European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2026/1857

28.7.2026

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2026/1857

(2026. gada 27. jūlijs),

ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes benzilspirta importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 7. pantu,

apspriedusies ar dalībvalstīm,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Procedūras sākšana

(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2025. gada 19. decembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes benzilspirta importu.

(2)

Antidempinga izmeklēšana tika sākta pēc tam, kad uzņēmumi Lanxess Deutschland GmbH, Lanxess Chemical B.V. un Vynova Advanced Organics Maastricht B.V. (“sūdzības iesniedzēji”) 2025. gada 10. novembrī iesniedza sūdzību Savienības ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē.

(3)

Izmeklēšanas sākšanas pamats bija pierādījumi par dempingu un izrietošo būtisko kaitējumu, kas bija sniegti sūdzībā, kā izklāstīts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) publicētajā paziņojumā par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

1.2.   Reģistrēšana

(4)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2026/362 (“reģistrācijas regula”) (3) Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē.

1.3.   Ieinteresētās personas

(5)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras vēlas piedalīties izmeklēšanā. Konkrētāk, tā informēja sūdzības iesniedzējus, zināmos Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus, Ķīnas Tautas Republikas iestādes un citas zināmās ieinteresētās personas, tai skaitā importētājus, piegādātājus un lietotājus, aicinot tos piedalīties. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes par procedūras sākšanu un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

1.4.   Atlase

(6)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

Savienības ražotāju atlase

(7)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā ir provizoriski veikusi Savienības ražotāju atlasi. Atlase tika veikta, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjoma reprezentativitāti Savienībā laikā no 2024. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 30. septembrim. Šajā izlasē bija divi Savienības ražotāji, kas veidoja vairāk nekā 95 % no līdzīgā ražojuma aplēstā kopējā ražošanas apjoma Savienībā un vairāk nekā 95 % no pārdošanas apjoma Savienībā. Izlase bija reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika iesniegtas.

Nesaistīto importētāju atlase

(8)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(9)

Noteiktajā termiņā pienācīgi aizpildītas atlases veidlapas neiesniedza neviens nesaistītais importētājs. Tādēļ Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga. Tomēr Komisija aicināja nesaistītu importētāju, kas bija iesniedzis nepilnīgu atlases veidlapu, proti, Fenchem Biochemie GmbH, aizpildīt izmeklējamā ražojuma nesaistītiem importētājiem paredzēto anketu.

Ražotāju eksportētāju atlase

(10)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, Komisija aicināja visus Ķīnas Tautas Republikas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem.

(11)

Pieci ražotāji eksportētāji no attiecīgās valsts sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no diviem ražotājiem eksportētājiem, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu, kas veido aptuveni 90 % no visa eksporta uz Savienību no attiecīgās valsts un ko var pienācīgi izmeklēt atvēlētajā laikā. Par izveidoto izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm. Piezīmes par izveidoto izlasi netika saņemtas.

1.5.   Atsevišķa pārbaude

(12)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs pieprasīja atsevišķu pārbaudi, ko paredz pamatregulas 17. panta 3. punkts. Šajā izmeklēšanas posmā un, ņemot vērā nepamatoto papildu darba slodzi, ko rada atsevišķas pārbaudes pieprasījumu izvērtēšana un kas var apdraudēt izmeklēšanas pagaidu posma savlaicīgu pabeigšanu, Komisija nav pieņēmusi lēmumu par šo atsevišķas pārbaudes pieprasījumu. Lēmumu par to, vai veikt atsevišķu pārbaudi, Komisija pieņems izmeklēšanas galīgajā posmā.

1.6.   Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumi

(13)

Komisija nosūtīja Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) anketu par to, vai Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”) pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(14)

Turklāt sūdzības iesniedzējs sūdzībā sniedza pietiekamus pierādījumus par kropļojumiem attiecīgā ražojuma izejvielu tirgū Ķīnas Tautas Republikā. Tāpēc, kā tika norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, izmeklēšana aptvēra šos izejvielu tirgus kropļojumus, lai noteiktu, vai attiecībā uz Ķīnas Tautas Republiku piemērot pamatregulas 7. panta 2.a punkta un 2.b punkta noteikumus. Tādēļ Komisija šajā sakarā Ķīnas valdībai nosūtīja papildu anketas.

(15)

Komisija aicināja abus izlasē iekļautos Savienības ražotājus, nesaistīto importētāju, kurš bija pieteicies, un divus izlasē iekļautos ražotājus eksportētājus attiecīgajā valstī aizpildīt anketas, kas procedūras sākšanas dienā tika darītas pieejamas tiešsaistē (4). Komisija sagatavoja papildu anketu, lai iegūtu datus par makroekonomiskajiem rādītājiem.

(16)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no diviem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, nesaistīta importētāja Savienībā, diviem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem un Savienības ražošanas nozares juridiskā pārstāvja.

(17)

Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pamatojoties uz pamatregulas 16. pantu, šādu uzņēmumu telpās vai grāmatvedības reģistru atrašanās vietās tika veikti pārbaudes apmeklējumi:

 

Savienības ražotāji

—

Lanxess Deutschland GmbH, Ķelne, Vācija,

—

Vynova Advanced Organics Maastricht B.V., Māstrihta, Nīderlande;

 

ĶTR ražotāji eksportētāji

—

Hubei Greenhome Materials Technology, Inc., Sjaņtao pilsēta, Hubei, Ķīna (“Hubei Greenhome”),

—

Qianjiang Xinyihong Organic Chemical Co., Ltd., Cjaņdzjanas pilsēta, Hubei, Ķīna (“Qianjiang Xinyihong”).

(18)

Savienības ražošanas nozares vārdā iesniegtās atbildes uz anketas jautājumiem par makroekonomiskajiem rādītājiem tika pārbaudītas tās juridiskā pārstāvja telpās Briselē, Beļģijā.

1.7.   Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(19)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2024. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

2.   IZMEKLĒJAMAIS RAŽOJUMS, ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Izmeklējamais ražojums

(20)

Izmeklējamais ražojums ir benzilspirts (pazīstams arī kā fenilmetanols, benzolmetanols, fenilkarbinols un hidroksitoluols), proti, aromātiskais spirts, ko parasti klasificē ar Informatīvā ķīmijas dienesta (CAS) numuru 100–51–6 un muitas un statistikas numuru (CUS) 0011660–9 un ko patlaban klasificē ar KN kodu 2906 21 00 (“izmeklējamais ražojums”).

(21)

Benzilspirtu var ražot divos galvenajos procesos, proti, hlorējot no toluola (galvenā metode) vai oksidējot toluolu ar gaisu.

(22)

Benzilspirtu var izmantot ļoti dažādos veidos. Galvenokārt to izmanto kā šķīdinātāju un atšķaidītāju epoksīdsveķiem un pārklājumiem, kas paredzēti pamata rūpnieciskajiem lietojumiem būvniecībā. Benzilspirtu kā šķīdinātāju tīrīšanai un attaukošanai izmanto arī ziepēs, mazgāšanas līdzekļos, šampūnos un dažādos tīrīšanas līdzekļos. Cita starpā to izmanto arī kā konservantu (proti, kosmētikas līdzekļos, ķermeņa kopšanas līdzekļos, dzīvnieku barībā un agroķīmiskos produktos), kā palīgvielu zālēs, kā nesējvielu pārtikas aromatizētāju ražošanā, kā degvielas piedevu benzīnā, lai uzlabotu motora veiktspēju un samazinātu emisijas, kā krāsvielu tekstilizstrādājumu krāsošanai un kā prekursoru ķīmiskajā sintēzē (jo īpaši benzilesteru un ēteru ražošanā).

2.2.   Attiecīgais ražojums

(23)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes izmeklējamais ražojums.

2.3.   Līdzīgais ražojums

(24)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī tie paši pamatlietojumi:

—

attiecīgajam ražojumam, ko eksportē uz Savienību,

—

attiecīgajā valstī ražotajam un tās iekšzemes tirgū pārdotajam izmeklējamajam ražojumam un

—

izmeklējamajam ražojumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā.

(25)

Tāpēc Komisija šajā posmā nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

3.   DEMPINGS

3.1.   Pamatregulas 2. panta 6.a punktā paredzētā normālās vērtības noteikšanas procedūra

(26)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka attiecībā uz ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem no minētās valsts.

(27)

Lai savāktu pamatregulas 2. panta 6.a punkta iespējamai piemērošanai nepieciešamos datus, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par ražošanā izmantotajiem izejresursiem. Pieci ražotāji eksportētāji iesniedza attiecīgo informāciju.

(28)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad paziņojums par procedūras sākšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(29)

No ĶV atbildes uz anketas jautājumiem netika saņemtas. Noteiktajā termiņā no ĶV netika saņemta arī informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Tad 2026. gada 16. februārī Komisija informēja ĶV, ka tā plāno izmantot pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi. Pēc šā paziņojuma piezīmes no ĶV netika saņemtas. Tāpēc 18. panta piemērošana, lai noteiktu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu ĶTR saskaņā ar 2. panta 6.a punktu, ir apstiprināta.

(30)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija arī norādīja, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, tai varētu būt jāizvēlas attiecīga reprezentatīvā valsts, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. Saskaņā ar tajā posmā Komisijai pieejamo informāciju iespējamās atbilstošās reprezentatīvās trešās valstis ir cita starpā bija Meksika vai Turcija.

(31)

Komisija 2026. gada 9. februārī ar paziņojumu (“pirmais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par attiecīgajiem avotiem, ko tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti attiecīgā ražojuma ražošanā. Komisija arī paziņoja, ka izmeklējamo ražojumu neražo nevienā valstī, kuras ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā Ķīnā. Komisija savus turpmākos pētījumus balstīja uz valstīm, kas ražo organiskos ķīmiskos produktus (klasificētus ar NACE kodu 2014). Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija noteica iespējamās reprezentatīvās valstis, proti, Turciju, Meksiku, Indonēziju, Malaiziju vai Brazīliju, kā piemērotas reprezentatīvās valstis un aicināja visas ieinteresētās personas sniegt piezīmes un ierosināt alternatīvas valstis, kuras atbilst pamatkritērijiem saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu.

(32)

Komisija 2026. gada 27. aprīlī ar otro paziņojumu (“otrais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, par reprezentatīvo valsti izmantojot Turciju. Komisija ierosināja noteikt pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un peļņu, pamatojoties uz 11 ražotājiem Turcijā, kuri darbojas organisko ķīmisko vielu ražošanas nozarē un atbilst NACE kodam 2014 (5).

(33)

Otrajā paziņojumā tika aplūkotas arī piezīmes, ko ieinteresētās personas saņēma par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem. Ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes ir aplūkotas arī nākamajās iedaļās.

3.2.   Normālā vērtība

(34)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastās tirdzniecības operācijās] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti”.

(35)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņa”, turpmāk – “PVA”).

(36)

Kā sīkāk paskaidrots turpmāk tekstā, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

3.2.1.   Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana

(37)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir teikts, ka “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, cita starpā ņem vērā iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

—

attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes,

—

valsts ir pārstāvēta (klātesoša) uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām,

—

diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus,

—

bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde,

—

izkropļotas algu izmaksas,

—

piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts.

(38)

Tā kā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā minētais saraksts nav kumulatīvs, nozīmīgu kropļojumu konstatēšanai nav jānorāda visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktu apstākļus.

(39)

Tomēr secinājumi par nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi paredz, ka valdībai ir ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē.

(40)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir teikts, ka tad, “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”.

(41)

Saskaņā ar šo noteikumu Komisija publicējusi ziņojumu par Ķīnu (“ziņojums”) (6), kurā ietverti pierādījumi par būtisku valdības iejaukšanos daudzos ekonomikas līmeņos, tai skaitā par konkrētiem daudzu būtisku ražošanas faktoru kropļojumiem (piemēram, ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku saistītiem kropļojumiem), kā arī konkrētās nozarēs, piemēram, ķīmiskās rūpniecības nozarē. Procedūras sākumā ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot šīs izmeklēšanas lietas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos. Procedūras sākšanas posmā ziņojums par Ķīnu tika iekļauts izmeklēšanas lietas materiālos. Arī sūdzībā bija ietverti daži attiecīgi pierādījumi, kas papildina Ziņojumu.

(42)

Sūdzības iesniedzējs atsaucās uz ziņojumā ietvertajiem pierādījumiem, lai norādītu, ka Ķīnas benzilspirta nozarē pastāv kropļojumi. Šie kropļojumi izriet no Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) organizācijas, kuras pamatā ir sociālās tirgus ekonomikas koncepcija, kas izstrādāta Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) vadībā un aptver visus būtiskos valsts aspektus. Saskaņā ar sūdzību ekonomikas līmenī ĶKP īsteno īpaši stingru kontroli, kas izpaužas kā valsts īpašumā esošu uzņēmumu (VU) būtiska nozīme ekonomikā un ĶKP spēcīga ietekme uz privāto sektoru. Sūdzības iesniedzējs norādīja uz trim galvenajiem ĶV iejaukšanās kanāliem Ķīnas ekonomikā, un tie ir valsts administratīvā, finanšu un regulatīvā kontrole (7).

(43)

Sūdzības iesniedzējs arī atsaucās uz Komisijas konstatējumiem vairākās nesenās izmeklēšanās par ķīmiskās rūpniecības nozari Ķīnā, kas apstiprināja nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu attiecībā uz akilfosfātesteriem (8).

(44)

Turklāt sūdzības iesniedzējs atgādināja par turpmāk minētajiem elementiem, kas rada nozīmīgus kropļojumus.

(45)

Pirmkārt, benzilspirta nozarē lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri ir valsts iestāžu īpašumā vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes.

(46)

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka ĶV nodrošina spēcīgu ietekmi gan uz VU, gan privātiem uzņēmumiem, jo īpaši atbalstāmajās nozarēs, piemēram, ķīmiskās rūpniecības nozarē, kas ietver benzilspirta nozari. ĶV un ĶKP kontrolē VU un veido to korporatīvo struktūru un konkurences vidi, lai sasniegtu stratēģiskos ekonomikas mērķus, jo īpaši ieceļot un kontrolējot galvenos vadītājus ar ĶKP Organizācijas departamenta starpniecību un nodrošinot VU preferenciālu piekļuvi svarīgiem izejresursiem (9).

(47)

Turklāt gan valsts, gan vietējā līmenī ĶV izveidoja valsts īpašumā esošo aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisijas (“SASAC”), lai pārstāvētu valsts akcionāru intereses VU. ĶV arī pieņēma Likumu par valsts īpašumā esošiem uzņēmumu aktīviem, kā arī citus pasākumus, kas paredz valsts kontroli un īpašumtiesības stratēģiskās nozarēs. Tāpat sūdzībā norādīts, ka “sociālo kredītu sistēma” pastiprina partijas ietekmi uz uzņēmumiem Ķīnā un var radīt spiedienu uz ārvalstu uzņēmumiem ievērot attiecīgo Ķīnas rūpniecības politiku. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvo, ka ar 14. piecgades plānu (“piecgades plāns”) ĶV mērķis ir atbalstīt sociālistisku politiku un veicināt ekonomikas izaugsmi. Attiecībā uz VU piecgades plāna mērķis ir veidot ciešāku saikni starp ĶV un VU (10).

(48)

Sūdzībā apgalvots, ka jo īpaši toluola atvasinājumu nozarē ievērojama daļa uzņēmumu joprojām ir ĶV īpašumā. VU ir bijusi svarīga loma ĶV iejaukšanās ĶTR ķīmiskās rūpniecības nozarē veicināšanā. Šie VU saglabā dominējošu stāvokli izejvielu augšposma piegādes ķēdē, gūstot labumu no privileģētas piekļuves valdības piešķirtajiem resursiem, tai skaitā finansējumam, subsīdijām, zemes izmantošanas tiesībām un citiem valsts atbalsta veidiem. Turklāt to ciešā saskaņotība ar valsts politiku un būtiskā ietekme uz valdības lēmumu pieņemšanas procesiem vēl vairāk nostiprina to stratēģisko pozīciju nozarē (11).

(49)

Sūdzība attiecas uz vismaz trim lielākajiem toluola ražotājiem pasaulē, kas visi ir Ķīnas VU – China Petrochemical Corporation (SINOPEC Group), China National Petroleum Corporation (CNPC) un Sinochem Group. ĶV šiem uzņēmumiem regulāri piešķir finanšu resursus, kas kropļo toluola un benzilspirta tirgus (12).

(50)

ĶV joprojām cieši kontrolē arī privātā īpašumā esošos uzņēmumus. Sūdzības iesniedzējs atsaucas uz piemēru par privātā īpašumā esošiem uzņēmumiem, kas ražo benzilspirtu un kam tika piešķirtas preferenciālas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, valsts dotācijas vai subsīdijas. ĶV iesaistīšanās benzilspirta tirgū ietver arī ĶKP biedru dalību korporatīvās pārvaldības struktūrās (13).

(51)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, sūdzības iesniedzējs secina, ka Ķīnas benzilspirta tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, uz kuriem attiecas ĶV īpašumtiesības, finansiālais atbalsts, politiskā kontrole vai stratēģiskā uzraudzība un norādes.

(52)

Otrkārt, valsts klātbūtne valsts īpašumā esošos un privātos benzilspirta uzņēmumos ļauj valsts iestādēm iejaukties arī jautājumos par cenām un/vai izmaksām.

(53)

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka ĶV saglabā savu ietekmi VU, ieceļot un atceļot no amata VU galveno vadību, kas ir SASAC pamatpienākums. Tas tiek darīts arī, būtiski ietekmējot benzilspirta ražošanai kritiski svarīgu izejvielu, it īpaši toluola, ražošanu (14).

(54)

Viena no galvenajām ĶV stratēģijām, ko tā īsteno, lai saglabātu kontroli pār valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem, ir personāla vadības iecelšana – bieži vien tie ir ĶKP biedri. Ķīnas Likumā par VU ir skaidri noteikts, ka SASAC un vietējām SASAC ir pilnvaras iecelt VU vadību. Turklāt SASAC noteikumos ir apstiprināts, ka viens no tās pienākumiem ir “iecelt vai atcelt no amata atbildīgās personas” VU. Sūdzības iesniedzējs atsaucas uz Komisijas konstatējumiem ziņojumā, apgalvojot, ka tā ir “būtiskas valsts ietekmes pazīme, ņemot vērā VU mērogu un valsts pārvaldītās ekonomikas dominējošo lomu Ķīnā”. Šo spēcīgo ietekmi vēl vairāk pastiprina tas, ka ĶKP ir tieši iesaistīta VU vadītāju iecelšanā un tai ir tiesības noteikt attiecīgās procedūras un ieteikt konkrētus kandidātus amatiem (15).

(55)

Turklāt VU Ķīnā gūst labumu no preferenciālas piekļuves plašam izejresursu klāstam, piemēram, zemei un enerģijai, kā arī finansēšanas sistēmām. Tāpēc spēcīga valsts iejaukšanās uzņēmumos izraisa izkropļotu resursu sadali, kas pēc tam izpaužas kā izkropļotas izmaksas un izkropļotas cenas ražotajiem produktiem. Turklāt ĶV ietekmē tādu ķīmisko produktu kā benzilspirts izmaksas un cenas ar savu klātbūtni un iejaukšanos tā ražošanai nepieciešamo izejvielu un izejresursu augšposma sektoros. Piemēram, spēcīgā toluola ražošana ĶTR galvenokārt ir saistīta ar straujajiem ieguldījumiem un nozares paplašināšanos, kā arī ar finansējuma un izejvielu pieejamību. Jaudas pārpalikums toluola ražošanā izraisīja lielākus ieguldījumus lejasposma nozarēs, jo īpaši benzilspirta ražošanas nozarē. ĶV arī iejaucas attiecībā uz enerģijas cenām un izmaksām. Lai gan ĶV ir pielikusi zināmas pūles, lai radītu konkurenci tirgū un ļautu tirgus spēkiem noteikt cenas, enerģijas cenas joprojām tiek stingri kontrolētas. Šis apstāklis neapšaubāmi ļauj ĶV ievērojami samazināt enerģijas izmaksas par labu ķīmisko vielu ražotājiem, jo īpaši toluola un benzilspirta ražotājiem (16).

(56)

Treškārt, ĶV īpaši iejaucas enerģētikas nozarē un elektroenerģijas tirgū, subsidējot ogles kā galveno enerģijas avotu tvaika ražošanai. Turklāt elektroenerģijas tirgu lielā mērā apkalpo uzņēmumi, kas darbojas Ķīnas iestāžu pakļautībā.

(57)

Sūdzībā norādīts, ka, izmantojot tiešās subsīdijas, preferenciālu finansējumu un cenu kontroli, ĶV nodrošina, ka ogles joprojām ir mākslīgi lētas, sniedzot labumu nozarēm, kuras tās izmanto kā primāro enerģijas avotu. Lai gan ogles galvenokārt izmanto elektroenerģijas ražošanai, tās ir būtiskas arī rūpnieciskā tvaika ražošanai, kas ir kritiski svarīgs izejresurss ķīmiskajā ražošanā un citos energoietilpīgos procesos. ĶV ietekme ir vēl jo lielāka, pateicoties cenu kontrolei. Piemēram, Valsts attīstības un reformu komisija (NDRC) ir noteikusi “samērīgu cenu diapazonu” no 570 līdz 770 CNY par tonnu apmērā vidēja termiņa un ilgtermiņa darījumiem ar oglēm. Turklāt lielākie valsts īpašumā esošie ieguves rūpniecības uzņēmumi, piemēram, China Shenhua Energy Co. un China Coal Energy Co., bieži pārdod ogles par ierobežotu cenu, nodrošinot stabilas, bet mākslīgi zemas izmaksas lejasposma nozarēm (17).

(58)

Turklāt sūdzībā apgalvots, ka papildus tvaika ražošanai Ķīnas subsidētā ogļu nozare sniedz arī negodīgas priekšrocības iekšzemes nozarēm, jo tā ietekmē elektroenerģijas piegādi un cenas. 2022. gadā ogļu elektrostacijas veidoja 60 % no Ķīnas elektroenerģijas ražošanas apjoma. ĶV loma elektroenerģijas tirgū neaprobežojas tikai ar kurināmā subsīdijām, bet ietver arī tiešas īpašumtiesības un cenu noteikšanas kontroli, tādējādi radot sistēmu, kurā elektroenerģijas izmaksas tiek mākslīgi apspiestas. Elektroenerģijas nozarē dominē VU. Plašā valsts kontrole pār elektroenerģijas cenu noteikšanu un sadali rada būtiskus tirgus izkropļojumus. ĶTR modelis nodrošina mākslīgi zemas elektroenerģijas izmaksas rūpnieciskajiem lietotājiem. Šī intervence nāk par labu energoietilpīgām nozarēm, it īpaši ķīmiskajai rūpniecībai, kurā elektroenerģija ir būtisks ražošanas izmaksu komponents (18).

(59)

Ceturtkārt, ĶV īsteno diskriminējošu valsts politiku vai pasākumus, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus.

(60)

Ķīnas ekonomikas attīstību nosaka sīki izstrādāta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un mērķi, uz kuriem centrālajām valdībām un vietējām pašvaldībām jākoncentrējas un jācenšas tos īstenot. Šajos plānos, kas aptver gandrīz visas ekonomikas nozares, ir noteikti konkrēti obligāti mērķi, kurus iestādes uzrauga katrā administratīvajā līmenī. Plānošanas mehānisms nosaka resursu sadali, kas vērsta uz nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai politiski nozīmīgām, nevis to sadali atbilstīgi tirgus spēkiem (19).

(61)

ĶV savos dažādajos politikas dokumentos ir konsekventi pievērsusi lielu uzmanību ķīmiskajai rūpniecībai un skaidri izstrādājusi pasākumus, kas atbalsta iekšzemes ķīmisko vielu ražotājus. Piemēram, centrālajā 14. piecgades plānā ir izklāstīts ĶV stratēģiskais redzējums tradicionālo nozaru pārveidei un modernizācijai un stratēģisko jauno nozaru, piemēram, ķīmisko vielu, būvmateriālu, jaunu materiālu un ķīmisko šķiedru nozaru, attīstības virziens. Turklāt Rūpniecības strukturālo pielāgojumu vadlīniju 2024. gada versijā ķīmiskā rūpniecība un naftas ķīmijas rūpniecība ir noteikta par atbalstāmu nozari. Šāds statuss ļauj šai nozarei kopumā gūt labumu no daudzām subsīdijām un finansiāla atbalsta, kas izpaužas kā valsts finansējums, nodokļu atvieglojumi, aizdevumi, importa un eksporta atvieglojumi, kā arī zemes pieejamības nodrošināšana. Sūdzības iesniedzējs secina, ka ĶV valsts un provinču līmenī aktīvi kontrolē un regulē ražošanu un pārdošanu visā benzilspirta vērtības ķēdē (20).

(62)

Piektkārt, līdzīgi kā jebkurā citā Ķīnas ekonomikas nozarē, benzilspirta nozare ir pakļauta kropļojumiem, ko rada Ķīnas bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību un īpašumtiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde.

(63)

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz tādus savus galvenos mērķus kā prasījumu un parādu taisnīga segšana un kreditoru un parādnieku tiesību aizsardzība. Ķīnas Bankrota likums sistemātiski netiek pietiekami īstenots un ir vērsts galvenokārt pret maziem uzņēmumiem. Sūdzības iesniedzējs atsaucas uz Komisijas ziņojumu attiecībā uz Bankrota likuma zemo izpildes līmeni, kas it īpaši notiek tāpēc, ka trūkst skaidrības par procedūras sākšanas kritērijiem un tās iznākumu, kā arī tāpēc, ka valsts iestādes spēcīgi ietekmē bankrota procedūras. Turklāt bankrota tiesību aktu nepietiekama izpilde ietekmē Ķīnas finanšu un aizņēmumu tirgu, radot netiešas valsts garantijas dažiem uzņēmumiem, kas savukārt kropļo kredītu izmaksas un piekļuvi finansējumam (21). Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām ĶTR. Zemes piešķiršana ir atkarīga tikai no valsts, kas var ievērot politiskos mērķus, nevis brīvā tirgus principus. Lai gan ir vairāki tiesību akti, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka šie noteikumi bieži vien netiek ievēroti (22). Sūdzības iesniedzējs secina, ka uz benzilspirta ražotājiem, tāpat kā uz jebkuru citu Ķīnas ekonomikas nozari, attiecas Ķīnas bankrota, uzņēmējdarbības un īpašuma noteikumi, un tāpēc tie ir pakļauti arī kropļojumiem, ko rada šo tiesību aktu diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde.

(64)

Sestkārt, benzilspirta nozarē ir izkropļotas arī algu izmaksas.

(65)

Saskaņā ar sūdzību, tā kā algas ĶTR neveido normāli tirgus spēki vai patiesi brīvas koplīguma sarunas, algu izmaksas ir pakļautas būtiskiem izkropļojumiem. ĶTR nevar pilnībā izveidoties patiesi tirgū balstīta algu sistēma, jo pastāv strukturāli šķēršļi darba ņēmēju un darba devēju tiesībām brīvi organizēties. Praksē juridiski ir atzīta tikai viena arodbiedrība – Visķīnas Arodbiedrību federācija (ACFTU). Tomēr ACFTU nav neatkarīga no valsts. Turklāt pierādījumi liecina, ka ACFTU augstākā līmeņa amatus bieži ieņem augsta ranga partijas amatpersonas VU vai vadītāji privātos uzņēmumos (23).

(66)

Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti būtiski ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma (hukou), kas ierobežo piekļuvi visaptverošiem sociālā nodrošinājuma un sabiedrības labklājības pabalstiem personām, kuras oficiāli reģistrētas kā attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāji. Tā rezultātā daudziem mazprasmīgiem darba ņēmējiem ir liegta piekļuve pamata sabiedriskajiem pakalpojumiem un viņi atrodas nestabilas nodarbinātības situācijā, un bieži vien ir spiesti samierināties ar zemāku algu un sliktākiem darba apstākļiem salīdzinājumā ar vietējiem reģistrētajiem darba ņēmējiem. Saskaņā ar sūdzību šī atšķirīgā attieksme neizbēgami rada algu izmaksu izkropļojumus Ķīnas darba tirgū (24).

(67)

Tāpat kā uz jebkuru citu Ķīnas ekonomikas nozari, arī uz benzilspirta nozari attiecas Ķīnas darba tiesības, un tādējādi to ietekmē arī šie algu izmaksu kropļojumi. Algu izmaksu izkropļojumus vēl vairāk saasina Ķīnas valsts piešķirtās darbaspēka subsīdijas, jo īpaši benzilspirta ražotājiem (25).

(68)

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka benzilspirta nozarē pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē.

(69)

Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, bija pareizi izmantot Ķīnas iekšzemes cenas un izmaksas. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem. Lietas materiālos iekļautie pierādījumi ietvēra pierādījumus, kas iekļauti ziņojumā, kura pamatā ir publiski pieejami avoti.

(70)

Minētā analīze aptvēra pārbaudi par būtisko valdības iejaukšanos Ķīnas ekonomikā kopumā, kā arī par konkrēto tirgus situāciju attiecīgajā nozarē, arī attiecībā uz attiecīgo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnā.

3.2.2.   Nozīmīgi kropļojumi, kas ietekmē iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā

(71)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka Ķīnas ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums” (26).

(72)

Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota nodrošināt tās “nostiprināšanu un izaugsmi” (27). Patiešām, salīdzinājumā ar 13. piecgades plānu, SASAC apstiprināja, ka centrālo uzņēmumu kopējie aktīvi 14. piecgades laikā pieauguši par 44,6 %, “reāli veicinot, ka augšposma un lejasposma uzņēmumi rūpniecības ķēdē attīstās integrētā veidā, un sniedzot spēcīgu atbalstu valsts ekonomiskās un sociālās attīstības galveno mērķu un uzdevumu sekmīgai īstenošanai” (28).

(73)

Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet arī tieši pilnvaro šādi iejaukties. Ideja par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos ir uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips.

(74)

Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs: tās attiecas uz pirmo fāzi sociālismu un uztic valstij atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (29).

(75)

Turklāt saskaņā ar attiecīgajiem Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās ĶKP vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma.

(76)

Pēc tam, kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā.

(77)

Minētajā noteikumā aiz jau esošā pirmā teikuma: “sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma” tika iekļauts šāds jauns otrais teikums: “noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma” (30). Tas parāda neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār Ķīnas ekonomikas sistēmu.

(78)

Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdība īsteno vispārēju makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(79)

Ķīnas valsts īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku, lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū (31). Ķīnas iestāžu izmantotie iejaukšanās ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi un ietver rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni.

(80)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Minēto plānu kopums aptver plašu un sarežģītu nozaru un pārnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus.

(81)

Provinces līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts mēroga plānos izvirzīti plašāki mērķrādītāji. Turklāt plānos ir precizēti līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgās nozares/sektorus, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Atsevišķos plānos joprojām ir skaidri formulēti izlaides mērķrādītāji.

(82)

Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķas rūpniecības nozares un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.).

(83)

Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir faktiski jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (32).

(84)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī Ķīnas finanšu sistēmā dominē valstij piederošas komercbankas un politikas bankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (33).

(85)

Tas pats attiecas uz citiem Ķīnas finanšu sistēmas komponentiem, piemēram, akciju tirgiem, obligāciju tirgiem, privātā kapitāla tirgiem u. c. Arī šie finanšu nozares komponenti ir institucionālā un darbības ziņā strukturēti tā, ka tie ir vērsti nevis uz finanšu tirgu efektīvas darbības maksimizēšanu, bet gan uz valsts un ĶKP kontroles nodrošināšanu un iejaukšanās atvieglošanu (34).

(86)

Treškārt, normatīvās vides līmenī valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumus regulāri izmanto, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu būtība nav definēta, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (35).

(87)

Līdzīgi ir ieguldījumu jomā, kur Ķīnas valdība saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi gan pār valsts, gan pār privāto ieguldījumu saņēmējiem un apmēru. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu tādu rūpniecības politikas mērķu atbalstam kā, piemēram, valsts kontroles saglabāšana nozīmīgajos sektoros vai iekšzemes rūpniecības stiprināšana (36).

(88)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz noteiktām pamataksiomām, kuras paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (37).

3.2.2.1.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē: attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes

(89)

Ķīnas ekonomikas būtiska daļa ir uzņēmumi, kuri ir valsts īpašumā, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem sniedz norādes.

(90)

Attiecīgā ražojuma nozari galvenokārt apkalpo privāti uzņēmumi, piemēram, Hubei Greenhome Materials Technology (38) un Wuhan Youji (39). Tomēr, lai gan toluola, kas ir vienīgais galvenais benzilspirta ražošanā izmantotais izejresurss, augšposma nozarē daži ražotāji ir privāti uzņēmumi, piemēram, Hengli Petrochemicals (40), valsts īpašumtiesību līmenis joprojām ir ievērojams, un vairākus ražotājus, piemēram, Sinopec (41) vai Sinochem (42), kontrolē valsts – tie abi ir valsts īpašumā esoši uzņēmumi (VU), kurus kontrolē SASAC (43).

(91)

Tomēr ĶKP iejaukšanās ar darbību saistīto lēmumu pieņemšanā ir kļuvusi par normu ne tikai VU, bet arī privātos uzņēmumos (44), un ĶKP pretendē uz vadību praktiski visos valsts ekonomikas aspektos. Patiešām, valsts ietekme, ko realizē ĶKP struktūras uzņēmumos, faktiski noved pie tā, ka ekonomikas dalībnieki ir valdības kontrolē un politiskā uzraudzībā, ņemot vērā to, cik cieši valsts un partijas struktūras Ķīnā ir saplūdušas kopā. Turklāt uz visu attiecīgā ražojuma nozari attiecas vairāki valdības politikas dokumenti, piemēram, izejvielu nozares 14. piecgades plāns (45), kurš tieši attiecas uz naftas ķīmijas un ķīmijas rūpniecības nozari un kurā norādīts, ka “nozarēs, tai skaitā naftas ķīmijas un ķīmiskās rūpniecības, tērauda, krāsaino metālu un būvmateriālu ražošanas nozarē, mēs atbalstīsim vairākus nozares ķēdes inovatīvos uzņēmumus, kas uzņemas vadošo lomu ekosistēmā un kam piemīt nozīmīga konkurētspēja (..). Ķīmiskās rūpniecības un būvmateriālu nozares vadošo uzņēmumu vadošā loma ir jāizmanto, lai veicinātu uzņēmumu reformas un pārstrukturēšanu.”

(92)

Ir izstrādāts arī Darba plāns naftas ķīmijas un ķīmijas rūpniecības nozares pastāvīgai izaugsmei (46), lai “veicinātu naftas ķīmijas rūpniecības stabilu darbību un strukturālu optimizāciju un modernizāciju” un lai “palielinātu efektīvas investīcijas un veicinātu pārveidi un modernizāciju”.

(93)

Līdzīgi arī provinču līmenī Šaņdunas Ķīmiskās rūpniecības attīstības 14. piecgades plāna (47) mērķis ir “veicināt ķīmiskās rūpniecības augsta līmeņa attīstību provincē” un “visaptveroši veicināt industriālās bāzes uzlabošanu un rūpniecības ķēdes modernizāciju, (..) paātrināt novecojušas un neefektīvas ražošanas jaudas likvidēšanu, (..) palīdzēt uzņēmumiem apvienoties un veikt reorganizāciju, optimizēt resursu sadali un rūpniecības ķēdes struktūru un uzlabot ražošanas efektivitāti un rentabilitāti”.

(94)

Arī Hubei Ekonomikas un sociālās attīstības 14. piecgades plānā un 2035. gada perspektīvā (48) ir noteikts, ka valdības iestādes “optimizēs specializētu eļļu un lejasposma etilēna nozaru attīstību, modernizēs tradicionālās nozares, piemēram, fosfora ķimikāliju, sāls ķimikāliju un akmeņogļu ķimikāliju nozari, aktīvi izstrādās augstvērtīgas smalkās organiskās sintēzes ķīmiskās vielas un jaunus ķīmiskos materiālus, optimizēs ķīmiskās rūpniecības izvietojumu pie Jandzi upes un koncentrēsies uz vairāku zaļu un intelektisku specializētu ķīmiskās rūpniecības parku izveidi Uhaņā, Ičanā, Dzjiņmenā, Sjanjaņā, Dzjiņdžou, Sjaoganā, Huanganā, Cjaņdzjanā un Sjaņtao, lai izveidotu triljonu juaņu vērtu mūsdienīgu ķīmiskās rūpniecības klasteri”.

(95)

Valdības kontroli un stratēģisko uzraudzību var novērot arī attiecīgo nozares apvienību līmenī (49).

(96)

Piemēram, Ķīnas Naftas ķīmijas un ķīmiskās rūpniecības federācija (CPCIF) ir attiecīgā ražojuma nozares apvienība. Saskaņā ar CPCIF statūtu 3. pantu šī organizācija “ievēro ĶKP visaptverošu vadību un pieņem profesionālos norādījumus, pārraudzību un pārvaldību, ko īsteno struktūras, kuras atbild par reģistrāciju un pārvaldību, struktūras, kuras atbild par partijas veidošanu, kā arī attiecīgie administratīvie departamenti, kas atbild par rūpniecības pārvaldību” (50).

(97)

Turklāt CPCIF statūtu 36. pantā ir noteikts, ka apvienības priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki un ģenerālsekretārs “ievēro ĶKP vadību, atbalsta Ķīnai raksturīgo sociālismu un izlēmīgi īsteno partijas nostāju, principus un politiku” (51).

(98)

CPCIF ir arī izveidojusi Vieglo ogļūdeņražu un aromātisko savienojumu īpašo komiteju, kas aptver tādu aromātisko ogļūdeņražu kā toluola, un aromātisko spirtu, piemēram, benzilspirta, nozari (52).

(99)

Hengli Petrochemicals (53), Sinopec (54) un Sinochem (55) ir CPCIF biedri.

(100)

Tādējādi privātīpašumā esošiem ražotājiem attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē ir liegts darboties tirgus apstākļos. Gan valsts, gan privātie uzņēmumi nozarē tiek stratēģiski uzraudzīti un saņem norādes.

3.2.2.2.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē: valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām.

(101)

Tā kā valsts ir klātesoša uzņēmumos, Ķīnas valdība var iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām. ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātos uzņēmumos ir nozīmīgs kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā.

(102)

Saskaņā ar Ķīnas uzņēmējdarbības tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (56)) un uzņēmuma pienākums ir nodrošināt partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus.

(103)

Izrādās, ka iepriekš šī prasība ne vienmēr ir tikusi ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP saskaņā ar politikas principu (57) ir pastiprinājusi savas prasības kontrolēt darījumdarbības lēmumus uzņēmumos, t. sk. izdarot spiedienu uz privātiem uzņēmumiem izvirzīt priekšplānā “patriotismu” un ievērot partijas disciplīnu (58).

(104)

Jau 2017. gadā tika ziņots, ka partijas pirmorganizācijas bija izveidotas 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošo uzņēmumu un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (59). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visās nozarēs, arī attiecīgā ražojuma ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem.

(105)

Turklāt 2020. gada 15. septembrī tika publicēts dokuments “ĶKP Centrālās komitejas Galvenā biroja Pamatnostādnes par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu” (“pamatnostādnes”) (60), kurā vēl vairāk paplašināta privātajos uzņēmumos izveidoto partijas komiteju loma.

(106)

Pamatnostādņu II.4. iedaļā ir teikts: “mums jāceļ partijas kopējās spējas vadīt privātā sektora darbu vienotajā frontē un šajā jomā efektīvi jāveic aktīvāks darbs”, un III.6. iedaļā ir teikts: “mums vēl aktīvāk jāīsteno partijas attīstības pasākumi privātos uzņēmumos un jānodrošina, lai partijas pirmorganizācijas varētu efektīvi izpildīt savus uzdevumus kā partijas posteņi un partijas biedri varētu darboties kā līderi un pionieri”. Tādējādi pamatnostādnēs ir uzsvērta ĶKP nozīme uzņēmumos un citās privātā sektora struktūrās un tiek mēģināts šo nozīmi palielināt (61).

(107)

Izmeklēšana ir apstiprinājusi, ka benzilspirta ražošanas nozarē bieži vien pārklājas vadības un ĶKP piederības / partijas funkcijas.

(108)

Piemēram, Wuhan Youji ģenerāldirektors ir arī partijas sekretārs, un Uhaņas pašvaldības ĶKP komiteja viņu ir apbalvojusi par izcilu darbu ĶKP lietu jomā (62).

(109)

Turklāt Sinopec Group 2022. gada pārskatā ir norādīts, ka “uzņēmums pastāvīgi uzlabo partijas veidošanas darba kvalitāti, ceļot uzņēmumā nodarbināto garu, stiprinot disciplīnas pārbaudes un uzraudzības darbu, palīdzot direktoru padomei reāli īstenot dažādus lēmumus un pasākumus un veicinot kvalitatīvu uzņēmuma attīstību” (63). Turklāt Sinopec Group direktoru padomes priekšsēdētājs ir Partijas komitejas sekretārs, un vairāki direktoru padomes locekļi ir Partijas komitejas sekretāru vietnieki (64). Sinopec Group ir norādījusi, ka plāno “koncentrēties uz uzņēmuma jauno misiju un jaunajiem uzdevumiem jaunajā ceļā, nest tālāk partijas pašrevolucionāro garu, visaptverošā un integrētā veidā stiprināt partijas vadību un partijas veidošanu un sistemātiski veicināt visaptverošu un stingru partijas pārvaldību, lai nodrošinātu spēcīgu garantiju jaunas nodaļas sākšanai Ķīnas modernās naftas ķīmijas rūpniecības vēsturē” (65).

(110)

Turklāt Sinochem direktoru padomes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors ir attiecīgi Partijas komitejas sekretārs un sekretāra vietnieks (66).

(111)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos tāpat kā izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk (67). Tādējādi valsts klātbūtne benzilspirta un citu nozaru (piem., finanšu un izejresursu) uzņēmumos ļauj ĶV iejaukties jautājumos, kas skar cenas un izmaksas.

3.2.2.3.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē: diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus

(112)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās, provinču un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares. Ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un iestādes katrā pārvaldības līmenī uzrauga, kā attiecīgais valdības līmenis, kas ir par tām zemāks, īsteno plānus.

(113)

Kopumā plānošanas sistēma Ķīnā nodrošina, ka resursi tiek virzīti uz tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (68).

(114)

Ķīnas iestādes ir ieviesušas vairākas rīcībpolitikas, kas virza attiecīgā ražojuma ražošanas nozares darbību.

(115)

Ekonomikas un sociālās attīstības 14. piecgades plāna un 2035. gada perspektīvas (69) mērķis ir “modernizēt tradicionālās nozares, veicināt izejvielu, kā naftas ķīmijas, tērauda, krāsaino metālu un būvmateriālu, ražošanas nozaru optimizāciju un pārstrukturēšanu, paplašināt augstas kvalitātes ražojumu piedāvājumu tādās nozarēs kā vieglajā rūpniecībā un tekstilrūpniecībā, paātrināt uzņēmumu pārveidi un modernizāciju nozīmīgajās nozarēs, piemēram, ķīmiskajā rūpniecībā un papīra ražošanā, un uzlabot zaļās ražošanas sistēmu” (70).

(116)

Saskaņā ar Izejvielu nozares 14. piecgades plānu (71) Ķīna “izveidos virkni industriālo klasteru naftas ķīmijas nozarē. (..) Tādās nozarēs kā naftas ķīmijas un ķīmiskā rūpniecība, tērauda, krāsaino metālu un būvmateriālu ražošanas nozare [Ķīna] atbalstīs vairākus inovatīvus uzņēmumus, kas varētu vadīt rūpniecības ķēdes ekosistēmu un kam piemīt nozīmīga konkurētspēja” (72).

Turklāt Ievirzes atzinumā par naftas ķīmijas un ķīmiskās rūpniecības kvalitatīvas attīstības veicināšanu (73) ir paredzēts “stiprināt nozares politiku un zinātniski regulēt nozares mērogu: (..) uzlabot augstas kvalitātes polimēru, speciālo ķīmisko vielu un citu ražojumu piegādes jaudu”, kā arī “uzlabot atbalsta politiku: stiprināt fiskālās, finanšu, reģionālās, ieguldījumu, importa un eksporta, enerģētikas, ekoloģijas, vides, cenu un citas rīcībpolitikas koordināciju ar rūpniecības politiku un pilnībā izmantot valsts rūpniecības un finanšu nozares sadarbības platformas lomu (..)”.

(117)

Arī Hubei Jauno materiālu nozares kvalitatīvas attīstības 14. piecgades plāna mērķis ir attīstīt attiecīgā ražojuma lejasposma nozari: “Sjaņtao un Cjaņdzjanas jauno materiālu industriālās bāzes, kas galvenokārt vērstas uz pamatkomponentu materiālu ražošanu, izmantos Sjaņtao jauno materiālu industriālo parku, lai aktīvi attīstītu progresīvus jaunos polimēru materiālus, piemēram, benzilbenzoātu” (74).

(118)

Arī Hubei 14. piecgades plāns par modernas ķīmiskās rūpniecības kvalitatīvu attīstību (75) paredz “īstenot speciālo naftas produktu nozares modernizāciju un pārveidi, veicināt produktu modernizāciju un augstvērtīgu zīmolu izstrādi, paplašināt augstas kvalitātes produktu kopējo apjomu, turpināt palielināt speciālo produktu ražošanas bāzes apmēru un efektivitāti ar jaudu viens miljons tonnu un paātrināt ķīmisko produktu ražošanas bāzes būvniecību ar jaudu viens miljons tonnu; integrēt un optimizēt aromātisko savienojumu resursus, aktīvi sadarboties ar plastmasas un gumijas ražošanas nozarēm un izveidot naftas ķīmijas pārstrādes produktu rūpniecības ķēdi, kas ietver C2, C3, C4, C5, toloula, C8 un C9 aromātiskos savienojumus, veicinot pārveidi un attīstību virzībā uz integrētu rafinētu, ķīmisko un speciālo produktu ražošanu”. Konkrētāk, attiecībā uz Cjaņdzjanas naftas produktu modernizācijas un dziļās pārstrādes projektu plāns paredz “aktīvi attīstīt aromātiskās ķimikālijas (..) un uzlabot un paplašināt naftas ķīmijas rūpniecības ķēdi” (76).

(119)

Hubei Greenhome Materials Technology (77) un Wuhan Youji (78) atrodas Hubei, savukārt Wuhan Youji ir izveidota benzilspirta ražošanas vienība, kas atrodas Cjaņdzjanā (79).

(120)

Turklāt Tianjin Dongda Chemical Group ir valsts uzņēmums “mazais milzis” (80). Ķīnas valdība “mazo milžu” uzņēmumus definē kā “jaunu Ķīnas mazo un vidējo uzņēmumu eliti, kas nodarbojas ar ražošanu, specializējas nišas tirgū un lepojas ar progresīvām tehnoloģijām”, un laikposmā no 2024. līdz 2026. gadam plāno “palielināt atbalstu “mazajiem milžiem”, galveno uzmanību pievēršot stratēģiski nozīmīgām rūpniecības ķēdēm, stratēģiskajām jaunajām nozarēm un citām nozarēm. Šie līdzekļi tiks izmantoti šo uzņēmumu mudināšanai risināt tehnoloģiskas problēmas, izstrādāt jaunus produktus, veidot rūpniecības ķēdes atbalsta spējas un vietējo pašvaldību atbalstam “mazo milžu” uzturēšanā” (81). Turklāt Šaņdunas 14. piecgades plānā par ķīmiskās rūpniecības attīstību (82) vietējās varas iestādes ir aicinātas “pastiprināt esošo uzņēmumu tehnoloģisko pārveidi, uzlabot enerģijas un resursu izmantošanas efektivitāti un uzlabot uzņēmumu galveno konkurētspēju [un] izveidot mehānismu, lai uzņēmumi varētu izstāties no parkiem, apņēmīgi likvidēt novecojušu ražošanas jaudu, stingri kontrolēt ierobežotu ražošanas jaudu un īstenot diferencētu politiku un pasākumus resursu faktoru, piemēram, zemes, elektrības un ūdens sadalei, lai piespiestu uzņēmumus pārveidoties un attīstīties”. Tajā ir arī izteikts aicinājums “palielināt finansiālo atbalstu. Stiprināt fiskālās politikas stimulus, koordinēt un iesaistīt īpašus fondus, atbalstīt ķīmiskās rūpniecības uzņēmumus tehnoloģiskās pārveides paātrināšanā, intelektiskā pārveidē, rūpniecības darbību pārvietošanā, darbības pārvietošanā uz parkiem, novecojušu iekārtu likvidēšanā utt. un īstenot galveno tehnisko iekārtu importam piemērojamus atbrīvojumus no nodokļiem, PVN atmaksu, pētniecības un izstrādes politiku, piemēram, papildu izdevumu atskaitīšanu un apdrošināšanas kompensāciju par pirmo tehnisko iekārtu komplektu. Aktīvi virzīt dažādas finanšu iestādes un sociālo kapitālu uz ieguldījumiem ķīmiskajā rūpniecībā, izmantot politikas finansējuma, attīstības finansējuma un komerciālā finansējuma sniegtās priekšrocības un palielināt finansiālo atbalstu nozīmīgām ķīmisko tehnoloģiju jomām.”

(121)

Ar šiem un citiem līdzekļiem Ķīnas valdība dod rīkojumus praktiski par ikvienu sektora attīstības un darbības aspektu un augšposma izejresursiem un lejasposma ražojumiem.

(122)

Kopumā Ķīnas valdība ir ieviesusi pasākumus, lai mudinātu uzņēmējus sasniegt attiecībā uz ražošanas nozari izvirzītos valsts politikas mērķus. Tādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

3.2.2.4.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē: bankrota tiesību, sabiedrību tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde

(123)

Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā, piemēram, prasījumu un parādu taisnīga segšana un kreditoru un parādnieku likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tas šķietami izriet no tā, ka, lai gan formāli Ķīnas bankrota tiesību aktu pamatā ir principi, kas ir līdzīgi principiem, kurus piemēro attiecīgajos tiesību aktos citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde.

(124)

Vispārzināms, ka bankrota gadījumu skaits joprojām ir mazs attiecībā pret valsts ekonomikas apmēru, jo īpaši tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt maksātnespējas procesā joprojām ir spēcīga un aktīva valsts loma, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesa rezultātu (83).

(125)

Pie tam īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām Ķīnā (84). Visa zeme ir valsts īpašumā (kolektīvajā īpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētu zeme), un tās piešķiršana ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti – daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (85). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politiskos mērķus, cita starpā ekonomikas plānu īstenošanu (86).

(126)

Ļoti līdzīgi kā citos Ķīnas ekonomikas sektoros uz attiecīgā ražojuma ražotājiem attiecas parastie Ķīnas noteikumi par bankrota tiesībām, sabiedrību tiesībām un īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka arī šos uzņēmumus skar lejupēji kropļojumi, ko rada bankrota tiesību un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde. Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, šķiet, ka minētie apsvērumi pilnībā ir attiecināmi arī uz benzilspirta nozari. Šajā izmeklēšanā netika atklāts nekas tāds, kas liktu minētos konstatējumus apšaubīt.

(127)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē bankrota un īpašuma tiesības tiek piemērotas diskriminējoši vai izpildītas neatbilstīgi.

3.2.2.5.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē: izkropļotas algu izmaksas

(128)

Uz tirgu balstīta algu sistēma Ķīnā nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju. Ķīna nav ratificējusi vairākas Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (87).

(129)

Valsts tiesību aktos ir noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīgumu slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (88). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem ierobežo piekļuvi visam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam.

(130)

Tādējādi darba ņēmēji, kuriem nav reģistrētas dzīvesvietas vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kurām ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (89). Minētie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnā ir izkropļotas.

(131)

Nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz benzilspirta nozari neattiektos iepriekš raksturotā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi ražošanas nozari skar algu izmaksu kropļojumi – gan tieši (attiecīgā ražojuma ražošanā vai tā galvenās izejvielas ražošanā), gan netieši (ja ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati Ķīnas darba tiesību sistēma).

3.2.2.6.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē: piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts

(132)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnā ir dažādos veidos izkropļota.

(133)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīgs tas, ka pastāv spēcīgas valsts īpašumā esošas bankas (90), kuras, piešķirot piekļuvi finansējumam, ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā valsts īpašumā esoši nefinanšu uzņēmumi, arī bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašumtiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus amatā ieceļ ĶKP) (91), un arī bankas regulāri īsteno Ķīnas valdības izstrādāto valsts politiku.

(134)

Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumdarbību saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties no valsts rūpniecības rīcībpolitikām (92). Lai gan ir atzīts, ka uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā, piemēram, nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju, attiecas dažādi tiesību aktu noteikumi, pārliecinoši pierādījumi, tajā skaitā tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumi, liecina, ka minētajiem noteikumiem dažādu tiesību instrumentu piemērošanā ir tikai sekundāra nozīme.

(135)

Nesenās norises vēl vairāk parāda, cik lielā mērā Ķīnā valdība ietekmē finanšu iestādes. ĶV 2025. gada martā paziņoja par kases obligāciju emisiju 500 miljardu CNY apmērā, lai sniegtu būtisku finansiālu atbalstu lielākajām bankām, tai skaitā Ķīnas Bankai, Ķīnas Būvniecības bankai, Sakaru bankai un Ķīnas Pasta uzkrājumu bankai. Šīs iejaukšanās mērķis bija stabilizēt šīs iestādes, ņemot vērā rentabilitātes samazināšanos un rekordzemo neto procentu likmju starpību, un tā akcentē proaktīvos pasākumus, ko valsts veic, lai saglabātu ekonomikas stabilitāti (93).

(136)

Turklāt Ķīnas valdība ir precizējusi, ka ĶKP ir jāuzrauga pat privāto komercbanku lēmumi un ka tiem ir jāatbilst valsts mēroga politikai. Viens no trim valsts vispārējiem mērķiem banku pārvaldības jomā tagad ir stiprināt partijas vadību banku un apdrošināšanas nozarē, arī saistībā ar darbības un vadības jautājumiem (94). Arī komercbanku darbības rādītāju izvērtēšanas kritērijos patlaban jo īpaši ir jāņem vērā tas, kā subjekti “palīdz sasniegt valsts attīstības mērķus un atbalsta reālo ekonomiku”, un jo īpaši tas, kā tās “atbalsta stratēģiskās un jaunās ražošanas nozares” (95).

(137)

Turklāt finanšu resursu piešķiršanas līmenī Ķīnas valdība ar dokumentu “Vairāki pasākumi privāto ieguldījumu turpmākai veicināšanai” (96) tiecas “vairot centrālā budžeta resursus, lai atbalstītu kvalificētus privāto ieguldījumu projektus un aktīvi iesaistītos, sniedzot norādījumus un nodrošinot vadību”. Ķīnas valdība arī plāno “pienācīgi izmantot jaunus rīcībpolitikas finanšu instrumentus [un] atbalstīt vairākus kvalificētus privāto ieguldījumu projektus nozīmīgās ražošanas nozarēs un svarīgās jomās” (97).

(138)

Turklāt obligāciju reitings un kredītreitings dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļots – arī tādēļ, ka riska novērtējumu ietekmē uzņēmuma stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un netiešo valdības garantiju spēks (98). Minētos faktorus papildina spēkā esoši papildu noteikumi, saskaņā ar kuriem finansējumu virza uz nozarēm, kuras valdība atzinusi par atbalstāmām vai citādi nozīmīgām (99). Rezultātā rodas nosliece par labu tam, lai aizdevumus piešķirtu valstij piederošiem uzņēmumiem, lielām privātām sabiedrībām ar labiem sakariem un sabiedrībām, kas darbojas nozīmīgajos rūpniecības sektoros, un tas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas visiem tirgus dalībniekiem nav vienādas.

(139)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. To ilustrē tas, ka valsts sektorā pieauga to līdzekļu īpatsvars, kurus uzņēmumi bija aizņēmušies, lai gan krasi saruka rentabilitāte, tātad mehānismi, kas darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(140)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts radīti kropļojumi. 2018. gada beigās aizdevumi, kuriem nav pārsniegta atsauces procentu likme, joprojām veidoja vismaz vienu trešdaļu no visiem aizdevumiem (100). Ķīnas oficiālie mediji nesen ziņoja, ka ĶKP aicināja “nodrošināt aizdevumu tirgus procentu likmju lejupvērstu virzību” (101). Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tāpēc tiek pārmērīgi izmantots kapitāls.

(141)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnā liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi varētu kļūt stingrāki, kā tas būtu sagaidāms neizkropļotā tirgus vidē. Tāpēc, Ķīnas valdībai vairākkārt izvēloties vai nu izvairīties no maksājumu saistību nepildīšanas un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus, vai arī nodot īpašumtiesības uz parāda (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizāciju), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus, ir audzis ienākumus nenesošo kredītu skaits.

(142)

Būtībā, lai gan ir veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu Ķīnā ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos. Tātad valdības būtiskā iejaukšanās finanšu sistēmā nopietni ietekmē tirgus apstākļus visos līmeņos.

(143)

Šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz attiecīgā ražojuma nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē. Tātad valdības būtiskā iejaukšanās finanšu sistēmā nopietni ietekmē tirgus apstākļus visos līmeņos.

3.2.3.   Aprakstīto kropļojumu sistēmiskais raksturs

(144)

Komisija norādīja, ka atjauninātajā ziņojumā aprakstītie kropļojumi ir Ķīnas ekonomikai raksturīgi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka atjauninātā ziņojuma I daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visām ekonomikas nozarēm. Tas pats sakāms par iepriekš minētajiem un atjauninātā ziņojuma II daļā aprakstītajiem ražošanas faktoriem.

(145)

Komisija atgādina, ka attiecīgā ražojuma izgatavošanai ir vajadzīgi konkrēti izejresursi. Kad attiecīgā ražojuma ražotāji iegādājas šos izejresursus/slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, ko skar kropļojumi finanšu nozarē / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, ko piemēro visos valdības līmeņos un visās nozarēs. Šie kropļojumi ir sīki aprakstīti iepriekš, jo īpaši 71.–143. apsvērumā. Komisija norādīja, ka regulatīvā struktūra, kas ir šo kropļojumu pamatā, ir vispārēji piemērojama, jo šie noteikumi attiecas uz benzilspirta ražotājiem tāpat kā uz jebkuru citu ekonomikas dalībnieku Ķīnā. Tāpēc kropļojumi tieši ietekmē attiecīgā ražojuma izmaksu struktūru.

(146)

Tādējādi ne vien nav pareizi izmantot attiecīgā ražojuma pārdošanas cenas iekšzemes tirgū pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot par izejvielām, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir izkropļotas, jo cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kas aprakstīta atjauninātā ziņojuma I un II daļā.

(147)

Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā Ķīnā. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem utt.

(148)

Ne Ķīnas valdība, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai apgalvojumus par pretējo.

3.2.4.   Reprezentatīvā valsts

3.2.4.1.   Vispārīgas piezīmes

(149)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tika balstīta uz šādu kritēriju:

—

līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR. Šim nolūkam Komisija, pamatojoties uz Pasaules Bankas datubāzi, izmantoja valstis, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir līdzīgs kā ĶTR (102),

—

izmeklējamā ražojuma ražošana attiecīgajā valstī,

—

attiecīgo datu esība un viegla pieejamība reprezentatīvajā valstī,

—

ja bija vairākas iespējamās reprezentatīvās valstis, priekšroka attiecīgā gadījumā tika dota valstij ar atbilstoša līmeņa sociālo un vides aizsardzību.

(150)

Kā paskaidrots 31. un 32. apsvērumā, Komisija lietas materiālos ir publicējusi divus paziņojumus par avotiem, kas izmantoti normālās vērtības noteikšanai. Šajos paziņojumos ir aprakstīti fakti un pierādījumi, ar kuriem pamatoti attiecīgie kritēriji, un ir sniegtas atbildes uz ieinteresēto personu piezīmēm par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem. Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas, ka plāno apsvērt iespēju šajā lietā izmantot Turciju par attiecīgu reprezentatīvo valsti, ja tiktu apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

3.2.4.2.   Reprezentatīvās valsts izvēle

(151)

Pēc pirmā paziņojuma publicēšanas ražotājs eksportētājs Qianjiang Xinyihong ierosināja par reprezentatīvo valsti izmantot Brazīliju, pamatojoties uz viegli pieejamiem finanšu pārskatiem, kas liecina par samērīgu rentabilitāti. Qianjiang Xinyihong piebilda, ka izejvielu un enerģijas cenas Brazīlijā ir mazāk svārstīgas nekā Turcijā.

(152)

Pēc pirmā un otrā paziņojuma publicēšanas ražotājs eksportētājs Hubei Greenhome apšaubīja Turcijas kā reprezentatīvās valsts izvēli, jo toluola importa cenas ir paaugstinātas, ņemot vērā to, ka pastāv toluola importa licencēšanas shēma, kā arī to, ka toluolu gandrīz pilnībā importē no ES valstīm, kuras ir augstu ienākumu ekonomikas. Hubei Greenhome piebilda, ka toluola importa cenas ir pārmērīgi augstas salīdzinājumā ar citiem tirgiem (arī Komisijas ierosinātajām reprezentatīvajām valstīm) un tāpēc nav piemērotas, lai tās izmantotu kā ražošanas faktoru benzilspirta normālās cenas noteikšanai.

(153)

Sūdzības iesniedzēji norādīja, ka toluola un nātrija karbonāta importa cenas Indonēzijā un Malaizijā ļoti lielā mērā atbilst importa no Ķīnas vidējām cenām, jo liela daļa importa nāk no ĶTR. Sūdzības iesniedzēji izklāstīja to, ko Komisija jau bija minējusi pirmajā paziņojumā, proti, ka IP laikā Ķīnas daļa kopējā toluola importā bija 27 % Indonēzijā un 59 % Malaizijā un Ķīnas daļa kopējā nātrija karbonāta importā bija 24,8 % Indonēzijā un 24,9 % Malaizijā.

(154)

Sūdzības iesniedzēji arī uzsvēra, ka IP laikā Turcija importēja 58 288 tonnas toluola, savukārt Brazīlija – tikai 7 438 tonnas. Sūdzības iesniedzēji norādīja, ka šādi ievērojami importa apjomi Turcijā nodrošina reprezentatīvāku un uzticamāku pamatu neizkropļotu toluola cenu noteikšanai, kas veido lielāko daļu no attiecīgā ražojuma izmaksām.

(155)

Atbildot uz sūdzības iesniedzēju piezīmēm, Hubei Greenhome apgalvoja, ka Indonēzija nebūtu jānoraida kā reprezentatīva valsts tikai tāpēc, ka 27 % no visa toluola un 24,8 % no visa nātrija karbonāta importa ir no Ķīnas. Hubei Greenhome atgādināja, ka Komisija parasti izmanto importa cenas, ja reprezentatīvā valsts no Ķīnas importē mazāk nekā 50 % attiecīgās izejvielas.

(156)

Hubei Greenhome arī nepiekrita sūdzības iesniedzēju argumentam par to, ka jāizvēlas Turcija, nevis Brazīlija, pamatojoties tikai uz Turcijas un Brazīlijas importa apjoma atšķirībām izmeklēšanas periodā. Hubei Greenhome norādīja, ka lielais importa apjoms Turcijā bija saistīts ar vāju toluola ražošanu iekšzemē. Saskaņā ar Hubei Greenhome sniegto informāciju zemāks importa līmenis (piemēram, Brazīlijā) automātiski nenozīmē, ka cenas nav reprezentatīvas vai ka tās nav tirgus cenas.

(157)

Attiecībā uz toluola importa cenu svārstīguma un līmeņa atšķirībām Turcijā, no vienas puses, un četrās pārējās ierosinātajās valstīs, no otras puses, kā apgalvoja Qianjiang Xinyihong un Hubei Greenhome (sk. 151. un 152. apsvērumu), Komisija novēroja, ka faktiski piecu ierosināto valstu attiecīgās toluola importa cenas par kilogramu izmeklēšanas periodā bija tuvu 5,64–7,00 CNY. Šajā sakarā Komisija nepiekrīt Hubei Greenhome apgalvojumam, ka toluola importa cenas Turcijā ir ārkārtīgi augstas salīdzinājumā ar citiem tirgiem. Turklāt cenu atšķirība starp Turciju un Brazīliju (7,00 CNY/kg salīdzinājumā ar 6,57 CNY/kg, kas ir tikai aptuveni 6 %), šķietami neapstiprina Hubei Greenhome pieņēmumu, ka piemērojamā importa licenču shēma vai iespējamā lielā ES izcelsmes toluola importa daļa Turcijā ir paaugstinājusi cenas. Komisija arī norāda, ka Brazīlijā arī ir spēkā toluola licencēšanas sistēma attiecībā uz importu un eksportu. Tādējādi Hubei Greenhome apgalvojums tika noraidīts.

(158)

Turklāt Komisija norāda, ka 99,5 % no toluola importa Brazīlijā nāk tikai no vienas valsts, proti, Argentīnas, atšķirībā no importa Turcijā. Turklāt Argentīna ir piemērojusi 4,5 % nodokli toluola eksportam uz citām valstīm, ieskaitot Brazīliju.

(159)

Attiecībā uz Ķīnas importa apjomu daļu (sk. Hubei Greenhome apgalvojumu 156. apsvērumā) Komisija precizē, ka, pat ja dažos gadījumos šāda importa daļa aptuveni 25 % apmērā, iespējams, nav bijusi šķērslis attiecīgās reprezentatīvās valsts pieņemšanai, prioritāte parasti būtu jāpiešķir reprezentatīvajām valstīm, kurās tiek importētas izejvielas un attiecībā uz kurām ir konstatēts, ka imports no Ķīnas nerada kropļojumus. Tā kā šajā lietā Turcija nav ziņojusi par toluola importu no Ķīnas, Turcijai būtu jāpiešķir prioritāte salīdzinājumā ar valstīm, kas ziņojušas par importu no Ķīnas.

3.2.4.3.   Līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR

(160)

Pirmajā paziņojumā Komisija paskaidroja, ka izmeklējamais ražojums šķietami tiek ražots tikai ASV un Indijā, un nevienā no tām ekonomiskās attīstības līmenis nav līdzīgs ĶTR līmenim atbilstīgi iepriekš 149. apsvērumā minētajiem kritērijiem. Komisija savus turpmākos pētījumus balstīja uz valstīm, kas ražo organiskos ķīmiskos produktus (atbilst NACE kodam 2014). Pamatojoties uz to, Brazīlija, Indonēzija, Malaizija, Meksika un Turcija tika atzītas par valstīm, par kurām zināms, ka tajās ražo organiskos ķīmiskos produktus un kuras saskaņā ar Pasaules Bankas datiem ir valstis, kurās ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā ĶTR, t. i., Pasaules Banka, pamatojoties uz nacionālo kopienākumu, tās ir ierindojusi pie valstīm ar “vidēji augstiem ienākumiem”.

(161)

Hubei Greenhome piekrita Komisijai, ka par reprezentatīvo valsti būtu jāizvēlas valsts ar vidēji augstiem ienākumiem, kurā importē toluolu un nātrija karbonātu, un piecas ierosinātās valstis atbilda šiem kritērijiem. Tomēr abi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji deva priekšroku tam, lai Brazīlija tiktu izraudzīta par reprezentatīvo valsti, galvenokārt ņemot vērā Brazīlijas labāku novērtējumu sociālās un vides aizsardzības līmeņa ziņā salīdzinājumā, piemēram, ar Turciju.

(162)

Pirmajā paziņojumā Komisija paskaidroja, ka izmeklējamais ražojums šķietami tiek ražots tikai tādās valstīs, kuru ekonomiskās attīstības līmenis nav līdzīgs ĶTR līmenim atbilstīgi 149. apsvērumā minētajiem kritērijiem.

(163)

Tāpēc Komisija norādīja, ka, lai noteiktu attiecīgu reprezentatīvo valsti pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanai, tā izmantos tādus ķīmiskos produktus, kurus klasificē ar NACE kodu 2014, aptverot ražotājus, kuri darbojas organisko ķīmisko produktu nozarē.

3.2.4.4.   Attiecīgo datu pastāvēšana un publiska pieejamība reprezentatīvajā valstī

(164)

Kā norādīts pirmajā paziņojumā, Komisija nevarēja atrast finanšu datus par 2024. gadu nevienam Meksikas ražotājam, kas darbojas organiskās ķīmijas rūpniecībā un ražo ķīmiskos produktus ar NACE kodu 2014. Taču Komisija varēja atrast šādus datus par diviem ražotājiem Indonēzijā, vienu ražotāju Malaizijā, sešiem ražotājiem Brazīlijā un septiņiem ražotājiem Turcijā.

(165)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus un to, ka Turcija bija ziņojusi par lielāko toluola importa apjomu, par kuru turklāt tika secināts, ka to nekropļo Ķīnas izcelsmes imports, Komisija ar otro paziņojumu informēja ieinteresētās personas, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai, tā ir nodomājusi par attiecīgu reprezentatīvo valsti izmantot Turciju.

(166)

Konkrētāk, tā atrada finanšu datus par 38 ražotājiem Turcijā tajā pašā ražošanas kategorijā, kurā ietilpst benzilspirts, proti, kategorijā ar NACE kodu C2014 (“Citu organisko ķīmisko pamatvielu ražošana”) (103).

(167)

Komisija analizēja 38 Turcijas uzņēmumu viegli pieejamos finanšu datus un konstatēja, ka 26 no tiem bija nepilnīgi dati un viens uzņēmums cieta zaudējumus. Tāpēc tā ņēma vērā tikai 11 uzņēmumus ar pozitīvu peļņas procentu. Finanšu dati par šiem 11 ražotājiem bija iekļauti otrā paziņojuma (104) III pielikumā.

(168)

Pamatojoties uz iepriekš minēto 11 uzņēmumu finanšu datiem, Komisija noteica PVA izmaksu vidējo svērto likmi 25,56 % apmērā un peļņas procentu 11,22 % apmērā.

(169)

Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par Turcijas kā reprezentatīvās valsts un 11 uzņēmumu, kas uzskaitīti otrā paziņojuma III pielikumā, kā reprezentatīvās valsts ražotāju piemērotību, kā arī par citiem paziņojuma elementiem.

(170)

Pēc otrā paziņojuma publicēšanas Hubei Greenhome apgalvoja, ka Komisijai būtu jāizmanto Turcijas akrila šķiedru ražotāja Aksa Akrilik Kimya Sanayii A.Ş. (Aksa Akrilik) vai Turcijas naftas ķīmijas produktu ražotāja Türkiye Petrol Rafinerileri A.Ş. (Tüpraş) finanšu pārskati, nevis Orbis dati, kas iekļauti otrā paziņojuma III pielikumā. Orbis dati, kas attiecas uz 11 Turcijas uzņēmumiem, nesniegtu sīkāku informāciju par Komisijas atlasītajiem uzņēmumiem. Tāpat Hubei Greenhome atsaucās uz iepriekšēju antidempinga lietu, kurā Komisija izvēlējās uzņēmumu, uz kuru neattiecās NACE kods, kas piemērojams ražotājam eksportētājam, jo tādējādi tika izdarīta piemērotāka izvēle (105).

(171)

Komisija šo apgalvojumu noraidīja. Hubei Greenhome minētie lietas pamatā esošie fakti atšķīrās no šīs lietas, un izmantotā pieeja atbilst pamatregulas prasībām. Komisija parasti izvēlas piemērotus uzņēmumus, lai noteiktu PVA izmaksas un peļņu normālās vērtības aprēķināšanas nolūkā, pamatojoties uz attiecīgo NACE kodu. Nebija acīmredzama iemesla, kāpēc Komisija šajā lietā nevajadzētu ievērot šo parasto pieeju un neizmantot attiecīgos 11 uzņēmumus, kas konstatēti Turcijā ar NACE kodu 2014.

(172)

Tāpat Hubei Greenhome apgalvoja, ka Komisijai no izlases būtu jāizslēdz uzņēmumi ar NACE kodu 2014, kuru neatbilstīgas izmaksas tika iekļautas pamatdarbības izdevumu pozīcijā, proti, PVA izmaksas. Šai sakarā Hubei Greenhome atsaucās uz pirmo paziņojumu, kurā Komisija nebija ņēmusi vērā uzņēmumus ar pārmērīgi augstām PVA izmaksām. Otrajā paziņojumā Tarimsal Kimya Teknolojileri Sanayi ve Ticaret Anonim Sirketi (“Tarkim”) atkal tika iekļauts reprezentatīvo ražotāju sarakstā pēc tam, kad Komisija konstatēja, ka “visas paziņotās PVA un peļņas likmes tika atzītas par samērīgām”. Ņemot vērā to, ka Tarkim PVA izmaksas pārsniedz vairāk nekā pusi no tā pārdoto preču izmaksām, un tas ir gandrīz divas reizes vairāk par visiem citiem ražotājiem, kuru dati iekļauti Orbis, izņemot vienu, Komisijai būtu jāizslēdz Tarkim no ražotāju saraksta, kas tiek izmantots PVA izmaksu novērtēšanai. Komisijai tāpat būtu jārīkojas attiecībā uz Hurkimsa Kimya Sanayi ve Ticaret Anonim Sirketi, kas ir otrs uzņēmums, kurš tika atkārtoti iekļauts reprezentatīvo ražotāju grupā. Hubei Greenhome precizēja, ka Tarkim uztur savu autoparku un, domājams, sniedz specializētus transporta pakalpojumus klientiem, iekļaujot tos pamatdarbības izdevumos. Šie izdevumi nebūtu jāiekļauj PVA izmaksās, jo saliktajai normālajai vērtībai būtu jāatspoguļo izmaksas EXW līmenī, t. i., bez transportēšanas izmaksām.

(173)

Atbildot uz 172. apsvērumā minēto apgalvojumu, Komisija norādīja, ka antidempinga procedūras rakstura dēļ apsvērumi un no tiem izrietošie secinājumi katrā posmā var mainīties. Pēc uzņēmumu izlases pārskatīšanas izvēlētajā reprezentatīvajā valstī Komisija konstatēja, ka nav objektīva pamatojuma noraidīt abus sarakstā atkārtoti iekļautos uzņēmumus, ņemot vērā to PVA izmaksu līmeni. Turklāt to 11 uzņēmumu vidū, kas uzskaitīti 32. apsvēruma zemsvītras piezīmē, ir uzņēmumi ar salīdzinoši zemām PVA izmaksām un peļņas procentiem, un tas liecina, ka Komisija aprēķināja PVA izmaksu un peļņas vidējo svērto vērtību, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, piemēram, klasifikāciju ar NACE kodu 2014. Turklāt, pārskatot atlasītos uzņēmumus izvēlētajā reprezentatīvajā valstī, Komisija konstatēja, ka katra no 11 uzņēmumiem PVA izmaksu un peļņas saliktās likmes bija normālā diapazonā. Visbeidzot, minētajā apgalvojumā Hubei Greenhome cita starpā atsaucās uz pieņēmumu, ka klientiem sniegtie specializētie transporta pakalpojumi ir iekļauti Tarkim pamatdarbības izmaksās. Tādējādi vismaz šī apgalvojuma daļa nebija pamatota. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(174)

Pēc otrā paziņojuma publicēšanas Hubei Greenhome atkārtoti norādīja, ka nepiekrīt Turcijas kā reprezentatīvās valsts izvēlei, un tās vietā ierosināja par reprezentatīvo valsti izmantot Brazīliju. Hubei Greenhome atzina, ka Turcija ziņo par lielākiem toluola importa apjomiem nekā Brazīlija, bet uzskatīja, ka citi faktori, konkrētāk, labāki Brazīlijas rādītāji sociālās un vides aizsardzības jomā, liecina par labu Brazīlijai. Šajā sakarā Hubei Greenhome atsaucās uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta otrās daļas pirmo ievilkumu, kurā noteikts, ka gadījumā, ja ir vairāk par vienu iespējamo reprezentatīvo valsti, priekšroku attiecīgā gadījumā dod valstīm ar atbilstoša līmeņa sociālo un vides aizsardzību.

(175)

Komisija uzskatīja, ka Hubei Greenhome argumentācija ir kļūdaina. Ņemot vērā visus apsvērumus, kas izklāstīti 149. un turpmākajos apsvērumos, kā arī ņemot vērā to, ka toluols ir galvenā izejviela, kas vajadzīga attiecīgā ražojuma ražošanai, Komisija uzskata, ka importa apjoms katrā reprezentatīvajā valstī ir papildu faktors, kas jāņem vērā, lai izdarītu secinājumus par reprezentatīvās valsts izvēli. Patiesi, Turcijas attiecīgais toluola imports, kura izcelsmes valsts nav Ķīna, Krievija vai tāda valsts, kas nav PTO dalībvalsts, bija vairāk nekā septiņas reizes lielāks par Brazīlijas toluola importu. Pamatojoties uz to, Komisija apstiprināja, ka tiek izvēlēta Turcija, nevis Brazīlija.

3.2.4.5.   Sociālās un vides aizsardzības līmenis

(176)

Kā paskaidrots iepriekš, Komisija sākotnēji apsvēra piecas potenciālās reprezentatīvās valstis, proti, Brazīliju, Indonēziju, Malaiziju, Meksiku un Turciju. Kā minēts 153. apsvērumā, tika konstatēts, ka Indonēzija un Malaizija šajā lietā nav piemērotas reprezentatīvās valstis, jo abas valstis no Ķīnas importē ievērojamus toluola un nātrija karbonāta apjomus. Tādējādi tika konstatēts, ka šo divu galveno izejvielu kopējais imports ir izkropļots, par ko liecina tas, ka vidējās importa cenas ir tuvas attiecīgajai importa cenai no Ķīnas. Kā paskaidrots 164. apsvērumā, tika konstatēts, ka Meksika šajā lietā nav piemērota reprezentatīvā valsts, jo nevienam Meksikas ražotājam, kas ražo ķīmiskos produktus ar NACE kodu 2014, nav attiecīgu viegli pieejamu datu. Kā paskaidrots 175. apsvērumā, Brazīlija netika uzskatīta par piemērotu reprezentatīvo valsti, ņemot vērā salīdzinoši zemos toluola importa apjomus. No tā izriet, ka Turcija ir vienīgā piemērotā reprezentatīvā valsts.

(177)

Tā kā, pamatojoties uz visiem iepriekš minētajiem faktoriem, tika konstatēts, ka Turcija ir vienīgā piemērotā reprezentatīvā valsts, nebija vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

3.2.4.6.   Secinājums

(178)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, tikai Turcija atbilda kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

3.2.5.   Neizkropļotu izmaksu noteikšanai izmantotie avoti

(179)

Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja ražošanas faktorus, piemēram, materiālus, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un ierosināt izmantošanai viegli pieejamu informāciju par neizkropļotu katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtību.

(180)

Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, izmantos GTA neizkropļotu lielākās daļas ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielu, izmaksu noteikšanai. Turklāt Komisija norādīja, ka neizkropļotu darbaspēka un enerģijas izmaksu noteikšanai tā izmantos Turcijas Statistikas institūta un Enerģētikas tirgus regulatīvās iestādes publicētos datus.

3.2.5.1.   Ražošanas faktori

(181)

Ņemot vērā visu ieinteresēto personu iesniegto un pārbaudes apmeklējumos savākto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Izmeklējamā ražojuma ražošanas faktori

Ražošanas faktors

Preces kods

Datu avots, kuru Komisija iecerējusi izmantot

Vērtība (CNY) (106)

Mērvienība

Izejvielas

Toluols

2902 30

Global Trade Atlas (GTA) (107)

7,00

kg

Nātrija karbonāts

2836 20

Global Trade Atlas (GTA)

1,99

kg

Palīgmateriāli (108) (šķidrais hlors, šķidrā kaustiskā soda un hinolīns)

Darbaspēks

Darbaspēks

[Neattiecas]

Turcijas Statistikas institūts (109)

89,64

darba stunda

Enerģija

Elektroenerģija

[Neattiecas]

Turcijas Enerģijas tirgus regulatīvā iestāde (110)

0,66

kWh

Dabasgāze

[Neattiecas]

Turcijas Statistikas institūts

4,63

m3

Tvaiks

[Neattiecas]

Turcijas Statistikas institūts

501,61 (111)

tonna

Ogles

2701 12 90

Global Trade Atlas (GTA)

0,78

kg

Blakusprodukts

Dibenzilēteris

2909 30 90 90

Global Trade Atlas (GTA)

12,62

kg

(106)  Komisija konstatēja dažas neatbilstības starp otro paziņojumu un tā pielikumiem. Pareizās vērtības sākotnēji tika norādītas otrā paziņojuma pielikumos un iepriekš 1. tabulā.

(107)  https://connect.spglobal.com/.

(108)  Otrajā paziņojumā šķidrais hlors bija kļūdaini minēts gan palīgmateriālos, gan I pielikumā pie ražošanas faktoriem. Šķidro hloru uzskata par palīgmateriālu.

(109)  http://www.turkstat.gov.tr => Press releases => izvēlēties Producer Price Index.

(110)  epdk.gov.tr => Press releases => izvēlēties Electricity Market board decisions.

(111)  Otrajā paziņojumā tvaika atsauces vērtības aprēķinā bija pārrakstīšanās kļūda. Tvaika atsauces vērtība tika noteikta 501,61 CNY/t apmērā.

(182)

Pēc sūdzības iesniedzēju piezīmju par otro paziņojumu iesniegšanas Hubei Greenhome pieprasīja Komisijai izmantot neizkropļotu atsauces vērtību nekoksējamām oglēm (katlu oglēm), ko Hubei Greenhome izmanto savā ražošanas procesā, nevis bitumenoglēm, kas ietver koksa ogles, kuras izmanto tērauda ražošanā (tādējādi tās ir dārgākas). Komisija pieņēma Hubei Greenhome apgalvojumu, jo tika konstatēts, ka šis ogļu veids tiek plaši izmantots karsēšanas procesos ķīmisko produktu ražošanā.

(183)

Komisija ietvēra arī izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, lai aptvertu izmaksas, kas nav iekļautas iepriekš minētajos ražošanas faktoros. Lai noteiktu šo summu, Komisija izmantoja pārbaudītos datus, ko paziņoja izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, un pieskaitīja pētniecības un izstrādes izmaksas, jo tās bija radušās ražotājiem eksportētājiem un tika uzskaitītas.

(184)

Pēc otrā paziņojuma publicēšanas Hubei Greenhome apgalvoja, ka pētniecības un izstrādes izmaksas būtu jāiekļauj PVA izmaksās, jo saskaņā ar Turcijas Grāmatvedības likumu tās parasti tiek klasificētas pie šādām PVA izmaksām. Ja Komisija, aprēķinot normālo vērtību, kas izmantota dempinga aprēķinos attiecībā uz tiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, balstītos uz 11 Turcijas ķīmisko vielu ražotāju PVA izmaksām, pētniecības un izstrādes izmaksas, tās pārklasificējot kā izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, varētu tikt uzskaitītas divreiz.

(185)

Komisija minēto apgalvojumu noraidīja turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ. Pirmkārt, Hubei Greenhome iesniegtajās Turcijas grāmatvedības tiesību normās nav skaidri paredzēts pētniecības un izstrādes izmaksas iegrāmatot tikai kā PVA izmaksas. Otrkārt, 11 aplūkoto uzņēmumu dati neliecina par to, ka pieejamajos finanšu pārskatos pētniecības un izstrādes izmaksas būtu iekļautas PVA izmaksās. Citiem vārdiem sakot, Hubei Greenhome nepierādīja, ka pētniecības un izstrādes izmaksas bija iekļautas PVA izmaksās, ko Komisija izmantoja PVA likmju noteikšanai, lai iegūtu samērīgas summas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē.

Izejvielas

(186)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas.

(187)

Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (112) 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis.

(188)

Komisija nolēma izslēgt importu no ĶTR reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā secinājusi 3.2.4. iedaļā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā.

(189)

Tā kā nav pierādījumu, ka tiem pašiem kropļojumiem nav tāda pati ietekme uz eksportam paredzētajiem ražojumiem, Komisija uzskatīja, ka tie paši kropļojumi ietekmē eksporta cenas.

(190)

Izejvielu piegādes transporta izmaksas, kas radušās izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, Komisija izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām un pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām to pašu izejvielu izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transporta izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transporta izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izejvielu transporta izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

Darbaspēks

(191)

Darbaspēks ir ražošanas faktors, kas veido 1–2 % no kopējām ražošanas izmaksām. Komisija plāno izmantot TurkStat publicēto statistiku un Turcijas darbaspēka izmaksu statistiku (113), lai noteiktu algas Turcijā, izmantojot detalizētu informāciju par algām ražošanas nozarē 2022. gadā saimnieciskajai darbībai ar NACE kodu 2014 – Citu organisko ķīmisko pamatvielu ražošana, kurā ietilpst nātrija benzoāta ražošana saskaņā ar NACE 2. red. klasifikāciju.

(192)

Vidējā mēneša vērtība ir pienācīgi koriģēta atbilstoši inflācijai, izmantojot Turcijas Statistikas institūta (114) publicēto iekšzemes ražotāju cenu indeksu, lai pielāgotos izmeklēšanas periodam no 2024. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 30. septembrim. Stundas likme izmeklēšanas periodā, kas iegūta pēc indeksācijas, ir 89,64 CNY/stundā.

Elektroenerģija

(193)

Komisija izmantoja elektroenerģijas cenu statistiku, ko Turcijas Enerģijas tirgus regulatīvā iestāde (EMRA) (115) publicējusi savos regulārajos paziņojumos presei. Komisija izmantoja vidējās cenas par kWh rūpnieciskajiem lietotājiem attiecīgajā patēriņa grupā, kas aptver izmeklēšanas periodu. Komisija noteica, ka elektroenerģijas izmaksas izmeklēšanas periodā bija 0,66 CNY/kWh.

Dabasgāze

(194)

Komisija izmantoja vidējās dabasgāzes cenas, izteiktas m3, kas iegūtas no Turcijas Statistikas institūta. Lai veiktu pielāgojumus izmeklēšanas periodam, šīs cenas tika koriģētas atbilstīgi inflācijai, izmantojot Turcijas Statistikas institūta (116) publicēto ražotāju cenu indeksu. Cena tika koriģēta, atskaitot PVN 18 % apmērā, jo kotētajā cenā bija iekļauts PVN. Komisija noteica, ka dabasgāzes cena izmeklēšanas periodā bija 4,63 CNY/m3.

Tvaiks

(195)

Komisija noteica tvaika atsauces vērtību, pamatojoties uz dabasgāzei aprēķināto atsauces vērtību, ņemot vērā to, ka tvaika mērvienība ir gigadžouls (GJ). Vienu GJ pārrēķina m3 gāzes, pamatojoties uz vispārpieņemto MMBtu (miljons britu siltumvienību) saturu 1 GJ (117) un vispārpieņemto dabasgāzes saturu 1 MMBtu (118). Ražotāja eksportētāja tvaika patēriņš ir izteikts tonnās, tāpēc Komisija pārrēķināja 1 GJ ekvivalentu tonnās (119). Komisija arī norādīja uz pārrakstīšanās kļūdu pārrēķināšanas formulā, ko izmantoja, lai GJ izteiktu tonnās, kā rezultātā otrajā paziņojumā par RF tika noteikta nepareiza tvaika atsauces cena, un tāpēc tā iepriekšējas izpaušanas periodā iekļāva lietas materiālos pārskatītu otrā paziņojuma par RF V pielikuma versiju, izlabojot kļūdu. Piemērojot dabasgāzes atsauces vērtību, Komisija noteica tvaika atsauces vērtību 501,61 CNY/t, kā parādīts iepriekš 1. tabulā.

(196)

Sūdzības iesniedzēji konstatēja pārrakstīšanās kļūdu tvaika aprēķinā un lūdza Komisiju pārskatīt tvaika atsauces vērtību Turcijā saskaņā ar tās iedibināto praksi antidempinga izmeklēšanās, proti, izmantojot ASV Enerģētikas ministrijas noteikto metodiku.

(197)

Atbildot uz sūdzības iesniedzēju piezīmēm, Hubei Greenhome norādīja, ka tad, ja Komisija nolemtu pārskatīt savus tvaika atsauces vērtības aprēķinus Turcijā, tai būtu jāaprēķina atsauces vērtība no oglēm ražotam tvaikam, apgalvojot, ka tā tvaika piegādātājs tvaika ražošanai izmanto ogles, nevis dabasgāzi. Lai pamatotu šo apgalvojumu, Hubei Greenhome ir iesniedzis sava tvaika piegādātāja noslēgto līgumu par ogļu iegādi (ogles, ko izmanto tvaika ražošanai). Komisija uzskatīja, ka iesniegtais pārdošanas līgums nepierāda ne saskaņā ar šo līgumu iegādāto ogļu galapatēriņu, ne to, ka tvaika piegādātājs pārdotā tvaika ražošanai izmanto tikai ogles. Tāpēc šajā izmeklēšanas posmā Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

Ogles

(198)

Pirmajā paziņojumā Komisija noteica atsauces vērtību 1,01 CNY/kg oglēm, kas klasificētas ar preču kodu 2701 12 .

(199)

Pēc otrā paziņojuma publicēšanas Hubei Greenhome apgalvoja, ka Komisijai būtu jāizmanto kods, kas ir raksturīgākais oglēm, ko Hubei Greenhome faktiski iegādājas un izmanto, lai novērtētu ogļu ražošanas faktoru, kas šajā gadījumā ir nekoksējamas ogles. Koksa oglēm (jeb “koksējamām oglēm”) ir augstākas izmaksas nekā nekoksējamām oglēm, un tās izmanto gandrīz tikai tērauda ražošanā. Hubei Greenhome iegādātās ogles ir paredzētas enerģijas ražošanai, nevis tērauda ražošanai, tāpēc ir skaidrs, ka būtu jāpiemēro HS kods 2701 12 90 , kas attiecas uz nekoksējamām oglēm. Komisija piekrita Hubei Greenhome argumentācijai un pieņēma šo apgalvojumu.

(200)

Nozīmīgu kropļojumu dēļ Komisija nolēma neņemt vērā ogļu importu reprezentatīvajā valstī no Krievijas. Krievijas izcelsmes ogles ir pakļautas vairākiem kropļojumiem, piemēram, divējādai cenu politikai, ierobežojumiem attiecībā uz kritiski svarīgām izejvielām un pazeminātām eksporta pārdošanas cenām starptautisko sankciju dēļ, kas vērstas pret Krievijas ogļu eksportu (120). Par to liecina arī tas, ka 80 % no Turcijas kopējā ogļu importa nāk no Krievijas par zemām cenām, tādējādi Krievijas importam ir dominējošs stāvoklis salīdzinājumā ar citiem piegādātājiem Turcijā un cenas tiek samazinātas.

Palīgmateriāli

(201)

Vairākiem ražošanas faktoriem faktiskās ar tiem saistītās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, veidoja nenozīmīgu daļu no kopējām izejvielu izmaksām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tā kā attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem izmantotā vērtība būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinus, lai kāds būtu bijis izmantotais avots, Komisija nolēma iekļaut šīs izmaksas palīgmateriālu izmaksās.

(202)

Komisija aprēķināja palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām ražošanas izmaksām un piemēroja šo procentuālo daļu pārrēķinātajām ražošanas izmaksām, pamatojoties uz atsauces vērtībām.

Blakusprodukts

(203)

Pirmajā paziņojumā Komisija noteica piecus blakusproduktus, t. i., rūpniecisko sāli, neattīrītu epihlorhidrīnu, nātrija hipohlorītu, sālsskābi un dibenzilēteri. Pamatojoties uz divu izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju atbildēm uz anketas jautājumiem un ņemot vērā dažu noteikto blakusproduktu, piemēram, rūpnieciskās sāls, neattīrīta epihlorhidrīna, nātrija hipohlorīta un sālsskābes, nelielo īpatsvaru kopējās ražošanas izmaksās, Komisija aprēķināja šo blakusproduktu procentuālo daļu kopējās ražošanas izmaksās un piemēroja šo procentuālo daļu pārrēķinātajām ražošanas izmaksām, pamatojoties uz atsauces vērtībām.

(204)

Komisija noteica dibenzilēteri par blakusproduktu, kas iegūts izmeklējamā ražojuma ražošanā un ko var pārdot, neveicot turpmāku pārstrādi. Komisija izmantoja importa statistiku no GTA datubāzes, lai iegūtu dibenzilētera atsauces vērtību. Komisija noteica dibenzilētera neizkropļotu importa cenu 12,62 CNY/kg apmērā.

Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņa

(205)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(206)

Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, kas radās izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, tika izteiktas kā daļa no šo ražotāju faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Kā minēts 182. apsvērumā, Komisija izgatavošanas pieskaitāmajās izmaksās iekļāva pētniecības un izstrādes izmaksas, ko izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji attiecināja uz izmeklēšanas periodu. Šī iegūtā procentuālā daļa tika piemērota neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(207)

Lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu, Komisija izmantoja no Orbis izgūtus 2024. gada finanšu datus par 11 Turcijas uzņēmumiem, kuri veic darbību saistībā ar NACE kodu 2014 un kuri uzskaitīti 32. apsvēruma zemsvītras piezīmē.

Aprēķins

(208)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu normālo vērtību aprēķināja EXW līmenī.

(209)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Komisija piemēroja neizkropļotas vienības izmaksas atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam, ko bija norādījis ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās. Šie patēriņa apjomi tika pārbaudīti veiktās pārbaudes uz vietas laikā. Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī, kas norādītas 1. tabulā.

(210)

Pēc neizkropļotu izgatavošanas izmaksu noteikšanas Komisija izvērtēja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA un peļņu, kā norādīts 206. un 207. apsvērumā. Tās tika noteiktas, pamatojoties uz iepriekš 203. apsvērumā uzskaitīto 11 uzņēmumu finanšu pārskatiem.

(211)

Tad saskaņā ar skaidrojumu 210. apsvērumā Komisija pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas neizkropļotām izgatavošanas izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas ražošanas izmaksas.

(212)

Ražošanas izmaksām, kas tika noteiktas, kā aprakstīts iepriekšējā apsvērumā, Komisija pieskaitīja 203. apsvērumā uzskaitīto 11 uzņēmumu vidējās svērtās PVA izmaksas un peļņu. PVA izmaksas, izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām (“PPI”) un piemērotas neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 25,56 %. Peļņa, izteikta procentos no pārdoto preču izmaksām un piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 11,22 %.

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

3.3.   Eksporta cena

(213)

Tā kā visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji veica eksportu tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cena, kā noteikts pamatregulas 2. panta 8. punktā, bija cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, kuru eksportē uz Savienību pārdošanai.

3.4.   Salīdzinājums

(214)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un pēc būtības izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(215)

Šajā konkrētajā lietā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī. Kā paskaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normālo vērtību un eksporta cenu koriģēja, lai: i) tās norādītu EXW līmenī un ii) izdarītu korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri, kā apgalvots un parādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

3.4.1.   Normālās vērtības korekcijas

(216)

Kā skaidrots iepriekš 3.2. iedaļā, normālā vērtība tika noteikta EXW līmenī, izmantojot ražošanas izmaksas kopā ar PVA izmaksu un peļņas summām, kas šim tirdzniecības līmenim tika uzskatītas par samērīgām. Tāpēc, lai iegūtu normālo vērtību EXW līmenī, nebija vajadzīgas korekcijas.

(217)

Komisija nekonstatēja iemeslus normālās vērtības koriģēšanai, un neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nepieprasīja šādas korekcijas.

3.4.2.   Eksporta cenas korekcijas

(218)

Lai aprēķinātu eksporta cenu tirdzniecības EXW līmenī, tika veiktas korekcijas attiecībā uz: transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes un pārkraušanas izmaksām un papildizmaksām.

(219)

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas, banku un komisijas maksas.

3.5.   Dempinga starpības

(220)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja līdzīgā ražojuma vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma vidējo svērto eksporta cenu.

(221)

Pamatojoties uz to, provizoriskās vidējās svērtās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Provizoriskā dempinga starpība

Hubei Greenhome Materials Technology, Inc.

71,2  %

Qianjiang Xinyihong Organic Chemical Co., Ltd.

52,6  %

(222)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tādējādi minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām.

(223)

Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, provizoriskā dempinga starpība ir 66,8 %.

(224)

Visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem Komisija dempinga starpību noteica saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(225)

Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, kas izteikts kā īpatsvars kopējā pēc Eurostat importa statistikas datiem noteiktajā importā no ĶTR uz Savienību izmeklēšanas periodā attiecībā uz 23. apsvērumā uzskaitītajiem KN kodiem.

(226)

Šajā lietā sadarbības līmenis ir augsts, jo izmeklēšanas periodā eksporta apjoms ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bija aptuveni 90 % no importa kopējā apjoma. Tādējādi Komisija nolēma ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, noteikt dempinga starpību tādā līmenī, kāds bija izlasē iekļautajam atsevišķi pārbaudītajam uzņēmumam, kurš sadarbojās un kuram bija visaugstākā dempinga starpība.

(227)

Provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

Uzņēmums

Provizoriskā dempinga starpība

Hubei Greenhome Materials Technology, Inc.

71,2  %

Qianjiang Xinyihong Organic Chemical Co., Ltd.

52,6  %

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās:

—

Chongqing Zoteq Aroma Chemical Co.,Ltd,

—

Hubei Kelin Bolun New Materials Co., Ltd,

—

Tianjin Dacals Chemical Co., Ltd.

66,8  %

Viss pārējais ĶTR imports

71,2  %

4.   KAITĒJUMS

4.1.   Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(228)

Izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu izgatavoja trīs ražotāji, kas piederēja pie divām dažādām grupām Savienībā. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(229)

Tā kā Savienības ražošanas nozari veido divas uzņēmumu grupas, skaitļi šajā un nākamajā iedaļā ir norādīti diapazonos konfidencialitātes apsvērumu dēļ.

(230)

Tika noteikts, ka kopējais ražošanas apjoms Savienībā izmeklēšanas periodā bija [31 000–33 000] tonnu. Komisija noteica šo skaitli, pamatojoties uz divu izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem un atbildēm uz anketas jautājumiem par makroekonomiskajiem rādītājiem. Kā norādīts 7. apsvērumā, 95 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā ražoja divi izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

4.1.1.   Attiecīgā Savienības tirgus noteikšana

(231)

Lai noskaidrotu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, un lai noteiktu patēriņu un dažādus ekonomiskos rādītājus, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, Komisija pārbaudīja, vai un kādā mērā analīzē ir jāņem vērā Savienības ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma turpmākais lietojums.

(232)

Komisija konstatēja, ka neliela daļa no Savienības ražotāju saražotā apjoma bija paredzēta izmantošanai ierobežotā tirgū. Tas attiecās uz aptuveni [1–2,5] % no Savienības ražošanas apjoma un tikai uz vienu ražotāju. Ražojums tika vienkārši nodots (bez rēķina izrakstīšanas) un/vai piegādāts par transfertcenām tā paša uzņēmuma vai uzņēmumu grupu ietvaros turpmākai pārstrādei.

(233)

Atšķirība starp ierobežoto un brīvo tirgu kaitējuma analīzē ir būtiska, jo ražojumi, kas ir paredzēti izmantošanai ierobežotajā tirgū, tieši nekonkurē ar importu. Gluži pretēji, saražotais apjoms, ko paredzēts pārdot brīvajā tirgū, tieši konkurē ar attiecīgā ražojuma importu.

(234)

Lai gūtu iespējami pilnīgu priekšstatu par Savienības ražošanas nozari, Komisija ieguva datus par visu ar attiecīgo ražojumu saistīto saimniecisko darbību un noteica, vai to bija paredzēts izmantot ierobežotajā tirgū vai brīvajā tirgū.

(235)

Komisija pārbaudīja dažus ar Savienības ražošanas nozari saistītus ekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz brīvā tirgus datiem. Šie rādītāji ir pārdošanas apjoms un pārdošanas cenas Savienības tirgū, tirgus daļa, izaugsme, eksporta apjoms un cenas, rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma. Ja bija iespējams un pamatots, pārbaudē gūtie konstatējumi tika salīdzināti ar datiem par ierobežoto tirgu, lai nodrošinātu pilnīgu pārskatu par Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(236)

Tomēr citus ekonomiskos rādītājus pilnvērtīgi varētu pārbaudīt, tikai ietverot visas darbības, arī izmantošanu ierobežotajā tirgū Savienības ražošanas nozarē. Šie rādītāji ir ražošanas apjoms, jauda un jaudas izmantojums, ieguldījumi, krājumi, nodarbinātība, ražīgums, algas, un spēja piesaistīt kapitālu. Tie ir atkarīgi no visām darbībām neatkarīgi no tā, vai ražojums ir paredzēts ierobežotajam tirgum vai pārdošanai brīvajā tirgū.

4.2.   Patēriņš Savienībā

(237)

Komisija noteica patēriņu Savienībā kā brīvā tirgus un ierobežotā tirgus summu. Brīvais tirgus tika noteikts, pamatojoties uz Eurostat reģistrēto Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu nesaistītām personām Savienības tirgū, kam pieskaitīts imports no visām trešām valstīm. Ierobežotais tirgus ir Savienības ražošanas nozares paziņotie pašu patēriņa darījumi.

(238)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

 

2022

2023

2024

IP

Kopējais patēriņš Savienībā

[30 500 –32 500 ]

[29 500 –31 500 ]

[30 500 –32 500 ]

[31 000 –33 000 ]

Indekss

100

95

100

102

Ierobežotais tirgus

[500 –700 ]

[500 –700 ]

[500 –700 ]

[500 –700 ]

Indekss

100

88

93

91

Brīvais tirgus

[30 000 –32 000 ]

[29 000 –31 000 ]

[30 000 –32 000 ]

[30 500 –32 500 ]

Indekss

100

95

100

102

Avots:

atbildes uz makroaptaujas jautājumiem, izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem un Eurostat.

(239)

Kopumā patēriņš Savienībā saglabājās stabilā līmenī. Pēc krituma 2023. gadā tas atguvās. Attiecīgā perioda beigās tas bija par 2 % lielāks nekā 2022. gadā.

(240)

Ierobežotais tirgus attiecās uz izmantošanu pašpatēriņam, lai ražotu maisījumus ķermeņa kopšanas līdzekļiem. Tas veidoja nelielu daļu no Savienības ražošanas apjoma un bija stabils visā attiecīgajā periodā.

(241)

Brīvajā tirgū 2023. gadā bija vērojami neparasti zemi rādītāji nepārvaramas varas izraisītu piegādes problēmu dēļ, ar kurām saskārās viens Savienības ražotājs, kā arī īslaicīgi vājāka Savienības pieprasījuma dēļ, kura iemesls bija klientu tajā gadā veiktā vispārējā krājumu samazināšana (121). Citādi patēriņš brīvajā tirgū Savienībā bija salīdzinoši stabils. Attiecīgā perioda otrajā pusē tas nedaudz palielinājās, izmeklēšanas periodā sasniedzot [30 500–32 500] tonnas.

4.3.   Imports no attiecīgās valsts

1.1.1.   Importa no attiecīgās valsts apjoms un tirgus daļa

(242)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz importa apjomu salīdzinājumā ar Savienības patēriņu brīvajā tirgū, kā redzams 2. tabulā.

(243)

Importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa daudzums (t) un tirgus daļa (%)

 

2022

2023

2024

IP

Importa no attiecīgās valsts apjoms (t)

5 059

9 246

10 611

13 067

Indekss

100

183

210

258

Tirgus daļa (%)

[15 –20 ]

[30 –35 ]

[32 –37 ]

[39 –53 ]

Avots:

Eurostat (tonnas).

(244)

Importa apjomi no attiecīgās valsts attiecīgajā periodā būtiski palielinājās no 5 059 tonnām 2022. gadā līdz 13 067 tonnām izmeklēšanas periodā. Tas ir pieaugums par 158 %.

(245)

Arī importa no Ķīnas tirgus daļa palielinājās vairāk nekā divas reizes – no aptuveni [15–20] % 2022. gadā līdz [39–53] % izmeklēšanas periodā.

4.4.   Importa no attiecīgās valsts cenas un cenu samazinājums

(246)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Cenu samazinājums importam tika noteikts, pamatojoties uz datiem, ko bija snieguši izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji un izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(247)

Importam no attiecīgajām valstīm Savienībā vidējās svērtās cenas dinamika bija šāda:

4. tabula

Importa cenas (EUR/t)

 

2022

2023

2024

IP

Attiecīgā valsts

2 737

1 846

1 690

1 444

Indekss

100

67

62

53

Avots:

Eurostat.

(248)

Attiecīgajā periodā importa no attiecīgās valsts cenas samazinājās no 2 737 EUR/t 2022. gadā līdz 1 444 EUR/t izmeklēšanas periodā. Samazinājumu par gandrīz 900 EUR/t laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam daļēji var skaidrot ar 2022. gadā novēroto vēsturiski augstāko pārvadāšanas pa ūdensceļiem cenu samazināšanos līdz normālākam līmenim 2023. gadā. Tomēr importa no Ķīnas cenas turpināja samazināties gan 2024. gadā (neraugoties uz globālo pārvadāšanas pa ūdensceļiem izmaksu pieaugumu tajā gadā (122)), gan arī izmeklēšanas periodā.

(249)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

1)

vidējās svērtās pārdošanas cenas importam no izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem, kuri sadarbojās, pirmajam neatkarīgajam klientam Savienības tirgū, noteiktas CIF cenas līmenī, ar attiecīgām korekcijām attiecībā uz muitas nodokļiem un pēcimportēšanas izmaksām; un

2)

attiecīgās vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem Savienības tirgū maksājuši nesaistīti klienti (koriģētas līdz EXW līmenim).

(250)

Cenu salīdzinājumu veica pēc atlaižu un rabatu atskaitīšanas. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tas liecina, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība importam no attiecīgās valsts Savienības tirgū ir vairāk nekā 18 %. Tika konstatēts, ka cenu samazinājums skar 100 % no importa apjoma.

4.5.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.5.1.   Vispārīgas piezīmes

(251)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(252)

Kā minēts 7. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(253)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas bija ietverti atbildēs uz makroaptaujas jautājumiem. Šie dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atbildēs, kuras izlasē iekļautie Savienības ražotāji bija snieguši uz anketas jautājumiem. Šie dati attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(254)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(255)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

4.5.2.   Makroekonomiskie rādītāji

4.5.2.1.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(256)

Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

 

2022

2023

2024

IP

Ražošanas apjoms (t)

[37 500 –39 500 ]

[30 000 –32 000 ]

[34 000 –36 000 ]

[31 000 –33 000 ]

Indekss

100

78

91

82

Ražošanas jauda (t)

[50 000 –58 000 ]

[50 000 –58 000 ]

49 000 –57 000 ]

[50 000 –58 000 ]

Indekss

100

100

100

100

Jaudas izmantojums (%)

79

61

72

65

Indekss

100

78

91

82

Avots:

atbildes uz makroaptaujas jautājumiem.

(257)

Laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam Savienības ražošanas apjoms samazinājās par [20–30] % – no [37 500–39 500] tonnām līdz [31 000–33 000] tonnām. Attiecīgajā periodā ražošanas apjoms sasniedza zemāko punktu 2023. gadā. Tas lielā mērā notika nepārvaramas varas apstākļu dēļ tajā gadā attiecībā uz hlora piegādi vienam Savienības ražotājam, kas lika uzņēmumam samazināt ražošanu.

(258)

Ražošanas jauda visā periodā saglabājās relatīvi stabila. Ražotņu slēgšana uz vairākām dienām apkopei izraisīja nelielas faktiskās ražošanas jaudas svārstības. Tomēr nominālā jauda periodā vispār nemainījās.

(259)

Jaudas izmantojums ir būtisks preču ražotājam nodarītā kaitējuma rādītājs. Jaudas izmantojums attiecīgajā periodā kopumā samazinājās no [75–85] % 2022. gadā līdz [65–75] % izmeklēšanas perioda beigās. Lai gan laikposmā no 2023. līdz 2024. gadam jaudas izmantojums šķietami uzlabojās, tas faktiski atspoguļoja iepriekš 257. apsvērumā minētā 2023. gadā notikušā nepārvaramas varas incidenta beigas.

4.5.2.2.   Pārdošanas daudzums un tirgus daļa

(260)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas daudzumam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Pārdošanas daudzums un tirgus daļa

 

2022

2023

2024

IP

Kopējais pārdošanas apjoms Savienības tirgū (t)

20 000 –25 000

18 000 –23 000

20 000 –25 000

17 000 –22 000

Indekss

100

82

89

79

Ierobežotais tirgus

500 –700

500 –700

500 –700

500 –700

Indekss

100

88

93

91

Pārdošana brīvajā tirgū

20 000 –25 000

18 000 –23 000

20 000 –25 000

17 000 –22 000

Indekss

100

82

89

79

Pārdošana brīvajā tirgū – tirgus daļa (%)

[65 –75 ]

[60 –70 ]

[60 –70 ]

[50 –60 ]

Avots:

atbildes uz makroaptaujas jautājumiem.

(261)

Neraugoties uz nelielo patēriņa pieaugumu Savienībā, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par aptuveni 20 % – no [20 000–25 000] tonnām 2022. gadā līdz [17 000–22 000] tonnām izmeklēšanas periodā. Pārdošanas apjoma samazinājumu 2023. gadā daļēji noteica nepārvaramas varas apstākļi attiecībā uz hlora piegādi galvenajam Savienības ražotājam, kuru rezultātā uzņēmumam nācās samazināt ražošanu.

(262)

Attiecīgi Savienības ražošanas nozares tirgus daļa izmeklēšanas periodā samazinājās par aptuveni 17 procentpunktiem.

4.5.2.3.   Izaugsme

(263)

Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā izaugsme nebija vērojama. Lai gan patēriņš Savienībā izmeklēšanas periodā nedaudz palielinājās, Savienības ražošanas nozare zaudēja pārdošanas apjomus un tirgus daļu, samazināja ražošanas apjomu un ražošanas jaudas izmantojumu un zaudēja spēju aizstāvēt savas intereses, tāpēc tās stāvoklis bija sliktāks nekā 2022. gadā.

4.5.2.4.   Nodarbinātība un ražīgums

(264)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

 

2022

2023

2024

IP

Nodarbināto skaits

[100 –120 ]

[100 –120 ]

[100 –120 ]

[100 –120 ]

Indekss

100

97

102

92

Ražīgums (vienība/darbinieks)

[300 –400 ]

[250 –350 ]

[250 –350 ]

[250 –350 ]

Indekss

100

80

89

89

Avots:

atbildes uz makroaptaujas jautājumiem.

(265)

Nodarbinātības līmenis saglabājās salīdzinoši stabils, un līdz izmeklēšanas perioda beigām tika zaudēts maz darbvietu (–8 %).

(266)

Tā kā ražošanas apjomi samazinājās vairāk nekā nodarbinātības līmenis, ražīgums samazinājās no [300–400] tonnām uz vienu nodarbināto 2022. gadā līdz [250–350] tonnām uz vienu nodarbināto izmeklēšanas periodā.

4.5.2.5.   Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(267)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa apjomu no attiecīgās valsts un tā cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(268)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana par attiecīgo ražojumu. Tāpēc nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu iespējamu iepriekšēju dempingu.

4.5.3.   Mikroekonomiskie rādītāji

4.5.3.1.   Cenas un faktori, kas tās ietekmē

(269)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā un vienības ražošanas izmaksas

 

2022

2023

2024

IP

Vidējā vienības pārdošanas cena Savienībā brīvajā tirgū (EUR/t)

[2 500 –3 000 ]

[2 000 –2 400 ]

[1 800 –2 200 ]

[1 600 –2 000 ]

Indekss

100

80

74

66

Vienības ražošanas izmaksas (EUR/t)

[2 400 –2 900 ]

[2 400 –2 900 ]

[2 100 –2 600 ]

[2 100 –2 600 ]

Indekss

100

98

84

84

Avots:

izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(270)

Savienības pārdošanas cenas Savienības brīvajā tirgū samazinājās par vairāk nekā 30 % no [2 500–3 000] EUR/t 2022. gadā līdz [1 600–2 000] EUR/t izmeklēšanas periodā, jo tika īstenoti centieni nezaudēt klientus, ņemot vērā importa no Ķīnas par samazinātām cenām pieaugumu. Vienības pārdošanas cenas visā attiecīgajā periodā bija zemākas par vienības ražošanas izmaksām. No 2023. gada starpība starp Savienības ražotāju vidējām cenām un importa no Ķīnas cenām bija ievērojama, un lielākā starpība bija vērojama izmeklēšanas periodā.

(271)

Vienības ražošanas izmaksas samazinājās par 16 % – no [2 400–2 900] EUR/t 2022. gadā līdz [2 100–2 600] EUR/t izmeklēšanas periodā. Tas bija saistīts ar enerģijas cenu normalizēšanos (visu laiku augstākā cena bija vērojama 2022. gadā) un izmaksu samazināšanas programmām, proti, saistībā ar vienu Savienības ražotāju, kurš saskārās ar finansiālām grūtībām.

4.5.3.2.   Darbaspēka izmaksas

(272)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto

 

2022

2023

2024

IP

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto (EUR)

[100 000 –115 000 ]

[95 000 –105 000 ]

[90 000 –105 000 ]

[95 000 –110 000 ]

Indekss

100

90

90

95

Avots:

izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(273)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto attiecīgajā periodā mainījās, un iemesls daļēji bija darbaspēka bāzes izmaiņas, ko izraisīja jaunu darbinieku pieņemšana un algu indeksācijas saistību izpilde. Darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto 2022. gadā bija salīdzinoši augstas, jo viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem tajā gadā izmaksāja darbiniekiem prēmiju.

4.5.3.3.   Krājumi

(274)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Krājumi

 

2022

2023

2024

IP

Krājumi perioda beigās (t)

[1 200 –1 900 ]

[1 700 –2 000 ]

[1 200 –1 600 ]

[900 –1 300 ]

Indekss

100

107

86

61

Krājumi perioda beigās, procentos no ražošanas apjoma

5

7

5

4

Avots:

izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(275)

Krājumi perioda beigās attiecīgajā periodā samazinājās par 39 %. Krājumi procentos no ražošanas apjoma svārstījās no 7 % 2023. gadā, kad starpība starp Savienības un Ķīnas cenām sāka palielināties, līdz 4 % izmeklēšanas periodā. Savienības ražotāju stāvokļa pasliktināšanās rezultātā izmeklēšanas periodā tika veikti pasākumi apgrozāmā kapitāla samazināšanai.

4.5.3.4.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(276)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

 

2022

2023

2024

IP

Nesaistītiem klientiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)

[0 –10 ]

[–17 ––21 ]

[no –13 līdz –6 ]

[no –20 līdz –15 ]

Naudas plūsma (EUR)

[2 000 000 – 5 000 000 ]

[no –13 000 000 līdz –10 000 000 ]

[no –8 000 000 līdz –5 000 000 ]

[no –13 000 000 līdz –10 000 000 ]

Indekss

100

– 617

– 376

– 631

Ieguldījumi (EUR)

1 500 000 – 3 500 000

1 000 000 – 3 000 000

800 000 –1 800 000

1 000 000 – 3 000 000

Ieguldījumi – indekss

100

65

49

72

Ienākums no ieguldījumiem (%)

2

–60

–45

–66

Indekss

100

–2 668

–2 031

–2 947

Avots:

izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(277)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. 2022. gads bija ārkārtējs gads ar augstām izejvielu un enerģijas cenām un traucējumiem, ko izraisīja Krievijas agresijas karš pret Ukrainu tajā gadā. Tomēr 2022. gads bija vienīgais gads attiecīgajā periodā, kurā Savienības ražotāji guva peļņu, pateicoties to nolīgtajiem apjomiem un cenām un mazākam importa no Ķīnas apjomam par taisnīgākām cenām. Rentabilitāte, kas 2022. gadā bija pozitīva, nākamajā gadā kļuva negatīva, un kopš tā laika tika ciesti ārkārtīgi lieli zaudējumi, ko noteica 270.–271. apsvērumā aprakstītā Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu un ražošanas izmaksu dinamika, zemāks jaudas izmantojums un zemāks ražošanas apjoms, lai varētu segt pastāvīgās izmaksas.

(278)

Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Arī neto naudas plūsmas tendence attiecīgajā periodā bija negatīva un lielā mērā atbilda rentabilitātes tendencei un krājumu līmeņa svārstībām. Kopš 2023. gada pieejamā neto naudas plūsma kļuva pārāk maza pat iekārtu uzturēšanai un nomaiņai ražotnēs.

(279)

Izņemot vienu būtisku ieguldījumu, kas tika veikts, pamatojoties uz jau 2018. gadā pieņemtu lēmumu, Savienības ražošanas nozares ieguldījumi attiecīgajā periodā bija ierobežoti, lai gan pastāvīgi ieguldījumi ķīmiskās rūpniecības ražotnē ir būtiski ilgtermiņa izdzīvošanai un regulatīvo prasību izpildei. Šie nedaudzie ieguldījumi bija vērsti uz enerģijas patēriņa samazināšanu, racionalizāciju un efektivitātes pieaugumu.

(280)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Attiecīgajā periodā tas attīstījās negatīvā virzienā, atspoguļojot iepriekš aprakstītās rentabilitātes un naudas plūsmas tendences.

(281)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju spēju piesaistīt kapitālu kavēja rentabilitātes un naudas plūsmas samazināšanās. Viens no viņiem saskārās ar nopietnām finansiālām grūtībām (123).

4.6.   Secinājums par kaitējumu

(282)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare saskārās ar pārdošanas cenu kritumu (par 34 %), kas kopā ar augstām ražošanas izmaksām bija iemesls tam, ka 2022. gada zemais peļņas līmenis 2023. gadā, 2024. gadā un izmeklēšanas periodā pārvērtās zaudējumos. Šo tendenču rezultātā ievērojami samazinājās naudas plūsma, ienākums no ieguldījumiem un ieguldījumu līmenis. Neraugoties uz veselīgu un stabilu patēriņu Savienībā, būtiskas negatīvas tendences tika novērotas arī attiecībā uz apjoma rādītājiem, piemēram, ražošanas apjomu, kas samazinājās par 18 %, pārdošanas apjomu, kas saruka par 21 %, un tirgus daļu, kas samazinājās no [65–75] % 2022. gadā līdz [50–60] % izmeklēšanas periodā. Arī jaudas izmantojuma līmenis samazinājās līdz ilgtnespējīgam līmenim, kas ir pārāk zems, lai preču ķīmisko vielu ražotājs varētu atgūt attiecīgās izmaksas. Šo norišu dēļ Savienības ražošanas nozare nonāca kaitējumu radošā situācijā. Savienībā tika zaudētas darbvietas. Neviens no aplūkotajiem rādītājiem neattīstījās pozitīvi.

(283)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

5.   CĒLOŅSAKARĪBA

(284)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī to, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija nodrošināja, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu radījuši citi faktori, kuri nav imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir: importa no citām trešām valstīm ietekme, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji un būtisku ražošanas faktoru cenas.

5.1.   Importa par dempinga cenām ietekme

(285)

Attiecīgajā periodā importa no Ķīnas apjomi nepārprotami un stabili pārņēma augošo ES tirgu, kā redzams 3. tabulā. Tā rezultātā Savienības ražošanas nozare zaudēja ievērojamus pārdošanas apjomus un tirgus daļu, kā arī citus piegādes avotus (t. i., importu no valstīm, kas nav Ķīna).

(286)

2022. gadā importa no Ķīnas cenas bija tuvas Savienības ražošanas nozares cenām. No 2023. gada Ķīnas eksportētāji pastāvīgi pārdeva par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Importa no Ķīnas cenas visā attiecīgajā periodā saglabājās zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām.

(287)

Imports no Ķīnas Savienībā radīja ievērojamu spiedienu uz cenu un apjomu ES tirgū, un tas izskaidro Savienības ražošanas nozares cenu kritumu (zem ražošanas izmaksām). Patiešām, benzilspirts ir pirmprece, tāpēc konkurence tā tirgū ir ārkārtīgi jutīga pret cenām, un klienti, reaģējot uz nelielām cenu izmaiņām, visbiežāk izvēlas alternatīvus piegādātājus.

(288)

Cenu samazinājums ir ievērojams, ņemot vērā tādas savstarpēji aizvietojamas vienveidīgas pirmpreces kā benzilspirts cenu jutīgumu. Tā rezultātā Savienības tirgū notika ievērojama cenu apspiešana.

(289)

Pārdošanas iespēju samazināšanās apdraudēja Savienības ražotāju spēju efektīvi darboties. Savienības ražotāju jaudas izmantojums ne tuvu nebija optimāls. Ražošanas jaudas nepietiekama izmantošana 2023., 2024. gadā un izmeklēšanas periodā palielināja Savienības ražošanas nozares finansiālos zaudējumus. Tā kā ievērojamas ražošanas izmaksas tika sadalītas uz mazāku izlaides apjomu, vienības izmaksas ievērojami palielinājās, palielinot importa par dempinga cenām radīto kaitējumu.

5.2.   Citu faktoru ietekme

5.2.1.   Imports no trešām valstīm

(290)

Importa daudzumam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Imports no trešām valstīm

Valsts

 

2022

2023

2024

IP

Indija

Daudzums (t)

3 049

1 498

230

646

 

Indekss

100

49

8

21

 

Tirgus daļa (%)

[8 –11 ]

[3 –7 ]

[0 –4 ]

[0 –4 ]

 

Vidējā cena (EUR/t)

2 367

1 887

2 848

1 599

 

Indekss

100

80

120

68

Citas trešās valstis

Daudzums (t)

804

556

674

624

 

Indekss

100

69

84

78

 

Tirgus daļa (%)

[1 –4 ]

[0 –3 ]

[1 –4 ]

[0 –3 ]

 

Vidējā cena (EUR/t)

6 072

6 902

6 635

6 477

 

Indekss

100

114

109

107

Kopā no visām trešām valstīm, izņemot attiecīgo valsti

Daudzums (t)

3 853

2 054

904

1 270

 

Indekss

100

53

23

33

 

Tirgus daļa (%)

[9 –13 ]

[6 –10 ]

[2 –5 ]

[3 –5 ]

 

Vidējā cena (EUR/t)

3 141

3 245

5 671

3 994

 

Indekss

100

103

181

127

Avots:

Eurostat.

(291)

Lielākā daļa importa Savienībā pastāvīgi tiek importēta no Ķīnas. Izmeklēšanas periodā tās importa daļa palielinājās līdz 91 % no visa importa. Importa apjoms no citām trešām valstīm bija ierobežots, un tā izcelsme galvenokārt bija Indijā, Apvienotajā Karalistē un ASV. Šajā sakarā izmeklēšanā tika konstatēts, ka importu no dažām izcelsmes valstīm veidoja tālākpārdošana, jo šāda importa izcelsme bija valstīs, kurās benzilspirtu komerciāli neražo (piemēram, no Apvienotajā Karalistē vai Norvēģijā).

(292)

Importa no visām pārējām trešām valstīm (izņemot Ķīnu) tirgus daļa 2022. gadā bija 12,3 % un izmeklēšanas periodā – gandrīz 4 %.

(293)

Kopumā imports no visām pārējām trešām valstīm bija dārgāks nekā imports no attiecīgās valsts. Cenas importam no Indijas, kas ir galvenais importa no trešām valstīm avots Savienībā pēc Ķīnas, Savienībā salīdzinājumā ar importu no Ķīnas bija augstākas (izņemot 2022. gadu). Lai gan importa no Indijas cenas izmeklēšanas periodā bija zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām, tā apjoms un tirgus daļa bija maza.

(294)

Tāpēc Komisija secināja, ka kopumā imports no citām trešām valstīm neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

5.2.2.   Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji

(295)

Savienības ražotāju eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

13. tabula

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

 

2022

2023

2024

IP

Eksporta apjoms saistītiem un nesaistītiem pircējiem (t)

[6 000 –17 000 ]

[5 000 –12 000 ]

[5 000 –16 000 ]

[4 000 –14 000 ]

Indekss

100

68

93

79

Vidējā pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem (EUR/t)

[2 600 –2 900 ]

[2 300 –2 500 ]

[1 900 –2 100 ]

[1 900 –2 100 ]

Indekss

100

85

73

70

Avots:

atbildes uz makroaptaujas jautājumiem un izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem (EUR/t).

(296)

Savienības ražotāji un daudzi to klienti veic darbību visā pasaulē, tādējādi eksports veido ievērojamu daļu no Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma attiecīgajā periodā.

(297)

Attiecīgajā periodā vidējā eksporta pārdošanas cena samazinājās. Savienības ražošanas nozares eksporta cenas svārstījās, ņemot vērā piedāvājuma un pieprasījuma un tirgus apstākļus, kas dominēja galamērķa valstī un attiecībā uz ražojumu klāstu, vienlaikus saskaroties ar sīvu konkurenci, ko radīja Ķīnas ražojumi.

(298)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija konstatēja, ka Savienības ražotāju eksporta rādītāji veicināja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, bet nav mazinājuši cēloņsakarību starp importu no Ķīnas par dempinga cenām un tā radīto būtisko kaitējumu Savienības ražotājiem Savienības tirgū, kā atzīts 5.1. iedaļā.

5.2.3.   Būtisku ražošanas faktoru cenu svārstības

(299)

Benzilspirta ražošanas izmaksas galvenokārt nosaka galvenās izejvielas – toluola – cena. Lai gan enerģijas izmaksas veido mazāku daļu nekā toluols, tās joprojām veido ievērojamu daļu no kopējām ražošanas izmaksām. Pēc tam, kad sākās Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, enerģijas cenas ievērojami palielinājās, kā rezultātā attiecīgā perioda pirmajā daļā palielinājās ražošanas izmaksas.

(300)

Ar gāzes/enerģijas cenu un izejresursu cenu izmaiņām attiecīgajā periodā nevarēja izskaidrot būtisko peļņas sarukumu šajā gadījumā, jo 2022. gadā, kad gāzes/enerģijas cenas un izejresursu cenas sasniedza maksimumu, Savienības ražošanas nozare bija rentabla. Savienības ražošanas nozare sāka ciest zaudējumus laikā, kad gāzes/enerģijas cenas normalizējās un tika īstenotas izmaksu taupīšanas iniciatīvas.

(301)

Tāpēc Komisija secināja, ka galveno izejvielu cenu un enerģijas cenu svārstības nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražotājiem Savienības tirgū nodarīto būtisko kaitējumu. Līdzvērtīgos konkurences apstākļos Savienības ražotājiem vajadzētu spēt palielināt savas pārdošanas cenas līdz ilgtspējīgam/rentablam līmenim, bet tas tā nebija.

5.3.   Secinājums par cēloņsakarību

(302)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka imports no attiecīgās valsts radīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Lai gan to, iespējams, veicināja Savienības ražotāju eksporta rādītāji, šis faktors nemazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un kaitējumu. Citi faktori atsevišķi vai kopā nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu.

6.   PASĀKUMU LĪMENIS

(303)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija pārbaudīja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei radījis imports par dempinga cenām.

6.1.   Kaitējuma starpība

(304)

Kaitējums tiktu likvidēts, ja Savienības ražošanas nozare varētu gūt mērķa peļņu, ražojumus pārdodot par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c punkta un 7. panta 2.d punkta nozīmē.

(305)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no valsts, uz kuru attiecas izmeklēšana, rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovāciju, un rentabilitātes līmeni, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt mazākam par 6 %.

(306)

Komisija pirmajā solī noteica pamatpeļņu, kas sedz visas izmaksas normālos konkurences apstākļos, pamatojoties uz Savienības ražotāja, par kuru bija pieejami dati, sasniegto rentabilitātes līmeni. Šādi noteiktais peļņas procents bija 15,8 %. Tas bija rentabilitātes līmenis, ko Savienības ražotājs sasniedza 2018. gadā, kas bija pēdējais gads, kurā Savienības ražošanas nozares rentabilitāti neietekmēja imports par zemām cenām no valsts, uz kuru attiecas izmeklēšana.

(307)

Viens Savienības ražotājs sniedza pierādījumus, ka normālos konkurences apstākļos tā ieguldījumu, pētniecības un izstrādes, kā arī inovācijas līmenis attiecīgajā periodā būtu bijis augstāks. Komisija pārbaudīja iemeslus, kāpēc tika sākts un pēc tam pārtraukts ieguldījums ražošanas augšposmā. Šie apgalvojumi tika atzīti par pamatotiem. Lai to atspoguļotu mērķa peļņā, Komisija aprēķināja starpību starp normālos konkurences apstākļos raksturīgiem ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas izdevumiem, kurus iesniedza ES ražošanas nozare un pārbaudīja Komisija, un faktiskajiem ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas izdevumiem attiecīgajā periodā. Šī starpība, izteikta procentos no apgrozījuma, bija mazāka par 1 %.

(308)

Attiecīgajai pusei šāda procentuālā daļa tika pieskaitīta 306. apsvērumā minētajai pamatpeļņai 15,8 %, un rezultātā tika iegūta mērķa peļņa [15,9–16,5] %.

(309)

Pamatojoties uz to, cena, kas nerada kaitējumu par tonnu ir [2 350–2 950] EUR/t, ko iegūst, izlasē iekļautā Savienības ražotāja ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā piemērojot iepriekš minēto [15,9–16,5] % peļņas procentu.

(310)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija pēdējā solī novērtēja turpmākās izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un to protokoliem un Ia pielikumā minētajām SDO konvencijām un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies pasākuma piemērošanas termiņā, kurš atbilst 11. panta 2. punktam. Pamatojoties uz pierādījumiem, kas sniegti kopā ar atbildēm uz anketas jautājumiem, Komisija vienam uzņēmumam noteica papildu izmaksas [25–80] EUR apmērā par tonnu saistībā ar netiešām CO2 izmaksām. Šī starpība tika pieskaitīta 309. apsvērumā minētajai cenai, kas nerada kaitējumu.

(311)

Pamatojoties uz minēto, Komisija, piemērojot pamata peļņu 15,8 % apmērā vienam izlasē iekļautajam Savienības ražotājam un iepriekš minēto mērķa peļņas procentu (sk. 308. apsvērumu) otra izlasē iekļautā Savienības ražotāja ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā, aprēķināja cenu, kas nerada kaitējumu, un ieguva [2 375–2 995] EUR par tonnu Savienības ražošanas nozares līdzīgajam ražojumam. Iepriekšējā apsvērumā minētās korekcijas saskaņā ar 7. panta 2.d punktu attiecas tikai uz otro izlasē iekļauto Savienības ražotāju.

(312)

Tad Komisija noteica kaitējuma starpības līmeni, izlasē iekļauto attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto izmeklēšanas perioda importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(313)

Kaitējuma novēršanas līmeni “citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam” nosaka tādā pašā veidā, kā minētajiem uzņēmumiem un importam nosaka dempinga starpību (sk. 222.–227. apsvērumu).

Uzņēmums

Dempinga starpība (%)

Mērķa cenas samazinājuma starpība (%)

Hubei Greenhome Materials Technology, Inc.

71,2

93,4

Qianjiang Xinyihong Organic Chemical Co., Ltd.

52,6

97,9

Chongqing Zoteq Aroma Chemical Co.,Ltd

66,8

94,5

Hubei Kelin Bolun New Materials Co., Ltd

66,8

94,5

Tianjin Dacals Chemical Co., Ltd.

66,8

94,5

Viss pārējais ĶTR imports

71,2

97,9

(314)

Sūdzības iesniedzējs šajā lietā apgalvoja, ka pastāv izejvielu tirgus kropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Tādēļ, lai novērtētu, kāds pasākumu līmenis būtu atbilstošs, Komisija vispirms noteica maksājuma apjomu, kas būtu nepieciešams, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu, ja nebūtu kropļojumu pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju dempinga starpība būtu lielāka par to kaitējuma starpību.

6.2.   Izvērtējums par Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma novēršanai nepieciešamo starpību

(315)

Kā paskaidrots paziņojumā par procedūras sākšanu, sūdzības iesniedzējs ir sniedzis Komisijai pietiekamus pierādījumus par izejvielu tirgus kropļojumiem, kas attiecīgajā valstī skar izmeklējamo ražojumu. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu šajā izmeklēšanā tika pārbaudīti apgalvojumi par kropļojumiem, lai novērtētu, vai attiecīgā gadījumā par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu.

(316)

Tomēr, tā kā kaitējuma novēršanai pietiekamās starpības pārsniedz dempinga starpības, Komisija uzskatīja, ka šajā posmā šis aspekts nav jāizskata.

(317)

Pēc iepriekš minētā novērtējuma Komisija secināja, ka ir pareizi noteikt pagaidu maksājumu apjomu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu.

7.   SAVIENĪBAS INTERESES

(318)

Komisija, nolēmusi piemērot pamatregulas 7. panta 2. punktu, pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var skaidri secināt, ka šajā lietā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs, lai gan ir konstatēts dempings, kas rada kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju, lietotāju un piegādātāju intereses.

7.1.   Savienības ražošanas nozares intereses

(319)

Savienībā ir trīs uzņēmumi, kas ietilpst divās grupās un kas ražo benzilspirtu un tieši nodarbina [100–120] cilvēkus. Rūpnīcas atrodas Vācijā un Nīderlandē. Visi Savienības ražotāji sadarbojās izmeklēšanā un atbalstīja pasākumu noteikšanu.

(320)

Ņemot vērā šī regulas 4.6. iedaļā aprakstīto konstatējumu par būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, pasākumu noteikšana ļautu Savienības ražošanas nozarei uzlabot rentabilitāti līdz ilgtspējīgam līmenim, palielināt ieguldījumus un tādējādi atgūt konkurētspēju Savienības tirgū. Savienības nozare arī spētu atgūt zaudēto tirgus daļu, palielinot ražošanas un pārdošanas apjomus Savienības tirgū. Savienības ražotājiem nodarītais kaitējums apdraud to spēju turpināt ražot benzilspirtu Savienībā gan ierobežotajam tirgum (ierobežoti apjomi), gan arī patēriņam brīvajā tirgū.

(321)

Pasākumu neesība, visticamāk, vēl vairāk negatīvi un būtiski ietekmēs Savienības ražošanas nozari. Atkarība no ražojuma atšķiras atkarībā no vietas, bet, ņemot vērā integrācijas līmeni un savstarpējās saiknes starp ražošanas posmiem, problēmas vienā ražošanas posmā varētu negatīvi ietekmēt visas ražotnes dzīvotspēju. Viena izlasē iekļautā Savienības ražotāja pastāvēšana jau ir nopietni apdraudēta (124), un ir apdraudēta arī benzilspirta ražošanas turpināšana Savienībā, ja netiks noteikti pasākumi un netiks apturēta nozares dzīvotspējas mazināšanās. Tas nozīmētu neatgriezenisku rūpnieciskās jaudas, zināšanu un kvalificētu darbvietu zudumu.

(322)

Tāpēc pasākumu noteikšana benzilspirtam no attiecīgās valsts nepārprotami ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

7.2.   Nesaistītu importētāju intereses

(323)

Attiecīgo ražojumu Savienībā importē galvenokārt lietotāji, bet arī daži izplatītāji. Pieteicās tikai daži izplatītāji, taču neviens neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Gadot Belgium B.V., kas piedāvā ķīmisko vielu vērtības ķēdes pārvaldības risinājumus, atzinīgi novērtēja izmeklēšanu.

(324)

Nesaistīts importētājs (Fenchem Biochemie GmbH) iesniedza nepilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem un pēc tam pārtrauca sadarbību. Nepilnīgo atbilžu dēļ nebija iespējams izdarīts secinājumus par pasākumu ietekmi (ja tāda būtu) uz tā uzņēmējdarbību.

(325)

Izmeklēšanā netika konstatētas nekādas negatīvas sekas nesaistītiem importētājiem Savienībā, kas varētu atsvērt pasākumu noteikšanas pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Komisija secināja, ka importētājiem Savienībā arī turpmāk vajadzētu būt iespējai importēt benzilspirtu no Ķīnas, jo izmeklēšanas mērķis nav apturēt importu no Ķīnas, bet gan paaugstināt cenas līdz līmenim, kas nav dempinga cenas.

7.3.   Lietotāju intereses

(326)

Viens lietotājs iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un iebilda pret pasākumiem. Šī persona norādīja, ka tās Austrijas filiāle izmanto benzilspirtu kā būtisku izejvielu dažādu sveķu ražošanā. Šī persona prognozēja ievērojamu benzilspirta izmaksu pieaugumu antidempinga pasākumu dēļ, kā arī to, ka, samazinoties importa radītajam konkurences spiedienam, Savienības benzilspirta piegādātāji vēlāk koriģēs savas cenas, palielinot tās. Tā rezultātā notiktu pāreja uz importētiem sveķiem, kas ražoti no benzilspirta par zemāku cenu ārpus Savienības. Tādējādi sveķu ražotāji Savienībā ciestu divējādas ietekmes dēļ – no augstākām izejresursu cenām un lielākas konkurences, ko rada izmaksu ziņā izdevīgāks imports, proti, no konkurences nelīdzsvarotības pārnešanas vienu posmu zemāk vērtības ķēdē. Šī persona apgalvoja, ka jebkāds turpmāks izejvielu izmaksu pieaugums mazinātu tās konkurētspēju un apdraudētu tās lejasposma ražojumu rentabilitāti un dažos gadījumos arī dzīvotspēju.

(327)

Šā mazā lietotāja, kas veido mazāk nekā 1 % no importa no Ķīnas, atbildes uz anketas jautājumiem neliecina par to, ka benzilspirta iegādes cenas pieaugums būtiski ietekmētu tā darbību. Daļai tā ražojumu benzilspirta izmaksas veido mainīgu daļu no galaproduktu izmaksām (t. i., no 1 % līdz 20 % atkarībā no ražojumiem). Netika konstatēts, ka (iespējamā) izmaksu ietekme uz konkrētiem sadarbībā iesaistītā lietotāja ražojumiem attaisnotu atturēšanos no maksājumiem, kas aizsargās Savienības benzilspirta ražotājus, kuri acīmredzami cieš no negodīgas konkurences. Komisija arī norādīja, ka antidempinga pasākumu mērķis nav piešķirt priekšrocības ES ražotājiem. Antidempinga pasākumu mērķis ir apturēt konkrētu nelikumīgu un negodīgu tirdzniecības praksi, kas kropļo tirgus apstākļus un rada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(328)

Kopumā izmeklēšanā netika konstatētas tādas negatīvas sekas lietotājiem Savienībā, kas varētu atsvērt pasākumu noteikšanas pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Gluži pretēji, pasākumi nodrošinātu vietējo piedāvājumu un ļautu izvairīties no atkarības no Ķīnas izcelsmes importa. Šādai atkarībai būtu postoša ietekme, piemēram, ja mainītos stratēģiskie pasākumi vai rastos loģistikas problēmas, kas ietekmē importu no Ķīnas.

7.4.   Piegādātāju intereses

(329)

Atbildes uz anketas jautājumiem neiesniedza neviens piegādātājs (apvienības, kas pārstāv piegādātāju intereses).

(330)

Tomēr Komisija uzskatīja, ka pasākumi nāktu par labu piegādātājiem Savienībā, jo tiks nodrošināts vietējais pieprasījums pēc tādām izejvielām kā toluols un hlors. Benzilspirta rūpnīcu darbības turpināšana Savienībā atbalstīs vietējos uzņēmumus, kas sniedz pakalpojumus (Savienības ražotājiem), piemēram, nodrošina apkopi, rezerves daļas un iekārtas.

7.5.   Secinājums par Savienības interesēm

(331)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu par to, ka pasākumu noteikšana attiecīgās valsts izcelsmes benzilspirta importam nebūtu Savienības interesēs.

8.   PAGAIDU ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(332)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku importa par dempinga cenām radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(333)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu attiecībā uz ĶTR izcelsmes benzilspirta importu būtu jānosaka antidempinga pasākumi.

(334)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

Uzņēmums

Pagaidu antidempinga maksājums (%)

Hubei Greenhome Materials Technology, Inc.

71,2

Qianjiang Xinyihong Organic Chemical Co., Ltd.

52,6

Chongqing Zoteq Aroma Chemical Co., Ltd

66,8

Hubei Kelin Bolun New Materials Co., Ltd

66,8

Tianjin Dacals Chemical Co., Ltd.

66,8

Viss pārējais ĶTR imports

71,2

(335)

Uzņēmumu individuālās antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kāda izmeklēšanā tika konstatēta šim uzņēmumam. Šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kuru ražojuši konkrēti minēti tiesību subjekti. Uz tādu attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, arī subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(336)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins.. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”.

(337)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot zemāku maksājuma likmi.

(338)

Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šādā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

9.   REĢISTRĒŠANA

(339)

Kā minēts 3. apsvērumā, Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē. Reģistrācija notika, lai maksājumus varētu potenciāli iekasēt ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu.

(340)

Ņemot vērā pagaidu posmā izdarītos konstatējumus, importa reģistrācija būtu jāizbeidz.

(341)

Šajā procedūras posmā nav pieņemts lēmums par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

10.   INFORMĀCIJA PAGAIDU POSMĀ

(342)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas, ka plānots noteikt pagaidu maksājumus. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības un ekonomiskās drošības ĢD tīmekļa vietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai konkrēti tām izpaustie aprēķini ir pareizi.

(343)

Qianjiang Xinyihong apgalvoja, ka blakusproduktu atsauces vērtības aprēķins kļūdaini palielināja ražošanas izmaksas, tādējādi palielinot normālo vērtību. Komisija piekrita šim apgalvojumam un attiecīgi koriģēja aprēķinus.

(344)

Hubei Greenhome norādīja uz vienu pārrakstīšanās kļūdu, kas saistīta ar apstrādes izmaksām un papildizmaksām, kā ziņots eksporta pārdošanas darījumu pamatā esošajā sarakstā. Komisija piekrita šim apgalvojumam un attiecīgi koriģēja aprēķinus.

(345)

Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi uzraudzīts benzilspirta tiešā augšposma ražojuma, proti, benzilhlorīda, kas, tāpat kā vairāki citi ražojumi, pašlaik klasificēts ar KN kodu 2903 99 80 , imports, Komisija uzskata par lietderīgu uzraudzības nolūkā ieviest īpašu TARIC kodu. Šis pasākums ļaus Komisijai vākt precīzu un detalizētu statistiku par tirdzniecības plūsmām, novērtēt tirgus tendences un atklāt jebkādu iespējamu tirdzniecības aizsardzības pasākumu apiešanu. Šā TARIC koda ieviešana ir paredzēta tikai uzraudzības nolūkā un šajā posmā neuzliek nekādus papildu nodokļus vai ierobežojumus importam.

(346)

Īpašais TARIC kods būtu jāstrukturē tā, lai benzilhlorīdu atšķirtu no citiem produktiem tajā pašā KN pozīcijā, nodrošinot precīzu datu vākšanu. Komisijai būtu regulāri jāpārskata dati, kas savākti par šo kodu, lai noteiktu, vai ir pamatota turpmāka rīcība, piemēram, antidempinga vai antisubsidēšanas izmeklēšanas sākšana.

11.   NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(347)

Pareizas pārvaldības nolūkos Komisija aicinās ieinteresētās personas konkrētā termiņā sniegt rakstiskas piezīmes un/vai pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(348)

Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski un izmeklēšanas galīgajā posmā tos var grozīt,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Tiek noteikts pagaidu antidempinga maksājums Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes benzilspirta (pazīstams arī kā fenilmetanols, benzolmetanols, fenilkarbinols un hidroksitoluols), proti, aromātiskā spirta, importam, ko patlaban klasificē ar KN kodu 2906 21 00 un parasti klasificē ar CUS 0011660-9 un CAS RN 100-51-6.

2.   Pagaidu antidempinga maksājuma likmes, ko piemēro tālāk uzskaitīto uzņēmumu ražotā 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Pagaidu antidempinga maksājums (%)

TARIC papildu kods

Hubei Greenhome Materials Technology, Inc.

71,2

88FF

Qianjiang Xinyihong Organic Chemical Co., Ltd.

52,6

88FG

Chongqing Zoteq Aroma Chemical Co., Ltd

66,8

88FH

Hubei Kelin Bolun New Materials Co., Ltd

66,8

88FI

Tianjin Dacals Chemical Co., Ltd.

66,8

88FJ

Viss pārējais Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes imports

71,2

8999

3.   Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins, kurā ir šāda deklarācija, ko datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušā subjekta amatpersona un kur norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādītās eksportam uz Eiropas Savienību pārdotās (apjoms tonnās) benzilspirta ir ražojis (uzņēmuma nosaukums un adrese) (TARIC papildu kods) Ķīnas Tautas Republikā. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, piemēro maksājumu, kas piemērojams visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam.

4.   Laižot 1. punktā minēto ražojumu brīvā apgrozībā Savienībā, iemaksā drošības naudu pagaidu maksājuma apmērā.

5.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1.   Lai uzraudzītu benzilspirta tiešā augšposma ražojuma, proti, benzilhlorīda, importu, ievieš šādu TARIC kodu:

2903

- aromātisko ogļūdeņražu halogēnatvasinājumi:

2903 99

- - citi:

2903 99 80 81

- - - benzilhlorīds

2.   Importu ar TARIC kodu 2903 99 80 81 uzrauga, lai Komisija varētu sekot līdzi importa statistikas tendencēm par benzilspirta, uz ko attiecas 1. pantā noteiktais pagaidu antidempinga maksājums, tiešo augšposma ražojumu, ievērojot 56. panta 5. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (125).

3.   Uzraudzības pasākumi, kas ieviesti ar 1. punktu, tiek izbeigti, kad antidempinga maksājuma piemērošana Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes benzilspirta importam tiek pārtraukta vai zaudē spēku.

3. pants

1.   Ieinteresētajām personām rakstiskās piezīmes par šo regulu jāiesniedz Komisijai 15 kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

2.   Ieinteresētās personas, kas vēlas pieprasīt uzklausīšanu Komisijā, to izdara 5 kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3.   Ieinteresētās personas, kas vēlas pieprasīt uzklausīšanu pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas, tiek aicinātas to izdarīt 5 kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Uzklausīšanas amatpersona var izskatīt arī pēc šā termiņa iesniegtos pieprasījumus un attiecīgā gadījumā var lemt par šo pieprasījumu apmierināšanu.

4. pants

1.   Muitas dienestiem ar šo tiek dots rīkojums vairs neturpināt saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2026/362 1. pantu paredzēto importa reģistrēšanu.

2.   Savāktos datus par ražojumiem, kuri ievesti Eiropas Savienībā patēriņam ne agrāk kā 90 dienas pirms šīs regulas stāšanās spēkā, glabā, līdz stājas spēkā iespējamie galīgie pasākumi vai līdz šīs procedūras izbeigšanai.

5. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2026. gada 27. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1036/oj.

(2)   OV C, C/2025/6741, 19.12.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/6741/oj.

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2026/362 (2026. gada 17. februāris), ar ko nosaka, ka jāreģistrē Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes benzilspirta imports, lai varētu iekasēt antidempinga maksājumus par importu, kurš jāreģistrē (OV L, 2026/362, 18.2.2026., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2026/362/oj).

(4)   https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/case-view?caseId=2835.

(5)   Koruma Temizlik Anonim Sirketi, Polen Un Ve Gida Katki Maddeleri Sanayi Ve Ticaret Anonim Sirketi, Tarimsal Kimya Teknolojileri Sanayi Ve Ticaret Anonim Sirketi, Sora Kozmetik Sanayi Ticaret Anonim Sirketi, Kimsan Petrokimya Sanayi Ve Ticaret Limited Sirketi, Hurkimsa Kimya Sanayi Ve Ticaret Limited Sirketi, Biolab Endustriyel Kimya Sanayi Ve Ticaret Anonim Sirketi, Verateks Boya Kimya Tekstil Sanayi Ticaret Limited Sirketi, Befchem Kimyevi Maddeler Sanayi Ticaret Anonim Sirketi, Nc Istanbul Kimyevi Urunler Sanayi Ticaret Limited Sirketi un Merko Kimya Gida Sanayi ve ticaret limited Sirketi ( Orbis ).

(6)  Komisijas dienestu darba dokuments “On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the purposes of Trade Defence Investigations”, 2024. gada 10. aprīlis, SWD(2024) 91 final.

(7)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 57.–64. punkts.

(8)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/1064 (2024. gada 9. aprīlis), ar ko piemēro pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes akilfosfātesteru importam.

(9)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 79. punkts.

(10)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 92.–94. punkts.

(11)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 95. punkts.

(12)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 96.–98. punkts.

(13)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 99.–102. punkts.

(14)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 106. punkts.

(15)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 107.–109. punkts.

(16)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 112.–116. punkts.

(17)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 117.–121. punkts.

(18)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 122.–125. punkts.

(19)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 126. punkts.

(20)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 126.–130. punkts.

(21)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 131. punkts.

(22)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 132. punkts.

(23)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 135.–137. punkts.

(24)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 138. punkts.

(25)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 139.–140. punkts.

(26)  Ziņojuma 2. nodaļa, 7. lpp.

(27)  Ziņojuma 2. nodaļa, 7. un 8. lpp.

(28)  Sk. vietnē http://finance.people.com.cn/n1/2026/0128/c1004-40654753.html (skatīta 2026. gada 19. maijā).

(29)  Ziņojuma 2. nodaļa, 10. un 18. lpp.

(30)  Pieejams vietnē http://www.npc.gov.cn/zgrdw/englishnpc/Constitution/node_2825.htm (skatīta 2026. gada 19. maijā).

(31)  Ziņojuma 2. nodaļa, 29. un 30. lpp.

(32)  Ziņojuma 4. nodaļa, 57. un 92. lpp.

(33)  Ziņojuma 6. nodaļa, 149. un 150. lpp.

(34)  Ziņojuma 6. nodaļa, 153.–171. lpp.

(35)  Ziņojuma 7. nodaļa, 204. un 205. lpp.

(36)  Ziņojuma 8. nodaļa, 207.–208., 242.–243. lpp.

(37)  Ziņojuma 2. nodaļa, 19.–24. lpp., 4. nodaļa, 69., 99. un 100. lpp., 5. nodaļa, 130. un 131. lpp.

(38)  Sk. vietnē http://www.greenhomechem.com/ (skatīta 2026. gada 19. maijā).

(39)  Sk. vietnē https://www.chinaorganic.com/ (skatīta 2026. gada 19. maijā).

(40)  Sk. Hengli Petrochemicals 2025. gada pārskatu, 67. lpp., pieejams vietnē http://file.finance.sina.com.cn/211.154.219.97:9494/MRGG/CNSESH_STOCK/2026/2026-4/2026-04-15/12087185.PDF (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(41)  Sk. vietnē http://www.sinopec.com/listco/en/000/000/042/42474.shtml (skatīta 2026. gada 19. maijā).

(42)  Sk. vietnē http://www.sinochemhx.com/shxsen/ywgl/zycp/hcszb/jyxpe/A076003001005002Gone1.html (skatīta 2026. gada 19. maijā).

(43)  Sk. vietnē http://wap.sasac.gov.cn/n2588045/n27271785/n27271792/c14159097/content.html (skatīta 2026. gada 19. maijā).

(44)  ĶKP konstitūcijas 33. pants, Ķīnas Uzņēmējdarbības likuma 19. pants. Sk. ziņojuma 3. nodaļu, 47.–50. lpp.

(45)  Izejvielu nozares 14. piecgades plāna IV.3. un IV.1. iedaļa, pieejams vietnē https://www.miit.gov.cn/zwgk/zcwj/wjfb/tz/art/2021/art_2960538d19e34c66a5eb8d01b74cbb20.html (skatīta 2026. gada 19. maijā).

(46)  Sk. vietnē https://gxt.fujian.gov.cn/jdhy/zxzcfg/gjzcfg/202510/P020251015562784139701.pdf (skatīta 2026. gada 19. maijā).

(47)  Sk. vietnē https://huanbao.bjx.com.cn/news/20211201/1191133.shtml (skatīta 2026. gada 19. maijā).

(48)  Sk. vietnē https://www.ndrc.gov.cn/fggz/fzzlgh/dffzgh/202104/P020210427315108290779.pdf (skatīta 2026. gada 19. maijā).

(49)  Ziņojuma 2. nodaļa, 24.–27. lpp.

(50)  Sk. vietnē http://www.cpcif.org.cn/detail/40288043661e27fb01661e386a3f0001?e=1 (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(51)  Turpat.

(52)  Sk. vietnē http://www.cpcif.org.cn/detail/d69629a0-ada2-44b4-86be-4505e97b0ace (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(53)  Sk. vietnē http://www.cpcif.org.cn/list/40288043661dc14701661de263df0018 (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(54)  Sk. vietnē http://www.cpcif.org.cn/list/40288043661dc14701661ddbe0980010 (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(55)  Turpat.

(56)  Ziņojuma 3. nodaļa, 40. lpp.

(57)  Sk., piemēram: Blanchette, J., Xi's Gamble: The Race to Consolidate Power and Stave off Disaster, Foreign Affairs, 100. sēj., Nr. 4, 2021. gada jūlijs/augusts, 10.–19. lpp.

(58)  Ziņojuma 3. nodaļa, 41. lpp.

(59)  Pieejams vietnē https://www.reuters.com/article/us-china-congress-companies-idUSKCN1B40JU (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(60)  ĶKP Centrālās komitejas Galvenā biroja Pamatnostādnes par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu: www.gov.cn/zhengce/2020-09/15/content_5543685.htm (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(61)  “Chinese Communist Party asserts greater control over private enterprise”, Financial Times, 2020: https://www.ft.com/content/582411f6-fc3b-4e4d-9916-c30a29ad010e?syn-25a6b1a6=1 (skatīts 2026. gada 20. maijā).

(62)  Sk. vietnē https://www.wuhan.gov.cn/sy/whyw/202106/t20210630_1729512.shtml (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(63)  Sk. vietnē http://www.sinopec.com/u/cms/gfyw/202411/27092756kosx.pdf, 26. lpp. (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(64)  Sk. vietnē http://www.sinopecgroup.com/group/000/000/067/67517.shtml (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(65)  Sk. vietnē http://www.sinopecgroup.com/group/000/000/041/41878.shtml (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(66)  Sk. vietnē https://www.sinochem.com/sinochem/guwm/zlzz/ds/A031002002002Gone1.html (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(67)  Ziņojuma 14. nodaļa, 14.1.–14.3. iedaļa.

(68)  Ziņojuma 4. nodaļa, 56., 57., 99. un 100. lpp.

(69)  Sk. vietnē https://www.gov.cn/xinwen/2021-03/13/content_5592681.htm (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(70)  Turpat, III.8. iedaļa.

(71)  Sk. vietnē https://www.gov.cn/zhengce/zhengceku/2021-12/29/content_5665166.htm (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(72)  Turpat, sk. IV.2. un IV.3. iedaļu.

(73)  Sk. vietnē https://www.miit.gov.cn/zwgk/zcwj/wjfb/yj/art/2022/art_4ef438217a4548cb98c2d7f4f091d72e.html (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(74)  Sk. vietnē https://jxt.hubei.gov.cn/fbjd/xxgkml/jhgh/202203/t20220325_4056642.shtml (skatīta 2026. gada 19. maijā).

(75)  Sk. vietnē https://jxt.hubei.gov.cn/fbjd/xxgkml/jhgh/202209/t20220906_4295137.shtml (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(76)  Turpat.

(77)  Sk. vietnē http://www.greenhomechem.com/ (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(78)  Sk. vietnē https://www.chinaorganic.com/ (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(79)  Sk. vietnē https://en.chinaorganic.com/base/3.html (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(80)  Sk. vietnē https://jxt.hubei.gov.cn/bmdt/szgz/202103/t20210329_3426767.shtml, (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(81)  Sk. vietnē https://english.www.gov.cn/news/202406/19/content_WS6672c84ac6d0868f4e8e8531.html#:~:text=China%20will%20scale%20up%20support,of%20Industry%20and%20Information%20Technology (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(82)  Sk. vietnē http://gxt.shandong.gov.cn/module/download/downfile.jsp?classid=0&filename=17e54531cb74483596b5cca1a40ec8d8.pdf (skatīta 2026. gada 23. martā).

(83)  Ziņojuma 6. nodaļa, 171. un 179. lpp.

(84)  Ziņojuma 9. nodaļa, 260. un 261. lpp.

(85)  Ziņojuma 9. nodaļa, 257.–260. lpp.

(86)  Ziņojuma 9. nodaļa, 252. un 254. lpp.

(87)  Ziņojuma 13. nodaļa, 360., 361., 364.–370. lpp.

(88)  Ziņojuma 13. nodaļa, 366. lpp.

(89)  Ziņojuma 13. nodaļa, 370.–373. punkts.

(90)  Ziņojuma 6. nodaļa, 137. un 140. lpp.

(91)  Ziņojuma 6. nodaļa, 146. un 149. lpp.

(92)  Ziņojuma 6. nodaļa, 149. lpp.

(93)  Ķīnas valdības ad hoc atbalsts bankām, oficiāls Ķīnas Finanšu ministrijas 2025. gada 29. marta paziņojums, https://www.mof.gov.cn/zhengwuxinxi/caizhengxinwen/202503/t20250329_3961036.htm (skatīts 2026. gada 20. maijā).

(94)  Sk. Ķīnas Banku un apdrošināšanas nozares regulatīvās komisijas 2020. gada 28. augusta oficiālo politikas dokumentu “Trīs gadu rīcības plāns banku un apdrošināšanas sektora korporatīvās pārvaldības uzlabošanai (2020.–2022. gads)”, pieejams vietnē http://www.hunan.gov.cn/zqt/zcsd/202009/t20200914_13727273.html

(skatīta 2026. gada 20. maijā). Plānā uzdots “turpināt īstenot nostāju, kas ietverta ģenerālsekretāra Sji Dzjiņpina programmatiskajā runā par finanšu nozares korporatīvās pārvaldības reformas virzību”. Turklāt plāna II iedaļas mērķis ir veicināt partijas vadības organisku integrāciju uzņēmumu pārvaldībā: “mums jāpadara partijas vadības integrācija uzņēmumu pārvaldībā sistemātiskāka, standartizētāka un uz procedūrām balstīta (..) Galvenie darbības un vadības jautājumi ir jāapspriež partijas komitejā, pirms par tiem lemj direktoru padome vai augstākā līmeņa vadība”.

(95)  Sk. CBIRC 2020. gada 15. decembra Paziņojumu par komercbanku darbības rezultātu vērtēšanas metodi: https://www.beijing.gov.cn/zhengce/zhengcefagui/qtwj/202204/t20220407_2656358.html (skatīts 2026. gada 20. maijā).

(96)  Sk. vietnē https://www.gov.cn/zhengce/content/202511/content_7047643.htm (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(97)  Turpat, 11. iedaļa.

(98)  Ziņojuma 6. nodaļa, 157. un 158. lpp.

(99)  Ziņojuma 6. nodaļa, 150.–152., 156.–160. un 165.–171. lpp.

(100)  ESAO, OECD Economic Surveys: China 2019, OECD Publishing, Parīze, 29. lpp., pieejams:

https://doi.org/10.1787/eco_surveys-chn-2019-en (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(101)   http://www.mof.gov.cn/zhengwuxinxi/caizhengxinwen/202006/t20200618_3534446.htm

(skatīta 2026. gada 20. maijā).

(102)   World Bank Open Data – Upper Middle Income, https://data.worldbank.org/income-level/upper-middle-income.

(103)   EUROPA – Konkurence – NACE kodu saraksts.

(104)  Ražotāju saraksts tika atjaunināts laikposmā no pirmā paziņojuma līdz otrā paziņojuma sagatavošanai, jo Orbis, kas ir finanšu datu avots, tika veikta darbību pārklasifikācija.

(105)  Sk. 70. apsvērumu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2026/114 (2026. gada 15. janvāris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kausētā alumīnija oksīda importam (OV L, 2026/114, 16.1.2026., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2026/114/oj), kurā norādīts, ka “Komisija atkārtoti novērtēja savu atlasi tādu uzņēmumu identificēšanai, kuru darbības ir tehniski un ekonomiski salīdzināmākas ar kausētā alumīnija oksīda ražošanu, pat ja tie klasificēti ar citu, bet saistītu NACE kodu 24.1”.

(106)  Komisija konstatēja dažas neatbilstības starp otro paziņojumu un tā pielikumiem. Pareizās vērtības sākotnēji tika norādītas otrā paziņojuma pielikumos un iepriekš 1. tabulā.

(107)   https://connect.spglobal.com/.

(108)  Otrajā paziņojumā šķidrais hlors bija kļūdaini minēts gan palīgmateriālos, gan I pielikumā pie ražošanas faktoriem. Šķidro hloru uzskata par palīgmateriālu.

(109)   http://www.turkstat.gov.tr => Press releases => izvēlēties Producer Price Index.

(110)   epdk.gov.tr => Press releases => izvēlēties Electricity Market board decisions.

(111)  Otrajā paziņojumā tvaika atsauces vērtības aprēķinā bija pārrakstīšanās kļūda. Tvaika atsauces vērtība tika noteikta 501,61 CNY/t apmērā.

(112)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.). Pamatregulas 2. panta 7. punktā atzīts, ka normālās vērtības noteikšanai nevar izmantot iekšzemes cenas šajās valstīs.

(113)   https://data.tuik.gov.tr/Bulten/Index?p=Labour-Cost-Statistics-2022-49571.

(114)   TurkStat, Labour Input Indices, 4. cet.: 2025. gada oktobris–decembris, https://veriportali.tuik.gov.tr/en/press/57965.

(115)   epdk.gov.tr => Press releases => izvēlēties Electricity Market board decisions.

(116)   http://www.turkstat.gov.tr => Press releases => izvēlēties Producer Price Index.

(117)  Gigadžoula pārrēķināšana miljonos Btu – mērvienību pārveidošana (convertunits.com/from/gigajoule/to/million+Btu).

(118)  Dabasgāzes MMBtu uz m3 un m3 uz MMBtu kalkulators + diagramma (learnmetrics.com).

(119)  Gigadžoulu pārrēķināšana tonnās – mērvienību pārveidošana (convertunits.com/from/gigajoule/to/tons).

(120)   Export restrictions on critical raw materials | OECD ; Prices and costs – Coal 2025 – Analysis - IEA .

(121)   https://lanxess.com/en/investors/news-and-events/news/2023/11/07/17/19/persistently-weak-demand-impacts-third-quarter.

(122)  Pārvadāšanas pa ūdensceļiem izmaksu dinamika aplūkojama vietnē https://unctad.org/news/high-freight-rates-strain-global-supply-chains-threaten-vulnerable-economies; Apskats par jūras pārvadājumiem 2025. gadā, UNCTAD, pieejams vietnē https://unctad.org/publication/review-maritime-transport-2025.

(123)   https://www.denieuwestermaastricht.nl/chemische-fabriek-in-financiele-problemen/.

(124)   https://www.denieuwestermaastricht.nl/chemische-fabriek-in-financiele-problemen/.

(125)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/952/oj).


ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2026/1857/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)