(1)

Padomes 1975. gada 18. decembra Direktīvā 76/116/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem (1) ir noteiktas prasības, kurām mēslošanas līdzekļiem jāatbilst, lai tos laistu tirgū ar apzīmējumu “EK mēslošanas līdzekļi”.

(2)

Direktīvas 76/116/EEK I pielikumā ir noteikts tipa apzīmējums un attiecīgās prasības, t. i., kādam jābūt mēslošanas līdzekļu ar EK apzīmējumu sastāvam. Šajā sarakstā iekļautie mēslošanas līdzekļi ar EK apzīmējumu ir sadalīti kategorijās atkarībā no primāro barības vielu satura, t. i., no šādiem elementiem: slāpeklis, fosfors un kālijs.

(3)

Saskaņā ar Direktīvas 76/116/EEK 7. pantu dalībvalstis nedrīkst aizliegt, ierobežot vai traucēt tādu mēslošanas līdzekļu laišanu tirgū daudzuma, identifikācijas, marķējuma vai iepakojuma dēļ, kuriem ir apzīmējums “EK mēslošanas līdzeklis”, kas atbilst šīs direktīvas noteikumiem.

(4)

Ar Komisijas 2002. gada 24. maija Lēmumu 2002/399/EK par valsts noteikumiem, par kuriem paziņojusi Zviedrijas Karaliste atbilstoši EK Līguma 95. panta 4. punktam attiecībā uz maksimālo pieļaujamo kadmija saturu mēslošanas līdzekļos (2), tika piešķirta atkāpe no Direktīvas 76/116/EEK noteikumiem, apstiprinot Zviedrijas noteikumus, kas aizliedz Zviedrijas tirgū laist mēslošanas līdzekļus ar kadmija saturu, kas pārsniedz 100 gramus uz tonnu fosfora. Šo atkāpi piemēroja līdz 2005. gada 31. decembrim.

(5)

Grozītā Direktīva 76/116/EEK ir aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Regulu (EK) Nr. 2003/2003 attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem (3).

(6)

Regulas (EK) Nr. 2003/2003 35. panta 2. punktā noteikts, ka atkāpes no Direktīvas 76/116/EEK, ko Komisija piešķīrusi saskaņā ar Līguma 95. panta 6. punktu, 7. panta uzskatāmas par atkāpēm no šīs regulas 5. panta un tās joprojām ir spēkā neatkarīgi no šīs regulas stāšanās spēkā.

(7)

Regulas (EK) Nr. 2003/2003 15. apsvērumā paziņots, ka Komisija izskatīs jautājumu par nejaušu kadmija saturu minerālmēslos un vajadzības gadījumā gatavos priekšlikumu regulai un to iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei.

(8)

Tiek gatavots Komisijas priekšlikums par kadmiju mēslošanas līdzekļos.

(9)

Zviedrija pievienojās Eiropas Savienībai 1995. gada 1. janvārī. Pievienošanās aktā (4) ir pārejas noteikumi saistībā ar kadmija izmantošanu un realizāciju attiecīgajā dalībvalstī. 112. panta 1. punktā noteikts, ka saskaņā ar minēto pielikumu un ar nosacījumu, ka ir izpildīti tajā noteiktie nosacījumi, četrus gadus no pievienošanās datuma akta XII pielikumā minētos noteikumus Zviedrijā nepiemēro. Pievienošanās akta 112. pantā un XII pielikuma 4. punktā paredzēts, ka līdz 1999. gada 1. janvārim Zviedrijā nepiemēro Direktīvas 76/116/EEK 7. pantu, ciktāl tas attiecas uz kadmija saturu mēslošanas līdzekļos, un ka līdz 1998. gada 31. decembrim pārskatīs Direktīvas 76/116/EEK noteikumus saskaņā ar Kopienas procedūrām.

(10)

Pievienošanās akta 2. pantā noteikts, ka “Pamatlīgumi un akti, ko iestādes pieņēmušas pirms pievienošanās, no pievienošanās dienas ir saistoši jaunajām dalībvalstīm un piemērojami tajās atbilstīgi minētajos līgumos un šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem.” Pievienošanās akta 168. pantā noteikts, ka “jaunajās dalībvalstīs stājas spēkā pasākumi, kas vajadzīgi, lai tās no pievienošanās izpildītu noteikumus direktīvās un lēmumos EK līguma 189. panta (tagad 249. panta) nozīmē […], ja vien XIX pielikumā vai citur šajā aktā šim nolūkam nav norādīts termiņš”.

(11)

Pēc tam ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/97/EK (5) grozīja Direktīvu 76/116/EEK saistībā ar kadmiju saturošu mēslošanas līdzekļu realizāciju Austrijā, Somijā un Zviedrijā. 1. pantā noteikts, ka, cita starpā, Zviedrija var aizliegt savā teritorijā realizēt mēslošanas līdzekļus, kas satur kadmiju koncentrācijā, kura pārsniedz valstī noteikto koncentrāciju pievienošanās dienā, un ka šo atkāpi piemēro laikposmā no 1999. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 31. decembrim.

(12)

2001. gada 7. decembrī Zviedrijas Karaliste paziņoja par spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem, atkāpjoties no noteikumiem Direktīvā 76/116/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem. Visu rūpīgi apsverot, ar Lēmumu 2002/399/EK tai piešķīra pagarinājumu līdz 2005. gada 31. decembrim atkāpei no Direktīvas 76/116/EEK.

(13)

“Rīkojumā par ķīmiskiem produktiem (pieeja, importa un eksporta aizliegumi)” (1998:944) (6) ir noteikumi, cita starpā, par maksimālo pieļaujamo kadmija saturu mēslošanas līdzekļos, ieskaitot mēslošanas līdzekļus ar EK apzīmējumu. Rīkojuma 3. iedaļas 3. punktā paredzēts, ka mēslošanas līdzekļus ar muitas tarifa numuriem 25.10, 28.09, 28.35, 31.03 un 31.05, kuru kadmija saturs ir lielāks par 100 gramiem uz tonnu fosfora, nepiedāvā pārdošanai vai izplatīšanai.

(14)

Noteikumi par maksimālo pieļaujamo kadmija saturu mēslošanas līdzekļos ir spēkā kopš 1985. gada pēc tam, kad pieņēma “Rīkojumu par kadmiju” (1985:839). “Rīkojums par ķīmiskiem produktiem” (1998:944) kodificē citus noteikumus par vides aizsardzību, ieskaitot “Rīkojumā par kadmiju” (1985:839) minētos noteikumus.

(15)

Zviedrijas Karaliste 2005. gada 29. jūnija vēstulē informēja Komisiju, ka saskaņā ar EK Līguma 95. panta 4. punktu tai ir nodoms no 2006. gada 1. janvāra piemērot valsts noteikumus par kadmija saturu mēslošanas līdzekļos. Zviedrijas iestādes ir pieprasījušas pagarināt pašreizējo atkāpi, kas piešķirta ar Lēmumu 2002/399/EK.

(16)

Komisija 2005. gada 29. jūlija vēstulē informēja Zviedrijas iestādes, ka tā ir saņēmusi paziņojumu atbilstoši 95. panta 4. punktam un ka 2005. gada 30. jūnijā, dienu pēc paziņojuma saņemšanas, ir sācies sešu mēnešu periods tā pārbaudei saskaņā ar 95. panta 6. punktu.

(17)

Komisija 2005. gada 10. augusta vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par prasību, kas saņemta no Zviedrijas. Komisija arī publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (7) paziņojumu par prasību, lai pārējām ieinteresētajām personām darītu zināmus valsts pasākumus, kurus Zviedrija nodomājusi paturēt spēkā.

(18)

Ar Līguma 95. panta 4. punktā noteikts, ka, ja pēc tam, kad Padome vai Komisija ir noteikusi tuvināšanas pasākumu, kāda dalībvalsts uzskata par vajadzīgu paturēt spēkā savus noteikumus 30. pantā minēto būtisko iemeslu dēļ vai nolūkā aizsargāt vidi vai darba vidi, tā dara Komisijai zināmus šos noteikumus, kā arī pamatojumu to paturēšanai spēkā.

(19)

Zviedrijas iestāžu 2005. gada 29. jūnijā iesniegtā paziņojuma nolūks ir saņemt atļauju pēc 2005. gada 31. decembra pagarināt pašreiz spēkā esošo atkāpi, kas piešķirta ar Lēmumu 2002/399/EK. Ar šo lēmumu Zviedrija var paturēt spēkā valsts noteikumus, kas neatbilst noteikumiem Regulā (EK) Nr. 2003/2003 saistībā ar mēslošanas līdzekļu ar EK apzīmējumu sastāvu.

(20)

Kā minēts iepriekš, Regulas (EK) Nr. 2003/2003 5. pants dalībvalstīm liedz ierobežot mēslošanas līdzekļu ar EK apzīmējumu realizāciju to sastāva dēļ, tomēr noteikumi, kas reglamentē sastāvu, nenosaka kadmija satura robežvērtību. Tādēļ atbilstoši Regulas (EK) Nr. 2003/2003 5. pantam tirgū var laist mēslošanas līdzekļus ar EK apzīmējumu, kas atbilst minētās regulas prasībām, neatkarīgi no to kadmija satura.

(21)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir skaidrs, ka Zviedrijas paziņotie valsts noteikumi, ciktāl tie aizliedz laist tirgū mēslošanas līdzekļus ar EK apzīmējumu, kuru kadmija saturs ir lielāks par 100 gramiem uz tonnu fosfora, ir stingrāki nekā Regulas (EK) Nr. 2003/2003 noteikumi.

(22)

Zviedrijas iestāžu paziņotos valsts noteikumus pieņēma 1985. gadā pirms Zviedrijas pievienošanās Eiropas Savienībai. Kā norādīts iepriekš, Pievienošanās aktā ir noteikti pārejas noteikumi, kas Zviedrijai ļauj turpmākos četrus gadus piemērot savus noteikumus saistībā ar kadmija saturu mēslošanas līdzekļos tādiem ražojumiem, uz kuriem attiecas Direktīva 76/116/EEK. Ar Direktīvu 98/97/EK Zviedrijai bija ļauts piemērot minētos valsts noteikumus līdz 2001. gada 31. decembrim. Ar Lēmumu 2002/399/EK atkāpe tika pagarināta līdz 2005. gada decembrim.

(23)

Kā prasīts Līguma 95. panta 4. punktā un kā skaidrots, ņemot vērā Pievienošanās akta 2. un 168. pantu, Zviedrija darīja Komisijai zināmu tādu valsts noteikumu faktisko formulējumu, kas pieņemti pirms pievienošanās Eiropas Savienībai un kurus tā paredz saglabāt, pievienojot prasībai iemeslu pamatojumu, kuri pēc tās uzskata attaisno šādu noteikumu saglabāšanu.

(24)

Zviedrijas iestāžu sniegtais pamatojums bija darīts zināms jau iepriekš, un tādēļ Komisija ar Lēmumu 2002/399/EK piešķīra atkāpi līdz 2005. gada 31. decembrim. Šo periodu piešķīra, pieņemot, ka līdz 2005. gada beigām būs izstrādāti saskaņoti noteikumi. Lai gan pašlaik tos izstrādā, Kopienas līmenī noteikumi nebūs pieņemti līdz gada beigām.

(25)

Tādēļ Zviedrijas 2005. gada 29. jūnijā iesniegtais paziņojums, lai saņemtu apstiprinājumu, ka var paturēt spēkā valsts noteikumu, kas ir atkāpe no Regulas (EK) Nr. 2003/2003 noteikumiem, uzskatāms par pieņemamu atbilstoši Līguma 95. panta 4. punktam, kas skaidrots, ņemot vērā Pievienošanās akta 2. un 168. pantu.

(26)

Saskaņā ar Līguma 95. pantu Komisijai jānodrošina, ka ir izpildīti visi nosacījumi, kas dalībvalstij ļauj izmantot šajā pantā noteiktās atkāpes iespējas.

(27)

Komisijai īpaši jānovērtē, vai dalībvalsts paziņotie noteikumi ir pamatoti saistībā ar Līguma 30. pantā minētajiem būtiskajiem iemesliem vai saistībā ar vides vai darba vides aizsardzību.

(28)

Turklāt atbilstoši Līguma 95. panta 6. punktam, ja Komisija uzskata, ka valsts noteikumi ir pamatoti, tai jāpārbauda, vai šādi valsts noteikumi nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis vai slēpts ierobežojums tirdzniecībā starp dalībvalstīm un nerada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

(29)

Zviedrijas prasība ir pamatota ar nepieciešamību aizsargāt cilvēka veselību un vidi. Mēslošanas līdzekļos esošais kadmijs uzskatāms par apdraudējumu videi un cilvēka veselībai. Zviedrija savas prasības pamatošanai norāda uz 2000. gada oktobrī (8) publicētajiem Zviedrijas pētījuma rezultātiem, kurā novērtēts kadmiju saturošo mēslošanas līdzekļu radītais apdraudējums.

(30)

Attiecībā uz vispārēju informāciju par kadmiju līdz šim pieejamie zinātnes dati liek secināt, ka būtībā kadmijs metāla veidā un kadmija oksīds nopietni apdraud veselību. Īpaši kadmija oksīds ir klasificēts kā 2. kategorijas viela, kas ir kancerogēna, mutagēna vai toksiska attiecībā uz reprodukciju. Pastāv vispārēja vienprātība, ka mēslošanas līdzekļos esošs kadmijs ir galvenais kadmija avots, kas ietekmē augsni un barības ķēdi.

(31)

Attiecībā uz mēslošanas līdzekļos esošo kadmiju šādi var apkopot Zviedrijas veiktā riska novērtējuma svarīgāko informāciju:

(32)

Ir skaidrs, ka šie secinājumi attiecas uz konkrēto Zviedrijas augsnes stāvokli un tur valdošajiem klimatiskajiem apstākļiem.

(33)

Noslēgumā, Zviedrijas veiktais riska novērtējums liecina, ka, ja būtu atļauti mēslošanas līdzekļi ar kadmija saturu, kas augstāks par pašlaik pieļaujamo, sekas būtu šādas:

(34)

Zviedrijas iestāžu iesniegtais riska novērtējums veikts saskaņā ar Kopienā noteiktajām procedūrām un metodiku, ko uzskata par tādu, kas nodrošina augstu iegūtās informācijas ticamību.

(35)

Komisija ir jau pārbaudījusi riska novērtējuma informāciju saistībā ar Lēmumu 2002/399/EK, ar kuru Zviedrijai ļāva saglabāt savus noteikumus līdz 2005. gada 31. decembrim.

(36)

Zviedrija 2005. gadā nesniedza nekādus zinātniskus un tehniskus datus. Uzkrāšanās process ir lēns, un trīs gadu laikā tas nav būtiski mainījies. Tādēļ var uzskatīt, ka stāvoklis ir līdzīgs 2002. gada stāvoklim.

(37)

Zviedrijas sniegto datu derīgumu apstiprina šāds zinātniskais pamatojums, kas izmantots, lai atbalstītu Komisijas priekšlikuma sagatavošanu par mēslošanas līdzekļos esošo kadmiju:

Komisijas priekšlikums par mēslošanas līdzekļos esošo kadmiju kavējas, līdz galīgi tiks izstrādāts kadmija un kadmija oksīdu vispārējais riska novērtējums un iespējamie turpmākie riska samazināšanas pasākumi.

(38)

Tādēļ, vēlreiz izskatījusi zinātniskos datus, ņemot vērā Zviedrijas prasību, Komisija uzskata, ka Zviedrijas iestādes ir pierādījušas, ka kadmiju saturoši mēslošanas līdzekļi rada vides un cilvēka veselības apdraudējumus un ka Zviedrijas paziņotie valsts noteikumi, lai līdz minimumam samazinātu Zviedrijas vides saskari ar kadmiju saturošiem mēslošanas līdzekļiem, ir pamatoti.

(39)

Saskaņā ar Līguma 95. panta 6. punktu Komisijai ir jāpārbauda, vai paredzētie pasākumi nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis. Saskaņā ar Tiesas nolēmumu diskriminācijas līdzekļu neesība nozīmē to, ka valsts ierobežojumus tirdzniecībā nevar izmantot tā, lai diskriminētu citu dalībvalstu izcelsmes preces.

(40)

Paredzētie valsts noteikumi ir vispārēji, un tos piemēro valsts un importētajiem fosfora mēslošanas līdzekļiem ar EK apzīmējumu. Tādēļ nav pierādījumu tam, ka tos var izmantot par Kopienas uzņēmēju patvaļīgas diskriminācijas līdzekli.

(41)

Parasti šķēršļus tirdzniecībā rada stingrāki valsts pasākumi, kas reglamentē sastāvu mēslošanas līdzekļiem ar EK apzīmējumu, kuriem piešķirta atkāpe no Kopienas Direktīvas noteikumiem. Ražojumus, kurus var likumīgi laist tirgū pārējās Kopienas valstīs, nevar laist attiecīgās dalībvalsts tirgū. Līguma 95. panta 6. punktā ietvertās koncepcijas nolūks ir nepieļaut, ka nepiemērotu iemeslu dēļ tiek piemēroti valsts noteikumi, kuru pamatā ir 4. un 5. punktā noteiktie kritēriji un kas faktiski ir ekonomiski pasākumi, ko ievieš, lai kavētu ražojumu importu no pārējām dalībvalstīm un netieši aizsargātu vietējo ražošanu.

(42)

Kā konstatēts iepriekš, pastāv bažas par vides un cilvēka veselības aizsardzību, jo augsnē izmanto kadmiju saturošus mēslošanas līdzekļus. Tādēļ valsts noteikumu saglabāšanas mērķis ir vides un cilvēka veselības aizsardzība, nevis slēptu tirdzniecības šķēršļu izveide.

(43)

Šādu nosacījumu nevar skaidrot tā, ka tas aizliedz visu to valsts pasākumu apstiprināšanu, kas varētu ietekmēt iekšējā tirgus izveidi. Patiesībā katrs valsts pasākums, kas atkāpjas no saskaņošanas pasākuma nolūkā izveidot iekšējo tirgu un nodrošināt tā darbību, būtībā ir pasākums, kas, iespējams, ietekmēs iekšējo tirgu. Tādēļ, lai saglabātu EK Līguma 95. pantā noteiktās atkāpšanās procedūras lietderīgumu, Komisija uzskata, ka attiecībā uz 95. panta 6. punktu iekšējā tirgus darbības šķēršļa jēdziens nav samērojams ar izvirzīto mērķi.

(44)

Ņemot vērā gan vides, gan cilvēka veselības apdraudējumu, kas rodas, izmantojot kadmiju saturošus mēslošanas līdzekļus Zviedrijas augsnē, un ņemot vērā, ka:

Komisija uzskata, ka šajā pārskatīšanas posmā nav pierādījumu tam, ka valsts noteikumi attiecībā pret izvirzītajiem mērķiem rada nesamērīgu šķērsli iekšējā tirgus darbībai.

(45)

Piešķirtās atkāpes ilgumam jābūt pietiekamam, lai Komisija iesniegtu priekšlikumu un Padome un Eiropas Parlaments Kopienas līmenī pieņemtu tiesību aktu par mēslošanas līdzekļos esošo kadmiju. Tādēļ, lai starpiestāžu apspriešanās laikā nerastos iespējami kavējumi, pašreizējā lēmuma noteikumi ir spēkā līdz saskaņota pasākuma piemērošanai ES līmenī.

(46)

Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka Zviedrijas Karalistes 2005. gada 29. jūnijā iesniegtā prasība saglabāt valsts noteikumus, kas ir stingrāki nekā Direktīvas 76/116/EEK noteikumi attiecībā uz kadmija saturu mēslošanas līdzekļos, ir pieņemama.

(47)

Bez tam Komisija uzskata, ka valsts noteikumi:

Tādēļ Komisija uzskata, ka tos var apstiprināt,