<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>T‑291/11</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62011TJ0291</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2014:896">EU:T:2014:896</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>10</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>10</PAGE.TOTAL><AUTHOR>T</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20141016">2014. GADA 16. OKTOBRA</DATE> SPRIEDUMS — LIETA T‑291/11 (IZVILKUMI) [<HT TYPE="ITALIC">EXTRAITS</HT>]</P><P><HT TYPE="ITALIC">PORTOVESME</HT>/KOMISIJA</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Vispārējās tiesas spriedums</HT> (astotā palāta)</P><P><DATE ISO="20141016">2014. gada 16. oktobrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – itāļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Valsts atbalsts</KEYWORD><KEYWORD>Elektroenerģija</KEYWORD><KEYWORD>Preferenciāls tarifs</KEYWORD><KEYWORD>Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu</KEYWORD><KEYWORD>Valsts atbalsta jēdziens</KEYWORD><KEYWORD>Jauns atbalsts</KEYWORD><KEYWORD>Vienlīdzīga attieksme</KEYWORD><KEYWORD>Saprātīgs termiņš</KEYWORD></INDEX><JUDGMENT.INIT><P>Lieta T‑291/11</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Portovesme Srl</HT></HT> , Roma (Itālija), ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">F. Ciulli</HT>, <HT TYPE="ITALIC">G. Dore</HT>, <HT TYPE="ITALIC">M. Liberati</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A. Vinci</HT>, advokāti,</P><PARTY.STATUS>prasītāja,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisiju</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">V. Di Bucci</HT> un <HT TYPE="ITALIC">É. Gippini Fournier</HT>, pārstāvji,</P><PARTY.STATUS>atbildētāja,</PARTY.STATUS></DEFENDANTS></PARTIES><P>galvenokārt par prasību pilnībā vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>saprātīgā mērā<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> daļēji atcelt Komisijas <DATE ISO="20010223">2001. gada 23. februāra</DATE> Lēmumu 2011/746/ES par Itālijas piešķirto valsts atbalstu uzņēmumiem <HT TYPE="ITALIC">Portovesme Srl</HT>, <HT TYPE="ITALIC">ILA SpA</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Eurallumina SpA</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Syndial SpA</HT> (valsts atbalsta pasākumi C 38/B/04 (ex NN 58/04) un C 13/06 (ex N 587/05)) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="309" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2001">OV L 309, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) un pakārtoti prasību atcelt minēto lēmumu daļā, kurā uzdots atgūt konkrēto atbalstu.</P><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētājs D. Gracijs [<HT TYPE="ITALIC">D. Gratsias</HT>], tiesneši M. Kančeva [<HT TYPE="ITALIC">M. Kancheva</HT>] un K. Veters [<HT TYPE="ITALIC">C. Wetter</HT>] (referents),</P><P>sekretārs H. Palasio Gonsaless [<HT TYPE="ITALIC">J. Palacio González</HT>], galvenais administrators,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20131213">2013. gada 13. decembra</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><?PAGE NO="2"?><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Ietverti tikai tie šī sprieduma punkti, kuru publicēšanu Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>1</NO.P><TXT>Prasītāja <HT TYPE="ITALIC">Portovesme Srl</HT> ir krāsaino metālu ražotājs, kas saistībā ar tās rūpnīcām Portoskuzo [<HT TYPE="ITALIC">Portoscuso</HT>] (Itālija) un Sangavino [<HT TYPE="ITALIC">San Gavino</HT>], (Itālija) ražo tostarp cinku, sudrabu un svinu.</TXT></NP><NP><NO.P>2</NO.P><TXT>Saskaņā ar Ministru padomes priekšsēdētāja <DATE ISO="20040206">2004. gada 6. februāra</DATE> dekrēta (<HT TYPE="ITALIC">GURI</HT> Nr. 93, <DATE ISO="20040421">2004. gada 21. aprīlis</DATE>, 5. lpp.; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>2004. gada dekrēts<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) 1. pantu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>[tarifu] nosacījumi, kas paredzēti Rūpniecības, tirdzniecības un arodu ministrijas <DATE ISO="19951219">1995. gada 19. decembra</DATE> dekrēta 2. pantā, [tika attiecināti] uz energoapgādi alumīnija, svina, sudraba un cinka ražošanai un pārstrādei, bet tikai attiecībā uz rūpnīcām, kas jau pastāv šī dekrēta spēkā stāšanās dienā un kas atrodas salās, kurām nav vai nepietiek starpsavienojumu ar valsts gāzes un elektroenerģijas tīkliem<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>3</NO.P><TXT>Ar 2004. gada dekrētu tātad jaunajiem saņēmējiem, tostarp prasītājai, tika ļauts izmantot preferenciālo tarifu, kas līdz <DATE ISO="20051231">2005. gada 31. decembrim</DATE> jau bija piešķirts <HT TYPE="ITALIC">Alcoa Trasformazioni Srl</HT>, alumīnija ražotājam, kas atrodas Sardīnijā (Itālija), saskaņā ar <DATE ISO="19951219">1995. gada 19. decembra</DATE> ministrijas dekrētu (<HT TYPE="ITALIC">GURI</HT> Nr. 39, 1996. gada 16. februāris, 8. lpp.; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>1995. gada dekrēts<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>). Šim attiecināšanas pasākumam bija jābūt pagaidu rakstura un jābeidzas vai nu līdz ar iepriekš minēto starpsavienojumu ieviešanu ekspluatācijā, vai uzlabošanu, vai arī vēlākais <DATE ISO="20070630">2007. gada 30. jūnijā</DATE>.</TXT></NP><NP><NO.P>4</NO.P><TXT>Ir svarīgi precizēt, ka 1995. gada dekrēts iekļāvās <HT TYPE="ITALIC">Alumix SpA</HT> privatizācijas kontekstā. Saistībā ar šo privatizāciju ir ticis pieņemts Komisijas paziņojums, kas adresēts pārējām dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām saskaņā ar [EKL 88]. panta 2. punktu, attiecībā uz Itālijas valdības piešķirto valsts atbalstu par labu <HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT>, kurš paziņots Itālijas Republikai un publicēts <DATE ISO="19961001">1996. gada 1. oktobrī</DATE> (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="288" PAGE.FIRST="4" DATE.PUB="1996">OV C 288, 4. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/><HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> lēmums<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>).</TXT></NP><NP><NO.P>5</NO.P><TXT>2004. gada dekrēta 1. panta pirmajā daļā ir paredzēts, ka <HT TYPE="ITALIC">Autorità per l’energia elettrica e il gas</HT> (Itālijas elektroenerģijas un gāzes iestāde, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/><HT TYPE="ITALIC">AEEG</HT><QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>) <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>paplašina tarifa noteikumus, kas paredzēti 2. punktā<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> 1995. gada dekrētā. Šis dekrēts ietver piecus punktus, un diviem pirmajiem no tiem ir nozīme šajā tiesvedībā. Minētā dekrēta 1. punktā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>energoapgādes [tarifu] skala primārā alumīnija ražošanas mērķiem, kas ietverta <DATE ISO="19931214">1993. gada 14. decembra</DATE> Lēmumam Nr. 15 pievienotajā A‑9. tabulā, tiek atcelta no <DATE ISO="19960101">1996. gada 1. janvāra</DATE><QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> un ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>tās vietā tiek piemēroti šim aktam pievienotajā A‑6. tabulā pa diennakts laikiem norādītie tarifi<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>. 1995. gada dekrēta 2. punktā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/><HT TYPE="ITALIC">CIP</HT> <DATE ISO="19920724">1992. gada 24. jūlija</DATE> aktā Nr. 13 un tā vēlākajos grozījumos paredzētais papildnodokļa režīms, kas piemērojams jebkādai apgādei primārā alumīnija ražošanas mērķiem tikai tajā ražotnēs, kuras jau pastāv šā dekrēta stāšanās spēkā dienā, tiks atcelts <DATE ISO="20051231">2005. gada 31. decembrī</DATE><QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>6</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Itālijā elektroenerģijas cenas līmeņus un ar energoapgādi saistītus nosacījumus nosaka <HT TYPE="ITALIC">Comitato interministeriale dei prezzi</HT> (Starpministriju cenu komiteja; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/><HT TYPE="ITALIC">CIP</HT><QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>). Elektroenerģijas tarifs ietver nemainīgo daļu, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>kas atbilst piedāvātājai vai piegādātajai elektroenerģijai<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>, un mainīgo daļu, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>kas ir atkarīga no enerģijas patēriņa<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> (<HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> lēmuma 2.5.1. punkts). Pati šī mainīgā daļa ietver divas komponentus – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>enerģijas cenu<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>termisko papildnodokli<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>. Līdzīgi nemainīgajai daļai – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>enerģijas cena<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> ir paredzēta, lai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>segtu [..] elektroenerģijas ražošanas administratīvās un finansiālās izmaksas<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> (tas pats <HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> lēmuma punkts), savukārt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>termiskais papildnodoklis<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>ir piesaistīts elektroenerģijas ražošanai izmantojamā kurināmā izmaksām un vietējās vai ārvalsts izcelsmes elektroenerģijas iegādes izmaksām<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> (tas pats <HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> lēmuma punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>7</NO.P><TXT>Nemainīgā daļa un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>enerģijas cena<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> <HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> lēmuma pieņemšanas brīdī bija noteiktas ar <HT TYPE="ITALIC">CIP</HT> Lēmumu Nr. 45/1990, bet <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>termiskais papildnodoklis<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> – ar Lēmumu Nr. 26/1989. Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">CIP</HT> Lēmumu Nr. 13/1992 <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/>termiskais papildnodoklis<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> attiecībā uz sākotnējās kausēšanas alumīnija ražošanu lietuvē,<?PAGE NO="3"?> kas atrodas Portovesmes pašvaldības teritorijā Sardīnijā, tika samazināts par divām trešdaļām – no ITL 26,6 (Itālijas liras) par kilovatu stundā līdz ITL 8,8. Šis tarifs (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>pirms<HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> tarifs<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>) bija noteikts pirms lēmumiem, ko Itālijas iestādes pieņēmušas saistībā ar <HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> privatizāciju, attiecībā uz elektroenerģijas tarifiem, kas piemērojami alumīnija lietuvēm Portovesmes un Fuzīnas [<HT TYPE="ITALIC">Fusina</HT>] (Veneto, Itālija) pašvaldību teritorijā.</TXT></NP><NP><NO.P>8</NO.P><TXT>Šajā ziņā Eiropas Kopienu Komisija ir norādījusi, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>attiecībā uz agrāko elektroenerģijas tarifu, kas bija piemērojams lietuvei Portovesmē saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">CIP</HT> Lēmumu Nr. 13/[1992], ar kuru bija paredzēts termiskā papildnodokļa samazinājums, ir jāsecina, ka šis termiskā papildnodokļa samazinājums ir uzskatāms par valsts atbalstu<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>, jo ar šo lēmumu, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>ko vienpusēji pieņēmusi Itālijas valdība, tika samazinātas šīs lietuves sedzamās izmaksas, nepiešķirot šā pasākuma labumu citām rūpniecības nozarēm citur Itālijā<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> (<HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> lēmuma 4.2. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>9</NO.P><TXT>Pirms<HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> tarifs turpinājumā tika pārbaudīts tādā ziņā, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>vai tas vērsts uz ilgtermiņa reģionālās attīstības mērķi EKL 92. panta 3. punkta [a) apakšpunkta] izpratnē<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> (<HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> lēmuma 4.2. punkts), un ņemot vērā, ka šie preferenciālie tarifi ir tikuši atcelti no <DATE ISO="19960101">1996. gada 1. janvāra</DATE>. Komisija secināja, ka <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>kapitāla ieguldījumi, iesaldēto parādu maksāšana un [pirms<HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> tarifs bija uzskatāmi] tātad par EKL 92. panta 3. punkta [a) un c) apakšpunktā] paredzētajām atkāpēm<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> (<HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> lēmuma 5. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>10</NO.P><TXT>Saistībā ar <HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> privatizāciju (kurā lielākā daļa <HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> grupas aktīvu tika nodotas <HT TYPE="ITALIC">Alcoa Italia SpA</HT>, kas šī procesa iznākumā kļuvusi par <HT TYPE="ITALIC">Alcoa Trasformazioni</HT>) Itālijas likumdevējs veica vairākus pasākumus, no kuriem daži attiecās uz šai sabiedrībai piemērojamo elektroenerģijas tarifu samazināšanu. Šajā sakarā ir tikuši apstiprināti trīs dažādi tarifi: viens rūpnīcai Portovesmē un divi pārējie – rūpnīcai Fuzīnā. Attiecībā uz šīm divām rūpnīcām tarifs ietvēra elektroenerģijas ražošanas robežizmaksas attiecīgajā reģionā, t.i., ITL 36 par kilovatu stundā rūpnīcai Portovesmē un ITL 39 par kilovatu stundā rūpnīcai Fuzīnā, šai bāzes likmei pieskaitot papildu fiksētās izmaksas.</TXT></NP><NP><NO.P>11</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> lēmuma 2.5.2. punkta ceturtajā daļā ietvertajā tabulā ir norādīts tarifs, kas bija piemērojams lietuvei Portovesmē 1996.–2005. gadā. Savukārt attiecībā uz Fuzīnas lietuves apgādi pastāvēja divi dažādi līgumi; pirmais līgums bija noslēgts starp <HT TYPE="ITALIC">Ente nazionale per l’energia elettrica</HT> (<HT TYPE="ITALIC">ENEL</HT>) un <HT TYPE="ITALIC">SAVA</HT>, uzņēmumu, ko iegādājusies <HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT>, un otrajā līgumā bija noteikts tarifs, kas bija aprēķināts, par pamatu ņemot ražotās elektroenerģijas vidējās robežizmaksas, t.i., ITL 39 par kilovatu stundā. Pirmais un trešais tarifs <HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> lēmuma pieņemšanas datumā bija uzskatāmi par jaunākajām izmaiņām preferenciālajos elektroenerģijas tarifos (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/><HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> tarifs<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>).</TXT></NP><NP><NO.P>12</NO.P><TXT>Pirmajā gadījumā, kas attiecas uz rūpnīcu Portovesmē, Komisija secināja:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>Pašreizējos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">ENEL</HT> demonstrē normālo komercuzņēmuma rīcību, un [..] tās piemērotais tarifs nav uzskatāms par valsts atbalstu [EKL] 92. panta 1. punkta izpratnē<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> (<HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> lēmuma 4.2. punkts).</P></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>13</NO.P><TXT>Otrajā gadījumā – saistībā ar Fuzīnas rūpnīcu – tā piemēroja līdzīgu argumentāciju attiecībā uz trešo tarifu, kas aprēķināts, par pamatu ņemot ražotās elektroenerģijas vidējās robežizmaksas.</TXT></NP><NP><NO.P>14</NO.P><TXT>Visbeidzot attiecībā uz to pašu rūpnīcu, bet saistībā ar līgumu starp <HT TYPE="ITALIC">ENEL</HT> un <HT TYPE="ITALIC">SAVA</HT> (otrais tarifs) Komisija norādīja, ka tas ir normāls komerciāls darījums un ka vienreizējā maksājuma vietā samaksa par piecām hidroelektrostacijām un attiecīgo tīklu ir tikusi sadalīta uz vairākiem gadiem, to veicot elektroapgādes formā.</TXT></NP><NP><NO.P>15</NO.P><TXT>Tādējādi Komisija uzskatīja, ka šie trīs tarifi, tostarp <HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> tarifs, neietver <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>nekādu valsts atbalsta elementu [EKL] 92. panta 1. punkta izpratnē<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> (<HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> lēmuma 4.2. punkta pēdējā daļa).</TXT></NP><NP><NO.P>16</NO.P><TXT>No 2004. gada dekrēta izrietošā preferenciālā tarifa ieviešanai, kā noteikts minētā dekrēta 2. un nākamajos punktos, bija nepieciešams, lai <HT TYPE="ITALIC">AEEG</HT> šajā ziņā pieņemtu attiecīgo lēmumu.</TXT></NP><?PAGE NO="4"?><NP><NO.P>17</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">AEEG</HT> pieņēma <DATE ISO="20040705">2004. gada 5. jūlija</DATE> Lēmumu Nr. 110/04, izvirzot preferenciālā tarifa piešķiršanai nosacījumu par paziņošanas procedūras pozitīvo iznākumu valsts atbalsta tiesību normu izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>18</NO.P><TXT>Tomēr izrādījās, ka Itālijas iestādes nav veikušas minēto paziņošanu un ka [tikai] pēc tam, kad Komisija bija ieguvusi informāciju no preses rakstiem, tā ar <DATE ISO="20040122">2004. gada 22. janvāra</DATE> un 19. marta vēstulēm pieprasīja Itālijas Republikai sniegt paskaidrojumus par attiecīgajiem pasākumiem. Ar <DATE ISO="20040209">2004. gada 9. februāra</DATE>, 9. jūnija un 20. septembra vēstulēm šī dalībvalsts sniedza Komisijai precizējumus, tostarp attiecībā uz 2004. gada dekrētu, informēja <HT TYPE="ITALIC">AEEG</HT> par kontekstu, kādā tika sniegta šī informācija, un deva tai norādījumus īstenot minēto dekrētu, kas arī tika izdarīts ar <DATE ISO="20040809">2004. gada 9. augusta</DATE> Lēmumu Nr. 148/04.</TXT></NP><NP><NO.P>19</NO.P><TXT>Ar lēmumu, kas Itālijas Republikai paziņots ar <DATE ISO="20041116">2004. gada 16. novembra</DATE> vēstuli, Komisija uzsāka EKL 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru par valsts atbalstu C 38/2004 (ex NN 58/04) - Atbalsts uzņēmumam <HT TYPE="ITALIC">Portovesme Srl</HT> (kopsavilkums - <REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="030" PAGE.FIRST="7" DATE.PUB="2005">OV 2005, C 30, 7. lpp.</REF.DOC.OJ>).</TXT></NP><NP><NO.P>20</NO.P><TXT><DATE ISO="20041217">2004. gada 17. decembrī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">AEEG</HT> informēja Itālijas ražošanas darbību ministru par to, ka, ņemot vērā minēto lēmumu, tā pārtrauc 2004. gada dekrētā paredzētā režīma piemērošanu pirms termiņa beigām.</TXT></NP><NP><NO.P>21</NO.P><TXT>No informācijas, ko administratīvā procesa laikā sniegusi Itālijas Republika, izriet, ka minētā režīma piemērošanas ietvaros par elektroenerģiju, kas patērēta laikposmā no 2004. gada aprīļa līdz oktobrim, prasītāja saņēma no publisko tiesību iestādes <HT TYPE="ITALIC">Cassa Conguaglio per il settore elettrico</HT> (Itālijas elektroenerģijas sektora izlīdzināšanas fonds) maksājumus par kopējo summu EUR 12 845 892,82 apmērā, kas veido kompensāciju, kura aprēķināma, starpību starp prasītājas elektroenerģijas piegādātāja noteikto cenu un valsts noteikto preferenciālo tarifu reizinot ar patērētās elektroenerģijas daudzumu.</TXT></NP><NP><NO.P>22</NO.P><TXT>Tomēr <DATE ISO="20050314">2005. gada 14. martā</DATE> Itālijas iestādes pieņēma Dekrētlikumu Nr. 35 (<HT TYPE="ITALIC">GURI</HT> Nr. 111, <DATE ISO="20050514">2005. gada 14. maijs</DATE>, 4. lpp.), kas pēc grozīšanas tika pārveidots pār likumu saskaņā ar <DATE ISO="20050514">2005. gada 14. maija</DATE> Likumu Nr. 80 (<HT TYPE="ITALIC">GURI</HT> kārtējais papildinājums Nr. 91, <DATE ISO="20050514">2005. gada 14. maijs</DATE>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/>2005. gada likums<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>).</TXT></NP><NP><NO.P>23</NO.P><TXT>Saskaņā ar 2005. gada likuma 11. panta 12. punktu prasītājai piešķirta preferenciālā tarifa darbība tika pagarināta līdz <DATE ISO="20101231">2010. gada 31. decembrim</DATE>. Tomēr, lai gan ne 2004. gada dekrēts, ne 2005. gada likuma 11. panta 11. punkts, kas attiecas uz preferenciālo tarifu par labu <HT TYPE="ITALIC">Alcoa Trasformazioni</HT>, nav tikuši paziņoti Komisijai, šī paša likuma 11. panta 12. punkts tika paziņots Komisijai saskaņā ar EKL 88. panta 3. punktu <DATE ISO="20051123">2005. gada 23. novembrī</DATE>, pēc tam 28. novembrī nosūtot papildu vēstuli.</TXT></NP><NP><NO.P>24</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20051222">2005. gada 22. decembra</DATE> vēstuli Komisija pieprasīja Itālijas Republikai sniegt papildu informāciju, kas tai tikusi sniegta ar <DATE ISO="20060303">2006. gada 3. marta</DATE> vēstuli.</TXT></NP><NP><NO.P>25</NO.P><TXT>Ar lēmumu, kas Itālijas Republikai paziņots ar <DATE ISO="20060426">2006. gada 26. aprīļa</DATE> vēstuli, Komisija uzsāka EKL 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru par valsts atbalstu C 13/06 (ex NN 587/05) - Preferenciāli elektrības tarifi energoietilpīgām rūpniecības nozarēm Sardīnijā (kopsavilkums - <REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="145" PAGE.FIRST="8" DATE.PUB="2006">OV C 145, 8. lpp.</REF.DOC.OJ>).</TXT></NP><NP><NO.P>26</NO.P><TXT><DATE ISO="20060822">2006. gada 22. augustā</DATE> Komisija pieprasīja sniegt papildu precizējumus, ko Itālijas Republika sniedza ar <DATE ISO="20060928">2006. gada 28. septembra</DATE> vēstuli.</TXT></NP><NP><NO.P>27</NO.P><TXT>Tā kā 2005. gada likuma 11. panta 12. punktā paredzētā režīma piemērošana bija pakļauta nosacījumam par Komisijas atļauju, ņemot vērā minēto paziņošanu, šis režīms nav ticis īstenots.</TXT></NP><NP><NO.P>28</NO.P><TXT><DATE ISO="20081029">2008. gada 29. oktobrī</DATE> Komisija nolēma 2004. gada dekrētā noteiktā preferenciālā tarifa pārbaudi veikt atsevišķi attiecībā uz, pirmkārt, <HT TYPE="ITALIC">Alcoa Trasformazioni</HT> un, otrkārt, jaunajiem šī tarifa saņēmējiem, tostarp prasītāju.</TXT></NP><?PAGE NO="5"?><NP><NO.P>29</NO.P><TXT>Pēc sarakstes starp Komisiju un Itālijas Republiku ir kļuvis skaidrs, ka <HT TYPE="ITALIC">Alcoa Trasformazioni</HT> piešķirtais preferenciālais tarifs īstenībā nebija pagarināts ar 2004. gada dekrētu, jo to joprojām reglamentēja 1995. gada dekrēts, līdz stājas spēkā 2005. gada likuma 11. panta 11. punkts.</TXT></NP><NP><NO.P>30</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20010223">2001. gada 23. februāra</DATE> Lēmumu 2011/746/ES par Itālijas piešķirto valsts atbalstu uzņēmumiem <HT TYPE="ITALIC">Portovesme Srl</HT>, <HT TYPE="ITALIC">ILA SpA</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Eurallumina SpA</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Syndial SpA</HT> (valsts atbalsta pasākumi C 38/B/04 (ex NN 58/04) un C 13/06 (ex N 587/05)) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="309" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2001">OV L 309, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/>apstrīdētais lēmums<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/>) Komisija, pirmkārt, attiecībā uz atbalstu, kas tās ieskatā izriet no 2005. gada likuma 11. panta 12. punkta, secināja, ka tas nav saderīgs ar iekšējo tirgu, un līdz ar to aizliedza Itālijas Republikai to īstenot un, otrkārt, attiecībā uz atbalstu, kas tās skatījumā izriet no 2004. gada dekrēta, secināja, kas tas arī nav saderīgs ar iekšējo tirgu, un tādēļ uzdeva Itālijas Republikai veikt tā atgūšanu no atbalsta saņēmējiem.</TXT></NP><NP><NO.P>31</NO.P><TXT>Apstrīdētais lēmums tika paziņots prasītājai <DATE ISO="20110331">2011. gada 31. martā</DATE>.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi</HT></P></TI></TITLE><P>[..]</P><NP><NO.P>39</NO.P><TXT>Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>galvenokārt – pilnībā vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/>saprātīgā mērā<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu;</P></ITEM><ITEM><P>pakārtoti, atcelt minēto lēmumu daļā, kurā uzdots atmaksāt konkrēto atbalstu;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP><NP><NO.P>40</NO.P><TXT>Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>prasību noraidīt;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Juridiskais pamatojums</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par pieņemamību</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>41</NO.P><TXT>Savos galvenokārt izvirzītajos prasījumos prasītāja lūdz Vispārējo tiesu vispirms pilnībā atcelt apstrīdēto lēmumu, bet tad, ja tas netiks darīts, daļēji atcelt šo lēmumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0034" ID="QS0034"/>saprātīgā mērā<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/>. Savos pakārtoti izvirzītajos prasījumos tā lūdz Vispārējo tiesu atcelt apstrīdēto lēmumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0035" ID="QS0035"/>daļā, kurā uzdots atmaksāt konkrēto atbalstu<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>42</NO.P><TXT>Tomēr pēc tam, kad tiesas sēdē Vispārējā tiesa bija aicinājusi prasītāju precizēt tās prasījumu apjomu, prasītāja norādīja, ka tās prasījumi ir jāsaprot tādējādi, ka tie ietver tikai lūgumu atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tas attiecas uz prasītāju, un šis apstāklis ir norādīts tiesas sēdes protokolā.</TXT></NP><NP><NO.P>43</NO.P><TXT>Šie precizējumi liek atzīt prasību par pieņemamu, ciktāl prasītāja lūdz galvenokārt atcelt apstrīdēto lēmumu daļā, kas attiecas uz viņu, un, pakārtoti, atcelt šo pašu lēmumu daļā, kurā tai noteikts pienākums atmaksāt piešķirto atbalstu.</TXT></NP><?PAGE NO="6"?><NP><NO.P>44</NO.P><TXT>Tomēr, runājot par lūgumu apstrīdēto lēmumu atcelt daļēji <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0036" ID="QS0036"/>saprātīgā mērā<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>, ir jāatgādina, ka tad, kad Eiropas Savienības tiesā ir celta prasība atcelt kādu LESD 263. pantā minēto tiesību aktu, tās kompetencē ir vienīgi pārbaudīt apstrīdētā tiesību akta tiesiskumu (Tiesas <DATE ISO="19990708">1999. gada 8. jūlija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-5/93 P" PAGE.ECR="I-4695" YEAR="1999">C-5/93 P <HT TYPE="ITALIC">DSM</HT>/Komisija, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-4695. lpp.</REF.DOC.ECR>, 36. punkts, un Vispārējās tiesas <DATE ISO="20090609">2009. gada 9. jūnija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="T-152/06" PAGE.ECR="II-1517" YEAR="2009">T-152/06 <HT TYPE="ITALIC">NDSHT</HT>/Komisija, Krājums, II-1517. lpp.</REF.DOC.ECR>, 73. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>45</NO.P><TXT>Ja kāda no LESD 263. panta otrajā daļā minētajiem iemesliem dēļ tiek konstatēts prettiesiskums, tiesai tātad minētais tiesību akts ir jāatceļ attiecīgā gadījumā pilnībā vai daļēji – atkarībā no minētā prettiesiskuma rakstura un apjoma – un nav atļauts lemt par šo atcelšanu vai mainīt tās apjomu tādu apsvērumu dēļ, kas attiecas uz taisnīgumu vai lietderīgumu (šajā ziņā skat. pēc analoģijas Vispārējās tiesas <DATE ISO="20051025">2005. gada 25. oktobra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="CST" NO.CASE="T-50/04" PAGE.ECR="II-1499" PAGE.SUM="I-A-339" YEAR="2005">T-50/04 <HT TYPE="ITALIC">Micha</HT>/Komisija, Krājums-CDL, I-A-339. un II-1499. lpp.</REF.DOC.ECR>, 46. punkts), t.i., tādu apsvērumu dēļ, uz kuriem, šķiet, atsaucas prasītāja, lietojot izteicienu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0037" ID="QS0037"/>saprātīgā mērā<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>46</NO.P><TXT>Līdz ar to prasība ir pieņemama, izņemot prasītājas galvenokārt izvirzītā prasījuma otro daļu, kurā lūgts apstrīdēto lēmumu atcelt daļēji <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0038" ID="QS0038"/>saprātīgā mērā<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par lietas būtību</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>47</NO.P><TXT>Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza vienpadsmit pamatus.</TXT></NP><NP><NO.P>48</NO.P><TXT>Pirmais prasības pamats ir par tiesiskās noteiktības principa, tiesiskās paļāvības aizsardzības principa un Padomes <DATE ISO="19990322">1999. gada 22. marta</DATE> Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [LESD 108. panta] piemērošanai (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="083" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1999">OV L 83, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), 4., 7., 10. un 14. panta pārkāpumu; otrais pamats par šai lietai piemērojamā tiesiskā regulējuma kļūdainu un nepilnīgu izklāstu un no tā izrietošo Komisijas rūpības un objektivitātes pienākuma pārkāpumu; trešais pamats ir par vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">Alcoa Trasformazioni</HT> un prasītāju; ceturtais pamats ir par valsts atbalsta neesamību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē; piektais pamats ir saistīts ar apstākli, ka Komisija apstrīdētā lēmuma pieņemšanā esot balstījusies uz nepareizām premisām; sestais pamats ir par konkrētā atbalsta pastāvošu raksturu; septītais pamats ir par tā saderību ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0039" ID="QS0039"/>kopējo tirgu<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>; astotais pamats ir par EKL 2., 3., 5. un 12. panta, kā arī vienlīdzīgas attieksmes principa un samērīguma principa pārkāpumu; devītais pamats ir par LESD 174. panta un Amsterdamas līguma, kas groza Līgumu par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu dibināšanas līgumus un dažus ar tiem saistītus aktus, nobeiguma aktam pievienotās 30. deklarācijas par reģioniem, kas atrodas uz salām (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="340" PAGE.FIRST="136" DATE.PUB="1997">OV 1997, C 340, 136. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0040" ID="QS0040"/>Deklarācija par reģioniem, kas atrodas uz salām<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>), pārkāpumu; desmitais pamats ir par LESD 107. panta 3. punkta a)–c) apakšpunkta un Pamatnostādņu par valstu reģionālo atbalstu (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="074" PAGE.FIRST="9" DATE.PUB="1998">OV 1998, C 74, 9. lpp.</REF.DOC.OJ>) pārkāpumu un par to, ka neesot ņemtas vērā Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2007.–2013. gadam (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="054" PAGE.FIRST="13" DATE.PUB="2006">OV 2006, C 54, 13. lpp.</REF.DOC.OJ>), un vienpadsmitais pamats – līdzīgi pirmajam – attiecas uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu.</TXT><P>[..]</P></NP><?PAGE NO="7"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par astoto prasības pamatu – EKL 2., 3., 5. un 12. panta, kā arī vienlīdzīgas attieksmes principa un samērīguma principa pārkāpumu</P></TI></TITLE><P>[..]</P></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par ceturtā prasības pamata devītajā daļā ietverto otro iebildumu, kas attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu saistībā ar konkrētā pasākuma selektīvo raksturu</P></TI></TITLE><P>[..]</P></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par pirmo prasības pamatu, kas attiecas uz tiesiskās noteiktības principa, tiesiskās paļāvības aizsardzības principa un Regulas Nr. 659/1999 4., 7., 10. un 14. panta pārkāpumu, un par vienpadsmito prasības pamatu attiecībā uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu</P></TI></TITLE><P>[..]</P></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par otro prasības pamatu – šai lietai piemērojamā tiesiskā regulējuma kļūdainu un nepilnīgu izklāstu un no tā izrietošo Komisijas rūpības un objektivitātes pienākuma pārkāpumu</P></TI></TITLE><NP><NO.P>80</NO.P><TXT>Prasītāja apgalvo, ka 2004. gada dekrētā un lēmumos, ar kuriem šis dekrēts ticis īstenots, nosakot preferenciālo tarifu, esot radies tarifs, kas ir identisks pirms<HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> tarifam, ko Komisija <HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> lēmumā ir atzinusi par saderīgu ar kopējo tirgu. Prasītāja uzskata, ka tai ir tiesības atsaukties uz šo precedentu, lai apgalvotu, ka atbalsts būtu jāuzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu. Ja tas tā būtu, prasītājai nebūtu pienākuma atmaksāt naudas summas, kas saņemtas atbilstoši minētajam pasākumam. Tas tomēr nozīmē, ka attiecīgā lēmumpieņemšanas prakse ir tiesiska un uz to var atsaukties (jo Komisijai nav saistoša tās agrāka lēmumpieņemšanas prakse, bet turpretim ir saistošs vienlīdzīgas attieksmes princips attiecībā uz vienu un to pašu atbalstu).</TXT></NP><NP><NO.P>81</NO.P><TXT>Prasītāja savu vērtējumu pamato ar šādu argumentāciju: 2004. gada dekrēta 1. panta pirmajā daļā ir atsauce uz 1995. gada dekrēta 2. punktu, kurā savukārt ir atsauce uz <HT TYPE="ITALIC">CIP</HT> Lēmumu Nr. 13/92. Taču minētajā lēmumā esot noteikts, it īpaši attiecībā uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0041" ID="QS0041"/>termisko papildnodokli<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>, pirms<HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> tarifs. Tātad tieši šis tarifs, kas 1996. gada atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu, esot ticis piemērots prasītājai 2004. gadā, kas, tās ieskatā, loģiski nozīmē, ka apstrīdētais lēmums šajā ziņā esot prettiesisks.</TXT></NP><NP><NO.P>82</NO.P><TXT>Otro prasītājas prasības pamatu nevar apmierināt.</TXT></NP><NP><NO.P>83</NO.P><TXT>Vispirms ir jāuzsver, ka saistībā ar <HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> privatizāciju Itālijas Republika ir uzņēmusies attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">Alcoa Italia</HT> saistības ievērot <HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> tarifu (šī pēdējā pat bija tiesīga saskaņā ar līgumu apturēt iepriekš minēto rūpnīcu darbību, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0042" ID="QS0042"/>ja trīs mēnešus vai ilgāku laiku, kas iekļaujas sešu mēnešu laikposmā, elektroenerģijas tarifi par vismaz 5 % pārsniedz paredzētos tarifus<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/> (<HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> lēmuma 2.7. punkts), un līdz ar to tad, kad tika pieņemts 1995. gada dekrēts, tajā tikuši pārņemti <HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> tarifa raksturlielumi, kā to tiesas sēdē apstiprinājusi Komisija. 1996. gadā pieņemtais <HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> lēmums tātad to apstiprina netieši.</TXT></NP><NP><NO.P>84</NO.P><TXT>Kā atgādināts šā sprieduma 6.–15. punktā, preferenciālajam tarifam, ko Komisija apstiprināja <HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> lēmumā, īstenībā piemīta daudzveidība, proti, vispirms sākotnējais tarifs, ko <HT TYPE="ITALIC">ENEL</HT> piešķīra <HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> tostarp saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">CIP</HT> Lēmumu Nr. 13/1992 (pirms<HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> tarifs), un pēc tam tarifi, kas tikuši piešķirti <HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> saistībā ar tās privatizāciju un kas tikuši pagarināti ar 1995. gada dekrētu par labu galvenajam grupas <HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> iegādātājam, t.i., <HT TYPE="ITALIC">Alcoa Italia</HT>, kas kļuva par <HT TYPE="ITALIC">Alcoa Trasformazioni</HT> (<HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> tarifs).</TXT></NP><NP><NO.P>85</NO.P><TXT>Turpinājumā ir jānorāda, ka, lai gan no formālā viedokļa ir taisnība, ka 2004. gada dekrētā ir atsauce uz 1995. gada dekrēta 2. punktu, tomēr, kā pamatoti norāda Komisija, tas nevar tikt lasīts atsevišķi no minētā dekrēta 1. punkta. Saskaņā ar minēto 1. punktu, kā atgādināts šā sprieduma 5. punktā, specifiskais primārā alumīnija ražošanai paredzētais cenu režīms, kas bija noteikts <HT TYPE="ITALIC">CIP</HT> Lēmumam Nr. 15/93 pievienotajā A‑9. tabulā, tika atcelts no <DATE ISO="19960101">1996. gada 1. janvāra</DATE>, to aizstājot ar režīmu, kurā bija paredzēti pa diennakts laikiem norādītie tarifi, minētajam lēmumam pievienotajā A‑6. tabulā, ar to negrozot saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">CIP</HT> Lēmumu Nr. 13/92 definēto <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0043" ID="QS0043"/>termisko papildnodokli<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/>.</TXT></NP><?PAGE NO="8"?><NP><NO.P>86</NO.P><TXT>Tātad gan pirms<HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> tarifā, gan <HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> tarifā vairāku elementu, kas ļāva tos noteikt, starpā bija ietverts samazinātais <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0044" ID="QS0044"/>termiskais papildnodoklis<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/>, vienīgais elements, kas bija ņemams vērā, nosakot galīgo elektroenerģijas cenu, kā definēts <HT TYPE="ITALIC">CIP</HT> Lēmumā Nr. 13/92.</TXT></NP><NP><NO.P>87</NO.P><TXT>Tātad prasītājai bija piemērojams nevis pirms<HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> tarifs vai arī <HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> tarifs, bet gan no 1995. gada dekrēta izrietošais režīms, kāds tas tika attīstīts laikā līdz 2004. gadam. Tātad 2004. gadā minētā tarifa attiecināšanai uz citiem saņēmējiem saskaņā ar 2004. gada dekrētu nebija tāds pats priekšmets kā 1996. gadā, kad tika pieņemts <HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> lēmums.</TXT></NP><NP><NO.P>88</NO.P><TXT>Tādēļ otrais prasības pamats ir noraidāms, tostarp attiecībā uz prasību par Komisijas objektivitāti, jo tā izrādīja vienādu attieksmi pret prasītāju un <HT TYPE="ITALIC">Alcoa Trasformazioni</HT> kopš jauno pasākumu (proti, 2004. gada dekrēts un 2005. gada likums) veikšanas, un šo jautājumu Vispārējā tiesa plašāk iztirzās, atbildot uz trešo prasības pamatu.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par trešo prasības pamatu – vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">Alcoa Trasformazioni</HT> un prasītāju</P></TI></TITLE><NP><NO.P>89</NO.P><TXT>Trešajā prasības pamatā prasītāja apgalvo, ka Komisija Lēmumā 2010/460 uzskatīja, ka par labu <HT TYPE="ITALIC">Alcoa Trasformazioni</HT> piešķirtais preferenciālais tarifs bija prettiesisks tikai attiecībā uz laikposmu pēc <DATE ISO="20051231">2005. gada 31. decembra</DATE>, kas šīs iestādes ieskatā bija <HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> lēmuma darbības termiņa beigu datums. Taču prasītāja uzskata, ka, tā kā par labu <HT TYPE="ITALIC">Alcoa Trasformazioni</HT> piemērotais tarifs un tarifs, kas bija piemērojams prasītājai no <HT TYPE="ITALIC">AEEG</HT> Lēmuma Nr. 148/04 spēkā stāšanās datuma, esot identiski (saskaņā ar 1995. gada dekrētu un pēc tam – kā apgalvo prasītāja – 2004. gada dekrētu attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">Alcoa Trasformazioni</HT> un tikai saskaņā ar 2004. gada dekrētu attiecībā uz to), atšķirīga attieksme neesot attaisnota ne attiecībā uz konstatējumu par atbalsta prettiesiskumu, ne arī attiecībā uz pieprasījumu atmaksāt kompensāciju, kas saņemta atbilstoši 2004. gada dekrētam.</TXT></NP><NP><NO.P>90</NO.P><TXT>Ir jānorāda, ka šādam pamatam nevar piekrist. Saskaņā ar judikatūru vienlīdzīgas attieksmes princips prasa, lai līdzīgas situācijas netiktu aplūkotas atšķirīgi un dažādas situācijas netiktu aplūkotas vienādi, ja vien šādai attieksmei nav objektīva attaisnojuma (skat. Tiesas <DATE ISO="20061026">2006. gada 26. oktobra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-248/04" PAGE.ECR="I-10211" YEAR="2006">C-248/04 <HT TYPE="ITALIC">Koninklijke Coöperatie Cosun</HT>, Krājums, I-10211. lpp.</REF.DOC.ECR>, 72. punkts un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP><NP><NO.P>91</NO.P><TXT>Konkrētajā gadījumā <HT TYPE="ITALIC">Alcoa Trasformazioni</HT> un prasītājas tiesiskā situācija no paša sākuma nebija līdzīga: <HT TYPE="ITALIC">Alcoa Trasformazioni</HT> bija piemērojams preferenciālais tarifs, ko Komisija apstiprināja <HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> lēmumā un kas tai vēlāk tika pagarināts, savukārt prasītāja ir jauns šī tarifa saņēmējs saskaņā ar 2004. gada dekrētu, kurš faktiski nav ticis piemērots <HT TYPE="ITALIC">Alcoa Trasformazioni</HT>. Turklāt 2005. gada likumā ir ietvertas divas dažādas tiesību normas, no kurām viena, t.i., 11. panta 11. punkts, kas attiecās uz <HT TYPE="ITALIC">Alcoa Trasformazioni</HT>, netika paziņota Komisijai un otra, t.i., 11. panta 12. punkts, kas attiecās uz jaunajiem preferenciālā tarifa saņēmējiem, tika pienācīgi paziņota Komisijai. Ar šiem atšķirīgajiem apstākļiem turklāt pietiek, lai pamatotu Komisijas izvēli nodalīt lietu izskatīšanu atkarībā no tā, vai tās attiecas uz sākotnējo preferenciālā tarifa saņēmēju vai jaunajiem tā saņēmējiem.</TXT></NP><NP><NO.P>92</NO.P><TXT>Turpretim saistībā ar preferenciālo tarifu, kāds tas kļuvis pēc grozījumiem, abu sabiedrību situācija bija viena un tā pati un Komisija pret tām uzturējās vienādi, abos gadījumos atzīstot minēto tarifu par nesaderīgu valsts atbalstu un tādēļ uzdodot atmaksāt atbalstu.</TXT></NP><NP><NO.P>93</NO.P><TXT>Ir taisnība, ka, tā kā apstrīdētajā lēmumā preferenciālais tarifs pēc <DATE ISO="20051231">2005. gada 31. decembra</DATE> ir uzskatīts par prettiesisku un tā kā tas ir identisks tarifam, kas bija piemērojams tieši pirms minētā datuma, prasītājai ir pamats apgalvot, ka Komisijai būtu bijis jāiejaucas laicīgāk, ņemot vērā būtiskas izmaiņas sākotnēji piešķirtā atbalsta raksturā. Turklāt ir jānorāda, ka Komisija atzīst, ka <HT TYPE="ITALIC">Alcoa Trasformazioni</HT> to grozījumu dēļ, kas attiecībā uz preferenciālā tarifa noteikšanu un samaksu tai veikti sākotnējā perioda<?PAGE NO="9"?> (1995–2005) beigās un, konkrētāk, 2004. un 2005. gadā, varētu būt saņēmusi prettiesisku valsts atbalstu (tas turklāt pilnībā atbilst Lēmumam 2010/460 un apstāklim, ka preferenciālā tarifa pagarināšana ir tikusi uzskatīta par tādu, kas veido šādu atbalstu).</TXT></NP><NP><NO.P>94</NO.P><TXT>Tomēr atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai vienlīdzīgas attieksmes princips ir jāsaskaņo ar tiesiskuma principa ievērošanu, kas nozīmē, ka neviens savā labā nevar atsaukties uz prettiesiskumu, kurš ir pieļauts cita labā (šajā ziņā skat. Tiesas <DATE ISO="19841009">1984. gada 9. oktobra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="188/83" PAGE.ECR="3465" YEAR="1984">188/83 <HT TYPE="ITALIC">Witte</HT>/Parlaments, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 3465. lpp.</REF.DOC.ECR>, 15. punkts; <DATE ISO="19850704">1985. gada 4. jūlija</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="134/84" PAGE.ECR="2225" YEAR="1985">134/84 <HT TYPE="ITALIC">Williams</HT>/Revīzijas palāta, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 2225. lpp.</REF.DOC.ECR>, 14. punkts, un <DATE ISO="20111110">2011. gada 10. novembra</DATE> spriedumu apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-259/10+C-260/10" PAGE.ECR="I-10947" YEAR="2011">C-259/10 un C-260/10 <HT TYPE="ITALIC">The Rank Group</HT>, Krājums, I-10947. lpp.</REF.DOC.ECR>, 62. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>95</NO.P><TXT>Trešais pamats līdz ar to ir jānoraida.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par ceturto prasības pamatu – valsts atbalsta neesamību LESD 107. panta 1. punkta izpratnē</P></TI></TITLE><P>[..]</P></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par piekto prasības pamatu – apstākli, ka Komisija apstrīdētā lēmuma pieņemšanā esot balstījusies uz nepareizām premisām</P></TI></TITLE><P>[..]</P></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par sesto prasības pamatu – konkrētā atbalsta pastāvošu raksturu</P></TI></TITLE><NP><NO.P>112</NO.P><TXT>Ir jāatgādina, ka par jaunu atbalstu, kas saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu ir jāpaziņo, uzskata pasākumus, ar kuriem paredz izveidot vai grozīt atbalstu, turklāt grozījumi var attiekties uz pastāvošu atbalstu vai arī uz Komisijai paziņotiem sākotnējiem projektiem (Tiesas <DATE ISO="19841009">1984. gada 9. oktobra</DATE> spriedums apvienotajās lietās <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="91/83+127/83" PAGE.ECR="3435" YEAR="1984">91/83 un 127/83 <HT TYPE="ITALIC">Heineken Brouwerijen</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 3435. lpp.</REF.DOC.ECR>, 17. un 18. punkts, un <DATE ISO="19940809">1994. gada 9. augusta</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-44/93" PAGE.ECR="I-3829" YEAR="1994">C-44/93 <HT TYPE="ITALIC">Namur-Les assurances du crédit</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-3829. lpp.</REF.DOC.ECR>, 13. punkts).</TXT></NP><NP><NO.P>113</NO.P><TXT>Konkrētajā gadījumā ir skaidri pierādīts, ka atbalsts ir jauns.</TXT></NP><NP><NO.P>114</NO.P><TXT>Pirmkārt, kopš <HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> tarifa pieņemšanas notikušās ekonomiskās un juridiskās izmaiņas liecina par pāreju no piegādātāja cenas uz tarifu, ko subsidē Itālijas Republika. <HT TYPE="ITALIC">Alumix</HT> tarifa gadījumā noteiktā cena bija pielīdzināma atlaidei, ko minētais piegādātājs, pat ja tas atrodas monopola stāvoklī (<HT TYPE="ITALIC">ENEL</HT>), piešķir vienam no tā lielākajiem klientiem, savukārt apstrīdētajā lēmumā aplūkotie pasākumi ietver cenas samazinājumu, ko nosaka Itālijas iestādes un kas tiek finansēts no parafiskāla maksājuma, ļaujot kompensēt prasītājai starpību starp tarifu, kas parasti tiek prasīts no uzņēmumiem, un tai atzīto preferenciālo tarifu.</TXT></NP><NP><NO.P>115</NO.P><TXT>Līdz ar to ir jāatzīst, ka izmaiņas, kas notikušas starp preferenciālā tarifa, kurš sākotnēji tika piešķirts <HT TYPE="ITALIC">Alcoa Trasformazioni</HT> saskaņā ar 1995. gada dekrētu, piešķiršanas un noteikšanas kārtību un 2004. gada dekrētā un pēc tam 2005. gada likumā paredzēto piešķiršanas un noteikšanas kārtību, pašas par sevi ļauj secināt, ka runa ir par jaunu atbalstu.</TXT></NP><NP><NO.P>116</NO.P><TXT>Otrkārt, tas tā ir vēl jo vairāk attiecībā uz šādā veidā grozītā atbalsta attiecināšanu uz jaunajiem saņēmējiem, kuri neiekļaujas jau atļautajā atbalsta režīmā, bet kuriem savukārt tiek piešķirts atbalsts, kas pirms tam bija pieejams tikai vienam saņēmējam.</TXT></NP><NP><NO.P>117</NO.P><TXT>Sestais pamats līdz ar to ir jānoraida.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="10"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par septīto prasības pamatu – konkrētā atbalsta saderību ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0045" ID="QS0045"/>kopējo tirgu<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/></P></TI></TITLE><P>[..]</P></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par devīto prasības pamatu – LESD 174. panta un Deklarācijas par reģioniem, kas atrodas uz salām, pārkāpumu</P></TI></TITLE><P>[..]</P></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par desmito prasības pamatu – LESD 107. panta 3. punkta a)–c) apakšpunkta un Pamatnostādņu par valstu reģionālo atbalstu pārkāpumu un par to, ka neesot ņemtas vērā Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2007.–2013. gadam</P></TI></TITLE><P>[..]</P></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>139</NO.P><TXT>Tā kā Komisija ir lūgusi piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā nolēmums prasītājai ir nelabvēlīgs, tai saskaņā ar Reglamenta 87. panta 2. punktu ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu</P><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)</P><P>nospriež:</P></INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">prasību noraidīt;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Portovesme Srl</HT> atlīdzina tiesāšanās izdevumus.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>Gratsias</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Kancheva</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Wetter</P></SIGNATORY><P>Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā <DATE ISO="20141016">2014. gada 16. oktobrī</DATE>.</P><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>