa bija no 9,7 %, kas ir 2003. taksācijas gada ceturtajam ceturksnim aprēķinātā vērtība, līdz 18,9 %, kas ir 2005. taksācijas gada pirmajam ceturksnim aprēķinātā vērtība. Tādējādi Komisija strīdīgā lēmuma 1387. apsvērumā, uz kuru ir atsauce pārsūdzētā sprieduma 298. punktā, uzskatīja, ka vajadzīgā daļa bija lielāka par apstrīdamo daļu visā pārkāpuma laikposmā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">261</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt strīdīgā lēmuma 1337. apsvērumā ietvertā 35. tabula, uz kuru ir atsauce pārsūdzētā sprieduma 292. punktā, atbilstoši šajā apsvērumā norādītajam pierāda Komisijas secinājuma pamatotību, un šī tabula ir sagatavota tādā veidā, kas varētu likt domāt, ka tā aptver visu laikposmu, uz kuru attiecas HPA 1 nolīgums. Šajā tabulā ir norādīta vajadzīgā daļa 10,6 % apmērā par laikposmu, uz kuru attiecas HPA 1 nolīgums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">262</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No pārsūdzētā sprieduma 291. punkta izriet, ka Intel tostarp pārmeta Komisijai četras kļūdas, no kurām pirmā attiecas uz apstrīdamo daļu, otrā – uz apstrīdēto atlaižu nosacītās daļas apmēru, trešā ir saistīta ar pārbaudīto pārkāpuma laikposmu un ceturtā – ar vērā ņemtajiem pastiprinošajiem faktoriem. Vispārējā tiesa savu analīzi ir vērsusi uz trešajā un ceturtajā kārtā minētajām kļūdām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">263</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pārbaudīto pārkāpuma laikposmu Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 303. punktā norādīja, ka 34. tabula attiecas uz laikposmu no 2003. taksācijas gada ceturtā ceturkšņa līdz 2005. taksācijas gada trešajam ceturksnim, tādējādi tajā nav ietverti dati par 2002. gada novembri un decembri, kā arī 2003. taksācijas gada pirmajiem trim ceturkšņiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">264</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdzīgi pārsūdzētā sprieduma 304. punktā Vispārējā tiesa uzsvēra, ka skaitļi attiecībā uz HPA 1 nolīgumu, kas ietverti 35. tabulas pirmajā rindā, ir 34. tabulas pirmajās trīs rindās norādīto skaitļu summa vai vidējā aritmētiskā vērtība. Šī vērtējuma pamatā esošās detaļas Vispārējā tiesa ir izklāstījusi minētā sprieduma 305. punktā, tā 306. punktā piebilstot, ka Komisija nav apgalvojusi, ka šī matemātiskā saikne ir sakritības rezultāts vai ka dažādās identificētās vērtības par trim iztrūkstošajiem ceturkšņiem, kā arī nākamajiem trim ceturkšņiem ir identiskas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">265</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 307. punktā secināja, ka Komisija 2002. gada novembri un decembri, kā arī 2003. taksācijas gada pirmos trīs ceturkšņus faktiski nav ņēmusi vērā aprēķinos, kuru rezultātā tika iegūti 35. tabulā norādītie skaitļi. Tajā pašā punktā Vispārējā tiesa piebilst, ka HPA 1 nolīguma darbības laikam atbilstošais vajadzīgās daļas aprēķins, kurā tika iegūti 34. un 35. tabulā norādītie rezultāti, tādējādi neaptver visu laikposmu no 2002. gada novembra līdz 2005. gada maijam, attiecībā uz kuru Komisija uzskatīja, ka tā varēja pierādīt pret konkurenci vērstas izstumšanas iedarbības esamību, ko radīja HP piešķirtās apstrīdētās atlaides.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">266</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 308.–320. punktā Vispārējā tiesa noraidīja, pirmkārt, Komisijas argumentus par to, ka uz ceturkšņiem balstīta aprēķina rezultāts būtiski neatšķiroties no it kā veiktā kopējā aprēķina rezultāta, un, otrkārt, tās argumentus, kas balstīti uz atsaucēm uz iebildumu raksta pielikumu un atbildes raksta uz repliku pielikumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">267</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz Komisijas argumentiem par to, ka TEK tests ietver sarežģītus ekonomiskus vērtējumus, attiecībā uz kuriem šai iestādei ir novērtējuma brīvība, kas Vispārējai tiesai esot bijusi jāievēro, jāatgādina, ka Komisija ir veikusi TEK testu, lai pierādītu, ka apstrīdētajām atlaidēm piemīt spēja izstumt tikpat efektīvu konkurentu kā Intel.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">268</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā ģenerāladvokāte būtībā norādījusi secinājumu 83.–85. punktā, vajadzīgās daļas aprēķins ietver metodoloģisko izvēli, kas Komisijai jāveic tādā veidā, lai nodrošinātu, ka tā savus secinājumus balsta uz visiem šajā ziņā nepieciešamajiem saturiski precīziem, ticamiem un saskanīgiem datiem. Šajā kontekstā Komisija varēja nolemt analizēt HP piešķirto apstrīdēto atlaižu spēju izstumt tikpat efektīvu konkurentu kā Intel, izmantojot uz ceturkšņiem balstītu pieeju laikposmam no 2002. gada novembra līdz 2005. gada maijam. Tomēr, tā kā strīdīgajā lēmumā nav izmantots nekāds cits līdzeklis, lai pierādītu šo spēju, ar TEK testu jāspēj lietderīgi pamatot secinājumu, ka šīm atlaidēm ir šāda spēja attiecībā uz visu šo laikposmu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">269</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, Komisija neapgalvo, ka Vispārējās tiesas izdarītie faktu konstatējumi, kuri ietilpst tās patstāvīgajā kompetencē un saskaņā ar kuriem, no vienas puses, 34. tabula, kas veltīta vajadzīgās daļas aprēķinam, neaptver laikposmu līdz 2004. taksācijas gada ceturtā ceturkšņa sākumam un, no otras puses, 35. tabulā, neraugoties uz atsauci uz HPA 1 nolīgumu, ir pieļauta tāda pati nepilnība, būtu pierādījumu vai paša strīdīgā lēmuma sagrozīšanas rezultāts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">270</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, kā ģenerāladvokāte būtībā norādījusi secinājumu 91. un 92. punktā, lai gan ekstrapolācijas mehānisma izmantošana principā nav aizliegta, ciktāl šī mehānisma mērķis ir no zināmiem datiem izsecināt nezināmu elementu, tam ir jābalstās uz konkrētu loģisku secību, ko ir definējis un izskaidrojis lietas dalībnieks, kuram ir pierādīšanas pienākums, šajā gadījumā – Komisija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">271</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Taču Komisija neapgalvo un arī no pārsūdzētā sprieduma neizriet, ka tā tiesvedībā Vispārējā tiesā būtu atsaukusies uz datu, kas attiecas uz laikposmu pēc 2003. taksācijas gada trešā ceturkšņa, reprezentativitāti, lai pamatotu to ekstrapolāciju uz pārkāpuma laikposma daļu, kas ilga līdz šī ceturkšņa beigām, un vēl jo vairāk, ka šāds reprezentatīvs raksturs izrietētu no strīdīgā lēmuma. Gluži pretēji, 1658. zemsvītras piezīmē, kas piesaistīta strīdīgā lēmuma 1337. apsvērumam, uz kuru ir atsauce pārsūdzētā sprieduma 292. un 297. punktā, norādīts, ka pārbaudītais laikposms nesakrīt pilnībā ar attiecīgo nolīgumu ilgumu, jo attiecībā uz HPA 1 nolīgumu HP iesniegtie skaitļi neattiecās uz šī nolīguma darbības ilgumu kopumā. Šī atsauce arī izslēdz iespēju uzskatīt, ka strīdīgajā lēmumā būtu ietverts netiešs pamatojums par datu, kas attiecas uz laikposmu pēc 2003. taksācijas gada trešā ceturkšņa, reprezentativitāti, kas varētu attaisnot ekstrapolāciju. Turklāt, tā kā Komisija neapstrīd pārsūdzētā sprieduma 306. punktā izklāstīto apgalvojumu, kas aprakstīts šā sprieduma 264. punktā, jākonstatē, ka Vispārējā tiesa nav pieļāvusi tiesību kļūdu, pārsūdzētā sprieduma 307. punktā nospriezdama, ka Komisija faktiski nav ņēmusi vērā 2002. gada novembri un decembri, kā arī 2003. taksācijas gada trīs pirmos ceturkšņus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">272</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, pārsūdzētā sprieduma 318. punktā Vispārējā tiesa ad abundantiam pārbaudīja aprēķinus, ko Komisija bija iesniegusi atbildes raksta uz repliku pielikumā, lai pierādītu, ka rezultāti, kas saistīti ar HP vajadzīgo daļu attiecībā uz iztrūkstošajiem diviem mēnešiem un trim ceturkšņiem, esot tādi paši kā attiecībā uz šo daļu iegūtie rezultāti par ceturkšņiem, kurus Komisija faktiski ir ņēmusi vērā. Šajā ziņā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka nekas neliecina par tā Komisijas pieņēmuma pareizību, saskaņā ar kuru, ņemot vērā apstrīdēto atlaižu stabilitāti HPA 1 nolīguma darbības laikā, vajadzīgās daļas rezultāti par pēdējo minēto laikposmu esot piemērojami laikposmam, kas nav ņemts vērā, un – vēl jo vairāk – nekas neliecina, ka HP pirkumu apjoms un vidējā pārdošanas cena palikuši identiski visā pārkāpuma laikposmā. Komisija vienīgi norāda, ka HP zaudēto apstrīdēto atlaižu apmērs ir svarīgākais faktors vajadzīgās daļas aprēķinā, tomēr neapgalvo, ka iepriekš minētajā Vispārējās tiesas vērtējumā ir sagrozīti pierādījumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">273</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz Komisijas argumentu par to, ka administratīvajā procesā Intel nebija apstrīdējusi laikposmus, kurus šī iestāde izmantojusi savos aprēķinos, jāatgādina, ka gadījumā, ja dominējošā stāvoklī esošais uzņēmums administratīvā procesa gaitā, sniedzot pierādījumus, apgalvo, ka tā rīcība nebija spējīga ierobežot konkurenci un it īpaši radīt pārmesto izstumšanas iedarbību, Komisijai jāizvērtē, vai, iespējams, pastāv stratēģija, kuras mērķis ir, piešķirot lojalitātes atlaides, izstumt konkurentus, kuri ir vismaz tikpat efektīvi kā šis uzņēmums (skat. apelācijas sprieduma 138. un 139. punktu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">274</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka Komisijai ir tiesības savu vērtējumu pamatot ar tām pašām premisām un elementiem, ko sniedz apsūdzētais uzņēmums, un tā var pati veikt savu analīzi, pamatojoties uz citiem pierādījumiem, kas iegūti izmeklēšanas laikā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">275</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr tas, ka Intel administratīvā procesa gaitā bija iesniegusi aprēķinus, kuri, pat pamatojoties uz Komisijas izmantotajiem atsauces laikposmiem, šī uzņēmuma ieskatā liecina, ka apstrīdētajām atlaidēm nebija spējas izstumt tikpat efektīvu konkurentu kā Intel, skaidri atšķiras no situācijas, kurā Intel minētajā procesā būtu sniegusi pierādījumus attiecībā uz daļu no pārkāpuma laikposma, kurus tā pati būtu ekstrapolējusi uz citu šī laikposma daļu un uz kuriem Komisija savukārt būtu balstījusies paziņojumā par iebildumiem un, ja tie nav apstrīdēti, strīdīgajā lēmumā. Šāda nošķiršana ir secināma neatkarīgi no tā, vai, kā Intel apgalvo, Intel administratīvā procesa gaitā bija norādījusi uz nepilnībām attiecībā uz laikposmu no 2002. gada novembra līdz 2003. gada jūlijam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">276</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā jāatgādina, kā tas jau izriet no šā sprieduma 163. punkta un kā Vispārējā tiesa pareizi norādījusi pārsūdzētā sprieduma 300. punktā, ka nevienā Savienības tiesību normā nav noteikts, ka paziņojuma par iebildumiem adresātam administratīvā procesa laikā būtu jāapstrīd šajā paziņojumā ietvertie dažādie faktiskie vai tiesiskie apstākļi, lai tam nebūtu liegts to darīt vēlāk tiesvedības stadijā (spriedums, 2010. gada 1. jūlijs, Knauf Gips/Komisija, C‑407/08 P, EU:C:2010:389, 89. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">277</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad, tā kā Intel administratīvajā procesā, sniedzot pierādījumus, apgalvoja, ka tās rīcība nevarēja ierobežot konkurenci attiecībā uz HP, tādējādi radot pienākumu Komisijai izvērtēt, vai, iespējams, pastāv stratēģija ar mērķi izstumt tikpat efektīvus konkurentus kā Intel, nekas neliedza Intel Vispārējā tiesā apstrīdēt šī vērtējuma elementus attiecībā uz konkrēto laikposmu, kas ir daļa no strīdīgā pamatojuma. No tā izriet, ka Vispārējā tiesa nav pieļāvusi tiesību kļūdu, pārsūdzētā sprieduma 300.–302. punktā izmantojot tādu pašu pieeju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">278</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisijas arguments par to, ka, uzskatīdama, ka nepilnība TEK testā, kas attiecas uz pārkāpuma laikposma daļu līdz 2003. taksācijas gada trešā ceturkšņa beigām, ir ietekmējusi analīzi par visu pārkāpuma laikposmu no 2002. gada novembra līdz 2005. gada maijam, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, balstās uz pārsūdzētā sprieduma 335. punkta kļūdainu izpratni. Proti, minētajā punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka secinājums, kurš formulēts strīdīgā lēmuma 1406. apsvērumā un saskaņā ar kuru HP piešķirtās apstrīdētās atlaides laikposmā no 2002. gada novembra līdz 2005. gada maijam varēja radīt pret konkurenci vērstu izstumšanas iedarbību, nav juridiski pietiekami pierādīts tikai tiktāl, “[ciktāl] [Komisija] nav pierādījusi izstumšanas iedarbības esamību laikposmā no 2002. gada 1. novembra līdz 2003. gada 30. septembrim”. Tādējādi pārsūdzētā sprieduma 525. punktā Vispārējā tiesa ir atzinusi, ka šis apstāklis nevar izraisīt strīdīgā lēmuma atcelšanu attiecībā uz visu pārkāpuma laikposmu, kas konstatēts saistībā ar HP. Šajos apstākļos, kā izriet no šī paša pārsūdzēta sprieduma punkta, Vispārējā tiesa atcēla lēmumu attiecībā uz visu šo laikposmu tikai pēc tam, kad minētā sprieduma 485.–520. punktā tā bija konstatējusi, ka Komisija nav pienācīgi pārbaudījusi kritēriju par apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmi un nav veikusi šo atlaižu ilguma pareizu analīzi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">279</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka pretēji tam, ko apgalvo Komisija, Vispārējā tiesa strīdīgā lēmuma atcelšanu attiecībā uz HP piešķirtajām apstrīdētajām atlaidēm nav pamatojusi ar nepilnību, kas skar tikai daļu no pārkāpuma laikposma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">280</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jānoraida arī Komisijas arguments par to, ka Vispārējā tiesa esot izvērtējusi tikai pastiprinošo faktoru, kas saistīts ar risku, ka HP sākotnēji paredzētās apstrīdētās atlaides tiks nodotas citam tās konkurentam, bet neesot izvērtējusi faktoru, ka Komisija izmantoja Intel labvēlīgākus skaitļus. Šajā ziņā pietiek norādīt, ka, ņemot vērā Vispārējās tiesas konstatētās nepilnības raksturu, proti, tādu elementu pilnīgu neesamību, kuri attiektos uz pārkāpuma laikposma pirmo daļu, “pastiprinošais faktors”, kas izriet no tā, ka Komisija esot izmantojusi Intel labvēlīgākus elementus, pēc definīcijas nevarēja attiekties uz šo daļu. Tātad Vispārējai tiesai nebija pienākuma veikt īpašu šī faktora analīzi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">281</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz Komisijas argumentu par to, ka Vispārējā tiesa patiesībā esot prasījusi, lai Komisija pārsniegtu vērtējumu par apstrīdēto atlaižu spēju izstumt tikpat efektīvu konkurentu kā Intel un lai tā skaitliski noteiktu izstumšanas iedarbību, kuru rada pastiprinošais faktors, no pārsūdzētā sprieduma 328. un 329. punkta izriet, ka pamatojuma neesamība, ko Vispārējā tiesa konstatējusi minētā sprieduma 331. punktā, būtībā attiecas uz iespēju, ka pastiprinošais faktors, kurš izpaužas kā HP sākotnēji piešķirto apstrīdēto atlaižu nodošana kādam tās konkurentam, ļauj noraidīt visus Intel izvirzītos argumentus par TEK testu un neitralizēt visus strīdīgajā lēmumā šajā ziņā pieļautās kļūdas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">282</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā pārsūdzētā sprieduma 330. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka arguments, kuru Komisija izvirzīja tiesas sēdē un saskaņā ar kuru AMD piedāvājumu piegādāt vienu miljonu CPU x86 bez maksas HP esot noraidījusi tikai to seku dēļ, kādas šī piedāvājuma pieņemšana radītu HP attiecībām ar Intel, ir vienkāršs nepamatots pieņēmums, kas nevar kompensēt pamatojuma trūkumu strīdīgajā lēmumā attiecībā uz to, kā pastiprinošais faktors, proti, HP sākotnēji piešķirto atlaižu nodošana kādam no tās konkurentiem, ietekmēja Komisijas secinājumus, kas izriet no TEK testa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">283</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā no pārsūdzētā sprieduma 321., 334. un 335. punkta, lasot tos kopā, izriet, ka Vispārējā tiesa ir izvērtējusi, vai strīdīgā lēmuma 1390.–1395. apsvērumā, kas veltīti pastiprinošajiem faktoriem, ir norādīti motīvi, kuri ļauj kompensēt to elementu neesamību, kas pamatotu HP vajadzīgās daļas aprēķinu par diviem mēnešiem un trim ceturkšņiem, attiecībā uz kuriem TEK testā pieļauts trūkums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">284</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka apstrīdēto atlaižu spēja izstumt tikpat efektīvu konkurentu kā Intel tika izvērtēta, TEK testa ietvaros veicot salīdzinājumu starp vajadzīgo daļu un HP apstrīdamo daļu. Šis salīdzinājums savukārt ir balstīts uz aprēķinu, kurā ņemts vērā to apstrīdēto atlaižu apmērs, kas tiek zaudētas gadījumā, ja netiek ievēroti to pamatā esošie ekskluzivitātes nosacījumi, HP iepirkumu apjoms, kā arī vidējā pārdošanas cena un Intel vidējās novēršamās izmaksas. Kā izriet no strīdīgā lēmuma 1393. un 1394. apsvēruma, uz kuriem ir atsauce pārsūdzētā sprieduma 321. punktā, iespējamā šo atlaižu nodošana kādam no HP konkurentiem ir skaitliski nosakāms parametrs, kas minēts saziņā starp HP un AMD un kas var ietekmēt tostarp sekas, kuras rada minēto atlaižu zaudēšana, kas ņemta vērā vajadzīgās daļas aprēķināšanā. Līdzīgi strīdīgā lēmuma 1285. apsvērumā, uz kuru Komisija atsaukusies šīs ceturtā apelācijas sūdzības pamata daļas pamatošanai, šī iestāde norāda, ka strīdīgajā lēmumā HP vajadzīgās daļas aprēķins “balstās uz pieņēmumu, ka potenciāli zaudētās atlaides netiek nodotas [HP] konkurentiem”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">285</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad, kā Vispārējā tiesa norādījusi pārsūdzētā sprieduma 328. un 329. punktā, ja Komisija vēlējās balstīties uz HP piešķirto apstrīdēto atlaižu iespējamu nodošanu tās konkurentam, lai pierādītu to spēju izstumt tikpat efektīvu konkurentu kā Intel, neraugoties uz nepilnībām TEK testā, šai iestādei bija jāizklāsta argumentācija, kas ilustrētu šīs nodošanas ietekmi uz vienu vai otru no faktoriem, kuri ir vajadzīgās daļas aprēķina pamatā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">286</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis Vispārējās tiesas vērtējums paliek pamatots, pat ja, kā Komisija apgalvo šīs ceturtā apelācijas sūdzības pamata daļas atbalstam, strīdīgā lēmuma 1285. apsvērums būtu jāsaprot tādējādi, ka HP vajadzīgās daļas aprēķināšanas parametri izslēdz iespēju ņemt vērā tai piešķirto apstrīdēto atlaižu iespējamo nodošanu vienam vai vairākiem šī uzņēmuma konkurentiem. Proti, ja šāda nodošana nav viens no šī aprēķina parametriem, tā var tikai pastiprināt pret konkurenci vērstas izstumšanas ietekmi, kā Komisija norādījusi strīdīgā lēmuma 1392. apsvērumā. Kā izriet no šā sprieduma 267.–280. punkta, Vispārējā tiesa nav pieļāvusi tiesību kļūdu, secinādama, ka Komisija nebija pierādījusi apstrīdēto atlaižu pret konkurenci vērstu izstumšanas spēju attiecībā uz diviem mēnešiem un trim ceturkšņiem, kas ir daļa no pārkāpuma laikposma, tāpēc pret konkurenci vērstas izstumšanas ietekmes pastiprināšanos nevar ņemt vērā attiecībā uz šo laikposmu, jo šajā ziņā nav sniegts konkrēts pamatojums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">287</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka pretēji tam, ko apgalvo Komisija, Vispārējā tiesa nav netieši pieprasījusi, lai Komisija pārsniegtu vērtējumu par apstrīdēto atlaižu spēju izstumt tikpat efektīvu konkurentu kā Intel, nedz arī, lai tā skaitliski noteiktu izstumšanas iedarbību. Vispārējā tiesa vienīgi konstatēja, ka, lai secinātu, ka tāds pastiprinošs faktors kā Komisijas norādītais ir piemērots tam, lai noraidītu Intel argumentus attiecībā uz aprēķiniem, kas veikti TEK testa mērķiem, un neitralizētu šajā testā pieļautās kļūdas, pierādījumiem, kuri ļauj atzīt šo piemērotību, tāpat kā galvenajiem šo aprēķinu elementiem, jāizriet no lēmuma, ar kuru konstatēts pārkāpums, pamatojuma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">288</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minēto, ceturtā apelācijas sūdzības pamata pirmā daļa ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro pamata daļu – Komisijas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, kas esot izdarīts TEK testa pārbaudē attiecībā uz “HP”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">289</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija norāda, ka pārsūdzētā sprieduma 316. un 317. punktā Vispārējā tiesa ir atteikusies ņemt vērā noteiktus tiesvedības laikā iesniegtus pierādījumus. Šie pierādījumi pierādot, ka, pat ja tiktu atbalstīts jaunais Intel arguments par atsauces periodu TEK testam, tas šī testa rezultātu nepadarītu nederīgu. Tādu pašu iemeslu dēļ, kas izklāstīti otrā pamata atbalstam, ar Vispārējās tiesas atteikumu pārbaudīt Intel apgalvojumu atspēkojumu esot pārkāptas Komisijas tiesības uz aizstāvību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">290</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Intel apstrīd šīs ceturtā apelācijas pamata daļas pamatotību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">291</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jānorāda – tā kā, ņemot vērā argumentus un pierādījumus, ko Intel iesniedza administratīvā procesa gaitā, Komisijai bija jāpārbauda, vai šis uzņēmums ir īstenojis stratēģiju ar mērķi izstumt tikpat efektīvus konkurentus kā šis uzņēmums, šai iestādei strīdīgajā lēmumā bija jāpierāda, ka attiecīgajai stratēģijai ir šāda spēja.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">292</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā no pārsūdzētā sprieduma 316. un 317. punkta izriet, ka Komisija tiesvedībā Vispārējā tiesā ir atsaukusies uz papildu aprēķinu, kas attiecas uz 2003. taksācijas gada otro un trešo ceturksni un kas pirmo reizi iekļauts dokumentā, kurš iesniegts kā atbildes raksta uz repliku pielikums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">293</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā izklāstīts šā sprieduma 163. punktā, Vispārējā tiesa nav pieļāvusi kļūdu, atsakoties ņemt vērā šos papildu aprēķinus, kurus Komisija pirmoreiz iesniegusi atbildes raksta uz repliku pielikumā, vēl jo vairāk tāpēc, ka šī iestāde neapgalvo, ka to novēlota iesniegšana pirmajā instancē būtu attaisnota, kā prasīts Vispārējās tiesas Reglamenta 85. panta 2. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">294</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc ceturtā pamata otrā daļa un līdz ar to ceturtais apelācijas sūdzības pamats kopumā jānoraida kā nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par piekto apelācijas sūdzības pamatu – TEK testa un LESD 102. panta nepareizu interpretāciju, pierādījumu sagrozīšanu un Komisijas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu saistībā ar TEK testa pārbaudi attiecībā uz “Lenovo”</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">295</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija atgādina, ka Vispārējā tiesa savā pārbaudē par TEK testu, ciktāl tas attiecas uz Lenovo, ir vērsusi uzmanību uz jautājumu par to divu priekšrocību natūrā vērtību, kuras Lenovo saņēmusi kā atlaides apmaiņā pret ekskluzīvu iegādi no Intel un par kuru zaudēšanu tikpat efektīvam konkurentam kā Intel būtu bijis jāpiedāvā kompensācija Lenovo. Runa esot, pirmkārt, par Intel standarta viena gada garantijas pagarināšanu un, otrkārt, par iespēju izmantot Intel izplatīšanas platformu Šeņdžeņā [Shenzhen] (Ķīna). Šajā ziņā Komisija apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 436.–439. punktā Vispārējā tiesa neesot ievērojusi TEK testa raksturu un tālab nepareizi definējusi konkurentu, kurš ir “tikpat efektīvs” kā Intel, un galu galā pārkāpusi LESD 102. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">296</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, pirmām kārtām, pārsūdzētā sprieduma 454. punktā Vispārējā tiesa neesot kvalificējusi iepriekšējos šā sprieduma punktos konstatētās kļūdas vērtējumā kā “acīmredzamas”. Ņemot vērā metodoloģiskās izvēles, kas nepieciešamas TEK testam, tikai “acīmredzamas” kļūdas vērtējumā varot būt pamats atcelt uz šādu testu balstītu lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">297</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, balstīdamās uz visām izmaksām, kas radušās Intel, tostarp izmaksām, kuras radušās saistībā ar izplatīšanas platformas nodošanu Lenovo rīcībā, nevis tikai uz izmaksām, kas saistītas ar CPU ražošanu, Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā faktu, ka gala jautājums, kurš jānoskaidro saistībā ar LESD 102. pantu, ir tas, vai pastāv pret konkurenci vērsta izstumšanas spēja, kas izriet no tādu apstrīdēto atlaižu esamības, kuras tiek piemērotas arī neapstrīdamajai daļai, kas ir daudz plašāka nekā apstrīdamā daļa. Tātad uzsvars esot bijis jāliek uz jautājumu, vai tikpat efektīvs konkurents kā Intel varēja panākt OEM vajadzību apstrīdamo daļu, lai gan tas darbojas mazākā mērogā nekā Intel.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">298</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi esot bijis jāņem vērā nevis apstrīdēto atlaižu izmaksas dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam, bet gan labums, ko šīs atlaides rada to saņēmējam, proti, šī uzņēmuma klientam. Šī pieeja, kas nodrošinot, ka dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma pozīcija nesniedz tam priekšrocību TEK testā, būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai atlaides ir piešķirtas kā naudas maksājumi vai priekšrocības natūrā. Turklāt no Intel iesniegtajiem pierādījumiem izrietot, ka tā nav uzskatījusi, ka izmaksas, kas saistītas ar izplatīšanas platformas nodošanu Lenovo rīcībā, veido daļu no tikpat efektīva konkurenta kā Intel vidējām novēršamajām izmaksām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">299</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Katrā ziņā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 438. punktā esot kļūdaini noraidījusi strīdīgajā lēmumā Komisijas izmantoto pieeju, saskaņā ar kuru Intel konkurentam neesot tādas izplatīšanas platformas kā tā, kas ir nodota Lenovo rīcībā, un ka tādēļ tam esot bijis jāpiedāvā Lenovo kompensācija par šīs priekšrocības natūrā zaudēšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">300</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz standarta garantijas pagarināšanu Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā faktu, ka Intel turpinātu pārdot Lenovo neapstrīdamo daļu, kas ir daudz lielāka nekā konkurenta pārdotā apstrīdamā daļa. Pieņemot, ka CPU x86 atteiču īpatsvars to garantijas periodā un remonta vai aizstāšanas izmaksas būtu tāds pats, kopējās izmaksas, kas rastos, atbildot uz garantijas prasījumiem attiecībā uz Intel ražotajiem CPU x86, ar kuriem aprīkoti Lenovo datori, būtu daudz augstākas nekā izmaksas saistībā ar garantijas prasījumiem, kas attiecas uz Lenovo datoriem, kuri aprīkoti ar tikpat efektīva konkurenta kā Intel ražotajiem CPU x86. Tātad abu ražotāju efektivitātes līdzīgais līmenis neko nemainot attiecībā uz faktu, ka, lai pārliecinātu Lenovo atteikties no Intel piedāvātā garantijas pagarinājuma apmaiņā pret ekskluzivitāti, tikpat efektīvam konkurentam kā Intel savi CPU x86 būtu jāpiedāvā par cenu, kas kompensētu garantijas prasījumu izmaksas, kuras Lenovo nevarētu pārnest uz Intel. Tātad Komisija, veicot TEK testu, esot pamatoti izvērtējusi Intel standarta garantijas pagarināšanas vērtību attiecībā uz Lenovo – tādā pašā veidā kā atlaidēm naudā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">301</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pakārtoti – atsakoties izvērtēt elementus, kuri atspēko Intel apgalvojumus un kurus Komisija tiesvedības laikā iesniedza kā atbildes raksta uz repliku D.39 pielikumu, Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Komisijas tiesības uz aizstāvību. Tā kā Vispārējā tiesa ir izvērtējusi pierādījumus, kurus Komisija bija iesniegusi kā atbildes raksta uz repliku D.39 pielikumu un no kuriem, pēc Komisijas domām, izriet, ka Intel priekšrocību natūrā izmaksas ir novērtējusi 47 miljonu USD apmērā, minētā tiesa neesot pamatojusi savu atteikumu pārsūdzētā sprieduma 452. punktā ņemt vērā dokumentu ar nosaukumu “Intel Chart entitled 2006 v. 2007 Trend”, no kura izrietot, ka standarta garantijas pagarināšanas izmaksas Intel bija 23 miljoni USD. Ja Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā šo dokumentu tādēļ, ka tā mērķis varēja būt sarunu laikā iepazīstināt Lenovo ar Intel piedāvājumu labvēlīgā veidā, šis motīvs esot attiecīgā dokumenta sagrozīšana, jo šajā dokumentā bija norāde “Intel konfidenciāls”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">302</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Intel apstrīd piektā apelācijas sūdzības pamata pamatotību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">303</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 98. punktā Vispārējā tiesa atgādināja, ka Intel un Lenovo 2007. gadā parakstīja paziņojumu par nodomu – Memorandum of Understanding (turpmāk tekstā – “2007. gada MoU”) –, kas bija pakārtots nerakstītam ekskluzivitātes nosacījumam. Minētā sprieduma 415. punktā Vispārējā tiesa atsaucās uz strīdīgā lēmuma 1461. apsvērumu, kurā Komisija bija apgalvojusi, ka Lenovo piešķirto apstrīdēto atlaižu apmērs bija norādīts 2007. gada MoU, kurā 2007. gadam paredzēts finansiāls atbalsts 180 miljoni USD, veicot maksājumus katru ceturksni.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">304</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 417. punktā Vispārējā tiesa atsaucās uz strīdīgā lēmuma 1463. apsvērumu, kurā minēts Intel arguments, saskaņā ar ko, novērtējot šo atlaižu apmēru, ir nozīme tikai summai 138 miljoni USD. Tātad minētā sprieduma 417. punktā ir paskaidrots, ka tikai 135 miljoni USD no Lenovo atbilstoši 2007. gada MoU paredzētā 180 miljonu USD atbalsta tika piešķirti naudā. Pārējā šī atbalsta daļa ir piešķirta kā priekšrocības natūrā, proti, Intel standarta viena gada garantijas pagarinājums un priekšlikums par Intel platformas Ķīnā labāku izmantošanu. Komisija uzsvēra, ka Intel bija apgalvojusi, ka, lai gan šo divu nemonetāro priekšrocību vērtība Lenovo bija attiecīgi 20 un 24 miljoni USD, to izmaksas Intel bija daudz zemākas, proti, attiecīgi 1,7 un 1,3 miljoni USD. Intel arī apgalvoja, ka, nosakot, vai konkurents ir tikpat efektīvs kā šis uzņēmums, šie elementi būtu jāvērtē nevis atbilstoši to vērtībai Lenovo, bet gan to ekonomiskajām izmaksām, kas radās Intel. Tieši pieskaitot naudā izmaksātajam finansiālajam atbalstam, proti, 135 miljoniem USD, šīs izmaksas 1,7 un 1,3 miljonu USD apmērā, Intel ieguva summu 138 miljoni USD.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">305</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 420. un 421. punktā Vispārējā tiesa norāda, ka strīdīgā lēmuma 1466. un 1467. apsvērumā Komisija, pirmkārt, noraidīja pēdējo minēto Intel argumentu, pamatojoties uz to, ka TEK testā ir jāpārbauda cena, par kādu tikpat efektīvam, bet ne dominējošam konkurentam būtu bijis jāpiedāvā savi izstrādājumi klientam, lai kompensētu dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma piešķirto nosacīto priekšrocību zaudēšanu, kas izriet no tā, ka šis klients apstrīdamo daļu no savām apgādes vajadzībām no dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma nodod šim hipotētiskajam tikpat efektīvajam konkurentam. Otrkārt, Komisija no tā secināja, ka bija jānovērtē klientam nodarītie zaudējumi, jo tikpat efektīvam konkurentam ir jākompensē tieši šie zaudējumi, nevis ekonomiskās izmaksas, kas dominējošam uzņēmumam radušās gadījumā, ja šie divi skaitļi atšķiras.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">306</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 433.–439. punktā Vispārējā tiesa konstatēja, ka metode, ko izmantojusi Komisija, lai novērtētu Lenovo piešķirto apstrīdēto atlaižu mērogu, bija balstīta uz pieņēmumu, kas ir pretrunā strīdīgā lēmuma 1003. un 1004. apsvērumā izklāstītajiem TEK testa pamatiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">307</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā pārsūdzētā sprieduma 434. punktā Vispārējā tiesa uzsvēra, ka saskaņā ar strīdīgā lēmuma 1003. apsvērumu TEK testa mērķis ir pārbaudīt, vai, ņemot vērā Intel radušās izmaksas un apstrīdēto atlaižu ietekmi, Intel pati spētu ienākt tirgū, balstoties uz ierobežotāku pārdošanas bāzi, neciešot zaudējumus. Tātad minētā sprieduma 435. punktā Vispārējā tiesa uzsvēra, ka atbilstoši tam, kas izklāstīts šī lēmumā 1004. apsvērumā, TEK tests ir hipotētisks vērtējums tādā ziņā, ka ar tā palīdzību jānosaka, vai tikpat efektīvam konkurentam kā Intel saistībā ar tādu CPU x86 ražošanu un piegādi, kuru vērtība ir līdzvērtīga tai, ko nodrošina Intel saviem klientiem, bet kam nav tik plašas pārdošanas bāzes kā Intel, piekļuve tirgum būtu liegta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">308</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt jāatgādina – kā Vispārējā tiesa izklāstījusi pārsūdzētā sprieduma 154., 157. un 158. punktā, kas atspoguļoti šā sprieduma 43. punktā –, ka ar TEK testu, kāds piemērots šajā lietā, ir noteikta “faktiskā cena”, proti, cena, par kādu tikpat efektīvam konkurentam kā Intel būtu jāpiedāvā savi CPU x86, lai kompensētu OEM zaudējumus, kas tam rodas, zaudējot jebkādu Intel piešķirto ekskluzivitātes maksājumu, un pēc tam faktiskā cena jāsalīdzina ar “Intel dzīvotspējīgo izmaksu rādītāju”, proti, ar vidējām novēršamajām izmaksām. Ekskluzivitātes maksājumu sistēma var izstumt tikpat efektīvus konkurentus kā Intel, ja faktiskā cena ir zemāka par Intel vidējām novēršamajām izmaksām. Kā turklāt norādīts šā sprieduma 44. punktā, TEK testa – pozitīvais vai negatīvais – rezultāts galu galā tiek noteikts, salīdzinot apstrīdamo daļu ar vajadzīgo daļu, kas ir Intel klienta vajadzību daļa, kura tikpat efektīvam konkurentam kā Intel jāiegūst, lai varētu ienākt tirgū, neciešot zaudējumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">309</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā no pārsūdzētā sprieduma 412. punkta, kurā ir atsauce uz strīdīgā lēmuma 1457.–1508. apsvērumu, izriet, ka Lenovo piešķirto apstrīdēto atlaižu mērogs un raksturs ir faktori, kas ņemti vērā, aprēķinot vajadzīgo daļu. Ja atlaides tiek piešķirtas naudā, to vērtība ir objektīva un identiska gan Intel, gan to saņēmējam. Turpretim, ja tās tiek piešķirtas natūrā – kaut vai daļēji –, šīs atlaides jānovērtē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">310</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā jānorāda, ka ir taisnība, ka tikpat efektīvam konkurentam kā Intel jāpiedāvā savi izstrādājumi par cenu, kas kompensē dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma piešķirto nosacīto priekšrocību zaudēšanu. Tomēr šai kompensācijai nav obligāti jābūt sniegtai naudas formā tādā apmērā, kas būtu vienāds ar attiecīgajam klientam sniegtā izpildījuma natūrā vērtību. Tas var būt izpildījums, kas pēc sava rakstura ir līdzvērtīgs izpildījumam, ko klients zaudēs pēc tam, kad nolems iegādāties apstrīdamo daļu no dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma konkurenta. Arī šajā gadījumā nav nozīmes tam, vai šim izpildījumam no klienta, kurš to saņem, subjektīvā viedokļa var būt vērtība, kas atšķiras no izmaksām, kuras tikpat efektīvam konkurentam kā dominējošajā stāvoklī esošais uzņēmums būtu radušās, lai to sniegtu šim klientam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">311</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ atbilstoši TEK testa pamatiem atlaide, kas piešķirta kā priekšrocība natūrā, jānovērtē, ņemot vērā hipotētisku konkurentu, kuram izmaksu struktūra ir analoga dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma izmaksu struktūrai (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2010. gada 14. oktobris, Deutsche Telekom/Komisija, C‑280/08 P, EU:C:2010:603, 198. punkts, un 2023. gada 19. janvāris, Unilever Italia Mkt. Operations, C‑680/20, EU:C:2023:33, 59. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">312</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā Vispārējā tiesa pamatoti norādījusi pārsūdzētā sprieduma 190. punktā, šāda pieeja ir īpaši pamatota tāpēc, ka tā ir saderīga arī ar vispārējo tiesiskās drošības principu. Proti, dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma izmaksu ņemšana vērā ļauj šim uzņēmumam, ievērojot tā īpašu atbildību saskaņā ar LESD 102. pantu, novērtēt tā rīcības tiesiskumu, jo šis uzņēmums apzinās savas izmaksas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 14. oktobris, Deutsche Telekom/Komisija, C‑280/08 P, EU:C:2010:603, 202. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">313</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr nevar izslēgt, kā ģenerāladvokāte norādījusi secinājumu 160. un 165. punktā, ka natūrā piešķirtās priekšrocības izmaksām var būt jāveic noteikta korekcija, kas ļautu ņemt vērā faktu, ka tikpat efektīvajam konkurentam nav dominējoša stāvokļa. Šāda korekcija var izrādīties nepieciešama gadījumā, ja tikpat efektīva konkurenta kā dominējošajā stāvoklī esošais uzņēmums izmaksas ir ietekmētas tādēļ, ka šis konkurents apmierina tikai klientu apstrīdamo daļu, kas ir mazāka nekā to neapstrīdamā daļa, kuru nodrošina minētais uzņēmums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">314</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, kā ģenerāladvokāte norādījusi secinājumu 155. punktā, ka, pārsūdzētā sprieduma 437. un 438. punktā konstatējot, ka Komisija sava argumentācijā nav ņēmusi vērā hipotētisku konkurentu, kas būtu spējīgs Lenovo pārdot CPU x86, vienlaikus piedāvājot tai priekšrocības natūrā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Intel, un minētā sprieduma 439. punktā konstatējot, ka, šādi rīkodamas, Komisija ir balstījusies uz pieņēmumu, kas ir pretrunā strīdīgajā lēmumā izklāstītajiem TEK testa pamatiem, Vispārējā tiesa nav aizstājusi Komisijas veikto derīgo vērtējumu ar savu vērtējumu, bet ir norādījusi uz iekšēju nekonsekvenci TEK testā, kādu to šajā lietā piemērojusi minētā iestāde.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">315</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, kā Vispārējā tiesa norādījusi pārsūdzētā sprieduma 441. punktā un Komisija apelācijas sūdzībā nav apstrīdējusi, strīdīgajā lēmumā nav sniegta atbilde uz jautājumu par to, kādas būtu bijušas tikpat efektīva konkurenta kā Intel izmaksas, ja tam būtu bijis jāsniedz piekļuve izplatīšanas platformai vai vienkārši jāpārveido sava pastāvošā platforma, lai to paplašinātu par labu kādam OEM, kā Intel piedāvājusi Lenovo, un uz jautājumu par to, kādas būtu ar garantijas pagarināšanu saistītās izmaksas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">316</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No pārsūdzētā sprieduma 428. punkta izriet, ka Komisija šādu analīzi pirmoreiz ir sniegusi atbildes raksta uz repliku D.39. pielikumā. Tomēr, pirmām kārtām, šī analīze pārsniedz strīdīgā lēmuma pamatojumā noteikto ietvaru un tāpēc, kā Vispārējā tiesa norādījusi pārsūdzētā sprieduma 443. un 444. punktā, minētā tiesa to nevar ņemt vērā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">317</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Komisijas pakārtoti izvirzītais iebildums par tās tiesību uz aizstāvību pārkāpumu (skat. šā sprieduma 301. punktu) jānoraida to iemeslu dēļ, kas izklāstīti šā sprieduma 164.–167. punktā, no kuriem izriet, ka, pārsūdzētā sprieduma 444. punktā norādot, ka Vispārējā tiesa nevar ņemt vērā pierādījumus, kas pirmoreiz iesniegti atbildes raksta uz repliku pielikumā, un tādējādi pārsniegt šī lēmuma pamatojumā noteikto ietvaru, neaizstājot strīdīgajā lēmumā Komisijas sniegto pamatojumu ar savējo, minētā tiesa nav pieļāvusi tiesību kļūdu un nav pārkāpusi Komisijas tiesības uz aizstāvību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">318</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, pārsūdzētā sprieduma 448. punktā Vispārējā tiesa tikai pilnības labad izvērtēja atbildes raksta uz repliku D.39. pielikumā ietverto analīzi un to noraidīja, pamatojoties uz to, ka izmaksas, kas Komisijas ieskatā rastos tikpat efektīvam konkurentam kā Intel, kuram būtu izplatīšanas platforma Ķīnā, atšķiras no Komisijas TEK testā vērā ņemtās priekšrocības natūrā vērtības Lenovo. Katrā ziņā Komisija neapgalvo, ka šajā vērtējumā, ko Vispārējā tiesa veikusi tikai pilnības labad, būtu pieļauta jebkāda pierādījumu sagrozīšana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">319</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdzīgi jānoraida arī Komisijas arguments, saskaņā ar kuru pārsūdzētā sprieduma 452. punktā, kurā Vispārējā tiesa pārbauda dokumenta ar nosaukumu “Intel Chart entitled 2006 v. 2007 Trend”, ko šī iestāde pirmoreiz iesniegusi atbildes raksta uz repliku D.41. pielikumā, pierādījuma vērtību, minētā tiesa neesot ņēmusi vērā Intel izmaksas, kas radušās standarta garantijas pagarināšanas dēļ, kādas ir norādītas šajā dokumentā, un akceptējusi Shapiro–Hayes papildu ziņojumā aprēķinātās zemākās izmaksas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">320</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, kā izriet no vārdiem “jebkurā gadījumā”, ar kuriem sākas pārsūdzētā sprieduma 451. punkts, Vispārējā tiesa minētā dokumenta pierādījuma vērtību ir izvērtējusi tikai pilnības labad. Komisija neapstrīd konstatējumu, kuru Vispārējā tiesa galvenokārt ir izdarījusi minētā sprieduma 450. punktā un saskaņā ar kuru šajā dokumentā ietvertā informācija nav minēta strīdīgajā lēmumā. Šajos apstākļos Komisijas arguments ir neiedarbīgs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">321</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš minētā izriet, ka piektais apelācijas sūdzības pamats ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par sesto apelācijas sūdzības pamatu – to, ka esot nepareizi novērtētas sekas, kādām jāizriet no TEK testā konstatētajām kļūdām</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">322</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Sesto pamatu Komisija izvirza pakārtoti – gadījumam, ja Tiesa noraidītu pārējos apelācijas sūdzības pamatus. Šajā ziņā Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu attiecībā uz sekām, kas jānosaka, pirmkārt, saistībā ar TEK testā konstatētajām kļūdām un, otrkārt, saistībā ar tikpat efektīva konkurenta kā Intel jēdzienu, kāds izrietot no apelācijas sprieduma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">323</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">It īpaši, pirmām kārtām, TEK testā pieļauto kļūdu konstatējums nozīmējot nevis to, ka Intel ir sekmīgi izturējusi šo testu un ka apstrīdētās atlaides nespēj izstumt konkurenci, bet gan tikai to, ka Komisija strīdīgajā lēmumā nav pierādījusi, ka Intel nav izturējusi minēto testu. Šajā ziņā, atsaucoties uz saviem pamata apsvērumiem par lietas nodošanu atpakaļ, kuri it īpaši ir balstīti uz šī lēmuma 1037. un 1038. apsvērumu, Komisija atgādina, ka minētajā lēmumā pieņemtais “Intel dzīvotspējīgo izmaksu rādītājs” ir vidējās novēršamās izmaksas, kas esot piesardzīgs un Intel labvēlīgs izmaksu kritērijs, jo ar to tiekot izslēgtas ievērojamās pastāvīgās izmaksas, kas Intel konkurentam būtu jāuzņemas, lai tas ilgtermiņā būtu dzīvotspējīgs. Tādējādi fakts, ka Intel nav uzskatāma par tādu, kas nav izturējusi TEK testu, ņemot vērā vidējās novēršamās izmaksas, esot tikai viens no apstākļiem, kas jāņem vērā, veicot visaptverošu vērtējumu, kas nepieciešams, lai atbildētu uz jautājumu, vai apstrīdētajām atlaidēm bija spēja izstumt konkurenci. Vācijas Federatīvā Republika piebilst, ka zināmos apstākļos, kādi esot konstatējami šajā lietā, ekskluzīvo tiesību nolīgumi var atturēt komerciālus partnerus no sava piegādātāja konkurentu līdzvērtīgu piedāvājumu akceptēšanas, ņemot vērā uzņemtās saistības un atkarību no iegādāto izstrādājumu neapstrīdamās daļas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">324</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad pārsūdzētā sprieduma 518. un 519. punktā argumentu, ko Komisija izvirzījusi apsvērumos par lietas nodošanu atpakaļ, Vispārējā tiesa esot sagrozījusi, uzskatīdama, ka vienīgā atsauce uz laikposmu, kurā Intel īstenoja apstrīdētās atlaides, un to īstenošanas grafiku pati par sevi, neraugoties uz secinājumiem, kurus var izdarīt no TEK testa, nav pietiekama, lai pamatotu galīgus secinājumus attiecībā uz šādi radīto izstumšanas iedarbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">325</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izrietot, ka pārsūdzētā sprieduma 526. un 527. punktā formulētajā Vispārējās tiesas secinājumā, saskaņā ar kuru Komisija nav pierādījusi, ka apstrīdētās atlaides un strīdīgie maksājumi varēja vai varētu radīt pret konkurenci vērstu izstumšanas iedarbību, esot pieļauta tiesību kļūda. Pirms izdarīt šādu secinājumu, Vispārējai tiesai, veicot lietas apstākļu visaptverošu vērtējumu, esot bijis jāpārbauda, vai TEK tests bija īpaši noteicošs faktors strīdīgajā lēmumā un vai šajā testā konstatētās kļūdas bija pietiekami būtiskas, lai liktu atcelt šo lēmumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">326</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, šajā secinājumā neesot ņemts vērā fakts, ka jēdziens “tikpat efektīvs konkurents” nav balstīts tikai uz apsvērumiem par cenām un izmaksām. Šajā ziņā no apelācijas sprieduma 139. punkta izrietot, ka jautājums, vai apstrīdētās atlaides varēja izstumt tikpat efektīvu konkurentu kā Intel, ir atkarīgs arī no tādiem parametriem kā izvēle, kvalitāte un inovācijas, ko nodrošina šī konkurenta izstrādājumi. No pārsūdzētā sprieduma 116.–122. un 134. punkta izrietot, ka Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā šos kritērijus, lai gan tiem ir nozīme saistībā ar jēdzienu “efektīvs konkurents”, kāds varētu būt AMD, kura ražojumi esot gan inovatīvi, gan efektīvi un līdz ar to pievilcīgi OEM.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">327</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Intel apstrīd šīs argumentācijas pamatotību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">328</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, jāatgādina, ka tieši Komisijai ir pienākums pierādīt tās konstatētos konkurences tiesību normu pārkāpumus un sniegt pierādījumus, kas ir piemēroti tam, lai juridiski pietiekami pierādītu pārkāpumu veidojošo elementu esamību (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2004. gada 6. janvāris, BAI un Komisija/Bayer, C‑2/01 P un C‑3/01 P, EU:C:2004:2, 62. punkts, kā arī 2017. gada 16. februāris, Hansen &amp; Rosenthal un H&amp;R Wax Company Vertrieb/Komisija, C‑90/15 P, EU:C:2017:123, 26. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">329</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šiem pārkāpumu veidojošajiem elementiem ir jāizriet no tiesību akta, ar kuru konstatēts pārkāpums, pamatojuma, un, kā norādīts šā sprieduma 138. un 163. punktā, Savienības tiesas nevar tos grozīt, LESD 263. pantā paredzētajā tiesiskuma kontrolē aizstājot attiecīgā tiesību akta izdevēja pamatojumu ar savējo.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">330</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, no šā sprieduma 175.–181. punkta izriet, ka, lai gan dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma veiktā lojalitātes atlaižu piešķiršana var būt LESD 102. panta pārkāpums, apstāklis, ka šis uzņēmums administratīvā procesa gaitā, sniedzot pierādījumus, apgalvo, ka tā rīcība nebija spējīga ierobežot konkurenci un it īpaši radīt pārmesto izstumšanas iedarbību, rada Komisijai pienākumu veikt analīzi, lai noteiktu šīs spējas esamību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">331</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādā gadījumā, tā kā faktiskās vai potenciālās konkurenci ierobežojošas iedarbības pierādīšana jāvērtē, ņemot vērā visus nozīmīgos faktiskos apstākļus, Komisijai, kā uzsvērusi Tiesa apelācijas sprieduma 139. punktā, ir jāanalizē ne tikai uzņēmuma dominējošā stāvokļa konkrētajā tirgū nozīmīgums, apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likme, šo atlaižu piešķiršanas nosacījumi un kārtība, to ilgums un apmērs, bet arī tādas iespējamās stratēģijas esamība, kas būtu vērsta uz vismaz tikpat efektīvu konkurentu kā šis uzņēmums izstumšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">332</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tieši pamatojoties uz šo analīzi, Komisijai šādā gadījumā ir jāizpilda šā sprieduma 328. un 329. punktā aprakstītais pienākums izmeklēšanas noslēgumā pieņemtā lēmuma pamatojumā pierādīt, ka inkriminētā rīcība ir dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana LESD 102. panta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">333</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, no apelācijas sprieduma 142., 143., 147. un 149. punkta, kā arī it īpaši no pārsūdzētā sprieduma 30., 31., 152.–158., 175., 283., 285., 286., 297.–299., 339., 412., 413., 457. un 466.–468. punkta izriet, ka tieši ar TEK testa, kurā būtu jānosaka cena, par kādu tikpat efektīvam konkurentam kā Intel būtu bijis jāpiedāvā savi CPU x 86, lai “kompensētu” OEM apstrīdēto atlaižu zaudēšanu, palīdzību Komisija strīdīgajā lēmumā ir pamatojusi apstrīdēto atlaižu spēju izstumt šādu konkurentu un tādējādi ierobežot konkurenci attiecībā uz OEM un MSH tādā veidā, kas aizliegts ar LESD 102. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">334</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, kā izriet no apelācijas sprieduma 147. un 149. punkta, tieši tāpēc, ka Komisija bija veikusi TEK testu, Tiesa nodeva lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā izvērtētu apstrīdēto atlaižu spēju ierobežot konkurenci, ņemot vērā Intel argumentus, kuros norādīts uz apgalvotajām kļūdām, kādas Komisija esot pieļāvusi šajā testā. Kā Vispārējā tiesa norādījusi pārsūdzētā sprieduma 523. punktā, Komisija, ņemot vērā šī testa rezultātus, secināja, ka Intel piešķirtās apstrīdētās atlaides un strīdīgie maksājumi varēja vai varētu radīt pret konkurenci vērstu izstumšanas iedarbību, jo pat tikpat efektīvam konkurentam kā Intel būtu liegts piegādāt Dell, HP, NEC un Lenovo to vajadzībām nepieciešamos CPU x86 vai nodrošināt, ka MSH pārdod ar tā CPU x86 aprīkotus datorus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">335</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā no pārsūdzētā sprieduma 157. punkta izriet, ka Komisija, veicot TEK testu, ir ņēmusi vērā Intel vidējās novēršamās izmaksas. Nav strīda par to, ka Komisija ir balstījusies uz šo izmaksu kritēriju, jo, ņemot vērā tā labvēlīgāko raksturu attiecībā pret Intel, apstāklis, ka tikpat efektīvs konkurents kā Intel nespēj segt šādas izmaksas, skaidri liecinātu, ka tas zaudē savu peļņu un cieš zaudējumus, veicot pārdošanu klientiem, kurus skar dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma rīcība, un tādējādi tiek izstumta konkurence.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">336</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtkārt, no pārsūdzētā sprieduma 485., 493.–495., 509. un 510. punkta izriet, ka Komisija vairākus strīdīgā lēmuma apsvērumus ir veltījusi tam, lai analizētu apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmi un to ilgumu, un ka vairāki no apsvērumiem, kas attiecas uz šo ilgumu, ir strīdīgā lēmuma daļā, kura veltīta TEK testam. Kā izklāstīts šā sprieduma 62.–76. punktā, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 483.–521. punktā veiktās pārbaudes, kuras konkrētie elementi apelācijas sūdzībā nav apstrīdēti, noslēgumā uzskatīja, ka Komisija nav pienācīgi izvērtējusi kritēriju par apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmi un nav veikusi šo atlaižu ilguma pareizu analīzi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">337</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos, kā izklāstīts šā sprieduma 80.–82. punktā, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 524.–527. punktā secināja, ka kļūdas, kuras tā bija identificējusi attiecībā uz TEK testu, apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmi un to piemērošanas ilgumu, pamato strīdīgā lēmuma 1. panta a)–e) punkta atcelšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">338</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minētos vērtējumus, Vispārējai tiesai pirms strīdīgā lēmuma daļējas atcelšanas nebija jāpārbauda, vai apstrīdētajām atlaidēm bija spēja izstumt tikpat efektīvu konkurentu kā Intel, šajā pārbaudē balstoties uz elementiem, kas atšķirtos no tiem, uz kuriem bija balstījusies Komisija, lai pierādītu šo spēju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">339</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">It īpaši Vispārējai tiesai nebija jānoskaidro, vai šāda spēja var tikt pierādīta ar argumentāciju, kurā nebūtu pieļautas tās konstatētās kļūdas, ciktāl šāda argumentācija strīdīgajā lēmumā nav formulēta saskanīgi, kas ļautu secināt, ka šī argumentācija var pamatot šī lēmuma rezolutīvo daļu neatkarīgi no motīviem, kuros ir pieļautas tiesību kļūdas vai kļūdas faktos, kas padara Komisijas secinājumus par nederīgiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">340</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, pirmām kārtām, no pārsūdzētā sprieduma 133.–147. punkta izriet, ka strīdīgajā lēmumā veiktajā analīzē, kuras mērķis bija pierādīt, ka apstrīdētās atlaides ir uzskatāmas par ļaunprātīgu izmantošanu neatkarīgi no secinājumiem, kurus Komisija izdarījusi no TEK testa, ir pieļauta tiesību kļūda, jo tās pamatā ir premisa, ka apstrīdētās atlaides bija ļaunprātīgas neatkarīgi no to spējas izstumt tikpat efektīvu konkurentu kā Intel. Otrām kārtām, attiecībā uz TEK testu Komisija neapgalvo nedz to, ka šajā lēmumā ir ietverta papildu pārbaude, kurā būtu ņemts vērā cits izmaksu kritērijs – nevis vidējās novēršamās izmaksas –, kas ļautu konstatēt šo spēju, nedz arī to, ka šī iestāde minētajā lēmumā būtu pierādījusi, ka inkriminētā rīcība ietvēra arī citas sastāvdaļas, kas neatkarīgi no secinājumiem, kuri izdarāmi no TEK testa, būtu varējušas radīt pret konkurenci vērstu izstumšanas iedarbību, ko Intel būtu īstenojusi, izmantojot neapstrīdamo daļu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">341</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos Vispārējā tiesa nav pieļāvusi tiesību kļūdu, pārsūdzētā sprieduma 518. un 519. punktā nospriezdama, ka vienīgā atsauce uz laikposmu, kurā Intel īstenoja apstrīdētās atlaides, un to īstenošanas grafiku pati par sevi, neraugoties uz secinājumiem, kurus var izdarīt no TEK testa, nav pietiekama, lai pamatotu galīgus secinājumus attiecībā uz šādi radīto izstumšanas iedarbību. Šis apsvērums šķiet vēl jo pamatotāks, ņemot vērā tos Vispārējās tiesas konstatējumus par, pirmkārt, apstrīdēto atlaižu tirgus seguma likmi un to ilgumu, kas izdarīti attiecīgi pārsūdzētā sprieduma 492.–500. un 508.–515. punktā, un, otrkārt, apstrīdētajām atlaidēm, kādas īstenotas attiecībā uz NEC un MSH, jo konkrētie šajā ziņā izdarīto konstatējumu elementi apelācijas sūdzībā nav apstrīdēti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">342</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt nav nozīmes arī Komisijas argumentam, ka Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā faktu, ka AMD ir “efektīvs” konkurents, kā definēts apelācijas spriedumā, jo tās izstrādājumi ir efektīvi, inovatīvi un pievilcīgi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">343</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, kā izriet no pārsūdzētā sprieduma 435. punkta, TEK tests ir hipotētisks vērtējums, kurš ļauj noteikt, vai konkurentam, kas ir tikpat efektīvs kā Intel saistībā ar tādu CPU x86 ražošanu un piegādi, kuru vērtība ir līdzvērtīga tai, ko nodrošina Intel saviem klientiem, bet kam nav tik plašas pārdošanas bāzes kā Intel, apstrīdēto atlaižu dēļ būtu liegta piekļuve tirgum. No tā izriet, ka šī analīze nav atkarīga no AMD pašas faktiskās spējas palikt tirgū. Tātad attiecīgā analīze var pierādīt, ka apstrīdētajām atlaidēm bija spēja, pārkāpjot LESD 102. pantu, izstumt konkurentu, kas, iespējams, ir tikpat efektīvs kā Intel izmaksu, izvēles, kvalitātes un inovācijas ziņā, pat ja AMD pati nav tikusi izstumta no tirgus, bet šī analīze tāpat var liecināt par šādas spējas neesamību, neraugoties uz to, ka kāds dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma konkurents ir aizgājis no tirgus vai ticis atstumts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">344</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No iepriekš minētā izriet, ka sestais pamats un līdz ar to apelācijas sūdzība kopumā ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">345</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība nav pamatota, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">346</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši šā reglamenta 138. panta 1. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā saskaņā ar tā 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">347</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā Intel un ACT ir lūgušas piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā tai nolēmums ir nelabvēlīgs, Komisijai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">348</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Tiesas Reglamenta 140. panta 1. punktam, kurš saskaņā ar šī reglamenta 184. panta 1. punktu ir piemērojams apelācijas tiesvedībā, dalībvalstis un iestādes, kas iestājušās lietā, savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">349</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā Intel un ACT ir lūgušas piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tā segs savus, kā arī atlīdzinās Intel un ACT tiesāšanās izdevumus saistībā ar iestāšanos lietā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-493" title="page-3">
      Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzību noraidīt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Intel Corporation Inc. un Association for Competitive Technology Inc. tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vācijas Federatīvā Republika sedz savus, kā arī atlīdzina Intel Corporation Inc. un Association for Competitive Technology Inc. tiesāšanās izdevumus saistībā ar iestāšanos lietā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <div class="signatures">
<p class="C77Signatures" id="para-497" title="page-3">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – angļu.</p>
</body>
</html>
