<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-478/19</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62019CJ0478</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:1015">EU:C:2021:1015</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>15</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>15</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20211216">16.12.2021</DATE>. – Apvienotās lietas C‑478/19 un C‑479/19</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">UBS Real Estate</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (otrā palāta)</P><P><DATE ISO="20211216">2021. gada 16. decembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – itāļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Kapitāla brīva aprite</KEYWORD><KEYWORD>Slēgti ieguldījumu fondi</KEYWORD><KEYWORD>Atvērti ieguldījumu fondi</KEYWORD><KEYWORD>Ieguldījumi nekustamajos īpašumos</KEYWORD><KEYWORD>Nodeva par ieraksta veikšanu zemesgrāmatā un nodeva par īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā</KEYWORD><KEYWORD>Nodokļu priekšrocības, kas piešķirtas tikai slēgtiem nekustamo īpašumu ieguldījumu fondiem</KEYWORD><KEYWORD>Atšķirīga attieksme</KEYWORD><KEYWORD>Situāciju salīdzināmība</KEYWORD><KEYWORD>Objektīvi nošķiršanas kritēriji</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Apvienotajās lietās C‑478/19 un C‑479/19</P><P>par lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Corte suprema di cassazione</HT> (Kasācijas tiesa, Itālija) iesniedza ar <DATE ISO="20181221">2018. gada 21. decembra</DATE> lēmumiem un kas Tiesā reģistrēti <DATE ISO="20190619">2019. gada 19. jūnijā</DATE>, tiesvedībās</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">UBS Real Estate Kapitalanlagegesellschaft mbH</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Agenzia delle Entrate,</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (otrā palāta)</P><P>šādā sastāvā: pirmās palātas priekšsēdētājs A. Arabadžijevs [<HT TYPE="ITALIC">A. Arabadjiev</HT>], kas pilda otrās palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši I. Ziemele, T. fon Danvics [<HT TYPE="ITALIC">T. von Danwitz</HT>], P. Dž. Švīrebs [<HT TYPE="ITALIC">P. G. Xuereb</HT>] (referents) un A. Kumins [<HT TYPE="ITALIC">A</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Kumin</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: Dž. Hogans [<HT TYPE="ITALIC">G. Hogan</HT>],</P><P>sekretārs: A. Kalots Eskobars [<HT TYPE="ITALIC">A. Calot Escobar</HT>],</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">UBS Real Estate Kapitalanlagegesellschaft mbH</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">S</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Ricci</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Serpieri</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avvocati</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Itālijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">G. Palmieri</HT>, pārstāve, kurai palīdz <HT TYPE="ITALIC">P. Gentili</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avvocato dello Stato</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">W</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Roels</HT> un <HT TYPE="ITALIC">F</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Tomat</HT>, pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><?PAGE NO="2"?><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20210225">2021. gada 25. februāra</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Šie lūgumi sniegt prejudiciālus nolēmumus ir par EKL 43. un 56. panta (tagad pēc grozījumiem – LESD 49. un 63. pants) interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šie lūgumi ir iesniegti tiesvedībās starp <HT TYPE="ITALIC">UBS Real Estate Kapitalanlagegesellschaft mbH</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/><HT TYPE="ITALIC">UBS Real Estate</HT><QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) un <HT TYPE="ITALIC">Agenzia delle Entrate</HT> (Ieņēmumu dienests, Itālija) par to, ka nodevas par ieraksta veikšanu zemesgrāmatā un nodevas par īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā samazinājums tiek piešķirts tikai slēgtiem ieguldījumu fondiem, bet netiek piešķirts atvērtiem ieguldījumu fondiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Itālijas tiesības</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC"><DATE ISO="19901031">1990. gada 31. oktobra</DATE> Leģislatīvais dekrēts Nr. 347</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="19901031">1990. gada 31. oktobra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">decreto legislativo n. 347</HT> – <HT TYPE="ITALIC">Approvazione del testo unico delle disposizioni concernenti le imposte ipotecaria e catastale</HT> (Leģislatīvais dekrēts Nr. 347 par noteikumiem attiecībā uz nodevu par ieraksta veikšanu zemesgrāmatā un nodevu īpašuma nostiprināšanai zemesgrāmatā) (<DATE ISO="19901127">1990. gada 27. novembra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">GURI</HT> Nr. 277 kārtējais pielikums) – redakcijā, kas piemērojama pamatlietā, – ir paredzēts, pirmām kārtām, ka tādas formalitātes kā ierakstu veikšana, hipotēku nostiprināšana, atjaunošana un atzīmes zemesgrāmatā ir apliekamas ar nodevu par ieraksta veikšanu zemesgrāmatā (<HT TYPE="ITALIC">imposta ipotecaria</HT>). Šīs nodevas bāzi veido nodotā vai ieguldītā nekustamā īpašuma vērtība, un nodevas likme ir 1,6 %.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Otrām kārtām, arī nodeva par nostiprināšanu zemesgrāmatā (<HT TYPE="ITALIC">imposta catastale</HT>) ir reglamentēta šajā <DATE ISO="19901031">1990. gada 31. oktobra</DATE> Leģislatīvajā dekrētā Nr. 347 un tiek piemērota izmaiņām, proti, īpašumtiesību vai citu lietu tiesību uz nekustamo īpašumu, kas ir ierakstītas zemesgrāmatā, maiņai. Šī nodeva, kuras likme ir 0,4 %, ir proporcionāla šī nekustamā īpašuma vērtībai.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Leģislatīvais dekrēts Nr. 58/1998</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT><DATE ISO="19980224">1998. gada 24. februāra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">decreto legislativo n. 58 – Testo unico delle disposizioni in materia di intermediazione finanziaria, ai sensi degli articoli 8 e 21 della legge <DATE ISO="19960206">6 febbraio 1996</DATE>, n. 52</HT> (Leģislatīvais dekrēts Nr. 58, ar ko konsolidē finanšu starpniecības noteikumus saskaņā ar <DATE ISO="19960206">1996. gada 6. februāra</DATE> Likuma Nr. 52 8. un 21. pantu) (<DATE ISO="19980326">1998. gada 26. marta</DATE> <HT TYPE="ITALIC">GURI</HT> Nr. 71 kārtējais pielikums) – redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietas faktiem (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Leģislatīvais dekrēts Nr. 58/1998<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) –, 1. pantā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Definīcijas<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Šajā leģislatīvajā dekrētā piemēro šādas definīcijas:</P><P>[..]</P><?PAGE NO="3"?><P>(k) <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>atvērts fonds<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> ir ieguldījumu fonds, kura dalībnieki ir tiesīgi jebkurā laikā pieprasīt apliecību atpakaļpirkšanu saskaņā ar fonda darbības noteikumiem;</P><P>(l) <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>slēgts fonds<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> ir ieguldījumu fonds, kurā dalībnieki ir tiesīgi prasīt apliecību atpakaļpirkšanu tikai iepriekš noteiktos termiņos [..]</P><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Saskaņā ar šī leģislatīvā dekrēta 36. pantu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Ieguldījumu fondi<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="036.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ieguldījumu fondu pārvalda aktīvu pārvaldes sabiedrība, kas to ir izveidojusi, vai cita aktīvu pārvaldes sabiedrība. Šī pēdējā minētā sabiedrība pārvalda gan fondus, kurus tā pati ir izveidojusi, gan fondus, kurus ir izveidojušas citas sabiedrības.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="036.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Dalību ieguldījumu fondos reglamentē fonda noteikumi. <HT TYPE="ITALIC">Banca d’Italia</HT> [(Itālijas Banka)] pēc apspriešanās ar [<HT TYPE="ITALIC">Commissione Nazionale per le Società e la Borsa (Consob</HT>) (Sabiedrību un biržas valsts komisija, Itālija)] nosaka vispārējos kritērijus papildus 39. panta noteikumiem šo noteikumu izstrādei, kā arī pēdējo minēto minimālo saturu.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="036.006"><NO.PARAG>6.</NO.PARAG><ALINEA>Katrs ieguldījumu fonds vai šā fonda apakšfonds ir neatkarīga manta, kas juridiskos nolūkos ir nošķirta no aktīvu pārvaldes sabiedrības un katra dalībnieka aktīvu pārvaldības, kā arī no visiem citiem īpašumiem, kurus pārvalda šī sabiedrība. [..]<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Saskaņā ar minētā leģislatīvā dekrēta 37. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Ekonomikas un finanšu ministrs ar pēc apspriešanās ar Itālijas Banku un <HT TYPE="ITALIC">Consob</HT> pieņem noteikumus, kuros nosaka vispārējus kritērijus, kas ieguldījumu fondiem ir jāizpilda attiecībā uz:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ieguldījumu mērķi;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>ieguldītāju kategorijām, kurām ir paredzēts apliecību piedāvājums;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>nosacījumiem dalībai atvērtos un slēgtos fondos, it īpaši attiecībā uz ieguldījumu apliecību emisijas un to atpakaļpirkšanas biežumu, minimālo parakstīšanās slieksni, ja tas ir piemērojams, un procedūrām, kas jāievēro;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>attiecīgā gadījumā – minimālo un maksimālo termiņu;</TXT></NP></ITEM></LIST><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>d.<HT TYPE="ITALIC">bis</HT>)</NO.P><TXT>nosacījumiem un kārtību, kas ir piemērojami mantas iegādei vai iemaksām, gan fonda izveidošanas brīdī, gan pēc tā izveidošanas, attiecībā uz fondiem, kuri iegulda tikai vai galvenokārt nekustamajā īpašumā, tiesībās uz nekustamo īpašumu un nekustamā īpašuma sabiedrību nekustamā īpašuma ieguldījumu apliecībās.</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..]</P></ALINEA><?PAGE NO="4"?><PARAG IDENTIFIER="037.002A"><NO.PARAG>2.<HT TYPE="ITALIC">bis</HT></NO.PARAG><ALINEA>1. punktā minētajos noteikumos arī norāda, par kādiem jautājumiem slēgto fondu dalībnieki rīko kopsapulci, lai pieņemtu lēmumus, kas ir saistoši aktīvu pārvaldes sabiedrībai. Sapulcē lemj arī par aktīvu pārvaldes sabiedrības nomaiņu, par pieprasījumu iekļaut sarakstā, ja tas nav paredzēts, un par veiktajām izmaiņām pārvaldības politikā. [..]<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Saskaņā ar šī paša leģislatīvā dekrēta 39. pantu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Fonda noteikumi<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="039.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Noteikumos definē katra ieguldījumu fonda raksturojumu, reglamentē tā darbību, ieceļ attīstītāju sabiedrību, pārvaldītāju, ja tā nav attīstītāja sabiedrība, un turētājbanku, nosaka uzdevumu sadalījumu iepriekš minēto subjektu starpā un reglamentē to un dalībnieku savstarpējās attiecības.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="039.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Noteikumos ir konkrēti jānorāda:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>fonda nosaukums un darbības ilgums;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>nosacījumi dalībai fondā, ieguldījumu apliecību emisijas un dzēšanas nosacījumi, kā arī parakstīšanās uz apliecībām un to atpakaļpirkšanas nosacījumi, kā arī fonda likvidācijas noteikumi;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>struktūras, kuru kompetencē ir ieguldījumu izvēle, un šo ieguldījumu sadalījuma kritēriji;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>īpašuma veids, finanšu instrumenti un citi vērtspapīri, kuros ir iespējams ieguldīt fonda aktīvus;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Dekrētlikums Nr. 223/2006</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT><DATE ISO="20060704">2006. gada 4. jūlija</DATE> <HT TYPE="ITALIC">decreto‑legge n. 223</HT> – <HT TYPE="ITALIC">Disposizioni urgenti per il rilancio economico e sociale, per il contenimento e la razionalizzazione della spesa pubblica, nonché interventi in materia di entrate e di contrasto all’evasione fiscale</HT> (Dekrētlikums Nr. 223 par steidzamiem noteikumiem attiecībā uz ekonomisko un sociālo atlabšanu, publisko izdevumu ierobežošanu un racionalizāciju un iejaukšanos attiecībā uz nodokļu ieņēmumiem, kā arī cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas) (<DATE ISO="20060704">2006. gada 4. jūlija</DATE> <HT TYPE="ITALIC">GURI</HT> Nr. 153) – redakcijā, kas piemērojama pamatlietās (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Dekrētlikums Nr. 223/2006<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>) –, kurš ir pārveidots par likumu ar grozījumiem, kas izdarīti ar <DATE ISO="20060804">2006. gada 4. augusta</DATE> <HT TYPE="ITALIC">legge n. 248 – Conversione in legge, con modificazioni, del decreto‑legge <DATE ISO="20060704">4 luglio 2006</DATE>, n. 223, recante disposizioni urgenti per il rilancio economico e sociale, per il contenimento e la razionalizzazione della spesa pubblica, nonché interventi in materia di entrate e di contrasto all’evasione fiscale</HT> (Likums Nr. 248, ar kuru, ieskaitot tā grozījumus, par likumu tiek pārveidots Dekrētlikums Nr. 223 par steidzamiem noteikumiem attiecībā uz ekonomisko un sociālo atlabšanu, publisko izdevumu ierobežošanu un racionalizāciju un iejaukšanos attiecībā uz nodokļu ieņēmumiem, kā arī cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas) (<DATE ISO="20060811">2006. gada 11. augusta</DATE> <HT TYPE="ITALIC">GURI</HT> Nr. 186 kārtējais pielikums), 35. panta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Pasākumi cīņai ar krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> 10.<HT TYPE="ITALIC">ter</HT> punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Attiecībā uz <DATE ISO="19721026">1972. gada 26. oktobra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">decreto del presidente della Repubblica n. 633</HT>, [<HT TYPE="ITALIC">istituzione e disciplina dell’imposta sul valore aggiunto</HT> (Republikas prezidenta Dekrēts Nr. 633 par pievienotās vērtības nodokļa ieviešanu un tiesisko regulējumu; <DATE ISO="19721111">1972. gada 11. novembra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">GURI</HT> Nr. 292 kārtējais pielikums)] 10. panta pirmās daļas 8.<HT TYPE="ITALIC">ter</HT> punktā paredzētajām izmaiņām un ierakstiem saistībā ar lietošanai uzņēmējdarbībā paredzētu nekustamo īpašumu nodošanu pat tad, ja tā ir apliekama ar<?PAGE NO="5"?> pievienotās vērtības nodokli un tajā tiek iesaistīti slēgti nekustamā īpašuma fondi, kuri ir reglamentēti Noteikumu par finanšu starpniecību, kas izriet no [Leģislatīvā dekrēta Nr. 58/1998] konsolidētā teksta un tā vēlākiem grozījumiem, 37. pantā, kā arī <DATE ISO="19940125">1994. gada 25. janvāra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">legge n. 86</HT> – [<HT TYPE="ITALIC">Istituzione e disciplina dei fondi comuni di investimento di investimento immobiliare chiusi</HT> (Likums Nr. 86 par slēgto nekustamā īpašuma ieguldījumu fondu izveidi un regulējumu; <DATE ISO="19940205">1994. gada 5. februāra</DATE> <HT TYPE="ITALIC">GURI</HT> Nr. 29 kārtējais pielikums)] 14.<HT TYPE="ITALIC">bis</HT> pantā vai arī līzinga uzņēmumi vai bankas un finanšu starpnieki [..] attiecībā uz tādu preču iegādi un izpirkšanu, kas ir izīrējamas vai ir izīrētas ar līzinga līgumu, ar 10.<HT TYPE="ITALIC">bis</HT> punktu grozītā nodeva par ieraksta veikšanu zemesgrāmatā un nodeva par īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā, ir samazināta uz pusi. Iepriekšējā teikumā minētais noteikums stājas spēkā <DATE ISO="20061001">2006. gada 1. oktobrī</DATE>.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ministrijas dekrēts Nr. 228/1999</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="19990524">1999. gada 24. maija</DATE> <HT TYPE="ITALIC">decreto ministeriale n. 228</HT> – <HT TYPE="ITALIC">Regolamento recante norme per la determinazione dei criteri generali cui devono essere uniformati i fondi comuni di investimento</HT> (Ministrijas dekrēts Nr. 228 par noteikumiem, ar kuriem nosaka ieguldījumu fondu atbilstības vispārējos kritērijus) (<DATE ISO="19990715">1999. gada 15. jūlija</DATE> <HT TYPE="ITALIC">GURI</HT> Nr. 164) – redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Ministrijas dekrēts Nr. 228/1999<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>) –, 1. panta 1. punkta d.<HT TYPE="ITALIC">bis</HT>) apakšpunktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Nekustamā īpašuma fondi [ir] fondi, kas ekskluzīvi vai galvenokārt iegulda nekustamajā īpašumā, lietu tiesībās uz nekustamo īpašumu un nekustamā īpašuma sabiedrību kapitāldaļās.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Saskaņā ar Ministrijas dekrēta Nr. 228/1999 12.<HT TYPE="ITALIC">bis</HT> panta 1. punktu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Nekustamā īpašuma fondi tiek izveidoti slēgtā formā.<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlietas un prejudiciālais jautājums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">UBS Real Estate</HT>, kas ir ieguldījumu fondu aktīvu pārvaldes sabiedrība ar juridisko adresi Vācijā, kurai ir filiāle Itālijā, nodrošina tostarp divu atvērtu nekustamā īpašuma ieguldījumu fondu, kas izveidoti saskaņā ar Vācijas tiesībām, pārvaldību, proti, <HT TYPE="ITALIC">UBS (D) 3 Sector Real Estate Europe</HT> (iepriekš – <HT TYPE="ITALIC">UBS (D) 3 Kontinente Immobilien</HT>) un <HT TYPE="ITALIC">UBS (D) Euroinvest Immobilien Real Estate Investment Fund</HT> (turpmāk tekstā kopā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/><HT TYPE="ITALIC">UBS</HT> fondi<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT><DATE ISO="20061004">2006. gada 4. oktobrī</DATE> šī pārvaldes sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">UBS</HT> fondu vārdā iegādājās divus uzņēmējdarbības vajadzībām paredzētus nekustamos īpašumus, kas atrodas Sandonato Milanēzē [<HT TYPE="ITALIC">San Donato Milanese</HT>] (Itālija), kuru reģistrācijas laikā tai bija jāmaksā nodokļu administrācijai nodeva par ieraksta veikšanu zemesgrāmatā un nodeva par īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā, kuru kopējā summa katram no šiem nekustamā īpašuma kompleksiem bija attiecīgi <FT TYPE="NUMBER">802400</FT> EUR un <FT TYPE="NUMBER">820900</FT> EUR.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Vēlāk minētā pārvaldes sabiedrība uzzināja, ka Dekrētlikums Nr. 223/2006 stājās spēkā pirms šādi veiktajām iegādēm, proti, <DATE ISO="20061001">2006. gada 1. oktobrī</DATE>, un ka šī dekrētlikuma 35. panta 10.<HT TYPE="ITALIC">ter</HT> punktā bija paredzēts uz pusi samazināt nodevu par ieraksta veikšanu zemesgrāmatā un nodevu par īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā, ko ir veikuši slēgti nekustamā īpašuma fondi, uz kuriem attiecas Leģislatīvā dekrēta Nr. 58/1998 37. pants, vai kas ir veikta to vārdā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Uzskatot, ka atvērti ieguldījumu fondi arī ir tiesīgi saņemt šo samazinājumu, šī pati pārvaldes sabiedrība lūdza nodokļu administrācijai atmaksāt pusi no summām, kas samaksātas kā šīs nodevas attiecībā uz diviem nekustamā īpašuma kompleksiem, kurus tā bija iegādājusies <HT TYPE="ITALIC">UBS</HT> fondu vārdā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Tā kā nodokļu administrācija nesniedza atbildi, <HT TYPE="ITALIC">UBS Real Estate</HT> par šiem diviem netiešajiem noraidošajiem lēmumiem cēla prasības <HT TYPE="ITALIC">Commissione tributaria provinciale di Milano</HT> (Milānas provinces Nodokļu lietu tiesa, Itālija). Ar <DATE ISO="20091221">2009. gada 21. decembra</DATE> spriedumiem (Nr. 282/05/09 un Nr. 283/05/09) šī tiesa prasības noraidīja, uzskatot, ka ar Dekrētlikumu Nr. 223/2006 Itālijas likumdevējs ir vēlējies piešķirt nodevas par ieraksta veikšanu zemesgrāmatā un nodevas par īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā samazinājumu tikai slēgtiem ieguldījumu fondiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">UBS Real Estate</HT> pārsūdzēja šos abus spriedumus <HT TYPE="ITALIC">Commissione tributaria regionale per la Lombardia</HT> (Lombardijas reģiona Nodokļu lietu tiesa, Itālija). Ar <DATE ISO="20120403">2012. gada 3. aprīļa</DATE> spriedumiem šī tiesa noraidīja šīs apelācijas sūdzības, būtībā apgalvojot, ka, ņemot vērā ievērojamās atšķirības, kādas pastāv starp slēgtiem ieguldījumu fondiem, kas ir atzīti un darbojas Itālijā, un atklātiem fondiem, kas ir atzīti un darbojas Vācijā, neesot konstatējams Savienības tiesību pārkāpums, pamatojoties uz atšķirīgu attieksmi, jo atšķirīgās situācijās var piemērot atšķirīgus nodokļu režīmus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Apgalvojot, ka apelācijas tiesa kļūdaini ir uzskatījusi, ka Dekrētlikuma Nr. 223/2006 35. panta 10.<HT TYPE="ITALIC">ter</HT> punkts atbilst EKL 12., 43. un 56. pantam (tagad pēc grozījumiem – LESD 18., 49. un 63. pants), <HT TYPE="ITALIC">UBS Real Estate</HT> iesniedza kasācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Corte suprema di cassazione</HT> (Augstākā kasācijas tiesa, Itālija), proti, iesniedzējtiesā. Savu pārsūdzību pamatojumam tā tostarp norāda – tā kā apelācijas tiesvedībā esot uzskatīts, ka abi iepriekšējā punktā minētie ieguldījumu fondu veidi atbilst atšķirīgām situācijām, kuras var tikt aplūkotas atšķirīgi, bet šādām atšķirībām nav nozīmes, ievērojot Dekrētlikuma Nr. 223/2006 35. panta 10.<HT TYPE="ITALIC">ter</HT> punkta <HT TYPE="ITALIC">ratio legis</HT>, esot pārkāpti Līgumu noteikumi par kapitāla brīvu apriti un brīvību veikt uzņēmējdarbību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa vispirms uzsver, ka attiecībā uz slēgtiem nekustamā īpašuma ieguldījumu fondiem piemērojamo Itālijas nodokļu režīmu pēdējo gadu laikā vairākkārt ir notikušas valsts likumdevēja iejaukšanās. Šīs iejaukšanās iedvesmoja divi dažādi mērķi, proti, veicināt konkrēta aktīvu pārvaldīšanas instrumenta attīstību un ierobežot tā izmantošanu nodokļu tiesību aktu apiešanas nolūkā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Turpinājumā iesniedzējtiesa sniedz skaidrojumus par abu attiecīgo ieguldījumu fondu veidu specifiskajām īpašībām. Šajā ziņā tā paskaidro, pirmām kārtām, ka Itālijas tiesiskajā regulējumā par ieguldījumu fondiem attiecībā uz slēgtiem ieguldījumu fondiem esot paredzēts, ka aktīvu pārvaldes sabiedrība, kas tos izveidojusi, atpakaļpērk vienīgi apliecības, uz kurām parakstīšanās ir notikusi konkrētos laikposmos. Līdz ar to šos fondus raksturojot iepriekš noteikts apliecību skaits, kas laika gaitā nemainās. Tā kā minēto fondu nemainīgais īpašums tiem tiekot piešķirts to izveidošanas brīdī, uz šiem ieguldījumu instrumentiem esot iespējams parakstīties tikai konkrētā iepriekš noteiktā laikposmā, un tādējādi ieguldītā kapitāla atmaksa varot tikt pieprasīta tikai šo pašu fondu beigu datumā vai pēc tam, kad ir pagājis noteikts gadu skaits pēc to izveidošanas. Ārpus šiem laikposmiem slēgtu ieguldījumu fondu apliecības varot iegādāties un pārdot vienīgi biržā. Tā kā šāda fonda ilgums svārstās no 10 līdz 30 gadiem, tā īpašumtiesības tiekot sadalītas starp dažādiem dalībniekiem, vai gadījumā, ja tas tiktu pārdots, iespējamā peļņa tiekot sadalīta šiem dalībniekiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Otrām kārtām, no piemērojamā Itālijas tiesiskā regulējuma izrietot, ka atvērtiem ieguldījumu fondiem esot raksturīgs to īpašuma mainīgais raksturs, kas ikdienā var pieaugt vai samazināties atkarībā no jauniem parakstīšanās uz apliecībām vai to atpakaļpirkšanas pieteikumiem. Tādējādi jebkurā brīdī esot iespējams parakstīties uz tām, tāpat arī saņemt pilnīgu vai daļēju ieguldītā kapitāla atmaksu. Šajā ziņā iesniedzējtiesa precizē, ka gadījumā, ja ieguldītājam slēgtā ieguldījumu fondā, kurš plāno atbrīvoties no sava ieguldījuma, neesot citas izvēles kā vien atsavināt savas apliecības trešai personai, atvērta tipa fonda apliecību turētājam savukārt esot iespēja pieprasīt no šī pēdējā minētā fonda atmaksāt summu, kas atbilst šīm apliecībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Visbeidzot iesniedzējtiesa norāda, ka iespējamā tirgus krīzes sākšanās, kas varētu notikt pēc nekustamā īpašuma cenu krituma, varētu mudināt daudzus atvērtu ieguldījumu fondu dalībniekus pieprasīt to apliecību priekšlaicīgu atpakaļpirkšanu, kā rezultātā tiktu iztērētas šādu fondu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>likviditātes rezerves<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>. Tādējādi pēdējiem minētajiem būtu jāpārdod daļa iegādāto nekustamo īpašumu zem to normālās vērtības, lai varētu izpildīt šos atmaksāšanas pieprasījumus. No šāda viedokļa raugoties, Itālijas likumdevēja mērķis, kas esot pamatā nodevas par ieraksta veikšanu zemesgrāmatā un nodevas par īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā samazināšanai tikai slēgtiem ieguldījumu fondiem, varot būt bijis veicināt un atbalstīt tādu ieguldījumu fondu izveidi, kuriem nav <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>ļoti spekulatīvu un neskaidru nodomu<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/>. Šāda pieeja tomēr neesot nevainojama, jo tā faktiski radot šķērsli ieguldījumiem no citām dalībvalstīm, jo atvērti ieguldījumu fondi, kuru izcelsme ir šajās valstīs, tiekot atturēti no uzņēmējdarbības vajadzībām paredzētu nekustamo īpašumu iegādes Itālijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Corte suprema di cassazione</HT> (Augstākā kasācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu, kas lietās C‑478/19 un C‑479/19 ir formulēts identiski:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>Vai Savienības tiesības – konkrēti, Līguma tiesību normas brīvības veikt uzņēmējdarbību un kapitāla brīvas aprites jomā, ņemot vērā Tiesas interpretāciju, – liedz piemērot tādu valsts tiesību normu kā Dekrētlikuma Nr. 223/2006 35. panta 10.<HT TYPE="ITALIC">ter</HT> punkts (daļā, kurā ar to ir piešķirti nodevu par ieraksta veikšanu zemesgrāmatā un nodevu īpašuma reģistrācijai zemesgrāmatā atvieglojumi tikai slēgtiem nekustamo īpašumu ieguldījumu fondiem)?<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Ar Tiesas priekšsēdētāja <DATE ISO="20190722">2019. gada 22. jūlija</DATE> rīkojumu lietas C‑478/19 un C‑479/19 tika apvienotas rakstveida un mutvārdu procesam, kā arī sprieduma taisīšanai.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai EKL 43. un 56. pants (tagad pēc grozījumiem – LESD 49. un 63. pants) ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, ar kuru tiesības uz nodevas par ieraksta veikšanu zemesgrāmatā un nodevas par īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā samazinājumu tiek piešķirtas tikai slēgtiem nekustamā īpašuma fondiem, izslēdzot atvērtus fondus.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par piemērojamo aprites brīvību</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Vispirms, attiecībā uz LESD noteikumu piemērojamību un Itālijas valdības argumentāciju, saskaņā ar kuru būtībā atbildei uz prejudiciālo jautājumu, kas uzdots katrā no apvienotajām lietām, būtu jābūt balstītai uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES (<DATE ISO="20110608">2011. gada 8. jūnijs</DATE>) par alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldītājiem atbilstošajiem noteikumiem, ar ko<?PAGE NO="8"?> groza Direktīvas 2003/41/EK un 2009/65/EK, kā arī Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 1095/2010 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="174" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2011">OV 2011, L 174, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), attiecīgajām normām, pietiek konstatēt, ka šī direktīva nebija piemērojama pamatlietas faktu norises laikā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Kad tas ir noskaidrots – tā kā šis prejudiciālais jautājums vienlaicīgi attiecas gan uz LESD normām par brīvību veikt uzņēmējdarbību, gan uz normām par kapitāla brīvu apriti, ir svarīgi noteikt, kura brīvība ir piemērojama pamatlietās (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180306">2018. gada 6. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">SEGRO</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Horváth</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑52/16 un C‑113/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:157">EU:C:2018:157</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Šajā ziņā no pastāvīgās judikatūras izriet, ka, lai noteiktu, vai uz valsts tiesisko regulējumu attiecas viena vai otra LESD garantētā pamatbrīvība, ir jāņem vērā attiecīgā tiesiskā regulējuma mērķis (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180621">2018. gada 21. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Fidelity Funds</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑480/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:480">EU:C:2018:480</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200303">2020. gada 3. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tesco‑Global Áruházak</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑323/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:140">EU:C:2020:140</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Tāpat ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru uz valsts pasākumiem, kas reglamentē darījumus, ar kuriem nerezidenti veic ieguldījumus nekustamajā īpašumā dalībvalsts teritorijā, var attiekties gan EKL 43. pants (tagad pēc grozījumiem – LESD 49. pants) par brīvību veikt uzņēmējdarbību, gan EKL 56. pants (tagad pēc grozījumiem – LESD 63. pants) par kapitāla brīvu apriti (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19990601">1999. gada 1. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Konle</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑302/97</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:271">EU:C:1999:271</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Tiesības iegādāties, izmantot un atsavināt nekustamo īpašumu citas dalībvalsts teritorijā, kuras ir nepieciešams uzņēmējdarbības brīvības papildinājums, noteikti rada kapitāla apriti, tiklīdz šīs tiesības tiek īstenotas (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2007. gada 25. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Festersen</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑370/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:59">EU:C:2007:59</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0022">22.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20071011">2007. gada 11. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ELISA</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑451/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:594">EU:C:2007:594</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0058">58.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Proti, kapitāla aprite ietver darījumus, ar kuriem nerezidenti izdara ieguldījumus nekustamajā īpašumā dalībvalsts teritorijā, kā tas izriet no Padomes Direktīvas 88/361/EEK (<DATE ISO="19880624">1988. gada 24. jūnijs</DATE>) par līguma 67. panta īstenošanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="178" PAGE.FIRST="5" DATE.PUB="1988">OV 1988, L 178, 5. lpp.</REF.DOC.OJ>) I pielikumā minētās kapitāla aprites tipu nomenklatūras, un šai nomenklatūrai pašai piemīt norādoša vērtība, kuru tā saglabājusi attiecībā uz kapitāla aprites jēdziena definēšanu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180306">2018. gada 6. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">SEGRO</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Horváth</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑52/16 un C‑113/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:157">EU:C:2018:157</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Šajā gadījumā pamatlietā aplūkotais valsts tiesiskais regulējums attiecas uz nodevu par ieraksta veikšanu zemesgrāmatā un nodevu par īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā samazināšanu saistībā ar tāda lietošanai uzņēmējdarbībā paredzēta nekustamā īpašuma nodošanu, kurš tostarp ietilpst slēgtā nekustamā īpašuma fondā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Lai gan uz šo tiesisko regulējumu <HT TYPE="ITALIC">a priori</HT> var attiekties gan EKL 43. pants, gan EKL 56. pants (tagad pēc grozījumiem – LESD 49. un 63. pants), tomēr pamatlietu kontekstā iespējamie brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumi, kas izriet no minētā tiesiskā regulējuma, ir kapitāla brīvas aprites ierobežojuma nenovēršamas sekas un tādējādi nepamato šī paša tiesiskā regulējuma autonomu pārbaudi no EKL 43. panta viedokļa (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180306">2018. gada 6. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">SEGRO</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Horváth</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑52/16 un C‑113/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:157">EU:C:2018:157</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Turklāt, kā ģenerāladvokāts būtībā ir norādījis secinājumu 44. punktā, no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka <HT TYPE="ITALIC">UBS Real Estate</HT> divu attiecīgo ēku kompleksu iegādi <HT TYPE="ITALIC">UBS</HT> fondu vārdā neveica tādēļ, lai tajā īstenotu saimniecisku darbību, bet veica tikai kā pasīvu ieguldījumu ar vienīgo mērķi īstenot finanšu ieguldījumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, pamatlietā aplūkotais valsts pasākums ir jāpārbauda, ņemot vērā tikai primāro tiesību normas par kapitāla brīvu apriti, proti, EKL 56. pantu (tagad pēc grozījumiem – LESD 63. pants).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par kapitāla brīvas aprites ierobežojuma esamību</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tādi ar EKL 56. panta 1. punktu (tagad pēc grozījumiem – LESD 63. panta 1. punkts) aizliegti pasākumi kā kapitāla aprites ierobežojumi ietver pasākumus, kas attur nerezidentus veikt ieguldījumus dalībvalstī vai arī šīs dalībvalsts rezidentus attur veikt ieguldījumus citās dalībvalstīs (skat. it īpaši spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160602">2016. gada 2. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pensioenfonds Metaal en Techniek</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑252/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:402">EU:C:2016:402</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra, kā arī 2020. gada 30. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Köln‑Aktienfonds Deka</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑156/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:51">EU:C:2020:51</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Šajā gadījumā, tā kā pamatlietās uzdotais jautājums ir par to, vai atšķirības starp slēgtiem ieguldījumu fondiem un atvērtiem ieguldījumu fondiem var pieļaut atšķirīgu attieksmi attiecībā uz nodokļiem pret šiem abiem fondu veidiem, ir jāpārbauda, vai kritērijs attiecībā uz nekustamā īpašuma fonda <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>atvērtu<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>slēgtu<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> veidu var būt ierobežojums, kas principā ir aizliegts ar EKL 56. panta 1. punktu (tagad pēc grozījumiem – LESD 63. panta 1. punkts).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Šajā ziņā jānorāda, ka kritērijs par nekustamā īpašuma fonda formu pats par sevi nerada atšķirīgu attieksmi pret nekustamā īpašuma fondiem rezidentiem un nerezidentiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Tomēr tas, ka valsts tiesību akti vienādā mērā ir piemērojami saimnieciskās darbības subjektiem rezidentiem un saimnieciskās darbības subjektiem nerezidentiem, var būt kapitāla brīvas aprites ierobežojums. No Tiesas judikatūras izriet, ka pat tāds nošķīrums, kas balstīts uz objektīviem kritērijiem, faktiski var radīt nelabvēlīgāku stāvokli pārrobežu situācijās (spriedums, 2020. gada 30. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Köln‑Aktienfonds Deka</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑156/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:51">EU:C:2020:51</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Tā tas ir tad, ja valsts tiesību aktā, kas ir vienādi piemērojams saimnieciskās darbības subjektiem rezidentiem un saimnieciskās darbības subjektiem nerezidentiem, nodokļu priekšrocību izmantošana ir paredzēta vienīgi situācijās, kad saimnieciskās darbības subjekts atbilst nosacījumiem vai izpilda pienākumus, kuri pēc būtības vai faktiski ir raksturīgi dalībvalsts tirgum, un tādēļ vienīgi saimnieciskās darbības subjekti, kuri darbojas šīs valsts tirgū, var izpildīt šos nosacījumus vai pienākumus, bet pēc būtības līdzīgi saimnieciskās darbības subjekti nerezidenti tos parasti neizpilda (spriedums, 2020. gada 30. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Köln‑Aktienfonds Deka</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑156/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:51">EU:C:2020:51</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Šajā ziņā no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka saskaņā ar Ministrijas dekrēta Nr. 228/1999 12.<HT TYPE="ITALIC">bis</HT> pantu nekustamā īpašuma fondi Itālijā var tikt izveidoti tikai kā slēgti ieguldījumu fondi.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 75. un 76. punktā, tā kā tikai nekustamā īpašuma fondi, uz kuriem attiecas nevis Itālijas Republikas, bet citu dalībvalstu tiesības, var tikt izveidoti kā atvērti ieguldījumu fondi un līdz ar to tiem var tikt atteiktas tiesības izmantot Dekrētlikuma Nr. 223/2006 35. panta 10.<HT TYPE="ITALIC">ter</HT> punktā piešķirto nodokļu priekšrocību, nošķiršanas kritērija, kas balstīts uz ieguldījumu fondu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>atvērto<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>slēgto<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> formu, piemērošanas rezultātā attieksme pret ieguldījumu fondiem, uz kuriem attiecas nevis Itālijas Republikas, bet citu dalībvalstu tiesības, ir nelabvēlīgāka, tādējādi radot atšķirīgu attieksmi par ļaunu tiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Līdz ar to jāuzskata, kā to apgalvo iesniedzējtiesa, ka šī atšķirīgā attieksme var atturēt atvērtus ieguldījumu fondus, uz kuriem attiecas nevis Itālijas Republikas, bet citu dalībvalstu tiesības, iegādāties nekustamos īpašumus lietošanai uzņēmējdarbībā šīs pēdējās minētās valsts teritorijā un līdz ar to tas ir kapitāla brīvas aprites ierobežojums, kas principā ir aizliegts ar EKL 56. pantu (tagad pēc grozījumiem – LESD 63. pants).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Ja tas tā ir, atbilstoši EKL 58. panta 1. punkta a) apakšpunktam (tagad pēc grozījumiem – LESD 65. panta 1. punkta a) apakšpunkts) EKL 56. pants (tagad pēc grozījumiem – LESD 63. pants) neskar dalībvalstu tiesības piemērot atbilstošās to nodokļu tiesību normas, ar ko tiek nošķirti nodokļu maksātāji, kuru situācija atšķiras viņu dzīvesvietas vai kapitāla ieguldījuma vietas dēļ.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Šī tiesību norma, ciktāl tā ir atkāpe no kapitāla brīvas aprites pamatprincipa, ir jāinterpretē šauri. Tādējādi to nevar interpretēt tā, ka jebkuri nodokļu tiesību akti, ar ko paredzēta atšķirīga attieksme pret nodokļu maksātājiem atkarībā no vietas, kuras rezidenti tie ir, vai dalībvalsts, kurā tie iegulda savu kapitālu, automātiski ir saderīgi ar Līgumiem. EKL 58. panta 1. punkta a) apakšpunktā (tagad pēc grozījumiem – LESD 65. panta 1. punkta a) apakšpunkts) paredzēto atkāpi ierobežo EKL 58. panta 3. punkts (tagad pēc grozījumiem – LESD 65. panta 3. punkts), kurā ir paredzēts, ka valsts tiesību normas, kas minētas šī 58. panta (tagad pēc grozījumiem – LESD 65. pants) 1. punktā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>nerada iespēju patvaļīgi diskriminēt vai slēpti ierobežot kapitāla brīvu apriti un maksājumus, kā to nosaka [EKL 56. pants (tagad pēc grozījumiem – LESD 63. pants)]<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210429">2021. gada 29. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Veronsaajien oikeudenvalvontayksikkö</HT> (PVKIU izmaksāti ienākumi)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑480/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:334">EU:C:2021:334</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Tiesa ir arī nospriedusi, ka līdz ar to EKL 58. panta 1. punkta a) apakšpunktā (tagad pēc grozījumiem – LESD 65. panta 1. punkta a) apakšpunkts) atļautā atšķirīgā attieksme ir jānošķir no EKL 58. panta 3. punktā (tagad pēc grozījumiem – LESD 65. panta 3. punkts) aizliegtās diskriminācijas. Lai valsts tiesību aktus nodokļu jomā varētu uzskatīt par saderīgiem ar Līgumu normām par kapitāla brīvu apriti, ir vajadzīgs, lai no tiem izrietošā atšķirīgā attieksme skartu situācijas, kas objektīvi nav salīdzināmas, vai arī tās attaisnotu primāri vispārējo interešu apsvērumi (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210429">2021. gada 29. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Veronsaajien oikeudenvalvontayksikkö</HT> (PVKIU izmaksāti ienākumi),</NAME.CASE> <NO.CASE>C‑480/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:334">EU:C:2021:334</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0030">30.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par objektīvi salīdzināmu situāciju esamību</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>No Tiesas judikatūras izriet, ka pārrobežu situācijas salīdzināmība ar dalībvalsts iekšēju situāciju ir jāpārbauda, ņemot vērā attiecīgo valsts nodokļu tiesību aktu mērķi (skat. it īpaši spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20200430">2020. gada 30. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Société Générale</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑565/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:318">EU:C:2020:318</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra), kā arī to priekšmetu un saturu (skat. it īpaši spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160602">2016. gada 2. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pensioenfonds Metaal en Techniek</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑252/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:402">EU:C:2016:402</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Tostarp, lai izvērtētu, vai no attiecīgā tiesiskā regulējuma izrietošā atšķirīgā attieksme norāda uz objektīvi atšķirīgām situācijām, ir jāņem vērā tikai attiecīgajā tiesiskajā regulējumā paredzētie atbilstošie nošķiršanas kritēriji (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160602">2016. gada 2. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pensioenfonds Metaal en Techniek</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑252/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:402">EU:C:2016:402</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0049">49.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Šajā ziņā, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 78. punktā, pirmkārt, ir jāatzīmē, ka, lai pārbaudītu, vai pastāv objektīva atšķirība starp atvērtu nekustamo īpašumu fondu un slēgtu fondu situāciju, galvenās grūtības ir saistītas ar to, ka iesniedzējtiesa nav skaidri izklāstījusi iemeslu, kādēļ pamatlietā aplūkotā nodokļu priekšrocība Itālijas tiesībās ir paredzēta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Attiecībā uz valsts tiesiskā regulējuma piešķirtās nodokļu priekšrocības mērķi iesniedzējtiesa ir izmantojusi tikai vispārīgus izteicienus, lai norādītu, ka pēdējo gadu laikā slēgtiem nekustamā īpašuma ieguldījumu fondiem piemērojamais nodokļu regulējums tika vairākkārtīgi mainīts ar likumdevēja pasākumiem, kurus ir rosinājuši divi pretēji mērķi: veicināt īpaša kapitāla pārvaldības instrumenta attīstību un ierobežot tā izmantošanu tiesību aktu apiešanas nolūkā. Minētā tiesa norādīja, ka iespējamā tirgus krīzes sākšanās, kas varētu notikt pēc nekustamā īpašuma cenu krituma, varētu mudināt daudzus atvērtu ieguldījumu fondu dalībniekus pieprasīt to apliecību priekšlaicīgu atmaksu, kā rezultātā tiktu iztērētas šādu fondu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>likviditātes rezerves<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>. Tādējādi pēdējiem minētajiem būtu jāpārdod iegādāto nekustamo īpašumu daļa zem to normālās vērtības, lai varētu apmierināt šos atmaksāšanas pieprasījumus. Šādos apstākļos iesniedzējtiesa norāda, ka Itālijas likumdevēja mērķis, kas ir pamatā nodokļu priekšrocībai, kura ar Dekrētlikuma Nr. 223/2006 35. panta 10.<HT TYPE="ITALIC">ter</HT> punktu ir piešķirta slēgtiem nekustamā īpašuma fondiem, varētu būt tādu ieguldījumu fondu izveides veicināšana un atbalstīšana, kuriem nav ļoti spekulatīvu un neskaidru nodomu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Otrkārt, jānorāda, ka dažādu lietas dalībnieku, kas iesnieguši rakstveida apsvērumus, paustās nostājas būtiski atšķiras jautājumā par Dekrētlikuma Nr. 223/2006 35. panta 10.<HT TYPE="ITALIC">ter</HT> punktā piešķirtās nodokļu priekšrocības mērķi, kas izpaužas kā nodevas par ieraksta veikšanu zemesgrāmatā un nodevas par īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā likmes samazinājums par 50 % saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, ko veic Leģislatīvā dekrēta Nr. 58/1998 37. pantā reglamentētie slēgtie fondi vai kas tiek veikta to vārdā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Vispirms <HT TYPE="ITALIC">UBS Real Estate</HT> apstrīd pieņēmumu, uz kuru pamatojas iesniedzējtiesa, un norāda, ka tādas tiesību normas <HT TYPE="ITALIC">ratio legis</HT> kā pamatlietā aplūkotā, ar kuru uz pusi tiek samazināta summa, kas jāmaksā kā zemes reģistrācijas nodeva, ir nepieciešamība izvairīties no tā, ka saimnieciskās darbības subjekti, kas bieži veic nekustamā īpašuma iegādes un pārdošanas darījumus uzņēmējdarbības ietvaros, par šo darbību tiek sodīti, divas reizes samaksājot vienu un to pašu nodevu, proti, gan nekustamā īpašuma iegādes brīdī, gan tā pārdošanas brīdī, ko it īpaši apstiprina <HT TYPE="ITALIC">Consiglio nazionale del Notariato</HT> (Valsts notāru padome, Itālija) pētījums un <HT TYPE="ITALIC">Associazione fra le società italiane per azioni (Assonime)</HT> (Itālijas akciju sabiedrību apvienība) apkārtraksts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Turpinājumā Itālijas valdība uzskata, ka funkcionāla rakstura atšķirības un strukturālas atšķirības, kas pastāv starp slēgtiem nekustamo īpašumu fondiem un atvērtiem nekustamo īpašumu fondiem neatkarīgi no tā, vai tās attiecas uz parakstīšanās procedūrām un daļu atpirkšanas kārtību vai katra šāda fondu veida raksturojumu, liecina par to, ka atvērti nekustamā īpašuma fondi neesot objektīvi salīdzināmā situācijā ar slēgtiem fondiem. Šo secinājumu turklāt apstiprinot valsts tiesību normas rašanās vēsture, no kuras izrietot, ka Itālijas likumdevējs ir vēlējies paredzēt šo nodokļu priekšrocību tikai faktiskiem nekustamā īpašuma ieguldījumiem, izslēdzot ieguldījumus kustamās<?PAGE NO="12"?> lietās, pat ja tiem tiek piešķirta vērtība, īslaicīgi iegādājoties nekustamo īpašumu, un šī tiesiskā regulējuma mērķis būtībā esot veicināt slēgtu fondu, kas veic ieguldījumus nekustamajā īpašumā, dibināšanu Itālijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Visbeidzot Eiropas Komisija norāda, ka Itālijas tiesībās ir paredzēts tikai viens materiālais tiesiskais regulējums, kas ir piemērojams visiem ieguldījumu fondiem, bet tajā ir paredzēts labvēlīgs nodokļu režīms nekustamā īpašuma iegādei lietošanai uzņēmējdarbībā, ko veic slēgti nekustamā īpašuma fondi, samazinot nodevas par ieraksta veikšanu zemesgrāmatā un nodevas par īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā. Tā kā gan slēgto fondu, gan atklāto fondu galvenais mērķis ir sniegt parakstītājam iespēju veikt finanšu ieguldījumus, slēgtie un atklātie nekustamo īpašumu fondi esot pilnībā salīdzināmi. Turklāt, ņemot vērā fondu mērķi iegādāties nekustamos īpašumus, lai pēc tam tos pārdotu tālāk, slēgtie nekustamā īpašuma fondi un atklātie nekustamā īpašuma fondi arī ir salīdzināmi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Šādos apstākļos iesniedzējtiesai, kura vienīgā ir atbildīga par to, kā interpretēt valsts tiesību normas, ņemot vērā visus pamatlietā aplūkojamo nodokļu tiesību normu elementus un attiecīgo valsts nodokļu regulējumu kopumā, būtu jānosaka, kāds ir šīs tiesību normas pamatmērķis (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 30. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Köln‑Aktienfonds Deka</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑156/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:51">EU:C:2020:51</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0079">79.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Šajā ziņā, lai gan iesniedzējtiesa nonāk pie secinājuma, ka Dekrētlikuma Nr. 223/2006 35. panta 10.<HT TYPE="ITALIC">ter</HT> punkta mērķis ir novērst, ka fonds tiek sodīts ar dubultu aplikšanu ar nodokli, iegādājoties nekustamo īpašumu un to tālāk pārdodot, ir jāuzskata, ka, ņemot vērā šo mērķi un kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 81. punktā, atvērti un slēgti fondi atrodas objektīvi salīdzināmās situācijās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Savukārt iesniedzējtiesa varētu secināt, ka pamatlietā aplūkotajā valsts tiesiskajā regulējumā izvirzītie mērķi ir vērsti uz to, lai veicinātu un atbalstītu slēgtu fondu izveidi, kuriem nav ļoti spekulatīvu un neskaidru nodomu, un ierobežotu sistēmiskos riskus nekustamā īpašuma tirgū, un ka šādi apsvērumi tādējādi ir pamats tam, lai atvērtos fondus izslēgtu no nodokļu priekšrocības, kas piešķirta ar Dekrētlikuma Nr. 223/2006 35. panta 10.<HT TYPE="ITALIC">ter</HT> punktu. Jānorāda, ka šāda veida apsvērumi konkrēti neattiecas uz iemesliem, kas atvērtus fondus nošķir no slēgtiem fondiem, ņemot vērā attiecīgo nodokļu priekšrocību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Attiecībā uz šī tiesiskā regulējuma priekšmetu un saturu ir jāpiebilst, ka tajā ir paredzēts 50 % samazinājums nodevai par ieraksta veikšanu zemesgrāmatā un nodevai par īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi, ko veic slēgti fondi, uz kuriem attiecas Leģislatīvā dekrēta Nr. 58/1998 37. pants, un ka attiecībā uz šādu nodokļu priekšrocību slēgts fonds un atvērts fonds, ciktāl katrs no tiem veic darbību, ko veido nekustamā īpašuma iegāde un vēlāka pārdošana, kura ir pakļauta dubultai aplikšanai ar nodokli, šķiet, atrodas salīdzināmā situācijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Šādos apstākļos jāpārbauda, vai ar šo 37. pantu ieviesto atšķirīgo attieksmi var attaisnot ar primāriem vispārējo interešu apsvērumiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="13"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par primāra vispārējo interešu apsvēruma pastāvēšanu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru kapitāla brīvas aprites ierobežojums var būt pieņemams tikai tad, ja tas ir pamatots ar primāriem vispārējo interešu apsvērumiem, ja ar to var nodrošināt izvirzītā mērķa sasniegšanu un ja tas nepārsniedz šā mērķa sasniegšanai vajadzīgo (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210429">2021. gada 29. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Veronsaajien oikeudenvalvontayksikkö</HT> (PVKIU izmaksāti ienākumi)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑480/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:334">EU:C:2021:334</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Šajā gadījumā jākonstatē, ka, lai gan iesniedzējtiesa savos lūgumos sniegt prejudiciālu nolēmumu nav atsaukusies uz šādiem iemesliem, tā ir paskaidrojusi, kā tas ir norādīts šī sprieduma 50. punktā, mērķus, kas ir pamatā tiesību aktu pieņemšanai nekustamo īpašumu fondu nodokļu režīma jomā, un tie ir veicināt konkrēta aktīvu pārvaldīšanas instrumenta attīstību, proti, lai ierobežotu tā izmantošanu tiesību aktu apiešanas nolūkā, kā arī veicināt un atbalstīt tādu slēgtu fondu izveidi, kuriem nav ļoti spekulatīvu un neskaidru nodomu, un šo dažādo tiesību aktu pieņemšanu vadīja apsvērumi, kas saistīti ar vajadzību ierobežot sistēmiskus riskus nekustamā īpašuma tirgū. Turklāt Tiesā Komisija un Itālijas valdība izvirzīja dažādus attaisnojuma pamatus, proti, attiecīgi, cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī pamatlietā aplūkotā nodokļu režīma saskaņotības saglabāšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Vispirms – attiecībā uz cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ir jāatgādina, ka Tiesa ir nospriedusi, ka valsts pasākumu, ar ko tiek ierobežota kapitāla brīva aprite, var pamatot ar nepieciešamību novērst krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ja tas attiecas konkrēti uz pilnībā fiktīviem mehānismiem, kam nav nekāda sakara ar saimniecisko realitāti un kas ir izveidoti ar mērķi izvairīties no nodokļa, kurš parasti jāmaksā par peļņu, kas gūta no darbībām, kuras veiktas attiecīgās dalībvalsts teritorijā (spriedums, 2019. gada 26. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>X (Trešā valstī reģistrētas starpnieksabiedrības)</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑135/17</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:136">EU:C:2019:136</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0073">73.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). Līdz ar to vispārēja prezumpcija par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai krāpšanu nevar pamatot fiskālu pasākumu, kas apdraud Līgumu mērķus (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20071011">2007. gada 11. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ELISA</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑451/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2007:594">EU:C:2007:594</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0091">91.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Šajā ziņā pietiek norādīt, ka tiktāl, cik ar valsts tiesisko regulējumu no nodokļu priekšrocības saņemšanas ir izslēgti visi atvērtie nekustamā īpašuma fondi, tas acīmredzami neatbilst šī sprieduma iepriekšējā punktā minētajām prasībām un tādējādi to nevar pamatot ar nepieciešamību novērst krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Turpinājumā Itālijas valdība apgalvo, ka ar Dekrētlikuma Nr. 223/2006 35. panta 10.<HT TYPE="ITALIC">ter</HT> punktu ieviesto atšķirīgo attieksmi attaisno nepieciešamība saglabāt valsts sistēmas līdzsvaru un saskaņotību, ņemot vērā, ka Itālijas tiesībās tikai slēgti ieguldījumu fondi ir atzīti par vienīgo fondu kategoriju, kas var veikt nekustamā īpašuma iegādi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>Šajā ziņā jāatgādina – protams, Tiesa ir nospriedusi, ka nepieciešamība saglabāt nodokļu režīma saskaņotību var attaisnot tiesisko regulējumu, kas ierobežo pamatbrīvības (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120510">2012. gada 10. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Santander Asset Management SGIIC</HT> u.c</NAME.CASE>., no <NO.CASE>C‑338/11 līdz C‑347/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:286">EU:C:2012:286</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140313">2014. gada 13. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bouanich</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑375/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:138">EU:C:2014:138</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0069">69.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Tomēr, lai uz šādu pamatojumu balstīts arguments būtu atbalstāms, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ir jāpierāda, ka pastāv tieša saikne starp attiecīgo nodokļu priekšrocību un šīs priekšrocības kompensēšanu ar konkrētu nodokļu atvilkumu, turklāt, izvērtējot šīs saiknes tiešo<?PAGE NO="14"?> raksturu, ir jāņem vērā attiecīgā tiesiskā regulējuma mērķis (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120510">2012. gada 10. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Santander Asset Management SGIIC</HT> u.c</NAME.CASE>., no <NO.CASE>C‑338/11 līdz C‑347/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:286">EU:C:2012:286</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20140313">2014. gada 13. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bouanich</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑375/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:138">EU:C:2014:138</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0069">69.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Šajā gadījumā Itālijas Republika nav pierādījusi, ka Itālijas slēgtajiem fondiem piešķirtā nodokļu priekšrocība tiktu kompensēta ar noteiktu nodokļu maksājumu, kas tādējādi attaisnotu nekustamā īpašuma fondu, uz kuriem attiecas nevis Itālijas Republikas, bet citu dalībvalstu tiesības, izslēgšanu no šīs priekšrocības saņemšanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0068"><NO.P>68</NO.P><TXT>Visbeidzot, attiecībā uz nepieciešamību veicināt konkrēta aktīvu pārvaldības instrumenta izstrādi, slēgto fondu izveidi, kuriem nav ļoti spekulatīvu un neskaidru nodomu, kā arī nepieciešamību ierobežot sistēmiskos riskus nekustamā īpašuma tirgū, ir jānorāda, pirmkārt, attiecībā uz nepieciešamību veicināt konkrēta instrumenta attīstību, ka šis mērķis, šķiet, ir sasniegts ar valsts tiesisko regulējumu, ar kuru ir atļauts izveidot vienīgi slēgtus fondus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0069"><NO.P>69</NO.P><TXT>Tomēr nelabvēlīga nodokļu režīma piemērošana cita veida fondiem, kas izveidoti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesībām, būtībā sistemātiski dod priekšroku valsts fondiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0070"><NO.P>70</NO.P><TXT>Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar tīri ekonomiska rakstura mērķi nevar attaisnot Līgumos garantētās pamatbrīvības ierobežojumu (spriedums, 2021. gada 25. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Novo Banco</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑712/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:137">EU:C:2021:137</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0071"><NO.P>71</NO.P><TXT>Otrkārt, tāpat kā ģenerāladvokātam secinājumu 88. un 89. punktā, ir jānorāda, ka nešķiet, ka fonda atvērtais vai slēgtais raksturs būtu saistīts ar šo fondu veikto ieguldījumu spekulācijas līmeni vai ar šajā ziņā esošo nodomu vairāk vai mazāk noteikto raksturu un ka slēgto fondu raksturojums neuzliek pienākumu šādam fondam paturēt īpašumtiesības, ko tas ir ieguvis, ilgāku laiku nekā tad, ja runa būtu par atvērtu fondu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0072"><NO.P>72</NO.P><TXT>Līdz ar to, pat pieņemot, ka nepieciešamību novērst spekulācijas ar nekustamo īpašumu varētu uzskatīt par primāru vispārējo interešu apsvērumu, kas varētu pamatot kapitāla brīvas aprites ierobežojumu, pamatlietās uz to nevar atsaukties, jo nodokļu priekšrocības piemērošana tikai slēgtiem fondiem, izslēdzot atklātus fondus, nešķiet piemērota izvirzītā mērķa sasniegšanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0073"><NO.P>73</NO.P><TXT>Treškārt, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 90. un 91. punktā, mērķis ierobežot sistēmiskus riskus nekustamā īpašuma tirgū varētu būt primārs vispārējo interešu apsvērums. Tomēr, lai kapitāla brīvas aprites ierobežojumu varētu pamatot ar nepieciešamību ierobežot sistēmiskos riskus nekustamā īpašuma tirgū, valsts tiesiskajam regulējumam, ar kuru nodokļu priekšrocība tiek piešķirta tikai slēgtiem nekustamā īpašuma fondiem, ir jābūt piemērotam izvirzītā mērķa sasniegšanai un tas nedrīkst pārsniegt tā sasniegšanai nepieciešamo, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0074"><NO.P>74</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka EKL 56. pants (tagad pēc grozījumiem – LESD 63. pants) ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru nodevas par ieraksta veikšanu zemesgrāmatā un nodevas par īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā samazinājums tiek piešķirts tikai slēgtiem nekustamo īpašumu fondiem, izslēdzot atvērtus nekustamo īpašumu fondus, lai gan šo divu kategoriju fondi ir objektīvi salīdzināmās situācijās, ja vien šāda atšķirīga attieksme nav attaisnota ar mērķi ierobežot sistēmiskos riskus nekustamā īpašuma tirgū.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="15"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0075"><NO.P>75</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">EKL 56. pants (tagad pēc grozījumiem – LESD 63. pants) ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru nodevas par ieraksta veikšanu zemesgrāmatā un nodevas par īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā samazinājums tiek piešķirts tikai slēgtiem nekustamo īpašumu fondiem, izslēdzot atvērtus nekustamo īpašumu fondus, lai gan šo divu kategoriju fondi ir objektīvi salīdzināmās situācijās, ja vien šāda atšķirīga attieksme nav attaisnota ar mērķi ierobežot sistēmiskos riskus nekustamā īpašuma tirgū.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>