Līguma noteikumu, par kuru nebija atsevišķas apspriešanās, uzskata par negodīgu, ja, pretēji prasībai pēc godprātības, tas rada ievērojamu nelīdzsvarotību pušu tiesībās un pienākumos, kas izriet no līguma, un tas notiek par sliktu patērētājam.

1.Dalībvalstis nosaka, ka negodīgi noteikumi, kas izmantoti pārdevēja vai piegādātāja ar patērētāju noslēgtā līgumā, atbilstoši savas valsts tiesību aktiem nav saistoši patērētājam un, ka līgums pie tādiem pašiem noteikumiem turpina pusēm būt saistošs, ja tas var pastāvēt bez negodīgajiem noteikumiem.2.Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus lai nodrošinātu to, ka patērētājs nezaudē šīs direktīvas piešķirto aizsardzību tādēļ, ka par līgumam piemērojamajām tiesībām ir izvēlētas valsts, kas nav dalībvalsts, tiesības, ja līgumam ir cieša saistība ar dalībvalstu teritoriju.

Dalībvalstis nodrošina, ka patērētāju un konkurentu interesēs pastāv adekvāti un efektīvi līdzekļi, lai novērstu negodīgu noteikumu ilgstošu izmantošanu pārdevēju vai piegādātāju ar patērētājiem noslēgtos līgumos.

Dalībvalstis var pieņemt vai saglabāt visstingrākos [stingrākus] Līgumam atbilstīgus noteikumus jomā, uz ko attiecas šī direktīva, lai nodrošinātu visaugstāko [augstāku] patērētāja aizsardzības līmeni.

(9)Vajadzīga pilnīga saskaņošana, lai visiem patērētājiem Kopienā nodrošinātu augstu un līdzvērtīgu viņu interešu aizsardzības līmeni un lai izveidotu īstu iekšējo tirgu. Tādēļ dalībvalstīm nevajadzētu atļaut saglabāt vai ieviest valstu noteikumus, izņemot tos, kas paredzēti šajā direktīvā. Šāds ierobežojums tomēr būtu jāpiemēro tikai tad, ja šajā direktīvā pastāv saskaņoti noteikumi. Ja šādi saskaņoti noteikumi nepastāv, dalībvalstīm būtu jāpatur tiesības saglabāt vai ieviest valstu tiesību aktus. Attiecīgi dalībvalstis, piemēram, var saglabāt vai ieviest valsts noteikumus par pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja un kreditora nedalīto un solidāro atbildību. Cits šīs dalībvalstu iespējas piemērs varētu būt tāds, ka dalībvalstis patur spēkā vai ievieš valstu noteikumus par preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas līguma atcelšanu, ja patērētājs īsteno savas tiesības atteikties no kredītlīguma. Šajā sakarā beztermiņa kredītlīgumu gadījumā dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt minimālu periodu starp brīdi, kad kreditors prasa atmaksu, un dienu, kurā kredīts ir jāatmaksā.(10)Šajā direktīvā ietvertās definīcijas nosaka saskaņošanas apjomu. Tāpēc dalībvalstu saistībām īstenot direktīvas nosacījumus vajadzētu būt ierobežotām attiecībā uz to apjomu, kā tas noteikts minētajās definīcijās. Atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem šai direktīvai tomēr nebūtu jāskar tas, kā dalībvalstīs tiek piemēroti direktīvas nosacījumi attiecībā uz jomām, kas neietilpst tās darbības jomā. [..]

1.Gadījumā, ja kreditora tiesības saskaņā ar kredītlīgumu vai līgumu kā tādu cedē trešajai personai, patērētājam ir tiesības vērsties tiesā pret cesionāru, izmantojot jebkuru aizsardzību, kas viņam bija pieejama pret sākotnējo kreditoru, tostarp ieskaitu, ja tāds ir atļauts attiecīgajā dalībvalstī.2.Patērētāju informē par 1. punktā minēto cesiju, izņemot, ja sākotnējais kreditors, kas noslēdzis līgumu ar cesionāru, turpina apkalpot kredītu attiecībā pret patērētāju.

Ciktāl šajā direktīvā iekļauti saskaņoti noteikumi, dalībvalstis savos tiesību aktos nedrīkst saglabāt vai ieviest noteikumus, kas atšķiras no šajā direktīvā paredzētajiem.

(1)

Prasītājs var iesniegt pieteikumu maksājuma rīkojumam:

1. attiecībā uz naudas parādu vai aizvietojamām lietām, ja pieteikums ietilpst rajona tiesas (Rayonen sad) piekritībā;

[..]

(1)Pieteikumu iesniedz piekritīgajā rajona tiesā (Rayonen sad) pēc parādnieka pastāvīgās dzīvesvietas vai juridiskās adreses. Šī tiesa pēc savas ierosmes trīs dienu laikā pārbauda savu teritoriālo piekritību. [..](2)

Tiesa izskata pieteikumu tiesas sēdē par procesuālajiem aspektiem un izdod maksājuma rīkojumu 1. punktā paredzētajā termiņā, izņemot, ja:

1.pieteikums neatbilst 410. panta prasībām un pieteikuma iesniedzējs nenovērš pieļautās neatbilstības trīs dienu laikā pēc paziņojuma;2.pieteikums neatbilst tiesību aktiem vai morāles principiem;3.Bulgārijas Republikas teritorijā parādniekam nav pastāvīgās adreses vai juridiskās adreses;4.Bulgārijas Republikas teritorija parādniekam nav pastāvīgās dzīvesvietas vai darbības vietas.

(1)Parādnieks ir tiesīgs rakstveidā iebilst pret maksājuma rīkojumu vai tā daļu. Iebildumi nav jāpamato, izņemot 414.a pantā minētos gadījumus.(2)Iebildumus iesniedz divu nedēļu laikā no maksājuma rīkojuma saņemšanas. Šis termiņš nav pagarināms.

(1)Ja pieteikumam ir pievienots 417. pantā minētais dokuments, kas pamato parādu, kreditors ir tiesīgs lūgt tiesu nozīmēt tūlītēju izpildi un izsniegt izpildes rīkojumu.(2)Izpildes rīkojumu izsniedz pēc tam, kad tiesa ir pārliecinājusies par dokumenta formālo atbilstību likumam un ir konstatējusi, ka šis dokuments apliecina no parādnieka piedzenama parāda esamību. [..]

(1)Rīkojumu, kas piešķir tiesības prasīt tūlītēju izpildi, var pārsūdzēt ar atsevišķu prasību. Šāda prasība ceļama divu nedēļu laikā no izpildes rīkojuma paziņošanas brīža.(2)Atsevišķo prasību par tūlītējas izpildes rīkojumu iesniedz kopā ar iebildumiem par izsniegto izpildes rīkojumu. Šo prasību iespējams pamatot vienīgi ar apsvērumiem, kas izriet no 417. pantā minētajiem aktiem.(3)Prasības par tūlītējas izpildes rīkojumu iesniegšana izpildi neaptur.

(1)Iesniegtie iebildumi par maksājuma rīkojumu neaptur piespiedu izpildi gadījumos, kas minēti 417. panta 1.–9. punktā, izņemot, ja parādnieks sniedz kreditoram atbilstošu nodrošinājumu saskaņā ar Zakon za zadalzheniyata i dogovorite [Likuma par saistībām un līgumiem] 180. un 181. pantu.(2)Ja iebildumu iesniegšanai noteiktajā termiņā tiek iesniegts pieteikums par izpildes apturēšanu, kas ir pamatots ar rakstveida pierādījumiem, tiesa, kura ir izdevusi rīkojumu par tūlītēju izpildi, var to apturēt arī tad, ja netiek sniegts 1. punktā minētais nodrošinājums.(3)Lēmumu, kas pieņemts par izpildes apturēšanas pieteikumu, var apstrīdēt ar atsevišķu prasību.

Ja parāds izceļas no līguma, kas ir noslēgts ar patērētāju, pieteikumam pievieno līgumu, ja tas ir noslēgts rakstveidā, kopā ar visiem papildinājumiem un pielikumiem, kā arī, attiecīgā gadījumā, piemērojamajiem vispārējiem noteikumiem.

Tiesa izskata pieteikumu tiesas sēdē par procesuālajiem aspektiem un izdod maksājuma rīkojumu 1. punktā paredzētajā termiņā, izņemot gadījumus, ja:

[..]

1.2. apakšpunktā vārdus pašvaldības un bankas aizstāt ar vārdiem un pašvaldības vai izraksts no bankas grāmatvedības dokumentiem, kuram ir pievienots dokuments, kas apliecina parādu bankai, kā arī visi tā pielikumi, tai skaitā piemērojamie vispārējie noteikumi.2.10. apakšpunktu papildināt ar šādu otro teikumu: Gadījumā, ja rīkojuma dokuments ir nodrošinājums parādam, kurš izriet no līguma, kas ir noslēgts ar patērētāju, pieteikumam pievieno līgumu, ja tas ir noslēgts rakstveidā, kopā ar visiem pielikumiem, tajā skaitā piemērojamajiem vispārējiem noteikumiem.

(1)Iesniegtie iebildumi pret maksājuma rīkojumu neaptur piespiedu izpildi gadījumos, kas minēti 417. panta 1.–9. punktā, izņemot, ja parādnieks sniedz kreditoram atbilstošu nodrošinājumu saskaņā ar Zakon za zadalzheniyata i dogovorite [Likuma par saistībām un līgumiem] 180. un 181. pantu. Gadījumā, ja parādnieks ir patērētājs, nodrošinājums nepārsniedz vienu trešo daļu no parāda.(2)

Tiesa, kura ir izdevusi rīkojumu par tūlītēju izpildi, var to apturēt arī tad, ja netiek sniegts 1. punktā minētais nodrošinājums, ja ir ticis iesniegts pieteikums par izpildes apturēšanu, kas ir pamatots ar rakstveida pierādījumiem, no kuriem izriet, ka:

1. parādam nav iestājies termiņš;

2. parāds izceļas no negodīga noteikuma līgumā, kas noslēgts ar patērētāju;

3. parāda, kuram iestājies termiņš, apmērs, kas izriet no līguma, kurš noslēgts ar patērētāju, ir ticis aprēķināts kļūdaini.

Patēriņa kredīta līgumu slēdz rakstveidā uz papīra vai izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju, saprotamā un pilnīgā veidā, un visiem līguma elementiem jābūt atspoguļotiem ar vienotu teksta fontu veida, formatējuma un izmēra ziņā – šim pēdējam esot ne mazākam par 12. izmēru –, divos eksemplāros, pa vienam katrai līgumslēdzējai pusei.

(1)No patēriņa kredīta līguma izrietošo parādu cedēt trešai personai kreditors ir tiesīgs vienīgi tad, ja līgumā tāda iespēja ir paredzēta.(2)Ja no patēriņa kredīta līguma izrietošo parādu kreditors cedē trešai personai, patērētājs var pret šo trešo personu celt visus iebildumus, kādus viņš ir bijis tiesīgs celt pret sākotnējo kreditoru, tostarp iebildi par ieskaitu.

(1)Patērētāja nokavējuma gadījumā tiesības uz procentiem kreditoram ir tikai nesamaksātās summas apmērā. Šos procentus aprēķina par nokavējuma periodu.(2)Ja patērētājs atzīst viņa kredīta ietvaros veicamo maksājumu nokavējumu, līgumsods nedrīkst pārsniegt likumisko procentu apmēru.(3)Kreditors nav tiesīgs atteikties pieņemt daļēju patēriņa kredīta atmaksu.