<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-688/21</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62021CJ0688</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2023:75">EU:C:2023:75</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>13</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>13</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20230207">7.2.2023</DATE>. – Lieta C‑688/21</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Confédération paysanne</HT> u.c. (<HT TYPE="ITALIC">In vitro</HT> nejaušā mutaģenēze)</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (virspalāta)</P><P>2023. gada 7. februārī<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – franču.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Vide</KEYWORD><KEYWORD>Ģenētiski modificētu organismu apzināta izplatīšana</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2001/18/EK</KEYWORD><KEYWORD>3. panta 1. punkts</KEYWORD><KEYWORD>I B pielikuma 1. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Piemērošanas joma</KEYWORD><KEYWORD>Atbrīvojumi</KEYWORD><KEYWORD>Ģenētiskās modifikācijas paņēmieni/metodes, kuras tradicionāli tiek izmantotas un kuru drošums jau sen ir atzīts</KEYWORD><KEYWORD><HT TYPE="ITALIC">In vitro</HT> nejaušā mutaģenēze</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑688/21</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> (Valsts padome, Francija) iesniegusi ar <DATE ISO="20211108">2021. gada 8. novembra</DATE> lēmumu un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20211117">2021. gada 17. novembrī</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Confédération paysanne,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Réseau Semences Paysannes,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Les Amis de la Terre France,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Collectif Vigilance OGM et Pesticides 16,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vigilance OG2M,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">CSFV 49,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">OGM: dangers,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Vigilance OGM 33,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Fédération Nature et Progrès</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Premier ministre,</HT></HT></P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Ministre de l’Agriculture et de l’Alimentation,</HT></HT></P><P>piedaloties –</P><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Fédération française des producteurs d’oléagineux et de protéagineux,</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><?PAGE NO="2"?><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (virspalāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētājs K. Lēnartss [<HT TYPE="ITALIC">K. Lenaerts</HT>], priekšsēdētāja vietnieks L. Bejs Larsens [<HT TYPE="ITALIC">L. Bay Larsen</HT>] (referents), palātu priekšsēdētāji A. Arabadžijevs [<HT TYPE="ITALIC">A. Arabadjiev</HT>], A. Prehala [<HT TYPE="ITALIC">A. Prechal</HT>], J. Regans [<HT TYPE="ITALIC">E. Regan</HT>] un L. S. Rosi [<HT TYPE="ITALIC">L. S. Rossi</HT>], tiesneši M. Ilešičs [<HT TYPE="ITALIC">M. Ilešič</HT>], S. Rodins [<HT TYPE="ITALIC">S. Rodin</HT>], N. Pisarra [<HT TYPE="ITALIC">N. Piçarra</HT>], I. Jarukaitis [<HT TYPE="ITALIC">I. Jarukaitis</HT>], A. Kumins [<HT TYPE="ITALIC">A. Kumin</HT>], I. Ziemele, M. Gavalecs [<HT TYPE="ITALIC">M. Gavalec</HT>], Z. Čehi [<HT TYPE="ITALIC">Z. Csehi</HT>] un O. Spinjana-Matei [<HT TYPE="ITALIC">O. Spineanu-Matei</HT>],</P><P>ģenerāladvokāts: M. Špunars [<HT TYPE="ITALIC">M. Szpunar</HT>],</P><P>sekretāre: R. Stefanova‑Kamiševa [<HT TYPE="ITALIC">R. Stefanova‑Kamisheva</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20220620">2022. gada 20. jūnija</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Confédération paysanne</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Réseau Semences Paysannes</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Les Amis de la Terre France</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Collectif Vigilance OGM et Pesticides 16</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Vigilance OG2M</HT>, <HT TYPE="ITALIC">CSFV 49</HT>, <HT TYPE="ITALIC">OGM: dangers</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Vigilance OGM 33</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Fédération Nature et Progrès</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">G. Tumerelle</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avocat</HT>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Fédération française des producteurs d’oléagineux et de protéagineux</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M.‑A. de Chillaz</HT> un <HT TYPE="ITALIC">B. Le Bret</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avocats</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Francijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">G. Bain</HT> un <HT TYPE="ITALIC">J.‑L. Carré</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">F. Castilla Contreras</HT>, <HT TYPE="ITALIC">B. Eggers</HT>, <HT TYPE="ITALIC">I. Galindo Martín</HT> un <HT TYPE="ITALIC">C. Valero</HT>, pārstāves,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20221027">2022. gada 27. oktobra</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/18/EK (<DATE ISO="20010312">2001. gada 12. marts</DATE>) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="106" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2001">OV 2001, L 106, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) 3. panta 1. punktu un I B pielikuma 1. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp <HT TYPE="ITALIC">Confédération paysanne</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Réseau Semences Paysannes</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Les Amis de la Terre France</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Collectif Vigilance OGM et Pesticides 16</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Vigilance OG2M</HT>, <HT TYPE="ITALIC">CSFV 49</HT>, <HT TYPE="ITALIC">OGM: dangers</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Vigilance OGM 33</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Fédération Nature et Progrès</HT>, no vienas puses, un <HT TYPE="ITALIC">Premier ministre</HT> (premjerministrs) un <HT TYPE="ITALIC">ministre de l’Agriculture et de l’Alimentation</HT> (lauksaimniecības un pārtikas ministrs, Francija), no otras puses, par tāda tiesas rīkojuma izpildi, ar ko ir uzdots veikt pasākumus ar mērķi it īpaši izveidot no Direktīvas 2001/18 transponēšanai paredzētā Francijas tiesiskā regulējuma piemērošanas jomas izslēdzamo mutaģenēzes paņēmienu/metožu sarakstu, kuras tradicionāli tiek izmantotas vairākiem lietojumiem un kuru drošums jau sen ir atzīts.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="3"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Direktīvas 2001/18 17. apsvērums ir izteikts šādā redakcijā:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Šī direktīva nebūtu jāattiecina uz organismiem, kas iegūti ar dažām vispārpieņemtām ģenētiskās modifikācijas metodēm, kuras ir tradicionālas vairākiem lietojumiem un kurām ir ilglaicīga drošības garantija.<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/></P></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Saskaņā ar šīs direktīvas 1. pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Saskaņā ar piesardzības principu šīs direktīvas mērķis ir tuvināt dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>apzināti izplatot vidē ģenētiski modificētus organismus tādos nolūkos, kas nav laišana tirgū [Eiropas Savienībā],</P></ITEM><ITEM><P>laižot tirgū [Savienībā] produktus, kas satur ģenētiski modificētus organismus vai sastāv no tiem.<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/></P></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 2. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Šajā direktīvā:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>ģenētiski modificēts organisms (ĢMO)<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>: ir organisms, izņemot cilvēku, kurā ģenētiskais materiāls ir pārveidots citādi nekā dabiskā krustošanā un/vai dabiskā rekombinācijā.</TXT><P>Saskaņā ar šo definīciju:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>ģenētiska modifikācija notiek vismaz, izmantojot tās metodes, kas ir iekļautas sarakstā I A pielikuma 1. daļā;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>metodes, kas iekļautas I A pielikuma 2. daļā, neuzskata par tādām, kas izraisa ģenētiskas modifikācijas;</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Šīs pašas direktīvas 3. panta 1. punktā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Šo direktīvu nepiemēro attiecībā uz organismiem, kas iegūti, izmantojot ģenētiskās modifikācijas metodes, kuras iekļautas sarakstā I B pielikumā.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT>Direktīvas 2001/18 I A pielikumā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>2. panta 2. punktā minētās metodes<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> ir teikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>1. DAĻA</P><?PAGE NO="4"?><P>Ģenētiskās modifikācijas metodes, kas minētas 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ir, <HT TYPE="ITALIC">inter alia</HT>:</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>nukleīnskābju rekombinācijas paņēmiens, kas saistīts ar jaunu ģenētiskā materiāla kombināciju veidošanu, [..] nukleīnskābes molekulas [..], insercējot [..];</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>metodes, kas saistītas ar ārpus organisma sagatavota ģenētiskā materiāla tiešu ievadīšanu organismā, [..];</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>šūnu saplūšana, ieskaitot protoplastu saplūšanu, vai hibridizācija [..].</TXT></NP></ITEM></LIST><P>2. DAĻA</P><P>Paņēmienus, kas minēti 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā, neuzskata par tādiem, kuros rodas ģenētiskas modifikācijas, ar nosacījumu, ka tie nav saistīti ar rekombinētu nukleīnskābju molekulām vai ģenētiski modificētiem organismiem, kas radīti ar paņēmieniem/metodēm, kuras nav izslēgtas ar I B pielikumu:</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>fertilizāciju <HT TYPE="ITALIC">in vitro</HT>;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>tādus dabiskos procesus kā: konjugācija, transdukcija, transformācija;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>3)</NO.P><TXT>poliploīdijas indukciju.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT>Šīs direktīvas I B pielikumā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>3. pantā minētās metodes<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Ģenētiskās modifikācijas paņēmieni/metodes, ar ko rada organismus, kuri ir izslēdzami no direktīvas, ar nosacījumu, ka [tie/]tās nav [saistīti/]saistītas ar tādu rekombinētu nukleīnskābju molekulu vai ģenētiski modificētu organismu lietošanu, [kuri atšķiras no tiem,] kas radīti ar vienu vai vairākiem še turpmāk sarakstā iekļautajiem paņēmieniem/metodēm, ir:</P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>mutaģenēze;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>augu šūnu saplūšana, ieskaitot protoplastu saplūšanu, kurā iegūtie organismi var apmainīties ar ģenētisko materiālu arī tad, ja lieto tradicionālas audzēšanas metodes.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Francijas tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">code de l’environnement</HT> [Vides kodeksa] L. 531‑2. pantu:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Šī sadaļa un L. 125‑3. un L. 515‑13. pants neattiecas uz ģenētiski modificētiem organismiem, kas radīti ar metodēm, kuras pēc to dabiskā rakstura nav uzskatāmas par tādām, kas izraisa ģenētiskas modifikācijas, vai metodēm, kuras tradicionāli tikušas izmantotas, neapdraudot sabiedrības veselību vai vidi.</ALINEA><ALINEA>Šo metožu saraksts tiek noteikts dekrētā pēc apspriešanās ar <HT TYPE="ITALIC">Haut conseil des biotechnologies</HT> [(Biotehnoloģiju augsto padomi)].<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></ALINEA></QUOT.S></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Šī kodeksa D. 531‑2. pantā ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>531‑2. pantā minētās metodes, kas netiek uzskatītas par tādām, kuras izraisa ģenētiskas modifikācijas, ir šādas:</P><P>[..]</P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>2°</NO.P><TXT>Ar nosacījumu, ka [šīs metodes] neparedz ģenētiski modificētu organismu kā recipientu vai vecāku organismu izmantošanu:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>mutaģenēze;</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></P></ALINEA></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20150312">2015. gada 12. marta</DATE> prasības pieteikumu prasītājas pamatlietā – Francijas lauksaimnieku savienība, kā arī astoņas apvienības, kuru mērķis ir vides aizsardzība un informācijas izplatīšana par apdraudējumu, ko rada ĢMO, lūdza iesniedzējtiesu – <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> (Valsts padome, Francija) –, pirmām kārtām, atcelt netiešo premjerministra lēmumu, ar ko ir noraidīts to lūgums tostarp, pirmkārt, atcelt Vides kodeksa D. 531‑2. pantu, ar kuru ir transponēta Direktīva 2001/18 un ar kuru mutaģenēze ir izslēgta no to metožu definīcijas, kas izraisa ģenētiskas modifikācijas šī kodeksa izpratnē, un, otrkārt, aizliegt tādu mutaģenēzes ceļā radītu rapša šķirņu audzēšanu un tirdzniecību, kuras kļuvušas herbicīdizturīgas, kā arī, otrām kārtām, uzdot premjerministram veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai ieviestu moratoriju mutaģenēzes ceļā radītām augu šķirnēm, kas kļuvušas herbicīdizturīgas, neizpildes gadījumā paredzot naudas sodu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20161003">2016. gada 3. oktobra</DATE> lēmumu <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> (Valsts padome) iesniedza Tiesai lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, par kuru tika pasludināts <DATE ISO="20180725">2018. gada 25. jūlija</DATE> spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Confédération paysanne</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑528/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:583">EU:C:2018:583</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Pēc šī sprieduma pasludināšanas iesniedzējtiesa ar <DATE ISO="20200207">2020. gada 7. februāra</DATE> nolēmumu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/><DATE ISO="20200207">2020. gada 7. februāra</DATE> nolēmums<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>) atcēla šī sprieduma 11. punktā minēto netiešo lēmumu un uzdeva premjerministram tostarp sešu mēnešu laikā pēc šī nolēmuma paziņošanas izveidot tādu mutaģenēzes paņēmienu/metožu izsmeļošu sarakstu, kuras tradicionāli tiek izmantotas vairākiem lietojumiem un kuru drošums jau sen ir atzīts.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT><DATE ISO="20200207">2020. gada 7. februāra</DATE> nolēmumā šī tiesa atzina, ka no <DATE ISO="20180725">2018. gada 25. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Confédération paysanne</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑528/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:583">EU:C:2018:583</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) izriet – Direktīvas 2001/18 piemērošanas jomā ir jāiekļauj organismi, kas radīti ar paņēmieniem/metodēm, kuras ir parādījušās vai galvenokārt attīstījušās pēc šīs direktīvas pieņemšanas datuma. Šajā ziņā minētā tiesa pauda uzskatu – gan t.s. <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>virzītās<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>gēnu inženierijas<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> paņēmieni/metodes, gan arī <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/><HT TYPE="ITALIC">in vitro</HT> nejaušās mutaģenēzes<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> metodes ir parādījušās vai galvenokārt attīstījušās pēc šī datuma un tādējādi ir jāuzskata, ka uz šiem paņēmieniem/metodēm attiecas ar minēto direktīvu noteiktie pienākumi.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Lai izpildītu šīs pašas tiesas izdoto rīkojumu, Francijas valdība tostarp izstrādāja dekrēta projektu par grozījumiem to ĢMO iegūšanas metožu sarakstā, kas tradicionāli tikušas izmantotas, neapdraudot sabiedrības veselību vai vidi Vides kodeksa L. 531‑2. panta izpratnē. Šajā dekrēta projektā bija paredzēts, ka ir jāuzskata – nejaušā mutaģenēze, izņemot <HT TYPE="ITALIC">in vitro</HT> nejaušo mutaģenēzi, pieder pie šādas izmantošanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Pēc minētā dekrēta projekta paziņošanas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2015/1535 (<DATE ISO="20150909">2015. gada 9. septembris</DATE>), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="241" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2015">OV 2015, L 241, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), Eiropas Komisija sniedza sīki izstrādātu atzinumu. Šajā atzinumā tā it īpaši norādīja, ka no Savienības tiesību skatpunkta un, ievērojot jaunākās zinātnes atziņas, nav pamata <HT TYPE="ITALIC">in vivo</HT> nejaušo mutaģenēzi nošķirt no <HT TYPE="ITALIC">in vitro</HT> nejaušās mutaģenēzes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Tā kā Francijas iestādes šo dekrēta projektu nepieņēma <DATE ISO="20200207">2020. gada 7. februāra</DATE> nolēmumā noteiktajā termiņā, prasītājas pamatlietā ar <DATE ISO="20201012">2020. gada 12. oktobra</DATE> prasības pieteikumu lūdza <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> (Valsts padome) nodrošināt šī nolēmuma izpildi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa norāda, ka no atzinuma, ko sniegusi Biotehnoloģiju augstā padome, izriet, ka dezoksiribonukleīnskābes (DNS) reparācijas mehānismi, ko aktivizē mutagēna izraisītās izmaiņas, ir identiski neatkarīgi no tā, vai šūnas tiek kultivētas <HT TYPE="ITALIC">in vitro</HT> vai <HT TYPE="ITALIC">in vivo</HT>. Tomēr <HT TYPE="ITALIC">in vitro</HT> kultivēšanas sekas esot ģenētiskas un epiģenētiskas variācijas, kuras apzīmē ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>somaklonālās variācijas<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> un kuru biežums pārsniedz spontānu mutāciju biežumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Šajā kontekstā šī tiesa uzskata – lai noteiktu, kādas mutaģenēzes metodes pieder pie tiem paņēmieniem/metodēm, kuras tradicionāli tiek izmantotas vairākiem lietojumiem un kuru drošums jau sen ir atzīts, uz ko nav attiecināms Direktīvā 2001/18 paredzētais kontroles režīms, pastāv divas pretējas pieejas. Saskaņā ar pirmo pieeju šajā nolūkā ir jāņem vērā tikai process, ar kuru ģenētiskais materiāls tiek modificēts. Saskaņā ar otro pieeju ir jāņem vērā visa izmantotā procesa ietekme uz organismu – tostarp tā, kas var radīt somaklonālās variācijas, – jo tā var ietekmēt cilvēku veselību vai vidi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Turklāt šī tiesa uzskata – ja būtu jāizmanto šī otrā pieeja, būtu jāprecizē elementi, kuriem ir nozīme, novērtējot, vai paņēmiena/metodes drošums jau sen ir atzīts. Ievērojot <HT TYPE="ITALIC">in vitro</HT> nejaušās mutaģenēzes lietojumus pirms Direktīvas 2001/18 pieņemšanas, esot nepieciešams noteikt, vai šajā ziņā ir jābūt pietiekamiem datiem attiecībā uz tādu organismu kultūrām atklātā laukā, kas radīti ar šo paņēmienu/metodi, vai, gluži pretēji, šo drošumu var konstatēt arī, balstoties uz pētniecības darbiem un publikācijām, kuras neattiecas uz šīm kultūrām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> (Valsts padome) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>1)</NO.P><TXT>Vai Direktīvas [2001/18] 3. panta 1. punkts, lasot to kopsakarā ar šīs direktīvas I B pielikuma 1. punktu un atbilstoši šīs direktīvas 17. apsvērumam, ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai no visiem mutaģenēzes paņēmieniem/metodēm nošķirtu tos paņēmienus/metodes, kuras tradicionāli tiek izmantotas vairākiem lietojumiem un kuru drošums jau sen ir atzīts [<DATE ISO="20180725">2018. gada 25. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Confédération paysanne</HT> u.c.</NAME.CASE>] (<NO.CASE>C‑528/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:583">EU:C:2018:583</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>)] izpratnē, ir jāņem vērā tikai veids, kādā mutagēns izmaina organisma ģenētisko materiālu, vai arī ir jāņem vērā visas izmantotajā procesā radušās organisma variācijas, tostarp somaklonālās variācijas, kas var ietekmēt cilvēku veselību un vidi?</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="7"?><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai Direktīvas [2001/18] 3. panta 1. punkts, lasot to kopsakarā ar šīs direktīvas I B pielikuma 1. punktu un atbilstoši šīs direktīvas 17. apsvērumam, ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu, vai mutaģenēzes paņēmiens/metode tradicionāli tiek izmantota vairākiem lietojumiem un tās drošums jau sen ir atzīts [<DATE ISO="20180725">2018. gada 25. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Confédération paysanne</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑528/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:583">EU:C:2018:583</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>)] izpratnē, ir jāņem vērā tikai ar šo paņēmienu/metodi radīto organismu kultūras atklātā laukā vai var ņemt vērā arī pētniecības darbus un publikācijas, kas neattiecas uz šīm kultūrām, un vai ir jāņem vērā tikai tie darbi un publikācijas, kuras attiecas uz cilvēku veselības un vides apdraudējumu?<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesvedību Tiesā</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa ir lūgusi Tiesu šim lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu piemērot paātrināto tiesvedību saskaņā ar Tiesas Reglamenta 105. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Šī lūguma pamatojumam šī tiesa apgalvo, ka tai atbilstoši Francijas procesuālo tiesību noteikumiem pamatlieta ir jāizskata steidzami, ka šajā lietā tiek aplūkoti īpaši cilvēku veselības, kā arī vides apdraudējumi un ka tā rada domstarpības, kurās ir iesaistīta Komisija un ievērojams skaits dalībvalstu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Reglamenta 105. panta 1. punktā ir paredzēts, ka Tiesas priekšsēdētājs pēc iesniedzējtiesas pieteikuma vai izņēmuma kārtā pēc savas ierosmes un pēc tiesneša referenta priekšlikuma un pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas, atkāpjoties no šī Reglamenta noteikumiem, var nolemt lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu, ja lietas apstākļi prasa to izskatīt īsā termiņā, piemērot paātrinātu tiesvedību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Šajā gadījumā Tiesas priekšsēdētājs <DATE ISO="20211210">2021. gada 10. decembrī</DATE> pēc tiesneša referenta priekšlikuma un pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas nolēma, ka šī sprieduma 22. punktā minētais lūgums nav jāapmierina.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Pirmkārt, ir jāuzsver, ka prasība izskatīt lietu Tiesā īsā termiņā nevar izrietēt no tā vien, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir iesniegts saistībā ar tiesvedību, kas valsts sistēmā ir steidzama, un ka iesniedzējtiesai ir jānodrošina strīda ātra atrisināšana (Tiesas priekšsēdētāja rīkojums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131007">2013. gada 7. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Rabal Cañas</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑392/13</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:877">EU:C:2013:877</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0015">15.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Otrkārt, lai gan paātrinātās tiesvedības piemērošana var būt pamatota, ja pastāv ievērojams risks, ka, gaidot Tiesas nolēmumu, varētu rasties neatgriezeniskas sekas attiecībā uz vidi (šajā nozīmē skat. Tiesas priekšsēdētāja rīkojumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160413">2016. gada 13. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Pesce</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑78/16 un C‑79/16</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:251">EU:C:2016:251</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0010">10.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), no iesniedzējtiesas nolēmuma neizriet, ka šāds risks ir raksturīgs pamatlietā, kura ir izskatīšanā kopš 2015. gada un kurā iesniedzējtiesai ir jālemj par jau vairākus gadus spēkā esoša valsts tiesiskā regulējuma iespējamu pārskatīšanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Treškārt, runājot par apstākli, ka šī lieta ir radījusi domstarpības, kurās ir iesaistīta Komisija un ievērojams skaits dalībvalstu, ir jāatgādina, ka, lai gan principā nepastāv saistība starp lietas sarežģītības pakāpi un steidzamību to izskatīt, fakts, ka lietā, kā tas ir šajā gadījumā, ir izvirzītas delikātas un sarežģītas juridiskas problēmas, var būt šķērslis paātrinātās tiesvedības piemērošanai (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20220329">2022. gada 29. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Getin Noble Bank</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑132/20</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2022:235">EU:C:2022:235</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="8"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Fédération française des producteurs d’oléagineux et de protéagineux</HT> (Francijas Eļļas augu un proteīnaugu ražotāju federācija) apgalvo, ka Tiesas atbilde uz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu nav nepieciešama, lai atrisinātu pamatlietu, un ka tāpēc šis lūgums nav pieņemams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Pirmām kārtām, iesniedzējtiesai, pamatojoties uz <DATE ISO="20180725">2018. gada 25. jūlija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Confédération paysanne</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑528/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:583">EU:C:2018:583</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un valsts lietas materiāliem, jau esot pietiekami pierādījumi pamatlietas atrisināšanai, atzīstot – tā kā <HT TYPE="ITALIC">in vitro</HT> nejaušā mutaģenēze tradicionāli tiek izmantota vairākiem lietojumiem un tās drošums jau sen ir atzīts, šis paņēmiens/metode neietilpst Direktīvas 2001/18 piemērošanas jomā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Otrām kārtām, šī tiesa, saprātīgi vērtējot, nevarot apšaubīt šī vērtējuma pamatotību, jo no Komisijas pieņemtā sīki izstrādātā atzinuma, kas minēts šī sprieduma 16. punktā, izrietot, ka <DATE ISO="20200207">2020. gada 7. februāra</DATE> nolēmums, kura izpilde ir pamatlietas priekšmets, ir pretrunā Savienības tiesībām, ciktāl tajā ir nošķirti attiecīgie <HT TYPE="ITALIC">in vivo</HT> nejaušās mutaģenēzes un <HT TYPE="ITALIC">in vitro</HT> nejaušās mutaģenēzes režīmi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar LESD 267. pantu ieviestās sadarbības starp Tiesu un valstu tiesām procedūras ietvaros tikai valsts tiesa, kura izskata lietu un kurai ir jāuzņemas atbildība par pieņemamo tiesas nolēmumu, var, ņemot vērā lietas īpatnības, noteikt gan to, cik nepieciešams ir prejudiciālais nolēmums šīs tiesas sprieduma taisīšanai, gan to, cik atbilstīgi ir Tiesai uzdotie jautājumi. Tāpēc, ja uzdotie jautājumi ir par Savienības tiesību interpretāciju, Tiesai principā ir pienākums pieņemt nolēmumu (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210715">2021. gada 15. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">The Department for Communities in Northern Ireland</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑709/20</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:602">EU:C:2021:602</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Atteikties lemt par valsts tiesas uzdotu prejudiciālo jautājumu Tiesa var tikai tad, ja ir acīmredzams, ka lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekādas saistības ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem vai tās priekšmetu, ja izvirzītā problēma ir hipotētiska vai arī ja Tiesai nav zināmi faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kas nepieciešami, lai sniegtu noderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20210715">2021. gada 15. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">The Department for Communities in Northern Ireland</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑709/20</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:602">EU:C:2021:602</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Šajā gadījumā uzdoto jautājumu mērķis ir saņemt no Tiesas precizējumus, kuri ļautu <HT TYPE="ITALIC">Conseil d’État</HT> (Valsts padome) noteikt, vai, ņemot vērā tās konstatētos apstākļus attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">in vitro</HT> nejaušās mutaģenēzes iezīmēm un lietojumiem, kā arī apstākļus, kas izriet no šī sprieduma 16. punktā minētā Komisijas sīki izstrādātā atzinuma, ir jāuzskata, ka šis paņēmiens/metode ietilpst Direktīvas 2001/18 piemērošanas jomā. Tādējādi Francijas Eļļas augu un proteīnaugu ražotāju federācijas izvirzītais arguments, ka šie apstākļi ir pietiekami, lai atzītu, ka tas tā nav, ir atkarīgs no atbildes, kas tiks sniegta uz šiem jautājumiem, un līdz ar to šis arguments katrā ziņā neļauj uzskatīt minētos jautājumus par nepieņemamiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Turklāt, pat pieņemot, kā apgalvo Francijas Eļļas augu un proteīnaugu ražotāju federācija, ka pamatlietas risinājums ir izsecināms no <DATE ISO="20180725">2018. gada 25. jūlija</DATE> sprieduma <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Confédération paysanne</HT> u.c.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑528/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:583">EU:C:2018:583</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un nerada nekādas pamatotas šaubas, šie apstākļi nevar pierādīt lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu nepieņemamību. Minētie apstākļi, augstākais, var atbrīvot iesniedzējtiesu no tai LESD 267. panta trešajā daļā noteiktā pienākuma uzdot prejudiciālu jautājumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Pirmkārt, pat tad, ja ir Tiesas judikatūra, ar kuru aplūkotais tiesību jautājums ir atrisināts, valsts tiesas saglabā visplašākās tiesības vērsties Tiesā, ja uzskata to par lietderīgu, un apstāklis, ka tiesību normas, kuru interpretācija tiek lūgta, Tiesa jau ir interpretējusi, nerada šķērsli tam, lai Tiesa lemtu no jauna (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19630327">1963. gada 27. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Da Costa</HT> u.c.</NAME.CASE>, no <NO.CASE>28/62 līdz 30/62</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1963:6">EU:C:1963:6</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>, 75. un 76. lpp.; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19821006">1982. gada 6. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cilfit</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>283/81</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1982:335">EU:C:1982:335</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0013">13.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0015">15.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20211006">2021. gada 6. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Consorzio Italian Management</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Catania Multiservizi</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑561/19</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2021:799">EU:C:2021:799</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0036">36.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Otrkārt, valsts tiesai nekādā ziņā nav aizliegts uzdot Tiesai prejudiciālus jautājumus, atbilde uz kuriem saskaņā ar vienas no pamatlietas pusēm viedokli nerada nekādas pamatotas šaubas (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111201">2011. gada 1. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Painer</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑145/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:798">EU:C:2011:798</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0064">64.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0065">65.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, kā arī 2022. gada 24. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Viva Telecom Bulgaria</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑257/20</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2022:125">EU:C:2022:125</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Ievērojot iepriekš minēto, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir jāatzīst par pieņemamu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2001/18 3. panta 1. punkts kopsakarā ar šīs direktīvas I B pielikuma 1. punktu un ņemot vērā tās 17. apsvērumu ir jāinterpretē tādējādi, ka organismi, – kuri ir radīti, piemērojot mutaģenēzes paņēmienu/metodi, kas balstīta uz to pašu kārtību, kādā mutagēns izmaina attiecīgā organisma ģenētisko materiālu, kā mutaģenēzes paņēmiens/metode, kura tradicionāli tiek izmantota vairākiem lietojumiem un kuras drošums jau sen ir atzīts, bet kas no šī otrā mutaģenēzes paņēmiena/metodes atšķiras ar citām iezīmēm, tostarp ar <HT TYPE="ITALIC">in vitro</HT> kultūru izmantošanu, – ir izslēgti no šajā tiesību normā paredzētā atbrīvojuma.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai Direktīvas 2001/18 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē, ņemot vērā ne tikai tā tekstu, bet arī kontekstu un tiesiskā regulējuma, kurā tas ir ietverts, mērķus (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180725">2018. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Confédération paysanne</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑528/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:583">EU:C:2018:583</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Lai gan no Direktīvas 2001/18 2. panta 2. punkta izriet, ka organismi, kas radīti ar mutaģenēzes paņēmieniem/metodēm, ir ĢMO šīs direktīvas izpratnē, kuriem piemērojami tajā paredzētie pienākumi (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180725">2018. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Confédération paysanne</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑528/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:583">EU:C:2018:583</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), no minētās direktīvas 3. panta 1. punkta, kas attiecas uz atbrīvojumiem, izriet, ka tā nav piemērojama organismiem, kuri radīti, izmantojot šīs direktīvas I B pielikumā uzskaitītās ģenētiskās modifikācijas metodes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>I B pielikumā ir uzskaitītas ģenētiskās modifikācijas paņēmieni/metodes, ar ko rada organismus, kuri ir jāizslēdz no šīs direktīvas piemērošanas jomas, ar nosacījumu, ka šie paņēmieni/metodes nav saistītas ar tādu rekombinētu nukleīnskābju molekulu vai ĢMO lietošanu, kuri atšķiras no tiem, kas radīti ar vienu vai vairākiem minētajā pielikumā uzskaitītajiem paņēmieniem/metodēm. Kā viens no paņēmieniem/metodēm šī pielikuma 1. punktā ir minēta mutaģenēze.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Šādos apstākļos Direktīvas 2001/18 3. panta 1. punkta formulējums kopsakarā ar tās I B pielikuma 1. punktu pats par sevi nesniedz izšķirošu norādi par to, kurus organismus Eiropas Savienības likumdevējs ir paredzējis izslēgt no šīs direktīvas piemērošanas jomas.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Tomēr Direktīvas 2001/18 17. apsvērumā ir precizēti atbilstošie kritēriji, lai uzskatītu, ka uz organismu neattiecas šajā direktīvā paredzētie pienākumi, un noteikts, ka tā nebūtu jāpiemēro organismiem, kas radīti ar noteiktām ģenētiskās modifikācijas metodēm, kuras tradicionāli ir tikušas izmantotas vairākiem lietojumiem un kuru drošums jau sen ir atzīts (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180725">2018. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Confédération paysanne</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑528/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:583">EU:C:2018:583</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Turklāt Direktīvas 2001/18 3. panta 1. punkts kopsakarā ar tās I B pielikuma 1. punktu ir jāinterpretē, ņemot vērā šīs direktīvas mērķi, kas izriet no tās 1. panta, proti, saskaņā ar piesardzības principu aizsargāt cilvēku veselību un vidi, pirmkārt, kad ĢMO tiek apzināti izplatīti vidē tādos nolūkos, kas nav laišana tirgū Savienībā, un, otrkārt, kad tirgū Savienībā tiek laisti produkti, kas satur ĢMO vai sastāv no tiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180725">2018. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Confédération paysanne</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑528/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:583">EU:C:2018:583</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0052">52.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Direktīvas 2001/18 3. panta 1. punkta kopsakarā ar tās I B pielikuma 1. punktu interpretācija, saskaņā ar kuru no šīs direktīvas piemērošanas jomas būtu izslēgti organismi, kas radīti ar mutaģenēzes paņēmieniem/metodēm, neveicot nekādu nošķīrumu, apdraudētu minētajā direktīvā izvirzīto cilvēku veselības un vides aizsardzības mērķi un būtu pretrunā piesardzības principam, kuru paredzēts īstenot ar šo direktīvu (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180725">2018. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Confédération paysanne</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑528/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:583">EU:C:2018:583</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Ievērojot it īpaši iepriekš minētos apstākļus, Tiesa ir atzinusi, ka Direktīvas 2001/18 3. panta 1. punkts kopsakarā ar šīs direktīvas I B pielikuma 1. punktu un ņemot vērā tās 17. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka no minētās direktīvas piemērošanas jomas ir izslēgti tikai tādi organismi, kas ir radīti ar mutaģenēzes paņēmieniem/metodēm, kuras tradicionāli ir tikušas izmantotas vairākiem lietojumiem un kuru drošums jau sen ir atzīts (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180725">2018. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Confédération paysanne</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑528/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:583">EU:C:2018:583</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāuzsver, ka Direktīvas 2001/18 3. panta 1. punktā kopsakarā ar tās I B pielikuma 1. punktu paredzētā atbrīvojuma tvēruma ierobežošana, atsaucoties uz divkāršu kritēriju – tradicionālu izmantošanu vairākiem lietojumiem un atzītu drošumu, ir cieši saistīta ar šīs direktīvas mērķi, kas izklāstīts šī sprieduma 44. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Šī divkāršā kritērija piemērošana, piemēram, ļauj pārliecināties, ka, pamatojoties uz mutaģenēzes paņēmiena/metodes ilglaicīgo izmantošanu, kā arī lietojumu daudzveidību un pieejamo informāciju par tās/tā drošumu, ar šo paņēmienu/metodi radīti organismi var tikt izplatīti vidē vai laisti tirgū Savienībā, neuzskatot par absolūti nepieciešamu nelabvēlīgas iedarbības uz cilvēku veselību un vidi novēršanas nolūkā uz šiem organismiem attiecināt risku novērtēšanas procedūras, kas paredzētas attiecīgi Direktīvas 2001/18 B daļā un C daļā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Šī piemērošana atbilst arī Direktīvas 2001/18 3. panta 1. punkta kopsakarā ar tās I B pielikuma 1. punktu šauras interpretācijas prasībai, kas izriet no tā, ka šī tiesību norma ir atkāpe no prasības ĢMO piemērot šajā direktīvā paredzētos pienākumus (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20180725">2018. gada 25. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Confédération paysanne</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑528/16</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:583">EU:C:2018:583</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>Šajā gadījumā iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai, lai noteiktu, vai mutaģenēzes paņēmiens/metode ir jāpielīdzina mutaģenēzes paņēmienam/metodei, kas atbilst divkāršajam kritērijam – tradicionālai izmantošanai vairākiem lietojumiem un atzītam drošumam, pietiek izvērtēt kārtību, kādā mutagēns izmaina attiecīgā organisma ģenētisko materiālu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jākonstatē, ka Direktīvas 2001/18 3. panta 1. punktā paredzētā atbrīvojuma piemērošanas vispārēja paplašināšana, to attiecinot uz organismiem, kuri ir radīti, piemērojot paņēmienu/metodi, kas balstīta uz to pašu kārtību, kādā mutagēns izmaina attiecīgā organisma ģenētisko materiālu, kā paņēmiens/metode, kura tradicionāli tiek izmantota vairākiem lietojumiem un kuras drošums jau sen ir atzīts, bet kas šo kārtību papildina ar citām iezīmēm, kuras atšķiras no šī otrā mutaģenēzes paņēmiena/metodes iezīmēm, neatbilstu Savienības likumdevēja nodomam, kas izklāstīts šī sprieduma 48. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Nevar izslēgt, ka tāda paņēmiena/metodes piemērošana, kurai ir šādas iezīmes, izraisa attiecīgā organisma ģenētiskas modifikācijas, kas pēc to rakstura vai rašanās tempa atšķiras no tām, kuras radītas, piemērojot minēto otro mutaģenēzes paņēmienu/metodi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>No tā izriet, ka Direktīvas 2001/18 3. panta 1. punktā kopsakarā ar tās I B pielikuma 1. punktu paredzētā atbrīvojuma piemērošanas nolūkā veicamā izvērtējuma ierobežošana, to attiecinot vienīgi uz kārtību, kādā mutagēns izmaina attiecīgā organisma ģenētisko materiālu, radītu risku, ka, aizbildinoties ar tāda mutaģenēzes paņēmiena/metodes piemērošanu, kura tradicionāli tiek izmantota vairākiem lietojumiem un kuras drošums jau sen ir atzīts, galu galā tiek radīti organismi ar ģenētisko materiālu, kas atšķiras no tiem, kuri tiek radīti, piemērojot šo paņēmienu/metodi, lai gan tieši ar šiem pēdējiem minētajiem organismiem gūtā pieredze ir tā, kas ļauj konstatēt, ka ir izpildīts no šīs tiesību normas izrietošais divkāršais kritērijs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Tāpēc tādu organismu izplatīšana vidē vai laišana tirgū, neveicot risku novērtējuma procedūru, kas radīti ar mutaģenēzes paņēmienu/metodi, kuras iezīmes atšķiras no to mutaģenēzes paņēmienu/metožu iezīmēm, kuras tradicionāli tiek izmantotas vairākiem lietojumiem un kuru drošums jau sen ir atzīts, dažkārt attiecīgā gadījumā var izraisīt neatgriezenisku un vairākas dalībvalstis ietekmējošu nelabvēlīgu iedarbību uz cilvēku veselību un vidi, pat tad, ja šīs iezīmes nav saistītas ar kārtību, kādā mutagēns izmaina attiecīgā organisma ģenētisko materiālu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Tomēr, uzskatot, ka organismi, kas radīti, piemērojot mutaģenēzes paņēmienu/metodi, kura tradicionāli ir tikusi izmantota vairākiem lietojumiem un kuras drošums jau sen ir atzīts, noteikti ietilpst Direktīvas 2001/18 piemērošanas jomā, kad šis paņēmiens/metode ir kaut kādā veidā izmainīta, varētu tikt lielā mērā atņemta lietderīgā iedarbība šīs direktīvas 3. panta 1. punktā kopsakarā ar tās I B pielikuma 1. punktu paredzētajam atbrīvojumam, jo šāda interpretācija varētu pārmērīgi apgrūtināt jebkādu mutaģenēzes paņēmienu/metožu pielāgošanu, lai gan šī interpretācija nav nepieciešama, lai īstenotu minētajā direktīvā izvirzīto cilvēku veselības un vides aizsardzības mērķi atbilstoši piesardzības principam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Tādējādi ir jāuzskata – apstāklis, ka mutaģenēzes paņēmiens/metode ietver vienu vai vairākas iezīmes, kas atšķiras no tāda mutaģenēzes paņēmiena/metodes iezīmēm, kura tradicionāli tiek izmantota vairākiem lietojumiem un kuras drošums jau sen ir atzīts, Direktīvas 2001/18 3. panta 1. punktā kopsakarā ar tās I B pielikuma 1. punktu paredzētā atbrīvojuma nepiemērošanu pamato tikai ar nosacījumu, ka ir konstatēts, ka šīs iezīmes var izraisīt attiecīgā organisma ģenētiskā materiāla modifikācijas, kas pēc to rakstura vai rašanās tempa atšķiras no tām, kuras izriet no šī otrā mutaģenēzes paņēmiena/metodes piemērošanas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Tomēr pamatlietā iesniedzējtiesai konkrēti ir jānosaka, vai šis atbrīvojums var attiekties uz tāda mutaģenēzes paņēmiena/metodes piemērošanu <HT TYPE="ITALIC">in vitro</HT>, kas sākotnēji ir tikusi izmantota <HT TYPE="ITALIC">in vivo</HT>. Tādējādi ir jāpārbauda, vai Savienības likumdevējs ir uzskatījis, ka tas, ka paņēmiens/metode ir saistīta ar <HT TYPE="ITALIC">in vitro</HT> kultūrām, ir izšķirošs, lai noteiktu, vai šāda piemērošana ietilpst vai neietilpst Direktīvas 2001/18 piemērošanas jomā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58</NO.P><TXT>Šajā ziņā Savienības likumdevējs nav uzskatījis, ka <HT TYPE="ITALIC">in vitro</HT> kultūrām raksturīgās ģenētiskās modifikācijas, uz kurām norāda iesniedzējtiesa, pamato to, ka organismi, ko ir skārušas šādas izmaiņas, noteikti ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>ĢMO<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>, kuriem piemērojamas risku novērtējuma procedūras, kas paredzētas attiecīgi Direktīvas 2001/18 B daļā un C daļā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59</NO.P><TXT>Pirmkārt, <HT TYPE="ITALIC">in vitro</HT> kultivēšana nav ietverta to metožu piemēru sarakstā, kuras atbilstoši Direktīvas 2001/18 2. panta 2. punkta a) apakšpunktam kopsakarā ar tās I A pielikuma 1. daļu ir jāuzskata par tādām, kas rada ģenētiskas modifikācijas, kuras ļauj organismu uzskatīt par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>ĢMO<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> minētās direktīvas izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60</NO.P><TXT>Otrkārt, no Direktīvas 2001/18 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta kopsakarā ar tās I A pielikuma 2. daļu izriet, ka fertilizācija <HT TYPE="ITALIC">in vitro</HT> šīs direktīvas piemērošanas nolūkā netiek uzskatīta par metodi, kas izraisa ģenētiskas modifikācijas, izņemot gadījumus, kad tā nav saistīta ar rekombinētu nukleīnskābju molekulām vai ĢMO, kas radīti ar citiem paņēmieniem/metodēm. Tādējādi Savienības likumdevējs apstākli, ka šīs metodes piemērošanai ir nepieciešama <HT TYPE="ITALIC">in vitro</HT> kultūra, pašu par sevi nav uzskatījis par tādu, kas rada šķērsli tās izslēgšanai no šīs direktīvas piemērošanas jomas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61</NO.P><TXT>Tāpat no Direktīvas 2001/18 3. panta 1. punkta kopsakarā ar tās I B pielikuma 2. punktu izriet, ka augu šūnu saplūšana, kurā iegūtie organismi var apmainīties ar ģenētisko materiālu arī tad, ja lieto tradicionālas audzēšanas metodes, ir izslēdzami no šīs direktīvas piemērošanas jomas, lai gan, kā rakstveida apsvērumos ir norādījusi Francijas valdība un Komisija, kuru viedoklim nav iebilsts, šī šūnu saplūšana noteikti tiek piemērota <HT TYPE="ITALIC">in vitro</HT> atsevišķām šūnām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62</NO.P><TXT>Treškārt, no Direktīvas 2001/18 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta kopsakarā ar tās I A pielikuma 2. daļas 3. punktu izriet, ka Savienības likumdevējs ir izvēlējies poliploīdijai indukcijai piemērojamo režīmu padarīt atkarīgu no tā, vai šī indukcija tiek vai netiek piemērota <HT TYPE="ITALIC">in vitro</HT>. Komisija rakstveida apsvērumos šajā ziņā ir uzsvērusi, un tas nav ticis apstrīdēts, ka šīs metodes piemērošana <HT TYPE="ITALIC">in vitro</HT> šīs direktīvas pieņemšanas brīdī ir bijusi jau ilgi pazīstama.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63</NO.P><TXT>Šajā kontekstā, kā būtībā apgalvo Francijas valdība un Komisija, uzskatot, ka <HT TYPE="ITALIC">in vitro</HT> kultūrām raksturīgās iedarbības dēļ organisms, kas radīts, <HT TYPE="ITALIC">in vitro</HT> piemērojot mutaģenēzes paņēmienu/metodi, kura sākotnēji ir tikusi izmantota <HT TYPE="ITALIC">in vivo</HT>, ir izslēgts no Direktīvas 2001/18 3. panta 1. punktā kopsakarā ar tās I B pielikuma 1. punktu paredzētā atbrīvojuma, netiktu ievērots fakts, ka Savienības likumdevējs nav uzskatījis, ka šai raksturīgajai iedarbībai ir nozīme, definējot šīs direktīvas piemērošanas jomu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64</NO.P><TXT>Ievērojot iepriekš minēto, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2001/18 3. panta 1. punkts kopsakarā ar šīs direktīvas I B pielikuma 1. punktu un ņemot vērā tās 17. apsvērumu ir jāinterpretē tādējādi, ka organismi – kuri ir radīti, piemērojot mutaģenēzes paņēmienu/metodi, kas balstīta uz to pašu kārtību, kādā mutagēns izmaina attiecīgā organisma ģenētisko materiālu, kā mutaģenēzes paņēmiens/metode, kura tradicionāli tiek izmantota vairākiem lietojumiem un kuras drošums jau sen ir atzīts, bet kas no šī otrā mutaģenēzes paņēmiena/metodes atšķiras ar citām iezīmēm, – principā ir izslēgti no šajā tiesību normā paredzētā atbrīvojuma, ar nosacījumu, ka ir konstatēts, ka šīs iezīmes var izraisīt attiecīgā organisma ģenētiskā materiāla modifikācijas, kuras pēc to rakstura vai rašanās tempa atšķiras no tām, kas izriet no minētā otrā mutaģenēzes paņēmiena/metodes piemērošanas. Tomēr <HT TYPE="ITALIC">in vitro</HT> kultūrām raksturīgā iedarbība pati par sevi nepamato to, ka no šī atbrīvojuma tiek izslēgti organismi, kas radīti, <HT TYPE="ITALIC">in vitro</HT> piemērojot mutaģenēzes paņēmienu/metodi, kura tradicionāli ir tikusi izmantota vairākiem <HT TYPE="ITALIC">in vivo</HT> lietojumiem un kuras drošums attiecībā uz šiem lietojumiem jau sen ir atzīts.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="13"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro jautājumu</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65</NO.P><TXT>No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka atbilde uz otro jautājumu pamatlietas atrisināšanai ir nepieciešama vienīgi gadījumā, ja no atbildes uz pirmo jautājumu izrietētu, ka, lai noteiktu, vai uz mutaģenēzes paņēmienu/metodi attiecas Direktīvas 2001/18 3. panta 1. punktā kopsakarā ar tās I B pielikuma 1. punktu paredzētais atbrīvojums, ir jāņem vērā tādu paņēmienu/metožu raksturīgā iedarbība, kuras ir saistītas ar <HT TYPE="ITALIC">in vitro</HT> kultūru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66</NO.P><TXT>Tādējādi, ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, uz otro jautājumu nav jāatbild.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/18/EK (<DATE ISO="20010312">2001. gada 12. marts</DATE>) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu 3. panta 1. punkts kopsakarā ar šīs direktīvas I B pielikuma 1. punktu un ņemot vērā tās 17. apsvērumu</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">ir jāinterpretē tādējādi, ka</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">organismi – kuri ir radīti, piemērojot mutaģenēzes paņēmienu/metodi, kas balstīta uz to pašu kārtību, kādā mutagēns izmaina attiecīgā organisma ģenētisko materiālu, kā mutaģenēzes paņēmiens/metode, kura tradicionāli tiek izmantota vairākiem lietojumiem un kuras drošums jau sen ir atzīts, bet kas no šī otrā mutaģenēzes paņēmiena/metodes atšķiras ar citām iezīmēm, – principā ir izslēgti no šajā tiesību normā paredzētā atbrīvojuma, ar nosacījumu, ka ir konstatēts, ka šīs iezīmes var izraisīt attiecīgā organisma ģenētiskā materiāla modifikācijas, kuras pēc to rakstura vai rašanās tempa atšķiras no tām, kas izriet no minētā otrā mutaģenēzes paņēmiena/metodes piemērošanas. Tomēr <HT TYPE="ITALIC">in vitro</HT> kultūrām raksturīgā iedarbība pati par sevi nepamato to, ka no šī atbrīvojuma tiek izslēgti organismi, kas radīti, <HT TYPE="ITALIC">in vitro</HT> piemērojot mutaģenēzes paņēmienu/metodi, kura tradicionāli ir tikusi izmantota vairākiem <HT TYPE="ITALIC">in vivo</HT> lietojumiem un kuras drošums attiecībā uz šiem lietojumiem jau sen ir atzīts.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>