<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2026-07-202607C109202503600-00-TRA-DOC-LV-ARRET-C-0360-25-202606393-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="true" name="ParExtraits_2021"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="19/08/2026 00:21:49" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="/B+MQA57kx9wpMlcBlJY3WDA796ecmjNDaLkmBNXnR4eyYhBNVA6IYrGUCDGJv8i3TtYe9AkAG+q0HEVHDQB1MRyx8M7I3T1gZFXfo/VZxWGgcZXasVLVVlvrb7KDrB0vAjhkmGbv7mFFr+4xqmZ0TdMLkc9mPvlTzAvI+Rb1Hg=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="svc_wsgendoc" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="10, 3, 0, 1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Tag"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="7561f94c-a8ea-4d17-af3f-b9d5752713a8" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0360" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2025" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 06-07-26 07:41:44" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2026-07-16T10:29:49Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="f58602bd950c4fafa90658ada59c6c4d" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0360" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">Spriedums, 9.7.2026. – Lieta C‑360/25</div>
      <div id="rId21" style="default">Schoger II</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2026. gada 9. jūlijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Valsts atbalsts – LESD 107. panta 1. punkts – Pievienotās vērtības nodoklis – Atbrīvojums no nodokļa attiecībā uz pakalpojumiem, kas sniegti starp uzņēmumiem, kuri pārsvarā veic banku, apdrošināšanas vai pensiju fondu darījumus – Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamība – Jēdziens “atbalsts” – Priekšrocība – Selektivitāte – Lūgums par sprieduma iedarbības ierobežošanu laikā
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Lietā C‑360/25 [Schoger II]  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">i</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Bundesfinanzgericht (Federālā finanšu tiesa, Austrija) iesniegusi ar 2025. gada 30. maija lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2025. gada 30. maijā, tiesvedībā
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-6" title="page-1">
      ***X***
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-7" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      Finanzamt für Großbetriebe,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-9" title="page-1">
      TIESA (pirmā palāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-10" title="page-1">
      šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs F. Biltšens [F. Biltgen], tiesneši I. Ziemele, A. Kumins [A. Kumin], S. Žervazonī [S. Gervasoni] (referents) un M. Bošņaks [M. Bošnjak],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-1">
      ģenerāladvokāts: A. Bjondi [A. Biondi],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-1">
      sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-13" title="page-1">
      ņemot vērā rakstveida procesu,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-14" title="page-1">
      ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">***X*** vārdā – P. Goeth, Rechtsanwalt,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Austrijas valdības vārdā – F. Koppensteiner, pārstāvis,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Komisijas vārdā – M. Farley un L. Wildpanner, pārstāvji,</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-18" title="page-1">
      ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-19" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-20" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par LESD 107. panta interpretāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis lūgums iesniegts tiesvedībā starp Austrijas sabiedrību ***X*** un Finanzamt für Großbetriebe (Nodokļu administrācija lielajiem uzņēmumiem, Austrija; turpmāk – nodokļu administrācija) saistībā ar paziņojumiem par pievienotās vērtības nodokli (PVN), kurus ***X*** saņēmusi par laikposmu no 2013. līdz 2017. gadam (turpmāk – strīdīgais taksācijas periods).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesiskais regulējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">LESD 107. panta 1. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-26" title="page-1">
      “Ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.; turpmāk – PVN direktīva) 5. apsvērumā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-28" title="page-1">
      “PVN sistēma ir visvienkāršākā un neitrālākā, ja nodokli uzliek cik iespējams vispārīgi, aptverot gan visas ražošanas un izplatīšanas stadijas, gan pakalpojumu sniegšanu. Tādēļ iekšējā tirgus un dalībvalstu interesēs ir pieņemt kopēju sistēmu, kas attiecas arī uz mazumtirdzniecību.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 131. pantā, ar kuru sākas tās IX sadaļa “Atbrīvojumi”, paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-30" title="page-2">
      “Šīs sadaļas 2. līdz 9. nodaļā paredzētos atbrīvojumus, neskarot citus Kopienas noteikumus, piemēro saskaņā ar noteikumiem, ko dalībvalstis pieņem, lai nodrošinātu pareizu un godīgu šo atbrīvojumu piemērošanu un lai nepieļautu nekādu iespējamu krāpšanu, izvairīšanos un ļaunprātīgu izmantošanu.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētās direktīvas 135. panta 1. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-32" title="page-2">
      “1. Dalībvalstis atbrīvo no nodokļa šādus darījumus:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-33" title="page-2">
      a) apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darījumus, tostarp ar tiem saistītus pakalpojumus, ko veic apdrošināšanas mākleri un apdrošināšanas aģenti;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-34" title="page-2">
      b) kredīta piešķiršanu un kredīta starpniecību, kā arī kredīta pārvaldi, ko veic persona, kura piešķir kredītu;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-35" title="page-2">
      c) starpniecību vai jebkurus darījumus ar kredīta garantijām vai jebkuru citu naudas nodrošinājumu, kā arī kredīta garantiju pārvaldi, ko veic persona, kura piešķir kredītu;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-36" title="page-2">
      d) darījumus, tostarp starpniecību, kas skar noguldījumu un norēķinu kontus, maksājumus, pārskaitījumus, parādus, čekus un citus tirgojamus dokumentus, taču izņemot parādu piedziņu;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-37" title="page-2">
      e) darījumus, tostarp starpniecību, kas attiecas uz valūtu, banknotēm un monētām, ko lieto par likumīgu maksāšanas līdzekli, izņemot kolekciju priekšmetus, t.i., zelta, sudraba vai cita metāla monētas vai banknotes, ko parasti nelieto kā likumīgu maksāšanas līdzekli, vai arī monētas, kurām ir numismātiska vērtība;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-38" title="page-2">
      f) darījumus – tostarp starpniecību, izņemot pārvaldi un uzraudzību, – kas attiecas uz akcijām un daļām sabiedrībās vai apvienībās, bezseguma parādzīmēm un citiem vērtspapīriem, tomēr izņemot dokumentus, kas rada īpašumtiesības uz precēm, un izņemot 15. panta 2. punktā minētās tiesības vai vērtspapīrus;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-39" title="page-2">
      g) dalībvalstu noteiktu īpašu ieguldījumu fondu vadīšanu;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-40" title="page-2">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">PVN direktīvas 168. pantā, kas precizē atskaitīšanas tiesību tvērumu, paredzēts, ka, “ciktāl preces un pakalpojumus nodokļa maksātājs izmanto darījumiem, par kuriem uzliek nodokli, nodokļa maksātājam ir tiesības tajā dalībvalstī, kurā viņš veic šos darījumus, atskaitīt no nodokļa, par kuru nomaksu viņš ir atbildīgs, [PVN, kas maksājams vai samaksāts izmantotajām precēm vai pakalpojumiem]”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Austrijas tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">1994. gada 23. augusta Umsatzsteuergesetz (Apgrozījuma nodokļa likums; BGBl. 663/1994), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk – UStG), ir paredzēts PVN direktīvas transponēšanai Austrijas tiesībās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar UStG 6. panta 1. punkta 28. apakšpunktu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-45" title="page-3">
      “No [PVN] ir atbrīvoti šādi darījumi, uz kuriem attiecas 1. panta 1. punkta 1. un 2. apakšpunkts:
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-46" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-47" title="page-3">
      28. citi pakalpojumi, ko sniedz tādu uzņēmumu grupas, kuri pārsvarā veic banku, apdrošināšanas vai pensiju fondu darījumus starp saviem biedriem, ciktāl šie pakalpojumi tiek izmantoti tieši iepriekš minēto no nodokļa atbrīvoto darījumu veikšanai un ciktāl šīs grupas no saviem biedriem pieprasa tikai precīzu atlīdzību par kopējo izmaksu attiecīgo daļu. Tas attiecas arī uz citiem pakalpojumiem, kas tiek sniegti starp uzņēmumiem, kuri pārsvarā veic banku, apdrošināšanas vai pensiju fondu darījumus, ciktāl šie pakalpojumi tiek izmantoti tieši iepriekš minēto no nodokļa atbrīvoto darījumu veikšanai, kā arī uz personāla nodrošināšanas pakalpojumiem, ko šie uzņēmumi sniedz pirmajā teikumā minētajām grupām.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">UStG 6. panta 1. punkta 7. un 8. apakšpunktā paredzētas citas atkāpes no aplikšanas ar PVN, tostarp attiecībā uz noteiktiem darījumiem, ko veic sociālā nodrošinājuma iestādes, kā arī kredīta piešķiršanu un starpniecību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt UStG 12. panta 3. punkta 2. apakšpunktā paredzēts, ka tiesības atskaitīt PVN ir izslēgtas attiecībā uz priekšnodokli, kas samaksāts par citiem pakalpojumiem, “ciktāl uzņēmējs šos citus pakalpojumus izmanto no nodokļa atbrīvotu darījumu veikšanai”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pamatlieta un prejudiciālais jautājums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">***X*** ir Austrijas banka, kas ir arī mātesuzņēmums Austrijas apgrozījuma nodokļa maksātāju grupā (PVN maksātāju grupa).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc nodokļu revīzijas, kuras noslēgumā sagatavots 2021. gada 1. decembra ziņojums, nodokļu administrācija konstatēja, ka uz dažiem ***X*** līgumpartnera sniegtajiem pārrobežu pakalpojumiem, kas saistīti ar bankomātiem, neattiecas UStG 6. panta 1. punkta 8. apakšpunkta e) punktā paredzētais atbrīvojums no nodokļa. Tāpēc nodokļu administrācija, pamatojoties uz nodokļa parāda samaksas pienākuma pāreju, par strīdīgo taksācijas periodu grozīja PVN paziņojumus attiecībā uz ***X***.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā nodokļu administrācija neapmierināja ***X*** 2021. gada 20. decembra sūdzību par minētajiem paziņojumiem par nodokli, šī sabiedrība ar 2022. gada 13. jūlija pieteikumu pieprasīja šo sūdzību iesniegt Bundesfinanzgericht (Federālā finanšu tiesa, Austrija), kas ir iesniedzējtiesa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī tiesa norāda, ka tai – saskaņā ar pienākumu veikt neierobežotu kontroli attiecībā uz sūdzībā aplūkotajiem PVN paziņojumiem – jāpārbauda iespējamie tajos pieļautie pārkāpumi un šim nolūkam jānoskaidro nepieciešamie faktiskie apstākļi, pat ja attiecīgie nodokļa maksātāji šajā ziņā tos nav apstrīdējuši, tostarp attiecīgā gadījumā tad, ja šīs tiesas vērtējums izraisītu šiem nodokļa maksātājiem nelabvēlīgu rezultātu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Aplūkojamajā gadījumā ***X*** savās deklarācijās, par kurām tika izdoti strīdīgie paziņojumi par nodokli, esot piemērojusi UStG 6. panta 1. punkta 28. apakšpunkta otrajā teikumā paredzēto atbrīvojumu no PVN (turpmāk – strīdīgais atbrīvojums). Taču strīdīgā atbrīvojuma likumība no Savienības tiesību skatpunkta, kaut gan pamatlietā tā nav apstrīdēta, radot šaubas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, pirmkārt, iesniedzējtiesa norāda, ka šim atbrīvojumam, kurā nav veikta nošķiršana atkarībā no attiecīgā pakalpojuma satura, trūkst juridiska pamata Savienības tiesībās, it īpaši saistībā ar PVN direktīvu. Tomēr iesniedzējtiesa uzskata, ka tā nespēj nodrošināt saderību ar Savienības tiesībām, jo tā nevar tieši piemērot šo direktīvu pret nodokļa maksātāja gribu vai valsts tiesības interpretēt atbilstīgi minētajai direktīvai – šāda interpretācija būtu contra legem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, iesniedzējtiesa uzskata, ka strīdīgais atbrīvojums atbilst nosacījumiem, lai to kvalificētu par “valsts atbalstu”, it īpaši tāpēc, ka to varētu uzskatīt par valsts iejaukšanos, kurai nav atrodams pamatojums PVN direktīvā, ka tas nozīmētu atteikšanos no līdzekļiem, ko valsts citādi būtu saņēmusi, ka šis atbrīvojums dod priekšroku ***X*** un tās pakalpojumu saņēmējiem, kuri tieši konkurē ar citām Eiropas bankām, un ka tas ir selektīvs. Iesniedzējtiesa no tā secina, ka jāuzdod Tiesai jautājums par strīdīgā atbrīvojuma atbilstību LESD normām par valsts atbalstu. Tā arī uzsver, ka šī atbrīvojuma atcelšana no 2025. gada 1. janvāra liecina par Austrijas likumdevēja paša šaubām attiecībā uz minētā atbrīvojuma atbilstību Savienības tiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos Bundesfinanzgericht (Federālā finanšu tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-59" title="page-4">
      “Vai PVN atbrīvojums, saskaņā ar kuru ir atbrīvoti citi pakalpojumi, kas tiek sniegti starp uzņēmumiem, kuri pārsvarā veic banku, apdrošināšanas vai pensiju fondu darījumus, ciktāl šie pakalpojumi tiek izmantoti tieši iepriekš minēto no nodokļa atbrīvoto darījumu veikšanai, kā arī uz personāla nodrošināšanas pakalpojumiem, ko šie uzņēmumi sniedz UStG 6. panta 1. punkta 28. apakšpunkta pirmajā teikumā minētajām grupām, ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē?”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu seko pirmajam lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas bija iesniegts 2024. gada 28. jūnijā un atzīts par acīmredzami nepieņemamu ar 2025. gada 5. maija rīkojumu Schoger (C‑460/24, EU:C:2025:346), jo tas neatbilda Tiesas Reglamenta 94. panta a) un c) punktā noteiktajām prasībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētā rīkojuma 20.–22. punktā Tiesa uzskatīja, pirmkārt, ka pamatlietas priekšmeta un nozīmīgo faktu izklāsts ir pārāk īss un nepilnīgs, lai ļautu Tiesai īstenot tās prejudiciālo kompetenci. Otrkārt, rīkojuma 23.–27. punktā tā secināja, ka nav norādīti objektīvi un saskanīgi elementi, kas ļautu pārbaudīt, vai pastāv saikne starp konkrēto iesniedzējtiesā izskatāmo strīdu un Savienības tiesību normām, kuru interpretācija bija lūgta. Tiesa it īpaši norādīja, ka iesniedzējtiesa nav izklāstījusi iemeslus, kuru dēļ visu pamatlietā aplūkojamo paziņojumu par nodokli elementu kopums – neatkarīgi no eventuālas apstrīdēšanas – iesniedzējtiesai pēc savas ierosmes būtu bijis jāpārbauda no valsts atbalsta tiesību skatpunkta.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbildot uz Tiesas šajā ziņā izteikto aicinājumu (rīkojums, 2025. gada 5. maijs, Schoger, C‑460/24, EU:C:2025:346, 29. punkts), iesniedzējtiesa šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ir sniegusi informāciju, kura papildina to, ko iesniedzējtiesa bija sniegusi pirmajā šā sprieduma 20. punktā minētajā lūgumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, iesniedzējtiesa tagad skaidri norāda procesuālos posmus, kas tikuši īstenoti pirms vēršanās tajā, un paskaidro, kāpēc tai ir jālemj par strīdīgo atbrīvojumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, minētā tiesa precizē savas kontroles priekšmetu gadījumā, kad tajā tiek iesniegta sūdzība, ar kuru apstrīdēti paziņojumi par PVN. It īpaši iesniedzējtiesa, pamatojoties uz valsts procesuālo tiesību normām un valsts judikatūru, kurā tās interpretētas, precizē, ka tā ir tiesīga nodokļu iestādes vērtējumu aizstāt ar savējo. Tās – kā neierobežotas jurisdikcijas tiesas – kompetence, kas tai ļauj lemt par visiem tiesiskajiem un faktiskajiem jautājumiem saistībā ar tajā iesniegto sūdzību, neesot ierobežota ar šīs sūdzības izskatīšanu. Tai pēc savas ierosmes esot jāpārbauda visi jautājumi, kas izriet no pamatlietā apstrīdētajiem paziņojumiem par nodokli, tostarp jautājums par strīdīgā atbrīvojuma saderību ar valsts atbalsta tiesībām, neatkarīgi no tā, vai pamatlietas kontekstā šajā ziņā eventuāli tikusi veikta apstrīdēšana, un pat tad, ja tāpēc tiktu nelabvēlīgi grozītas ieinteresēto personu tiesības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan ***X*** un Austrijas valdība apstrīd šā lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību un ***X*** šajā kontekstā arī norāda, ka šāda kontrole pēc savas ierosmes var atturēt nodokļu maksātājus no savu tiesību īstenošanas valsts tiesās, šie lietas dalībnieki neapstrīd iesniedzējtiesas paskaidrojumus par tās kompetences apjomu. Turklāt jāatgādina, ka LESD 267. pantā iedibinātajā procedūrā valsts tiesa pati nosaka atbilstošo tiesisko regulējumu un tā precizitāte Tiesai nav jāpārbauda (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2003. gada 15. maijs, Salzmann, C‑300/01, EU:C:2003:283, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt iesniedzējtiesa skaidri izklāsta, kāpēc tās jautājums attiecas uz LESD normām par valsts atbalstu, nevis uz PVN direktīvu, kuru ar UStG paredzēts transponēt Austrijas tiesībās. Proti, tā precizē iemeslus, kāpēc strīdīgais atbrīvojums neatbilst prasībām, kas paredzētas šajā direktīvā, lai noteiktu atbrīvojumus no PVN, pamatojoties it īpaši uz valsts doktrīnu. Iesniedzējtiesa no tā secina, ka UStG interpretācija, kas atbilstu PVN direktīvai, būtu contra legem un tāpēc ir izslēgta, kā arī piebilst, ka tā nevar tieši uzspiest šīs direktīvas piemērošanu privātpersonai, lai izslēgtu attiecīgā atbrīvojuma piemērošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saistībā ar ***X*** argumentu, saskaņā ar kuru pēc savas ierosmes veiktā pārbaude attiecībā uz strīdīgā atbrīvojuma kvalificēšanu par “valsts atbalstu” apdraudētu Eiropas Komisijas ekskluzīvo kompetenci valsts atbalsta jomā, jānorāda, ka šī kompetence attiecas vienīgi uz pasākuma, kas kvalificēts par “valsts atbalstu”, saderības ar iekšējo tirgu izvērtēšanu, savukārt valsts tiesas ir pilnībā tiesīgas iepriekš interpretēt “valsts atbalsta” jēdzienu un šaubu gadījumā vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, kādu iesniegusi iesniedzējtiesa (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1977. gada 22. marts, Steinike &amp; Weinlig, 78/76, EU:C:1977:52, 14. punkts, un 2007. gada 18. jūlijs, Lucchini, C‑119/05, EU:C:2007:434, 50. punkts). Jāpiebilst, ka valsts tiesu iejaukšanās izriet no LESD 108. panta 3. punkta pēdējā teikumā noteiktā īstenošanas aizlieguma tiešās iedarbības, kas tostarp attiecas uz jebkuru atbalstu, kurš ticis īstenots, nepaziņojot par to Komisijai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1996. gada 11. jūlijs, SFEI u.c., C‑39/94, EU:C:1996:285, 39. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat, tā kā, pirmkārt, tikai valsts tiesas ziņā ir definēt lietas, kurā uzdoti jautājumi, faktiskos apstākļus un Tiesai nav jālemj par šajā ziņā valsts tiesas sniegto vērtējumu (spriedums, 2014. gada 6. novembris, Cartiera dell’Adda, C‑42/13, EU:C:2014:2345, 31. punkts un tajā minētā judikatūra) un, otrkārt, atbilstoši iesniedzējtiesas norādītajam nav strīda par to, ka ***X*** ir piemērojusi strīdīgo atbrīvojumu, nav nozīmes Austrijas valdības apgalvojumam, kuru tā turklāt nav pamatojusi, ka pamatlietā esot ticis piemērots cits atbrīvojums, nevis strīdīgais atbrīvojums, un tāpēc neesot iespējama strīdīgā atbrīvojuma piemērošana.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot arguments, kuru izvirzījusi Austrijas valdība un – pakārtoti – ***X*** un ar kuru tiek apšaubīta tādas priekšrocības esība, ko strīdīgā atbrīvojuma piemērošana būtu sniegusi šai sabiedrībai, attiecas uz valsts atbalsta esības vērtējumu pēc būtības, par ko iesniedzējtiesa jautā Tiesai, nevis uz šā lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību. Attiecībā uz apgalvojumu par iesniedzējtiesas sniegto precizējumu nepietiekamību, lai ļautu izvērtēt dažus nosacījumus, kas nepieciešami pasākumu kvalificēšanai par “valsts atbalstu”, jāatgādina, ka gadījumā, ja faktiskā un juridiskā konteksta aprakstā ir nepilnības, kas liedz Tiesai ar vēlamo precizitāti atbildēt uz dažiem tai uzdotajiem jautājumiem, tā joprojām var sniegt atbildi, tajā pašā laikā dažus atbilžu uz uzdotajiem jautājumiem aspektus atstājot atvērtus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1998. gada 18. jūnijs, Corsica Ferries France, C‑266/96, EU:C:1998:306, 25. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir pieņemams.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par prejudiciālo jautājumu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar uzdoto jautājumu iesniedzējtiesa vaicā, vai LESD 107. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka strīdīgais atbrīvojums ir valsts atbalsts šīs tiesību normas izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai iesniedzējtiesai sniegtu noderīgu atbildi, precīzi jāidentificē šā atbrīvojuma piemērošanas joma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētais atbrīvojums ir paredzēts UStG 6. panta 1. punkta 28. apakšpunkta otrajā teikumā, kurā noteikts, ka no PVN ir atbrīvoti “citi pakalpojumi, kas tiek sniegti starp uzņēmumiem, kuri pārsvarā veic banku, apdrošināšanas vai pensiju fondu darījumus, ciktāl šie pakalpojumi tiek izmantoti tieši iepriekš minēto no nodokļa atbrīvoto darījumu veikšanai, kā arī uz personāla nodrošināšanas pakalpojumiem, ko šie uzņēmumi sniedz [tādu uzņēmumu] grupām, [kas pārsvarā veic ar šo nozari saistītus darījumus]”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Strīdīgais atbrīvojums tika atcelts no 2025. gada 1. janvāra, bet strīdīgajā taksācijas periodā tas bija spēkā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka praksē uzņēmumi, kuriem tika piemērots strīdīgais atbrīvojums, proti, “uzņēmumi, kuri pārsvarā veic banku, apdrošināšanas vai pensiju fondu darījumus”, bija izprasti plaši un ietvēra arī uzņēmumus, kuriem nav bankas licences. Turklāt, ņemot vērā grūtības pārbaudīt šo uzņēmumu sniegto pakalpojumu izmantošanu “no nodokļa atbrīvoto [banku, apdrošināšanas vai pensiju fondu] darījumu veikšanai”, Austrijas nodokļu iestāžu prakse vismaz strīdīgajā taksācijas periodā bija tāda, ka parasti no nodokļa bija atbrīvoti visi pakalpojumi, kas sniegti starp attiecīgajiem uzņēmumiem un kas vēl nebija atbrīvoti no nodokļa saskaņā ar kādu citu UStG normu. Iesniedzējtiesa kā piemērus min IT pakalpojumus, konsultāciju pakalpojumus, kā arī ēdināšanas vai bērnu aprūpes pakalpojumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc jāsecina, ka ar uzdoto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai LESD 107. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tādu pakalpojumu atbrīvojums no PVN, kas citādi nav atbrīvoti no nodokļa un kas tiek sniegti starp uzņēmumiem, kuri pārsvarā veic banku, apdrošināšanas vai pensiju fondu darījumus, ir valsts atbalsts šīs tiesību normas izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Valsts pasākuma kvalificēšanai par “valsts atbalstu” tiek prasīta visu turpmāk izklāstīto nosacījumu iestāšanās. Pirmkārt, nosacījums ir tāds, ka pastāv valsts iejaukšanās vai iejaukšanās, kurā tiek izmantoti valsts līdzekļi. Otrkārt, šī iejaukšanās rada selektīvu priekšrocību labuma guvējam. Treškārt, tai ir jābūt tādai, kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus. Ceturtkārt, šī iejaukšanās ir tāda, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm (spriedums, 2022. gada 8. novembris, Fiat Chrysler Finance Europe/Komisija, C‑885/19 P un C‑898/19 P, EU:C:2022:859, 66. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, runājot par strīdīgā atbrīvojuma valstisko izcelsmi, jānorāda, ka tas nav viens no atbrīvojumiem, kuri izsmeļoši paredzēti PVN direktīvā un kuri jāinterpretē šauri (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 2. jūlijs, Blackrock Investment Management (UK), C‑231/19, EU:C:2020:513, 22. punkts un tajā minētā judikatūra). Proti, PVN direktīvas 135. pants, kurā paredzēts vienīgais atbrīvojums banku, apdrošināšanas un pensiju fondu nozares uzņēmumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 13. marts, ATP PensionService, C‑464/12, EU:C:2014:139, 59. punkts), attiecas tikai uz noteiktiem šo uzņēmumu veiktiem darījumiem, tādiem kā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darījumi, kredītu piešķiršana, starpniecība un pārvaldīšana vai kopīgu ieguldījumu fondu pārvaldīšana, un tajos neietilpst darījumi, uz kuriem attiecas strīdīgais atbrīvojums, kā to īstenojusi Austrijas nodokļu administrācija.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka strīdīgais atbrīvojums ir attiecināms uz Austrijas valsti. Proti, dalībvalsts noteiktais atbrīvojums no nodokļa ir attiecināms uz Eiropas Savienību, nevis uz šo valsti tikai tad, ja ar to vienīgi tiek pārņemts skaidrs un precīzs pienākums, kas paredzēts direktīvā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2009. gada 23. aprīlis, Puffer, C‑460/07, EU:C:2009:254, 70. punkts), bet aplūkojamajā gadījumā tas tā nav.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz nosacījumu, saskaņā ar kuru strīdīgais atbrīvojums ir piešķirts, izmantojot valsts līdzekļus, un kuram arī jābūt izpildītam, lai atbrīvojumu kvalificētu kā “valsts atbalstu” (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2002. gada 16. maijs, Francija/Komisija, C‑482/99, EU:C:2002:294, 24. punkts un tajā minētā judikatūra), vien jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai jēdziens “atbalsts” ir vispārīgāks nekā jēdziens “subsīdija”, jo tas ietver ne tikai pozitīvu sniegumu, piemēram, subsīdijas pašas par sevi, bet arī valsts pasākumus, kuri dažādos veidos atvieglo izmaksas, kas parasti jāsedz no uzņēmuma budžeta, un kuriem, kaut gan tie nav subsīdijas šaurā nozīmē, ir tāds pats raksturs un tādas pašas sekas. No tā izriet, ka pasākums, ar kuru valsts iestādes atsevišķiem uzņēmumiem piešķir nodokļu atbrīvojumu, kas, kaut arī nav valsts līdzekļu piešķiršana, nostāda saņēmējus finansiāli izdevīgākā stāvoklī nekā pārējos nodokļu maksātājus, ir uzskatāms par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 8. septembris, Paint Graphos u.c., no C‑78/08 līdz C‑80/08, EU:C:2011:550, 45. un 46. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konstatējumu par ietekmi uz valsts līdzekļiem neatspēko apgalvojums par lielāku nodokļu slogu, kas ***X*** rastos tādēļ, ka nebūtu atskaitīšanas tiesību saistībā ar strīdīgo atbrīvojumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ir taisnība, ka tāda PVN atbrīvojuma esība kā strīdīgais atbrīvojums izslēdz tiesības uz iespējami samaksātā – kā priekšnodokļa – PVN atskaitīšanu saskaņā ar PVN direktīvas 168. pantu, kurā par precēm un pakalpojumiem samaksātā PVN atskaitīšana ir paredzēta tikai gadījumiem, kad šīs preces un pakalpojumi tiek izmantoti ar nodokli apliekamiem darījumiem, un saskaņā ar UStG 12. panta 3. punkta 2. apakšpunktu, ar kuru 168. pants transponēts Austrijas tiesībās. Konkrētāk, tas nozīmē, ka PVN, ko ***X*** maksā par iespējamām precēm vai pakalpojumiem, kuri izmantoti, lai sniegtu no nodokļa atbrīvotus pakalpojumus, joprojām jāsedz šai sabiedrībai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, pirmkārt, tas, vai pasākums ir piešķirts no valsts līdzekļiem, pēc definīcijas ir vērtējams galvenokārt attiecīgās valsts un tās budžeta līmenī, nevis šī pasākuma saņēmēja individuālās situācijas līmenī. Konkrētajā gadījumā jāpārbauda, vai valsts nodokļu ieņēmumi samazinās. Otrkārt, katrā ziņā valsts līdzekļu esība ir interpretējama tādējādi, ka tā ietver pietiekami konkrētu ekonomisku risku saistībā ar izmaksām, kas jāsedz no valsts budžeta (spriedums, 2023. gada 8. jūnijs, Prestige and Limousine, C‑50/21, EU:C:2023:448, 54. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādējādi tiek ņemts vērā šo ieņēmumu samazināšanās potenciāls, nevis faktiskā realitāte.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Aplūkojamajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka tā likuma sagatavošanas darbos, kurā paredzēta strīdīgā atbrīvojuma atcelšana no 2025. gada 1. janvāra, Austrijas likumdevējs pats ir norādījis uz papildu PVN ieņēmumiem par labu Austrijas Republikai, kas izriet no šīs atcelšanas 2025. un nākamajiem gadiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, attiecībā uz priekšrocību, ko sniegtu strīdīgā atbrīvojuma piemērošana, un šīs priekšrocības selektivitāti jāatgādina, ka priekšrocības kritērijs judikatūrā ir saprasts plaši: tādējādi, ka tas ietver visus pasākumus, ar kuriem – neatkarīgi no to veida – var tieši vai netieši tikt atbalstīti atsevišķi uzņēmumi vai radītas tiem tādas ekonomiskās priekšrocības, ko saņēmēji uzņēmumi parastos tirgus apstākļos nebūtu varējuši gūt (spriedums, 2013. gada 8. maijs, Libert u.c., C‑197/11 un C‑203/11, EU:C:2013:288, 83. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Tiesa ir nospriedusi – ja atbalsta nodokļu shēma ir piemērojama ik gadu vai periodiski, Komisijai tikai jāpierāda, ka šī atbalsta shēma var sniegt priekšrocības tās saņēmējiem, pārbaudot, vai šī shēma, vērtējot visaptveroši un ņemot vērā tai raksturīgās iezīmes, var novest pie tā, ka tās pieņemšanas brīdī tiek uzlikts mazāks nodoklis salīdzinājumā ar to, kas izriet no vispārējā nodokļu režīma piemērošanas, un, ņemot vērā šīs iezīmes, nav nozīmes, ka šī iestāde ex ante un attiecībā uz katru taksācijas gadu nevar noteikt konkrētu nodokļu līmeni, kāds uz to attiecas. Savukārt atbalsta, kas piešķirts, pamatojoties uz šo atbalsta shēmu, iespējamās atgūšanas stadijā Komisijai jānosaka, vai minētā shēma faktiski ir sniegusi priekšrocību tās saņēmējiem individuāli, jo šāda atgūšana prasa noteikt precīzu atbalsta summu, kuru šie saņēmēji faktiski ir guvuši katrā taksācijas gadā (spriedums, 2021. gada 4. marts, Komisija/Fútbol Club Barcelona, C‑362/19 P, EU:C:2021:169, 87. un 88. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz tādu PVN atbrīvojumu kā strīdīgais atbrīvojums jāsecina, ka tā piemērošana var radīt priekšrocību uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus, uz kuriem attiecas šis atbrīvojums, un kas, ja vien no lietas materiāliem neizriet pretēja informācija, juridiski ir minētā atbrīvojuma saņēmēji. Šiem uzņēmumiem ir priekšrocības salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kuriem strīdīgais atbrīvojums nav piemērojams un kuriem tātad ir pienākums rēķinos ietvert PVN par tādu pašu pakalpojumu sniegšanu uzņēmumiem, kam – kā tas ir šajā gadījumā – nav tiesību atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN, ņemot vērā to sniegto pakalpojumu atbrīvojumu no nodokļa saskaņā ar PVN direktīvas 135. pantu un UStG.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt, ņemot vērā šā sprieduma 46. punktā izklāstīto judikatūru, kvalificēšanas par “atbalstu” stadijā un tādas potenciālas atbalsta nodokļu shēmas gadījumā kā pamatlietā aplūkotā, nav jāpārbauda katrā konkrētajā gadījumā ar strīdīgo atbrīvojumu saistītās neiespējamības atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN sekas un tādējādi jāpārliecinās, ka nodokļu sloga samazinājums, kas izriet no šā atbrīvojuma, netiek kompensēts vai pat pārmērīgi kompensēts ar nodokļu slogu, kas saistīts ar PVN, kurš samaksāts par precēm un pakalpojumiem, kas izmantoti, lai sniegtu no nodokļa atbrīvotos pakalpojumus, tādā mērā, ka tas attiecīgajiem uzņēmumiem būtu neizdevīgs. Tas tā ir vēl jo vairāk tāpēc, ka šāda kompensācija un tās apmērs ir atkarīgs no nejaušiem un dažādiem apstākļiem atkarībā no nodokļu maksātājiem, it īpaši šajā gadījumā – no to preču un pakalpojumu izmantošanas, kam piemērojams PVN, un šīs izmantošanas mēroga.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iepriekšējā punktā izklāstītie apsvērumi ir spēkā gan tad, ja Komisijai jālemj par atbalsta esību, kā tas bija lietā, kurā pasludināts 2021. gada 4. marta spriedums Komisija/Fútbol Club Barcelona (C‑362/19 P, EU:C:2021:169), gan tad, ja valsts tiesai jāpārbauda atbalsta esība, kā tas ir aplūkojamajā gadījumā, jo minētajā spriedumā Tiesas izvirzītais pamatojums ir piemērojams arī valsts tiesai. Proti, abos gadījumos jāizvairās no tā, ka dalībvalstis, kuras īsteno atbalsta shēmas bez iepriekšējas paziņošanas, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktā paredzēto pienākumu, tiek nostādītas labvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar dalībvalstīm, kuras izpilda šo pienākumu, un tas tā būtu gadījumā, ja Komisijai vai valsts tiesai, lai novērtētu atbalsta shēmas esību, pamatojoties uz datiem, kas savākti pēc šīs shēmas pieņemšanas, būtu jāpārbauda, vai priekšrocība faktiski ir materializējusies vai ir tikusi kompensēta ar nelabvēlīgām sekām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 4. marts, Komisija/Fútbol Club Barcelona, C‑362/19 P, EU:C:2021:169, 93. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt – saskaņā ar judikatūru un lai atbildētu uz Austrijas valdības argumentu, ka strīdīgais atbrīvojums kompensējot īpašas izmaksas, kas izriet no strukturāliem trūkumiem, kuri ir radušies dažiem attiecīgajiem uzņēmumiem, – jāatgādina, ka apstāklis, ka dalībvalsts ar vienpusējiem pasākumiem cenšas konkurences apstākļus, kas pastāv noteiktā ekonomikas nozarē, tuvināt tiem, kas dominē citās nozarēs, nevar atņemt šiem pasākumiem atbalsta raksturu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2005. gada 3. marts, Heiser, C‑172/03, EU:C:2005:130, 54. punkts un tajā minētā judikatūra). Katrā ziņā, ciktāl Austrijas valdība norāda, ka šie strukturālie trūkumi skar nelielas bankas, apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus, kā arī decentralizēti organizētas banku grupas, apvienības un kooperatīvus, kas nevar veidot PVN maksātāju grupu, vien jānorāda, ka strīdīgā atbrīvojuma piemērošanas joma nekādā ziņā neaprobežojas ar šīm uzņēmumu kategorijām un ka konkrētajā gadījumā ***X*** tieši ietilpst PVN maksātāju grupā kā mātesuzņēmums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot par nosacījumu, kas attiecas uz priekšrocības, kuru attiecīgais pasākums rada labuma guvējiem, selektivitāti, atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai, lai tādu nodokļu pasākumu kā pamatlietā aplūkotais kvalificētu par “selektīvu”, pirmkārt, jāidentificē atsauces sistēma, proti, attiecīgajā dalībvalstī piemērojamais “parastais” nodokļu režīms, un tad, otrkārt, jāpierāda, ka attiecīgais nodokļu pasākums ir atkāpe no šīs atsauces sistēmas, jo ar to tiek ieviesta diferenciācija starp uzņēmējiem, kuri – no šīs sistēmas mērķa skatpunkta – ir faktiski un juridiski salīdzināmā situācijā. Tomēr pasākumi, ar ko tiek ieviesta diferenciācija starp uzņēmumiem, kuri – no attiecīgā tiesiskā regulējuma mērķa skatpunkta – ir salīdzināmā faktiskā un juridiskā situācijā, un kuri tātad a priori būtu uzskatāmi par selektīviem, neietilpst “valsts atbalsta” jēdzienā, ja attiecīgā dalībvalsts spēj, treškārt, pierādīt, ka šī diferenciācija ir attaisnota tādā ziņā, ka tā izriet no sistēmas, kurā šie pasākumi ietilpst, rakstura vai uzbūves (spriedums, 2025. gada 29. aprīlis, Prezydent Miasta Mielca, C‑453/23, EU:C:2025:285, 44. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ieinteresētās personas un iesniedzējtiesa ir vienisprātis par to, ka šajā gadījumā atsauces sistēmu veido vispārējais PVN režīms, proti, saskaņota atsauces sistēma, kas samazina dalībvalstu autonomiju nodokļu jautājumos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Konkrētajā gadījumā atkāpe no šīs saskaņotās atsauces sistēmas izpaužas tādējādi, ka, piemērojot UStG 6. panta 1. punkta 28. apakšpunkta otro teikumu, kuram nav atrodams pamatojums PVN direktīvā, pakalpojumi, ko sniedz noteikta uzņēmumu kategorija tai pašai uzņēmumu kategorijai, proti, “uzņēmumiem, kas pārsvarā veic banku, apdrošināšanas vai pensiju fondu darījumus”, ir atbrīvoti no PVN, lai gan šie paši pakalpojumi ir apliekami ar PVN, ja tos sniedz uzņēmumi, kas neietilpst šajā kategorijā. Uzņēmumi, kas saņem strīdīgo atbrīvojumu, attiecībā uz konkrētajiem pakalpojumiem, proti, visiem tiem, kas citādi nav atbrīvoti no nodokļa un ir sniegti tāda paša veida uzņēmumiem – tādiem kā pakalpojumi, kas piemēram minēti šā sprieduma 35. punktā –, ir tādā pašā situācijā kā visi pārējie pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz šos pakalpojumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, kā izriet no šā sprieduma 35. un 38. punkta, ir uzskatāms, ka strīdīgā atbrīvojuma saņēmēji a fortiori attiecībā uz darījumiem, kuriem ne vienmēr ir saikne ar banku darījumiem, piemēram, tādiem kā pamatlietā aplūkotie, ietver ne tikai uzņēmumus, kuriem ir bankas licence un uz kuriem šā statusa dēļ attiecas īpaši noteikumi un ierobežojumi. Turklāt tas, ka šiem saņēmējiem nav tiesību atskaitīt PVN, kas samaksāts par iepriekš veiktiem darījumiem, arī neļauj tos nošķirt no citiem attiecīgo pakalpojumu sniedzējiem, jo šī atskaitīšanas tiesību neesība ir tieši saistīta ar strīdīgo atbrīvojumu. Juridiskās sekas, kas saņēmējiem pakalpojumu sniedzējiem izriet tikai no aplūkotā pasākuma piemērošanas, nevar pierādīt, ka tie ir atšķirīgā situācijā salīdzinājumā ar pakalpojumu sniedzējiem, kuri nav šī pasākuma radītā labuma guvēji.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz diferenciācijas attaisnojumu, kas saistīts ar sistēmas, kurā iekļaujas strīdīgais atbrīvojums, raksturu vai uzbūvi, jāatgādina, ka saskaņā ar PVN direktīvas 5. apsvērumu “PVN sistēma ir visvienkāršākā un neitrālākā, ja nodokli uzliek cik iespējams vispārīgi, aptverot gan visas ražošanas un izplatīšanas stadijas, gan pakalpojumu sniegšanu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, lai gan iesniedzējtiesai būs jāpārbauda iespējamā attaisnojuma esība, ņemot vērā visus nozīmīgos izskatāmās lietas apstākļus, nešķiet, ka nodokļu neitralitātes saglabāšana, nodokļu kumulācijas novēršana un administratīvā vienkāršošana, uz ko savos apsvērumos norādījusi Austrijas valdība, varētu attaisnot attiecīgo diferenciāciju. Proti, šāds attaisnojums PVN direktīvā ir saistīts ar cik vien iespējams vispārīgāku PVN iekasēšanu, nevis ar iespēju paredzēt atbrīvojumus, turklāt precizējot, kā norādīts šā sprieduma 38. punktā, ka neviens no šajā direktīvā izsmeļoši paredzētajiem PVN atbrīvojumiem neatbilst strīdīgajam atbrīvojumam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, ka nosacījums par priekšrocības, kas ar attiecīgo pasākumu piešķirta tā saņēmējiem, selektivitāti strīdīgā atbrīvojuma gadījumā ir izpildīts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Trešām kārtām, attiecībā uz nosacījumu, ka attiecīgajam pasākumam jārada vai jādraud radīt konkurences izkropļojumus, saskaņā ar LESD 107. panta 1. punkta formulējumu ir nevis jāpierāda faktisks konkurences izkropļojums, bet tikai jāpārbauda, vai šis pasākums var izkropļot konkurenci (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 14. janvāris, Eventech, C‑518/13, EU:C:2015:9, 65. punkts un tajā minētā judikatūra). Aplūkojamajā gadījumā šāds konkurences izkropļojums izriet no priekšrocības, ko saņem atbrīvotie uzņēmumi, kā arī uzņēmumi klienti, kuri visi darbojas liberalizētā nozarē. Proti, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru priekšrocība, kas piešķirta uzņēmumam, kurš darbojas konkurētspējīgā nozarē, nozīmē attiecīgā pasākuma faktisku vai potenciālu ietekmi uz konkurenci (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2006. gada 10. janvāris, Cassa di Risparmio di Firenze u.c., C‑222/04, EU:C:2006:8, 142. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra). Konkrētajā gadījumā, neskarot pārbaudi, kas jāveic iesniedzējtiesai, ja uzņēmumiem, kas sniedz attiecīgos pakalpojumus, nav paredzēti īpaši noteikumi vai ierobežojumi, tos var uzskatīt par sniegtiem konkurences apstākļos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtām kārtām, nosacījums, saskaņā ar kuru attiecīgajam pasākumam jābūt tādam, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, šajā gadījumā izriet no priekšrocības, ko sniedz strīdīgais atbrīvojums. Proti, atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai, ja dalībvalsts piešķirts atbalsts nostiprina noteiktu uzņēmumu stāvokli attiecībā pret citiem konkurējošiem uzņēmumiem Kopienas iekšējā tirdzniecībā, jāuzskata, ka atbalsts ir ietekmējis šo tirdzniecību (spriedums, 2015. gada 14. janvāris, Eventech, C‑518/13, EU:C:2015:9, 66. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apstāklis, ka attiecīgais atbrīvojums attiecas arī uz citās dalībvalstīs iedibinātiem nodokļu maksātājiem, nevar likt apšaubīt faktu, ka tas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Proti, visiem uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus uzņēmumiem, kuri pārsvarā veic banku, apdrošināšanas vai pensiju fondu darījumus, bet kas nesaņem attiecīgo atbrīvojumu, neatkarīgi no tā, vai tie ir iedibināti Austrijā vai citās dalībvalstīs, tiek samazinātas iespējas piedāvāt attiecīgos pakalpojumus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2000. gada 19. septembris, Vācija/Komisija, C‑156/98, EU:C:2000:467, 34. un 35. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visu iepriekš minēto, uz prejudiciālo jautājumu jāatbild, ka LESD 107. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tādu pakalpojumu atbrīvojums no PVN, kas citādi nav atbrīvoti no nodokļa un kas tiek sniegti starp uzņēmumiem, kuri pārsvarā veic banku, apdrošināšanas vai pensiju fondu darījumus, ir valsts atbalsts šīs tiesību normas izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par šā sprieduma iedarbības ierobežošanu laikā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Austrijas valdība lūdz ierobežot šā sprieduma iedarbību laikā, lai tā attiektos tikai uz faktiem, kas iestājušies pēc šā sprieduma pasludināšanas dienas. Konstatējumam par valsts atbalsta esību būšot būtiskas sekas attiecībā uz Austrijas banku un apdrošināšanas nozari, jo visi darījumi, kas atbrīvoti no nodokļa atbilstoši strīdīgajam atbrīvojumam, esot jāizvērtē no jauna, un tas arī varētu izraisīt lielu tiesvedību skaitu valsts tiesās. Turklāt attiecīgie uzņēmumi esot rīkojušies labticīgi un ievērojot attiecīgos valsts tiesību aktus, kas esot bijuši spēkā jau gadu desmitiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka Savienības tiesību normu interpretācija, ko Tiesa sniedz, īstenojot ar LESD 267. pantu tai piešķirto kompetenci, izskaidro un precizē šo normu nozīmi un tvērumu, kā šīs normas ir vai būtu bijis jāsaprot un jāpiemēro no to spēkā stāšanās brīža. Tiesa tikai izņēmuma kārtā, piemērojot Savienības tiesību sistēmai raksturīgo vispārējo tiesiskās drošības principu, var ierobežot iespēju visām ieinteresētajām personām atsaukties uz tās interpretēto tiesību normu, lai apstrīdētu labticīgi nodibinātas tiesiskās attiecības. Lai varētu pieņemt lēmumu par šādu ierobežojumu, jābūt izpildītiem diviem būtiskiem kritērijiem, proti, ieinteresēto personu labticības esībai un būtisku traucējumu rašanās riskam, un šie kritēriji ir kumulatīvi (spriedums, 2021. gada 22. jūnijs, Latvijas Republikas Saeima (Pārkāpumu uzskaites punkti), C‑439/19, EU:C:2021:504, 132. un 136. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpēc Tiesa ir izmantojusi šādu risinājumu tikai ļoti konkrētos apstākļos, tostarp tad, kad pastāvēja risks, ka varētu iestāties smagas ekonomiskas sekas, it īpaši saistībā ar tādu tiesisko attiecību lielo skaitu, kas nodibinātas labticīgi, pamatojoties uz regulējumu, kurš tika uzskatīts par spēkā esošu, un izrādījās, ka privātpersonas un valsts iestādes bija iesaistītas rīcībā, kas neatbilda Savienības tiesībām, objektīvas un būtiskas nenoteiktības dēļ attiecībā uz Savienības tiesību normu tvērumu, un šo nenoteiktību varēja veicināt citu dalībvalstu vai Komisijas rīcība (spriedums, 2016. gada 22. septembris, Microsoft Mobile Sales International u.c., C‑110/15, EU:C:2016:717, 61. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz kritēriju par smagu ekonomisku seku rašanās riska esību jāatgādina, ka dalībvalstij, kas lūdz ierobežot prejudiciāla nolēmuma tiesvedībā pasludinātā sprieduma iedarbību laikā, tiesvedībā Tiesā jāiesniedz skaitliski dati, kas apliecina šādu seku rašanās risku (spriedums, 2017. gada 20. decembris, Erzeugerorganisation Tiefkühlgemüse, C‑516/16, EU:C:2017:1011, 91. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā Austrijas valdība vienīgi atsaucas uz būtiskām sekām, neprecizējot to pakalpojumu mērogu, kas tiek sniegti starp tādiem uzņēmumiem banku, apdrošināšanas vai pensiju fondu nozarē, uz kuriem attiecas strīdīgais atbrīvojums, un tādējādi pienākuma maksāt PVN saistībā ar šiem pakalpojumiem iespējamo ietekmi uz šo nozari.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Katrā ziņā, neskarot Komisijas pilnvaras valsts atbalsta jomā, galīgi noslēgtie taksācijas gadi šā sprieduma pasludināšanas dēļ nebūtu jāpārskata valsts tiesvedībās (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 21. septembris, DNB Banka, C‑326/15, EU:C:2017:719, 40. punkts un tajā minētā judikatūra). Proti, Savienības tiesību normas interpretācija, ko Tiesa sniegusi, īstenojot tai ar LESD 267. pantu piešķirto kompetenci, var tikt piemērota un jāpiemēro tiesiskām attiecībām, kas ir radušās un ir nodibinātas pirms sprieduma par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu pasludināšanas, ja turklāt ir izpildīti nosacījumi, kas ļauj kompetentajās valsts tiesās ierosināt tiesvedību par minētās tiesību normas piemērošanu, it īpaši attiecībā uz prasības celšanas termiņu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 22. septembris, Microsoft Mobile Sales International u.c., C‑110/15, EU:C:2016:717, 59. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajos apstākļos jāsecina, ka kritērijs par būtisku traucējumu rašanās risku nav izpildīts, tāpēc nav jāpārbauda, vai ir izpildīts kritērijs par ieinteresēto personu labticību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad šā sprieduma iedarbība laikā nav jāierobežo.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-115" title="page-14">
      Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:
    </p>
    <p class="C30Dispositifalinea" id="para-116" title="page-15">
      LESD 107. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tādu pakalpojumu atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa, kas citādi nav atbrīvoti no nodokļa un kas tiek sniegti starp uzņēmumiem, kuri pārsvarā veic banku, apdrošināšanas vai pensiju fondu darījumus, ir valsts atbalsts šīs tiesību normas izpratnē.
    </p>
    <div class="signatures">
<p class="C77Signatures" id="para-117" title="page-15">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – vācu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">i</a>
</span>) Šīs lietas nosaukums ir izdomāts. Tas neatbilst neviena lietas dalībnieka reālajam personvārdam vai nosaukumam.</p>
</body>
</html>
