|
13.1.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 12/7 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/104
(2023. gada 12. janvāris),
ar kuru, ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas Strīdu izšķiršanas padomes ziņojumu, groza Īstenošanas regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgo aizsardzības pasākumu pret konkrētu tērauda ražojumu importu
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/478 (2015. gada 11. marts) par kopīgiem importa noteikumiem (1) un jo īpaši tās 16. un 20. pantu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (2) un jo īpaši tās 13. un 16. pantu,
tā kā:
Konteksts
|
(1) |
Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/1013 (3) (“pagaidu regula”) Komisija konkrētiem tērauda ražojumiem noteica pagaidu aizsardzības pasākumu. Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/159 (4) (“galīgā regula”) Eiropas Komisija konkrētiem tērauda ražojumiem noteica galīgo aizsardzības pasākumu (“aizsardzības pasākums”). |
|
(2) |
Turcija, ievērojot saskaņā ar Vienošanās par noteikumiem un procedūrām, kas reglamentē strīdu izšķiršanu, (“DSU”) 1. un 4. pantu, 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT 1994) XXIII panta 1. punktu un Vienošanās par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem (“AoS”) 14. pantu, 2020. gada 13. martā pieprasīja apspriešanos ar Eiropas Savienību. |
|
(3) |
Apspriešanās starp Eiropas Savienību un Turciju notika 2020. gada 29. aprīlī, bet strīds netika atrisināts. |
|
(4) |
Turcija 2020. gada 16. jūlijā pieprasīja izveidot ekspertu grupu. Ekspertu grupa tika izveidota 2020. gada 28. augustā. Ekspertu grupas ziņojums tika izplatīts 2022. gada 29. aprīlī. Tā kā neviena no pusēm ekspertu grupas ziņojumu neapstrīdēja, Strīdu izšķiršanas padome (“DSB”) to pieņēma 2022. gada 31. maijā (5). |
|
(5) |
Ar 2022. gada 5. augusta (6) paziņojumu Pasaules Tirdzniecības organizācijai Turcija un Eiropas Savienība darīja zināmu, ka, ievērojot Vienošanās par noteikumiem un procedūrām, kas nosaka strīdu izšķiršanu, 21. panta 3. punkta b) apakšpunktu, tās ir vienojušās, ka saprātīgs termiņš, kurā Eiropas Savienībai jāīsteno Strīdu izšķiršanas padomes ieteikumi un nolēmumi strīdā “Eiropas Savienības aizsardzības pasākumi attiecībā uz konkrētiem tērauda izstrādājumiem” (DS595), beigsies 2023. gada 16. janvārī, proti, septiņus mēnešus un sešpadsmit dienas no DSB ieteikumu un nolēmumu pieņemšanas dienas 2022. gada 31. maijā. |
|
(6) |
Minēto notikumu rezultātā Komisija 2022. gada 24. augustā publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (7), kurā darīja zināmu nodomu īstenot ekspertu grupas ziņojumu, panākot sākotnējo pasākumu atbilstību PTO noteikumiem tajos aspektos, kuros ekspertu grupa konstatējusi neatbilstību, un aicina ieinteresētās personas iesniegt piezīmes. |
|
(7) |
Vairākas puses noteiktajā termiņā iesniedza piezīmes, kuras tika pienācīgi ņemtas vērā. |
Ieinteresēto personu iesniegtā informācija
|
(8) |
Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par procedūras sākšanu, vairākas ieinteresētās personas iesniedza piezīmes. Komisija sākotnēja apsvēruma veidā norādīja, ka dažas ieinteresēto personu piezīmes ir vienkāršs ekspertu grupas konstatējumu atkārtojums. |
|
(9) |
Komisija vispirms analizēja Turcijas valdības (“TV”) konkrētās piezīmes, jo tā bija persona, kas PTO Strīdu izšķiršanas padomē apstrīdēja aizsardzības pasākumu, un tad – pārējo ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes. |
|
(10) |
TV attiecībā uz neparedzētiem notikumiem apgalvoja, ka dokumentācijā nav pierādījumu, kas ļautu Komisijai saistīt neparedzētos notikumus ar importa apjoma pieaugumu. Tā norādīja, ka nav sakritības laikā starp jaudas pārpalikumu un importa apjoma pieaugumu, Komisija nav veikusi nepieciešamo pārbaudi, kas attiecas uz TAI pasākumiem trešās valstīs un to saistību ar importa apjoma pieaugumu, un ASV 232. pants tika ieviests pēc importa apjoma pieauguma Savienībā. TV turklāt apgalvoja, ka tad, ja Komisija izmantotu jaunu informāciju, tai būtu jāņem vērā arī pasākuma spēkā esības laikā notikušās apstākļu izmaiņas, piemēram, vairāku valstu, arī pašas ES, izslēgšana no 232. panta pasākumiem. |
|
(11) |
Komisija nepiekrita TV viedoklim, ka šo pasākuma aspektu nevar labot. Kā sīkāk izklāstīts pielikuma 1.1. iedaļā, pirms galīgo aizsardzības pasākumu noteikšanas bija pieejama pietiekama informācija, kas skaidri liecināja, ka importa apjoms Savienībā bija pieaudzis neparedzētu notikumu rezultātā. Šīs regulas pielikuma nolūkam Komisija nav izmantojusi datus, kas nebija pieejami galīgā pasākuma noteikšanas laikā. |
|
(12) |
Turcijas valdība attiecībā uz konstatējumiem par nopietna kaitējuma draudiem uzskatīja, ka antidempinga un kompensācijas pasākumi nevarēja būt iekšzemes ražošanas nozares atgūšanās iemesls. Attiecībā uz pārējiem faktoriem, ar kuriem Komisija pamatoja savu skaidrojumu par Savienības ražošanas nozares darbības rādītāju daļēju uzlabošanos 2017. gadā, TV norādīja, ka ekspertu grupa secināja, ka minētie faktori iekšzemes ražošanas nozari un importu ietekmē līdzīgi, tāpēc tos nevarēja izmantot, lai izskaidrotu šādu uzlabošanos, turklāt nav norāžu, kas liecinātu, ka minēto faktoru izmaiņas būtu labvēlīgākas importam nekā iekšzemes ražošanas nozarei. |
|
(13) |
Šajā sakarā Komisija atsaucās uz saviem konstatējumiem pielikuma 1.2.1. un 1.2.2. iedaļā, kuri ir pretrunā TV apgalvojumiem. |
|
(14) |
Visbeidzot, TV norādīja, ka ekspertu grupa secināja, ka pat tad, ja imports 2018. gadā būtu palielinājies, tas uzreiz neļautu secināt, ka būtu vērojama nozīmīga vispārēja iekšzemes ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās, kura noteikti būtu nenovēršama. |
|
(15) |
Šajā sakarā Komisija šīs regulas pielikumā ir paskaidrojusi visus elementus, ko tā ņēma vērā, lai noteiktu, ka: i) importa apjoms, visticamāk, turpinās pieaugt; ii) šāds pieaugums negatīvi ietekmēs Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, ņemot vērā galveno faktoru neseno un paredzamo turpmāko dinamiku tērauda tirgū Savienībā un pasaulē. Tāpēc Komisijas veiktajā padziļinātajā analīzē netika pieņemts, ka tad, ja aizsardzības pasākuma nebūtu, importa apjoma pieaugums pats par sevi un neņemot vērā citus būtiskus elementus, radītu nopietnu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tā vietā Komisija veica detalizētu attiecīgo elementu analīzi, kas tai ļāva secināt, ka tad, ja netiktu pieņemts neviens pasākums, Savienības ražošanas nozarei tiktu nodarīts nopietns kaitējums. Tāpēc TV apgalvojumi tika noraidīti. |
|
(16) |
Dažās no piezīmēm, kas tika saņemtas no citām ieinteresētajām personām, tika apgalvots, ka Komisijai pasākums būtu jāizbeidz pavisam, jo ekspertu grupas konstatējumi bija tādi, ka nebūtu iespējams īstenot pasākumu citādā veidā. |
|
(17) |
Attiecībā uz šo vispārīgo apgalvojumu Komisija norādīja, ka saskaņā ar PTO noteikumiem tai ir tiesības īstenot pasākumu un panākt tā atbilstību noteikumiem tajos nedaudzajos aspektos, kuros ekspertu grupa to atzinusi par PTO noteikumiem neatbilstīgu. Kā parādīts šīs regulas pielikumā, ekspertu grupas konstatējumi bija tādi, kas ļāva Komisijai panākt pasākuma atbilstību attiecīgajiem PTO noteikumiem, un tāpēc, ņemot vērā ekspertu grupas ziņojumu, pasākuma izbeigšana nebija pamatota. |
Importa apjoma pieaugums neparedzētu notikumu un saistību ietekmes dēļ
|
(18) |
Kāda ieinteresētā persona norādīja, ka ASV 232. panta pasākums ir vairākkārt grozīts un risks, ka radīsies novirzes tirdzniecības plūsmās, vairs nepastāv vai ir daudz mazāks, tāpēc aizsardzības pasākums būtu jāizbeidz. |
|
(19) |
Komisija norādīja, ka to datu tvērumā, uz kuriem var balstīties, lai īstenotu Strīdu izšķiršanas padomes ziņojumu, neietilpst notikumi pēc galīgā pasākuma noteikšanas. Kā minēts paziņojumā par procedūras sākšanu, šīs izmeklēšanas mērķis ir sākotnējos konstatējumus papildināt ar datiem, kas bija pieejami jau sākotnējās izmeklēšanas veikšanas laikā. Netika ņemti vērā nekādi ex post fakti. |
|
(20) |
Kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka importa apjoma pieaugums Savienībā nenotika tādēļ, ka Savienība bija uzņēmusies saistības saskaņā ar GATT 1994, un ka Komisija savā sākotnējā konstatējumā nav minējusi nevienu no šīm saistībām. |
|
(21) |
Komisija atsaucās uz saviem paskaidrojumiem pielikuma 1.3. iedaļā, kuri atspēko šo argumentu. |
|
(22) |
Kāda ieinteresētā persona uzskatīja, ka Komisija nav varējusi īstenot šo ekspertu grupas ziņojuma aspektu tāpēc, ka nav bijis neparedzētu notikumu, kas izraisītu importa apjoma pieaugumu. |
|
(23) |
Komisija norādīja, ka šis apgalvojums bija faktu ziņā nepareizs, jo ekspertu grupa apstiprināja (8) Komisijas galīgajā aizsardzības pasākumā aprakstītos neparedzētos notikumus. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts kā nepamatots. |
|
(24) |
Kāda ieinteresētā persona norādīja, ka risks, ka ASV 232. panta pasākuma rezultātā radīsies novirzes tirdzniecības plūsmās, un importa apjoma pieaugums nav attiecināms uz tās valsti vairāku iemeslu dēļ. |
|
(25) |
Komisija norādīja, ka analīze, kas attiecas uz importa apjoma pieaugumu un risku, ka radīsies novirzes tirdzniecības plūsmās, tika veikta nevis katrai eksportētājvalstij atsevišķi, bet gan drīzāk kopā, tāpēc ka aizsardzības pasākums ir piemērojams erga omnes. Jebkurā gadījumā Komisija vēlējās uzsvērt, ka šī ieinteresētā persona koncentrējās ne tikai uz vienas eksportētājvalsts konkrēto situāciju, bet arī uz vienas nozares, kas izmanto tēraudu, konkrēto situāciju, tādējādi neņemot vērā nekādus šīs eksportētājvalsts darbības rādītājus visos pārējos tērauda izmantošanas segmentos. Tādējādi Komisija šo apgalvojumu noraidīja. |
Nopietna kaitējuma draudi
|
(26) |
Dažas ieinteresētās personas uzskatīja, ka ekspertu grupas konstatējumi par šo pasākuma aspektu bija tādi, kas neļāva Komisijai īstenot pasākumu, to neizbeidzot. |
|
(27) |
Komisija nepiekrita šāda veida apgalvojumam šīs regulas pielikumā izklāstīto iemeslu dēļ, kur tā pierādīja, ka sākotnējie konstatējumi ir derīgi un to pamatojumu pastiprina šīs regulas pielikumā sniegtie papildu dati un paskaidrojumi. |
|
(28) |
Dažas ieinteresētās personas atgādināja ekspertu grupas konstatējumu, ka Komisijas paskaidrojums par antidempinga un kompensācijas pasākumu nozīmi Savienības ražošanas nozares daļējas atgūšanās procesā bija kļūdains. |
|
(29) |
Šajā sakarā Komisija atzina, ka ekspertu grupa iebilda pret paskaidrojumiem, kas sniegti galīgajā regulā. Tomēr īstenošanas mērķis ir tieši ļaut izmeklēšanas iestādei uzlabot tos pasākuma aspektus, kurus ekspertu grupa uzskatīja par zināmā mērā kļūdainiem, piemēram, to, uz kuru atsaucās šīs ieinteresētās personas. Tādēļ Komisija pielikuma 1.2.2. iedaļā sniedza vajadzīgo papildu informāciju un paskaidrojumus attiecībā uz šo ekspertu grupas konstatējumu. |
|
(30) |
Kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka tad, ja Komisija dažus faktorus skaidri nenorāda kā tādus, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli, tad, īstenojot pasākumu, tā nevar tos izmantot savā argumentācijā. |
|
(31) |
Komisija norādīja, ka ekspertu grupa iebilda pret sākotnējā pasākumā dažos aspektos sniegtās informācijas detalizācijas līmeni. Šīs regulas pielikumā Komisija izklāstīja tos elementus, kurus tā bija ņēmusi vērā, pieņemot sākotnējo lēmumu, bet kuri nebija izklāstīti galīgajā regulā. Komisijas ieskatā, piekrišana ieinteresētās personas apgalvojumam nozīmētu, ka ikreiz, kad izmeklēšanas iestāde tiek nosodīta par to, ka tā savos paskaidrojumos vai argumentācijā nav sniegusi pietiekami detalizētu informāciju, tai vairs nevarētu būt iespējas to labot īstenošanas ceļā. Komisija nepiekrita šādam viedoklim, jo uzskatīja, ka īstenošanas mērķis tieši ir ļaut izmeklēšanas iestādei panākt pasākuma atbilstību, piemēram, sniedzot labāku un pilnīgāku argumentāciju nekā galīgajā regulā, un tas atbilst arī ekspertu grupas konstatējumiem. Līdz ar to tā šo apgalvojumu noraidīja. |
|
(32) |
Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka importa apjoma turpmāka pieauguma izredzes vien ne vienmēr radītu nopietnu kaitējumu Savienības ražotājiem. |
|
(33) |
Komisija veica detalizētu analīzi par to, kā varētu notikt turpmāks importa apjoma pieaugums, un par iemesliem, kuru dēļ šāds pieaugums radītu nopietnu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. |
|
(34) |
Visbeidzot, dažas ieinteresētās personas izvirzīja tādus argumentus kā Savienības ražošanas nozares darbības rādītāji gados pēc aizsardzības pasākuma noteikšanas vai notikumi pēc tam, piemēram, Savienības ražotāju un citu trešo valstu situācija ASV 232. panta pasākuma ietvaros, importa attīstība vai “enerģētiskā krīze”. |
|
(35) |
Tā kā visi minētie apgalvojumi pēc būtības un laika ziņā neatbilda īstenošanas darbības jomai, Komisija tos noraidīja, tāpēc ka tie attiecās uz notikumiem, kas nav saistīti ar galīgā pasākuma noteikšanu 2019. gada sākumā. |
|
(36) |
Šīs regulas pielikumā sniegto iemeslu dēļ Komisija uzskatīja, ka tā ir pilnībā īstenojusi PTO nolēmumu. Īstenošanas regula (ES) 2019/159 būtu jāgroza, pievienojot šīs regulas pielikumā ietverto argumentāciju, kas papildina sākotnējā izmeklēšanā izdarītos konstatējumus. |
|
(37) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Aizsardzības pasākumu komiteja, kas izveidota saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) 2015/478 3. panta 3. punktu un Regulas (ES) 2015/755 22. panta 3. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Šīs regulas pielikumā izklāstīto tekstu pievieno Regulai (ES) 2019/159 kā V pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2019. gada 2. februāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2023. gada 12. janvārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 83, 27.3.2015., 16. lpp.
(2) OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.
(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1013, ar ko nosaka pagaidu aizsargpasākumus attiecībā uz konkrētu tērauda ražojumu importu (OV L 181, 18.7.2018., 39. lpp.).
(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/159 (2019. gada 31. janvāris), ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu (OV L 31, 1.2.2019., 27. lpp.).
(5) WT/DS595/R Eiropas Savienības aizsardzības pasākumi attiecībā uz konkrētiem tērauda izstrādājumiem, 2022. gada 29. aprīlis.
(6) WT/DS595/13, 2022. gada 9. augusts.
(7) OV C 320, 24.8.2022., 47. lpp.
(8) Sk. ekspertu grupas ziņojuma 7.117. punktu.
PIELIKUMS
“V PIELIKUMS
Savienības tirgus pievilcīgums
|
(1) |
Sākotnējā konstatējumā Komisija paskaidroja, ka Savienības tērauda tirgus ir pievilcīgs importam apjoma un cenu ziņā (1). Šajā sakarā saskaņā ar ESAO datiem (2) gados pirms izmeklēšanas, kuras rezultātā tika noteikts aizsardzības pasākums, Savienības tirgus bija lielākā importa teritorija apjoma ziņā, kas veido 13,8–18,4 % no pasaules importa daļas visā minētajā laikposmā. |
|
(2) |
Papildus apjomiem Savienības tirgus bija ļoti pievilcīgs arī cenu ziņā. Faktiski attiecīgo datu analīze (3) parādīja, ka galvenās tērauda eksportētājvalstis, kas eksportē tēraudu uz Savienību, lielai daļai sava eksporta (46–78 % no attiecīgajiem KN kodiem) panāca augstāku cenu Savienības tirgū salīdzinājumā ar eksporta cenām, kas attiecībā uz tiem pašiem KN kodiem tika panāktas citos trešo valstu tirgos. Šīm valstīm Savienības tirgus veidoja arī nozīmīgu eksporta daļu, būdams galvenais vai viens no galvenajiem eksporta galamērķiem, dažos gadījumos sasniedzot vairāk nekā 25 % un pat 32 % īpatsvaru attiecīgajā gadā (4). |
|
(3) |
Savienības tirgus pievilcīgumu apstiprināja arī straujais eksporta pieaugums uz Savienību no galvenajām tērauda eksportētājvalstīm (5) laikā, kad tās samazināja eksportu uz trešām valstīm. Konkrētāk, eksports uz citām trešām valstīm no šīm izcelsmes valstīm 2018. gadā (6) samazinājās par vairāk nekā 11 miljoniem tonnu (–8 %), salīdzinot ar 2017. gadu (7). No otras puses, tajā pašā laikposmā imports Savienībā no šīm izcelsmes valstīm palielinājās par vairāk nekā 3 miljoniem tonnu (+14 %) (8). Lai gan imports uz citām trešām valstīm kopumā samazinājās, šīs pretējās tendences liecināja, ka, pieaugot jaudas pārpalikumam un palielinoties ierobežojumiem attiecībā uz piekļuvi tirgiem visā pasaulē (sk. 1.1.1. un 1.1.2. iedaļu tālāk), un iekšzemes patēriņam saglabājoties bez jebkādām būtiskām pozitīvām tendencēm, ražotāji eksportētāji izmantoja iespēju realizēt arvien lielākus apjomus Savienības tirgū. |
|
(4) |
Tāpēc iepriekš minētais datu kopums nepārprotami liecina, ka Savienības tirgus bija pievilcīgs ražotājiem eksportētājiem gan apjoma, gan cenu ziņā. |
1. ANALĪZE
1.1. Importa apjoma pieaugums neparedzētu notikumu rezultātā
|
(5) |
Tāpēc turpmākajās apakšiedaļās sniegta papildu informācija un detalizētāks paskaidrojums, kas katru identificēto neparedzēto notikumu saista ar notikušo importa apjoma pieaugumu, tādējādi papildinot sākotnējos konstatējumus. |
1.1.1. Uz Savienību veiktā importa apjoma pieaugums sakarā ar pasaules mēroga jaudas pārpalikumu tērauda ražošanas nozarē
|
(6) |
Sākotnējā konstatējumā Komisija konstatēja, ka tērauda ražošanas nozarē pastāv jaudas pārpalikums un ka, neraugoties uz centieniem to samazināt, izmeklēšanas periodā tas tomēr ir palielinājies (9). |
|
(7) |
Vairāki avoti ir konsekventi apstiprinājuši tiešo saikni starp jaudas pārpalikumu tērauda ražošanas nozarē un tā ietekmi uz eksportu. Piemēram, ESAO norādīja, ka “pārmērīgi lielai tērauda ražošanas jaudai ir būtiska ietekme uz tērauda ražošanas nozari, kas bieži vien ir saistīta ar pārmērīgu piedāvājumu, zemām cenām un zemu rentabilitāti” (10). Tā arī norādīja, ka “globālā līmenī jaudas pārpalikuma ietekme izplatās ar tirdzniecības starpniecību; jaudas pārpalikums var izraisīt eksporta kāpumu, kas izraisa cenu samazināšanos un tirgus daļas zaudējumus vietējiem ražotājiem, kuri konkurē ar importu” (11). |
|
(8) |
Arī citi pētījumi norāda uz to pašu virzienu. Ekonomikas politikas institūta 2014. gada dokumentā (12) norādīts: “jaudas pārpalikums nozīmē to, ka tērauda ražotnes spēj saražot daudz vairāk tērauda, nekā pieprasa tirgus. Augstās pastāvīgās izmaksas, kapitālietilpība un lielais tērauda ražošanas apjoms mudina pārpalikumu eksportēt par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām. [..] “jaudas pārpalikums sekmē pārprodukciju un strauju eksporta apjoma pieaugumu” un “nozares lielā kapitālietilpība liek ražotājiem maksimāli kāpināt ražošanu, lai segtu pastāvīgās izmaksas, un tas savukārt liek tiem pārpalikušo produkciju novirzīt uz ārvalstu tirgiem, jo īpaši uz pievilcīgo ASV tirgu, kad iekšzemes pieprasījums atpaliek. Tas gadu gaitā ir novedis pie negodīgi tirgotā tērauda vairākkārtēja pieauguma.” |
|
(9) |
Arī Eiropas Komisija 2016. gada paziņojumā norādīja: “Tērauda pārprodukcija nesen izraisīja ievērojamu eksporta pieaugumu, kas visā pasaulē destabilizēja tērauda tirgus un kura ietekmē saruka tērauda cenas” (13). |
|
(10) |
Tādējādi pastāv vispārpieņemts ekonomisks pamatojums, kas izskaidro ražotāju eksportētāju rīcību, kad tie savu jaudas pārpalikumu novirza uz trešo valstu tirgiem (parasti par zemākām cenām), lai vismaz daļēji segtu savas izmaksas. |
|
(11) |
Pēc tam Komisija sīkāk izvērtēja tiešo saikni starp apstiprināto esošo (un pieaugošo) jaudas pārpalikumu tērauda ražošanas nozarē un importa apjoma pieaugumu Savienībā. |
|
(12) |
Situācijā, kad pastāv jaudas pārpalikums un ražotājiem eksportētājiem ir stimuls atbrīvoties no jaudas pārpalikuma, viņi orientētos uz tiem tirgiem, kuros principā var pārdot lielāku apjomu par, ideālā gadījumā, labākām cenām (salīdzinājumā ar citiem trešo valstu tirgiem). Šajā sakarā Komisija 1.–4. apsvērumā paskaidroja, ka Savienība ir pievilcīgs tirgus ražotājiem eksportētājiem gan apjoma, gan cenu līmeņa ziņā. Pieejamie importa dati arī liecināja, ka imports Savienībā strauji un lielos apjomos palielinājās laikposmā, kad palielinājās arī jaudas pārpalikums (14), un ka tas notika daudz straujāk nekā patēriņš Savienībā (15), kā arī saskaņā ar datiem imports uz Savienību turpināja palielināties, bet eksporta tendence uz citām trešām valstīm bija pretēja. Turklāt pagaidu regulā ietvertie dati liecināja, ka ražotāji eksportētāji pastāvīgi (dažos gadījumos ievērojami) samazināja Savienības ražotāju cenas, kas liecina par viņu apņēmību arī turpmāk izmantot savā labā Savienības tirgus pievilcīgos nosacījumus (16). Importa apjomu un tempu Savienībā par pastāvīgi zemākām cenām nekā Savienības ražošanas nozares cenas, ņemot vērā daudz lēnāku patēriņa pieaugumu, diez vai būtu bijis iespējams saprātīgi izskaidrot, ja tas nebūtu saistīts ar pieaugošo jaudas pārpalikumu, kas bija ražotāju eksportētāju rīcības pamatā. |
|
(13) |
Attiecīgi Komisija secināja, ka sākotnējā izmeklēšanas laikposmā imports Savienībā palielinājās tērauda ražošanas nozares jaudas pārpalikuma dēļ. |
1.1.2. Tirdzniecības aizsardzības pasākumu un tirdzniecību ierobežojošo pasākumu palielināšana trešās valstīs
|
(14) |
Pagaidu regulas 33. un 34. apsvērumā Komisija paskaidroja, ka tirdzniecības aizsardzības instrumentu izmantošana tērauda ražošanas nozarē ir ievērojami pieaugusi, jo īpaši gados pirms ES aizsardzības izmeklēšanas uzsākšanas. Pagaidu regulā norādīts: “2011.–2013. gadā saistībā ar tēraudu vidēji tika sāktas aptuveni 77 izmeklēšanas, savukārt 2015.–2016. gadā šis vidējais rādītājs palielinājās līdz 117.” Turklāt 2017. gadā trešās valstis turpināja noteikt tirdzniecību ierobežojošus pasākumus (17). |
|
(15) |
Kopumā, pamatojoties uz analizētajiem datiem (18), Komisija konstatēja, ka laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam tērauda ražojumiem (19) tika noteikts vairāk nekā 300 tirdzniecības aizsardzības pasākumu. |
|
(16) |
Šo skaitļu sadalījums atklāja, ka šos pasākumus ir noteikušas daudzas valstis (vismaz 24 jurisdikcijas), tai skaitā visas galvenās tērauda importētājvalstis (20). Šīs valstis laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam bija noteikušas 157 pasākumus, t. i., vairāk nekā 52 % no kopējā pasākumu skaita. |
|
(17) |
Tajā pašā laikā lielākajām eksportētājvalstīm, kuras eksportēja uz Savienību, šajā laikposmā tika piemērots liels skaits pasākumu daudzās jurisdikcijās. Kā piemēru minot septiņus lielākos eksportētājus, kuri eksportēja uz Savienību (21), Komisija konstatēja, ka uz tiem attiecas aptuveni 200 pasākumi, t. i., aptuveni 66 % no visiem pasākumiem, kas tiek piemēroti vismaz 24 dažādās trešās valstīs. |
|
(18) |
Tāpēc Komisija apstiprināja, ka TAI pasākumu apjoms atsevišķu pasākumu un skarto valstu (gan valstu, kuras nosaka pasākumus, gan valstu, uz kurām tie attiecas) skaita ziņā bija ļoti ievērojams. Turklāt Komisija norādīja, ka sākotnējās lietas dati liecina, ka šie skaitļi varētu būt pat diezgan piesardzīgi (22). Turklāt saskaņā ar šiem pasākumiem noteiktie maksājumi izrādījās pietiekami augsti, lai ietekmētu importa apjomu šajos tirgos salīdzinājumā ar laikposmu pirms šo pasākumu ieviešanas. Tas atspoguļojās vispārējā eksporta samazinājumā no valstīm, uz kurām attiecās TAI pasākumi, uz trešo valstu tirgiem (sk. 19. apsvērumu), neraugoties uz to, ka vispārējie tirgus apstākļi nebija būtiski mainījušies (23), un tādējādi principā nebūtu attaisnojams tik liels eksporta apjomu samazinājums, ja nebūtu pasākumu līmeņa ietekmes. |
|
(19) |
Šajā saistībā Komisija, pamatojoties uz analizētajiem datiem, apstiprināja, ka tirdzniecības aizsardzības pasākumu noteikšanas kopējā ietekme ir importa samazinājums (daudzos gadījumos būtisks) valstīs, uz kurām attiecas pasākumi, laikposmā pēc to noteikšanas. Šajā sakarā Komisija konstatēja, ka, pamatojoties uz tās veiktajām TAI izmeklēšanām par tērauda ražojumiem (24), imports samazinājās vidēji par 82 % salīdzinājumā ar importa līmeni izmeklēšanas periodā, kā rezultātā tika noteikti pasākumi. Šajos gadījumos importa apjomi, kas bija ietekmēti, bija ievērojami (25). Komisija arī apstiprināja, ka TAI pasākumiem attiecībā uz tēraudu bija līdzīga ietekme, kad tos noteica trešās valstis. Komisija apstiprināja, ka 26 izvērtēto gadījumu izlasē (26) importa samazinājums bija vidēji 73 % un ka arī ietekmētie apjomi bija būtiski (27). Tāpēc līdz ar to, ka trešās valstis noteica TAI pasākumus, samazinājās eksporta apjoms uz šīm valstīm, kas vismaz daļēji tika novirzīts uz Savienības tirgu. |
|
(20) |
Turklāt vēl viens datu kopums, kas parāda skaidru saikni starp pieaugošo tirdzniecības aizsardzības pasākumu skaitu trešās valstīs un importa apjoma pieaugumu Savienības tirgū, ir pretējas tendences attiecībā uz galveno tērauda eksportētājvalstu eksportu uz Savienību, kā paskaidrots 3. apsvērumā (28). Ņemot vērā trešo valstu noteikto tirdzniecības aizsardzības pasākumu lielo apjomu un to ietekmi uz importa apjomu valstīs, kuras nosaka pasākumu (kā sīkāk izklāstīts 18. un 19. apsvērumā), šī tendence apstiprina, ka to spēja eksportēt uz trešām valstīm tika ievērojami ierobežota. Tāpēc tās centās šos papildu apjomus (kurus ietekmēja arī jaudas pārpalikums) realizēt pievilcīgajā Savienības tirgū, kur tā rezultātā tajā pašā laikposmā bija vērojams pastāvīgs importa apjoma pieaugums, kura temps ievērojami pārsniedza patēriņa attīstību. |
|
(21) |
Šīs tendences ir attēlotas tālāk redzamajā diagrammā (29).
|
|
(22) |
Komisija arī novēroja, ka kopējais tērauda patēriņš šajā laikposmā būtiski nesamazinājās, kas varētu izskaidrot šādu eksporta samazinājumu uz trešām valstīm. Tādējādi eksporta samazinājumu uz citām trešām valstīm var pamatoti izskaidrot tikai ar plašā TAI pasākumu klāsta ierobežojošo ietekmi vai citiem tirdzniecību ierobežojošiem pasākumiem, ko nosaka daudzas jurisdikcijas. |
|
(23) |
Attiecīgi Komisija secināja, ka TAI un citu tirdzniecību ierobežojošo pasākumu pieaugums trešās valstīs attiecīgajā laikposmā ir izraisījis importa apjoma pieaugumu Savienībā. |
1.1.3. ASV 232. panta pasākums
|
(24) |
Galīgās regulas 58.–61. apsvērumā Komisija paskaidroja saikni starp ASV 232. panta pasākumu un importa apjoma pieaugumu Savienībā. Turklāt galīgās regulas 101.–110. apsvērumā Komisija novērtēja arī importa attīstību gan Savienības, gan ASV tirgū (30). |
|
(25) |
Tā kā dati, kas tika izvērtēti, lai noteiktu importa apjoma pieaugumu, beidzās 2018. gada jūnija beigās (pēdējā laikposma beigas jeb “MRP” – Most Recent Period), tie aptvēra importa tendences Savienībā un ASV salīdzinoši īsā laikposmā pēc ASV 232. panta stāšanās spēkā. Tomēr, kā paskaidrots galīgās regulas 58. apsvērumā, izmeklēšana, kuras rezultātā tika piemērots ASV pasākums, tika uzsākta jau 2017. gada aprīlī, un ziņojums, kas bija pamatā pasākuma vēlākai pieņemšanai, tika publicēts 2018. gada janvārī, un tādējādi jau tika konstatētas tirdzniecības novirzīšanas pirmās pazīmes. |
|
(26) |
Dati liecina, ka, lai gan 2018. gada pirmajā pusgadā imports uz ASV samazinājās par gandrīz vienu miljonu tonnu (–7 %), salīdzinot ar to pašu laikposmu 2017. gadā, importam uz Savienību bija gandrīz identiska pretēja tendence – importa apjoms palielinājās par 1,2 miljoniem tonnu (+7 %). |
|
(27) |
Šī tendence ir izskaidrojama ar to, ka galvenās tērauda eksportētājvalstis, kuras eksportēja uz Savienību, attiecīgus apjomus eksportēja arī uz ASV tirgu. Lai gan eksporta apjoms uz ASV samazinājās (ASV 232. panta pasākuma ietvaros noteiktās 25 % ievedmuitas ietekmes rezultātā), paralēli pieauga dažu šo valstu eksporta apjoms uz Savienību. Turklāt, kā paskaidrots iepriekš 3. apsvērumā, eksports no šīm valstīm uz citiem trešo valstu tirgiem kopumā samazinājās. |
|
(28) |
Tāpēc neiespējamība eksportēt uz ASV tādā pašā apjomā pēc tam, kad stājās spēkā ASV 232. panta pasākums, radīja situāciju, kad eksportētājvalstis bija spiestas meklēt citus noieta tirgus saviem tērauda ražojumiem. Šajā gadījumā, tā kā Savienības tirgus bija ļoti pievilcīgs apjoma un cenu ziņā salīdzinājumā ar citiem trešo valstu tirgiem, tas bija dabisks eksportētājvalstu mērķis, un tas izraisīja importa apjoma pieaugumu, jo īpaši no izcelsmes valstīm, kuras zaudēja eksporta apjomus uz ASV. Šīs tendences ir norādītas tālāk grafikā (31).
|
|
(29) |
Ņemot vērā šos faktus, Komisija apstiprināja, ka importa apjoma pieaugums Savienībā, kas notika izmeklēšanas periodā, bija ASV 232. panta pasākuma rezultāts (kopā ar citiem konstatētajiem neparedzētajiem notikumiem). |
Kumulatīvais novērtējums
|
(30) |
Komisija arī secināja, ka importa apjoma pieaugumu izraisīja visu identificēto neparedzēto notikumu kopums (pasaules mēroga jaudas pārpalikums, tirdzniecības aizsardzības pasākumu un tirdzniecību ierobežojošo pasākumu pieaugums trešās valstīs un ASV 232. panta pasākums). Vairāku neparedzētu notikumu vienlaicīga pastāvēšana pastiprina konstatējumu par loģisku saistību starp importa apjoma pieaugumu Savienībā, kas bija pievilcīgs un nozīmīgs tirgus tērauda eksportam, un identificētajiem neparedzētajiem notikumiem. |
1.2. Nopietna kaitējuma draudi
|
(31) |
Sākotnējā konstatējumā tika noteikts, ka gadījumā, ja Savienība nenoteiks aizsardzības pasākumu, pastāv nopietna kaitējuma draudi vietējiem ražotājiem, jo paredzams, ka imports turpinās palielināties, it īpaši (bet ne tikai) tirdzniecības novirzīšanas dēļ, kas izriet no ASV 232. panta pasākuma, un tādējādi palielinās importa spiedienu cenu un apjomu ziņā (32). Šajā regulas iedaļā tiks sīkāk izklāstīts, kāpēc pastāvēja nopietna kaitējuma draudi un kāpēc tie bija pamatoti, ņemot vērā pierādījumus, kas bija pieejami galīgā pasākuma noteikšanas laikā. Šim nolūkam šajā regulas iedaļā tiks sniegti papildu paskaidrojumi un skaidrojumi par šādiem aspektiem, kas ļauj konstatēt nopietna kaitējuma draudus: i) Savienības ražošanas nozares stāvoklis un iemesli, kas izskaidro tās daļēju atveseļošanos 2017. gadā; ii) ES TAI pasākumu nozīme, veidojoties Savienības ražošanas nozares stāvoklim; iii) ASV 232. panta pasākuma ietekme, tai skaitā nesenā importa attīstība Savienībā; iv) tērauda un izejvielu cenu jaunākās izmaiņas; v) pašreizējā situācija ar TAI pasākumiem trešās valstīs un jaudas pārpalikums; vi) tirgus perspektīvas un prognozes. |
Savienības tirgus pastāvīgais pievilcīgums
|
(32) |
Iepriekš 1.–4. apsvērumā Komisija paskaidroja, ka Savienības tirgus bija pievilcīgs apjoma un cenu ziņā un ka šīs iezīmes izmeklēšanas laikposmā veicināja importa apjoma pieaugumu Savienības tirgū. |
|
(33) |
Komisija uzskatīja, ka, beidzoties izmeklēšanai, kuras rezultātā tika noteikts galīgais aizsardzības pasākums, šīs iezīmes palika nemainīgas, apstiprinot, ka 2018. gadā Savienības tirgus joprojām bija pievilcīgs tirgus apjoma (33) un cenu ziņā. Galvenās tērauda eksportētājvalstis, kuras eksportēja uz Savienību, sasniedza augstāku cenu Savienības tirgū salīdzinājumā ar eksporta cenām citos trešo valstu tirgos, t. i., par 48–81 % no attiecīgajiem KN kodiem (34). Tas apliecina pastāvīgu pievilcīgumu cenu ziņā. Attiecībā uz apjomu Savienība joprojām bija nozīmīgs eksporta tirgus, kas dažām eksportētājvalstīm veidoja gandrīz 40 % un dažām – aptuveni 25 % no to kopējā eksporta, atkarībā no eksportētājvalsts (35). |
|
(34) |
Turklāt Komisija secināja, ka novērtētajos datos, tai skaitā ieinteresēto personu iesniegtajā informācijā, nebija elementu, kas liecinātu, ka Savienības tirgus tuvākajā nākotnē kļūtu mazāk pievilcīgs. Faktiski, kā parādīts šajā pielikumā (kā piemēru sk. 1.2.3. un 1.2.5. apakšiedaļu), aizvien vairāk trūka alternatīvu noieta tirgu, kur ražotāji eksportētāji varētu sasniegt tādus pašus vai līdzīgus eksporta apjomus kā agrāk, un tā rezultātā importa spiediens uz pievilcīgo Savienības tirgu vēl vairāk palielinātos. |
1.2.1. Savienības ražošanas nozares stāvoklis un faktori, kas izskaidro tās daļēju atveseļošanos 2017. gadā
|
(35) |
Pagaidu regulas VI.1. iedaļā un galīgās regulas 5.1.–5.3. iedaļā skaidrots Savienības ražošanas nozares stāvoklis analizētā laikposma beigās un kaitējuma rādītāju attīstība kopš 2013. gada, secinot, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis bija nestabils un neaizsargāts. |
|
(36) |
Konstatētā neaizsargātība, neraugoties uz daļēju uzlabojumu 2017. gadā, tika izskaidrota ar vairākiem faktoriem, kas ļāva Savienības ražošanas nozarei tikai 2017. gadā sasniegt kopumā veselīgāku rentabilitātes līmeni nekā iepriekšējos gados, neraugoties uz nepārtraukto importa pieaugumu (36). |
|
(37) |
Pirmkārt, Savienības ražošanas nozares rentabilitāte visā analizētajā laikposmā kopumā uzrādīja sliktus rādītājus, ciešot zaudējumus (2013. gadā) vai sasniedzot ļoti zemu peļņas līmeni (2014.–2016. gadā). Lai gan 2017. gadā nozare pirmo reizi piecu gadu laikā sasniedza veselīgāku rentabilitātes līmeni, tas nesasniedza tādu apjomu, kas kompensētu iepriekšējos rādītājus četru gadu laikposmā. Pat tajā gadā daudzām ražojumu kategorijām saglabājās zema rentabilitāte. Trīs ražojumu kategorijas joprojām radīja zaudējumus, bet 13 ražojumu kategorijas bija tuvu nulles peļņai. Tikai septiņas ražojumu kategorijas 2017. gadā spēja atgūt peļņas līmeni virs 6 % (37). Šajā ziņā galvenais atšķirīgais faktors 2017. gadā bija saistīts ar vienības pārdošanas cenu attīstību un līmeni un atšķirību no ražošanas izmaksām salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Attiecībā uz cenu jānorāda, ka 2017. gadā tā pieauga par aptuveni 18 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (pieaugums par 106 EUR/t). Tajā pašā laikā, pat ja minētajā gadā palielinājās arī ražošanas izmaksas (par 82 EUR/t salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu) (38), Savienības ražošanas nozare analizētajā laikposmā spēja sasniegt lielāko (pozitīvo) starpību (36 EUR/t), kas nodrošināja lielāku rentabilitāti (39). Tomēr saskaņā ar jaunākajām izmeklēšanā analizētajām norisēm nebija paredzams, ka šī ārkārtas situācija (40) būs ilgstoša, un bija skaidras tendences, kas liecināja par jau notiekošajām izmaiņām (sk. 1.2.4. iedaļu). |
|
(38) |
Otrkārt, lai gan Savienības ražošanas nozare 2017. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu (41) spēja palielināt pārdošanas apjomu kopumā par 7 %, tādējādi daļēji uzlabojot savus darbības rādītājus minētajā gadā, tā acīm redzami nespēja pilnībā gūt labumu no daudz lielāka patēriņa pieauguma tajā pašā laikposmā (+14 %) (42) Savienības tirgū, lai gan 2017. gadā tai joprojām bija pieejama pietiekama jauda (2017. gadā jaudas izmantojums bija 76 % salīdzinājumā ar 75 % 2016. gadā) (43), kas ļautu vēl vairāk palielināt pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū. Jānorāda, ka 2017. gadā Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu gandrīz neuzlabojās. Šādus vājus rādītājus varētu izskaidrot ar ievērojamo pieaugušo importa spiedienu (apjoma un cenu ziņā) uz Savienības ražošanas nozari novērtētajā laikposmā. Patiesībā imports no patēriņa pieauguma guva daudz lielāku labumu nekā Savienības ražotāji. Savienības ražotāji gadu no gada pastāvīgi zaudēja tirgus daļu (no 87,2 % līdz 81,9 %) (44), turpretim importa tirgus daļa krasi pieauga (+71 %) (45), palielinoties no 12,7 % 2013. gadā līdz 18,8 % 2017. gadā (46). Importa tirgus daļa MRP bija 18,8 %, kas bija pat lielāka nekā 2017. gadā (18,1 %). Šīs tendences varētu izskaidrot ar pastāvīgu importa cenu samazinājumu (47), kas tādējādi neļāva Savienības ražošanas nozarei pilnībā (vai vismaz vairāk) izmantot tirgus attīstības potenciālu. |
|
(39) |
Treškārt, lai gan tirgus apstākļi kopumā uzlabojās (palielinoties patēriņam, pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū un cenu līmenim), Savienības ražošanas nozare, kas laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam Savienībā bija zaudējusi gandrīz 10 000 darba ņēmēju, joprojām nespēja panākt lielāku nodarbinātību (48). Nodarbinātības līmenis 2017. gadā pat nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar 2016. gadu. Visbeidzot, krājumi izmeklēšanas laikposmā pieauga par 19 % un saglabājās augstā līmenī arī 2017. gadā (49). |
|
(40) |
Tāpēc Savienības ražošanas nozare 2017. gadā daļēji uzlaboja savas darbības rādītājus, ko izraisīja vairāki faktori, proti, patēriņa pieaugums un pārdošanas apjoma pieaugums iekšzemes tirgū un lielāka tērauda un izejvielu cenu starpība (50), tomēr šo uzlabojumu ierobežoja importa spiediena līmenis, kādam minētajā gadā bija pakļauta Savienības ražošanas nozare, kas neļāva tai gūt lielāku labumu no šādiem esošajiem faktoriem. Nepārtrauktais tirgus daļas zaudējums un pastāvīgais cenu samazinājums visās ražojumu kategorijās, kā arī darbvietu zudums, ko tā nespēja atgūt, skaidri liecināja par to, ka nozare nav pilnībā atguvusies no iepriekšējo gadu negatīvo darbības rādītāju ietekmes un ka importa spiediens būtiski kavēja šādu atlabšanu. |
|
(41) |
Tā kā daži no šiem faktoriem, kas 2017. gadā attīstījās pozitīvi, 2018. gadā mainījās pretējā virzienā (sk. tālāk jaunākās norises un gaidāmos rādītājus attiecībā uz tērauda un izejvielu cenām, kā arī gaidāmās patēriņa tendences), situācijā, kad bija gaidāms importa spiediena pieaugums apjoma un cenu ziņā, tā ietekme uz Savienības ražošanas nozares finanšu stāvokli būtu negatīva. |
|
(42) |
Citiem vārdiem sakot, lai gan Savienības ražošanas nozare spēja daļēji atveseļoties, pateicoties vairāku svarīgu faktoru kumulatīvai pozitīvai attīstībai tirgū un lēnākam importa pieaugumam 2017. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem (51), negatīvais pavērsiens, ko lielākā daļa šo faktoru uzrādīja 2018. gada beigās, neizbēgami izraisītu Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos, nepārtraukti pieaugot importa spiedienam, kuru Savienības nozare šoreiz nespētu pārciest, ņemot vērā tā apmēru un gaidāmos dominējošos tirgus apstākļus. Tādējādi Savienības ražošanas nozares stāvoklis izmeklēšanas laikposma beigās bija tāds, ka tā bija neaizsargāta pret turpmāku importa pieaugumu. |
1.2.2. ES TAI pasākumu nozīme, veidojoties Savienības ražošanas nozares stāvoklim 2017. gadā
|
(43) |
Šajā iedaļā Komisija sniedz nepieciešamos papildu paskaidrojumus un pamatojošos datus par TAI pasākumu nozīmi Savienības ražošanas nozares daļējas atgūšanās norisē 2017. gadā. |
|
(44) |
Pirmkārt, šim nolūkam Komisija izvēlējās 2015. un 2016. gadā noteiktos pasākumus, jo uzskatīja, ka šo pasākumu ietekmi varētu daļēji attiecināt uz Savienības ražošanas nozares darbības rādītājiem 2017. gadā (52). Tāpēc saskaņā ar šiem parametriem pirms 2017. gada Komisija bija noteikusi sešus TAI pasākumus to ražojumu kategoriju importam, uz kurām vēlāk tika attiecināts aizsardzības pasākums (53). |
|
(45) |
Šie pasākumi bija šādi (54): Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/501 (55), Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/181 (56), Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1778 (57), Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/113 (58), Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1777 (59) un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/969 (60). |
|
(46) |
Komisija konstatēja, ka Savienības ražotāju rentabilitāte šajās ražojumu kategorijās sistemātiski uzlabojās nākamajā gadā pēc pasākumu noteikšanas. Konkrētāk, Komisija konstatēja, ka 2017. gadā rentabilitāte kopumā uzlabojās, (61) lai gan daudzu kategoriju ražojumu rentabilitāte joprojām bija zema, jo īpaši tām ražojumu kategorijām, uz kurām attiecas nesenie TAI pasākumi, un ka trešo valstu importa cenas (izņemot tās, uz kurām attiecas attiecīgie TAI pasākumi) 2017. gadā pēc TAI pasākumu noteikšanas kopumā īslaicīgi palielinājās (62). |
|
(47) |
Turklāt apjomi, kurus ietekmēja nesenie tirdzniecības aizsardzības pasākumi, veidoja aptuveni 40 % no kopējā importa ražojumu kategorijās, uz kurām attiecās nesenie TAI pasākumi attiecīgajā laikposmā (63), un gados pēc minēto TAI pasākumu noteikšanas to apjoms Savienības tirgū samazinājās par vairāk nekā 90 % (64). Tāpēc negodīgās importa tirdzniecības ievērojamais samazinājums, kas tika panākts pēc pasākumu noteikšanas, kopumā ļāva Savienības ražotājiem un citām eksportētājvalstīm 2017. gadā palielināt pārdošanas cenas. |
|
(48) |
Turklāt visās ražojumu kategorijās, uz kurām attiecās nesenie tirdzniecības aizsardzības pasākumi, bija vērojams būtisks rentabilitātes uzlabojums (65), un vairākās no tām rentabilitāte 2017. gadā pārsniedza 6 % (66). Pārējās kategorijās situācija bija daudz atšķirīgāka – dažās kategorijās tika pārsniegta vai gandrīz sasniegta 6 % rentabilitāte (67), citās kategorijās bija vērojami uzlabojumi, taču joprojām saglabājās vājš vai zems rentabilitātes līmenis (68), un citās kategorijās bija radušies zaudējumi vai sasniegta aptuveni 1 % rentabilitāte (69) neatkarīgi no jaunākajām tendencēm. Tas liecina, ka rentabilitātes attīstības ziņā situācija starp kategorijām nebija viendabīga un ka kopumā 2017. gadā vairumā kategoriju (70) tika konstatēti vai nu zaudējumi, vai arī neveselīgs rentabilitātes līmenis, lai gan dažos gadījumos to situācija salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija uzlabojusies. Tādējādi tas apstiprina Savienības ražošanas nozares kopējā stāvokļa nestabilitāti, neraugoties uz to, ka stāvoklis bija labāks nekā iepriekšējā gadā. |
|
(49) |
Tomēr, kā paskaidrots tālāk, cenu pieauguma tendence 2017. gadā bija īslaicīga un sāka mainīties 2018. gadā, kad Savienība saskārās ar importa pieaugumu galvenokārt no trešām valstīm, uz kurām neattiecas tirdzniecības aizsardzības pasākumi, un ar tirdzniecības novirzīšanu, ko izraisīja ASV 232. panta pasākums. Par to liecina importa apjoms MRP, kas sasniedza rekordlielu apjomu – 31 314 tonnas, neraugoties uz nesen noteiktajiem tirdzniecības aizsardzības pasākumiem dažās ražojumu kategorijās. Tas liecina, ka, lai gan nesenie TAI pasākumi veicināja daļēju un īslaicīgu Savienības ražošanas nozares stāvokļa uzlabošanos, no tiem guva labumu arī tās eksportētājvalstis, uz kurām pasākumi neattiecas un kuras arī bija sākušas ievērojami palielināt savu klātbūtni Savienības tirgū (71). |
|
(50) |
Tādējādi Komisija apstiprināja, ka TAI pasākumu noteikšana ir sekmējusi Savienības ražotāju vispārējos darbības rādītājus, ciktāl tas attiecas uz šīm kategorijām (72). |
|
(51) |
Turklāt 1.2.1. un 1.2.2. iedaļā sniegtais pamatojums skaidri parādīja, ka daži faktori, kas izskaidro Savienības daļēju atveseļošanos (piemēram, patēriņš), vienādi vai līdzīgi neietekmē Savienības ražotājus un eksportētājvalstis un nedod labumu tiem, jo eksportētājvalstis spēja ievērojami palielināt (+71 % apjoma ziņā) savu klātbūtni Savienības tirgū uz to Savienības ražotāju rēķina, kuri zaudēja tirgus daļu, un tikai salīdzinoši nedaudz palielināja kopējo pārdošanas apjomu (+7 %), salīdzinot ar nepārtraukto importa pieaugumu. |
1.2.3. ASV 232. panta pasākuma ietekme
|
(52) |
Galīgajā regulā (73) Komisija secināja, ka ASV 232. pants veicināja ievērojamu tirdzniecības novirzīšanu uz Savienības tirgu. |
|
(53) |
Šajā sakarā Komisija ir veikusi detalizētāku analīzi par importa modeļiem Savienībā un ASV gan kopumā, gan sīkāk analizējot atsevišķu eksportētājvalstu rīcību. Šī analīze parādīja, ka, salīdzinot importu uz ASV un Savienību 2018. gada pirmajā pusgadā ar 2017. gada pirmo pusgadu, imports uz ASV samazinājās par gandrīz vienu miljonu tonnu (–7 %), salīdzinot ar to pašu laikposmu 2017. gadā, importam uz Savienību bija gandrīz identiska pretēja tendence – importa apjoms palielinājās par 1,2 miljoniem tonnu (+7 %) (sk. 26. apsvērumu iepriekš). Vērtējot norises 2018. gada otrajā pusgadā un tajā pašā laikposmā 2017. gadā, šīs pretējās tendences kļūst izteiktākas. Faktiski imports uz ASV samazinājās par 2,4 miljoniem tonnu (–19 %), savukārt imports uz Savienību palielinājās par vairāk nekā 2 miljoniem tonnu (+15 %) (74). |
|
(54) |
Tā rezultātā gada laikā imports Amerikas Savienotajās Valstīs samazinājās par pavisam 3,3 miljoniem tonnu (–13 %) un imports Savienībā palielinājās par 3,2 miljoniem tonnu (+11 %), no kuriem 72 % no kopējā samazinātā apjoma Amerikas Savienotajās Valstīs un 63 % no palielinātā importa Savienībā notika 2018. gada otrajā pusgadā (75). |
|
(55) |
Tāpēc temps un apjoms, kādā šīs importa tendences paātrinājās 2018. gada otrajā pusgadā, liecināja, ka ASV 232. panta pasākuma ietekme pakāpeniski pastiprinājās, jo tas bija spēkā jau dažus mēnešus, un ka eksportētājvalstis ātri pielāgojās jaunajai tirgus situācijai (76). |
|
(56) |
Rūpīgi izpētot eksportētājvalstu rīcību gan ASV, gan ES tirgū, Komisija apstiprināja šo tendenci. Piemēram, tādās valstīs kā Turcija, Krievija, Dienvidkoreja un Taivāna (77), kuru eksporta apjoms uz ASV un Savienību bija ievērojams, 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu bija vērojamas šādas tendences: Turcija samazināja eksportu uz ASV par aptuveni 850 000 tonnu (–45 %) un palielināja eksportu uz Savienību par 2,6 miljoniem tonnu (+56 %). Līdzīgi arī Krievijas eksports uz ASV samazinājās par vairāk nekā 250 000 tonnu (–36 %), bet uz Savienību palielinājās par 870 000 tonnu (+23 %), Dienvidkorejas eksports uz ASV samazinājās par vairāk nekā 880 000 tonnu (–27 %), bet uz Savienību palielinājās par aptuveni 250 000 tonnu (+8 %), un visbeidzot Taivānas eksports uz ASV samazinājās par aptuveni 160 000 tonnu (–14 %), bet uz Savienību palielinājās par vairāk nekā 500 000 tonnu (+40 %) (78). |
|
(57) |
Tāpēc šie skaitļi liecināja, ka ražotāji eksportētāji kopumā varēja vismaz daļu no ASV zaudētā apjoma nosūtīt uz Savienības tirgu un dažos gadījumos palielināt savu klātbūtni Savienības tirgū krietni virs ASV zaudētā apjoma. Ņemot vērā ASV tirgus lielumu (79) un faktu, ka ASV 232. panta pasākums tika piemērots tikai dažus mēnešus un līdz ar to vēl nebija pilnībā sasniedzis paredzēto ietekmi, (80) bija pamatoti gaidīt, ka eksports uz ASV turpinās ievērojami samazināties un ka ražotāji eksportētāji spēs pielāgoties šiem apstākļiem un vēl vairāk palielināt savu klātbūtni Savienības tirgū. |
|
(58) |
Tāpēc Komisija apstiprināja, ka ASV 232. panta pasākums tuvākajā nākotnē varētu izraisīt vēl lielāku eksporta tirdzniecības novirzīšanu uz Savienības tirgu. |
1.2.4. Tērauda un izejvielu cenu jaunākās izmaiņas
|
(59) |
Galīgajā regulā Komisija norādīja, ka “tērauda cenas Savienībā sāka samazināties no 2018. gada trešā ceturkšņa” (81). |
|
(60) |
Šajā saistībā Komisija iepriekš 1.2.1. iedaļā norādīja, ka viens no faktoriem, kas izskaidro Savienības ražošanas nozares darbības rādītāju daļēju uzlabošanos 2017. gadā, bija tas, ka starpība starp tērauda cenu un izejvielu izmaksām bija lielāka nekā jebkurā no iepriekšējiem analizētā laikposma gadiem. Tomēr jaunāko norišu detalizētāka analīze pirms galīgā pasākuma noteikšanas parādīja, ka tendence ir pretēja un ka pozitīvā starpība starp abiem rādītājiem pakāpeniski samazinās, un tāpēc tas negatīvi ietekmēs Savienības ražošanas nozares ekonomiskos rādītājus. |
|
(61) |
Kā redzams 4. grafikā (82), 2018. gada otrajā pusgadā tērauda cenas Savienībā pastāvīgi samazinājās. Šī tendence varētu turpināties, ņemot vērā neskaidrās tirgus perspektīvas (sk. 1.2.6. iedaļu) un nepārtraukto un pieaugošo importa spiedienu attiecībā uz apjomiem un cenām, kas, neraugoties uz tirgus apstākļu pasliktināšanos vai neskaidrību, varētu atstāt negatīvu ietekmi uz cenām, tādējādi neļaujot Savienības ražošanas nozarei pielāgot savas cenas pieaugošajām izmaksām. Tālāk 5. grafikā (83) redzams, kā tajā pašā laikposmā pastāvīgi pieauga dažu galveno tērauda ražošanas izejvielu cenas.
|
|
(62) |
Tāpēc šādas apvienotās tendences, par kuru izmaiņām tuvākajā nākotnē nekas neliecināja, liktu Savienības ražošanas nozarei būt vēl saspringtākā finanšu stāvoklī. |
|
(63) |
Turklāt Komisija uzskatīja, ka turpmāka importa spiediena iespējamā scenārija gadījumā un tirgū, kurā nav gaidāma būtiska izaugsme, sākotnējā izmeklēšanā konstatētās iekšzemes cenu samazinājuma tendences saasinātos vēl vairāk. Tas radītu papildu grūtības Savienības ražotājiem, kuriem būtu jāpieņem lēmums vai nu konkurēt par tirgus daļu uz ilgtspējīgāku cenu rēķina, vai arī saglabāt augstāku cenu līmeni, turpinot zaudēt tirgus daļu. Abos scenārijos tiktu negatīvi ietekmēti Savienības ražošanas nozares finanšu rādītāji. |
|
(64) |
Turklāt Komisija norādīja, ka šī cenu attīstība sakrita ar laikposmu, kad jau bija spēkā pagaidu aizsardzības pasākums (kopš 2018. gada jūlija vidus). Tas liecina, ka eksportētājvalstis saskaņā ar šo pasākumu īstenoja vēl agresīvāku importa praksi un izrādīja pastāvīgu interesi ienākt Savienības tirgū lielos apmēros, neraugoties uz spēkā esošo pagaidu aizsardzības pasākumu. |
1.2.5. Pašreizējā situācija ar TAI pasākumiem trešās valstīs un jaudas pārpalikums
|
(65) |
Komisija 1.1.1. un 1.1.2. iedaļā izskaidroja jaudas pārpalikuma un TAI pasākumu attīstību un jaunāko situāciju trešās valstīs. Ņemot vērā šo informāciju, Komisija uzskatīja, ka ir maz ticams, ka tuvākajā laikā situācija varētu mainīties. Piemēram, TAI pasākumi parasti tiek noteikti uz pieciem gadiem, un to termiņu var pagarināt. Konkrētāk, tā ka daudzi pasākumi tika noteikti dažus gadus pirms ES tērauda aizsardzības pasākuma (84) ieviešanas, bija paredzēts, ka tie turpināsies vismaz tuvākajā nākotnē. Attiecībā uz jaudas pārpalikumu Komisijas minētajos ziņojumos nebija norādītas pazīmes, kas liecinātu, ka jaudas pārpalikums varētu būtiski samazināties, bet gan bija norādīts, ka pasaules mēroga jaudas pārpalikuma situācija nozarē varētu vēl vairāk pasliktināties (85). Faktiski arī Pasaules forumā par tēraudrūpniecības jaudas pārpalikumu tika nepārprotami secināts, ka jaudas pārpalikums joprojām bija aktuāla problēma 2018. gada beigās. Forumā tika norādīts, ka “tērauda ražošanas jaudas pārpalikums – globāls izaicinājums, kas turpina apgrūtināt nozari, – rada ievērojamas grūtības tērauda ražotājiem gan attīstītajās valstīs, gan jaunietekmes valstīs, gan jaunattīstības valstīs” (86). |
|
(66) |
Pierādītā ietekme, ko šie faktori bija izraisījuši Savienības tirgū, būtiski palielinot importa apjomu, ir sīkāk izklāstīta 1.1. iedaļā, kā arī galīgajā regulā. Tā kā bija paredzēts, ka tie turpinās darboties arī tuvākajā nākotnē, bija gaidāms, ka to ietekme būs tāda pati un tāpēc tie kopā ar ASV 232. panta pasākumu radītu turpmāku importa apjoma pieaugumu Savienībā, kam sekotu negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozari, ja netiktu noteikts aizsardzības pasākums. |
|
(67) |
Tāpēc Komisija secināja, ka šiem elementiem tuvākajā nākotnē joprojām būs liela nozīme Savienības tērauda tirgū un tādēļ tie ir piemēroti izmantošanai nopietna kaitējuma draudu analīzē. |
1.2.6. Tirgus perspektīvas un prognozes
|
(68) |
Visā analizētajā laikposmā tērauda patēriņš Savienības tirgū gadu no gada palielinājās (87). Šī tendence ļāva Savienības ražošanas nozarei kopumā palielināt arī pārdošanas apjomu, kas savukārt ļāva tai zināmā mērā mazināt importa spiediena ietekmi, kuram tā bija pakļauta un kas izpaudās kā pastāvīgs cenu samazinājums un pastāvīga tirgus daļas zaudēšana. Kā paskaidrots 1.2.1. iedaļā, 2017. gadā šis pārdošanas apjoma pieaugums saistībā ar cenu atveseļošanos (gan kopumā, gan salīdzinājumā ar izmaksu attīstību) ļāva Savienības ražošanas nozarei daļēji atgūties no pastāvīgi negatīvajiem finanšu rādītajiem iepriekšējos gados. Komisija 1.2.4. iedaļā konstatēja tērauda cenu samazināšanās tendenci Savienībā paralēli izejvielu cenu pieaugumam. |
|
(69) |
Pēc tam Komisija, analizējot dažādus specializētus tirgus avotus, izvērtēja ekonomiskās perspektīvas un prognozes laikposmam pēc izmeklēšanas pabeigšanas, lai novērtētu, vai pastāv nopietna kaitējuma draudi. |
|
(70) |
Šajā sakarā avoti konsekventi norādīja uz nenoteiktības scenāriju un tērauda pieprasījuma samazināšanos pasaulē tuvākajā nākotnē. Pasaules Tērauda asociācija (Worldsteel Association) norādīja, ka “tērauda pieprasījums turpinās samazināties arī 2019. gadā [..]. Bezlīguma Brexit un tirdzniecības karš rada riskus” (88). Tā arī atgādināja: “Lai gan 2017. gadā novērotā tērauda pieprasījuma atjaunošanās ietekme tika pārnesta uz 2018. gadu, riski ir palielinājušies. Pieaugošā spriedze tirdzniecības jomā un mainīgās valūtas kursa svārstības palielina nenoteiktību” (89). |
|
(71) |
ESAO norādīja, ka “(tērauda tirgus apstākļu) atveseļošanās izskatās nestabila, ņemot vērā joprojām pastāvošo strukturālo nelīdzsvarotību” (90). Citi tirgus avoti, piemēram, S&P Global Platts, savā 2018. gada decembra ziņojumā “Global Market Outlook” arī pauda šo pārliecību par situācijas nenoteiktību. |
|
(72) |
Turklāt 2018. gada septembrī Pasaules forumā par tēraudrūpniecības jaudas pārpalikumu tika secināts: “Lai gan 2017. gadā zināmā mērā tika panākta tērauda tirgus apstākļu cikliska atjaunošanās, pieprasījums pēc tērauda pasaulē joprojām ir zems un jaudas pārpalikums joprojām ir ievērojams.” (91) |
|
(73) |
Līdzīgi arī Eurofer (ES Tērauda asociācija) norādīja, ka “[..] pašreizējās tirdzniecības nesaskaņas ar ASV un globālā pieprasījuma mazināšanās liecina, ka ārējie riski varētu turpināt pieaugt, kas savukārt palielinātu nenoteiktību un vājinātu ES tērauda lietotāju izredzes” (92). |
|
(74) |
Tāpēc no dažādiem avotiem analizētie dati konsekventi liecināja, ka labākajā gadījumā gaidāms neliels tērauda patēriņa pieaugums, lai gan tas nebija droši zināms, jo pieaugošās nenoteiktības apstākļos perspektīvas pasliktinājās. Tā rezultātā stagnējošais pieprasījums pēc tērauda pasaulē vēl vairāk palielinātu iespēju, ka tērauda eksportētāji pārdos ražojumus pievilcīgajā Savienības tirgū. |
Secinājums par nopietna kaitējuma draudiem
|
(75) |
Šajā iedaļā analizētie dati apstiprināja, ka imports, visticamāk, palielināsies attiecīgos apjomos un ka tādējādi turpināsies importa spiediens gan uz apjomiem, gan cenām, ko radīs pastāvīgais jaudas pārpalikums un pieaugošais TAI pasākumu skaits trešās valstīs, kuru ietekme uz eksportu turpināsies. Turklāt ASV 232. panta ietekme, mēnešiem ritot, visticamāk, būs jūtama arvien spēcīgāk, tādējādi radot papildu spiedienu uz Savienības tirgu, jo palielināsies tirdzniecības novirzīšanas risks, kura pirmās pazīmes jau ir īstenojušās. |
|
(76) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija arī apstiprināja tērauda un izejvielu cenu pretējās tendences 2018. gada otrajā pusgadā un neskaidrās tirgus perspektīvas tuvākajā nākotnē. |
|
(77) |
Tāpēc, ņemot vērā šajā pielikumā analizētos elementus un sākotnējā konstatējumā izdarītos secinājumus, Komisija apstiprināja, ka pastāvēja nopietna kaitējuma draudi un ka tie būtu īstenojušies, ja Komisija nebūtu noteikusi galīgo aizsardzības pasākumu. |
1.3. Saistības, kuru rezultātā ir palielinājies importa apjoms
|
(78) |
GATT 1994 XIX panta 1. punkta a) apakšpunktā attiecīgajā daļā ir noteikts: “[j]a [..] kā šīs Vienošanās kontekstā līgumslēdzējas puses īstenotu saistību, ieskaitot tarifu koncesijas, sekas, jebkurš produkts tiek importēts šīs līgumslēdzējas puses teritorijā tik lielos daudzumos [..]”. |
|
(79) |
Attiecīgais ražojums ietver vairākas tarifu pozīcijas (93). |
|
(80) |
Iepriekšējo daudzpusējo tirdzniecības sarunu kārtās piešķirto tarifu koncesiju rezultātā Eiropas Savienībai visās minētajās tarifu pozīcijās ir tarifu saistības (94):
|
|
(81) |
Šīs koncesijas aizsardzības pasākumu noteikšanas laikā bija iekļautas Eiropas Savienības koncesiju saraksta I daļas II iedaļā, kas 2016. gada 1. decembrī apstiprināta kā saraksts EU CLXXIII – Eiropas Savienība (95), ar grozījumiem. Minētajā sarakstā un attiecībā uz iepriekš minētajām tarifu pozīcijām aile “citi nodokļi un maksājumi” bija tukša. |
|
(82) |
Šo koncesiju rezultātā, kas iekļautas Eiropas Savienības koncesiju sarakstā, kurš pievienots GATT un iekļauts saskaņā ar GATT 1994 II panta 7. punktu, aizsardzības pasākumu noteikšanas laikā Eiropas Savienībai saskaņā arGATT 1994 bija radušās īpaši šādas saistības: XI panta 1. punkts, ar ko aizliedz beztarifu ierobežojumus iepriekš uzskaitīto ražojumu importam, un, kas ir svarīgi, GATT 1994 II panta 1. punkta a) apakšpunkts un II panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmais un otrais teikums. Saskaņā ar II panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmo teikumu, ja nav piemērojama atkāpe, ES nedrīkst attiecīgajam ražojumam piemērot parastos muitas nodokļus, kas pārsniedz ES koncesiju saraksta attiecīgajā daļā noteiktos un paredzētos nodokļus, t. i., iepriekš norādītā nulles likme katrai attiecīgajai tarifa pozīcijai. Laikā, kad tika noteikts sākotnējais aizsardzības pasākums, kā arī galīgais aizsardzības pasākums, Eiropas Savienības piemērotie importa tarifi ražojumam, uz kuru attiecas aizsardzības pasākums, bija 0 %. Citiem vārdiem sakot, parastajiem muitas nodokļiem šie piemērotie tarifi jau bija maksimāli pieļaujamie saskaņā ar GATT 1994 II panta 1. punkta a) apakšpunktu un II panta 1. punkta b) apakšpunktu. Attiecībā uz citiem nodokļiem vai maksājumiem saskaņā ar II panta 1. punkta b) apakšpunkta otro teikumu nebija paredzēta elastība, lai ieviestu citus papildu nodokļus vai maksājumus, kas nav parastie muitas nodokļi. |
|
(83) |
Ražojums, uz kuru attiecas aizsardzības pasākumi, tika importēts lielākos daudzumos (kā noteikts galīgajā aizsardzības pasākumā), ņemot vērā iepriekš minētās saskaņā ar 1994. gada GATT (GATT 1994 XI panta 1. punkts, II panta 1. punkta a) apakšpunkts un II panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmais un otrais teikums) uzņemtās saistības, jo šīs saistības kopā ar tarifu koncesijām, ko Eiropas Savienība noteica turpmākajās daudzpusējo tirdzniecības sarunu kārtās, uzlaboja un nodrošināja aizsargājamā ražojuma importa tirgus pieejamības nosacījumus Eiropas Savienības tirgū. Tādējādi iepriekš minētās Eiropas Savienības tarifu saistības izraisīja importa apjoma pieaugumu un nesniedza ES rīcības brīvību palielināt parastos muitas nodokļus tā vietā, lai ieviestu aizsardzības pasākumu. Tas vienlaikus izskaidro, kā attiecīgās saistības izraisīja importa apjoma pieaugumu, kas draudēja radīt nopietnu kaitējumu. |
|
(84) |
GATT noteiktās saistības vienlaikus liedza ES palielināt attiecīgajam ražojumam piemērotos ievedmuitas nodokļus. Tādējādi tās bija Eiropas Savienības “saistības saskaņā ar GATT 1994, [kas] ierobežo[ja] tās spēju novērst vai labot kaitējumu, ko radīja importa apjoma pieaugums”. Vienlaikus Eiropas Savienība “aptur[ēja] šīs saistības” sava aizsardzības pasākuma rezultātā. |
(1) Sk. pagaidu regulas 35. apsvērumu un galīgās regulas 4. iedaļu.
(2) Sk. ESAO, “Recent Developments in Steel Trade and Trade Policy Measures”, DSTI/SC(2018)3, 9. lpp., 3. tabulu.
(3) Avots: Tirdzniecības ĢD aprēķini, izmantojot Globālā tirdzniecības atlanta datus (https://ihsmarkit.com/index.html); izejas dati pieejami abonējot, analizētais laikposms: 2014.–2017. gads. Sīkāku informāciju sk. lietas materiāliem pievienotā 2022. gada 30. novembra paziņojuma 1. tabulā.
(4) Turpat.
(5) Šīs valstis bija: Dienvidkoreja, Indija, Krievija, Ķīna, Taivāna, Turcija un Ukraina, un tās veidoja aptuveni 75 % no kopējā importa Savienībā 2018. gadā.
(6) Dati par visu 2018. gadu ekstrapolēti, pamatojoties uz datiem, kas pieejami par 2018. gada janvāri–novembri.
(7) Avots: Globālais tirdzniecības atlants (https://ihsmarkit.com/index.html); pieejams abonējot.
(8) Sk. pagaidu regulas 32. apsvērumu.
(9) Sk. pagaidu regulas 31. un 32. apsvērumu un galīgās regulas 51.–54. apsvērumu.
(10) Sk. ESAO “Excess Capacity in the Global Steel Industry: The Current Situation and Ways Forward” , 2015. gads, 3. lpp.
(11) Sk. ESAO “Evaluating the Financial Health of the Steel Industry” , DSTI/SU/SC(2015)12/FINAL, 2017. gada 9. jūnijs, 25. lpp.
(12) Pieejams šādā vietnē: https://www.epi.org/publication/surging-steel-imports.
(13) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Tērauda rūpniecība: kā saglabāt ilgtspējīgu nodarbinātību un izaugsmi Eiropā”; COM (2016) 155 final, 16.3.2016.
(14) Sk. ESAO “Excess Capacity in the Global Steel Industry: The Current Situation and Ways Forward” , 2015. gads, tabula 2. lpp.
(15) Izmeklēšanas periodā imports palielinājās par 71 %, bet patēriņš – par 14 %.
(16) Konkrētāk, cenu samazinājums tika konstatēts 17 ražojumu kategorijām, un atšķirības bija no 1,2 % līdz 23 % apmērā.
(17) Sk. pagaidu regulas 33. apsvērumu.
(18) Avots: PTO, Integrētais tirdzniecības izlūkdatu portāls (I-TIP), izraksts veikts 28.11.2018. plkst. 10.58.
(19) Ietver tērauda ražojumus, uz kuriem attiecas aizsardzības pasākumi, bet neietver Eiropas Savienības noteiktos pasākumus, kā arī pasākumus, kas noteikti pret importu no ES ražotājiem eksportētājiem. To TAI pasākumu pārskatu, kurus Eiropas Savienība noteikusi ražojumu kategorijām, uz kurām attiecas arī aizsardzības pasākums, sk. 1.B pielikumā Komisijas 2019. gada 2. septembra Īstenošanas regulai (ES) 2019/1382, ar ko groza dažas regulas, ar kurām piemēro antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumus attiecībā uz konkrētiem tērauda ražojumiem, uz kuriem attiecas aizsardzības pasākumi; OV L 227, 3.9.2019., 1. lpp.
(20) Atsauces uz galvenajām tērauda importētājvalstīm izmeklēšanas laikposmā sk. ESAO “Recent developments in steel trade and trade policy measures – A closer look at non-tariff trade measures” , DSTI/SC(2018)3, 2018. gada 26. janvāris, 9. lpp., 3. tabula. Pieejams šajā saitē. (https://one.oecd.org/document/DSTI/SC(2018)3/en/pdf)
(21) Šīs valstis bija (uzskaitītas alfabēta secībā): Indija (9 %), Koreja (10 %), Krievija (14 %), Ķīna (10 %), Taivāna (5%), Turcija (22 %) un Ukraina (7 %). Laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam tie veidoja vidēji aptuveni 75 % no attiecīgā ražojuma importa Savienībā.
(22) Sk. 76. apsvērumu EUROFER 2018. gada 16. aprīlī iesniegtajā informācijā sākotnējā izmeklēšanā, kas saistīta arsīkāku informāciju par katru no aplūkotajiem pasākumiem, kura sniegta A07 D.1. pielikumā. Datu avots: SBB Platts.
(23) Sk. CRU datus: patēriņš 2017. un 2018. gadā bija diezgan stabils (tikai aptuveni 2 % pieaugums).
(24) Līdzīga tendence tika novērota, novērtējot TAI pasākumu ietekmi uz ražojumiem, kas nav tērauds.
(25) Šie pasākumi ietekmēja aptuveni 15 miljonus tonnu kopējā importa, no kuriem tikai nedaudz vairāk par 2 miljoniem tonnu turpināja ienākt tirgū pēc pasākumu ieviešanas. Sīkāku informāciju sk. piezīmēs, 2. tabula.
(26) Sk. lietas materiāliem pievienotā 2022. gada 30. novembra paziņojuma 3. tabulu.
(27) Lai noteiktu TAI pasākumu, apjomiem, uz kuriem attiecas katra izmeklēšana, jābūt lielākiem par de minimis. Turklāt tērauds parasti tiek tirgots diezgan lielos apjomos, kā redzams piemēros no ES TAI prakses un izlasē iekļautajiem gadījumiem, kad TAI pasākumi tika veikti citās trešās valstīs.
(28) Izmeklēšanas laikposmā šo valstu importa apjoms Savienībā bija aptuveni 75 % no kopējā importa apjoma.
(29) Avots: attiecībā uz importu Savienībā – Eurostat; attiecībā uz TAI pasākumiem – PTO, Integrētais tirdzniecības izlūkdatu portāls (I-TIP).
(30) Lai izskaidrotu ASV 232. panta pasākumu (jeb “ASV pasākumu atbilstīgi 232. iedaļai”) saistību ar importa apjoma pieaugumu, Komisijašajos apsvērumos atsaucas tikai uz datiem līdz 2018. gada jūnijam. Tam par iemeslu ir tas, ka galīgajā regulā ir novērtēts importa apjoma pieaugums līdz minētajam mēnesim.
(31) Avots: GTA, kumulētais eksports no Turcijas, Korejas, Krievijas un Taivānas uz ASV (2. grafiks) un kumulētais eksports no tām pašām valstīm uz ASV un Savienību (3. grafiks).
(32) Sk. galīgās regulas 90. un 110. apsvērumu.
(33) Sk. ESAO 2018. gada 17. un 18. septembra Tērauda komitejas dokumentu “ Recent developments in steel trade and trade policy measures ”, 8. lpp., 2. tabula (kurā norādīts, ka 2018. gadā Savienība turpināja nostiprināt savu pozīciju kā svarīga pasaules mēroga tērauda importētāja).
(34) Avots: Tirdzniecības ĢD aprēķini, izmantojot Globālā tirdzniecības atlanta datus (https://ihsmarkit.com/index.html); izejas dati pieejami abonējot. Sīkāku informāciju sk. lietas materiāliem pievienotā 2022. gada 30. novembra paziņojuma 1. tabulā.
(35) Turpat.
(36) Šo uzlabojumu veicināja arī TAI pasākumu noteikšana dažām ražojumu kategorijām, bet to īpašā nozīme ir analizēta 1.2.2. iedaļā.
(37) Pagaidu regulas 53. apsvērums.
(38) Sk. galīgās regulas 15. tabulu.
(39) Šīs tendences tika novērtētas attiecīgajam ražojumam, nevis atsevišķām ražojumu kategorijām.
(40) Pamatojoties uz visu gadu salīdzinājumu analizētajā laikposmā.
(41) Sk. galīgās regulas 4. tabulu.
(42) Turpat.
(43) Sk. galīgās regulas 5. tabulu.
(44) Sk. galīgās regulas 4. tabulu.
(45) Sk. galīgās regulas 2. tabulu.
(46) Turpat.
(47) Sk. pagaidu regulas III pielikumu.
(48) Sk. galīgās regulas 7. tabulu.
(49) Sk. galīgās regulas 5. tabulu.
(50) Sk. 1.2.2. iedaļā paskaidrojumu par neseno TAI pasākumu nozīmi attiecībā uz Savienības ražošanas nozares 2017. gada darbības rādītājiem.
(51) Kopējais importa apjoms palielinājās par aptuveni 1 miljonu tonnu, un tā tirgus daļa no 2016. līdz 2017. gadam pieauga no 17,9 % līdz 18,1 %, kas gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē ir mazāks nekā iepriekšējo gadu pieaugums.
(52) Šajā sakarā Komisija uzskatīja, ka, piemēram, 2013. gadā noteiktais TAI pasākums būtu pārāk sens laika posms, lai to varētu saistīt ar Savienības uzlabotajiem darbības rādītājiem 2017. gadā, tāpēc izvēlētie pasākumi ir precīzāks un piemērotāks pamats analīzei.
(53) Dažos gadījumos TAI pasākuma darbības joma attiecībā uz konkrētu ražojumu, ņemot vērā KN kodus, uz kuriem tas attiecas, varpilnībā neatbilst attiecīgās ražojumu kategorijas ražojuma definīcijai saskaņā ar aizsardzības pasākumu, tāpēc šis novērtējums ir aptuvens.
(54) Atsauces uz šīm regulām attiecas uz regulām, ar kurām nosaka pagaidu pasākumu, tāpēc ka praktiskos nolūkos tika pieņemts, ka tikmēr, kamēr ir spēkā (pagaidu vai galīgais) maksājums, tam ir līdzīga ietekme uz tirgotajiem apjomiem. Visos šajos gadījumos izmeklēšanas rezultātā tika noteikts galīgais pasākums.
(55) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/501 (2015. gada 24. marts), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importam (OV L 79, 25.3.2015., 23. lpp.).
(56) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/181 (2016. gada 10. februāris), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importam (OV L 37, 12.2.2016., 1. lpp.).
(57) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1778 (2016. gada 6. oktobris), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam (OV L 272, 7.10.2016., 33. lpp.).
(58) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/113 (2016. gada 28. janvāris), ar ko Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes betona stiegrojuma stieņu no tērauda, kuriem ir paaugstināta izturība pret nogurumu, importam nosaka pagaidu antidempinga maksājumu (OV L 23, 29.1.2016., 16. lpp.).
(59) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1777 (2016. gada 6. oktobris), ar ko konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda biezlokšņu importam nosaka pagaidu antidempinga maksājumu (OV L 272, 7.10.2016., 5. lpp.).
(60) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/969 (2017. gada 8. jūnijs), ar kuru nosaka galīgos kompensācijas maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam un ar kuru groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/649, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam (OV L 146, 9.6.2017., 17. lpp.).
(61) Avots: Tirdzniecības ĢD analīze par kaitējuma rādītājiem, kas publicēti attiecīgajos pasākumos, un par atbildēm uz anketas jautājumiem, ko Savienības ražošanas nozares pārstāvji sniedza par katru ražojumu kategoriju sākotnējās aizsardzības izmeklēšanas ietvaros. Sīkāku informāciju sk. lietas materiāliem pievienotā 2022. gada 30. novembra paziņojuma 4. tabulā.
(62) Avots: Eurostat.
(63) To importa darījumu summa, kuriem šajās izmeklēšanās piemēroja TAI pasākumus (lai gan tie attiecas uz dažādiem izmeklēšanas laikposmiem un dažādiem gadiem, piemēram, no 2013. līdz 2015. gadam), bija nedaudz virs 5 miljoniem tonnu.
(64) Avots: Tirdzniecības ĢD analīze par savām TAI lietām attiecībā uz importa apjomu attiecīgajā izmeklēšanas laikposmā un Eurostat dati par importu pēc katras izmeklēšanas laikposma attiecībā uz šo īstenošanu.
(65) 1., 2., 7., 9., 12. un 13. kategorija.
(66) 1., 2. un 9. kategorija.
(67) Sk. 4., 8. un 14. kategoriju.
(68) Sk. 5., 6., 15., 16. un 26. kategoriju.
(69) Sk. 3., 17., 18., 20., 21., 22., 23., 25. un 28. kategoriju.
(70) Vismaz piecpadsmit no divdesmit trim kategorijām, uz kurām attiecas pagaidu pasākums (to sadalījums sniegts pagaidu regulas III pielikumā).
(71) Piemēram, Turcija palielināja savu klātbūtni Savienības tirgū 1. kategorijā, kur Ķīnai 2016. gada oktobrī tika piemēroti TAI pasākumi, no 1 062 247 tonnu 2016. gadā līdz 2 miljoniem tonnu 2017. gadā (un gandrīz 3 miljoniem tonnu 2018. gadā). Tādā pašā veidā Indija palielināja savu klātbūtni no 443 551 tonnas līdz 1 121 334 miljoniem tonnu 2017. gadā, vai Ēģipte – no 47 400 tonnu 2016. gadā līdz 409 432 tonnām 2017. gadā.
(72) 1.2.1. iedaļā ir izskaidroti Savienības ražošanas nozares vispārējā uzlabojuma iemesli attiecībā uz attiecīgo ražojumu.
(73) Sk. galīgās regulas 57.–62. apsvērumu un 12. tabulu.
(74) Lai aplūkotu šo apjomu kontekstā, pamata aprēķins, kurā ņemta vērā vidējā tērauda cena Savienībā 2017. gadā,liecina, ka šā papildu importa dēļ ES ražošanas nozare varētu zaudēt pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū aptuveni 1,4 miljardu EUR vērtībā. Tādējādi tika pierādīts, ka šo papildu pārdošanas apjomu potenciālā ietekme bija būtiska.
(75) Turpretim pieaugums importam Savienībā no 2016. līdz 2017. gadam bija daudz mazāks – aptuveni 1 miljons tonnu.
(76) Sk. arī ESAO 2018. gada 17. un 18. septembra Tērauda komitejas dokumentu “ Recent developments in steel trade and trade policy measures ”, 8. lpp., 2. tabula.
(77) Galīgā aizsardzības pasākuma pieņemšanas laikā bija spēkā tikai šādi četri TAI pasākumi,kas ietekmēja importu Savienībā (trīs pret Krieviju un viens pret Taivānu): Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1795 (2017. gada 5. oktobris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam un ar ko izbeidz izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Serbijas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu, OV L 258, 6.10.2017., 24. lpp. Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1328 (2016. gada 29. jūlijs), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importam, OV L 210, 4.8.2016., 1. lpp. Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1469 (2018. gada 1. oktobris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam, OV L 246, 2.10.2018., 20. lpp. Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1429 (2015. gada 26. augusts), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importam, OV L 224, 27.8.2015., 10. lpp.
(78) Avots: attiecībā uz ASV importu – GTA; attiecībā uz ES importu – Eurostat.
(79) ASV tērauda tirgus bija viens no lielākajiem importa galamērķiem pēc lieluma, sk. ESAO dokumentu “ Recent Developments in Steel Trade and Trade Policy Measures ”, DSTI/SC(2018)3, 9. lpp., 3. tabula.
(80) Sk. pagaidu regulas 35. apsvērumu: “ASV ir aprēķinājušas, ka vienota tarifa noteikšana visiem ražojumiem saskaņā ar 232. iedaļas pasākumiem, nepiešķirot atbrīvojumu gandrīz nevienai valstij, varētu samazināt importu par aptuveni 13 miljoniem tonnu, kas atbilst 7 % no Savienības patēriņa.”
(81) Sk. galīgās regulas 89. apsvērumu.
(82) Avots: attiecībā uz importa cenām – Eurostat un attiecībā uz HDG un HRC cenām – S&P Global Commodity Insights.
(83) Avots: S&P Global Commodity Insights.
(84) Aptuveni 140 izmeklēšanas no izmeklēšanām, kuru rezultātā tika pieņemti pasākumi, tika uzsāktas 2015. gadā vai vēlāk, tāpēc to ilgums principā bija noteikts vismaz līdz 2021. gadam (tas ir, vismaz 2 gadus pēc ES aizsardzības izmeklēšanas pabeigšanas). Avots: PTO, Integrētais tirdzniecības izlūkdatu portāls (I-TIP).
(85) Sk. ESAO dokumentu “ Recent Developments in Steelmaking Capacity ”, DSTI/SC(2018)2/FINAL: “atjauninātā informācija par paziņotajiem investīciju projektiem liecina, ka patlaban tiek īstenoti gandrīz 52 miljonu tonnu bruto jaudas palielināšanas projekti, kas varētu tikt uzsākti trīs gadu periodā no 2018. līdz 2020. gadam. Vēl 39 miljonu tonnu jaudas palielinājuma projekti pašlaik ir plānošanas stadijā, lai tos varētu uzsākt tajā pašā laikposmā”.
(86) Pasaules forums par tēraudrūpniecības jaudas pārpalikumu, 2018. gada 20. septembra ministru ziņojums, 2. punkts.
(87) Galīgā regula, 4. tabula.
(88) Sk. Pasaules Tērauda asociācija, “ Global Steel Market Outlook ”, ESAO Tērauda komitejas sanāksme, 2018. gada 17. septembris.
(89) Sk. Pasaules Tērauda asociācija, “ Worldsteel Short Range Outlook ”, 2018. gada oktobris, paziņojums presei.
(90) Sk. ESAO, “Steel Market Developments”, Tērauda komitejas 85. sanāksme, 2018. gada septembris. Sk. arī ESAO 2018. gada 17. septembra “Global Economic Outlook” 7. un 8. lappusi, kurās norādīts, ka izaugsmes prognozes (arī Savienībā) ir samazinātas un ka “globālā tirdzniecība ir palēninājusies pieaugošas tirdzniecības politikas nenoteiktības apstākļos”.
(91) Pasaules forums par tēraudrūpniecības jaudas pārpalikumu, 2018. gada 20. septembra ministru ziņojums, 2. punkts.
(92) Sk. EUROFER, “ Economic and Steel Market Outlook 2018-2019 ”, 2018. gada 25. oktobris.
(93) Sk. galīgās regulas I pielikumu.
(94) Sīkāku informāciju sk. lietas materiāliem pievienotā 2022. gada 30. novembra paziņojuma 5. tabulā.
(95) PTO dok. WT/Let/1220.