Pagaidu versija

ĢENERĀLADVOKĀTA HOSĒ MARTINA I PERESA DE NANKLARESA [JOSÉ MARTÍN Y PÉREZ DE NANCLARES]

SECINĀJUMI,

sniegti 2026. gada 21. oktobrī (1)

Lieta T‑28/25

B  GmbH & Co. KG

pret

Hauptzollamt A

(Bundesfinanzhof (Federālā finanšu tiesa, Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Muitas savienība – Muitas kodekss – Regulas (EEK) Nr. 2913/92 32. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts – Regulas (ES) Nr. 952/2013 71. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts – Muitas vērtības noteikšana – Korekcija, ņemot vērā pircēja segtās izmaksas – Izmaksas, ko rada drukas maketu izstrādes nemateriālie pakalpojumi – Pakalpojumi, kas sniegti Eiropas Savienības teritorijā – Regulas Nr. 2913/92 33. panta e) punkts – Regulas Nr. 952/2013 72. panta e) punkts – Pirkšanas starpniecības nauda – Izslēgšanas no muitas vērtības tvērums – Regulas Nr. 2913/92 32. panta 1. punkts – Regulas Nr. 952/2013 71. panta 1. punkts – Jēdziens “ievestā prece” – Kopējais muitas tarifs – Kombinētā nomenklatūra – Klasifikācija par komplektu – Atbilstība – Neesība






Satura rādītājs


I. Ievads

II. Tiesiskais regulējums

A. Kopienas Muitas kodekss

B. Savienības Muitas kodekss

C. Kombinētā nomenklatūra

III. Tiesvedības rašanās fakti un lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu

IV. Tiesvedība Tiesā un Vispārējā tiesā

V. Juridiskā analīze

A. Ievada apsvērumi

B. 2026. gada 26. marta spriedums G GmbH (C307/23, EU:C:2026:246)

C. Atbildes uz prejudiciālajiem jautājumiem

1. Otrais prejudiciālais jautājums

2. Trešais prejudiciālais jautājums

3. Ceturtais prejudiciālais jautājums

VI. Secinājumi


I.      Ievads

1.        Albertam Einšteinam tiek piedēvēts šāds citāts: “Ja nevarat kaut ko izskaidrot vienkārši, tas nozīmē, ka neesat to labi sapratuši.” Un sarežģītā muitas noteikumu pasaule reti ir viegli uztverama, pat ja tai nav nekā kopīga ar kvantu fiziku. Izskatāmajā lietā rodas vairāki jautājumi, uz kuriem atbildes īpaši viegli nav atrodamas, ņemot vērā spēkā esošās tiesību normas, tāpēc ceru, ka turpmāk šajos secinājumos šis teiciens neapstiprināsies.

2.        Šajā lūgumā uzdotie jautājumi attiecas uz Eiropas Savienības teritorijā ievesto preču muitas vērtības noteikšanu saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2) 29.–33. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (3), 70.–72. pantu.

3.        Strīds pamatlietā starp saskaņā ar Vācijas tiesībām dibinātu sabiedrību B GmbH & Co. KG un Hauptzollamt A (A Galvenā muitas pārvalde, Vācija; turpmāk – Galvenā muitas pārvalde) lika Bundesfinanzhof (Federālā finanšu tiesa, Vācija) jautāt Vispārējai tiesai, pirmkārt, vai izmaksas, ko rada nemateriāli tādu drukas maketu izstrādes pakalpojumi, kurus pircējs bez maksas darījis pieejamus to iepakojumu un sastāvdaļu ražotājiem, kas tiek izmantoti no trešās valsts ievesto preču ražošanai, kā arī pirkšanas starpniecības nauda, kas samaksāta saistībā ar sastāvdaļu iegādi minēto preču ražošanai, ir jāiekļauj šo preču darījuma vērtībā. Otrkārt, šī tiesa jautā Vispārējai tiesai par ievesto preču klasificēšanas par komplektu saskaņā ar Kombinētās nomenklatūras (turpmāk – KN) (4) 3. vispārīgā noteikuma b) punktu iespējamām sekām uz šo preču muitas vērtības noteikšanu.

4.        Jautājums, vai noteiktas izmaksas jāiekļauj ievesto preču muitas vērtībā, nebūt nav jauns un regulāri tiek uzdots Tiesai (5), un tas pierāda gan šīs problemātikas sarežģītību, gan tās daudzveidību un nozīmīgumu (6). Jautājums par preces tarifa klasifikācijas iespējamo ietekmi uz tās muitas vērtības noteikšanu pavisam vienkārši ir jauns.

II.    Tiesiskais regulējums

A.      Kopienas Muitas kodekss

5.        Tā kā KMK un SMK tiesību normas, kuru interpretācija tiek lūgta, būtībā ir identiskas un lai atvieglotu šo secinājumu lasīšanu, atsaukšos tikai uz SMK normām. Tomēr zemsvītras piezīmē norādīšu KMK tiesību normu, kas ir līdzvērtīga SMK normai, pirmo reizi to pieminot.

B.      Savienības Muitas kodekss

6.        Saskaņā ar SMK 5. panta 41. punktu (7) ““pirkšanas starpniecības nauda” nozīmē maksu, ko importētājs maksā savam pārstāvim par viņa pārstāvēšanu novērtējamo preču iepirkšanā”.

7.        SMK 70. panta “Muitas vērtības noteikšanas metode, pamatojoties uz darījuma vērtību” 1. un 2. punktā (8) paredzēts:

“1.      Preču muitas vērtības pamatbāze ir darījuma vērtība, kas ir faktiski samaksātā vai maksājamā cena par precēm, kad tās pārdod izvešanai uz Savienības muitas teritoriju; šī cena vajadzības gadījumā tiek pielāgota.

2.      Faktiski samaksātā vai maksājamā cena ir kopējā summa, ko pircējs par ievestajām precēm ir samaksājis vai kas viņam jāmaksā pārdevējam vai trešai personai pārdevēja labā, un tā ietver visus maksājumus, kuri ir samaksāti vai jāmaksā saskaņā ar ievesto preču pārdošanas nosacījumiem.”

8.        SMK 71. panta “Darījuma vērtības sastāvdaļas” 1. punktā (9) noteikts:

“1.      Nosakot muitas vērtību saskaņā ar 70. pantu, cenai, kura ir faktiski samaksāta vai maksājama par ievestajām precēm, tiek pievienoti:

a)      šādi maksājumi, ciktāl tie radušies pircējam, bet neietilpst cenā, kas faktiski samaksāta vai maksājama par precēm:

i)      komisijas un starpniecības maksa, izņemot pirkšanas starpniecības naudu;

ii)      iepakojuma vērtība, kas muitas vajadzībām kopā ar tajā esošajām precēm tiek uzskatīta par vienu veselu; un

iii)      iepakošanas izmaksas, gan par darbu, gan materiāliem;

b)      attiecīgi sadalīta šādu preču un pakalpojumu vērtība, ko pircējs tieši vai netieši piegādā bez atlīdzības vai par pazeminātu cenu izmantošanai saistībā ar ievesto preču ražošanu un pārdošanu eksportam, ciktāl šāda vērtība nav iekļauta faktiski samaksātajā vai maksājamā cenā:

i)      izejvielas, sastāvdaļas, detaļas un līdzīgi priekšmeti, kas ietilpst [iekļauti] ievestajās precēs;

ii)      darbarīki, matrices, veidnes un līdzīgi priekšmeti, kas izmantoti ievesto preču ražošanā;

iii)      izejvielas, kuras izlietotas ievesto preču ražošanā; un

iv)      inženiertehniskas un zinātniskas izstrādnes, mākslinieciski darbi, dizains un uzmetumi un skices, kas izstrādāti ārpus Savienības un vajadzīgi ievesto preču ražošanai;

[..].”

9.        SMK 72. panta “Sastāvdaļas, kas nav jāiekļauj muitas vērtībā” e) punktā (10) noteikts, ka, nosakot muitas vērtību saskaņā ar minētā kodeksa 70. pantu, tajā netiek iekļauta “pirkšanas starpniecības nauda”.

C.      Kombinētā nomenklatūra

10.      KN pirmās daļas I sadaļā ietverta A iedaļa “Vispārīgi kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi”. KN 3. vispārīgā noteikuma b) punkts par preču klasifikāciju formulēts šādi:

“Ja, piemērojot [2. vispārīgā noteikuma b) punktu], vai cita iemesla dēļ preces pēc pirmā acu uzmetiena var klasificēt divās vai vairākās pozīcijās, klasifikāciju izdara šādi:

[..]

b)      ja sajaukumus, saliktas preces, kas izgatavotas no dažādiem materiāliem vai sastāv no dažādiem komponentiem, kā arī preces, kas iesaiņotas komplektos mazumtirdzniecībai, nevar klasificēt atbilstīgi šā [3. vispārīgā noteikuma a) punktam], tās klasificē pēc materiāliem vai sastāvdaļām, kas nosaka preces pamatīpašības, ja vien šo principu iespējams piemērot;

[..].”

III. Tiesvedības rašanās fakti un lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu

11.      Sabiedrība B kartona dāvanu kastēs Savienības muitas teritorijā ieveda porcelāna krūzes kopā ar korķa paliktņiem. Uz šiem trim priekšmetiem bija attēlots viens un tas pats attēls. Šo attēlu pēc B pasūtījuma bija izstrādājuši dizaineri, kuri atrodas Vācijā un kuriem B samaksāja atlīdzību saskaņā ar licencēm. Šo attēlu B bez maksas, izmantojot drukas maketus, nodeva pārneses attēlu, paliktņu un kartona kastu ražotājiem, kuri iedibināti Honkongā (Ķīna) un Taivānā. Šie piegādātāji pārsūtīja pārneses attēlus, dāvanu kastes un paliktņus krūžu ražotājiem, kas atradās Ķīnā. Pēdējie minētie ražotāji piestiprināja pārneses attēlus uz krūzēm.

12.      Turklāt sabiedrība D Ltd. nosūtīja B atsevišķus rēķinus par starpniecības naudu, kas bija jāmaksā par tās pārstāvja darbību Honkongā, iegādājoties pārneses attēlus un paliktņus.

13.      Muitas deklarācijās, lai preces laistu brīvā apgrozībā, B nedeklarēja nedz maksājumus, kas veikti saskaņā ar licencēm par dizainu, nedz arī starpniecības naudu, kura samaksāta D.

14.      Pēc pārbaudes Galvenā muitas pārvalde secināja, ka izmaksas, kas B radušās par tā dizaina izstrādi, kuru izmantoja pārneses attēlu, krūžu paliktņu un dāvanu kastu ražošanai, ir jāpieskaita krūžu muitas vērtībai. Turklāt tā uzskatīja, ka šai vērtībai ir jāpieskaita arī starpniecības nauda, kas samaksāta D. Tādējādi Galvenā muitas pārvalde ar vairākiem lēmumiem a posteriori iekasēja muitas nodokļus un antidempinga maksājumus par importu, ko B veica laikposmā no 2016. gada janvāra līdz 2018. gada jūlijam (11). B iesniegtās sūdzības tika noraidītas.

15.      Finanzgericht (Finanšu tiesa, Vācija) tikai daļēji apmierināja B prasību par Galvenās muitas pārvaldes lēmumiem. Šajā ziņā tā atcēla izmaksu par dizainu, kas izmantots paliktņiem, un par tiem samaksātās starpniecības naudas vēlāku piedziņu.

16.      Par šo spriedumu B un Galvenā muitas pārvalde iesniedza revīzijas sūdzību Bundesfinanzhof (Federālā finanšu tiesa). Tai ir šaubas četros jautājumos.

17.      Pirmkārt, Bundesfinanzhof (Federālā finanšu tiesa) jautā, vai izmaksām, ko rada nemateriāli dāvanu kastēm izmantoto drukas maketu izstrādes pakalpojumi, ir piemērojams jēdziens “iepakojuma vērtība” SMK 71. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta izpratnē vai jēdziens “dizains [..], kas [..] vajadzīg[s] ievesto preču ražošanai” šā paša panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punkta izpratnē.

18.      Otrkārt, iesniedzējtiesa izvirza jautājumu, vai izmaksas, ko rada drukas maketu, kurus izmanto uz krūzēm piestiprināto pārneses attēlu ražošanai, izstrādes nemateriālie pakalpojumi, būtu jāiekļauj ievesto preču muitas vērtībā. Iesniedzējtiesa uzskata, ka pārneses attēli, ciktāl tie tiek uzklāti uz krūzēm, jāuzskata par tādiem, kuri ietilpst SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā. Tomēr šķietot, ka katra SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunktā uzskaitīto preču un pakalpojumu kategorija ir jāaplūko atkarībā no tā autonomās piemērošanas jomas, un tādējādi attiecīgās izmaksas ne vienmēr būtu jāaplūko vienādi atkarībā no preču vai pakalpojumu kategorijas, uz kuru tās attiecas.

19.      Treškārt, iesniedzējtiesai rodas jautājums, vai pirkšanas starpniecības nauda, kas samaksāta saistībā ar pārneses attēlu un paliktņu iegādi, nevis pašu ievesto preču iegādi, ir jāiekļauj muitas vērtībā, kas attiektos uz ievestajām precēm. Šajā ziņā iesniedzējtiesa uzskata – tas, ka attiecībā uz muitas vērtību sastāvdaļu režīms ir reglamentēts SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā un ka strīdīgā pirkšanas starpniecības nauda tika maksāta saistībā ar sastāvdaļu iegādi, nevis par pašas ievestās preces iegādi, liecina par labu Galvenās muitas pārvaldes apgalvojumam, ka sastāvdaļu iepirkuma cenā ir iekļauti pirkšanas starpniecības naudas maksājumi D.

20.      Visbeidzot, ceturtkārt, iesniedzējtiesa vaicā, vai paliktņi jāuzskata par “izejviel[ām], sastāvdaļ[ām], detaļ[ām] [vai] līdzīgi[em] priekšmeti[em], kas iekļauti ievestajās precēs” SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta izpratnē, kuru vērtībai līdz ar to būtu jāietilpst ievesto preču komplektu muitas vērtībā. Šajā ziņā rodoties jautājums, vai klasificēšanas par komplektu atbilstoši KN 3. vispārīgā noteikuma b) punktam sekas ir tādas, ka preces, kas to veido, muitas vērtības noteikšanai jāuzskata par vienu vienību.

21.      Šādos apstākļos Bundesfinanzhof (Federālā finanšu tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un saskaņā ar LESD 267. pantu uzdot šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai saskaņā ar [KMK] 32. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu/[SMK] 71. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu vai [KMK] 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punktu/[SMK] 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punktu izmaksas, kas saistītas ar iepakojuma drukas maketu izgatavošanu Savienības muitas teritorijā, ir jāpieskaita darījuma vērtībai, ja pircējs, kas veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, nodrošina, ka drukas maketi ir bez maksas pieejami elektroniskā formā iepakojuma piegādātājiem trešā valstī?

2)      Vai saskaņā ar [KMK] 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu/[SMK] 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu izmaksas, kas saistītas ar drukas maketu izgatavošanu sastāvdaļām Savienības muitas teritorijā, ir jāpieskaita darījuma vērtībai, ja pircējs, kas veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, nodrošina, ka drukas maketi ir bez maksas pieejami elektroniskā formā sastāvdaļu piegādātājiem trešā valstī?

Vai kritērijs “izejvielu [..], kas ietilpst ievestajās precēs, vērtība” saskaņā ar [KMK] 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu/[SMK] 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu ir interpretējams tādējādi, ka tāda Savienības muitas teritorijā sniegta intelektuālā pakalpojuma vērtība, kas tiek izmantots materiālo sastāvdaļu izgatavošanai, tiek iekļauta šo materiālo sastāvdaļu vērtībā, vai arī šādu pieskaitīšanu veic tikai saskaņā ar [KMK] 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punktu/[SMK] 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punktu?

3)      Vai pirkšanas starpniecības nauda ir jāiekļauj sastāvdaļu vērtībā saskaņā ar [SMK] 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu, ja šī pirkšanas starpniecības nauda tiek maksāta par izejmateriālu iegādi, nevis pašas preces iegādi?

4)      Vai no klasifikācijas par preču komplektu, pamatojoties uz [KN 3. vispārīgā noteikuma b) punktu], izriet, ka šis preču komplekts ir uzskatāms par vienu preču vienību arī muitas vērtības noteikšanas vajadzībām?”

IV.    Tiesvedība Tiesā un Vispārējā tiesā

22.      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesas kancelejā tika iesniegts 2025. gada 8. janvārī. Piemērojot Eiropas Savienības Tiesas statūtu 50.b pantu, šis lūgums tika nodots Vispārējai tiesai.

23.      Rakstveida apsvērumus iesniedza B, Čehijas un Francijas valdības, kā arī Eiropas Komisija.

24.      Ar Vispārējās tiesas 2025. gada 21. jūlija rīkojumu saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 54. panta trešo daļu un Vispārējās tiesas Reglamenta 209. panta 1. punkta a) apakšpunktu tiesvedība izskatāmajā lietā tika apturēta līdz Tiesas galīgā nolēmuma pasludināšanai lietā, kas reģistrēta ar numuru C‑307/23 G GmbH. Atbildot uz jautājumu saistībā ar 2026. gada 15. aprīļa procesa organizatorisko pasākumu, iesniedzējtiesa uzskatīja, ka, ņemot vērā Tiesas sniegto atbildi uz prejudiciālo jautājumu, kas uzdots lietā, kurā pasludināts 2026. gada 26. marta spriedums G GmbH (C‑307/23, EU:C:2026:246), uz pirmo prejudiciālo jautājumu vairs nav jāatbild. Savukārt pārējos trīs jautājumus iesniedzējtiesa paturēja spēkā.

25.      B, Galvenā muitas pārvalde, Francijas valdība un Komisija piedalījās tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, kas notika 2026. gada 17. septembrī.

V.      Juridiskā analīze

26.      Pirms tiek sniegtas atbildes uz trim prejudiciālajiem jautājumiem (C), man šķiet, ka analīze jāsāk ar dažiem pamata atgādinājumiem ievada apsvērumu formā (A) un īsu izklāstu par spriedumu G GmbH (12), kuru gaidot šīs lietas izskatīšana bija apturēta (13) (B).

A.      Ievada apsvērumi

27.      Jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar muitas vērtības noteikšanu saistītais Savienības tiesiskais regulējums ir vērsts uz to, lai izveidotu taisnīgu, vienveidīgu un neitrālu sistēmu, kas izslēdz patvaļīgu vai fiktīvu muitas vērtību izmantošanu. Tādējādi muitas vērtībai ir jāatspoguļo ievestās preces reālā ekonomiskā vērtība, un līdz ar to tajā ir jāņem vērā visi šīs preces elementi, kuriem ir ekonomiska vērtība. Lai gan muitas vērtība parasti ir nosakāma, ņemot vērā par precēm faktiski samaksāto vai maksājamo cenu, šī cena ir lielums, kurš iespējami pēc vajadzības jāpielāgo, lai novērstu muitas vērtības patvaļīgu vai fiktīvu noteikšanu (14).

28.      Saskaņā ar SMK 70. panta 1. punktu ievesto preču darījuma vērtība ir uzskatāma par to muitas vērtības noteikšanas “pamatbāzi”. Saskaņā ar SMK 71. pantu, lai atspoguļotu šo preču reālo ekonomisko vērtību, šo pamatbāzi var tikai papildināt ar dažiem citiem elementiem (15).

B.      2026. gada 26. marta spriedums G GmbH (C‑307/23, EU:C:2026:246)

29.      Lai gan spriedums G GmbH (16) ļauj iesniedzējtiesai vispirms atbildēt uz tās pirmo prejudiciālo jautājumu, tajā ir ietverti arī noderīgi elementi, lai atrisinātu pārējos trīs jautājumus, ko tā uzdevusi.

30.      Minētajā lietā Tiesai bija jāatbild uz jautājumu, vai izmaksas, ko rada nemateriāli maketu izgatavošanas pakalpojumi, lai ražotu uz Savienības teritorijā ievestām pārtikas konservu kārbām uzlīmētas etiķetes, jāpieskaita ievesto preču cenai, ja šie maketi ir izstrādāti pēc pircēja lūguma un uz tā rēķina Savienības teritorijā un elektroniskā formātā bez maksas ir darīti pieejami piegādātājiem (17).

31.      Interpretējot KMK 32. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un b) apakšpunkta iv) punktu, kas ir tiesību normas, kuras atbilst SMK 71. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktam un b) apakšpunkta iv) punktam, Tiesa, pirmām kārtām, norādīja, ka šādas izmaksas var ietilpt iepakojuma izmaksu kategorijā šā kodeksa 32. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta izpratnē gadījumā, ja starp šiem maketiem un iepakojumu, ko veido pārtikas konservu kārbas, ir cieša saikne; tas jāpārbauda iesniedzējtiesai (18).

32.      Otrām kārtām, Tiesa salīdzināja KMK 32. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta, no vienas puses, un minētā kodeksa 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punkta, no otras puses, piemērošanas jomas un secināja, ka pirmā no šīm tiesību normām ir piemērojama izmaksām par nemateriāliem pakalpojumiem, kas ir cieši saistīti ar preču iepakojumu, neatkarīgi no tā, vai tie tiek sniegti ārpus Savienības vai Savienības teritorijā (19).

33.      Trešām kārtām, Tiesa norādīja, ka nemateriālajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar drukas maketu izstrādi, ir noteikta un skaitļos izsakāma ekonomiska vērtība. Tādēļ šādu pakalpojumu izmaksu ņemšana vērā palīdz sasniegt mērķi noteikt muitas vērtību, kas atbilst ievesto preču reālajai ekonomiskajai vērtībai (20).

34.      Tādējādi tā secināja, ka izmaksas, ko rada nemateriāli uz Savienības teritorijā ievestām pārtikas konservu kārbām uzlīmētu etiķešu maketu izgatavošanas pakalpojumi, jāpieskaita cenai, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par šīm ievestajām precēm, ja šie maketi ir izstrādāti pēc pircēja lūguma un uz tā rēķina Savienības teritorijā un elektroniskā formātā bez maksas ir darīti pieejami piegādātājiem, ar nosacījumu, ka minētie maketi ir cieši saistīti ar ievesto preču iepakojumiem (21).

C.      Atbildes uz prejudiciālajiem jautājumiem

1.      Otrais prejudiciālais jautājums

35.      Ar otro jautājumu, kuram ir divas daļas, iesniedzējtiesa būtībā vaicā par to izmaksu ņemšanu vērā, ko rada nemateriāli drukas maketu izstrādes pakalpojumi, lai ražotu izejvielas, sastāvdaļas, detaļas vai līdzīgus priekšmetus, kuri iekļauti ievestajās precēs un uz kuriem attiecas SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts (turpmāk – izmaksas, kas saistītas ar nemateriāliem pakalpojumiem). Pirmkārt, tā jautā, vai šādas izmaksas ir jāietver ievestajās precēs iekļauto sastāvdaļu (22) vērtībā, ja pircējs, kas iedibināts Savienības muitas teritorijā, drukas maketus elektroniskā formātā bez maksas dara pieejamus minēto sastāvdaļu ražotājiem. Otrkārt, ja tas tā nav, tā vēlas noskaidrot, vai tās ietilpst SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punktā minētajā dizainā, kas vajadzīgs ievesto preču ražošanai.

36.      Šajā lietā iesniedzējtiesa atsaucas uz pārneses attēliem, kuri tiek izgatavoti no drukas maketiem, ko B bez maksas dara pieejamus trešās valsts ražotājiem, un kuri pēc tam tiek iestrādāti krūzēs, ko ražo Ķīnas ražotāji.

37.      Iesākumā konstatēšu – tas, ka pārneses attēli jāuzskata par sastāvdaļām, kuras iekļautas ievestajās precēs un uz kurām attiecas SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts, nav diskusiju priekšmets. Tādējādi, pirmkārt, lai sniegtu noderīgu atbildi uz otro prejudiciālo jautājumu, nešķiet, ka būtu jānosaka, vai ar “ievesto preci” jāsaprot porcelāna krūzes vai komplekts, ko veido minētās krūzes, korķa paliktņi un kartona dāvanu kastes. Šā jautājuma vajadzībām jāuzskata, ka ar “ievesto preci” ir domātas porcelāna krūzes. Otrkārt, nešķiet, ka tiek apstrīdēts tas, ka pārneses attēlu vērtība SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē ir jāiekļauj ievesto preču darījuma vērtībā. Vēl jānoskaidro jautājums, vai pārneses attēlu vērtībā jāiekļauj arī izmaksas, kas saistītas ar nemateriāliem pakalpojumiem.

38.      Šajā ziņā vispirms atgādināšu, ka SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkts attiecas uz ievesto preču ražošanā un pārdošanā izmantoto preču un pakalpojumu izmaksām. Tādējādi minētajā tiesību normā ir uzskaitītas dažādas preču un pakalpojumu kategorijas. Šajā ziņā vienā vai otrā no šīm kategorijām var ietilpt gan materiālie, gan nemateriālie īpašumi (23), gan materiālie vai nemateriālie pakalpojumi.

39.      Turpinot atzīmēšu, ka Tiesai jau ir bijusi iespēja norādīt, ka dažu tādu preču vērtība, kuras pircējs piegādājis bez maksas vai par pazeminātu cenu izmantošanai ievesto preču ražošanā un pārdošanā eksportam, tiek pieskaitīta faktiski samaksātajai vai maksājamajai cenai, ciktāl šāda vērtība nav iekļauta šajā cenā, un nav jānoskaidro, vai šo sastāvdaļu, detaļu un līdzīgu priekšmetu, kas iekļauti ievestajās precēs, ražošanas izmaksas ir radušās Savienībā vai citur (24). Tomēr attiecīgajā gadījumā Tiesa nav nošķīrusi izmaksas, kas saistītas ar materiāliem pakalpojumiem, un izmaksas, kas saistītas ar nemateriāliem pakalpojumiem. Gluži pretēji – šķiet, ka Tiesa vēlējās aptvert visas izmaksas, kas saistītas ar visiem pakalpojumiem, kuri vajadzīgi šo iekļauto elementu ražošanai, neatkarīgi no tā, vai tie ir tikuši sniegti Savienībā vai citur.

40.      Šāda interpretācija šķiet pamatota, jo spriedumā BayWa (25), kas tika pasludināts nedaudz mazāk nekā gadu vēlāk, Tiesa apstiprināja spriedumā Unifert (26) nospriesto attiecībā uz izmaksām, kuras saistītas ar ievestajās precēs iekļauto sastāvdaļu ražošanu. Šajā ziņā tā uzsvēra, ka nepastāv vispārējs princips, saskaņā ar kuru Savienības muitas teritorijā sniegtie pakalpojumi un saražotās preces būtu jāizslēdz no muitas vērtības.

41.      Turklāt no Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Savienības muitas kodeksā (27), 135. panta 1. punkta būtībā izriet, ka SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādīto preču un pakalpojumu vērtība tiek uzskatīta par vienādu ar to iepirkuma cenu un iepirkuma cena ietver visus maksājumus, kuri pircējam jāmaksā, lai iegādātos preces vai pakalpojumus (28). Arī šeit netiek nošķirti materiālie pakalpojumi un nemateriālie pakalpojumi, kuru izmaksas jāiekļauj attiecīgo preču un pakalpojumu iepirkuma cenā.

42.      Visbeidzot norādīšu, ka spriedumā G GmbH Tiesa būtībā ir uzskatījusi, ka KMK 32. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā un 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punktā attiecībā uz preču un pakalpojumu kategorijām, kuras tajos minētas, ir noteikti katrai no šīm kategorijām raksturīgi izmaksu korekcijas režīmi (29).

43.      Tādējādi, tā kā, pirmkārt, SMK 71. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā nav paredzēts vienots preču un pakalpojumu izmaksu korekcijas režīms un, otrkārt, nemateriālie pakalpojumi, kas sniegti Savienības teritorijā, automātiski nav izslēgti no ievesto preču muitas vērtības, jāsecina, ka katru SMK 71. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto preču un pakalpojumu kategoriju reglamentē savs izmaksu korekcijas režīms.

44.      No iepriekš izklāstītā izriet – apstāklis, ka SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punktā minēto nemateriālo pakalpojumu izmaksas neietilpst ievesto preču darījuma vērtībā, ja tie tiek sniegti Savienības teritorijā un vajadzīgi preču ražošanai, nenozīmē, ka šādi pakalpojumi arī būtu izslēgti no SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minēto sastāvdaļu vērtības.

45.      Tomēr, līdzīgi tam, ko Tiesa konstatējusi spriedumā G GmbH attiecībā uz iepakojumu (30), norādīšu, ka Savienības likumdevējs nav paredzējis atsevišķa korekcijas režīma piemērošanu attiecībā uz izmaksām, kas saistītas ar nemateriāliem pakalpojumiem, kuri sniegti Savienības teritorijā un kuri vajadzīgi SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minēto sastāvdaļu ražošanai, salīdzinājumā ar korekcijas režīmu attiecībā uz izmaksām, kas saistītas ar precēm un materiāliem pakalpojumiem, kuri vajadzīgi šo sastāvdaļu ražošanai.

46.      Šādos apstākļos šķiet, ka izmaksas, kas saistītas ar nemateriāliem pakalpojumiem, ir jāiekļauj SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minēto sastāvdaļu vērtībā un līdz ar to ievesto preču darījuma vērtībā.

47.      Ir taisnība, ka tādējādi izmaksas, kas saistītas ar nemateriāliem pakalpojumiem, tiek aplūkotas atšķirīgi atkarībā no precēm, uz kurām tās attiecas (31). Proti, lai gan Savienībā sniegto nemateriālo pakalpojumu izmaksas neietilpst ievesto preču darījuma vērtībā, ja šie pakalpojumi ir vajadzīgi to ražošanai, saskaņā ar SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punktu tās iekļauj šajā vērtībā, ja nemateriālie pakalpojumi ir vajadzīgi SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minēto sastāvdaļu ražošanai.

48.      Jāatzīst, ka šādu nošķīrumu var būt grūti saprast tad, ja tas attiecas uz izmaksām, kas saistītas ar tādu sastāvdaļu ražošanu, kuras ir tieši iekļautas ievestajās precēs un bez kurām šādas preces nebūtu iespējams ražot.

49.      Šķiet, ka tas vēl jo vairāk ir pretējs loģikai, ja ievestā prece – kā tas ir šajā gadījumā – ir nevis vienkārša porcelāna krūze, bet gan dekorēta porcelāna krūze (32) ar savu vizuālo identitāti, kā tiesas sēdē it īpaši uzsvēra Francijas valdība. Proti, šādā gadījumā pircējs konkrēti ir izmantojis dizaineru pakalpojumus, lai in fine iegūtu dekorētas porcelāna krūzes. Tāpēc šķiet grūti bez vilcināšanās, kā turklāt atzīst iesniedzējtiesa, noraidīt ideju, ka dizains, kas saistīts ar tādu pārneses attēlu izgatavošanu, kuri pēc tam tiek piestiprināti uz porcelāna krūzēm, ir vajadzīgs ievesto preču ražošanai.

50.      To paturot prātā, manuprāt, jāatbalsta tāda interpretācija, kas ļauj vienkārši un droši piemērot attiecīgās tiesību normas (33). Tieši šā iemesla dēļ, no vienas puses, es neatbalstu interpretāciju, ar kuru tiek uzdots jautājums, vai nemateriālie pakalpojumi ir vajadzīgi sastāvdaļu ražošanai un – attiecīgā gadījumā – vai tie ir vajadzīgi arī ievesto preču ražošanai, un tas tā būtu gadījumā, ja sastāvdaļas, kas iekļautas šajās precēs, tām piešķirtu vizuālo identitāti. Proti, šāda interpretācija ietver vairākus analīzes posmus, kurus būtībā nevar kvalificēt kā vienkāršus. Turklāt tā palīdz izjaukt robežas starp dažādām kategorijām, kuras minētas SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunktā, tādējādi radot lielāku nenoteiktību un jautājumus.

51.      Tāpat šā iemesla dēļ, no otras puses, neesmu pārliecināts, ka ir atbilstoši piemērot kritērijus, kuri izklāstīti attiecīgi sprieduma BMW (34) 20. un 28. punktā un spriedumā G GmbH (35), lai noteiktu, vai nemateriālie pakalpojumi attiecas uz pārneses attēliem vai porcelāna krūzēm. Proti, saskaņā ar šiem kritērijiem būtībā būtu jānoskaidro, vai, nepastāvot pārneses attēliem, porcelāna krūzes joprojām paliktu “izmantojamas”. Tomēr, pirmkārt, man šķiet acīmredzami, ka porcelāna krūze vienmēr varēs pildīt savu galveno funkciju bez dekorācijas, un tādējādi man ir grūti saprast, kādā ziņā šāds kritērijs ir īpaši noteicošs vai kādā ziņā tam būtu nepieciešams iesniedzējtiesas vērtējums. Otrkārt, man šķiet, ka tas rada, ja ne pretrunu, tad vismaz saspīlējumu ar sākotnējo pieņēmumu, ka gan drukas maketi, gan pārneses attēli ir noderīgi ievesto preču ražošanai. Proti, tieši ar šo nosacījumu tie ir iekļauti vienā no kategorijām, kuras minētas SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunktā (36). Turklāt norādīšu, ka spriedums BMW attiecās uz īpašu gadījumu, kas saistīts ar programmatūru, kura aprakstīta kā nemateriāls īpašums, un tādējādi tā varēja būt ietverta gan SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā, gan 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punktā (37), savukārt spriedums G GmbH attiecās uz etiķetēm, kas piestiprinātas uz iepakojuma, kurš ietilpst SMK 71. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā. Konkrētāk, attiecībā uz spriedumu G GmbH Tiesa vēlējās (vismaz man tā šķiet) norādīt faktorus, kuri jāņem vērā, lai konstatētu, vai pastāv cieša saikne starp etiķešu drukas maketiem un ievesto preču iepakojumiem (38). Šajā gadījumā runa ir nevis par nemateriālo īpašumu vai iepakojumu, bet par materiālo īpašumu, kas ir ievestajā precē iekļauta sastāvdaļa. Turklāt nav nekādu šaubu, ka bez drukas maketiem nebūtu bijis iespējams izgatavot nevienu pārneses attēlu. Šis pēdējais aspekts (un tikai tas), manuprāt, pamato jautājumu, vai izmaksas, kas saistītas ar nemateriāliem pakalpojumiem, tiek iekļautas pārneses attēlu vērtībā (39) un līdz ar to arī ievesto preču darījuma vērtībā.

52.      Katrā ziņā, ņemot vērā faktu, ka SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir noteiktas dažādas to preču un pakalpojumu kategorijas, ko izmanto ievesto preču ražošanā un pārdošanā eksportam, un tā mērķis ir tieši izslēgt Savienības teritorijā sniegto to nemateriālo pakalpojumu izmaksas, kuri vajadzīgi ievesto preču ražošanai, nevis pārējo preču ražošanai (40), un interpretāciju, ko Tiesa ir izmantojusi gan spriedumos Unifert (41) un BayWa (42), gan spriedumā G GmbH (43) attiecībā uz šo tiesību normu tvērumu (44), nedomāju, ka būtu iespējams uzskatīt, ka nemateriālo pakalpojumu izmaksas, kuras saistītas ar SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minēto sastāvdaļu ražošanu, neietilpst šo sastāvdaļu vērtībā.

53.      Turklāt šādu interpretāciju, manuprāt, apstiprina Pasaules Muitas organizācijas aizgādībā izveidotās Muitas vērtības noteikšanas tehniskās komitejas Nolīguma par muitas vērtības noteikšanu 18.1. komentārs “Saikne starp [Nolīguma par muitas vērtības noteikšanu] 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu un 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punktu”, no kura izriet, ka “8. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minēto elementu vērtība ietver tā dizaina vērtību, kas (pat ja šis dizains ir veikts importētājā valstī) tiek uzskatīts par daļu no iegādes vai ražošanas izmaksām” (45).

54.      Ir taisnība, ka Nolīguma par muitas vērtības noteikšanu 18.1. komentārs attiecas uz darbarīkiem, ierīcēm, veidnēm un līdzīgiem priekšmetiem, kurus izmanto ievesto preču ražošanā un kuri norādīti Nolīguma par muitas vērtības noteikšanu 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, kas pārņemts SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā.

55.      Tomēr Nolīguma par muitas vērtības noteikšanu 18.1. komentārā izklāstītā argumentācija, manuprāt, ir attiecināma uz SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētajām sastāvdaļām. Proti, tajā ir uzsvērts, pirmkārt, ka dizains bieži tiek ietverts darbarīku, ierīču un veidņu vērtībā (46). Otrkārt, tas ir balstīts uz Nolīguma par muitas vērtības noteikšanu 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta struktūru, no kuras izriet, ka katrai preču un pakalpojumu kategorijai tiek piemērots savs režīms, un tādējādi no minētā nolīguma 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punkta (kas pārņemts SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punktā) nevar secināt, ka izmaksas, kas saistītas ar nemateriāliem pakalpojumiem, principā ir izslēgtas (47).

56.      Šajos apstākļos uzskatu, ka uz otro prejudiciālo jautājumu jāatbild, ka SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts jāinterpretē tādējādi, ka izmaksas, ko rada nemateriāli drukas maketu izstrādes pakalpojumi, lai ražotu izejvielas, sastāvdaļas, detaļas vai līdzīgus priekšmetus, kuri iekļauti ievestajās precēs, ir jāietver ievestajās precēs iekļauto sastāvdaļu vērtībā, ja pircējs, kas iedibināts Savienības muitas teritorijā, drukas maketus elektroniskā formātā bez maksas dara pieejamus minēto produktu ražotājiem.

2.      Trešais prejudiciālais jautājums

57.      Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai pirkšanas starpniecības nauda, kas samaksāta saistībā ar iepriekš veiktu sastāvdaļu iegādi, nevis pašas preces iegādi, ir jāiekļauj sastāvdaļu vērtībā saskaņā ar SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu (48).

58.      Iesākumā norādīšu, ka Tiesai ir bijis maz iespēju pievērsties jautājumam par pirkšanas starpniecības naudas iekļaušanu muitas vērtībā. Galu galā trīs galvenie principi, kurus tai ir bijusi iespēja noteikt, ir tādi, ka, pirmkārt, pircēja veikts maksājums pārdevējam, par kuru izrakstīts atsevišķs rēķins un kurš apzīmēts kā “pirkšanas starpniecības nauda”, ir daļa no ievestās preces darījuma vērtības (49); otrkārt, pirkšanas starpniecības nauda nav jāiekļauj ievestās preces darījuma vērtībā, pat ja importētājs pirkšanas komisionāru ir kvalificējis par pārdevēju un deklarējis preču cenu, ko rēķinā norādījis šis komisionārs (50), un, treškārt, pirkšanas starpniecības nauda, kas ir iekļauta deklarētajā muitas vērtībā un nav nošķirta no preču pārdošanas cenas importa deklarācijā, ir jāuzskata par daļu no ievesto preču darījuma vērtības (51).

59.      Katrā ziņā minētajās lietās aplūkotā starpniecības nauda attiecās uz ievesto preču iegādi, nevis, kā tas ir izskatāmajā lietā, uz to sastāvdaļu iegādi, kuras minētas SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā.

60.      Šajā ziņā konstatējams, ka SMK nav tiešā veidā reglamentēts šādu produktu pirkšanas starpniecības naudas liktenis. Proti, vai tas būtu SMK 5. panta 41. punkts, 71. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts vai 72. panta e) punkts, minētajās tiesību normās ir norādīta tikai ievesto preču pirkšanas starpniecības nauda.

61.      Pirmkārt, SMK 5. panta 41. punktā pirkšanas starpniecības nauda ir definēta kā maksa, ko importētājs maksā savam pārstāvim par viņa pārstāvēšanu novērtējamo preču iepirkšanā. Tomēr tieši ievestās preces tiek novērtētas, lai noteiktu to muitas vērtību.

62.      Otrkārt, SMK 71. panta 1. punktā un 72. pantā ir tieša atsauce uz minētā kodeksa 70. pantā definēto muitas vērtību. Pēdējais minētais pants attiecas tikai uz “preču, kad tās pārdod izvešanai uz Savienības muitas teritoriju”, muitas vērtību. Turklāt, kā izriet no SMK 71. panta 1. punkta a) apakšpunkta, komisijas un starpniecības maksa, izņemot pirkšanas starpniecības naudu, ir daļa no elementiem, kas tiek pievienoti ievesto preču darījuma vērtībai tieši tāpēc, ka tie attiecas uz tām. Tādējādi SMK 71. panta 1. punkts un 72. pants patiešām attiecas uz ievestajām precēm un tikai uz tām.

63.      Visbeidzot, kā esmu konstatējis šo secinājumu 43. punktā, katrai SMK 71. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto preču un pakalpojumu kategorijai ir savs izmaksu korekcijas režīms, un tādējādi, manuprāt, no SMK 5. panta 41. punkta, 71. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 72. panta e) punkta nevar secināt, ka, tā kā ievesto preču pirkšanas starpniecības nauda ir izslēgta no to darījuma vērtības, tas pats būtu jāattiecina arī uz maksām, kas saistītas ar minētā kodeksa 72. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā norādītajām sastāvdaļām.

64.      Citiem vārdiem sakot, manuprāt, SMK normu mērķis ir no darījuma vērtības izslēgt tikai ievedamo preču pirkšanas starpniecības naudu, un tās nereglamentē maksas, kas attiecas uz SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minēto sastāvdaļu iegādi. Tādēļ jautājums par šādas starpniecības naudas iekļaušanu vai izslēgšanu, kā norādījusi iesniedzējtiesa, ir atkarīgs no šā kodeksa 71. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto sastāvdaļu “vērtības” jēdziena definīcijas.

65.      Šajā ziņā, kā uzsvērts šo secinājumu 41. punktā, Īstenošanas regulas 2015/2447 135. panta 1. punktā ir noteikts, ka SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto preču un pakalpojumu vērtība tiek uzskatīta par vienādu ar to iepirkuma cenu un iepirkuma cena ietver visus maksājumus, kuri pircējam jāmaksā, lai iegādātos preces vai pakalpojumus.

66.      Taču pirkšanas starpniecības nauda šajā ziņā ir daļa no SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minēto sastāvdaļu iepirkuma cenas. Proti, nevar apstrīdēt, ka pircējam principā ir pienākums samaksāt šādu starpniecības naudu, lai pienācīgi iegādātos attiecīgās sastāvdaļas.

67.      Šādu konstatējumu, manuprāt, apstiprina apstāklis, ka, lai gan saskaņā ar SMK 71. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu un 72. panta e) punktu ievesto preču pirkšanas starpniecības nauda ir izslēgta no to darījuma vērtības, tas tā nav tāpēc, ka tā neietilpst cenā, ko pircējs faktiski ir samaksājis vai kas tam jāmaksā par to iegādi, bet tāpēc, ka tā nav saistīta ar cenu, ko pircējs maksā pārdevējam par šo iegādi (52). Varētu pat piebilst – ja Savienības likumdevējs ir uzskatījis par nepieciešamu paredzēt starpniecības naudas izslēgšanu, tās pamatā ir tas, ka šī nauda ietilpst cenā, ko pircējs faktiski ir samaksājis vai kas tam jāmaksā par šo preču iegādi.

68.      Visbeidzot, kā tiesas sēdē uzsvēra Galvenā muitas pārvalde, no pircēja samaksātās pirkšanas starpniecības naudas par sastāvdaļām galu galā labumu gūst pārdevējs, jo tā ir tikusi samaksāta, lai saņemtu tam vēlāk nodotās sastāvdaļas. Šajā ziņā, manuprāt, šī starpniecības nauda ir atlīdzība par pakalpojumu, ko pircējs netieši sniedzis pārdevējam, un tādējādi šajā ziņā tā patiešām ietilpst SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas jomā.

69.      Šādos apstākļos iesaku uz trešo prejudiciālo jautājumu atbildēt, ka SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts jāinterpretē tādējādi, ka pirkšanas starpniecības nauda, kas samaksāta saistībā ar ievestajās precēs iekļauto sastāvdaļu iegādi, ir jāietver sastāvdaļu vērtībā, piemērojot šo tiesību normu.

3.      Ceturtais prejudiciālais jautājums

70.      Ar ceturto jautājumu iesniedzējtiesa vaicā, vai preces klasificēšana par [preču] komplektu, kas veikta atbilstoši KN 3. vispārīgā noteikuma b) punktam, nozīmē, ka arī no muitas vērtības viedokļa tā ir jāuzskata par vienu vienību.

71.      Kā izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, šā jautājuma mērķis in fine ir noskaidrot, vai paliktņi jāuzskata SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta izpratnē par sastāvdaļām, kuru vērtība ietilpst ievesto preču darījuma vērtībā. Proti, ja klasificēšana par komplektu atbilstoši KN 3. vispārīgā noteikuma b) punktam ietekmētu ievesto preču muitas vērtības noteikšanu, ievestā prece būtu jāuzskata par vienu vienību un tādējādi darījuma vērtība šai vienībai jāaprēķina, pieskaitot to veidojošo elementu vērtību. Pretējā gadījumā būtu jāuzskata, ka katrs no šiem elementiem ir atsevišķa prece ar savu darījuma vērtību.

72.      Iesākumā, analizējot šo jautājumu, jāsaprot, ka iesniedzējtiesa ar “ievesto preci” apzīmē kopumu, ko veido porcelāna krūze, korķa paliktnis un kartona dāvanu kaste. Proti, nav strīda par to, ka tieši šis kopums tiek ievests Savienības muitas teritorijā.

73.      Pirmām kārtām, man šķiet svarīgi vispirms atgādināt, ka saskaņā ar SMK 69. pantu, lai piemērotu kopējo muitas tarifu un netarifa pasākumus, kas paredzēti Savienības noteikumos, kuri reglamentē ar preču tirdzniecību saistītas īpašas jomas, preču muitas vērtību nosaka saskaņā ar SMK 70. un 74. pantu. Un faktiski darbības, kuru mērķis ir noteikt ievesto preču muitas vērtību un tarifu klasifikāciju, parasti notiek vienlaikus (53).

74.      Turpinot konstatēšu, ka nevienā no SMK 3. nodaļas “Preču muitas vērtība” normām un arī KN nav sasaistīta preču muitas vērtības noteikšana ar to tarifu klasifikāciju.

75.      Visbeidzot, loģika, kas ir pamatā preču tarifu klasifikācijai, no vienas puses, un to muitas vērtības noteikšanai, no otras puses, ir ļoti atšķirīga. Proti, lai gan attiecībā uz preču tarifu klasifikāciju izšķirošais kritērijs vispārēji ir rodams attiecīgās preces objektīvajās pazīmēs un īpašībās, kas ir definētas minētās nomenklatūras pozīciju un sadaļu vai nodaļu piezīmju formulējumā (54), lai noteiktu to muitas vērtību, ir svarīgi ņemt vērā visus maksājumus, kuri ir samaksāti vai jāmaksā saskaņā ar ievesto preču pārdošanas nosacījumiem (55).

76.      Manuprāt, no tā izriet, ka, lai noteiktu kādas ievestās preces muitas vērtību, nešķiet absolūti nepieciešams iepriekš zināt tās tarifa klasifikāciju (56).

77.      Otrām kārtām, man ir iebildes attiecībā uz ceturtā prejudiciālā jautājuma premisu, saskaņā ar kuru komplekts būtu jāuzskata par vienu “vienību” KN izpratnē. Proti, komplektu atbilstoši KN 3. vispārīgā noteikuma b) punktam veido priekšmeti, kuri prima facie klasificējami dažādās pozīcijās, kuri ir kopā iesaiņoti noteiktas vajadzības apmierināšanai vai konkrētas darbības veikšanai un kuri ir iesaiņoti tā, lai būtu piemēroti tiešai pārdošanai lietotājiem, neveicot pārsaiņošanu (57). Šajā ziņā komplekta priekšmetus var izmantot neatkarīgi vienu no otra, bet tie ir paredzēti vai pat izstrādāti, lai tiktu izmantoti kopā, un principā tiek uzrādīti kopā atmuitošanas vajadzībām (58). Jēdziens “vienība”, ar kuru, manuprāt, tiek izdarīta atsauce uz ideju par nedalāmu kopumu, man nešķiet atbilstošs komplektu realitātei (59). A fortiori, komplekta uzskatīšana par vienu vienību tā muitas vērtības noteikšanai mani nepārliecina.

78.      Neraugoties uz šīm iebildēm, sliecos uzskatīt, ka komplekta muitas vērtības noteikšanā būtu jāievēro loģika, kas ir līdzīga tā tarifa klasifikācijai. Tādējādi, tāpat kā komplekta tarifa klasifikācija tiek veikta atkarībā no tā priekšmeta klasifikācijas, kas tam piešķir pamatīpašības, ievērojot KN 3. vispārīgā noteikuma b) punkta norādes, uzskatu, ka šim priekšmetam ir jābūt sākumpunktam komplekta muitas vērtības noteikšanai. Šajā nozīmē būs jāpārbauda saikne, kāda ar to ir pārējiem komplekta elementiem, lai noskaidrotu, vai to vērtība ietilpst šā priekšmeta darījuma vērtībā atbilstoši SMK 71. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētajiem kritērijiem vai arī tie ir jānovērtē atsevišķi. Pēdējā minētajā gadījumā to muitas vērtību nosaka autonomi saskaņā ar SMK 70.–74. pantu un pēc tam pieskaita tā priekšmeta muitas vērtībai, kas komplektam piešķir pamatīpašības, lai iegūtu komplekta kopējo muitas vērtību.

79.      Šajā gadījumā ievestās preces klasificēšanai par komplektu būtu jāliek iesniedzējtiesai pārbaudīt, vai paliktņi atbilst SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā paredzētajiem nosacījumiem salīdzinājumā ar krūzēm, lai tos varētu uzskatīt par sastāvdaļām šīs tiesību normas izpratnē.

80.      Šajā ziņā norādīšu, ka visām SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajām preču un pakalpojumu kategorijām ir cieša, bet atšķirīga saikne ar ievestajām precēm. Attiecībā uz SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu saikne starp sastāvdaļām un ievestajām precēm izpaužas kā pirmo minēto iekļaušana otrajās.

81.      Tā kā SMK nav definēts, kas ir jāsaprot ar “iekļautiem” elementiem, šī īpašības vārda [divdabja] nozīme un tvērums jānoskaidro saskaņā ar tā ierasto nozīmi ikdienas valodā, ņemot vērā kontekstu, kādā tas tiek lietots, un tā tiesiskā regulējuma mērķus, kura daļu tas veido (60).

82.      Darbības vārds “iekļaut” nozīmē, ka divi elementi ir cieši apvienoti (61). Turklāt, tā kā SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkts it īpaši attiecas uz elementiem, kas tiek izmantoti ievesto preču ražošanai, manuprāt, no tā jāsecina, ka šeit ir ietverti elementi, kas kļūst neatdalāmi no ievestās preces, proti, tos vairs nevar nodalīt pēc iekļaušanas tajā, izņemot, ja tiek mainītas ievestās preces īpašības.

83.      Tādēļ, ja ir konstatēts, ka porcelāna krūze ir galvenais komplekta priekšmets, iesniedzējtiesai jānosaka, vai var uzskatīt, ka paliktņi tiek izmantoti porcelāna krūžu ražošanai un pārdošanai eksportam, un vai tie var ietilpt kategorijā, kas minēta SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā, kā tas interpretēts šo secinājumu 82. punktā.

84.      Šādos apstākļos ierosinu uz ceturto prejudiciālo jautājumu atbildēt, ka SMK 71. pants jāinterpretē tādējādi, ka ievestās preces klasificēšana par komplektu, kas veikta atbilstoši KN 3. vispārīgā noteikuma b) punktam, nenozīmē, ka šī prece tiek uzskatīta par vienu vienību šā panta piemērošanas nolūkā.

VI.    Secinājumi

85.      Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, iesaku Bundesfinanzhof (Federālā finanšu tiesa, Vācija) atbildēt šādi:

1)      Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts

jāinterpretē tādējādi, ka

izmaksas, ko rada nemateriāli drukas maketu izstrādes pakalpojumi, lai ražotu izejvielas, sastāvdaļas, detaļas vai līdzīgus priekšmetus, kuri iekļauti ievestajās precēs, ir jāietver minēto izejvielu, sastāvdaļu, detaļu vai līdzīgu priekšmetu vērtībā, ja pircējs, kas iedibināts Savienības muitas teritorijā, drukas maketus elektroniskā formātā bez maksas dara pieejamus minēto izejvielu, sastāvdaļu, detaļu vai līdzīgu priekšmetu ražotājiem.

2)      Regulas Nr. 952/2013 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts

jāinterpretē tādējādi, ka

pirkšanas starpniecības nauda, kas samaksāta saistībā ar ievestajās precēs iekļauto izejvielu, sastāvdaļu, detaļu vai līdzīgu priekšmetu iegādi, nevis pašas preces iegādi, ir jāietver minēto izejvielu, sastāvdaļu, detaļu vai līdzīgu priekšmetu vērtībā.

3)      Regulas Nr. 2913/92 32. pants un Regulas Nr. 952/2013 71. pants

jāinterpretē tādējādi, ka

ievestās preces klasificēšana par komplektu, kas veikta atbilstoši Kombinētās nomenklatūras, kura ietverta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā, 3. vispārīgā noteikuma b) punktam, nenozīmē, ka šī prece tiek uzskatīta par vienu vienību Regulas Nr. 2913/92 32. panta un Regulas Nr. 952/2013 71. panta piemērošanas nolūkā.

José Martín y Pérez de Nanclares

Sniegti atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2026. gada 21. oktobrī.

[Paraksti]


1      Oriģinālvaloda – franču.


2      OV 1992, L 302, 1. lpp.; turpmāk – KMK.


3      OV 2013, L 269, 1. lpp.; turpmāk – SMK.


4      Kombinētā nomenklatūra, kas ietverta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV 1987, L 256, 1. lpp.) I pielikumā.


5      Pirmais Tiesas spriedums par muitas vērtības noteikšanu ir 1970. gada 10. decembra spriedums Edding (27/70, EU:C:1970:106). Savukārt Vispārējā tiesa līdz šim ir pasludinājusi divus spriedumus, kuri attiecas uz muitas vērtības noteikšanas metodi (spriedumi, 2026. gada 25. marts, Lidikar, T‑296/25, EU:T:2026:218, un 2026. gada 3. jūnijs, VÁM4ALL, T‑224/25, EU:T:2026:360).


6      Kā uzsver Albert, J.‑L., grāmatā Le Code des douanes de l’Union européenne et textes complémentaires, 1. izd., Bruylant, Brisele, 2026, “[Muitas] vērtība ir viens no trim preču statusu veidojošajiem elementiem un tas, kas starptautiskās tirdzniecības ikdienā rada vislielākos jautājumus un riskus” (161. lpp.).


7      KMK 32. panta 4. punkts.


8      KMK 29. panta 1. punkts un 3. punkta a) apakšpunkts.


9      KMK 32. panta 1. punkts.


10      KMK 33. panta e) punkts.


11      Laikposms, kurā tika veikta šī ievešana, izskaidro iesniedzējtiesas atsauci gan uz KMK, gan uz SMK. Proti, saskaņā ar SMK 288. panta 2. punktu minētā kodeksa 71. un 72. pants bija piemērojams tikai no 2016. gada 1. maija.


12      Spriedums, 2026. gada 26. marts (C‑307/23, EU:C:2026:246).


13      Skat. šo secinājumu 24. punktu.


14      Skat. spriedumu, 2021. gada 22. aprīlis, Lifosa (C‑75/20, EU:C:2021:320, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).


15      Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 22. aprīlis, Lifosa (C‑75/20, EU:C:2021:320, 27. punkts).


16      Spriedums, 2026. gada 26. marts (C‑307/23, EU:C:2026:246).


17      Spriedums, 2026. gada 26. marts, G GmbH (C‑307/23, EU:C:2026:246, 16. punkts).


18      Spriedums, 2026. gada 26. marts, G GmbH (C‑307/23, EU:C:2026:246, 29. punkts).


19      Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2026. gada 26. marts, G GmbH (C‑307/23, EU:C:2026:246, 35.–38. punkts).


20      Spriedums, 2026. gada 26. marts, G GmbH (C‑307/23, EU:C:2026:246, 40. punkts).


21      Spriedums, 2026. gada 26. marts, G GmbH (C‑307/23, EU:C:2026:246, 41. punkts).


22      Šajos secinājumos tiks izdarīta atsauce uz “sastāvdaļām”, lai apzīmētu izejvielas, sastāvdaļas, detaļas vai līdzīgus priekšmetus, kuri iekļauti ievestajās precēs un uz kuriem attiecas SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts, ņemot vērā, ka sastāvdaļas ietilpst plašākā “preču” klasifikācijā, kuru aptver SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkts.


23      Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 10. septembris, BMW (C‑509/19, EU:C:2020:694, 18. punkts).


24      Šajā nozīmē skat. spriedumu, 1990. gada 6. jūnijs, Unifert (C‑11/89, EU:C:1990:237, 25. punkts). Šajā ziņā jānorāda, ka Tiesa toreiz interpretēja Padomes Regulas (EEK) Nr. 1224/80 (1980. gada 28. maijs) par preču muitas vērtību (OV 1980, L 134, 1. lpp.) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu, kurš, tā sakot, identiski tika pārņemts KMK 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā un SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā.


25      Spriedums, 1991. gada 7. marts (C‑116/89, EU:C:1991:104, 15. punkts). Arī tajā tika interpretēts Regulas Nr. 1224/80 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts (skat. šo secinājumu 24. zemsvītras piezīmi).


26      Spriedums, 1990. gada 6. jūnijs (C‑11/89, EU:C:1990:237, 25. punkts).


27      Komisijas 2015. gada 24. novembra regula (OV 2015, L 343, 558. lpp.).


28      Konstatējams, ka, lai gan šīs tiesību normas franču valodas versijā ir minēta “marchandises [preču]” iepirkuma cena, jāsaprot, ka runa ir tieši par “produits [produktu]” iepirkuma cenu SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Tieši tas ir jāsecina no šīs tiesību normas, kuras mērķis ir precizēt, kā tiek noteikta SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto preču un pakalpojumu vērtība, konteksta un mērķa, kā arī no šīs tiesību normas citu valodu versiju, it īpaši vācu, spāņu un itāļu valodu versiju, lasījuma. Angļu valodas versija nav visai skaidra, jo SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunktā vārds “goods” vienādi apzīmē “preces” un “produktus”.


29      Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2026. gada 26. marts (C‑307/23, EU:C:2026:246, 20., 34. un 35. punkts).


30      Spriedums, 2026. gada 26. marts (C‑307/23, EU:C:2026:246, 37. punkts).


31      Attiecībā uz kritiku par šo jautājumu skat. komentāru par SMK 71. pantu, ko sniedzis Witte, P., “Art. 71 Rn. 42‑44”, no: Zollkodex der Union (UZK): mit Durchführungsrechtsakten, Delegierten Rechtsakten und Zollbefreiungsverordnung, C.H. Beck, Minhene, 2025.


32      Skat. šo secinājumu 37. punktu.


33      Saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ieceri, noslēdzot 1994. gada Nolīgumu par to, kā īstenojams Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII pants (OV 1994, L 336, 119. lpp.), kas ietverts 1.A pielikumā Līgumam par PTO izveidošanu (OV 1994, L 336, 3. lpp.), kurš parakstīts Marakešā un apstiprināts ar Padomes Lēmumu 94/800/EK (1994. gada 22. decembris) par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV 1994, L 336, 1. lpp.) (turpmāk – Nolīgums par muitas vērtības noteikšanu): “muitas vērtības noteikšana ir jābalsta uz vienkāršu un taisnīgu kritēriju kopumu, kas atbilst tirdzniecības praksei” (6. apsvērums). Tādas interpretācijas vai kritēriju, kas ļauj vienkārši un droši piemērot attiecīgās tiesību normas, izmantošanai ir devis priekšroku arī ģenerāladvokāts Dž. Tezauro [G. Tesauro] savos secinājumos lietā Deutsche Olivetti (C‑17/89, nav publicēti, EU:C:1990:151, 6. punkts).


34      Spriedums, 2020. gada 10. septembris (C‑509/19, EU:C:2020:694).


35      Spriedums, 2026. gada 26. marts (C‑307/23, EU:C:2026:246).


36      Šajā jautājumā piekrītu Komisijas tiesas sēdē izklāstītajai argumentācijai, saskaņā ar kuru, saskaroties ar preci vai pakalpojumu, tiek uzdots jautājums, vai, pirmkārt, tā/tas ietilpst SMK 71. panta 1. punkta b) apakšpunktā, pārbaudot, vai tā/tas tiek izmantota/izmantots ievesto preču ražošanā un pārdošanā, un tikai pēc tam jānosaka, otrkārt, kurā šā b) apakšpunkta kategorijā tā/tas ietilpst.


37      Spriedums, 2020. gada 10. septembris, BMW (C‑509/19, EU:C:2020:694, 19. un 20. punkts).


38      To, manuprāt, var secināt, lasot kopumā minētā sprieduma 26.–29. punktu.


39      Šajā ziņā skat. šo secinājumu 41. punktu.


40      Skat. šo secinājumu 43. un 44. punktu.


41      Spriedums, 1990. gada 6. jūnijs (C‑11/89, EU:C:1990:237, 25. punkts).


42      Spriedums, 1991. gada 7. marts (C‑116/89, EU:C:1991:104, 15. punkts).


43      Spriedums, 2026. gada 26. marts (C‑307/23, EU:C:2026:246, 20., 34. un 35. punkts).


44      Skat. šo secinājumu 39., 40. un 42. punktu.


45      18.1. komentāra 7. punkts.


46      18.1. komentāra 2. punkts.


47      Būtībā 18.1. komentāra 6. punkts.


48      Norādīšu, ka ne prejudiciālajā jautājumā, ne arī lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu tekstā iesniedzējtiesa nav atsaukusies uz KMK 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu. Turklāt ar “sastāvdaļām” tā atsaucas uz pārneses attēliem, bet, iespējams, arī uz paliktņiem, un tā arī uzskata, ka paliktņu kvalificēšana par “sastāvdaļām” ir atkarīga no atbildes uz ceturto prejudiciālo jautājumu. Tomēr, lai sniegtu noderīgu atbildi uz iesniedzējtiesas trešo jautājumu, man nešķiet, ka jāpievēršas tam, vai paliktņi faktiski jāuzskata par sastāvdaļām.


49      Spriedums, 1990. gada 6. jūnijs, Unifert (C‑11/89, EU:C:1990:237, 24. punkts).


50      Spriedums, 1991. gada 25. jūlijs, Hepp (C‑299/90, EU:C:1991:334, 20. punkts).


51      Spriedums, 2002. gada 5. decembris, Overland Footwear (C‑379/00, EU:C:2002:723, 25. punkts).


52      Šajā nozīmē skat. spriedumu, 1990. gada 6. jūnijs, Unifert (C‑11/89, EU:C:1990:237, 23. punkts). Tas izriet arī no SMK 70. panta 2. punkta.


53      Tieši tas izriet no atbildēm uz jautājumiem, kuri tika uzdoti tiesas sēdē.


54      Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 12. decembris, Golden Omega (C‑388/23, EU:C:2024:1022, 31. punkts).


55      SMK 70. panta 2. punkts.


56      Lai par to pārliecinātos, pietiek uzskatīt, ka preces muitas vērtības aprēķināšana var būt ļoti vienkārša, bet tās tarifa klasifikācija – īsts izaicinājums.


57      Komisijas Vadlīnijas par tādu preču klasificēšanu kombinētajā nomenklatūrā, kas iesaiņotas komplektos mazumtirdzniecībai (OV 2013, C 105, 1. lpp.).


58      Saskaņā ar Tiesas judikatūru, nosakot, vai preces ir “komplekts” KN 3. vispārīgā noteikuma b) punkta izpratnē, kad attiecīgās preces tiek uzrādītas muitā, galu galā tas jāveic, ņemot vērā veidu, kādā ir paredzēts tās piedāvāt patērētājiem, proti, vai tās tiem tiek piedāvātas kopā (skat. spriedumu, 2016. gada 10. marts, VAD un van Aert, C‑499/14, EU:C:2016:155, 41. punkts un tajā minētā judikatūra). Starp citu atzīmēšu, ka dažas preču kategorijas tiek uzskatītas par komplektiem saskaņā ar noteikumiem, kuri tām ir raksturīgi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2026. gada 25. februāris, A GmbH (Kapsulu sistēma, kurā ir divi komponenti), T‑69/25, EU:T:2026:151).


59      Šajā nozīmē skat. spriedumus, 1984. gada 9. februāris, Metro International (60/83, EU:C:1984:53, 10. un 13. punkts), kā arī 1985. gada 7. oktobris, Telefunken Fernseh und Rundfunk (163/84, EU:C:1985:396, 34. un 35. punkts). Tomēr norādīšu, ka attiecīgajās lietās jēdzieni “funkcionāla vienība” un “vienota prece” bija piemērojami īpašajā gadījumā, kas saistīts ar mehānismiem un mehāniskām ierīcēm, uz kuriem attiecas KN XVI sadaļa.


60      Skat. spriedumu, 2025. gada 20. novembris, Servoprax (Medicīniskie žņaugi) (C‑631/23, EU:C:2025:906, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).


61      Spāņu valodā darbības vārds “incorporar” ir definēts kā “unir una persona o una cosa a otra u otras para qu haga un todo con ellas” (Diccionario de la Lengua Española, Real Academia Española, 2026 (versija 23.8.1, pieejama tiešsaistē)); franču valodā darbības vārds “incorporer [iekļaut]” ir definēts kā “unir intimement (une matière à une autre) [cieši apvienot (vienu materiālu ar citu)]” (tiešsaistes vārdnīca Le Robert); vācu valodā darbības vārds “enthalten” nozīmē “zum inhalt haben, umfassen; in sich haben, tragen” (Duden, Cornelsen Verlag GmbH, 2026, pieejams tiešsaistē).