|
Eiropas Savienības |
LV L sērija |
|
2025/2351 |
18.11.2025 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2025/2351
(2025. gada 18. novembris),
ar ko nosaka galīgo aizsardzības pasākumu attiecībā uz konkrētu ferosakausējumu elementu importu
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/478 (2015. gada 11. marts) (1) un jo īpaši tās 16. pantu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) (2) un jo īpaši tās 13. pantu,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (3) un jo īpaši tā 112. pantu un 113. panta 3. punkta otro daļu,
tā kā:
1. PROCEDŪRA
1.1. Procedūras sākšana
|
(1) |
Eiropas Komisija (“Komisija”) 2024. gada 19. decembrī publicēja Paziņojumu par aizsardzības izmeklēšanas sākšanu attiecībā uz leģētājelementu uz mangāna un silīcija bāzes importu (4). |
|
(2) |
Izmeklēšana tika sākta pēc triju dalībvalstu (Francijas, Polijas un Slovākijas, kuras atbalstīja Spānija) pieprasījuma. Pieprasījuma analīzē tika noskaidrots, ka konkrētu leģētājelementu uz silīcija un mangāna bāzes importa augšupvērsta tendence un apstākļi, kādos tas notiek, rada vai draud radīt nopietnu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. |
|
(3) |
Lai iegūtu dziļam novērtējumam nepieciešamo informāciju, Komisija 2024. gada 19. decembrī publicēja Savienības ražotājiem, eksportētājiem, importētājiem un izmeklējamā ražojuma lietotājiem adresētas anketas un aicināja ieinteresētās personas iesniegt informāciju līdz 2025. gada 17. janvārim. Komisija 2025. gada 9. janvārī publicēja pieteikuma nekonfidenciālo versiju, kurā ietverta galvenā importa statistika un pieejamie kaitējuma rādītāji. |
|
(4) |
Procedūras sākumposmā un atspēkošanas posmā Komisija saņēma 106 atbildes uz anketas jautājumiem un 61 atbildi brīvā formā no Savienības ražotājiem, eksportētājiem, importētājiem, lietotājiem, apvienībām un trešo valstu iestādēm, un tā rīkoja 22 ieinteresēto personu uzklausīšanu. |
|
(5) |
Komisija rūpīgi pārbaudīja Savienības ražotāju sniegto informāciju. Šajā nolūkā pārbaudei uz vietas tika atlasīti trīs Savienības ražotāji, pamatojoties uz to, kāds tiem ir bijis līdzīgu vai tieši konkurējošu ražojumu ražošanas apjoms attiecīgajā periodā, un to ģeogrāfisko atrašanās vietu Savienībā. Šie trīs atlasītie ražotāji pārstāv 85 % no Savienības kopējā ražošanas apjoma un atrodas Francijā, Slovākijā un Polijā. |
|
(6) |
Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisija nav pienācīgi un laikus izpaudusi, uz kādiem pierādījumiem balstīta aizsardzības izmeklēšanas sākšana. Tika apgalvots, ka šā iemesla dēļ ieinteresētajām personām nebija ļauts pilnībā izmantot savas tiesības uz aizstāvību. |
|
(7) |
Pretēji šiem apgalvojumiem, pieteikumā bija iekļauti visi būtiskie dati par importa pieaugumu. Turklāt Komisija uzskatīja, ka galvenie elementi un pieejamie pierādījumi ir pienācīgi apkopoti gan Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajā paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu, gan paziņojumā par izmeklēšanu PTO saskaņā ar PTO Vienošanās par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu. |
|
(8) |
Tāpēc Komisija uzskatīja, ka ir izpildījusi savas saistības pienācīgi aizsargāt ieinteresēto personu tiesības uz aizstāvību. Turklāt saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 5. pantu un Regulas (ES) 2015/755 3. pantu visām ieinteresētajām personām, kuras noteiktajā termiņā pieprasīja uzklausīšanu, tika nodrošināta šāda uzklausīšana un tika dota papildu iespēja iesniegt piezīmes atspēkošanas posmā. Izdarot galīgos konstatējumus, Komisija pienācīgi apsvēra un ņēma vērā piezīmes, ko noteiktajā termiņā uzklausīšanas laikā rakstiski vai mutiski iesniegušas visas ieinteresētās personas. |
1.2. Pagaidu pasākuma nenoteikšana
|
(9) |
Komisija 2025. gada 18. jūlijā nosūtīja priekšlikumu apsvērt pagaidu pasākuma noteikšanu. Tomēr pēc diskusijām Aizsardzības pasākumu komitejā Komisija nolēma nevis noteikt pagaidu aizsardzības pasākumu, bet gan turpināt izmeklēšanu. |
|
(10) |
Komisija 2025. gada 18. jūlijā pēc sākotnējā konstatējuma izdarīšanas un saskaņā ar Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) 113. panta 1. punktu paziņoja EEZ Apvienotajai komitejai, ka aizsardzības pasākums ir pamatots saskaņā ar EEZ līguma 112. pantu. 2025. gada 24. jūlijā notika EEZ Apvienotās komitejas sanāksme, kurā tika apspriests paziņojums par sākotnējo konstatējumu attiecībā uz konkrētu ferosakausējumu elementu importu. 2025. gada 8. augustā EEZ EBTA valstis EEZ Apvienotajai komitejai nosūtīja atbildi uz Komisijas paziņojumu. Komisija 2025. gada 21. augustā informēja EEZ Apvienoto komiteju par nodomu nenoteikt pagaidu pasākumu un turpināt izmeklēšanu. Komisija 2025. gada 19. septembrī informēja EEZ Apvienoto komiteju par izmeklēšanas statusu. Komisija 2025. gada 10. oktobrī saskaņā ar EEZ līguma 113. panta 1. punktu darīja zināmu EEZ Apvienotajai komitejai, ka saskaņā ar EEZ līguma 112. pantu aizsardzības pasākums ir pamatots. |
1.3. Turpmākā procedūra
|
(11) |
Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Komisija turpināja izmeklēšanu saistībā ar Savienības interesēm un veica lietotājas nozares stāvokļa analīzi. |
|
(12) |
Lai iegūtu visjaunāko informāciju, kas vajadzīga galīgā konstatējuma izdarīšanai, Komisija 2025. gada 4. augustā lūdza apvienību, kas pārstāv Savienības ražotājus, iesniegt atjauninātu papildu anketu par laikposmu no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam – “jaunāko periodu” jeb “JP”. |
|
(13) |
2025. gada 16. septembrī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, izmeklēšana tika pagarināta par diviem mēnešiem (5). |
2. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGIE VAI TIEŠI KONKURĒJOŠIE RAŽOJUMI
|
(14) |
Attiecīgais ražojums, kas definēts paziņojumā par procedūras sākšanu, ir sakausējumi uz silīcija un mangāna bāzes, proti, i) silīcijs, ii) feromangāns, iii) ferosilīcijs, iv) ferosilīcijmangāns, v) ferosilīcijmagnijs un vi) kalcija silīcijs. |
|
(15) |
Komisija konstatēja, ka visi Savienības ražotāju ražotie sakausējumi uz silīcija un mangāna bāzes, turpmāk “līdzīgais ražojums”, ir līdzīgi vai tieši konkurē ar attiecīgo ražojumu. Gan iekšzemes, gan importētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības. Tos izmanto identiskiem mērķiem, un tie tiek piedāvāti, izmantojot līdzīgus vai identiskus pārdošanas kanālus klientiem, kuri tos var iegādāties gan no iekšzemes, gan ārvalstu piegādātājiem. Tādējādi starp attiecīgo ražojumu un Savienības ražotāju ražojumu pastāv ievērojams konkurences līmenis. |
|
(16) |
Pēc procedūras sākšanas vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka ir nevis viens attiecīgais ražojums, bet gan vairāki attiecīgie ražojumi. Tādējādi tās apšaubīja attiecībā uz visiem izmeklējamā ražojumu veidiem kopā veikto attiecīgo importa tendenču un kaitējuma rādītāju vispārējo analīzi. Personas apgalvoja, ka analīzē būtu bijis jānošķir sakausējumi uz silīcija un mangāna bāzes, jo īpaši dažādo savstarpējās aizstājamības pakāpju dēļ. |
|
(17) |
Atbildot uz šiem apgalvojumiem, Komisija, pamatojoties uz Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem, veica papildu analīzi un pārbaudes apmeklējumos pieprasīja papildu informāciju, lai konstatētu, vai pastāv savstarpēja saistība, savstarpēja aizstājamība un konkurence starp dažādajiem ražojuma veidiem (6). Dažādajiem sakausējumu veidiem uz silīcija un mangāna bāzes ir raksturīgas būtiskas līdzības to ražošanas metodēs un rūpnieciskajos lietojumos (7). Piemēram, ferosilīcijs, feromangāns un ferosilīcijmangāns tērauda ražošanā pilda funkcijas, kas pārklājas. Tos vieno galvenokārt dezoksidētāja funkcija, kas uzlabo leģētā galaprodukta kvalitāti un īpašības. Turklāt tiem ir kopīgas izejvielas, proti, dzelzs, silīcijs un mangāns. Tērauda rūpniecībā feromangānu un ferosilīcijmangānu bieži savstarpēji aizstāj. Ja konkrētai tērauda kategorijai ir vajadzīgs gan mangāns, gan silīcijs, feromangānu var aizstāt ar ferosilīcijmangānu. Tērauda ražotāji bieži apvieno šos sakausējumus, lai iegūtu konkrētas tērauda ķīmiskās īpašības, optimizējot gan veiktspēju, gan izmaksas. Kalcija silīcija un dažādu ferosakausējumu funkcijas tērauda ražošanā un lietuvēs pārklājas, bet nav pilnīgi savstarpēji aizstājamas. Lai gan visus šos materiālus izmanto, lai pārveidotu vai uzlabotu izkausēta metāla īpašības, to ķīmiskās īpašības un metalurģijas funkcijas ievērojami atšķiras, un tas ierobežo iespēju tos savstarpēji tieši aizstāt. |
|
(18) |
Attiecībā uz silīciju pastāv zināma pārklāšanās starp ferosakausējumiem un silīciju. Tomēr alumīnija rūpniecībā galvenokārt dod priekšroku tīram silīcijam, jo tas labāk sader ar alumīnija īpašībām, savukārt ferosilīciju izmanto tikai nišas vai sekundāriem alumīnija lietojumiem, kuriem ir pieļaujams vai nepieciešams zināms dzelzs saturs. Ferosakausējumi ir leģētājelementi, ko nelielos daudzumos pievieno tēraudam, lai uzlabotu tā īpašības, un tie veido tikai nelielu tērauda ražojuma izmaksu daļu. Savukārt silīcijs ir galvenā izejviela, ko galvenokārt izmanto alumīnija rūpniecībā, kā arī ķīmiskajā rūpniecībā, jo īpaši silikonu ražošanā. |
|
(19) |
Turklāt silīcija ražošanas izmaksas ir ievērojami augstākas (vidēji par vairāk nekā 60 %) nekā ferosakausējumu ražošanas izmaksas. Šis nošķīrums ir atspoguļots arī Harmonizētās sistēmas (HS) klasifikācijā. Silīcijs ir klasificēts HS / ES kombinētās nomenklatūras (KN) 28. nodaļā, savukārt ferosakausējumi – 72. nodaļā. Tāpēc silīcija un ferosakausējumu aizstājamība ir ierobežota, un tādējādi tiek secināts, ka silīcijs tieši nekonkurē ar ferosakausējumiem. |
|
(20) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija attiecīgo ražojumu iedalīja trijās atsevišķās grupās, no kurām katra balstīta uz pirmreizējo izejvielu un tā paredzētajiem lietojumiem. Papildus vispārējai analīzei tika veikta detalizēta importa tendenču pārbaude katrai ražojumu grupai atsevišķi: a) silīcijam, b) ferosakausējumiem un c) kalcija silīcijam. Izvērtējot importu pa grupām, tika konstatēts, ka visu grupu imports absolūtā izteiksmē pieauga, izņemot silīcija grupas importu, kas saglabājās stabils vai attiecīgajā periodā nedaudz samazinājās (par 0,2 %) un jaunākajā periodā turpināja samazināties (par 2,7 %) (sk. 1. tabulu). 1. tabula Silīcija imports
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(21) |
Ņemot vērā importa samazināšanos absolūtā izteiksmē, silīcijs tika izslēgts no ražojuma tvēruma. |
|
(22) |
Turklāt no ražojuma tvēruma tika izslēgts kalcija silīcijs, jo Savienībā šo ražojumu grupu neražo, kā sīkāk izklāstīts 7. iedaļā. |
|
(23) |
Tāpēc šīs divas ražojumu grupas tika izslēgtas no ražojuma tvēruma, un, lai izdarītu galīgo konstatējumu, tika analizēti konkrēti ferosakausējumi (“attiecīgais ražojums”). |
3. SAVIENĪBAS RAŽOTĀJI
|
(24) |
Līdzīgu vai tieši konkurējošu ražojumu ražotāji Savienībā bija Ferroglobe, Comilog, OFZ, Realloys, RW Silicium, Xeal, TDR Legure un ASK Metallurgy. Lielākā daļa Savienības ražotāju ir Eiropas Ferosakausējumu ražotāju apvienības (“Euroalliages”) biedri. Nozares apvienība pārstāv 97 % no Savienības sakausējumu uz silīcija un mangāna bāzes ražošanas apjoma. Tās biedri atrodas Francijā, Vācijā, Polijā, Slovākijā un Spānijā. |
|
(25) |
Nozares apvienība savu biedru vārdā informēja Komisiju, ka atbalsta aizsardzības izmeklēšanas sākšanu, kā arī pasākuma pieņemšanu, jo Savienības ražotāji saskaras ar ārkārtējām grūtībām augstā importa spiediena dēļ, ko veicina pieaugošais pasaules mēroga jaudas pārpalikums un citu nozīmīgu tirgu slēgšana tirdzniecības aizsardzības pasākumu dēļ. |
|
(26) |
Komisija pieprasīja astoņiem Savienības ražotājiem, kas norādīti pieteikumā un iepriekš 24. apsvērumā, iesniegt atbildes uz anketas jautājumiem. Turklāt 2025. gada 4. augustā Komisija lūdza Savienības ražotājus iesniegt atjauninātu papildu anketu un saņēma atbildes no Ferroglobe, OFZ, Realloys, Xeal, Comilog un RW Silicium. |
|
(27) |
Kā paskaidrots 17., 18. un 19. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka ferosakausējumi un silīcijs nav tieši konkurējoši ražojumi, jo atšķiras ražošanas izmaksas, to lietojums un HS klasifikācija. Pamatojoties uz to, līdzīgu vai tieši konkurējošu ražojumu ražotāji Savienībā tika definēti kā ferosakausējumu ražotāji. |
|
(28) |
Savienībā ir septiņi līdzīgu un tieši konkurējošu ražojumu ražotāji (Ferroglobe, OFZ, Realloys, Xeal, TDR Legure, Comilog un ASK Metallurgy), un tie visi atbildēja uz anketas jautājumiem. Kā minēts iepriekš 5. apsvērumā, pārbaudes apmeklējumiem tika atlasīti trīs Savienības ražotāji. |
4. IMPORTA APJOMA PIEAUGUMS
|
(29) |
Pamatojoties uz Eurostat informāciju, kā arī Savienības ražotāju iesniegto informāciju, Komisija analizēja attiecīgā ražojuma importa pieaugumu 2019.–2024. gadā (“attiecīgais periods”) un ņēma vērā arī importa tendences jaunākajā periodā. Komisija nolēma sākt attiecīgo periodu 2019. gadā, lai konstatējumus neietekmētu iespējami Covid-19 pandēmijas izraisīti tirgus traucējumi. Lai izpildītu Savienības saistības attiecībā uz importu no Ukrainas (8) un saskaņā ar ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ar Keniju (9), imports no šīm valstīm tika izslēgts no šīs izmeklēšanas. Kenija attiecīgajā periodā neeksportēja uz Savienību attiecīgo ražojumu. Tāpēc tālāk šajā dokumentā imports neietver importu no Ukrainas, jo uz to neattiecas šis pasākums. |
|
(30) |
Komisija noteica patēriņu Savienībā, saskaitot Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienībā ar importa apjomu Savienībā. Informācija par importu tika iegūta no Eurostat. |
|
(31) |
Attiecīgā ražojuma kopējam importam bija šāda dinamika: 2. tabula Importa apjoms un cenas, ražošanas apjoms, patēriņš un imports attiecībā pret ražošanas apjomu un patēriņu
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(32) |
Kopumā attiecīgā ražojuma imports absolūtā izteiksmē laikposmā no 2019. līdz 2024. gadam pieauga par 17 % ar nelielām svārstībām starp dažādiem gadiem. Šis importa pieaugums izraisīja ievērojamu Savienības ražotāju ražošanas apjoma samazināšanos. Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka importa pieaugums nebija pietiekami būtisks, jo īpaši tāpēc, ka no 2023. līdz 2024. gadam tam faktiski bija lejupvērsta tendence. Lai gan attiecīgā perioda pēdējā gadā (2024. gadā) imports bija zem 2023. gada līmeņa, tas joprojām bija augstāks nekā iepriekšējos gados (jo īpaši 2017. un 2018. gadā ar 1 282 un 1 267 miljoniem tonnu). Salīdzinot ar jaunāko periodu, imports kopš 2019. gada ir pieaudzis par 13 %, tādējādi apstiprinot arī iepriekš minēto tendenci, proti, importa līmenis bija augstāks nekā 2017. un 2018. gadā.
|
|
(33) |
Tāpat kā 2024. gadā, arī jaunākajā periodā imports turpināja samazināties, tomēr saglabājās augsts un pārsniedza iepriekšējo vēsturisko maksimumu 2017. gadā. Ņemot vērā ekonomikas atlabšanu pēc Covid-19, kas izraisīja vēsturiski lielu patēriņu, 2021. gada importa līmenis bija augstāks nekā 2022. gadā. Kopumā kopš 2021. gada imports joprojām ir paaugstinātā līmenī ar nelielām svārstībām gadu no gada. Jaunākā lejupvērstā tendence nav pietiekami strauja, lai novērstu turpmāku importa līmeņa pieaugumu kopumā. Atbildot uz piezīmēm, Komisija arī norādīja, ka juridiskā prasība neparedz, ka importam “jāpieaug” noteikšanas brīdī vai attiecīgā perioda beigās. Turpretim prasība ir tāda, ka ražojums “tiek importēts palielinātā daudzumā”. Ņemot vērā importa apjomu laikposmā no 2021. gada līdz jaunākajam periodam salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu un to, ka aprakstītās svārstības laikposmā no 2021. gada līdz jaunākajam periodam ir vairākas reizes mazākas nekā pieaugums salīdzinājumā ar attiecīgā perioda iepriekšējo daļu (2019. un 2020. gadu), ir pamatoti secināt, ka attiecīgais ražojums tiek importēts palielinātā daudzumā. |
|
(34) |
Turklāt imports attiecībā pret Savienības ražošanas apjomu ievērojami pieauga: no 2019. līdz 2024. gadam par 104 % un līdz jaunākajam periodam – par 126 %. Vislielākais pieaugums (par 105 %) tika novērots laikposmā no 2022. līdz 2023. gadam. Relatīvā izteiksmē imports 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu arī samazinājās, nevis pieauga. Tomēr, lai gan šāda samazināšanās notika, relatīvais imports 2024. gadā joprojām pārsniedza 2022. gada līmeni un tādējādi bija augstāks nekā visos attiecīgā perioda gados, izņemot 2023. gadu. Tāpēc relatīvā izteiksmē, lai gan imports nesen samazinājās, ražojums joprojām tiek importēts ievērojami palielinātā daudzumā. Lai tas tā vairs nebūtu, būtu vajadzīgs daudz lielāks samazinājums. |
|
(35) |
Imports pieauga arī attiecībā pret Savienības patēriņu – par 23 % laikposmā no 2019. līdz 2024. gadam un par 22 % salīdzinājumā ar jaunāko periodu. Pēc dažu gadu svārstībām patēriņš Savienībā kopš 2022. gada pastāvīgi samazinās, tāpēc šis relatīvais pieaugums ir jo nozīmīgāks. |
|
(36) |
Tādējādi Komisija secina, ka attiecīgā ražojuma imports ir ievērojami pieaudzis gan absolūtā, gan, vēl skaidrāk, relatīvā izteiksmē. Šis secinājums izriet no visaptverošas datu analīzes par visu izmeklēšanas periodu, nevis tikai no 2019.–2024. gada perioda sākuma un beigu salīdzinājuma. To apstiprina arī izpēte par attiecīgajām tendencēm, kas iezīmējās visā šajā periodā un jaunākajā periodā. |
5. NEPAREDZĒTI NOTIKUMI
|
(37) |
Komisija ir secinājusi, ka ievērojamais ferosakausējumu importa pieaugums Savienībā ir tiešas sekas neparedzētiem notikumiem, kas ne tikai rada, bet arī pastiprina nelīdzsvarotību attiecīgā ražojuma starptautiskajā tirdzniecībā. |
|
(38) |
Tiek lēsts, ka 2023. gadā globālā jauda bija aptuveni 46 miljoni tonnu, savukārt globālais patēriņš bija 27,6 miljoni tonnu. Tāpēc jau 2023. gadā bija aptuveni 18 miljoni tonnu liels jaudas pārpalikums. Turklāt tiek lēsts, ka turpmākajos gados būs pieejama vēl 9 miljonu tonnu liela jauda. Tas nozīmē, ka nākotnē kopējais jaudas pārpalikums būs aptuveni 27 miljoni tonnu, kas aptuveni 16 reizes pārsniedz kopējo ES pieprasījumu (10). |
|
(39) |
Šā globālā jaudas pārpalikuma dēļ ferosakausējumu cenām pasaulē ir lejupvērsta tendence, tomēr kopš 2020. gada ir bijušas nelielas svārstības. Kā paskaidrots 61. apsvērumā, ferosakausējumu cenas Savienībā ietekmē cenas, ko noteikušas lielākās eksportētājvalstis, tādas kā Ķīna un Indija. |
|
(40) |
Eksportētājvalstu ražotājiem Savienības tirgus tā lieluma un cenu līmeņa dēļ ir pievilcīgs tirgus. Savienība ir galvenā konkrētu sakausējumu patērētāja un darbojas kā ļoti atvērts tirgus. Tā patērē aptuveni 21 % no pasaules ražošanas apjoma, apsteidzot Japānu (12 %), Ziemeļameriku (11 %) un Dienvidkoreju (8 %). Turklāt Savienības tirgus salīdzinājumā ar citiem nozīmīgiem tirgiem ir pievilcīgs arī attiecīgajam ražojumam, jo īpaši cenu ziņā. Saskaņā ar Savienības ražošanas nozares sniegtajiem datiem (11) cenas Savienībā pastāvīgi ir augstākas nekā citos tirgos, piemēram, Indijā un Ķīnā, izņemot ASV. No 2023. līdz 2024. gadam vidējā piegādes cena ES bija par 35 % augstāka nekā Ķīnā, savukārt cenas Indijā bija vidēji par 20 % zemākas nekā ES cenas. |
|
(41) |
Ja pasaules mērogā pastāv jaudas pārpalikums, ražotāji saskaras ar pārmērīgu piedāvājumu, ko tie cenšas novirzīt uz tirgiem, kuros tie var panākt augstākas cenas. Augstāku cenu dēļ Savienība kļūst par pievilcīgu galamērķi šim pārpalikušajam ražojumam. |
|
(42) |
Iepriekš minēto ietekmi pasliktina tirdzniecību ierobežojoša prakse trešo valstu tirgos. Pēdējos gados daudzas valstis ir arvien vairāk izmantojušas tirdzniecības politiku un tirdzniecības aizsardzības instrumentus, lai aizsargātu iekšzemes ražotājus. Zemsvītras piezīmē ir uzskaitīti jauni un nesen paplašināti tirdzniecības aizsardzības pasākumi, kas noteikti attiecībā uz svarīgāko eksportētāju uz Savienību izcelsmes ražojumiem (12). Kopējais importa apjoms, uz kuru attiecas šie pasākumi, ir aptuveni 168 000 tonnu, kas ir 48 % no Savienības kopējā ražošanas apjoma 2024. gadā. |
|
(43) |
Jaunāko no šādiem pasākumiem 2025. gada martā noteica ASV ferosilīcija importam no Brazīlijas, Kazahstānas un Malaizijas (13). Attiecīgajā periodā šīs valstis bija arī vienas no lielākajām ferosilīcija importētājām Savienībā, un pēc ASV ferosilīcija tirgus slēgšanas šo valstu izcelsmes ražojumiem uz Savienības tirgu var tikt novirzīti papildu 73 000 tonnu. Šāda novirzīšana 2024. gadā veidotu 21 % no attiecīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā, radot papildu kaitējumu Savienības ražotājiem un vēl vairāk samazinot tirgus daļu. |
|
(44) |
Turklāt ASV administrācija ir ieviesusi tā dēvētos dažādu līmeņu “savstarpējos tarifus” importam no tās tirdzniecības partneriem. Attiecībā uz importu no Savienības tiek piemērots maksimālais visaptverošais 15 % tarifs ražojumiem, uz kuriem attiecas savstarpējie tarifi, to skaitā konkrētiem ferosakausējumiem. |
|
(45) |
Ņemot vērā šos apstākļus, tiek apstiprināts, ka neparedzētie notikumi, jo īpaši pasaules mēroga jaudas pārpalikums, trešo valstu tirdzniecības aizsardzības pasākumi un vispārējais tarifu pieaugums, jo īpaši ASV, ir ne tikai izraisījuši, bet arī turpinās veicināt to, ka būtiski pieaug ferosakausējumu imports Savienībā. |
6. SAISTĪBAS, KURU REZULTĀTĀ PIEAUDZIS IMPORTA APJOMS
|
(46) |
Attiecīgais ražojums ietver vairākas tarifa pozīcijas, un visās šajās tarifa pozīcijās Eiropas Savienība iepriekšējās daudzpusējo tirdzniecības sarunu kārtās panākto tarifu koncesiju dēļ ir uzņēmusies šādas tarifu saistības (14):
|
|
(47) |
Konstatējumu izdarīšanas laikā šīs koncesijas bija iekļautas I daļas II iedaļā Eiropas Savienības koncesiju un saistību sarakstā, kas 2016. gada 1. decembrī apstiprināts kā saraksts EU CLXXIII – Eiropas Savienība (15), ar grozījumiem. |
|
(48) |
Šo koncesiju dēļ, kas iekļautas Eiropas Savienības koncesiju un saistību sarakstā, kurš pievienots GATT un iekļauts saskaņā ar GATT 1994 II panta 7. punktu, kā arī citām GATT 1994 daļām Eiropas Savienībai ir saistības, kas izriet no GATT 1994, jo īpaši šādas: XI panta 1. punkts, ar ko aizliedz beztarifu ierobežojumus iepriekš uzskaitīto ražojumu importam, un (tas ir svarīgi) GATT 1994 II panta 1. punkta a) apakšpunkts un II panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmais un otrais teikums. Saskaņā ar II panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmo teikumu, ja nav piemērojama atkāpe, Eiropas Savienībai nav atļauts attiecīgajam ražojumam piemērot parastos muitas nodokļus, kas pārsniedz ES koncesiju saraksta attiecīgajā daļā noteiktos un paredzētos nodokļus, t. i., iepriekš norādīto likmi katrai attiecīgajai tarifa pozīcijai. Turklāt izmeklēšanas laikā importa tarifs, ko ES piemēroja attiecīgajam ražojumam un kas pazīstams arī kā vislielākās labvēlības tarifs, bija maksimālajā līmenī, kāds atļauts saskaņā ar iepriekš minētajām tarifu saistībām. |
|
(49) |
Attiecīgais ražojums tika importēts palielinātā daudzumā iepriekš minēto GATT 1994 noteikto saistību dēļ (GATT 1994 XI panta 1. punkts, II panta 1. punkta a) apakšpunkts un II panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmais un otrais teikums), jo šīs saistības kopā ar tarifu koncesijām, ko Eiropas Savienība noteica secīgās daudzpusējo tirdzniecības sarunu kārtās, uzlaboja un nodrošināja tirgus pieejamības nosacījumus attiecīgā ražojuma importam Savienības tirgū. Tādējādi iepriekš minētās Eiropas Savienības tarifu saistības izraisīja importa apjoma pieaugumu un nesniedza ES rīcības brīvību palielināt parastos muitas nodokļus, nevis ieviest aizsardzības pasākumu. Tas vienlaikus izskaidro, kā attiecīgās saistības izraisīja importa apjoma pieaugumu, kas rada nopietnu kaitējumu. |
|
(50) |
GATT noteiktās saistības vienlaikus liedza ES palielināt attiecīgajam ražojumam piemērotos ievedmuitas nodokļus. Tādējādi tās bija Eiropas Savienības “saistības saskaņā ar GATT 1994, [kas] ierobežo[ja] tās spēju novērst vai labot kaitējumu, ko radīja importa apjoma pieaugums”. Vienlaikus Eiropas Savienība “aptur[ēja] šīs saistības” sava aizsardzības pasākuma rezultātā. |
7. NOPIETNS KAITĒJUMS
7.1. Savienības ražotāju stāvoklis
|
(51) |
Lai konstatētu, vai ir pierādījumi par nopietnu kaitējumu attiecīgā ražojuma Savienības ražotājiem, Komisija saskaņā ar Regulas 2015/478 9. pantu un Regulas 2015/755 6. pantu pārbaudīja attiecīgā ražojuma patēriņa, ražošanas apjoma, ražošanas jaudas izmantojuma, noieta, tirgus daļas, cenu, rentabilitātes, krājumu, peļņas samērojuma ar ieguldīto kapitālu, naudas plūsmu un nodarbinātības tendences laikposmā no 2019. līdz 2024. gadam. |
|
(52) |
Šī analīze ir veikta pasaules mērogā, lai noteiktu importa dinamiku. Kā norādīts 2. iedaļā, silīcijs tika izslēgts no ražojuma tvēruma. Attiecībā uz kalcija silīciju izmeklēšanā atklājās, ka attiecīgā perioda sākumā kalcija silīciju ražoja divi ražotāji Savienībā, bet ražošana 2023. gadā tika izbeigta. Pārbaudes laikā ražotāji nenorādīja, ka tuvākajā nākotnē ievērojamā apjomā atsāksies ražošana. Ņemot vērā, ka Savienībā kalcija silīcijs netiek ražots, tas tika izslēgts no ražojuma tvēruma. Tāpēc, kā paskaidrots 2. iedaļā, ražojuma tvērums ir definēts kā ferosakausējumi, un turpmākā analīze ir veikta, pamatojoties uz šo tvērumu. |
|
(53) |
Komisija 2025. gada 4. augustā lūdza Savienības ražotājus sniegt papildu datus par 2025. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, lai pārbaudītu, kāda bija stāvokļa dinamika pēc attiecīgā perioda, kas aptvēra 2019.–2024. gadu. |
|
(54) |
Aplūkojot stāvokli kopumā, Savienības patēriņam, Savienības ražotāju pārdošanas apjomam un attiecīgajai tirgus daļai bija šāda dinamika: 3. tabula Patēriņš Savienībā, iekšzemes pārdošanas apjoms un tirgus daļa
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(55) |
Attiecīgā perioda pirmajā pusē patēriņš Savienībā svārstījās, bet kopš tā laika tam ir bijusi lejupvērsta tendence. Savienības ražotāju pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū no 2019. gada līdz jaunākajam periodam samazinājās par 41 %, tādējādi tie zaudēja 14 % tirgus daļu. Tajā pašā periodā imports absolūtā izteiksmē pieauga par 13 %. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās un tikai nedaudz palielinājās 2024. gadā, kad Savienības ražošanas nozare pārdeva ar zaudējumiem, lai konkurētu ar importa pieaugumu par zemām cenām. |
|
(56) |
Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem liecina, ka ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika: 4. tabula Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(57) |
Ražošanas jauda laikposmā no 2019. gada līdz jaunākajam periodam samazinājās par 19 %, un Savienības ražošanas apjoms tajā pašā periodā samazinājās par 50 %. Tādējādi jaudas izmantojuma rādītājs arī samazinājās no 56 % līdz 35 %. Ražošanas apjoms 2024. gadā nedaudz atjaunojās, bet joprojām bija daudz mazāks nekā iepriekšējos gados, izņemot 2023. gadu. Jaunākajā periodā ražošanas apjoms atkal samazinājās. |
|
(58) |
Pamatojoties uz Eurostat datiem un Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem, importa cenām, Savienības ražotāju pārdošanas cenām, cenu starpībai, ražošanas izmaksām un rentabilitātei bija šāda dinamika: 5. tabula Importa cenas, Savienības ražotāju pārdošanas cenas, cenu starpība, ražošanas izmaksas un rentabilitāte
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(59) |
Ievērojams importa pieaugums ir radījis ilgstošu lejupvērstu spiedienu uz Savienības pārdošanas cenām. Tā rezultātā 2021. gadā un attiecīgajā periodā saglabājās būtiska cenu starpība līdz 17 %, kas negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares rentabilitāti. |
|
(60) |
Savienības ražotāji 2019. un 2020. gadā cieta attiecīgi 10 % un 11 % zaudējumus. Atlabšanas gadā – 2021. gadā (pēc Covid-19) – peļņa sasniedza 7 %, bet 2022. gadā samazinājās līdz 4 %, pēc tam sekoja 7 % zaudējumi 2023. gadā un 12 % zaudējumi 2024. gadā, kad imports tika veikts par cenām, kuras bija zemākas par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām. Tendence pasliktinājās jaunākajā periodā, kad zaudējumi sasniedza maksimumu – 20 %. |
|
(61) |
No 2021. gada, tā kā bija zemas importa cenas, Savienības ražotāju cenas tika apspiestas. Šā cenu spiediena dēļ Savienības ražotāji nevarēja palielināt cenas, lai segtu savas izmaksas, tādējādi cieta ievērojamus zaudējumus. Savienības ferosakausējumu – visā pasaulē tirgotu preču – cenas ir noteiktas, pamatojoties uz CRU (Commodities Research Unit) indeksu. Lai noteiktu CRU indeksa rādītāju, ņem vērā vairākus faktorus, kas galvenokārt saistīti ar šīs preces piedāvājumu un pieprasījumu visā pasaulē (16). Eksportētājvalstīm, kurās ir ievērojams ražošanas apjoms un eksporta klātbūtne, ir cenu noteikšanas ietekme uz cenu indeksiem (17), ko parasti izmanto tirgū sarunās par pārdošanas līgumiem Savienībā. Pasaules ferosakausējumu tirgū dominējošās cenu noteicējas pasaulē joprojām ir Ķīna un Indija, galvenokārt to lielā ražošanas apjoma un jaudas, kā arī attiecīgā ražojuma ražošanai nepieciešamo kritiski svarīgo izejvielu ievērojamo rezervju dēļ. Tā kā Savienības ražotāju ražošanas jauda ir ievērojami mazāka nekā minēto valstu ražošanas jauda, Savienības ražotājiem ir ierobežotas iespējas ietekmēt ferosakausējumu cenas Savienībā. Tādējādi atsauces cenas, ko parasti nosaka Āzijā, liek Savienības ražotājiem pieņemt lielāko ražotāju cenu noteikumus, liedzot tiem palielināt cenas. |
|
(62) |
Pamatojoties uz Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem, naudas plūsmai, peļņas samērojumam ar ieguldīto kapitālu, krājumiem un nodarbinātībai bija šāda dinamika: 6. tabula Naudas plūsma, peļņas samērojums ar ieguldīto kapitālu un krājumi
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(63) |
No 2019. gada līdz jaunākajam periodam Savienības ražotāji saskārās ar pārdošanas apjoma samazināšanos (3. tabula), un importa pieauguma dēļ tie cieta zaudējumus (5. tabula). Attiecīgajā periodā naudas plūsmai un peļņas samērojumam ar ieguldīto kapitālu bija līdzīga tendence, kas ievērojami svārstījās, bet jaunākajā periodā atgriezās līdz negatīvai vērtībai. Attiecīgajā periodā samazinājās arī krājumi. 7. tabula Nodarbinātība
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(64) |
Attiecīgajā periodā Savienības ražotāji saskārās ar nopietniem šķēršļiem, un rezultātā darbvietu skaits samazinājās par 19 %. Salīdzinājumā ar jaunāko periodu tas nozīmē 24 % samazinājumu attiecībā pret 2019. bāzes gadu. |
7.2. Secinājums
|
(65) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka Savienības ražotājiem ir nodarīts nopietns kaitējums, par ko jo īpaši liecina ražošanas apjoma, noieta, tirgus daļas, nodarbinātības samazināšanās, ievērojama cenu apspiešana un būtiski zaudējumi attiecīgajā periodā. Jaunākie dati arī apstiprina, ka stāvoklis jaunākajā periodā pasliktinājies. |
8. CĒLOŅSAKARĪBA
|
(66) |
Komisija pārbaudīja, vai importa pieaugums ir radījis nopietnu kaitējumu Savienības ražotājiem. Turklāt Komisija arī pārbaudīja, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori, kas liktu apšaubīt cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu. Komisija raudzījās, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu izraisījuši citi faktori, nevis imports, netiktu attiecināts uz importa pieaugumu. Šie faktori ir ražošanas izmaksu pieaugums augsto enerģijas cenu dēļ, Savienības ražotāju eksporta rādītāji un imports no Ukrainas un Kenijas. Kā minēts 4. iedaļā, Kenija attiecīgajā periodā nav eksportējusi attiecīgo ražojumu uz Savienību. |
8.1. Importa pieaugums
|
(67) |
Tiek atgādināts, ka ražojums, ko ražo Savienības ražotāji, ir līdzīgs attiecīgajam ražojumam vai tieši konkurē ar to. Tam ir tādas pašas pamatīpašības, tādi paši lietojumi, un to pārdod, izmantojot līdzīgus vai identiskus pārdošanas kanālus. |
|
(68) |
Kā norādīts iepriekš 4. iedaļā, salīdzinājumā ar 2019. gada līmeni kopējais importa apjoms jaunākajā periodā ievērojami pieauga, proti, par 13 % , un jo īpaši no 2021. gada. Attiecīgā perioda sākumā, proti, 2019. un 2020. gadā, Savienības ražotāji cieta zaudējumus aptuveni 10 % apmērā, lai gan imports vēl bija zemākos līmeņos. Šo Savienības ražotāju sliktos ekonomiskos rādītājus var skaidrot ar vispārējo ekonomikas lejupslīdi Savienībā, un jo īpaši ar ievērojamo tērauda ražošanas samazināšanos 2019. gadā un Covid-19 periodā. Neapstrādāta tērauda ražošanas apjoms samazinājās par 6 % salīdzinājumā ar 2018. gada līmeni, un līdzīgi arī nerūsējošā tērauda kausēšanas apjoms samazinājās par 8,1 % salīdzinājumā ar 2018. gadu (18). Tas izraisīja ievērojamu attiecīgā ražojuma cenu kritumu, kā rezultātā Savienības ražotājiem radās zaudējumi (19). Covid-19 pandēmijas dēļ no 2019. līdz 2020. gadam vienlaikus ar kopējo patēriņa samazināšanos arī importa apjoms samazinājās par 11 procentpunktiem. Tomēr importa samazināšanās dēļ nesamazinājās tā tirgus daļa, kas nedaudz palielinājās (par 2 %), lai gan Covid-19 pandēmija bija izraisījusi vispārējus tirgus traucējumus. Pēc ekonomikas atlabšanas 2021. gadā imports pieauga līdz augstam līmenim un saglabājās šādā līmenī pat apstākļos, kad jaunākajā periodā salīdzinājumā ar 2021. gadu par 19 procentpunktiem samazinājās patēriņš. Papildus pieaugošā importa apjoma spiedienam arī vidējā importa cena kopš 2021. gada bija par 17 %–5 % zemāka nekā Savienības ražotāju pārdošanas cena. Šis importa par zemākām cenām pieaugums kopš 2021. gada sakrita ar ievērojamu Savienības ražotāju tirgus daļas zaudēšanu par 10 procentpunktiem un pastāvīgu lejupvērstu rentabilitātes tendenci, un jaunākajā periodā tie jau cieta zaudējumus 20 % apmērā. |
|
(69) |
Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka importa pieaugums nav bijis pietiekami liels, lai radītu nopietnu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tās apgalvoja, ka turpretim šīs importa tendences tikai norāda uz svārstībām, kas sakrīt ar globālo atlabšanu pēc Covid-19. |
|
(70) |
Pēc pandēmijas bija ievērojams un pēkšņs importa pieaugums, kas radīja gan tiešu, gan netiešu spiedienu uz Savienības ražotājiem, un rezultātā samazinājās to iekšzemes tirgus daļa. Ņemot vērā Savienības ražotāju finansiālos rādītājus, ir skaidrs, ka jautājums nebija tikai par globālo piegādes ķēžu atjaunošanu. Savienības tirgū toties ievērojami pieplūda imports, pārsniedzot laikposmā no 2016. līdz 2019. gadam novēroto līmeni, turklāt tādos cenu apstākļos, kuros tika apspiestas Savienības pārdošanas cenas, tādējādi apdraudot Savienības ražošanas nozares dzīvotspēju. |
|
(71) |
Tāpēc Komisija secināja, ka pastāv tieša cēloņsakarība starp importa pieaugumu un Savienības ražotājiem nodarīto nopietno kaitējumu. |
8.2. Citi zināmi faktori
|
(72) |
Lai pārliecinātos, ka nopietno kaitējumu ir radījis importa pieaugums nevis citi faktori, Komisija pārbaudīja, vai citi faktori varētu būt veicinājuši Savienības ražotājiem nodarīto nopietno kaitējumu, un nošķīra un nodalīja šo faktoru ietekmi no importa pieauguma ietekmes, lai noteiktu, vai pastāv īstena un būtiska cēloņsakarība starp cēloni un sekām. |
|
(73) |
Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražotājiem nāk par sliktu augstas enerģijas cenas Savienībā, nevis importa pieaugums. Enerģijas cenas Savienībā kopumā ir augstākas nekā dažās citās pasaules daļās. Tomēr normālos tirgus apstākļos ražotāji var atspoguļot izmaksu pieaugumu pārdošanas cenās, lai saglabātu samērīgu peļņu. Pieaugušā importa līmeņa dēļ Savienības ražotāji nevarēja pietiekamā mērā palielināt pārdošanas cenu tā, lai segtu elektroenerģijas cenas pieaugumu. Kā aprakstīts 61. apsvērumā, Savienības ražotāji ir spiesti pieņemt cenu noteikumus, ko nosaka lielākie pasaules ražotāji. Tāpēc tie nevarēja paaugstināt cenas, kaut arī enerģijas izmaksu pieauguma dēļ neizbēgami pieauga to izmaksas. Tādējādi kaitējumu nodarīja nevis izmaksu pieaugums pats par sevi, bet gan importa pieauguma izraisītā Savienības ražotāju nespēja precīzi atspoguļot šo izmaksu pieaugumu savās pārdošanas cenās. |
|
(74) |
Komisija arī analizēja attiecīgā ražojuma importa no Ukrainas ietekmi un secināja, ka šis imports nav veicinājis attiecīgo aplūkoto nopietno kaitējumu, lai varētu konstatēt, ka ir izpildīti aizsardzības pasākuma nosacījumi (paralēlisms). Kā jau norādīts 4. iedaļā, imports no Ukrainas ir izslēgts no šīs aizsardzības izmeklēšanas tvēruma. 2019. gadā importa no Ukrainas īpatsvars bija 21 % no kopējā importa Eiropas Savienībā, bet līdz 2024. gadam tas samazinājās līdz tikai 4 %. Tādējādi imports no Ukrainas neveidoja būtisku daļu no attiecīgā ražojuma kopējā importa Savienībā. Tāpēc Komisija uzskata, ka attiecīgā ražojuma imports no Ukrainas neveicināja Savienības ražotājiem nodarīto nopietno kaitējumu. |
|
(75) |
Komisija arī novērtēja Savienības ražotāju eksporta rādītājus, pamatojoties uz saņemtajām atbildēm uz anketas jautājumiem. Eksports attiecīgajā periodā ir samazinājies par 52 %. Salīdzinājumā ar jaunāko periodu samazinājums ir vēl izteiktāks, proti, 72 % kopš 2019. gada. Ņemot vērā pasaules mēroga jaudas pārpalikumu un tādu pasaules mēroga dalībnieku kā Ķīna un Indija ietekmi cenu noteikšanā, Savienības ražotāji bija pakļauti spiedienam arī eksporta tirgos. |
|
(76) |
Tādējādi Komisija nav konstatējusi citus faktorus, kas varētu vājināt cēloņsakarību starp importa pieaugumu un Savienības ražotājiem nodarīto nopietno kaitējumu. |
8.3. Secinājums
|
(77) |
Komisija konstatēja, ka pastāv cēloņsakarība starp attiecīgā ražojuma importa pieaugumu un Savienības ražotājiem nodarīto nopietno kaitējumu. Kā izklāstīts iepriekš, augstās enerģijas cenas, cits imports un eksporta rādītāji, iespējams, ir veicinājuši Savienības ražotājiem nodarīto nopietno kaitējumu, bet nav mazinājuši cēloņsakarību. |
9. SAVIENĪBAS INTERESES
|
(78) |
Komisija arī pārbaudīja, vai pastāv pārliecinoši iemesli, lai secinātu, ka šīs pieņemt pasākumu izmeklēšanas rezultātā nav Savienības interesēs. Savienības intereses tika analizētas, novērtējot dažādās iesaistīto personu, tostarp Savienības ražotāju, importētāju un lietotāju, intereses. |
|
(79) |
Savienības ražošanas nozarē ir 7 ražotāji, kas atrodas dažādās Savienības dalībvalstīs un 2024. gadā saistībā ar attiecīgo ražojumu tieši nodarbināja vairāk nekā 1 800 cilvēku. |
|
(80) |
Ir konstatēts, ka importa pieaugums Savienības ražošanas nozarei ir radījis nopietnu kaitējumu. |
|
(81) |
Ferosakausējumi ir būtiski tādu augstas kvalitātes tērauda un metāla sakausējumu ražošanā, ko izmanto autobūves, aviācijas, būvniecības un elektronikas nozarē. Savienības interesēs ir Savienībā izveidot konkurētspējīgu un veselīgu ferosakausējumu nozari, kas atbalsta plašu lejupējo ražošanas darbību klāstu, palielinot ražīgumu un konkurētspēju. |
|
(82) |
Situācijā, kad globālās piegādes ķēdes traucējumi ir atklājuši neaizsargātību, dzīvotspējīga ferosakausējumu nozare nodrošina, ka Savienība var saglabāt savu rūpniecības izlaidi un stratēģisko autonomiju pat globālas nenoteiktības laikā. |
|
(83) |
Šajā kontekstā vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka šāds pasākums gandrīz noteikti izraisītu izejvielu cenu pieaugumu konkrētiem tērauda ražotājiem un ierobežotu ferosakausējumu pieejamību ES tērauda ražotājiem. Turklāt tās apgalvoja, ka šāds pasākums varētu izjaukt visu alumīnija piegādes ķēdi Savienībā un palielināt ražošanas izmaksas. Dažas ieinteresētās personas pauda bažas par to, ka piegādes avoti jau ir ierobežoti un ka ierosinātais aizsardzības pasākums varētu izraisīt piegāžu deficītu. Tās arī apgalvoja, ka ražojumi vai nu nav pieejami no Savienības ražotājiem, vai arī nav pieejami pietiekamā apjomā. |
|
(84) |
Lietotāji un importētāji parasti meklē zemāko iespējamo cenu. Tomēr to interesēs ir arī konkurētspējīga un dzīvotspējīga Savienības ražošanas nozare kā uzticams piegādes avots. Aizsardzības pasākumi ir paredzēti, lai aizsargātu iekšzemes ražošanas nozares no importa pieauguma un no nopietnā kaitējuma, ko tas rada. Tādējādi tie atbalsta iekšzemes nodarbinātību un palīdz svarīgām nozarēm, piemēram, ferosakausējumu nozarei, izturēt importa spiedienu. |
|
(85) |
Tajā pašā laikā ir lietderīgi nodrošināt pietiekamu ferosakausējumu pieejamību lietotājiem. Komisija uzskata, ka ar aizsardzības pasākumu īpašas tarifu kvotas veidā katram ražojuma veidam var rast līdzsvaru starp ražotāju un lietotāju interesēm, proti, no vienas puses, vērsties pret nopietno kaitējumu, ko radījis importa pieaugums, un, no otras puses, atļaut importu Savienībā ievērojamā apjomā bez nodokļiem, tādējādi nodrošinot efektīvu konkurenci starp importu un Savienības ražošanu un mazinot deficīta risku. Ārpuskvotas maksājums atbilstošā līmenī nodrošinās tādu cenu līmeni Savienības tirgū, kas ļaus Savienības ražošanas nozarei konkurēt ar importu. |
|
(86) |
Pasākums kalpos arī par katalizatoru Savienības ražošanas spēju attīstīšanai un stiprināšanai. Mainīga ārpuskvotas maksājuma noteikšana ļaus Savienības ražotājiem atsākt un palielināt ražošanu un atgūt konkurētspēju. Tas ilgtermiņā radīs ilgtspējīgāku un konkurētspējīgāku Savienības ražošanas nozari. |
|
(87) |
Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem un rūpīgi izvērtējot dažādās intereses, Komisija secināja, ka Savienības interesēs ir pieņemt aizsardzības pasākumu konkrētu tarifu kvotu veidā katram ražojuma veidam, ļaujot konkrētu apjomu importēt bez maksājuma, un paaugstinātu tarifu importam, kas pārsniedz kvotu apjomus. Ārpuskvotas maksājumu nosaka, pamatojoties uz starpību starp noteikto cenu slieksni un faktisko importa cenu. Šis līdzsvarotais pasākums joprojām ļautu importēt ferosakausējumus Savienībā, garantējot, ka ārvalstu piegāde turpina atbalstīt lejupējās nozares vajadzības, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu cenu līmeni Savienības ražošanas nozarei. |
|
(88) |
Savienības ferosakausējumu ražotājiem ir stratēģiska nozīme Savienības ekonomikas stabilitātes un ilgtermiņa noturības nodrošināšanā. Tāpēc Komisija uzskata, ka aizsardzības pasākums ir Savienības interesēs. |
10. KONKRĒTU VALSTU IZSLĒGŠANA NO PASĀKUMA PIEMĒROŠANAS JOMAS
|
(89) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 18. pantu un Savienības starptautiskajām saistībām pasākums nav piemērojams nevienam ražojumam, kura izcelsme ir jaunattīstības valstī, kas ir PTO dalībniece, vai Alžīrijā (20), kamēr šā ražojuma importa daļa Savienībā nepārsniedz 3 %, ar noteikumu, ka tās jaunattīstības valstis, kuras ir PTO dalībnieces un kuru importa daļa nepārsniedz 3 %, kopā neieved vairāk par 9 % no attiecīgā ražojuma importa Savienībā. |
|
(90) |
Ja vien tas nav īpaši norādīts I pielikumā, Komisija ir konstatējusi, ka attiecīgā ražojuma imports, kura izcelsme ir jaunattīstības valstīs, kas ir PTO dalībvalstis, un Alžīrijā, atbilst iepriekš minētās atkāpes izmantošanas prasībām. |
|
(91) |
Turklāt, kā paskaidrots arī 4. iedaļā, pamatojoties uz spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, imports no Ukrainas ir jāatbrīvo no aizsardzības pasākuma piemērošanas. Savienība pieņēma Regulu (ES) 2025/1153 (21), ar ko aptur konkrētu Regulas (ES) 2015/478 noteikumu piemērošanu, ciktāl tie attiecas uz importu no Ukrainas. Saskaņā ar minēto regulu un saskaņā ar PTO prasību par paralēlismu imports no Ukrainas ir izslēgts no šīs aizsardzības izmeklēšanas tvēruma (22). |
11. SAISTĪBAS, KAS IZRIET NO KONKRĒTIEM DIVPUSĒJIEM NOLĪGUMIEM STARP SAVIENĪBU UN TREŠĀM VALSTĪM
|
(92) |
Komisija raudzījās, lai šis pasākums būtu saderīgs ar Savienības saistībām, kas izriet no divpusējiem un reģionāliem tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm. |
|
(93) |
Attiecībā uz importu no Norvēģijas un Islandes (no Lihtenšteinas importa nav) pasākums atbilst Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) 112. un 113. panta prasībām. Konkrētāk, Komisija ir pārliecinājusies, ka Savienības ferosakausējumu ražotājiem var turpināties ievērojamas ekonomiskas grūtības nozarē. |
|
(94) |
Pirmkārt, Komisija konstatēja, ka 7. iedaļā aprakstītais ekonomiskais kaitējums ir nodarīts konkrētiem Savienības ferosakausējumu ražotājiem un ka šie ražotāji veido atsevišķu nozari EEZ līguma 112. panta nozīmē. Ražotāji veic tādas pašas vai līdzīgas saimnieciskās darbības, proti, attiecīgā ražojuma ražošanu. Savienības ražotāju ražojumi ir paredzēti tai pašai lejupējai ražošanas nozarei, un tiem visiem izmanto līdzīgus attiecīgā ražojuma pārdošanas kanālus (sk. iepriekš 2. iedaļu). Tādējādi ferosakausējumu ražošana ir darbība, ko var kvalificēt kā “nozari”, tāpēc nopietnas grūtības šiem ražotājiem var kvalificēt kā “nozares” grūtības. |
|
(95) |
Otrkārt, Komisija, pamatojoties uz nozares ekonomikas un finanšu rādītājiem, kas aprakstīti 7. iedaļā, secināja, ka Savienības ražotājiem ir nodarīts nopietns kaitējums. Tie paši rādītāji liecina par ievērojamām ekonomiskām grūtībām EEZ līguma 112. panta nozīmē attiecīgā perioda pēdējos gados, t. i., 2023. un 2024. gadā. Turklāt Komisija savā novērtējumā pārbaudīja arī importa apjomu un cenas no EBTA valstīm, kas ir EEZ līguma līgumslēdzējas puses. 2024. gadā no Norvēģijas un Islandes tika importēti 47,4 % no attiecīgā ražojuma kopējā importa Savienībā un eksports no šīm valstīm uz Savienību tika veikts par cenām, kas bija aptuveni tādā pašā līmenī, kādā Savienības ražotāju cenas, un augstākas nekā citu izcelsmes valstu importa cenas. Lai gan šīs cenas bija augstākas nekā citu izcelsmes valstu importa cenas, tās joprojām radīja konkurences spiedienu uz Savienības ražotājiem, kas pārdeva aptuveni par tādu pašu cenu, un tādējādi apspieda cenas šiem Savienības ražotājiem, jo tie nespēja paaugstināt savas cenas līdz tādam līmenim, kas būtu pietiekams, lai segtu savas izmaksas. |
|
(96) |
Treškārt, apstākļi, kas izraisa ievērojamas ekonomiskas grūtības, ir pastāvējuši ilgu laiku, proti, divus gadus, un, tā kā nav norāžu uz iespējamu situācijas uzlabošanos tuvākajā nākotnē, ir iespējams, ka šīs grūtības turpināsies, un tādējādi tās var uzskatīt par tādām, kas saglabājas EEZ līguma 112. panta nozīmē. |
|
(97) |
Ceturtkārt, Komisija novērtēja, kāda veida pasākumi būtu absolūti nepieciešami stāvokļa labošanai un vismazāk traucētu EEZ līguma darbību. Tajā pašā laikā Komisija arī izvērtēja, kāda veida pasākums ļautu Savienības ražotājiem atgūt konkurētspēju un atgūties no zaudējumiem. |
|
(98) |
Komisija nolēma noteikt pasākumu īpašu tarifu kvotu veidā katram ražojuma veidam un ārpuskvotas tarifa palielinājuma veidā, kas noteikts, atsaucoties uz starpību starp noteikto cenas slieksni un faktisko importa cenu, kā paskaidrots turpmāk 12. iedaļā. Komisija konstatēja, ka šāda veida pasākums ļautu Savienības ražošanas nozarei atgūt savu tirgus daļu un konkurētspēju un ļautu turpināt importu no EBTA valstīm, kas ir EEZ līguma līgumslēdzējas puses, ar iespējami maziem traucējumiem. Konkrētāk, pasākums tika izvēlēts tā, lai Savienības ražošanas nozare varētu atgūt tirgus daļas, neciešot zaudējumus, un lai tas tiktu piemērots pietiekami ilgu laiku, kurā Savienības nozare varētu atgūties no ievērojamajām ekonomiskajām grūtībām. Pasākuma piemērošanas joma ir rūpīgi noteikta, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, to skaitā ražojumu līdzību, aizstājamību un tirgus traucējumu pakāpi, lai pasākumu piemērotu definētam ražojumam, kura importa apjomi un cenas ir radījuši ievērojamas ekonomiskas grūtības. Tas nodrošina proporcionalitāti un atbilstību EEZ līgumam, kas paredz, ka pasākumam jābūt absolūti nepieciešamam piemērošanas jomas un ilguma ziņā. |
|
(99) |
Komisija apņemas pastāvīgi uzraudzīt aizsardzības pasākumu darbību un reizi trijos mēnešos apspriesties ar Norvēģiju un Islandi, lai atceltu pasākumu pirms paredzētā termiņa beigām vai lai ierobežotu tā piemērošanas jomu. Lai nodrošinātu informāciju šādām apspriedēm, kā arī dalībvalstīm, lai tās apsvērtu, vai ir vēlams grozīt pasākumu ilgumu vai parametrus, Komisijai būtu regulāri jānovērtē situācija un jāapsver tā pārskatīšana vismaz katra gada tā beigās, kuram pasākums noteikts. Komisijai katrā ziņā būtu jāsāk pirmā pārskatīšanas izmeklēšana ne vēlāk kā vienu gadu pēc pasākumu stāšanās spēkā. |
|
(100) |
Veicot šādu pārskatīšanu, Komisijai papildus kopā ar citiem aspektiem būtu jāpārbauda, vai aizsardzības pasākumu piemērošana rada nelabvēlīgas sekas konkrētiem lejupējiem lietotājiem, to skaitā konkrētās dalībvalstīs vai reģionos Savienībā. Turklāt Komisijai būtu jānovērtē, vai Savienības ražotāju ražošanas apjoms ir pietiekams, lai piegādātu attiecīgos ražojumus tādos apjomos, kas nerada deficītu vai ilgtnespējīgu cenu pieaugumu, un jāierosina atbilstoši pasākumu pielāgojumi. |
|
(101) |
Attiecībā uz citiem Savienības reģionālajiem vai divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm, kā sīkāk izklāstīts turpmāk 12. iedaļā, Komisija nolēma noteikt pasākumu īpašu tarifu kvotu veidā katram ražojuma veidam, apvienojot to ar ārpuskvotas importam piemērojamā tarifa palielinājumu. Komisija secināja, ka šāda pasākuma pieņemšana ir vismazāk traucējošais pasākums divpusējās tirdzniecības turpināšanai ar visiem Savienības brīvās tirdzniecības partneriem. |
|
(102) |
Turklāt, ja šie reģionālie vai divpusējie nolīgumi automātiski neļauj piemērot aizsardzības pasākumu saskaņā ar PTO līguma noteikumiem, Savienība paļaujas uz minētajos nolīgumos ietvertajiem noteikumiem, kas atļauj aizsardzības pasākumu. Komisija raudzījās, lai pienākums pienācīgi informēt brīvās tirdzniecības nolīgumu partnerus tiktu izpildīts saskaņā ar piemērojamo divpusējo nolīgumu. |
|
(103) |
Šajā sakarā tiek norādīts, ka, ņemot vērā izmeklēšanas tvērumu un secinājumus, ferosakausējumu nozarē pastāv nopietni traucējumi un ka tādēļ aizsardzības pasākumi ir pamatoti arī saskaņā ar 1972. gadā noslēgtā līguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju (23) 26. pantu, brīvās tirdzniecības nolīguma ar Fēru salām (24) 26. pantu, 60. pantu 1970. gada 23. novembrī parakstītajā Papildu protokolā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Ekonomikas kopienas un Turcijas asociācijas izveidi (25), kā arī saskaņā ar asociācijas nolīgumiem ar Maroku (26), Tunisiju (27), Jordāniju (28), Izraēlu (29) un Palestīnu (30), Nolīgumu par sadarbību un muitas savienību ar Sanmarīno (31) un nolīgumu par sadarbību ar Sīrijas Arābu Republiku (32). Pamatojoties uz tiem pašiem apsvērumiem un to, ka divpusējais imports kā daļa no visa importa ir papildus veicinājis nopietnus traucējumus nozarē, aizsardzības pasākumi ir atļauti arī saskaņā ar pašlaik spēkā esošā Ekonomikas partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīguma ar Meksiku (33) 15. pantu. Visbeidzot, tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā ir palielinājies imports no Ziemeļmaķedonijas Savienībā un tas ir veicinājis Savienības ferosakausējumu ražošanas nozarei nodarīto nopietno kaitējumu. Tādējādi šis imports atbilst nosacījumiem, kas ļauj veikt aizsardzības pasākumus saskaņā ar 37. panta 1. punktu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā, kas noslēgts starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku (34). |
12. SECINĀJUMI UN PASĀKUMA PIEŅEMŠANA
12.1. Pasākuma pieņemšana
|
(104) |
Komisija ir secinājusi, ka Savienības ferosakausējumu ražotājiem ir nodarīts nopietns kaitējums, ko radījis ferosakausējumu importa pieaugums, un ka Savienības interesēs ir pieņemt pienācīgus aizsardzības pasākumus, lai novērstu turpmāku importa pieaugumu un turpmāku Savienības ražotāju situācijas pasliktināšanos. |
12.2. Pasākuma veids un apmērs
12.2.1. Tarifu katram ražojuma veidam
|
(105) |
Lai izvēlētos piemērotu pasākumu veidu, Komisija ņēma vērā turpmāk minētos elementus. Pirmkārt, Savienības ražotājiem ir radies nopietns kaitējums. Otrkārt, ir vēlams nodrošināt, lai Savienības ražotāji atgūtu konkurētspēju, vienlaikus saglabājot atbilstīgu Savienībā pieejamu piegādes avotu izvēli, un būtu vēlama līdzsvarota ietekme uz importu un cenām. |
|
(106) |
Pamatojoties uz to, Komisija uzskata, ka visefektīvākais pasākuma veids, kā līdzsvarot dažādās intereses, ir konkrēta tarifu kvota katram ražojuma veidam apvienojumā ar mainīgu maksājumu par ārpuskvotas importu, kā tie minēti 87. apsvērumā. |
|
(107) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 15. panta 3. punktu jebkuru kvotu principā nosaka kā vidējo importa apjomu pēdējos trijos atsauces gados. |
|
(108) |
Tomēr šis noteikums attiecas uz kvantitatīviem ierobežojumiem, t. i., pasākumiem kvotas veidā. Saskaņā ar attiecīgo judikatūru (35) tarifu kvota nav kvantitatīvs ierobežojums saskaņā ar PTO Vienošanos par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem, tāpēc minētais pants nav saistošs tarifu kvotas līmeņa noteikšanai. |
|
(109) |
Lai nodrošinātu Savienības ražotāju efektīvu aizsardzību un uzlabotu to spēju atgūties un konkurēt ar importu, Komisija uzskata, ka kvotu līmeņi jānosaka par 25 % zemāki nekā importa vidējais līmenis 2022., 2023. un 2024. gadā. |
|
(110) |
Šo skaitli aprēķina, nosakot ilgtspējīgu tirgus daļu (30 %–40 %), kas ļautu Savienības ražošanas nozarei atgūties no kaitējumu radošās situācijas, vienlaikus saglabājot pienācīgus piegādes avotus lejupējiem lietotājiem. |
12.2.2. Ārpuskvotas mainīgais maksājums
|
(111) |
Ārpuskvotas maksājumam vajadzētu būt mainīgam maksājumam tarifa palielinājuma veidā, kas noteikts, atsaucoties uz starpību starp noteikto cenas slieksni un faktisko importa cenu. Ja imports tiek veikts cenas sliekšņa līmenī vai virs tā, papildu maksājums nebūtu jāmaksā. Tomēr, ja imports tiek veikts par cenu, kas ir zemāka par noteikto slieksni, maksājumam vajadzētu būt vienādam ar starpību starp neto cenu ar piegādi līdz Savienības robežai un noteikto cenas slieksni katram ražojuma veidam. |
|
(112) |
Cenas slieksni nosaka, atsaucoties uz ferosakausējumu importa cenu, kas nerada kaitējumu. Pēc detalizētas izmeklēšanas, kas ietvēra visaptverošu kaitējuma analīzi, cēloņsakarības analīzi un Savienības interešu novērtējumu, Komisija, novērtējot katra ražojuma veida pašreizējo pārdošanas cenu līmeni, konstatēju cenu līmeni, kas nerada kaitējumu. Komisija par pamatu izmantoja iekšzemes pārdošanas izmaksas nesaistītiem klientiem katram ražojuma veidam un tām pieskaitīja atbilstības nodrošināšanas izmaksas, ieguldījumus un mērķa peļņu. |
|
(113) |
Attiecībā uz atbilstības nodrošināšanas izmaksām Komisija novērtēja nākotnes izmaksas, kuras saistītas ar atbilstības nodrošināšanu Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai (“ES ETS”), kas ir stūrakmens politikā, kuru Savienība realizē, lai izpildītu daudzpusējus vides nolīgumus. Šādas papildu izmaksas tika aprēķinātas, pamatojoties uz aplēsēm par Savienības emisiju kvotām, kas Savienības ražošanas nozarei būs jāiegādājas. Papildu izmaksās tika ņemtas vērā arī netiešās CO2 izmaksas, kas izriet no elektroenerģijas cenu pieauguma tajā pašā laikposmā. |
|
(114) |
Turklāt Komisija novērtēja ieguldījumus, pētniecības un izstrādes un inovācijas aspektus, kā arī rentabilitātes līmeni, kas gaidāms normālos konkurences apstākļos. |
|
(115) |
Nosakot cenu slieksni, Komisija ņēma vērā rentabilitātes līmeni, ko var gaidīt normālos tirgus apstākļos un kas nepieciešams, lai segtu ilgtermiņa zaudējumus, atjaunotu ieguldījumu spēju un nodrošinātu atbilstību nākotnes regulējuma prasībām. Neto peļņas procents šāda veida kapitālietilpīgai nozarei ir aptuveni 12,45 % atkarībā no tādiem faktoriem kā saražotā sakausējuma veids, enerģijas līgumi un ražošanas efektivitāte (36). |
12.2.3. Piemērojamie antidempinga un antisubsidēšanas pasākumi
|
(116) |
Komisija atzīst, ka antidempinga un antisubsidēšanas pasākumu kumulēšana ar aizsardzības pasākumiem var radīt lielāku ietekmi, nekā vēlams. |
|
(117) |
Komisija atgādina, ka antidempinga un kompensācijas maksājumu pasākumi nav vērsti uz Savienības tirgus slēgšanu, bet gan tikai uz tādas tirdzniecības prakses novēršanu, kura rada kaitējumu. Tādējādi šie pasākumi attiecas uz konkrētām valstīm, kuras nodarbojas ar dempingu un subsidēšanu, un tiem ir citāda piemērošanas joma un mērķis nekā aizsardzības pasākumu, kas noteikts ar šo regulu, un tie nav savstarpēji izslēdzoši. |
|
(118) |
Lai izvairītos no “divkāršas aizsardzības” noteikšanas, gadījumā, ja ir pārsniegta tarifa kvota, spēkā esošie antidempinga un kompensācijas maksājumi tiks apturēti vai samazināti, lai nodrošinātu, ka šo pasākumu kopējā ietekme nepārsniedz spēkā esošu aizsardzības pasākuma vai antidempinga/kompensācijas maksājumu augstāko līmeni. |
|
(119) |
Lai salīdzinātu iepriekš minēto ierosināto cenu slieksni ar antidempinga un kompensācijas maksājumiem, Komisija to aprēķinās kā ad valorem nodokli. |
|
(120) |
Tas attiecas uz Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/909 (37), ar ko nosaka antidempinga maksājumu ferosilīcija importam. Antidempinga maksājums būtu jāpiemēro no pirmās tonnas līdz brīdim, kad ferosilīcija tarifu kvotas ir izlietotas un ārpuskvotas apjomiem kļūst piemērojams šajā regulā noteiktais cenu slieksnis. |
12.3. Tarifu kvotu pārvaldīšana
|
(121) |
Pamatojoties uz Savienības interešu apsvērumiem un lai nodrošinātu tarifu kvotu apjomu optimālu izmantošanu, Komisija uzskatīja, ka šie apjomi būtu jāpiešķir, no vienas puses, konkrētām valstīm noteiktām kvotām attiecībā uz valstīm, kuras ir būtiski ieinteresētas konkrēta attiecīgā ražojuma veida piegādē, un, no otras puses, visām pārējām izcelsmes valstīm. |
|
(122) |
Šajā regulā tiek uzskatīts, ka valstīm, kuru izcelsmes importa īpatsvars attiecīgajā ražojumu kategorijā pēdējos trīs gados pārsniedz 5 %, ir būtiska interese piegādāt šo ražojumu. Atlikusī tarifu kvota (“atlikusī kvota”), kas balstīta uz pārējo vidējo importa apjomu pēdējos trijos gados, būtu jāpiešķir visām pārējām piegādātājvalstīm. Atlikusī kvota būtu jāpārvalda hronoloģiskā secībā pēc datumiem, kuros pieņemtas deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā, kā paredzēts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 (38). Šis pārvaldības veids prasa dalībvalstu un Komisijas ciešu sadarbību. |
|
(123) |
Tiesības importēt preces no jaunattīstības valstīm, uz kurām tarifa kvotas neattiecina, ir atkarīgas no preču izcelsmes. Tādēļ būtu jāpiemēro pašlaik Savienībā spēkā esošie nepreferenciālas izcelsmes noteikšanas kritēriji. |
12.4. Ilgums
|
(124) |
Komisija uzskata, ka pasākumam vajadzētu būt spēkā trīs gadus, proti, līdz 2028. gada 17. novembrim. |
|
(125) |
Tā kā pasākuma ilgums pārsniedz vienu gadu, piemērošanas laikā tas ar regulāriem intervāliem pakāpeniski jāliberalizē. Komisija uzskata, ka vispiemērotākais veids, kā liberalizēt pasākumu, ir pēc katra gada palielināt beznodokļu kvotas līmeni par 0,1 %. Pirmā liberalizācija notiks 2026. gada 18. novembrī, bet otrā – 2027. gada 18. novembrī. |
13. NOBEIGUMA APSVĒRUMI
|
(126) |
Ņemot vērā Regulas 2024/2509 (39) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā. |
|
(127) |
Ņemot vērā konkrētos šīs lietas apstākļus, to skaitā Savienības ražošanas nozares struktūru un gan izmeklēšanas, gan Savienības interešu novērtēšanas lielo sarežģītību, ir nepieciešama visaptveroša ekonomiskā un juridiskā pārbaude. Šie elementi ir uzskatāmi par ārkārtējiem un nepārvaramiem iemesliem, kas pamato steidzamības apsvērumu piemērošanu un tādējādi pamato šīs īstenošanas regulas stāšanos spēkā publicēšanas dienā. Lai nodrošinātu aizsardzības pasākumu efektīvu darbību un atbilstību Regulas (ES) 2015/478 6. panta 3. punkta un Regulas (ES) 2015/755 4. panta 3. punkta noteikumiem, Komisijai īstenošanas regula būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ne vēlāk kā 18. novembrī un pasākumi būtu jāpiemēro uzreiz pēc publicēšanas. |
|
(128) |
Šajā regulā paredzētais pasākums ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi Aizsardzības pasākumu komiteja, kas izveidota saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) 2015/478 3. panta 3. punktu un Regulas (ES) 2015/755 22. panta 3. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Saskaņā ar 5. pantu ar šo uz trijiem gadiem atver īpašas tarifu kvotas tādu ferosakausējumu importam Savienībā, kas klasificējami ar KN kodiem (7202 11 , 7202 19 , 7202 21 , 7202 29 , 7202 30 , 7202 99 30 ) (II pielikums).
2. Daļu no tarifu kvotām piešķir valstīm, kas norādītas III pielikumā, otru daļu – citām valstīm uz III pielikumā norādītajiem laikposmiem.
3. Ja attiecīgās tarifu kvotas ir izlietotas vai ja ražojumu veidu importam nepiemēro attiecīgo tarifu kvotu, ārpuskvotas mainīgais maksājums, kas piemērojams 1. panta 1. punktā uzskaitītajiem ražojumiem, ir starpība starp noteikto cenu slieksni, kas norādīts II pielikumā, un neto cenu piegādei līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ja pēdējā ir zemāka par pirmo. Maksājumu neiekasē, ja neto cena piegādei līdz Savienības robežai ir vienāda ar II pielikumā noteikto cenas slieksni vai pārsniedz to.
4. Katras ceturkšņa kvotas izmantošana tiek apturēta Komisijas divdesmitajā darba dienā pēc attiecīgā ceturkšņa beigām. Kvotu atlikumi katra ceturkšņa beigās tarifu netiek pārnesti uz nākamo ceturksni. Katra piemērošanas gada pēdējā ceturkšņa beigās neizmantotie galīgo tarifa kvotu atlikumi netiek pārnesti.
5. Antidempinga/kompensācijas maksājumus par II pielikumā uzskaitīto ražojumu importu piemēro līdz brīdim, kad tiek pārsniegtas attiecīgās tarifu kvotas un kļūst piemērojams aizsardzības pasākums.
2. pants
1. Ikvienam ražojumam, uz kuru attiecas šī regula, izcelsmi nosaka saskaņā ar Savienībā spēkā esošajiem noteikumiem par nepreferenciālu izcelsmi.
2. Ja nav noteikts citādi, piemēro attiecīgos spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.
3. pants
To 1. panta 1. punktā minēto ražojumu veidu importam, kuri šīs regulas spēkā stāšanās dienā jau ir ceļā uz Savienību un kuru galamērķi nevar mainīt, nepiemēro II pielikumā noteikto cenu slieksni, un tos var laist brīvā apgrozībā.
4. pants
Dalībvalstis un Komisija cieši sadarbojas, lai nodrošinātu šīs regulas ievērošanu.
5. pants
Attiecībā uz attiecīgo ražojumu I pielikumā ir norādītas izcelsmes jaunattīstības valstis, kurās ražotajiem ražojumiem piemēro 1. pantā noteikto pasākumu.
6. pants
Uz Kenijas un Ukrainas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu neattiecas 1. pantā noteiktais pasākums.
7. pants
Šīs regulas 1. panta 1. punktā noteiktajā laikposmā, un katrā ziņā ne vēlāk kā tad, kad pagājis viens gads pēc pasākumu stāšanās spēkā, Komisija pārskata pasākumus, ja mainās apstākļi, piemēram, ferosakausējumi nav pietiekami pieejami vai konkrēti lejupēji lietotāji saskaras ar ilgtnespējīgu cenu pieaugumu.
8. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2025. gada 18. novembris
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/478 (2015. gada 11. marts) par kopīgiem importa noteikumiem (OV L 83, 27.3.2015., 16. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/478/oj).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/755/2017-05-19).
(3) Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu – Nobeiguma akts – Kopīgās deklarācijas – Kopienas dalībvalstu un EBTA valstu valdību deklarācijas – Vienošanās – Saskaņotais protokols – Vienas vai vairāku Eiropas Ekonomikas zonas līguma Līgumslēdzēju pušu deklarācijas (OV L 1, 3.1.1994., 3.–522. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/1994/1/oj).
(4) Paziņojums par aizsardzības izmeklēšanas sākšanu attiecībā uz leģētājelementu uz mangāna un silīcija bāzes importu, C/2024/9248 (OV C, C/2024/7541, 19.12.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/7541/oj).
(5) Paziņojums par aizsardzības izmeklēšanas sākšanu attiecībā uz leģētājelementu uz mangāna un silīcija bāzes importu, C/2025/6211 (OV C, C/2025/5015, 16.9.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/5015/oj).
(6) Pieteikuma 1. pielikums – Dažādu ražojuma veidu savstarpējā aizstājamība, “Sherlock” reģistrācijas numurs: ted25.002049.
(7) Ferroglobe PLC – product overview .
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2025/1153 (2025. gada 5. jūnijs), ar ko attiecībā uz Ukrainas ražojumu importu Savienībā aptur konkrētus Regulas (ES) 2015/478 noteikumus (ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2025/1153/oj).
(9) Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Kenijas Republiku (ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2024/1648/oj).
(10) WoodMackenzie, Euroalliages pieprasījums, 5. pielikums.
(12) Meksika, 2023. gads – antidempinga pasākums pret Indiju attiecībā uz FeMn, Meksika, 2016. gads – antidempinga pasākums pret Indiju attiecībā uz FeSiMn, Dienvidkoreja, 2023. gads – antidempinga pasākums pret Indiju attiecībā uz FeSiMn, Ēģipte, 2020. gads – antidempinga pasākums pret Indiju attiecībā uz FeSi, Krievija, 2023. gads – antidempinga pasākums pret Gruziju attiecībā uz FeSiMn.
(13) ASV Federālais reģistrs 90 FR 14075, 90 FR 14077, 90 FR 14105, 90 FR 14108, 90 FR 14112, 90 FR 14114.
(14) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/2522 (2024. gada 23. septembris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2024/2522/oj).
(15) PTO dok. WT/Let/1220.
(16) CRU Prices – BULK FERROALLOYS – Methodology and Definitions Guide .
(17) CRU (Commodities Research Unit) indekss: CRU publicē dažādām precēm, to skaitā ferosakausējumiem, atsauces cenu indeksus, ko izmanto līgumcenu noteikšanai un tirgus novērtēšanai. CRU Group: Home – CRU Group ; Pieteikuma 17. pielikums.
(18) Eurofer 2020. gada pārskats, https://www.eurofer.eu/publications/archive/annual-report-2020 un World Steel Statistical Yearbook 2024, https://worldsteel.org/media/publications/.
(19) Komisijas pieprasītā informācija, ko sniedza Euroalliages, 2025. gada 30. jūnijs.
(20) 2005/690/EK: Padomes Lēmums (2005. gada 18. jūlijs) par Eiropas un Vidusjūras valstu Nolīguma, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Alžīrijas Tautas Demokrātisko Republiku, no otras puses, noslēgšanu (OV L 265, 10.10.2005., 1.–1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2005/690/oj).
(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2025/1153 (2025. gada 5. jūnijs), ar ko attiecībā uz Ukrainas ražojumu importu Savienībā aptur konkrētus Regulas (ES) 2015/478 noteikumus (OV L, 2025/1153, 5.6.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2025/1153/oj).
(22) Ar šo pasākumu arī tām valstīm, kas nav PTO dalībvalstis, tiek nodrošināta tāda pati attieksme, kāda tiek piemērota PTO dalībvalstīm.
(23) 26. pants Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumā, kas noslēgts 1972. gadā (ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1972/2840/oj).
(24) 26. pants Brīvās tirdzniecības nolīguma ar Fēru [Farēru] salām ( ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/1997/126/2021-09-01).
(25) 60. pants 1970. gada 23. novembrī parakstītajā Papildu protokolā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Ekonomikas kopienas un Turcijas asociācijas izveidi( ELI: http://data.europa.eu/eli/prot/1972/2760(1)/oj).
(26) 25. pants Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses (ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2000/204/oj).
(27) 25. pants Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Tunisijas Republiku, no otras puses (ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/1998/238/2025-01-22).
(28) 24. pants Eiropas un Vidusjūras reģiona valsts nolīgumā par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses (ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2002/357(1)/2021-09-01).
(29) 23. pants Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses (ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2000/384/2013-07-01).
(30) 21. pants Eiropas un Vidusjūras reģiona Pagaidu asociācijas līgumā par tirdzniecību un sadarbību starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Palestīnas atbrīvošanas organizāciju (PAO) Jordānas Rietumkrasta un Gazas sektora Palestīniešu pārvaldes vajadzībām, no otras puses (ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/1997/430/2021-09-01).
(31) 12. pants Nolīgumā par sadarbību un muitas savienību ar Sanmarīno (ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2002/245/2008-02-01).
(32) 32. pants Sadarbības nolīgumā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Sīrijas Arābu Republiku (ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/1978/2216/1994-03-01).
(33) Pašlaik spēkā esošā Ekonomisko partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīguma ar Meksiku 15. pants (ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2000/415/2021-01-01).
(34) 37. pants Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses (ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2004/239(2)/2021-09-09).
(35) PTO Apelācijas institūcijas ziņojums, US- Line Pipe, WT/DS202, 235. punkts.
(36) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/1811 (2021. gada 14. oktobris), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kalcija silīcija importam (OV L 366, 15.10.2021., 17.– 61. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2021/1811/oj).
(37) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/909 (2020. gada 30. jūnijs), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu Krievijas un Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ferosilīcija importam (OV L 208, 1.7.2020., 2.–42. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2020/909/oj).
(38) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2015/2447/oj).
(39) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) (OV L, 2024/2509, 26.9.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj).
I PIELIKUMS
I.1. Saraksts, kurā iekļautas jaunattīstības valstis, kas ir PTO dalībvalstis, un Alžīrija
Afganistāna, Albānija, Alžīrijā, Angola, Antigva un Barbuda, Apvienotie Arābu Emirāti, Argentīna, Armēnija, Bahreina, Bangladeša, Barbadosa, Beliza, Benina, Bolīvija, Botsvāna, Brazīlija, Brunejas Darusalamas Valsts, Burkinafaso, Burundija, Čada, Centrālāfrikas Republika, Čīle, Dienvidāfrika, Dominika, Dominikānas Republika, Džibutija, Ēģipte, Ekvadora, Fidži, Filipīnas, Gabona, Gajāna, Gambija, Gana, Grenāda, Gruzija, Gvatemala, Gvineja, Gvineja-Bisava, Haiti, Hondurasa, Honkonga, Indija, Indonēzija, Jamaika, Jemena, Jordānija, Kaboverde, Kambodža, Kamerūna, Katara, Kazahstāna, Kenija, Kirgīzu Republika, Kolumbija, Kongo Demokrātiskā Republika, Kongo, Kostarika, Kotdivuāra, Kuba, Kuveita, Ķīna, Laosas Tautas Demokrātiskā Republika, Lesoto, Libērija, Madagaskara, Makao, Malaizija, Malāvija, Maldīvija, Mali, Maurīcija, Mauritānija, Meksika, Melnkalne, Mjanma, Moldova, Mongolija, Maroka, Mozambika, Namībija, Nepāla, Nigēra, Nigērijā, Nikaragva, Omāna, Pakistāna, Panama, Papua-Jaungvineja, Paragvaja, Peru, Ruanda, Salvadora, Samoa, Saūda Arābija, Seišelu Salas, Senegāla, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Sjerraleone, Šrilanka, Surinama, Svatini, Tadžikistāna, Taizeme, Tanzānija, Togo, Tonga, Trinidāda un Tobāgo, Tunisija, Turcija, Uganda, Ukraina, Urugvaja, Vanuatu, Venecuēla, Vjetnama, Zālamana Salas, Zambija, Ziemeļmaķedonija, Zimbabve
I.2. Ražojumu veidu saraksts, kuru izcelsme ir jaunattīstības valstīs, kam piemēro galīgos pasākumus
|
Ražojumu veidu saraksts, kuru izcelsme ir jaunattīstības valstīs, kam piemēro galīgos pasākumus |
||||
|
Valsts / ražojumu grupa |
Feromangāns |
Ferosilīcijs |
Ferosilīcijmagnijs |
Ferosilīcijmangāns |
|
Brazīlija |
|
X |
X |
|
|
Ķīna |
|
X |
X |
|
|
Gruzija |
|
X |
|
X |
|
Indija |
X |
X |
X |
X |
|
Malaizija |
X |
X |
|
|
|
Dienvidāfrika |
X |
X |
|
X |
|
Taizeme |
|
X |
X |
|
|
Zambija |
|
X |
|
X |
|
Visas pārējās jaunattīstības valstis |
|
X |
|
|
II PIELIKUMS
Tarifa palielinājumam piemērojamais cenas slieksnis
|
Ražojuma numurs |
Ražojuma veids |
HS/KN kodi |
Cenas slieksnis (EUR/t) |
|
1 |
Feromangāns |
7202 11 , 7202 19 |
1 316 |
|
2 |
Ferosilīcijs |
7202 21 , 7202 29 |
2 408 |
|
3 |
Ferosilīcijmangāns |
7202 30 |
1 392 |
|
4 |
Ferosilīcijmagnijs |
7202 99 30 |
3 647 |
III PIELIKUMS
Tarifu kvotu apjomi
|
Ražojuma veids |
HS un KN kodi |
Sadalījums pa valstīm (ja piemēro) |
1. gads |
2. gads |
3. gads |
Cenas slieksnis |
Kārtas numuri |
|||||||||
|
No 18.11.2025 līdz 17.2.2026 |
No 18.2.2026 līdz 17.5.2026 |
No 18.5.2026 līdz 17.8.2026 |
No 18.8.2026 līdz 17.11.2026 |
No 18.11.2026 līdz 17.2.2027 |
No 18.2.2027 līdz 17.5.2027 |
No 18.5.2027 līdz 17.8.2027 |
No 18.8.2027 līdz 17.11.2027 |
No 18.11.2027 līdz 17.2.2028 |
No 18.2.2028 līdz 17.5.2028 |
No 18.5.2028 līdz 17.8.2028 |
No 18.8.2028 līdz 17.11.2028 |
|||||
|
Tarifu kvotas apjoms (neto t) |
Tarifu kvotas apjoms (neto t) |
Tarifu kvotas apjoms (neto t) |
||||||||||||||
|
Feromangāns |
7202 11 , 7202 19 |
Norvēģija |
28 972,70 |
28 027,93 |
28 972,70 |
28 972,70 |
29 001,67 |
28 055,96 |
29 001,67 |
29 001,67 |
28 951,35 |
28 321,98 |
28 951,35 |
28 951,35 |
Sk. II pielikumu |
09.8810 |
|
Indija |
17 625,79 |
17 051,04 |
17 625,79 |
17 625,79 |
17 643,42 |
17 068,09 |
17 643,42 |
17 643,42 |
17 612,81 |
17 229,92 |
17 612,81 |
17 612,81 |
Sk. II pielikumu |
09.8815 |
||
|
Dienvidāfrika |
8 272,87 |
8 003,10 |
8 272,87 |
8 272,87 |
8 281,14 |
8 011,10 |
8 281,14 |
8 281,14 |
8 266,77 |
8 087,06 |
8 266,77 |
8 266,77 |
Sk. II pielikumu |
09.8818 |
||
|
Malaizija |
6 765,92 |
6 545,29 |
6 765,92 |
6 765,92 |
6 772,68 |
6 551,83 |
6 772,68 |
6 772,68 |
6 760,93 |
6 613,95 |
6 760,93 |
6 760,93 |
Sk. II pielikumu |
09.8819 |
||
|
Korejas Republika |
4 832,82 |
4 675,23 |
4 832,82 |
4 832,82 |
4 837,65 |
4 679,90 |
4 837,65 |
4 837,65 |
4 829,26 |
4 724,28 |
4 829,26 |
4 829,26 |
Sk. II pielikumu |
09.8820 |
||
|
Citas valstis |
5 557,54 |
5 376,31 |
5 557,54 |
5 557,54 |
5 563,09 |
5 381,69 |
5 563,09 |
5 563,09 |
5 553,44 |
5 432,71 |
5 553,44 |
5 553,44 |
Sk. II pielikumu |
09.8665 |
||
|
Ferosilīcijs |
7202 21 , 7202 29 |
Norvēģija |
35 136,16 |
33 990,41 |
35 136,16 |
35 136,16 |
35 171,30 |
34 024,41 |
35 171,30 |
35 171,30 |
35 110,27 |
34 347,01 |
35 110,27 |
35 110,27 |
Sk. II pielikumu |
09.8840 |
|
Islande |
13 373,32 |
12 937,24 |
13 373,32 |
13 373,32 |
13 386,70 |
12 950,18 |
13 386,70 |
13 386,70 |
13 363,47 |
13 072,96 |
13 363,47 |
13 363,47 |
Sk. II pielikumu |
09.8845 |
||
|
Kazahstāna |
8 090,25 |
7 826,44 |
8 090,25 |
8 090,25 |
8 098,34 |
7 834,27 |
8 098,34 |
8 098,34 |
8 084,29 |
7 908,55 |
8 084,29 |
8 084,29 |
Sk. II pielikumu |
09.8854 |
||
|
Brazīlija |
6 316,02 |
6 110,06 |
6 316,02 |
6 316,02 |
6 322,34 |
6 116,17 |
6 322,34 |
6 322,34 |
6 311,37 |
6 174,16 |
6 311,37 |
6 311,37 |
Sk. II pielikumu |
09.8898 |
||
|
Citas valstis |
24 984,27 |
24 169,56 |
24 984,27 |
24 984,27 |
25 009,25 |
24 193,73 |
25 009,25 |
25 009,25 |
24 965,86 |
24 423,13 |
24 965,86 |
24 965,86 |
Sk. II pielikumu |
09.8666 |
||
|
Ferosilīcijmagnijs |
7202 99 30 |
Ķīna |
468,90 |
453,61 |
468,90 |
468,90 |
469,37 |
454,07 |
469,37 |
469,37 |
468,56 |
458,37 |
468,56 |
468,56 |
Sk. II pielikumu |
09.8860 |
|
Brazīlija |
99,81 |
96,55 |
99,81 |
99,81 |
99,91 |
96,65 |
99,91 |
99,91 |
99,73 |
97,56 |
99,73 |
99,73 |
Sk. II pielikumu |
09.8701 |
||
|
Indija |
78,90 |
76,33 |
78,90 |
78,90 |
78,98 |
76,40 |
78,98 |
78,98 |
78,84 |
77,13 |
78,84 |
78,84 |
Sk. II pielikumu |
09.8702 |
||
|
Taizeme |
76,83 |
74,32 |
76,83 |
76,83 |
76,91 |
74,40 |
76,91 |
76,91 |
76,77 |
75,10 |
76,77 |
76,77 |
Sk. II pielikumu |
09.8703 |
||
|
Citas valstis |
18,89 |
18,28 |
18,89 |
18,89 |
18,91 |
18,30 |
18,91 |
18,91 |
18,88 |
18,47 |
18,88 |
18,88 |
Sk. II pielikumu |
09.8663 |
||
|
Ferosilīcijmangāns |
7202 30 |
Norvēģija |
37 067,71 |
35 858,98 |
37 067,71 |
37 067,71 |
37 104,78 |
35 894,84 |
37 104,78 |
37 104,78 |
37 040,40 |
36 235,18 |
37 040,40 |
37 040,40 |
Sk. II pielikumu |
09.8888 |
|
Indija |
31 958,61 |
30 916,48 |
31 958,61 |
31 958,61 |
31 990,57 |
30 947,40 |
31 990,57 |
31 990,57 |
31 935,07 |
31 240,83 |
31 935,07 |
31 935,07 |
Sk. II pielikumu |
09.8704 |
||
|
Zambija |
7 882,49 |
7 625,45 |
7 882,49 |
7 882,49 |
7 890,37 |
7 633,08 |
7 890,37 |
7 890,37 |
7 876,68 |
7 705,45 |
7 876,68 |
7 876,68 |
Sk. II pielikumu |
09.8890 |
||
|
Citas valstis |
18 955,56 |
18 337,44 |
18 955,56 |
18 955,56 |
18 974,51 |
18 355,78 |
18 974,51 |
18 974,51 |
18 941,59 |
18 529,82 |
18 941,59 |
18 941,59 |
Sk. II pielikumu |
09.8664 |
||
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/2351/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)