(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2023. gada 13. novembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”, “Ķīna” jeb “ĶTR”) izcelsmes titāna dioksīda (“TiO2”) importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Pēc tam kad 2023. gada 29. septembrī Eiropas Titāna dioksīda ad hoc koalīcija (“sūdzības iesniedzējs”) bija iesniegusi sūdzību, Komisija sāka izmeklēšanu. Sūdzība tika iesniegta Eiropas Savienības (“Savienība”) TiO2 ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2024/1617 (3) (“reģistrācijas regula”) Komisija uz attiecīgā ražojuma importu attiecināja reģistrāciju.

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja pieteikties ieinteresētās personas, kuras vēlas piedalīties izmeklēšanā. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu īpaši informēja sūdzības iesniedzēju, Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus un apvienības, kas tos pārstāv, Ķīnas Tautas Republikas iestādes, zināmos importētājus, tirgotājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties.

(5)

Ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(6)

Vairākas personas iesniedza piezīmes par procedūras sākšanu. Tās attiecas uz ražojuma tvērumu, apgalvojumiem par Savienības ražošanas nozarei nodarītu kaitējumu, kaitējuma aprēķinos izmantoto mērķa peļņu, cēloņsakarību, Savienības interesēm. Visas šīs piezīmes ir aplūkotas tālāk attiecīgās šīs regulas iedaļās.

(7)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz ražošanas un pārdošanas apjomiem un ņemot vērā uzņēmumu ģeogrāfisko atrašanās vietu. Šajā izlasē bija trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji nodrošināja 50 % no kopējā ražošanas apjoma Savienībā un 65 % no pārdošanas apjoma nesaistītiem klientiem Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Par Savienības ražotāju izlasi piezīmes netika saņemtas. Izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(9)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītus importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(10)

Viens nesaistīts importētājs sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka to iekļauj izlasē. Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(11)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza ĶTR pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas būtu ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(12)

Divdesmit deviņi ražotāji eksportētāji no ĶTR sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Pamatojoties uz lielākajiem reprezentatīvajiem eksporta apjomiem uz Savienību, kurus atvēlētajā laikā bija iespējams pienācīgi izmeklēt, Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu izveidoja izlasi no septiņiem uzņēmumiem, kas pieder pie divām atsevišķām uzņēmumu grupām

(13)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un ĶTR iestādēm notika apspriešanās par izlasi. Piezīmes par izlasi netika saņemtas.

(14)

Divi ĶTR ražotāji eksportētāji norādīja, ka ir ieinteresēti pieprasīt atsevišķu pārbaudi, ko paredz pamatregulas 17. panta 3. punkts. Tomēr ražotāji, kas iesniedza pieprasījumu, paziņojumā par procedūras sākšanu norādītajā termiņā neaizpildīja ražotājiem eksportētājiem paredzēto anketu. Tāpēc galu galā netika saņemti pieprasījumi veikt atsevišķu pārbaudi.

(15)

Komisija nosūtīja anketas izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem Ķīnā, zināmajiem importētājiem un lietotājiem. Šīs pašas anketas procedūras sākšanas dienā tika darītas pieejamas tiešsaistē (4).

(16)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“Ķīnas valdība”) nosūtīja arī anketu par to, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(17)

Turklāt sūdzības iesniedzējs sūdzībā sniedza pietiekamus prima facie pierādījumus, ka saistībā ar attiecīgā ražojuma izejvielām Ķīnā pastāv kropļojumi. Tāpēc, kā tika norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, izmeklēšana attiecās uz šiem ar izejvielām saistītajiem kropļojumiem, lai noteiktu, vai attiecībā uz ĶTR piemērot pamatregulas 7. panta 2.a punkta un 2.b punkta noteikumus. Tādēļ Komisija šajā sakarā Ķīnas valdībai nosūtīja papildu anketu.

(18)

Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no trim izlasē iekļautiem Savienības ražotājiem, divām izlasē iekļautām Ķīnas ražotāju eksportētāju grupām un sešiem lietotājiem. Komisija nesaņēma atbildes uz anketas jautājumiem no Ķīnas valdības.

(19)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski konstatētu dempingu, tā izraisīto kaitējumu un Savienības intereses. Ievērojot pamatregulas 16. pantu, pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādu uzņēmumu telpās.

Ražotāji eksportētāji Ķīnas Tautas Republikā

(20)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču izvērtēšana aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(21)

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir titāna dioksīds, kura ķīmiskā formula ir TiO2, visās tā formās, titāna oksīdu vai pigmentu un preparātu uz titāna dioksīda bāzes veidā ar titāna dioksīda saturu sausnā vismaz 80 masas %, ar visu veidu daļiņu izmēriem, patlaban klasificēts ar KN kodiem ex 2823 00 00 un 3206 11 00 (Taric kodi 2823000010 un 2823000030) (“izmeklējamais ražojums”).

(22)

TiO2 ir klasificēts ar Informatīvā ķīmijas dienesta reģistra numuriem (CAS RN) 12065-65-5 un 13463-67-7 (“izmeklējamais ražojums”).

(23)

Titāna dioksīds ir ķīmisks produkts smalka balta pulvera veidā. To izmanto vairākos rūpnieciskos un patēriņa produktos, piemēram, krāsās, pārklājumos, papīrā, plastmasā, gumijā, tekstilizstrādājumos, zālēs. Titāna dioksīdam ir izcilas gaismas izkliedētāja īpašības, tāpēc to lieto jomās, kur nepieciešams panākt necaurspīdīgumu un spožumu.

(24)

Attiecīgais ražojums ir ĶTR izcelsmes izmeklējamais ražojums.

(25)

Izmeklēšana parādīja, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un vieni un tie paši pamatlietojumi:

(26)

Tāpēc Komisija šajā posmā izlēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(27)

Termiņā, kurā bija iesniedzami apgalvojumu par ražojuma tvērumu, šādus apgalvojumus iesniedza vairākas personas.

(28)

Pirmkārt, viens lietotājs, proti, Schulman Plastics SAS (“Schulman Plastics”), pieprasīja paplašināt ražojuma tvērumu, iekļaujot tajā ražojumu, ko pazīst ar nosaukumu Masterbatch White.

(29)

Otrkārt, viens lietotājs, proti, Akzo Nobel Sourcing B.V. (“AkzoNobel”) centās panākt, lai tiktu grozīta ražojuma kontroles numura (“RKN”) struktūra.

(30)

Treškārt, viens lietotājs, proti, Munksjö Paper AB (“Munksjö”), apgalvoja, ka ražojuma definīcija ir neskaidra, un lūdza Komisiju precizēt, ka tā sauktais lamināta kategorijas TiO2 – konkrēta veida TiO2, ko izmanto laminātpapīra ražošanā (“lamināta kategorijas TiO2”), neietilpst ražojuma tvērumā. Pēc tam Munksjö šo pieprasījumu aizstāja ar pieprasījumu Komisijai izslēgt lamināta kategorijas TiO2 no izmeklējamā ražojuma tvēruma vai alternatīvi piešķirt tam atbrīvojumu no antidempinga maksājumiem Savienības Muitas kodeksa (“SMK”) (5) 254. pantā paredzētās galapatēriņa procedūras ietvaros. Šo pieprasījumu Munksjö iesniedza kopā ar citu lietotāju, proti, Felix Schoeller GmbH & Co. KG (“Felix”).

(31)

Ceturtkārt, viens lietotājs, t. i., Treibacher Industrie AG (“Treibacher”), no ražojuma tvēruma pieprasīja izslēgt TiO2, kura tīrība ir vismaz 99,9 %.

(32)

Visbeidzot, divi lietotāji – Flint Group GmbH (“Flint”) un Sun Chemical Ltd. (“Sun Chemical”) – atsevišķi pieprasīja no ražojuma tvēruma izslēgt īpašu TiO2 veidu, ko izmanto tikai par pigmentu iespiedkrāsu ražošanā poligrāfijas nozarē (“poligrāfijas TiO2”). Papildus tam Flint pieprasīja poligrāfijas TiO2 alternatīvi piešķirt atbrīvojumu no antidempinga maksājumiem SMK 254. pantā paredzētās galapatēriņa procedūras ietvaros.

(33)

Turklāt Komisija neizskatīja vairāku personu iesniegtos ražojumu izslēgšanas pieprasījumus, jo šie pieprasījumi tika iesniegti pēc termiņa, kurā bija iesniedzami apgalvojumi par ražojuma tvērumu. Šie pieprasījumi attiecās uz pigmentiem (izņemot balto) paredzētu TiO2 bez pārklājuma un pārtikas kategorijas TiO2. Pēc apgalvojumu iesniegšanas termiņa beigām arī Eiropas Papīra rūpniecības konfederācija (“CEPI”) iesniedza pieprasījumu no ražojuma tvēruma izslēgt lamināta kategorijas TiO2. Bez tam pēc termiņa, kurā bija iesniedzami apgalvojumi par ražojuma tvērumu, AkzoNobel atbildēs uz anketas jautājumiem iesniedza pieprasījumu izslēgt TiO2, kas ražots hlorīda procesā.

(34)

Schulman Plastics apgalvoja, ka ražojuma tvērums būtu jāpaplašina, iekļaujot tajā Masterbatch White (“MW”), ko pašlaik klasificē ar Taric kodu 3206190090). MW ir koncentrēts tādu pamatelementu kā pigmentu, krāsvielu, krāsu nesēju, disperģētāju un piedevu maisījums. Tos iekapsulē termoreaktīvos sveķos, pēc tam atdzesē un sagriež granulās, ko izmanto plastmasas krāsošanai vai lai uzlabotu plastmasas īpašības. TiO2 ir svarīga MW baltā pigmenta sastāvdaļa, tā ir viela, kas ļauj MW krāsot plastmasu baltu. Schulman Plastics apgalvoja, ka tādējādi antidempinga maksājumu rezultātā TiO2 importēšanas izmaksu pieaugums Savienībā izraisīs Ķīnas TiO2 novirzīšanu MW ražošanai Ķīnā. Savukārt tādējādi Savienībā tiktu importēts/pārdots par dempinga cenām vēl vairāk lētāku MW apjomu no Ķīnas, padarot Savienības MW ražotājus nespējīgus reāli konkurēt.

(35)

Spriežot pēc izmeklēšanā savāktajiem pierādījumiem, kā arī paša Schulman Plastics sniegtā MW apraksta, Komisija norādīja, ka izmeklējamo ražojumu, kura definīcija dota paziņojumā par procedūras sākšanu un atkārtota iepriekš 21. apsvērumā, izmanto par izejvielu MW ražošanā, tādējādi MW ir izmeklējamā ražojuma lejupējais ražojums. To apstiprina arī fakts, ka Schulman Plastic iesniedza Komisijai atbildes uz jautājumiem, kas iekļauti lietotājiem paredzētajā anketā, kurā turklāt skaidri norādīts, ka izmeklējamais ražojums ir viena no galvenajām izejvielām, ko uzņēmums izmanto MW ražošanā.

(36)

Šā iemesla dēļ sūdzībā nevarēja būt arī pierādījumu, kas ļautu Komisijai novērtēt, vai ir norādes par dempingu un ar to saistītu kaitējumu, ko izraisījis Ķīnas izcelsmes MW imports, jo, lai noteiktu MW normālo vērtību, būtu vajadzīgas atsauces vērtības izejvielām, kas nav tās pašas, kuras izmanto izmeklējamajam ražojumam, kā tas pašlaik ir definēts. Tādējādi šīs izmeklēšanas tvērumu nevarēja paplašināt, tajā ietverot MW, un apgalvojumi par dempinga praksi un no tās izrietošo kaitējumu, kas nodarīts MW ražotājiem Savienībā, būtu jānosaka atsevišķā antidempinga izmeklēšanā.

(37)

Tāpēc Komisija noraidīja pieprasījumu paplašināt šīs izmeklēšanas tvērumu, iekļaujot tajā MW.

(38)

AkzoNobel apgalvoja, ka RKN struktūra, ko Komisija izveidoja šīs izmeklēšanas vajadzībām, būtu jāpaplašina ar papildu lauku, kas ļautu ņemt vērā virsmas apstrādi, kas veikta dažādu veidu TiO2, jo: i) lielākajai daļai komerciāli pieejamā TiO2 veidu ir veikta zināma veida virsmas apstrāde, ii) šāda virsmas apstrāde ietekmē TiO2 veiktspēju dažādos pielietojumos un iii) virsmas apstrāde tiek norādīta ražotāju datu lapās par to ražotajiem un pārdotajiem TiO2 veidiem. Turklāt AkzoNobel apgalvoja, ka RKN lauks “TiO2 saturs pēc masas” nav pietiekami detalizēts, lai atspoguļotu tirgus realitāti. Konkrētāk, AkzoNobel ierosināja, ka RKN sadaļa, kas aptver TiO2 saturu pēc masas diapazonā no 80 % līdz 98,5 % (neieskaitot), būtu jāsadala šādās trijās papildu sadaļās: 80 % līdz 90 % (neieskaitot), 90 % līdz 95 % (neieskaitot) un 95 % līdz 98,5 % (neieskaitot).

(39)

Sūdzības iesniedzējs iebilda pret šiem apgalvojumiem, jo virsmas apstrāde esot minimāla izgatavošanas izmaksu daļa un tāpēc neesot jāatspoguļo RKN struktūrā. Sūdzības iesniedzējs norādīja arī, ka pašreizējās “TiO2 saturs pēc masas” kategorijas esot pietiekami detalizētas, lai atspoguļotu tirgus realitāti un nodrošinātu “līdzīgu ražojumu” salīdzinājumu, savukārt divu papildu sadaļu pievienošana šim laukam tikai nevajadzīgi sarežģītu izmeklēšanu.

(40)

AkzoNobel atbildēja uz iepriekš minētajām sūdzības iesniedzēja piezīmēm. AkzoNobel apgalvoja, ka RKN struktūra ir veidota ne tikai tam, lai taisnīgi salīdzinātu dažādu TiO2 veidu ražošanas izmaksas, bet arī taisnīgi salīdzinātu pārdošanas cenas, tātad dažādiem virsmas pārklājuma veidiem būs ietekme uz pārdošanas cenu, jo pārklājums ietekmē to, kādam pielietojumam tiks izmantots konkrēta veida TiO2. Turklāt, izskatījis datu lapas par TiO2 veidiem no Savienības ražotāja Kronos portfeļa, AkzoNobel parādīja, kā, pievienojot vēl divus RKN laukā “TiO2 saturs pēc masas”, Kronos ražotie TiO2 veidi tiktu sadalīti vienmērīgāk pa atšķirīgiem RKN, un apgalvoja, ka šāds detalizētāks RKN sniegtu vairāk noderīgas informācijas.

(41)

Izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka lielākajai daļai TiO2 veidu, ko laiž tirgū gan Savienības ražotāji, gan ražotāji eksportētāji, tiek veikta virsmas apstrāde. Šāda virsmas apstrāde notiek, izmantojot dažādas vienas vai vairāku ķīmisko vielu kombinācijas, kas ir būtiskas ražojuma veiktspējai dažādos pielietojumos, un tādējādi tā tiek norādīta ražotāju datu lapās un/vai tirdzniecības brošūrās.

(42)

Šajā sakarā Komisija atgādina, ka RKN mērķis ir nodrošināt taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, kas paredzēts pamatregulas 2. panta 10. punktā. Tomēr Komisijai netika sniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka pastāv atbilstība starp konkrētām ķīmiskām vielām pārklājumā un ražotāju eksportētāju cenām.

(43)

Turklāt neviens no ražotājiem eksportētājiem, kas piedalījās šajā izmeklēšanā, neiebilda pret ierosināto RKN struktūru, pamatojoties uz to, ka tās dēļ cenu salīdzinājums būtu netaisnīgs.

(44)

Tādējādi Komisija nekonstatēja iemeslu grozīt RKN struktūru, lai atspoguļotu šos faktorus, un noraidīja AkzoNobel pieprasījumu.

(45)

Kā jau ir skaidrots iepriekš 27. līdz 33. apsvērumā, vairākas personas iesniedza ražojumu izslēgšanas pieprasījumus. Lai novērtētu ražojumu izslēgšanas pieprasījumus, Komisija pārbaudīja i) šo ražojuma veidu fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, ii) to galapatēriņu un savstarpējo aizstājamību, iii) galaklientu uztveri, iv) maksājumu ietekmi uz lietotāju, v) alternatīvus piegādes avotus un vi) atbrīvojuma ietekmi uz maksājumiem.

(46)

Felix un Munksjö kopīgi pieprasīja lamināta kategorijas TiO2 izslēgt no ražojuma tvēruma (vai alternatīvi galapatēriņa procedūras ietvaros piešķirt tam atbrīvojumu no nodokļa saskaņā ar SMK 254. pantu), apgalvodami, ka tas ir īpašs TiO2 veids, ko izmanto tikai laminātpapīra ražošanā. Arī CEPI2024. gada 21. janvārī iesniegtajā informācijā neatkarīgi pieprasīja izslēgt no ražojuma tvēruma lamināta kategorijas TiO2. Kā skaidrots 33. apsvērumā, CEPI pieprasījumu iesniedza pēc 2023. gada 23. novembra – termiņa, kurā bija iesniedzami apgalvojumi par ražojuma tvērumu. Tādējādi analīze šajā iedaļā ir balstīta tikai uz Felix un Munksjö sniegto informāciju.

(47)

Sūdzības iesniedzējs par šo pieprasījumu 2024. gada 2. maijā iesniedza papildu piezīmes, uz kurām Felix un Munksjö atbildēja ar 2024. gada 22. maijā iesniegto informāciju. Tā kā sūdzības iesniedzējs piezīmes iesniedza pēc 2024. gada 29. janvāra – termiņa, kurā iesniedzamas piezīmes par citu ieinteresēto personu sniegto informāciju, šīs papildu piezīmes netika ņemtas vērā. Felix un Munksjö2024. gada 30. maijā iesniedza arī jaunu faktu informāciju. Tā kā izmeklēšana jau bija vēlīnā posmā, šo informāciju nevarēja ņemt vērā pagaidu konstatējumos.

(48)

Laminātpapīrs (dēvēts arī par décor papīru) ir speciāls papīrs, ko izmanto dažādu veidu mēbeļu virsmām un citiem plaša klāsta dekoratīviem pielietojumiem. Abi lietotāji apgalvoja, ka TiO2, ko izmanto minētā papīra krāsošanai, ir īpaša veida TiO2, kas nav piemērots citiem pielietojumiem, jo tam ir jābūt pārklātam ar biezu pārklājumu, kas satur fosforu. Šis īpašais pārklājums ļauj TiO2 pienācīgi uzsūkties papīra šķiedrās un piešķir tam lielāku gaismizturību, tādējādi novēršot to, ka TiO2 molekulas (un tādējādi arī galaprodukts) kļūst pelēcīgas, kas citādi notiktu, jo TiO2 molekulas melamīna sveķos tiek izolētas no gaisa.

(49)

Abi lietotāji norādīja uz Komisijas 2018. gada 4. jūlija lēmumu apvienošanās lietā Tronox/Cristal (6), kurā Komisija secināja, ka papīrlaminātam izmantojamais titāna dioksīda pigments un citiem galapielietojumiem izmantojamais pigments pieprasījuma pusē ierobežotā mērā ir savstarpēji aizstājami.

(50)

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka, salīdzinājumā ar citu veidu TiO2 (piemēram, plastmasai vai pārklājuma pielietojumiem paredzēto), lamināta kategorijas titāna dioksīdam paredzētā virsmas pārklājuma uzklāšana neietekmē ne TiO2 daļiņu masu, ne to virsmas izmēru un ka vispār pārklājums nav būtisks izgatavošanas izmaksu komponents. Turklāt sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka virsmas apstrādē plaši izmantotās triju veidu ķīmiskās vielas plaši izmanto visi TiO2 ražotāji vairāku TiO2 ražojuma veidu sastāvā (arī krāsām, pārklājumiem, plastmasai un citiem lietojumiem), tātad neviena no šīm ķīmiskajām vielām nav tāda, ko izmanto vienīgi lamināta kategorijas ražojuma veidiem.

(51)

Novērtējot iepriekš 45. apsvērumā minētos kritērijus, Komisija secināja, ka lamināta kategorijas TiO2 fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības ir tādas pašas, kādas ir citu veidu TiO2. Gan lamināta kategorijas TiO2, gan dažu citu veidu TiO2 pārklājumā ir fosfors, taču lamināta klases titāna dioksīdā fosfora saturs ir lielāks. Komisija arī secināja, ka pārklājuma īpatnību dēļ lamināta kategorijas TiO2 ir derīgs laminātpapīra ražošanai, jo šāds īpašs pārklājums pasargā laminātpapīru no tā, ka saules gaismas iedarbībā tas kļūst pelēcīgs. Tomēr Komisija konstatēja, ka vairāki ražotāji eksportētāji reklamē šāda veida TiO2 izmantošanu arī PVC un lielas izturības plastmasā, tātad to var izmantot arī citiem pielietojumiem un citiem galalietojumiem.

(52)

TiO2 veido aptuveni [25–35] % no šo lietotāju kopējām ražošanas izmaksām, un [10–40] % no TiO2 tie iegūst Ķīnā. Abi lietotāji apgalvoja un viens no lietotājiem sniedza apstiprinošus pierādījumus, ka Savienības TiO2 ražotāji tiem varētu piedāvāt tikai ierobežotus TiO2 daudzumus, ar ko nepietiktu, lai apmierinātu viņu kopējo pieprasījumu.

(53)

Izanalizējusi abu lietotāju un sūdzības iesniedzēja iesniegtos pierādījumus un piezīmes, Komisija vispirms konstatēja, ka nav pamata izslēgt no ražojuma tvēruma lamināta kategorijas TiO2, jo tam ir tādas pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kādas ir citiem TiO2 veidiem, un principā to var izmantot citiem nolūkiem. Komisija arī uzskatīja, ka nav pamata piešķirt atbrīvojumu galapatēriņa procedūras ietvaros, jo pat tad, ja TiO2 importa no Ķīnas nebūtu nemaz, visa informācija, kas šajā posmā ir Komisijas rīcībā, liecina, ka laminātpapīra ražotājiem būtu pieejami pietiekami alternatīvi piegādes avoti gan Savienībā, gan no citiem trešo valstu tirgiem, piemēram, no Meksikas.

(54)

Viens lietotājs, proti, Treibacher, pieprasīja izslēgt no ražojuma tvēruma TiO2 ar tīrības pakāpi 99,9 % vai augstāku, jo šis TiO2 ir pieejams tikai Ķīnā un tiek izmantots tikai īpašiem nišas pielietojumiem. Tomēr šis lietotājs neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un nesniedza pierādījumus, kas liecinātu, ka ir izpildīti iepriekš 45. apsvērumā minētie kritēriji. Tāpēc Komisija nevarēja novērtēt atbilstību ražojuma izslēgšanas kritērijiem un tādējādi noraidīja šo pieprasījumu.

(55)

Divi lietotāji – Sun Chemical un Flint – pieprasīja no ražojuma tvēruma izslēgt poligrāfijas TiO2. Sun Chemicals iesniedza informāciju pēc termiņa, kurā iesniedzami apgalvojumi par ražojuma tvērumu, un nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, savukārt Flint iesniedza informāciju noteiktajā termiņā un sniedza arī atbildes uz anketas jautājumiem, ko Komisija varēja pārbaudīt. Tādējādi tālāk izklāstītā analīze ir balstīta tikai uz Flint sniegto informāciju.

(56)

Flint apgalvoja, ka tā izmantotais TiO2 veids ir ļoti augstas nišas kategorijas ražojums, kuru izmanto tikai iespiedkrāsās poligrāfijas nozarē un kura ražošana ietver īpašu ražošanas procesu un īpašu zinātību.

(57)

Komisija konstatēja, ka poligrāfijas TiO2 ir ar tādām pašām fizikālajām, ķīmiskajām un tehniskajām pamatīpašībām, kādas piemīt citiem TiO2 veidiem, jo tas ir rutila standartprodukts ar pārklājumu un satur ķīmiskās vielas, kuras satur daudzu citu veidu TiO2. Poligrāfijas TiO2 ķīmiskais sastāvs gan var nebūt citāds, tomēr Komisija konstatēja, ka tā ražošanai tiešām vajadzīga īpaša zinātība, kura ir tikai ierobežotam skaitam ražotāju Savienībā un Ķīnā. Flint ierobežotā mērā pirka arī citus TiO2 veidus ar poligrāfijas iespiedkrāsām nesaistītām vajadzībām.

(58)

Principā iespiedkrāsu ražošanai varētu izmantot citu veidu TiO2, tomēr iegūtā ražojuma veiktspēja būtu daudz sliktāka. Flint savu iespiedkrāsu sastāvam ir izmēģinājis dažādu veidu TiO2 no dažādiem ražotājiem, bet uzņēmums sniedza pierādījumus, kas liecina, ka kopumā ar šiem veidiem nav gūstama pienācīga līmeņa kvalitāte. Tādējādi Komisija secināja, ka poligrāfijas iespiedkrāsu ražotājiem patiešām ir ierobežotas iespējas pārslēgties uz citiem piegādātājiem, un to apstiprina arī apvienošanās lieta Hutsman/Rockwoods (7), un poligrāfijas TiO2 veiktspēja galaproduktos ietekmētu klientu uztveri. Tomēr netika parādīts, ka Savienības ražošanas nozare nespētu apgādāt poligrāfijas nozari ar pietiekamiem daudzumiem.

(59)

Lai gan poligrāfijas iespiedkrāsu TiO2 nav pilnībā aizstājams ar citu veidu TiO2, tam tomēr ir tādas pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības. Tādējādi Komisija secināja, ka nav iemesla ražojumu izslēgt.

(60)

Turklāt, tā kā netika parādīts, ka poligrāfijas TiO2 piemīt īpašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības salīdzinājumā ar citu veidu TiO2 vai precīzi noteikts galalietojums, jo Flint ražojumiem ir daudzveidīga receptūra, tad Komisija šajā posmā secināja, ka muitas dienestiem nebūtu iespējams pārbaudīt, vai iespiedkrāsu ražošanā tiešām izmantots poligrāfijas TiO2, jo īpaši tāpēc, ka Flint pērk arī citu veidu TiO2 citiem nolūkiem. Visbeidzot, lietotājs nevarēja skaidri parādīt, ka maksājumi būtiski negatīvi ietekmētu tā rentabilitāti. Tāpēc Komisija noraidīja atbrīvojuma piešķiršanu galapatēriņa procedūras ietvaros.

(61)

Sun Chemical2023. gada 18. decembrī iesniegtajā informācijā pieprasīja, lai Komisija no ražojuma tvēruma izslēgtu ne tikai poligrāfijas TiO2, kā minēts iepriekš 55. apsvērumā, bet arī TiO2 bez pārklājuma (t. i., TiO2 bez virsmas apstrādes). Sun Chemical apgalvoja, ka tas lielā mērā ir nišas tirgus un ražojumi, kas izgatavoti no šāda TiO2 bez pārklājuma, konkurē tirgos ārpus Savienības, tādējādi antidempinga maksājumi padarītu to eksportu konkurētnespējīgu. Komisijas dienesti rīkoja arī uzklausīšanu ar Sun Chemical, un tajā uzņēmums izvērsti skaidroja savu pieprasījumu.

(62)

Pieprasījums tika saņemts pēc 2023. gada 23. novembra – termiņa, kurā bija iesniedzami apgalvojumi par ražojuma tvērumu. Komisija norādīja, ka piezīmes par ražojuma tvērumu būtu bijis jāiesniedz izmeklēšanas sākumposmā, lai pietiktu laika novērtēt to pamatotību un dot iespēju citām ieinteresētajām personām uz tām reaģēt. Turklāt Sun Chemical nesniedza Komisijai atbildes uz anketas jautājumiem. Tādējādi, pat ja pieprasījums būtu iesniegts laikus, Komisija nevarēja pienācīgi pārbaudīt, vai ir izpildīti iepriekš 45. apsvērumā minētie kritēriji. Tāpēc Komisija neizskatīja šo pieprasījumu.

(63)

CEPI papildus iepriekš 46. apsvērumā minētajam lamināta kategorijas TiO2 izslēgšanas pieprasījumam 2024. gada 21. janvārī iesniegtajā informācijā pieprasīja, lai Komisija no ražojuma tvēruma izslēgtu pārtikas kategorijas TiO2. CEPI apgalvoja, ka šā veida TiO2 ir īpašs, jo atbilst piedevai E-171 noteiktajām prasībām un tam ir izvirzīti galēji zemi smago metālu sliekšņi, tāpēc ražošana ir ļoti dārga.

(64)

Tomēr šis pieprasījums tika iesniegts ilgi pēc 2023. gada 23. novembra – termiņa, kurā bija iesniedzami apgalvojumi par ražojuma tvērumu, tāpēc Komisija pieprasījumu neizskatīja. Kā norādīts 62. apsvērumā, piezīmes par ražojuma tvērumu jāiesniedz izmeklēšanas sākumposmā, ievērojot šo piezīmju sniegšanai noteikto termiņu, lai pietiktu laika novērtēt to pamatotību un dot iespēju citām ieinteresētajām personām uz tām reaģēt.

(65)

AkzoNobel iesniedza pieprasījumu no izmeklēšanas tvēruma izslēgt TiO2, kas ražots hlorīda procesā, jo hlorīda procesā ražotais TiO2 un sulfāta procesā ražotais TiO2 nav aizstājami krāsu un pārklājumu nozarē. AkzoNobel apgalvoja arī, ka TiO2 ražošanā Ķīnā lielākoties izmanto sulfāta procesu, savukārt Savienības tirgū galvenokārt patērē hlorīda procesā ražoto TiO2. Šo pašu iemeslu dēļ AkzoNobel pieprasīja, lai Komisija, ja tā nepieņemtu šo izslēgšanas pieprasījumu, veiktu vismaz atsevišķu kaitējuma un cēloņsakarības analīzi attiecībā uz hlorīda procesā un sulfāta procesā ražoto TiO2.

(66)

Komisija norādīja, ka AkzoNobel ražojuma izslēgšanas pieprasījumu iesniedza atbildēs uz anketas jautājumiem 2023. gada 20. decembrī, proti, pēc 2023. gada 23. novembra – termiņa, kurā bija iesniedzami apgalvojumi par ražojuma tvērumu. Tāpēc pieprasījums netika izskatīts. Kā norādīts 62. apsvērumā, piezīmes par ražojuma tvērumu jāiesniedz izmeklēšanas sākumposmā, ievērojot šo piezīmju sniegšanai noteikto termiņu, lai pietiktu laika novērtēt to pamatotību un dot iespēju citām ieinteresētajām personām uz tām reaģēt.

(67)

Attiecībā uz pieprasījumu veikt atsevišķu kaitējuma un cēloņsakarības analīzi atkarībā no ražošanas procesa Komisija norādīja, ka, pirmkārt, izmeklēšana ir parādījusi, ka daudzi lietotāji, tostarp krāsu un pārklājumu izgatavotāji, pērk TiO2, kas ražots ar abām metodēm.

(68)

Otrkārt, Komisija ir konstatējusi, ka viena trešdaļa no izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju kopējā pārdošanas apjoma Savienībā ir TiO2, kas ražots hlorīda procesā.

(69)

Turklāt tas vien, ka Ķīnas ražotāji pašlaik ražo vairāk TiO2, izmantojot sulfāta procesu, nenozīmē, ka tas tā paliks arī turpmāk. Faktiski izmeklēšana parādīja, ka Ķīnas ražošanas nozare ir apņēmusies TiO2 ražošanā paātrināt pāreju no sulfāta procesa uz hlorīda procesu.

(70)

Treškārt, Komisija nevarēja konstatēt, ka starp ražojumiem, kas iegūti abos ražošanas procesos, būtu bijušas tādas fizikālo, ķīmisko vai tehnisko īpašību atšķirības, kas pamatotu viena ražošanas procesa izslēgšanu. Galu galā abos ražošanas procesos var iegūt anatāza TiO2, ko citas ieinteresētās personas gandrīz vienprātīgi šķir no rutila TiO2, jo tiem ir dažāda kristālstruktūra – un tā ir galvenā atšķirība starp šiem TiO2 veidiem.

(71)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, Komisija noraidīja AkzoNobel pieprasījumu.

(72)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka attiecībā uz ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu attiecībā uz šīs valsts ražotājiem eksportētājiem.

(73)

Tādējādi, lai vāktu datus, kas nepieciešami iespējamai pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanai, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par TiO2 ražošanā izmantotajiem izejresursiem. Attiecīgo informāciju sniedza divdesmit pieci ražotāji eksportētāji.

(74)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu Ķīnas valdībai. No Ķīnas valdības netika saņemta atbilde. Pēc tam Komisija informēja Ķīnas valdību, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai Ķīnas Tautas Republikā pastāv nozīmīgi kropļojumi. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato. attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Piezīmes netika saņemtas.

(75)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, tai, iespējams, būs jāizvēlas attiecīga reprezentatīvā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(76)

Komisija 2024. gada 26. martā ar paziņojumu (“pirmais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, ko izmanto TiO2 ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija noteica iespējamās reprezentatīvās valstis, proti, Brazīliju, Malaiziju, Meksiku un Krievijas Federāciju. Komisija saņēma piezīmes par pirmo paziņojumu no ražotāja eksportētāja LB grupa, sūdzības iesniedzēja un lietotāja AkzoNobel.

(77)

Komisija 2024. gada 16. aprīlī ar otro paziņojumu (“otrais paziņojums”) atbildēja uz piezīmēm, ko saņēma par pirmo paziņojumu, un informēja ieinteresētās personas, kurus attiecīgos avotus plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai un ka reprezentatīvā valsts ir Brazīlija. Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA izmaksas”) un peļņu, pamatojoties uz pieejamo informāciju par uzņēmumu Tronox Pigmentos do Brasil S.A. (“Tronox Brazil”) – TiO2 ražotāju reprezentatīvajā valstī.

(78)

Komisija saņēma piezīmes par otro paziņojumu no AkzoNobel, kā arī no sūdzības iesniedzēja. Minētās piezīmes ir aplūkotas 3.4. iedaļas apakšiedaļā ar attiecīgu nosaukumu.

(79)

Pabeigusi saņemto piezīmju un informācijas analīzi, Komisija secināja, ka Brazīlija ir attiecīga reprezentatīvā valsts, kuru var izmantot par neizkropļotu cenu un izmaksu avotu normālās vērtības noteikšanai. Iemesli, kas pamato šo izvēli, ir sīkāk aprakstīti 3.3. iedaļā.

(80)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir teikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(81)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka tad, ja “tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības”, un ka tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas”, tālāk “PVA izmaksas”).

(82)

Kā sīkāk skaidrots tālāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā Ķīnas valdības un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(83)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir teikts, ka “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā, inter alia, iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

(84)

Tā kā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā minētais saraksts nav kumulatīvs, nozīmīgu kropļojumu konstatēšanai nav jānorāda visi faktori. Turklāt, lai parādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktu apstākļus.

(85)

Tomēr secinājumi par nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, īpaši tad, ja saskaņā ar eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi paredz, ka valdībai ir ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē.

(86)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir teikts, ka tad, “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”.

(87)

Saskaņā ar minēto noteikumu Komisija publicēja ziņojumu par Ķīnu (“Ziņojums”) (8), kurā ietverti pierādījumi par būtisku valdības iejaukšanos daudzos ekonomikas līmeņos, to skaitā par konkrētiem daudzu būtisku ražošanas faktoru kropļojumiem (piemēram, ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku saistītiem kropļojumiem), kā arī atsevišķās nozarēs (to skaitā ķīmisko vielu nozarē). Izmeklēšanas sākumā ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot izmeklēšanas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos. Procedūras sākšanas posmā Ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas lietas materiālos. Sūdzībā bija ietverti arī daži attiecīgi pierādījumi, kas papildina Ziņojumu.

(88)

Konkrētāk, sūdzības iesniedzējs bija izmantojis Ziņojumā ietvertos pierādījumus, lai uzsvērtu nozīmīgu sistēmisku kropļojumu pastāvēšanu ĶTR ekonomikā, kas ir “sociālistiskā tirgus ekonomika”, kurā Ķīnas Komunistiskā partija (“ĶKP”) dod norādes gan publiskajam, gan privātajam sektoram.

(89)

Sūdzības iesniedzējs atgādināja, ka Ziņojumā ir minēti faktori, kas liecina, ka titāna nozarē Ķīnā ir nozīmīgi kropļojumi. Ņemot vērā, ka daudzi TiO2 ražotāji darbojas arī tāda metāla kā titāna nozarē, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka TiO2 sektoru Ķīnā ietekmē nozīmīgi kropļojumi tikpat lielā mērā kā titāna sektoru.

(90)

Turklāt sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Ķīnas valsts ekonomiskās un sociālās attīstības 14. piecgades plānā (“14. piecgades plāns”) saglabāti un nostiprināti iepriekš minētie nozīmīgie kropļojumi, integrējot iepriekšējo, proti, 13. piecgades, plānu un izvirzot šādas prioritātes, kas skaidrotas 2024. gada Šanhajas starptautiskās titāna dioksīda izstādes tīmekļa vietnē:

(91)

Turklāt sūdzībā ir norādīti šādi faktori, kas liecina, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(92)

Pirmkārt, attiecīgā ražojuma tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder valsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes. Kā liecina Ziņojums, Ķīnā izejvielu ražošanas nozarēs lielākoties darbojas valsts īpašumā esoši uzņēmumi (“VU”).

(93)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Ķīnas valdībai pieder ievērojama daļa galveno attiecīgā ražojuma izgatavotāju, ražotāju un pārdevēju, tostarp šādi uzņēmumi un grupas uzņēmumi:

(94)

Tāpēc sūdzības iesniedzējs norāda, ka Ķīnas valdība kontrolē un koordinē TiO2 ražošanā iesaistīto uzņēmumu tirdzniecības stratēģiju.

(95)

Otrkārt, valsts klātbūtne TiO2 uzņēmumos ļauj valstij arī iejaukties cenās un/vai izmaksās.

(96)

Sūdzības iesniedzējs, piemēram, ir novērojis, ka valsts klātbūtne uzņēmumos attiecas ne tikai uz VU, bet arī uz privātiem uzņēmumiem. Ziņojumā, kā arī vairākās iepriekšējās izmeklēšanās Komisija ir konstatējusi, ka ĶKP izdara spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, “lai tie priekšplānā izvirzītu patriotismu un ievērotu partijas disciplīnu” visās Ķīnas ekonomikas nozarēs. ĶTR Uzņēmējdarbības likuma 19. pantā patiešām ir noteikts, ka katrā uzņēmumā ir partijas pirmorganizācija.

(97)

Attiecīgā ražojuma nozarē vadošos amatus regulāri ieņem ĶKP biedri. Piemēram, LB grupas valdes sekretārs ir ĶKP biedrs, savukārt attiecīgi GPRO grupas (kas ir Ķīnas TiO2 ražotāja Nanjing Titanium White Chemical Co., Ltd mātesuzņēmums), Bluestar un Lubei grupas valdes priekšsēdētāji ieņem arī sekretāra amatu savās attiecīgajās partijas komitejās, bez tam pēdējās minētās grupas priekšsēdētājs ir arī Ķīnas Nacionālā kongresa pārstāvis.

(98)

Turklāt GPRO priekšsēdētājs ir paziņojis, ka “Ķīnas Komunistiskā partija ir liela, slavena un pareiza marksistiska partija. Partijas vadošās lomas ievērošana un partijas veidošanas stiprināšana ir uzņēmuma attīstības pamatgarantija, kas ļaus vienmēr doties pareizā virzienā un gūt nozīmīgus sasniegumus”, savukārt Lubei grupas priekšsēdētājs vadīja sanāksmi, kuras uzdevums bija “nest tālāk un studēt ģenerālsekretāra Sji Dzjiņpina svarīgās runas garu un valdības darba ziņojuma galveno saturu, uzsverot, ka jau tuvākajā laikā jāpanāk, lai domas un rīcība atbilstu šai runai”.

(99)

Treškārt Ķīnas valdība realizē diskriminējošu valsts politiku vai pasākumus, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus.

(100)

Sūdzības iesniedzējs atgādināja Komisijas iepriekšējās antidempinga izmeklēšanās gūtos pierādījumus, kas liecina, ka “kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek virzīti tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem”.

(101)

Turklāt sūdzības iesniedzējs ir norādījis, ka Ķīnas valdība gan 13., gan 14. piecgades plānā TiO2 ražošanas nozari ir atzinusi par stratēģisku nozari (sk. 90. apsvērumu).

(102)

Bez tam sūdzības iesniedzējs uzsvēris, ka Ķīna de facto piemēro eksporta ierobežojumus ar titānu saistītiem ražojumiem. Ķīnas Tautas Republikā ir izveidots Eksporta licencēšanai pakļauto preču katalogs, kas tiek regulāri atjaunināts ar Tirdzniecības ministrijas un Galvenās muitas administrācijas paziņojumiem. Lai eksportētu katalogā uzskaitītās preces, eksportētājiem jāsaņem eksporta licence no Tirdzniecības ministrijas vai pilnvarotā vietējā departamenta (10).

(103)

Šajā ziņā Tirdzniecības ministrija var ierobežot vai aizliegt preču eksportu, ja tas ir nepieciešams valsts drošības, sociālā sabiedriskā labuma vai sabiedrības morāles uzturēšanai, ja apgāde ar attiecīgajām precēm nav pietiekama vai tām piemēro faktisku aizsardzību, ja galamērķa valstij vai reģionam ir ierobežota tirgus ietilpība vai jebkuros citos apstākļos, uz kuriem attiecas kāds starptautisks līgums, ko Ķīna ir noslēgusi.

(104)

Tāpēc sūdzības iesniedzējs norādījis, ka šī eksporta licenču sistēma var radīt eksporta ierobežojumus, lai nodrošinātu, ka Ķīnas iekšzemes ražošanas nozare var gūt labumu no preferenciālas un lētas piekļuves ar titānu saistītiem ražojumiem. Attiecīgi Ķīnas valdība turpina īstenot politiku, kas tirgus dalībniekiem ir jāievēro, un tādējādi tā traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(105)

Ceturtkārt, attiecīgā ražojuma nozari skar kropļojumi, ko rada Ķīnas bankrota, uzņēmējdarbības un īpašuma noteikumu diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde.

(106)

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šādi kropļojumi attiecas uz visām nozarēm: Ķīnas valdībai ir svarīga loma maksātnespējas procedūrās, un bieži vien, izmantojot dažādus līdzekļus, tā panāk tiešu ietekmi uz iznākumu. Piemēram, lai tiesas varētu lemt par to, vai praksē pieņemt vai noraidīt biržā kotēto uzņēmumu pieteikumus, ir jāsaņem iepriekšējs apstiprinājums no Ķīnas valdības.

(107)

Daudziem maksātnespējīgiem uzņēmumiem ir pārstrukturēšanas plāni, un tie reti tiek svītroti no biržas saraksta. Tas nozīmē, ka VU saņem de facto valdības garantijas. Tā kā nav normālu tirgus mehānismu, piemēram, efektīvu un pārredzamu bankrota procedūru, Ķīnas finanšu sistēma joprojām ir ļoti izkropļota.

(108)

Tiešām iepriekšējā izmeklēšanā, kas attiecās uz tērauda riteņiem (11), Komisija konstatējusi, ka “Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā prasījumu un parādu pilnīga segšana un kreditoru un debitoru likumīgo tiesību un interešu aizsardzība”.

(109)

Iepriekš minētajā izmeklēšanā tika konstatēti arī ar Ķīnas īpašuma tiesībām saistīti kropļojumi, jo noteikumi par zemes nodrošināšanu un iegādi ĶTR bieži vien ir neskaidri un nepārredzami un iestādes bieži nosaka cenas, pamatojoties uz ārpustirgus apsvērumiem.

(110)

Tā kā bankrota, uzņēmējdarbības un īpašuma tiesības Ķīnā tiek piemērotas visās nozarēs, tad nav pieejami pierādījumi, kas liecinātu, ka Ķīnas TiO2 nozarē minētie tiesību akti nebūtu piemērojami.

(111)

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka TiO2 nozarē pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē. Tāpēc nav pareizi izmantot neuzticamās iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā, un normālā vērtība tiek noteikta, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības.

(112)

Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem. Pierādījumi lietas materiālos ietvēra pierādījumus, kas ietverti Ziņojumā, kā arī tā atjauninātajā versijā (“atjauninātais Ziņojums”) (12), kura balstās uz publiski pieejamiem avotiem.

(113)

Šī analīze aptvēra pārbaudi par būtisku valdības iejaukšanos Ķīnas ekonomikā kopumā, kā arī konkrēto tirgus situāciju attiecīgajā nozarē, kas ietver attiecīgo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnā.

(114)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka Ķīnas ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums” (13).

(115)

Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota nodrošināt tās “nostiprināšanu un izaugsmi” (14). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet arī tieši pilnvaro šādi iejaukties. Priekšstats par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips.

(116)

Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un uztic valstij atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (15).

(117)

Turklāt saskaņā ar attiecīgajiem Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās ĶKP vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma.

(118)

Pēc tam kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā.

(119)

Minētajā noteikumā aiz jau esošā pirmā teikuma – “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma” – tika iekļauts šāds jauns otrais teikums: “Noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma” (16). Tas ilustrē neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār Ķīnas ekonomikas sistēmu.

(120)

Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdība īsteno vispārēju makroekonomisko kontroli, kuras satvarā darbojas brīvā tirgus spēki.

(121)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku (17). Ķīnas iestāžu izmantotie iejaukšanās ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi un ietver rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni.

(122)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Minēto plānu kopums aptver plašu un sarežģītu sektoru un pārnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus.

(123)

Provinču līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts plānos izvirzīti plašāki mērķrādītāji. Turklāt plānos ir precizēti līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgās nozares/sektorus, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Atsevišķos plānos joprojām ir skaidri formulēti mērķrādītāji attiecībā uz izlaidi.

(124)

Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķi rūpniecības sektori un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.).

(125)

Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir faktiski jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (18).

(126)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī Ķīnas finanšu sistēmā dominē valsts īpašumā esošas komercbankas un valsts bankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (19).

(127)

Tas pats attiecas uz pārējiem Ķīnas finanšu sistēmas komponentiem, tādiem kā kapitāla vērtspapīru tirgi, obligāciju tirgi, privātā kapitāla tirgi, u. c. Arī minētās finanšu nozares daļas institucionāli un darbības ziņā ir veidotas nevis tā, lai panāktu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan tā, lai nodrošinātu kontroli un ļautu valstij un ĶKP iejaukties (20).

(128)

Treškārt, normatīvās vides līmenī valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumus regulāri izmanto, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu būtība nav definēta, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (21).

(129)

Līdzīgi ir ieguldījumu jomā, kur Ķīnas valdība saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi gan pār valsts, gan pār privāto ieguldījumu objektu un apjomu. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu tādu rūpniecības politikas mērķu atbalstam kā, piemēram, valsts kontroles saglabāšana nozīmīgajos sektoros vai iekšzemes rūpniecības stiprināšana (22).

(130)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz noteiktām pamataksiomām, kuras paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (23).

(131)

Ķīnas ekonomikā būtiskākā daļa ir uzņēmumi, kuri ir valsts īpašumā, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem sniedz norādes.

(132)

Attiecīgā ražojuma nozari apkalpo gan VU, gan privāti uzņēmumi.

(133)

Piemēram, Pangang grupai piederīgais Pangang Group Vanadium and Titanium Resources, Ltd. (24) (“Pangang”) VU grupas Anshan Iron and Steel Group (“Ansteel”) (25) meitasuzņēmums ievērojamā mērā (vairāk nekā 54 %) ir valsts īpašumā (26). No otras puses, ar iepriekšējo nosaukumu Lomon Billions Group Co., Ltd. pazīstamā LB grupa (“LB grupa”) (27) ir privāts uzņēmums (28), savukārt CNNC Huan Yuan Titanium Dioxide Co., Ltd (29) (“CHTI CNNC”) ir privāts uzņēmums, bet tajā vēl aizvien nedaudz vairāk kā 7 % kapitāla daļu pieder ar valsti saistītiem īpašniekiem (30).

(134)

Turklāt iestādes mudina veidot klasterus naftas ķīmijas un ķīmijas nozarē jo īpaši tādēļ, lai izmantotu dažādu ķīmiskās ražošanas procesu savstarpējo atkarību. Izejvielu nozares attīstības 14. piecgades plānā patiešām prasīts “veikt pasākumus, ar kuriem panākt, lai vadošie uzņēmumi kļūtu lielāki un spēcīgāki. Vadoties pēc tirgus apstākļiem un ar valdības atbalstu mēs (..) palīdzēsim šādiem uzņēmumiem paātrināt pārreģionālu un jauktā īpašumā esošu uzņēmumu apvienošanos un reorganizāciju, lai ražošanas nozarē būtu lielāka koncentrācija un lai veicinātu starptautiskas operācijas. Tādās nozarēs kā naftas ķīmijas un ķīmijas nozarē (..) mēs stimulēsim vairākus uzņēmumus celmlaužus, kas, būdami paši konkurētspējīgākie, varētu uzņemties vadošo lomu rūpniecības ķēdes ekosistēmā (..)” (31).

(135)

To, ka valsts dod norādījumus, atspoguļo uzņēmumu rīcība, kas atklājas Pangang tīmekļa vietnē: “Nākotnē Pangang Vanadium and Titanium Co., Ltd. turpinās koncentrēties uz valsts stratēģijām un tirgus prasībām, pastāvīgi stiprinās savas neatkarīgās inovācijas spējas un paātrinās tāda jauna pasaules klases uzņēmuma izveidi, kuram ir “izcila profesionalitāte, inovācijas virzīta, racionāla pārvaldība un atpazīstamība”, kas kalpotu par pamatu Ķīnas vanādija un titāna nozarei un dotu lielāku ieguldījumu augstas kvalitātes attīstībā” (32).

(136)

Tomēr ĶKP iejaukšanās darbības lēmumu pieņemšanā ir kļuvusi par normu ne tikai VU, bet arī privātos uzņēmumos (33), un ĶKP uzņemas vadošo lomu gandrīz visos valsts ekonomikas aspektos. Patiešām, ņemot vērā to, cik lielā mērā Ķīnā ir augušas valsts un partijas struktūras, valsts ietekme, ko rada ĶKP struktūras uzņēmumos, faktiski izraisa to, ka ekonomikas dalībnieki ir valdības kontrolē un stratēģiskā uzraudzībā.

(137)

To, kā valdība kontrolē un uzrauga uzņēmumus, precīzi atspoguļo provinču līmenī vērojamais. Juņnaņā Čusjunas jaunu materiālu un progresīvas ražošanas attīstības 14. piecgades plāns (“Čusjunas 14. piecgades plāns”) aplūko un ietekmē attiecīgā ražojuma nozari, izvirzot šādus mērķus: “Pilnībā izmantot Čusjunas titāna resursu un titāna nozares priekšrocības, jo īpaši hidroenerģijas resursu priekšrocības, un turpināt titāna nozares mēroga palielināšanu, par galveno uzdevumu izvirzot rūpniecības ķēdes paplašināšanu un ražojumu pievienotās vērtības uzlabošanu. Paļaujoties uz lielo uzņēmumu, piemēram, Longbai and Kunming Iron and Steel, resursiem, tehnoloģiju un tirgus priekšrocībām, mēs paātrināsim Longbai grupas titāna ražošanas nozares izveidi un ar Yunnan Titanium Industry saistītus projektus, stiprināsim ieguldījumu veicināšanu, titāna ražošanas ķēdes attīstības labad ieviesīsim lejupējos uzņēmumus un koncentrēsimies uz titāna nozares veidošanu (..)” (34).

(138)

Čusjunas 14. piecgades plāns ir vēl detalizētāks, proti: “Izmantojot valsts iespēju veicināt hlorīda procesa izstrādi titāna dioksīda ieguvei, mēs koncentrēsimies uz atbalstu Longbai Lufeng Titanium Industry, lai tas varētu atjaunot un paplašināt titāna dioksīda ražošanas līniju, kurā izmanto hlorīda procesu, galu galā izveidojot hlorīda procesā iegūta titāna dioksīda ražošanas bāzi, kas gadā sasniegtu 300 000–400 000 t. Vienlaikus Longbai grupa pilnībā izmantos savas sēra un hlora savienošanas tehnoloģiju priekšrocības, paātrinās sulfāta procesā iegūta titāna dioksīda nozares strukturālos pielāgojumus un integrāciju, stiprinās sadarbību starp sulfāta procesā iegūta titāna dioksīda ražošanas uzņēmumiem un Longbai grupu, uzlabos resursu izmantošanu, eksportēs dzelzs sulfātu uz Dienvidaustrumu Āzijas valstīm, ieies Dienvidaustrumāzijas tirgū, mēs arī mudinām un atbalstām spēcīgu lejupējo iekšzemes un ārvalstu titāna dioksīda pārklājumu un plastmasas uzņēmumu attīstību Juņnaņā. Tā ir kļuvusi par nozīmīgāko hlorīda procesā iegūta titāna dioksīda ražošanas bāzi valstī un ieņem vadošo vietu Ķīnas titāna dioksīda ražošanas nozares attīstībā. Paātrināt titāna sūkļa izstrādi, koncentrēties uz Longbai grupas augstas klases rotora kategorijas titāna sūkļa projektu izveides veicināšanu, paātrināt pilnīga titāna sūkļa ražošanas tehnoloģijas procesa izstrādi un pārveidot un paplašināt esošo titāna sūkļa ražošanas līniju, kurā tiek izmantots šis process, galu galā panākot 100 000–300 000 t lielu ražošanas jaudu un kļūstot par pasaulē lielāko titāna sūkļa ražošanas bāzi. Aktīvi veicināt augstas klases smalkā titāna materiālu izstrādi” (35).

(139)

Arī attiecīgo nozares apvienību līmenī var novērot, kā valdība īsteno kontroli un stratēģisku uzraudzību (36).

(140)

Piemēram, Ķīnas Pārklājumu ražošanas nozares apvienības Titāna dioksīda nozares nodaļas (“TiO2. nodaļa”) statūtu 3. pantā norādīts: “Izveido Ķīnas Komunistiskās partijas organizāciju, veic partijas darbības un nodrošina nepieciešamos apstākļus partijas organizācijas darbībām. (..) “pieņem profesionālus norādījumus, pārraudzību un pārvaldību no struktūrām, kuras atbild par reģistrāciju un pārvaldību, struktūrām, kas atbild par partijas veidošanu, kā arī no attiecīgiem administratīviem departamentiem, kas atbild par nozares pārvaldību” (37). Turklāt 36. pantā ir noteikts, ka apvienības atbildīgajām personām ir jāatbilst tādiem nosacījumiem kā “ievēro Ķīnas Komunistiskās partijas vadošo lomu, atbalsta Ķīnai raksturīgo sociālismu, apņēmīgi īsteno partijas līniju, principus un politiku un darbojas ar labu politisko kvalitāti” (38).

(141)

TiO2 ražošanas filiāle ir gan LB grupai, gan CHTI CNNC – attiecīgi pirmajam un otrajam lielākajam ražotājam Ķīnā (39).

(142)

Tādējādi pat privātā īpašumā esošiem ražotājiem attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē ir liegts darboties tirgus apstākļos. Gan valsts, gan privātie uzņēmumi nozarē ir pakļauti stratēģiskai uzraudzībai un norādījumiem.

(143)

Papildus tam, ka Ķīnas valdība īsteno kontroli pār ekonomiku, izmantojot īpašumtiesības uz valstij piederošiem uzņēmumiem un citus instrumentus, Ķīnas valdība var iejaukties cenās un izmaksās, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos. Var uzskatīt, ka Ķīnas tiesību aktos paredzētās attiecīgo valsts iestāžu tiesības iecelt un atcelt no amata valstij piederošu uzņēmumu galveno vadību atspoguļo atbilstīgās īpašumtiesības (40), savukārt ĶKP pirmorganizācijas gan valstij piederošos, gan privātā īpašumā esošos uzņēmumos ir nozīmīgs kanāls, ar kura starpniecību valsts var iejaukties uzņēmējdarbības lēmumu pieņemšanā.

(144)

Saskaņā ar Ķīnas uzņēmumu tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (41)) un uzņēmums nodrošina partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus.

(145)

Izrādās, ka iepriekš šī prasība ne vienmēr ir tikusi ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP politiska principa veidā ir pastiprinājusi pretenzijas uz darījumdarbības lēmumu kontroli uzņēmumos (42), tostarp izdarot spiedienu uz privātiem uzņēmumiem, lai tie priekšplānā izvirzītu “patriotismu” un ievērotu partijas disciplīnu (43).

(146)

Tiek ziņots, ka jau 2017. gadā partijas pirmorganizācijas bija 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošajiem uzņēmumiem un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (44). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visās nozarēs, kas ietver attiecīgā ražojuma ražotājus un to izejresursu piegādātājus.

(147)

Turklāt 2020. gada 15. septembrī tika publicēts dokuments “ĶKP Centrālās komitejas Galvenā biroja pamatnostādnes par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu” (“Pamatnostādnes”) (45), kurā vēl vairāk paplašināta privātajos uzņēmumos izveidoto partijas komiteju loma.

(148)

Pamatnostādņu II.4. iedaļā ir teikts: “Mums jāceļ partijas kopējās spējas vadīt privātā sektora darbu vienotajā frontē un šajā jomā efektīvi jāveic aktīvāks darbs”; un III.6. iedaļā ir teikts: “Mums vēl aktīvāk jāīsteno partijas veidošanas pasākumi privātos uzņēmumos un jānodrošina, lai partijas pirmorganizācijas varētu efektīvi izpildīt savus uzdevumus kā partijas posteņi un partijas biedri varētu darboties kā līderi un pionieri.” Tādējādi Pamatnostādnēs ir uzsvērta ĶKP nozīme uzņēmumos un citās privātā sektora struktūrās un mēģināts šo nozīmi palielināt (46).

(149)

Izmeklēšana ir apstiprinājusi, ka TiO2 ražošanas nozarē bieži vien pārklājas vadības un ĶKP piederības / partijas funkcijas. Vairāki lielākās attiecīgā ražojuma ražotāja, proti, LB grupas, direktoru padomes un uzraudzības padomes locekļi ir ĶKP biedri un ieņem amatus partijas komitejas sekretariātā (47). Tas pats attiecas uz CHTI CNNC (48) un Pangang (49).

(150)

ĶKP iejaukšanās darījumdarbības lēmumos ir redzama LB grupas tīmekļa vietnē, kurā partijas loma grupā aprakstīta šādi: “Partijas veidošana rāda ceļu, un uzņēmumi ievēro nosprausto kursu. Pēdējos gados Lomon Billions Group Co., Ltd. partijas komiteja ir turpinājusi ieviest jauninājumus partijas veidošanas darba modelī, pastāvīgi uzlabojusi partijas veidošanas kultūras stāvokli un aktīvi pētījusi partijas veidošanas darba dziļo integrāciju uzņēmuma centrālajā darbā, stimulējot vitalitāti un radot stimulu uzņēmuma augstas kvalitātes attīstībai. Partijas komitejas sekretārs un Lomon Billions priekšsēdētājs XU Gang secināja: “Lomon Billions vienmēr ievēro partijas darba iestāžu nemainīgās organizācijas, publicitātes un disciplīnas pārbaudes modeli uzņēmumā. Partijas organizācija garantē partijas un valsts politikas un nozīmīgāko resursu izlietošanas uzraudzību. Uzņēmuma loma īstenošanā saglabājas nemainīga, princips, ka partija pārvalda kadrus un talantus, saglabājas nemainīga, un prakse “veidot nodaļas, kur vien ir partijas biedri”, saglabājas nemainīga, tā ka partijas struktūra uzņēmumā vienmēr uztur lielu cīņas sparu. (..) Lomon Billions partijas komiteja ir atklājusi labo praksi dziļi integrēt partijas veidošanu privāta uzņēmuma centrālajā darbā: uzstājot uz partijas organizāciju un partijas darba pilnīgu aptvērumu, vertikāli dziļu un horizontālu izvēršanu (..)” (50).

(151)

Proti, kā norādīts iepriekšējos apsvērumos, LB grupu dziļi ietekmē valdības iestādes (sk. 137. apsvērumu).

(152)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, tāpat kā izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk (51). Tādējādi valsts klātbūtne TiO2 un citu nozaru (piem., finanšu un izejresursu nozares) uzņēmumos ļauj Ķīnas valdībai iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām.

(153)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās, provinču un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares. Ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un iestādes katrā pārvaldības līmenī uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus.

(154)

Kopumā plānošanas sistēma Ķīnā nodrošina, ka resursi tiek virzīti uz tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (52).

(155)

Ķīnas iestādes ir ieviesušas vairākus rīcībpolitikas virzienus, kas virza attiecīgā ražojuma ražošanas nozares darbību.

(156)

14. piecgades plāna (sk. 90. apsvērumu) mērķis ir “pārveidot un modernizēt tradicionālās nozares, veicināt tādu izejvielu nozaru kā naftas ķīmijas, tērauda, krāsaino metālu un celtniecības materiālu izkārtojuma optimizāciju un strukturālus pielāgojumus, paplašināt tādu augstas kvalitātes ražojumu kā vieglās rūpniecības un tekstilrūpniecības ražojumu piedāvājumu, paātrināt uzņēmumu pārveidi un modernizāciju tādās nozīmīgākajās nozarēs kā ķīmijas rūpniecībā (..) Padziļināt īpašu projektu īstenošanu, lai uzlabotu apstrādes rūpniecības pamatkonkurētspēju un tehnoloģisko pārveidi, mudinātu uzņēmumus izmantot progresīvas un pielietojamas tehnoloģijas, stiprinātu iekārtu atjaunināšanu un jaunu ražojumu pielietošanu plašā mērogā” (53).

(157)

Līdzīgi arī Ievirzes atzinumā par naftas ķīmijas un ķīmijas nozares augstas kvalitātes attīstības veicināšanu 14. piecgades plāna periodā (“Ievirzes atzinums”) ir uzsvērta nepieciešamība “(..) paātrināt tradicionālo nozaru pārveidi un modernizāciju un enerģiski izstrādāt jaunus ķīmiskos materiālus un smalkās organiskās sintēzes produktus. Paātrināt rūpniecības digitālo pārveidi (..) un veicināt Ķīnas progresu pārejā no lielas naftas ķīmijas un ķīmijas rūpniecības valsts uz spēcīgu naftas ķīmijas un ķīmijas rūpniecības valsti” (54). Galvenie mērķi ir šādi: “Līdz 2025. gadam naftas ķīmijas rūpniecība pamatā ievēro augstas kvalitātes attīstības modeli ar spēcīgām neatkarīgām inovācijas spējām, saprātīgu struktūru un izkārtojumu, zaļu, drošu mazoglekļa ekonomiku ar ievērojami uzlabotu spēju garantēt augstas klases ražojumus, būtiski palielinot pamatkonkurētspēju un sperot stabilu soli uz augsta līmeņa pašattīstību un pašuzlabošanos” (55).

(158)

Iepriekš minētie mērķi ir sīkāk izklāstīti Ievirzes atzinuma turpmākajās iedaļās. Izdevējiestādes plāno, piemēram, “atbalstīt uzņēmumus, lai tie uzņemtos vadību tādu sadarbīgu inovācijas organizāciju kā rūpniecisko tehnoloģiju inovācijas alianšu un augšupējo un lejupējo sadarbības mehānismu veidošanā un atbalstītu racionālu vietējo valdību izkārtojumu, lai tās veidotu reģionālus inovācijas centrus un izmēģinājumu bāzes”, lai “uzlabotu pamattehnoloģijas un pastiprinātu inovācijas un attīstības impulsu, (..) paātrinātu izlaušanos nozīmīgajās tehnoloģijās (..)” (56).

(159)

Turklāt Nozares strukturālo pielāgojumu ievirzes kataloga (“Ievirzes katalogs”) 2024. gada redakcija tieši pievēršas ražojuma nozarei, uzskaitot TiO2 sērskābes procesu pie ierobežojamām nozarēm, savukārt 2019. gada redakcijā pie atbalstāmām nozarēm norādīts TiO2 hlorīda process (57).

(160)

Provinču līmenī politikas mērķi un atbilstošie atbalsta instrumenti kļūst konkrētāki un precīzāki.

(161)

Piemēram, Dzjansu ķīmijas nozares augstas klases attīstības 14. piecgades plānā (58) (“Dzjansu ķīmijas nozares plāns”) izvirzīti attiecīgā ražojuma nozares nozīmīgākie mērķi: “Līdz 14. piecgades plāna īstenošanas beigām ievērojami optimizējama krāsu pigmentu un to starpproduktu rūpnieciskā struktūra” un atkal “mums jācenšas palielināt iespiedkrāsu nozares kopējā izlaides vērtība līdz 8 mljrd. RMB, attīstot un integrējot ķīmijas parkus (koncentrācijas zonas), jāparedz lielāka ražošanas jauda”.

(162)

Attiecībā uz neorganiskās ķīmijas nozari Jiangsu Chemical plānā ir noteikti šādi mērķi: “kopējā daudzuma kontrole, kvalitātes un efektivitātes uzlabošana, konfigurācijas optimizācija (..) Pieņemt progresīvas energotaupības un emisiju samazināšanas tehnoloģijas, lai pārveidotu un modernizētu nozares un uzņēmumus (..), veicināt to, lai lejupējās – hlora un ūdeņraža – nozares virzītos uz augstas klases, funkcionālu un pilnveidotu ražošanu. Pagarināt un paplašināt reģionālo hlora ražošanas ķēdi (..)” (59).

(163)

Dzjansu ķīmijas nozares plānā ir sīkāk precizēti katras piekrastes rūpnieciskās zonas mērķi. Piemēram, Liaņjuņganā mērķi ir šādi: “veicināt rafinēšanas un ķīmisko vielu integrāciju; (..) izstrādāt augstas klases poliolefīnus; (..) veicināt izejvielu dziļo apstrādi” (60). Jaņčenā ražošanas nozarēs ir jāattīsta jaunu ķīmisku materiālu, arī sērskābes, ražošana.

(164)

Henaņas provinces Tautas valdības galvenā biroja paziņojumā par Henaņas provinces rīcības plāna (2022–2025) publicēšanu pārstrukturēšanas un izvirzīšanās vadībā paātrināšanu materiālu ražošanas nozarē saistībā ar jauniem materiāliem uz titāna bāzes Henaņā izvirzīti šādi mērķi: “Paātrināt augstas kvalitātes hlorīda procesa titāna dioksīda izejvielu lokalizāciju un jauna augstas veiktspējas zaļā titāna dioksīda pētniecību un izstrādi un noteikt titāna, cirkonija, vanādija un skandija resursus. Jaunā zaļā visaptverošā ieguves sistēma veicina titāna ražošanas nozares klasteru attīstību Dzjaodzuo, Luojanā un citās vietās” (61).

(165)

Arī Ķīnas Komunistiskās partijas Sičuaņas provinces komitejas lēmumā par zaļo un mazoglekļa izdevīgā pozīcijā esošu nozaru augstas kvalitātes attīstības veicināšanu ar mērķi panākt oglekļa maksimumu un oglekļneitralitāti Sičuaņā ir izvirzīti vairāki mērķi: “Padziļināt vanādija un titāna resursu visaptverošu izstrādi un izmantošanu. (..) stiprināt titāna nozari, izveidot pasaules klases vanādija un titāna ražošanas bāzi un panākt, lai Paņdžihua kļūtu par “Ķīnas vanādija un titāna galvaspilsētu”. (..) Īstenot vanādija un titāna ražošanas nozares ķēdes stiprināšanas un paplašināšanas un augstas klases vanādija un titāna ražojumu, funkcionālu materiālu, īpašu daļu izstrādes paātrināšanas projektu (..)” (62).

(166)

Vienlaikus Sičuaņas provinces Vanādija, titāna, tērauda un retzemju metālu ražošanas nozares kvalitatīvas attīstības rokasgrāmatā ir mudināts panākt “izrāvienu nozīmīgo pamattehnoloģiju jomā”. Izstrādāt vanādija–titāna magnetīta visaptverošas izmantošanas tehnoloģiju, īstenot industrializācijas tehnoloģiju augstvērtīga titāna ieguvei no domnu sārņiem ar augstu titāna saturu, paātrināt augstas kvalitātes hlorīda procesa titāna dioksīda, aviācijas titāna un titāna sakausējuma produktu ražošanas izvēršanu” (63).

(167)

Kā jau minēts 137. apsvērumā, attiecīgā ražojuma nozari aplūko un ietekmē Čusjunas 14. piecgades plāns. Plānā ir uzskaitīti arī šādi mērķi: “Ķīmijas nozares ķēde un titāna metalurģijas nozares ķēde radīs veselu rūpniecības ķēdi, uzlabos titāna ražošanas nozares ilgtspējīgas attīstības spējas, pamatkonkurētspēju un tirgus daļu un kļūs par nozīmīgu valsts hlorīda procesa titāna dioksīda ražošanas bāzi un pasaulē lielāko titāna sūkļa ražošanas bāzi. Izveidot titāna ražošanas nozari 100 miljardu līmenī. Standartizēt titāna rūdas ieguves un apstrādes rūpniecību, izveidot zaļo raktuvju modeli, integrēt, pārveidot un modernizēt tehnoloģiju un iekārtas titāna dioksīda ražošanai no sārņiem ar augstu titāna saturu un sērskābes procesā un optimizēt reģionālo izkārtojumu. Enerģiski izstrādāt augstas klases hlorīda procesa titāna dioksīdu un rotoru kategorijas titāna sūkli un mudināt dažādus uzņēmumus aktīvi izstrādāt tirgū laižamus ražojumus, kā titāna sakausējumus un titāna produktus, kā arī augstas klases titāna materiālus aviācijas, kosmiskās aviācijas, navigācijas un citās jomās” (64). Uzskaitījuma turpinājumā izvirzīti šādi mērķi: “izveidot veselu rūpniecības ķēdi. Paātrināti izveidot titāna metalurģijas nozares ķēdi “ilmenīts – titāna koncentrāts – sārņi ar augstu titāna saturu – titāna sūklis (titāna dioksīds) – titāna profili (titāna sakausējums vai pārklājums)” un titāna ķīmijas nozares ķēdi “sārņi ar augstu titāna saturu – titāna dioksīds – pārklājums – plastmasa”, paātrināt augstas klases hlorīda procesa titāna dioksīda izstrādi un palielināt titāna dioksīda ražošanas jaudu un tehniskās priekšrocības (..)” (65).

(168)

Turklāt uz attiecīgo ražojumu attiecas vairāki eksporta ierobežojumi.

(169)

Pirmkārt, uz titāna dioksīdu un citiem ar titānu saistītiem ražojumiem attiecas neautomātiska eksporta licencēšana (66), kas eksportētājuzņēmumiem, lai tie varētu eksportēt ražojumu, liek saņemt iepriekšēju valdības apstiprinājumu licences vai atļaujas veidā. Šādas procedūras ne tikai dod valdībai iespēju kontrolēt eksportētājus un eksportēto preču apjomus, bet ilgā izskatīšanas laika dēļ var arī palielināt darījumu izmaksas vai liegt eksportētājiem ātri reaģēt uz pārdošanas iespējām ārvalstīs (67).

(170)

Otrkārt, par attiecīgo ražojumu nav iespējams saņemt PVN eksporta kompensāciju (68).

(171)

Tāpēc ar šādiem un citādiem līdzekļiem Ķīnas valdība izrīko un kontrolē praktiski ikvienu sektora attīstības un darbības aspektu, kā arī augšupējos izejresursus.

(172)

Kopumā Ķīnas valdība ir ieviesusi pasākumus, lai mudinātu uzņēmējus sasniegt attiecībā ražošanas nozari izvirzītos valsts politikas mērķus. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(173)

Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā, piemēram, prasījumu un parādu taisnīga segšana un kreditoru un parādnieku likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tā pamatā, šķiet, ir fakts, ka, lai gan formāli Ķīnas bankrota tiesību aktu pamatā ir principi, kas ir līdzīgi principiem, kurus piemēro attiecīgajos tiesību aktos citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde.

(174)

Vispārzināms, ka bankrotu joprojām ir maz attiecībā pret valsts ekonomikas lielumu jo īpaši tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt maksātnespējas procesā joprojām ir spēcīga un aktīva valsts loma, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesa rezultātu (69).

(175)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām Ķīnā (70). Visa zeme ir valsts īpašumā (kolektīvajā īpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētu zeme), un tās piešķiršana ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti – daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (71). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politiskos mērķus, citastarp ekonomikas plānu īstenošanu (72).

(176)

Ļoti līdzīgi kā citos Ķīnas ekonomikas sektoros uz attiecīgā ražojuma ražotājiem attiecas parastie Ķīnas noteikumi par bankrota tiesībām, darījumdarbības tiesībām un īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka arī šos uzņēmumus skar lejupēji kropļojumi, ko rada bankrota un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde. Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, šķiet, ka minētie apsvērumi pilnībā ir attiecināmi arī uz attiecīgā ražojuma sektoru. Šajā izmeklēšanā netika atklāts nekas tāds, kas liktu minētos konstatējumus apšaubīt.

(177)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē bankrota un īpašuma tiesības tiek piemērotas diskriminējoši vai izpildītas neatbilstīgi.

(178)

Uz tirgu balstīta algu sistēma Ķīnā nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju. Ķīna nav ratificējusi vairākas Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (73).

(179)

Valsts tiesību aktos ir noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīgumu slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (74). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem ierobežo piekļuvi visam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam.

(180)

Tādējādi darba ņēmēji, kuriem nav reģistrētas dzīvesvietas vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kurām ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (75). Minētie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnā ir izkropļotas.

(181)

Netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz TiO2 ražošanas nozari neattiektos iepriekš raksturotā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi ražošanas nozari skar algu izmaksu kropļojumi – gan tieši (attiecīgā ražojuma ražošanā vai tā galvenās izejvielas ražošanā), gan netieši (ja ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati Ķīnas darba tiesību sistēma).

(182)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnā ir dažādos veidos izkropļota.

(183)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīgs tas, ka pastāv spēcīgas valsts īpašumā esošas bankas (76), kuras, piešķirot piekļuvi finansējumam, ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā valsts īpašumā esoši nefinanšu uzņēmumi, bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašumtiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus amatā ieceļ ĶKP) (77), un tās regulāri īsteno Ķīnas valdības izstrādāto valsts politiku.

(184)

Piemēram, attiecīgā ražojuma nozarē izejvielu nozares attīstības 14. piecgades plāna galvenais mērķis ir uzlabot ķīmijas nozares konkurētspēju. Šajā ziņā “finanšu iestādes tiks mudinātas (..) sniegt visaptverošus pakalpojumus izejvielu uzņēmumiem, kas īstenojuši apvienošanos, reorganizāciju, pārveidi un modernizāciju” (78).

(185)

Ievirzes atzinumā ir arī atklāts atbalsta instrumentu un politikas pasākumu klāsts, kas tiek izmantoti rūpniecības politikas mērķu sasniegšanai: “uzlabot atbalsta politiku. Stiprināt koordināciju starp fiskālo, finanšu, reģionālo, investīciju, importa un eksporta, enerģētikas, ekoloģiskās vides, cenu un citu politiku un rūpniecības politiku. Iesaistīt valsts ražošanas nozaru un finanšu sektora sadarbības platformas un veicināt banku un uzņēmumu sakarus un ražošanas nozaru un finanšu sektora sadarbību. (..)” (79)

(186)

bankas izpilda tieši formulētu, ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumdarbību saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām, vadoties pēc valsts rūpniecības politikas (80). Lai gan ir atzīts, ka uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā, piemēram, nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju, attiecas dažādi tiesību aktu noteikumi, pārliecinoši pierādījumi, ieskaitot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumus, liecina, ka minētajiem noteikumiem dažādu juridisko instrumentu piemērošanā ir tikai sekundāra nozīme.

(187)

Piemēram, Ķīnas valdība skaidroja, ka ĶKP ir jāuzrauga pat privāto komercbanku lēmumi un ka tiem ir jāatbilst valsts politikai. Viens no trim valsts vispārējiem mērķiem banku pārvaldības jomā tagad ir stiprināt partijas vadošo lomu banku un apdrošināšanas sektorā, arī saistībā ar darbības un vadības jautājumiem (81). Arī komercbanku darbības rādītāju izvērtēšanas kritērijos patlaban jo īpaši ir jāņem vērā tas, kā subjekti “palīdz sasniegt valsts attīstības mērķus un atbalsta reālo ekonomiku”, un jo īpaši tas, kā tās “atbalsta stratēģiskās un jaunās ražošanas nozares” (82).

(188)

Turklāt obligāciju reitings un kredītvērtējums dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļoti – arī tādēļ, ka riska novērtējumu ietekmē firmas stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un implicīto valdības garantiju spēks (83). Minētos faktorus papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kas virza finansējumu uz nozarēm, kuras valdība atzinusi par veicināmām vai citādi nozīmīgām (84). Rezultātā rodas nosliece par labu tam, lai aizdevumus piešķirtu valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem, lielām privātām firmām ar labiem sakariem un firmām, kas darbojas nozīmīgajos rūpniecības sektoros, un tas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas visiem tirgus dalībniekiem nav vienādas.

(189)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. To ilustrē nesenais tādu līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, lai gan strauji samazinājusies to rentabilitāte, un tas liecina, ka mehānismi, kas darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(190)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts radīti kropļojumi. Sākot no 2018. gada beigām (85) vēl aizvien vismaz trešā daļa visu aizdevumu bija tādi, kuru likme nepārsniedza atsauces likmi, un 2020. gadā oficiālie mediji Ķīnā ziņoja, ka ĶKP aicinājusi “virzīt aizdevumu tirgus procentu likmi uz leju” (86). Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantojumu.

(191)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnā liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi varētu kļūt stingrāki, kā tas būtu gaidāms neizkropļotā tirgus vidē. Tādējādi, Ķīnas valdībai vairākkārt cenšoties vai nu izvairīties no maksājumu saistību nepildīšanas un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus, vai arī nodot īpašumtiesības uz parādu (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizāciju), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus, ir audzis tādu aizdevumu skaits, kas nenes ieņēmumus.

(192)

Būtībā, lai gan ir veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu Ķīnā ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos. Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos nopietni tiek ietekmēti tirgus apstākļi.

(193)

Šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz attiecīgā ražojuma nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē. Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos nopietni tiek ietekmēti tirgus apstākļi.

(194)

Komisija norādīja, ka atjauninātajā Ziņojumā aprakstītie kropļojumi ir Ķīnas ekonomikai raksturīgi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka iepriekš un atjauninātā Ziņojuma I daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visiem ekonomikas sektoriem. Tas pats sakāms par iepriekš minētajiem un atjauninātā Ziņojuma II daļā aprakstītajiem ražošanas faktoriem.

(195)

Komisija atgādina, ka attiecīgā ražojuma ražošanai ir vajadzīgi konkrēti izejresursi. Kad attiecīgā ražojuma ražotāji iegādājas šos izejresursus / slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, ko skar kropļojumi finanšu nozarē / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, ko piemēro visos valdības līmeņos un visās nozarēs. Šie kropļojumi detalizēti aprakstīti iepriekš 3.2.2.–3.2.8. iedaļā Komisija norādīja, ka regulatīvā struktūra, kas ir šo kropļojumu pamatā, ir vispārēji piemērojama, jo šie noteikumi attiecas uz TiO2 ražotājiem tāpat kā uz ikvienu citu ekonomikas dalībnieku Ķīnā. Tāpēc kropļojumi tieši ietekmē attiecīgā ražojuma izmaksu struktūru.

(196)

Tādējādi ne vien nav pareizi izmantot attiecīgā ražojuma pārdošanas cenas iekšzemes tirgū pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot ar izejvielām, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt. saistītās izmaksas) ir izkropļotas, jo cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kas aprakstīta ziņojuma I un II daļā.

(197)

Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā Ķīnā. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem utt.

(198)

Ne Ķīnas valdība, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši ne pierādījumus, ne apgalvojumus par pretējo.

(199)

Šajā iedaļā izklāstītā analīze, kur aplūkoti visi pieejamie pierādījumi par Ķīnas iejaukšanos savā ekonomikā kopumā un attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē liecina, ka attiecīgā ražojuma cenas un izmaksas, ieskaitot izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē tāpēc, ka tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā minēto faktoru faktiska vai potenciāla ietekme.

(200)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka šajā gadījumā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(201)

Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, normālo vērtību noteica, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, proti, šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstīgām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

(202)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(203)

Kā skaidrots 76. un 77. apsvērumā, Komisija lietas materiālos ir publicējusi divus paziņojumus par avotiem, ko izmanto normālās vērtības noteikšanai. Minētajos paziņojumos ir aprakstīti fakti un pierādījumi, kas pamato attiecīgo kritēriju izpildi, un atbildēts uz piezīmēm, ko personas saņēmušas par šiem faktoriem un attiecīgajiem avotiem. Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas, ka ir nodomājusi izmantot Brazīliju par attiecīgu reprezentatīvu valsti šajā lietā, ja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu tiktu apstiprināts, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(204)

Pirmajā paziņojumā Komisija norādīja, ka, spriežot pēc Pasaules Bankas datiem, TiO2 ražotājvalstis ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā ĶTR (t. i., valstis ar vidēji augstiem ienākumiem pēc nacionālā kopienākuma) ir Brazīlija, Malaizija, Meksika un Krievijas Federācija. Tomēr Krievijas Federāciju nevarēja izmantot par reprezentatīvo valsti, jo Komisijai nav pieejama ticama importa statistika. Piezīmes par pirmajā paziņojumā norādītajām valstīm netika saņemtas.

(205)

Attiecībā uz iepriekš minētajām un aplūkotajām valstīm Komisija arī pārbaudīja, vai ir viegli pieejami dati, tostarp dati par ražošanas faktoru importu, kā arī finanšu dati par izmeklējamā ražojuma ražotājiem potenciālajās reprezentatīvajās valstīs.

(206)

Galveno ražošanas faktoru (proti, titāna rūdu un koncentrātu ar atšķirīgu TiO2 un titāna sārņu koncentrāciju) importa analīze parādīja, ka neatkarīgi no potenciālās reprezentatīvās valsts vai nu nav pieejami uzticami statistikas dati, vai arī nav pieejami statistikas dati, kas ļautu nošķirt rūdas ar dažādu TiO2 koncentrāciju.

(207)

Tāpēc attiecībā uz titāna rūdām un koncentrātiem, proti, ilmenītu, rutilu, kalcinēšanas cilindra atlikumiem, sintētisko rutilu un titāna sārņiem, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu izmantoja starptautisku cenu atsauces vērtību no plaši atzītas rūdas tirgus platformas (TZMI) (88).

(208)

Turklāt Komisijas analīze parādīja, ka bija pieejami tikai Brazīlijas dati par reprezentatīviem un neizkropļotiem citu nozīmīgu TiO2 izejresursu (galvenokārt sērskābes) ražošanas apjomiem, kā arī reprezentatīvi uzņēmuma dati, kas liecina, ka izmeklēšanas periodā (vai tā daļā) bijusi samērīga apmēra rentabilitāte un PVA izmaksas, bet šādi Meksikas un Malaizijas dati nebija pieejami. Turklāt importu Brazīlijā būtiski neietekmēja imports no ĶTR vai kādas no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (89) I pielikumā uzskaitītajām valstīm. Bez tam Brazīlijā ir ievērojams TiO2 ražošanas apjoms un ražošanas jauda, un nav zināms, ka valstī būtu vērā ņemami TiO2 tirdzniecības kropļojumi. Ilmenīta – vienas no TiO2 ražošanā izmantotajām izejvielām – eksportam Brazīlija piemēro licencēšanas prasību, taču šāds potenciāls tirdzniecības kropļojums nav būtisks, jo šajā lietā tiek izmantota TZMI atsauces vērtības, nevis Brazīlijas dati par ilmenīta importu. Bez tam tiek norādīts, ka neviena ieinteresētā persona neiebilda, ka Brazīliju izmantotu par reprezentatīvo valsti.

(209)

Attiecībā uz ražotājiem Brazīlijā un to datu pieejamību Komisija identificēja TiO2 ražotāju Tronox Brazil, kura finanšu rezultāti, kas pieejami par 2022. gadu, kura viens ceturksnis pārklājas ar izmeklēšanas periodu, liecina, ka uzņēmumam ir samērīga apmēra rentabilitāte un PVA izmaksas, jo īpaši TiO2 segmentā.

(210)

Lai gan finanšu dati bija pieejami arī par visu izmeklēšanas periodu (2022. g. 4. cet. līdz 2023. g 3. cet.), Komisija izmantoja rentabilitātes un PVA izmaksu datus par 2022. gadu. Tas tā tika darīts tāpēc, ka, spriežot pēc uzņēmuma finanšu pārskatiem, Tronox Brazil tirgus un darījumdarbības rādītājus 2023. gadā ietekmēja pieprasījuma mazināšanās tirgū, kā arī TiO2 imports no Ķīnas, un rezultātā samazinājās Tronox Brazil rentabilitāte, neto ieņēmumi, pārdošanas apjoms un vidējā pārdošanas cena TiO2 tirgū. Tāpēc attiecīgās peļņas un PVA izmaksu summas nebija samērīgas pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē.

(211)

LB grupa iebilda pret Komisijas lēmumu izmantot Tronox Brazil finanšu datus par 2022. gadu un apgalvoja, ka Komisijai bija iespēja izmantot datus, kas pilnībā pārklātos ar izmeklēšanas periodu.

(212)

Tiek norādīts, ka, lai gan ir pieejami Tronox Brazil finanšu dati, kas liecina, ka visā izmeklēšanas periodā uzņēmumam bijusi samērīga rentabilitāte, tie attiecas uz visu uzņēmuma saimniecisko darbību, tostarp uz darbību, kas nav cieši saistīta ar TiO2 segmentu. Savukārt finanšu dati, kas izgūstami tikai par TiO2 segmentu, par 2023. gadu nav derīgi iepriekš 210. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ. Rezultātā izmeklēšanas perioda dati par Tronox Brazil TiO2 segmentu parādītu, ka darbības rezultāti bijuši tuvu peļņas un zaudējumu slieksnim, ko nevarētu uzskatīt par samērīgu rādītāju pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē. Toties, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, labākais pieejamais samērīgu peļņas un PVA izmaksu summu avots ir 2022. gada dati par TiO2 segmentu, jo šie dati attiecas tikai uz TiO2 segmentu.

(213)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta vajadzībām visderīgākā ir finanšu informācija, kas pieejama par Tronox Brazil attiecībā uz 2022. gadu un TiO2 segmentu.

(214)

Tā kā, pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, ir konstatēts, ka Brazīlija ir vienīgā pieejamā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(215)

Ņemot vērā iepriekš sniegto analīzi, Brazīlija atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem, lai to varētu uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(216)

Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā materiālus, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un norādīt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotu katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtību.

(217)

Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā izmantos Global Trade Atlas (GTA) un TZMI datus, lai noteiktu neizkropļotās izmaksas lielākajai daļai ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielām. Turklāt Komisija norādīja, ka neizkropļotu darbaspēka (90) un enerģijas (91) izmaksu noteikšanai izmantos attiecīgi Instituto Brasileiro de Geografia e Estatística (“IGBE”) un Brazīlijas Kalnrūpniecības un enerģētikas ministrijas informāciju.

(218)

Komisija otrajā paziņojumā arī informēja ieinteresētās personas, ka, ņemot vērā lielo skaitu ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās un sniedza pilnīgu informāciju, kā arī dažu izejvielu nenozīmīgo īpatsvaru kopējās ražošanas izmaksās, šie nenozīmīgie posteņi ir iekļauti vienā grupā “palīgmateriāli”. Komisija aprēķināja palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām izejvielu izmaksām un piemēroja šo procentuālo daļu pārrēķinātām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās atsauces vērtības Brazīlijā.

(219)

Pēc pirmā un otrā paziņojuma AkzoNobel apgalvoja, ka GTA norādītā sērskābes cena nevar būt reprezentatīva, uzstādams, ka CIF cenu aprēķināšanai pēc Brazīlijas vai Starptautiskā tirdzniecības centra (“ITC”) statistikā pieejamajām FOB cenām izmantojams pārrēķina koeficients 1,05. Lietotājs arī centās mazināt GTA datu ticamību, jo GTA norādītas pārmērīgas cenas vairākās valstīs (Polijā, Somijā un Vācijā). Turklāt AkzoNobel, atsaucoties uz vidējām uz Brazīliju nosūtītā TiO2 vedmaksu, apgalvoja, ka skābes vedmaksa ir 5–7 % no skābes cenas.

(220)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā paredzēts, ka tiek izmantoti atbilstoši dati attiecīgā reprezentatīvā valstī “ar noteikumu, ka ir viegli pieejami attiecīgie dati”. Komisijas rīcībā nav datu par sērskābes iekšzemes cenām Brazīlijā, un šādi dati nav viegli pieejami. Savukārt dati par sērskābes importa cenām ir viegli pieejami Global Trade Atlas (GTA). Ņemot vērā, ka šis imports konkurē Brazīlijas iekšzemes tirgū, tiek uzskatīts, ka tas atspoguļo attiecīgās iekšzemes cenas.

(221)

Papildus argumentam par to, ka GTA par konkrētām valstīm norādītās importa vērtības nav reprezentatīvas, tika norādīts ka attiecībā pret sērskābes importa kopapjomu Brazīlijā imports no valstīm, par kurām sniegtie dati tiek apstrīdēti, konkrēti, no Somijas un Vācijas, ir tikai aptuveni 5 % no kopējā importa Brazīlijā. Kopumā Komisija pārbaudīja, vai ir pietiekami reprezentatīvi sērskābes importa daudzumi, lai izmantotā vidējā cena mazinātu potenciālu neparastu cenu ietekmi diapazona zemākajā un augstākajā daļā. Ja importa daudzumi ir pietiekami reprezentatīvi (un attiecībā uz sērskābi tas tā ir) un nav citu konkrētu apstākļu, kas tos padarītu nereprezentatīvus vai nepiemērotus, nav objektīva iemesla GTA datus izslēgt no analīzes.

(222)

Turklāt nevar atbalstīt ierosinātās vedmaksas procentuālās attiecības pret TiO2 cenu izmantošanu par atskaites punktu sērskābes transportēšanas izmaksu noteikšanai. Šķiet, ka AkzoNobel ignorējis to, ka sērskābe ir daudz lētāks materiāls nekā TiO2. Tā vietā, ņemot vērā atšķirīgās TiO2 un sērskābes cenas, būtu piemērotāk par atskaites punktu izmantot absolūto vienības vedmaksu.

(223)

Tāpēc, tā kā nebija ticamu pierādījumu, kas liecinātu, ka izmantotie GTA dati par sērskābi nebūtu reprezentatīvi, Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(224)

Ņemot vērā visu informāciju, ko bija iesniegušas ieinteresētās personas un kas bija savākta pārbaudes apmeklējumos, tika noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

TiO2 ražošanas faktori

(225)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām (izņemot titāna rūdas un koncentrātus) ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu valsts tarifa līmenī reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas.

(226)

Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Regulas (ES) 2015/755 (99) 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis.

(227)

Komisija nolēma neņemt vērā importu no ĶTR reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā secinājusi 3.2.10. iedaļā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanas dēļ nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Ņemot vērā, ka nav pierādījumu par to, ka tie paši izkropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka tie paši kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Pārējie apjomi tika uzskatīti par reprezentatīviem.

(228)

Lai noteiktu neizkropļotas titāna rūdu un koncentrātu cenas, Komisija par pamatu izmantoja TZMI ziņotās cenas, kurām pieskaitīja transporta izmaksas. Vienības transporta izmaksas tika noteiktas kā starpība starp ilmenīta CIF cenu, kas ziņota Metal Bulletin / Fast Markets (100), un tāda paša veida titāna rūdas FOB cenu, kura norādīta TZMI.

(229)

Komisija izejvielu piegādes transporta izmaksas, kas radušās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām, un pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotām to pašu izejvielu izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transporta izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šajā izmeklēšanā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transportēšanas izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotas izejvielu transportēšanas izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

(230)

LB apgalvoja, ka tās titāna rūdas izmaksas, kura iegūta iekšzemē no saistītām raktuvēm, ir faktiski radušās un nav izkropļotas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē. Komisija atgādina, ka TiO2 ražošanai ir vajadzīgi dažādi izejresursi, ieskaitot rūdas. Kad TiO2 ražotāji iegādājas šos izejresursus / slēdz līgumu par tiem iekšzemē, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš 195. apsvērumā. Konkrētāk, nozīmīgiem kropļojumiem ir pakļauts arī izejresurss, kas pats ražots Ķīnā, bet ir prasījis dažādu ražošanas faktoru un izejresursu izmaksas (piemēram, izejvielu, enerģijas, zemes, finansējuma, darbaspēka u. c. izmaksas). Ne Ķīnas valdība, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši ne pierādījumus, ne apgalvojumus par pretējo, un tādējādi LB apgalvojumu vajadzēja noraidīt.

(231)

Lai noteiktu algas Brazīlijā, Komisija izmantoja IBGE (101) publicēto statistiku, proti, detalizēto informāciju par algām ražošanas sektorā 2021. gadā attiecībā uz NACE 2. red. klasifikācijas 20.1. saimniecisko darbību “Neorganisko ķīmisko produktu ražošana”.

(232)

IBGE statistika sniedz informāciju par kopējām gada algām un saistītajām maksām un par nodarbināto skaitu ķīmijas nozarē. Ņemta vērā tikai informācija par personālu, kas saistīts ar ražošanu. Izmantojot valsts patēriņa cenu indeksu (102), vērtības tika indeksētas atbilstoši izmeklēšanas periodam.

(233)

Komisija izmantoja Brazīlijas Kalnrūpniecības un enerģētikas ministrijas publicēto rūpnieciskās elektroenerģijas cenu statistiku (103) par izmeklēšanas periodu. Mēneša biļetenā publicētās likmes ietvēra Imposto sobre Circulação de Mercadorias e Serviços (“ICMS”), kas ir nodoklis, ko Brazīlijas štati iekasē par preču apriti un transporta un sakaru pakalpojumu sniegšanu starp štatiem un starp pašvaldībām. Rūpnieciskie lietotāji varēja pieprasīt šā nodokļa atmaksu, un tāpēc faktiski tas netika samaksāts. Lielākā daļa štatu izmeklēšanas periodā iekasēja ICMS 17–18 % apmērā, tāpēc Komisija pārrēķināja elektroenerģijas atsauces vērtību, no publicētajām likmēm atņemot vidēji 17,5 %.

(234)

Komisija izmantoja Brazīlijas Kalnrūpniecības un enerģētikas ministrijas publicēto dabasgāzes cenu rūpnieciskajiem lietotājiem (104) izmeklēšanas periodā. Mēneša biļetenā publicētajās likmēs bija iekļauts nodoklis ICMS, un Komisija piemēroja 233. apsvērumā izklāstīto metodiku, kas tika izmantota elektroenerģijas cenu noteikšanai.

(235)

Komisija aprēķināja tvaika cenu Brazīlijā, izmantojot ASV Enerģētikas ministrijas (105) ieteikto metodiku. Ar šo metodiku var iegūt tvaika izmaksas, pamatojoties uz siltuma izejresursu, kas nepieciešams tā ražošanai. Šajā nolūkā Komisija par siltuma izejresursu izmantoja dabasgāzi un izmantoja Brazīlijas Kalnrūpniecības un enerģētikas ministrijas publicēto cenu rūpnieciskajiem lietotājiem Brazīlijā par izmeklēšanas periodu.

(236)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(237)

Ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas tika izteiktas kā daļa no ražotāju eksportētāju faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šī procentuālā daļa tika piemērota neizkropļotām izgatavošanas izmaksām.

(238)

Lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu tirdzniecības EXW līmenī, Komisija izmantoja Tronox Brazil finanšu datus par 2022. gadu, kas izgūti no uzņēmuma tīmekļa vietnes (106).

(239)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(240)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Komisija piemēroja neizkropļotas vienības izmaksas atsevišķu ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam. Šie norādītie patēriņa apjomi tika pārbaudīti. Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar 3.4.1. iedaļā aprakstītajām neizkropļotajām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī.

(241)

Pēc neizkropļoto ražošanas izmaksu noteikšanas Komisija piemēroja 3.4.7. iedaļā norādītās izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņu. PVA izmaksas un peļņa tika noteiktas, pamatojoties uz 3.3.3. iedaļā skaidrotajiem Tronox Brazil finanšu pārskatiem. PVA izmaksas, izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām un piemērotas neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 5,9 %. Peļņa, izteikta procentos no pārdoto preču izmaksām un piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 5,0 %.

(242)

Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica katra ražojuma veida normālo vērtību EXW līmenī.

(243)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji ražojumus eksportēja uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem klientiem, vai ar saistītu uzņēmumu starpniecību.

(244)

Ja ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cena, kā noteikts pamatregulas 2. panta 8. punktā, bija cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par ražojumu, kuru eksportē uz Savienību pārdošanai.

(245)

Tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību arī ar saistīta uzņēmuma starpniecību, kurš darbojās kā importētājs, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums tika pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā. Šajā lietā cena tika koriģēta attiecībā uz visām izmaksām, kas bija radušās laikā starp importēšanu un tālākpārdošanu, ieskaitot PVA izmaksas, un samērīgu peļņu.

(246)

Tā kā šajā lietā nesaistīti importētāji nesadarbojās, tad šajā izmeklēšanā, lai noteiktu ticamu eksporta cenu pie Savienības robežas, tika izmantota samērīga peļņa 6,89 % apmērā, kas noteikta nesen veiktajā polivinilspirtu (“PVS”) izmeklēšanā (107) attiecībā uz citu ķīmisko produktu.

(247)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un pēc būtības izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā lietā Komisija izvēlējās salīdzināt izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju normālo vērtību un eksporta cenu tirdzniecības EXW līmenī. Kā sīkāk skaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normāla vērtība un eksporta cena tika koriģētas, lai: i) nonāktu atpakaļ EXW līmenī u ii) izdarītu korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri, kā apgalvots un parādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(248)

Kā skaidrots 239. apsvērumā, normālā vērtība tika noteikta EXW līmenī, izmantojot ražošanas izmaksas kopā ar PVA izmaksu un peļņas summām, kas šim tirdzniecības līmenim tika uzskatītas par samērīgām. Tāpēc nebija vajadzīgas korekcijas, lai iegūtu normālo vērtību EXW līmenī.

(249)

Komisija nekonstatēja iemeslus normālās vērtības koriģēšanai (izņemot par eksporta pārdošanu maksājamā nekompensējamā PVN korekciju), un neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nepieprasīja šādas korekcijas.

(250)

Lai iegūtu eksporta cenu EXW līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā transportu, uzglabāšanas noliktavā izmaksas, muitas nodokļus, apdrošināšanu, kravas apstrādes un iekraušanas izdevumus.

(251)

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: komisijas maksu, kredīta izmaksas un bankas maksas.

(252)

Attiecībā uz komisijas maksu korekciju tiek norādīts, ka izmeklēšanas periodā LB eksportēja TiO2 uz Savienību ar saistītu tirgotāju starpniecību, kuri atradās ārpus Savienības, proti, Honkongā un Apvienotajā Karalistē. Tirgotāji uzņēmās atbildību par pārdošanas procesu un ar to saistītajiem komercriskiem un saņēma uzcenojumu par pārdošanu. Tādēļ Komisija konstatēja, ka šo tirgotāju funkcijas ir līdzīgas to aģentu funkcijām, kuri saņem komisijas maksu. Attiecīgi arī ar šo saistīto tirdzniecības uzņēmumu starpniecību veiktajai tirdzniecībai tika piemērota korekcija saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu. Korekcija ietvēra tirdzniecības uzņēmumu PVA izmaksu atņemšanu un 6,89 % peļņu, kas noteikta, kā izklāstīts 246. apsvērumā.

(253)

Attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra veida līdzīgā ražojuma vidējo svērto normālo vērtību ar atbilstīgā veida attiecīgā ražojuma vidējo svērto eksporta cenu.

(254)

Iegūtās vidējās svērtās pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, tādējādi ir šādas:

(255)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tāpēc minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām.

(256)

Izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, pagaidu dempinga starpība tādējādi ir 35,0 %.

(257)

Visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem Komisija dempinga starpību noteica saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni.

(258)

Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, izteikts kā daļa no kopējā importa no attiecīgās valsts uz Savienību izmeklēšanas periodā, kurš noteikts pēc Eurostat statistikas.

(259)

Šajā lietā sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjoms pārsniedza 96 % no kopējā importa izmeklēšanas periodā. Pamatojoties uz to, Komisija nolēma ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, noteikt dempinga starpību tādā līmenī, kāds bija izlasē iekļautajam uzņēmumam, kurš sadarbojās un kuram bija visaugstākā dempinga starpība.

(260)

Pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(261)

Līdzīgo ražojumu Savienībā izmeklēšanas periodā ražoja vienpadsmit ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(262)

Tika noteikts, ka kopējais Savienības ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bijis aptuveni 560 000 t. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, sūdzības iesniedzēja atbildēm uz makroekonomikas anketas jautājumiem. Kā norādīts 8. apsvērumā, trīs izlasē iekļautie Savienības ražotāji veidoja 50 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(263)

Lai noskaidrotu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, un lai noteiktu patēriņu un dažādus ekonomiskos rādītājus, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, Komisija pārbaudīja, vai un kādā mērā analīzē ir jāņem vērā Savienības ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma turpmākais lietojums.

(264)

Komisija konstatēja, ka neliela daļa no kopējā Savienības ražotāju saražotā apjoma bija paredzēta ierobežotam tirgum. Tikai divi no visiem vienpadsmit Savienības ražotājiem ziņoja, ka pārdevuši ražojumu ierobežotā tirgū, un, ņemot vērā, ka šie dati ir konfidenciāla komerciāla informācija, šajā regulā nav iespējams izpaust precīzus apjomus. Neviens no abiem ražotājiem nebija iekļauts izlasē. Visā attiecīgajā periodā ierobežotais tirgus bija stabils un mazāks par 1 % no kopējā patēriņa Savienībā.

(265)

Pamatojoties uz brīvā tirgus datiem, Komisija pārbaudīja konkrētus ar Savienības ražošanas nozari saistītus makroekonomiskos rādītājus. Šie rādītāji ir pārdošanas apjoms Savienības tirgū un tirgus daļa.

(266)

Citus makroekonomiskos rādītājus jēgpilni varētu pārbaudīt, tikai aptverot visu darbību, tostarp lietojumu un pārdošanas apjomus ierobežotā tirgū Savienības ražošanas nozarē. Tie ir ražošanas apjomi; jauda; jaudas izmantojums; nodarbinātība; ražīgums; eksporta pārdošana. Tos nosaka visa darbība neatkarīgi no tā, vai ražojumu paredzēts pārdot ierobežotajā vai brīvajā tirgū.

(267)

Visbeidzot, ņemot vērā, ka tikai divi izlasē neiekļautie ražotāji ziņojuši, ka ierobežotajā tirgū pārdevuši ļoti nelielus pārdošanas apjomus, šī pārdošana nav atspoguļota mikroekonomisko rādītāju analīzē, kuras pamatā ir izlasē iekļauto Savienības ražotāju paziņotie dati.

(268)

Ņemot vērā to, ka tikai neliela daļa Savienības ražotāju produkcijas bija paredzēta ierobežotajam tirgum, izmeklēšanā netika konstatēta jēgpilna atšķirība starp ekonomiskajiem rādītājiem neatkarīgi no tā, vai tie attiecas uz visu darbību vai pamatojas uz datiem par brīvo tirgu.

(269)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares Savienības tirgū veiktās pārdošanas apjomu, kas iegūts no pārbaudītām izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem un sūdzības iesniedzēja atbildēm uz makroekonomikas anketas jautājumiem, un pēc Eurostat statistikas noteikto attiecīgā ražojuma importa apjomu Savienībā no trešām valstīm.

(270)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

(271)

Patēriņš Savienībā 2020.–2021. gadā palielinājās par 4 procentpunktiem un abos gados bija lielāks nekā parasti. Tas galvenokārt bija saistīts ar Covid-19 pārvietošanās ierobežojumiem, kas mudināja cilvēkus atjaunot mājokļus, kā rezultātā radās liels pieprasījums pēc iekštelpu krāsām un pārklājumiem un kopā ar to – arī pēc TiO2, kas ir to galvenā izejviela. Tā kā Covid-19 pandēmija turpinājās visu 2021. gadu (nevis tikai 2020. gada marta vidū, kā ziņots), tad ir loģiski, ka izrietošā pozitīvā ietekme uz pieprasījumu Savienības tirgū 2021. gadā bija izteiktāka.

(272)

Pēc šāda pieprasījuma maksimuma sasniegšanas patēriņš Savienībā 2022. gadā samazinājās par 12 procentpunktiem un izmeklēšanas periodā – vēl par 14 procentpunktiem.

(273)

Importa apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat statistiku. Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz importa apjomu un iepriekš 2. tabulā parādīto kopējo patēriņu Savienībā.

(274)

Importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

(275)

Imports no Ķīnas Savienības tirgū bija jau attiecīgā perioda sākumā. Redzams, ka importam ir tendence palielināties, rezultātā no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam tas kopumā palielinājās par 17 %. Tirgū, kas 2022. gadā un izmeklēšanas periodā saruka (sk. iepriekš 2. tabulu), tādējādi no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam ievērojami (par 50 %) palielinājās tirgus daļa, ko ieņēma Ķīna.

(276)

Šis Ķīnas importa apjomu un tirgus daļas pastāvīgais pieaugums 2021. gadā uz laiku mainījās ārkārtēju apstākļu, proti, 2021. gadā valdošās jūras pārvadājumu krīzes dēļ. Importa apjoms no Ķīnas un tā tirgus daļa minētajā gadā samazinājās attiecīgi par 5 % un 9 %.

(277)

Tomēr, tiklīdz 2022. gadā jūras pārvadājumu krīze sāka atslābt, imports no Ķīnas atkal sāka pieaugt, 2022. gadā papildus iegūdams 10 procentpunktus apjoma ziņā un izmeklēšanas periodā – vēl 12 procentpunktus.

(278)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz Eurostat statistiku un dalot importa no Ķīnas kopējo vērtību ar šā importa kopējo apjomu. Importa cenu samazinājums tika noteikts, pamatojoties uz pārbaudītām izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju eksportētāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(279)

Savienībā no attiecīgās valsts veiktā importa vidējai svērtajai cenai bija šāda dinamika:

4. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(280)

Importa cenas no Ķīnas 2021. un 2022. gadā palielinājās. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka palielināšanās sakrita ar ilmenīta rūdas globālo cenu pieaugumu, kā arī ar jūras pārvadājumu izmaksu pieaugumu 2021. un 2022. gadā. Tā kā līdz 2022. gada beigām (t. i., izmeklēšanas perioda sākumam) jūras pārvadājumu izmaksas samazinājās un tuvojās vēsturiskajam līmenim, paralēli samazinājās Ķīnas cenas, lai gan galveno izejvielu izmaksas joprojām bija augstas.

(281)

Tomēr visā attiecīgajā periodā, izņemot 2021. gadu, kad konteinerpārvadājumu cenas no Ķīnas uz Savienību sasniedza maksimumu, Ķīnas cenas pēc izkraušanas saglabājās zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(282)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(283)

Cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tas parādīja, ka importam, ko no attiecīgās valsts Savienības tirgū veikuši izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība bijusi 14–15,3 %. Importa apjoms, kuram konstatēts cenu samazinājums, izmeklēšanas periodā ir aptuveni 70 % no kopējā importa no Ķīnas.

(284)

Turklāt Komisija konstatēja cenu apspiešanu visā attiecīgajā periodā un cenu nospiešanu izmeklēšanas periodā.

(285)

Lai gan Ķīnas importa cenas 2021. un 2022. gadā palielinājās, tās pastāvīgi bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, izņemot 2021. gadu, kad jūras pārvadājumu izmaksas bija augstākās, kādas vien jebkad bijušas. Kā parādīts tālāk 8. tabulā, Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu un ražošanas izmaksu starpība katrā attiecīgā perioda gadā samazinājās, un tas liecina par cenu apspiešanu.

(286)

Turklāt izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2022. gadu Ķīnas importa cenas samazinājās par vairāk nekā vienu ceturtdaļu, vienlaikus palielinoties šā importa apjomam un tirgus daļai Savienības tirgū. Tas izraisīja to, ka izmeklēšanas periodā tika ievērojami nospiestas Savienības ražošanas nozares cenas, jo Savienības ražošanas nozarei bija jāsamazina cenas līdz līmenim, kas bija zemāks par ražošanas izmaksām, un jāabsorbē zaudējumi, lai saglabātu zināmu tirgus daļu, kaut arī pieauga ražošanas izmaksas.

(287)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz attiecīgo Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi būtiskie ekonomiskie rādītāji, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(288)

Kā minēts 19. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(289)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti sūdzības iesniedzēja atbildēs uz makroekonomiskas anketas jautājumiem, un Eurostat datiem par izmeklējamā ražojuma importu. Dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz datiem, kas bija sniegti pārbaudītās izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Dati attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(290)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(291)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās pārdošanas cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(292)

Attiecīgajā periodā kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(293)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms laikposmā no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās par 31 %, cieši sekojot 6. tabulā atainotajām pārdošanas apjoma tendencēm. Attiecīgajā periodā ražošanas apjoms samazinājās lielākā mērā, nekā samazinājās (par 22 %) patēriņš Savienībā. 2021. gadā novērotais ražošanas apjomu pagaidu pieaugums ir skaidrojams ar pieprasījuma pieaugumu, ko, kā skaidrots iepriekš 271. apsvērumā, Covid-19 pārvietošanās ierobežojumu laikā izraisīja ekonomika “paliec mājās”, un Savienības ražošanas nozarei izdevās gūt īpašu labumu, jo togad samazinājās imports no Ķīnas.

(294)

Kopējā Savienības jauda attiecīgajā periodā svārstījās par 2–3 %. 2021. gadā novērotais jaudas kritums ir saistīts ar to, ka viens no ražotājiem minētajā gadā uz vienu mēnesi apturēja ražošanu, lai veiktu apkopi, un tika slēgta Kronos Lēverkūzenes sulfāta ražošanas līnija. 2022. gadā un izmeklēšanas periodā jauda nedaudz palielinājās, galvenokārt tas skaidrojams ar to, ka tika pabeigti projekti, kuru rezultātā dažās ražotnēs Savienībā tika novērsti sarežģījumi.

(295)

Turklāt viens izlasē neiekļautais Savienības ražotājs, proti, Venator, slēdza divas ražotnes Savienībā: Venator Duisburg un Venator Scarlino. Lēmumi par šo ražotņu slēgšanu tika pieņemti 2023. gada jūnijā un 2024. gada februārī, tāpēc šo ražotņu slēgšanas ietekme uz ražošanas apjomu un ražošanas jaudu izmeklēšanas periodā vēl nebija redzama vai bija redzama tikai ierobežotā mērā.

(296)

Tādējādi, lai gan neto ražošanas apjomu pieaugums sakarā ar pieprasījuma pieaugumu Covid-19 pandēmijas laikā patiešām izraisīja 2021. gadā novēroto jaudas izmantojuma pieaugumu, tomēr kopējās jaudas samazinājuma dēļ tas ir pārspīlēts. Pēc tam ražošanas apjomi un jaudas izmantojums 2022. gadā un jo īpaši izmeklēšanas periodā samazinājās, daļēji sekojot pieprasījuma tendencei vispārēji samazināties, kā arī tāpēc, ka imports no Ķīnas zaudēja tirgus daļu, kā skaidrots tālāk.

(297)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(298)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms 2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu palielinājās par 13 procentpunktiem, galvenokārt sakarā ar iepriekš minēto pieprasījuma pieaugumu, ko Covid-19 pārvietošanās ierobežojumu laikā veicināja ekonomika “paliec mājās” un Ķīnas importa par dempinga cenām radītā spiediena mazināšanās minētajā gadā. Kā jau skaidrots iepriekš, pieprasījums pēc TiO2 sāka mazināties 2022. gadā pēc 2021. gada augstā pieprasījuma. Tā kā vienlaikus atslāba jūras pārvadājumu krīze, imports no Ķīnas sāka palielināties gan absolūtā izteiksmē, gan tirgus daļas ziņā, un rezultātā Savienības pārdošanas apjomi krasi samazinājās.

(299)

Arī tirgus daļas atspoguļo šādu tirgus realitāti. 2021. gadā, kad, pieaugot pieprasījumam, nebija importa par dempinga cenām no Ķīnas, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa palielinājās par 4 procentpunktiem. 2022. gadā un izmeklēšanas periodā, kad tirgus saruka un pieauga importa apjomi no Ķīnas par dempinga cenām, Savienības ražošanas nozare vispirms 2022. gadā zaudēja 4 procentpunktus no tirgus daļas un izmeklēšanas periodā – vēl 2 procentpunktus.

(300)

Kā skaidrots iepriekš, Covid-19 pandēmijas izraisīto īpašo apstākļu dēļ (ekonomika “paliec mājās” pārvietošanās ierobežojumu dēļ daļēji 2020. gadā un 2021. gadā un jūras pārvadājumu krīze 2021. gadā) Savienības ražošanas nozare spēja gūt peļņu no pieprasījuma maksimuma 2021. gadā, kad samazinājās imports no Ķīnas. Tādējādi uz laiku palēninājās Savienības ražošanas nozares lejupslīde, lai gan 2022. gada un izmeklēšanas perioda sarūkošajā tirgū tā zaudēja ievērojamu tirgus daļu par labu importam no Ķīnas.

(301)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(302)

Savienības ražošanas nozare visā attiecīgajā periodā pastāvīgi samazināja darbaspēku, jo samazinājās ražošanas un pārdošanas apjomi.

(303)

Ražīguma dinamika atbilda ražošanas apjoma un nodarbinātības pārmaiņām. Attiecīgajā periodā tas samazinājās par 26 %, 2021. gadā uz laiku palielinoties, jo iepriekš minēto īpaši labvēlīgo apstākļu dēļ pieauga Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjoms.

(304)

Visas dempinga starpības pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa no attiecīgās valsts apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija ievērojama.

(305)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana, kas skar attiecīgo ražojumu. Tādēļ nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu iespējamu iepriekšēju dempingu.

(306)

Abu Savienības ražotāju vidējām svērtajām vienības pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(307)

Iepriekš 8. tabulā redzams, ka, sākot no 2021. gada, izmaksas pastāvīgi palielinājās – to noteica lielākoties galveno izejvielu un enerģijas izmaksu pieaugums. Tas bija īpaši izteikts 2022. gadā un izmeklēšanas periodā, kad ievērojami palielinājās globālais inflācijas spiediens. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka lielais enerģijas izmaksu pieaugums Savienībā skaidrojams ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gada februārī, tomēr galvenais faktors, kas ietekmēja ražošanas izmaksu pieaugumu, ir galvenās izejvielas – titāna rūdu – izmaksu pieaugums.

(308)

Šo novēroto ražošanas izmaksu pieaugumu tādējādi kompensēja cenu pieaugums 2021. un 2022. gadā, kad Savienības ražošanas nozare vēl aizvien spēja saglabāt savas pārdošanas cenas virs ražošanas izmaksām. Tomēr, kā redzams iepriekš 8. tabulā, ražošanas izmaksu un pārdošanas cenu starpība katru gadu arvien vairāk samazinājās. Visbeidzot, lai gan izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2022. gadu turpināja ievērojami pieaugt izmaksas, Savienības ražotāji ne tikai vairs nevarēja saglabāt savas pārdošanas cenas virs ražošanas izmaksu līmeņa, bet, lai saglabātu zināmu tirgus daļu, tiem pat bija jāsamazina cenas salīdzinājumā ar 2022. gada līmeni.

(309)

Izmeklēšanas periodā patiešām bija viszemākais pieprasījums pēc TiO2, tomēr importam no vairākiem avotiem (piemēram, Apvienotās Karalistes un Meksikas, sk. 12. tabulu) bija iespējams palielināt cenas salīdzinājumā ar 2022. gada līmeni, savukārt no citiem avotiem nākošā importa cenas samazinājās tikai nedaudz. Visbūtiskāko cenu kritumu un vienlaikus visizteiktāko tirgus daļas pieaugumu izraisīja imports no Ķīnas, kas tādējādi nepārprotami radīja ievērojamu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari, lai tā pazeminātu savas cenas.

(310)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(311)

Attiecīgajā periodā darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku palielinājās par 6 %.

(312)

Triju izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Krājumi

(313)

Krājumu līmenis absolūtā izteiksmē un procentos no ražošanas apjoma 2021. gadā samazinājās attiecīgi par 33 % un 36 % labvēlīgu apstākļu dēļ, kuros Savienības ražošanas nozare spēja palielināt pārdošanas apjomus un tirgus daļu. Tā kā 2022. gadā tirgus sāka sarukt, tad krājumu apjoms atkal palielinājās un visa plānotā produkcija pārdota netika. Izmeklēšanas periodā krājumi atkal samazinājās, jo samazinājās arī ražošanas apjomi. Tā kā pārdošanas apjomi samazinājās, gan 2022. gadā, gan izmeklēšanas periodā sarūkot tirgum, tad krājumi procentos no ražošanas apjoma atkal sāka pieaugt, izmeklēšanas periodā sasniedzot gandrīz tādu pašu līmeni kā 2020. gadā.

(314)

[Izlasē iekļauto] Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(315)

Komisija noteica triju izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(316)

Kā parādīts iepriekš 8. tabulā, Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu un ražošanas izmaksu starpība katrā attiecīgā perioda gadā samazinājās, savukārt izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei pārdošanas cenas bija jāsamazina pat zem pieaugošo ražošanas izmaksu līmeņa. Tātad attiecīgajā periodā notika cenu apspiešana, savukārt izmeklēšanas periodā tā izvērtās par cenu nospiešanu.

(317)

Augošo izmaksu un apspiesto cenu nelīdzsvarotība izraisīja rentabilitātes samazināšanos attiecīgajā periodā, un, kā skaidrots tālāk, 2021. gads atkal bija izņēmums.

(318)

Turklāt rentabilitātes pieaugums 2021. gadā ir skaidrojams ar to, ka, lai gan neto peļņa no vienības pārdošanas 2021. gadā (229 EUR, starpība starp vienības pārdošanas cenu un vienības ražošanas izmaksām) bija mazāka nekā vienības pārdošanas neto peļņa 2020. gadā (268 EUR), pārdošanas apjoma pieauguma dēļ joprojām palielinājās naudas plūsma.

(319)

Tā kā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms 2022. gadā un izmeklēšanas periodā samazinājās un tās cenas joprojām tika apspiestas 2022. gadā un nospiestas izmeklēšanas periodā, tās rentabilitāte samazinājās par 4,8 procentpunktiem 2022. gadā un vēl par 16,8 procentpunktiem izmeklēšanas periodā, strauji kļūdama negatīva.

(320)

Ieguldījumi 2021. gadā samazinājās par 4 %, bet 2022. gadā acīmredzami palielinājās par 8 % un izmeklēšanas periodā palielinājās vēl par 10 %. Tomēr šī pieauguma tendence ir maldinoša, un Komisija spēja pārliecināties, ka šo acīmredzamo pieaugumu 2022. gadā un izmeklēšanas periodā var skaidri saistīt ar vienu jaudas palielināšanai paredzētu aptuveni 10 milj. EUR vērtu ieguldījumu, kas sadalīts pa 2022. gadu un izmeklēšanas periodu un ko viens Savienības ražotājs iepriekš bija apņēmies veikt un nevarēja pamatoti atcelt. Ražotājs ir demonstrējis, ka iekārtu plānošana, sagatavošanas darbi un pasūtīšana notiks pirms attiecīgā perioda. Kad iekārtas tika piegādātas, tās bija jāuzstāda, jo būtu dārgāk atstāt tās neizmantotas un dabas spēku varā. Bez šiem ieguldījumiem izlasē iekļauto Savienības ražotāju kopējie ieguldījumu rādītāji, līdzīgi kā citi galvenie kaitējuma rādītāji, uzrādīja lejupejošu tendenci.

(321)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Ņemot vērā iepriekš aprakstītās norises, visā attiecīgajā periodā tas pastāvīgi samazinājās un no veselīgiem +53 % 2020. gadā kritās līdz ļoti negatīviem – 67 % izmeklēšanas periodā.

(322)

Savienības ražošanas nozares spēju piesaistīt kapitālu nopietni ietekmēja rentabilitātes, kā arī naudas plūsmas samazināšanās attiecīgajā periodā.

(323)

Visi galvenie kaitējuma rādītāji attiecīgajā periodā uzrādīja negatīvu tendenci, un, lai gan Savienības ražošanas nozares stāvoklis 2021. gadā uz laiku uzlabojās, 2022. gadā kaitējuma rādītāji pasliktinājās un tad izmeklēšanas periodā pasliktinājās strauji.

(324)

No 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam Savienības ražošanas apjoms samazinājās par 31 %, un tās pārdošanas apjoms brīvajā tirgū saruka par 25 %. Šis samazinājums bija ievērojamāks nekā patēriņa samazinājums Savienībā, kas attiecīgajā periodā samazinājās par 22 %. Tādējādi Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 49 % 2020. gadā līdz 47 % izmeklēšanas periodā, 2021. gadā un 2022. gada sākumā uz laiku nedaudz pieaugdama.

(325)

Vienlaikus importa apjoms no Ķīnas attiecīgajā periodā palielinājās par 17 % un Ķīnas tirgus daļa palielinājās no 15 % 2020. gadā līdz 22 % izmeklēšanas periodā. No 2020. līdz 2021. gadam jūras pārvadājumu krīzes dēļ importa apjoms no Ķīnas uz laiku samazinājās par 5 %. Tā kā Savienības ražošanas nozare uz laiku bija pasargāta no lēta importa no Ķīnas un tā kā Covid-19 pandēmijas laikā pieauga pieprasījums, Savienības ražošanas nozare varēja palielināt pārdošanas daudzumus un pārdošanas cenas un 2021. gadā guva negaidīti lielu peļņu. Tomēr šī pozitīvā tendence bija saistīta ar īpašiem apstākļiem un izmeklēšanas periodā, kad Savienības ražošanas nozares pārdošanas daudzumi ievērojami samazinājās (par 38 procentpunktiem no 2021. gada līdz IP) un tās rentabilitāte krasi samazinājās (no 10 % 2021. gadā līdz –12 % izmeklēšanas periodā), tā pavērsās pretējā virzienā.

(326)

Turklāt Savienības ražošanas nozare saskārās ar būtisku ražošanas izmaksu pieaugumu – attiecīgajā periodā tās palielinājās par 71 %. Izmaksu pieaugumu noteica lielākoties galveno izejvielu un enerģijas izmaksu pieaugums. Tomēr Savienības ražošanas nozare nevarēja pietiekami palielināt pārdošanas cenas, lai kompensētu šo ievērojamo izmaksu pieaugumu. Visā attiecīgajā periodā tās pārdošanas cenas pieauga tikai par 31 %. Cenas sasniedza maksimumu 2022. gadā, bet izmeklēšanas periodā izteikti samazinājās, kaut arī ražošanas izmaksas turpināja pieaugt. Rezultātā Savienības ražošanas nozare izmeklēšanas periodā sāka ciest zaudējumus. Arī attiecībā uz naudas plūsmu un ienākumu no ieguldījumiem ir vērojama līdzīga negatīva ietekme.

(327)

Kā jau skaidrots iepriekš 316. apsvērumā, Komisija secināja, ka imports no Ķīnas par dempinga cenām visā attiecīgajā periodā apspieda Savienības ražošanas nozares cenas un izmeklēšanas periodā tās nospieda.

(328)

Visbeidzot, lai gan ārkārtējie apstākļi 2021. gadā ļāva Savienības ražošanas nozarei labi darboties, tomēr sarūkošajā tirgū 2022. gadā un izmeklēšanas periodā imports no Ķīnas pieauga, ieguva lielāku tirgus daļu un tādējādi apspieda Savienības ražošanas nozares cenas laikā, kad tās ražošanas izmaksas palielinājās. Tas ir īpaši acīmredzams izmeklēšanas periodā, kad Ķīnas importa cenas salīdzinājumā ar 2022. gadu samazinājās par vienu ceturtdaļu.

(329)

Vairākas personas apstrīdēja to, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīts kaitējums.

(330)

Citēdama konkrētas daļas vairāku Savienības ražotāju gada pārskatos, konkrēti, Cinkarna, kas ir viens no izlasē neiekļautajiem Savienības ražotājiem, Ķīnas Nacionālā pārklājumu ražošanas nozares apvienība (“CNCIA”) – apvienība, kas pārstāv ražotājus eksportētājus –, apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts kaitējums. CNCIA tādējādi apgalvoja, ka: i) 2022. gada pārskats liecina, ka Cinkarna saglabāja ražošanu maksimālā līmenī, ii) Kronos un Cinkarna 2021. un 2022. gadā palielināja kopējo pārdošanas apjomu, iii) Cinkarna, Tronox un Venator ziņoja, ka 2022. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem pieaugušas cenas un/vai ienākumi, iv) Cinkarna ziņoja, ka 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu pieaugusi peļņa, kā arī peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas un v) Cinkarna plānoja, ka 2023. gadā divkāršos ieguldījumu līmeni.

(331)

Komisija vispirms norādīja, ka, lai gan dažādi ražotāji dažādā mērā var sasniegt labākus vai sliktākus rezultātus, viena ražotāja (Cinkarna) darbības rezultāti, kas uzsvērti iepriekš i), iv) un v) punktā, nebūt neliecina par visas Savienības ražošanas nozares darbības rezultātiem. Tieši šā iemesla dēļ Komisija veido reprezentatīvu Savienības ražotāju izlasi, lai izdarītu secinājumus par mikroekonomiskajiem rādītājiem, pamatojoties uz šo izlasi. Turklāt Komisijas analīze ir vērsta tikai uz tiem ekonomiskajiem rādītājiem, kas saistīti ar izmeklējamo ražojumu un ko nepieciešams analizēt detalizētāk, bet nepietiek tikai ar to, ka aplūko Savienības ražotāja gada pārskata vispārīgos skaitļus. Ja kāda ieinteresētā persona uzskata, ka ierosinātā izlase nav bijusi reprezentatīva Savienības ražošanas nozarei kopumā, jo kāda no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem darbības rādītāji konkrētu apstākļu dēļ ir daudz sliktāki par pārējiem vai otrādi, šādai personai izmeklēšanas sākumā būtu jāpauž iebildumi pret ierosināto Savienības ražotāju izlasi, bet CNCIA to nedarīja.

(332)

Līdzīgi Komisija norādīja, ka iepriekš ii) un iii) punktā minētais novērtējums ir daļējs, jo tajā ņemti vērā tikai daži kaitējuma rādītāji un tie nav ņemti vērā Savienības ražošanas nozares un Savienības tirgus kopējā stāvokļa kontekstā, kā to dara Komisija, izdarot secinājumus antidempinga izmeklēšanās. Kā parādīts iepriekš 8. tabulā, Savienības ražošanas nozares vienības pārdošanas vidējās cenas palielinājās gan 2021., gan 2022. gadā. Tomēr šo cenu pieaugumu izraisīja nepieciešamība saglabāt rentabilitāti, ņemot vērā ražošanas izmaksu palielināšanos, kas notika paralēli. Turklāt Komisija patiešām konstatēja, ka Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas vērtība 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu palielinājās. Tomēr, pretēji CNCIA apgalvojumiem, tas nav tas pats, kas labāki darbības rādītāji tirgū, jo kopējie pārdošanas apjomi samazinājās. Tādējādi, izolēti pārbaudot pārdošanas apjoma kopējo vērtību konkrētajā gadā, nevar iegūt noderīgu informāciju.

(333)

Tādēļ Komisija secināja, ka CNCIA uzsvērtie faktori, kas uzskaitīti iepriekš 330. apsvērumā faktu ziņā gan ir patiesi, taču neatspēko Komisijas secinājumus par Savienības ražošanas nozares stāvokli kopumā.

(334)

CNCIA arī norādīja, ka lēmumā par antidempinga izmeklēšanas izbeigšanu attiecībā uz Ķīnas izcelsmes vīnskābes importu (108) Komisija nekonstatēja kaitējumu, lai gan Savienības ražošanas nozares tirgus daļa minētajā lietā samazinājās par 21 %, nevis tikai par 2 procentpunktiem kā šajā lietā. Kā norādīts iepriekš 332. apsvērumā, Komisija visus kaitējuma rādītājus izvērtē holistiski, ņemot vērā vispārējo situāciju Savienības ražošanas nozarē un Savienības tirgū, kas katrā izmeklēšanā dabiski atšķiras, tāpēc galīgie secinājumi tiek izdarīti katrā gadījumā atsevišķi. Komisija šajā sakarā norādīja, ka CNCIA pievērš uzmanību tikai vienam iepriekš minētās izmeklēšanas elementam, savukārt lēmums izbeigt līgumu faktiski bija balstīts uz vairākiem faktoriem, jo īpaši Savienības ražotāju rentabilitāti (109). Katrā ziņā minētās lietas konkrētie apstākļi neietekmē šīs izmeklēšanas apstākļus.

(335)

CNCIA arī apgalvoja, ka pēc 2021. gada vērojamā ražošanas apjoma samazināšanās ir saistāma ar ražotņu slēgšanu, kas aprakstīta iepriekš 294. un 295. apsvērumā. Tomēr, kā izriet no sūdzības iesniedzēja atbildām uz makroekonomikas anketas jautājumiem, gandrīz visu Savienības ražotāju ražošanas apjomi gadu no gada samazinājās gan 2021., gan 2022. gadā, turklāt ne tikai šajās trijās ražotnēs vien. Tādējādi Komisija šo apgalvojumu atzina par nepamatotu un noraidīja.

(336)

Viens lietotājs, proti, PPG Industries Europe Sarl (“PPG”), arī apgalvoja, ka cenu apspiešana nenotiek, jo Venator 2024. gada sākumā nolēma paaugstināt cenas visā pasaulē, tostarp Savienībā, jo, kā teikts Venator 2024. gada februāra paziņojumā presei, bija nepieciešams sākt “peļņas atgūšanu” ilgtspējīgā līmenī (110). Tomēr iepriekš minētās analīzes kontekstā tam nav nozīmes, jo šie Venator apgalvojumi ir izteikti pēc izmeklēšanas perioda, savukārt visa iepriekš minētā analīze un novērtējumi ir vērsti uz pagātni un attiecas uz izmeklēšanas periodu un trim gadiem pirms tā. Turklāt secinājumu par cenu apspiešanu nevar izdarīt tikai no tā vien, ka viens Savienības ražotājs paziņo, ka paaugstina cenas. Tādējādi Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(337)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(338)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports no attiecīgajām valstīm par dempinga cenām ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī to, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija nodrošināja, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu radījuši citi faktori, kuri nav imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir imports no citām trešām valstīm, Savienības ražotāju eksporta rādītāji un citi faktori, piemēram, patēriņa samazināšanās pasaulē pēc Covid-19 pandēmijas, prognozētā tirgus apstākļu uzlabošanās, ražošanas izmaksu pieaugums un aizliegums Savienībā izmantot pārtikas kategorijas TiO2.

(339)

Kā skaidrots iepriekš 271. apsvērumā, patēriņš Savienībā palielinājās Covid-19 pandēmijas laikā, kad pārvietošanās ierobežojumi Savienībā mudināja cilvēkus atjaunot mājokļus, kā rezultātā 2020. gadā un jo īpaši 2021. gadā palielinājās pieprasījums pēc TiO2. Šādam izteiktam pieprasījuma pieaugumam sekoja tikpat izteikts pieprasījuma kritums 2022. gadā un izmeklēšanas periodā. Šo kritumu galvenokārt noteica krājumu samazināšanās pēc pieprasījuma pēkšņā pieauguma 2020. un 2021. gadā, taču to vēl vairāk veicināja vispārējais inflācijas spiediens, kas sākās 2022. gadā, un, ļoti iespējams, bažas par tirgus nestabilitāti, kuras izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā.

(340)

Kā parādīts 3. tabulā, no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam imports no Ķīnas saglabāja spēcīgu klātbūtni Savienībā šajā tirgū un palielinājās par 17 %. Pat tirgū, kas 2022. gadā un izmeklēšanas periodā saruka, tādējādi no 2020. gada līdz izmeklēšanas periodam ievērojami (par 50 %) palielinājās tirgus daļa, ko ieņem Ķīna. Šī tendence 2021. gadā tikai uz laiku pavērsās pretējā virzienā: importa apjoms no Ķīnas un tā tirgus daļa minētajā gadā samazinājās attiecīgi par 5 % un 9 %, ko var saistīt ar jūras pārvadājumu krīzi, kā dēļ mazinājās preču apjomi no Ķīnas. Apvienojumā ar pieprasījuma maksimumu 2021. gadā tas deva īsu atelpu Savienības ražošanas nozarei, ļaujot tai ievērojami palielināt pārdošanas apjomus un uz laiku atgūt lielāku tirgus daļu (sk. iepriekš 6. tabulu).

(341)

Tomēr, tiklīdz 2022. gadā sāka atslābt jūras pārvadājumu krīze, imports no Ķīnas atkal sāka palielināties, 2022. gadā apjoma ziņā pieaugdams par 10 % un izmeklēšanas periodā – vēl par 12 %, tādējādi kaitēdams Savienības ražotājiem un importam no citām trešām valstīm (sk. 12. tabulu). To skaidri atspoguļo tirgus daļas: no Ķīnas veiktā importa tirgus daļas pieaugums pilnībā sakrīt ar Savienības ražotāju un trešo valstu importa tirgus daļas sarukumu gan 2022. gadā, gan izmeklēšanas periodā.

(342)

Arī importa cenas no Ķīnas atspoguļo iepriekš minēto realitāti tirgū. Visā attiecīgajā periodā, izņemot 2021. gadu, kad jūras pārvadājumu krīze un jūras pārvadājumu izmaksas no Ķīnas uz Eiropu sasniedza maksimumu, Ķīnas cenas pēc izkraušanas saglabājās zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Turklāt Ķīnas cenas pēc izkraušanas bija pat zemākas par Savienības ražošanas nozares vidējām ražošanas izmaksām gan 2020. gadā, gan izmeklēšanas periodā, savukārt 2022. gadā tās lielākoties bija tādā pašā līmenī. Ja jūras pārvadājumu izmaksas 2021. un 2022. gadā nebūtu strauji palielinājušās, būtu bijis viegli iespējams, ka attiecīgajā periodā Ķīnas cenas pēc izkraušanas paliktu zem Savienības ražošanas nozares vienības ražošanas izmaksu līmeņa.

(343)

Pat tādas, kādas tās bija, Ķīnas cenas nepārprotami izraisīja Savienības ražošanas nozares cenu apspiešanu visā attiecīgajā periodā (sk. 284. apsvērumu) un cenu nospiešanu izmeklēšanas periodā (sk. 286. apsvērumu).

(344)

Turklāt, kā jau minēts 282. un 283. apsvērumā, Komisija noteica, ka izmeklēšanas periodā, kad pasliktinājās arī Savienības ražošanas nozares stāvoklis, izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju veiktā importa vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība Savienības tirgū bijusi 14–15,3 %.

(345)

Kaitējuma rādītāju analīze 269. līdz 337. apsvērumā rāda, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis jo īpaši attiecīgā perioda beigu posmā ir pasliktinājies, vienlaikus no attiecīgās valsts ievērojami pieaugot importam par dempinga cenām, kuras, kā tika konstatēts, izmeklēšanas periodā bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Katrā ziņā šis imports izraisīja ievērojamu cenu apspiešanu visā attiecīgajā periodā un cenu nospiešanu izmeklēšanas periodā, jo Savienības ražošanas nozare nespēja palielināt cenas atbilstoši ražošanas izmaksu pieaugumam un izmeklēšanas periodā tai pat bija jāsamazina cenas zem ražošanas izmaksām.

(346)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija provizoriski konstatēja, ka pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē pastāv cēloņsakarība starp Savienības ražošanas nozarei radīto būtisko kaitējumu un importu par dempinga cenām no Ķīnas. Minētais kaitējums tika nodarīts gan apjoma, gan arī cenu ziņā.

(347)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka kaitējumu Savienības ražošanas nozarei attiecīgajā periodā radījis nevis Ķīnas eksports, bet gan citi faktori. Tie ietver patēriņa samazināšanos pasaulē pēc Covid-19 pandēmijas, ražošanas izmaksu pieaugumu un aizliegumu Savienībā izmantot pārtikas kategorijas TiO2.

(348)

Komisija analizēja, vai un cik lielā mērā minētie faktori veicinājuši kaitējumu.

(349)

Vairākas personas apgalvoja, ka 2022. gadā un izmeklēšanas periodā vērojamais pieprasījuma kritums nebija nekas vairāk kā parastas lejupslīdes rezultāts cikliskajā TiO2 tirgū.

(350)

Pirmkārt, lai pamatotu šo apgalvojumu, viens lietotājs iesniedza Komisijai 2021. gada novembra TZMI tirgus informācijas datus (111) gan par vēsturiskajām tendencēm, gan nākotnes prognozēm.

(351)

Komisija šajā sakarā norādīja, ka 350. apsvērumā minētie tirgus informācijas dati attiecas uz agregētā globālā patēriņa tendencēm, tāpēc pieprasījuma situāciju Savienības tirgū tie varētu atspoguļot neprecīzi. Šo secinājumu pastiprina fakts, ka, kā jau norādīts sūdzībā, pieprasījums Savienībā 2020. un 2021. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 4 %. Turklāt, kā redzams 2. tabulā, 2022. gadā pieprasījums Savienībā patiešām samazinājās par 12 %, taču izmeklēšanas periodā tas samazinājās vēl izteiktāk – par vēl 14 %. Neviena no šīm norisēm pilnībā neatbilst TZMI globālajām prognozēm, kas minētas 350. apsvērumā.

(352)

Otrkārt, divi lietotāji – Munksjö un Felix – atbildēs uz anketas jautājumiem līdzīgi apgalvoja, ka TiO2 tirgus ir ļoti ciklisks un ka apgalvojums par kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pausts, jo izmeklēšanas periodā saruka tirgus. Munksjö iesniedza no trim dažādiem tirgus informācijas avotiem (ICIS, EUWID un TZMI) izveidotu datu lapu, kurā atspoguļota TiO2 cenu dinamika Savienības tirgū pēdējos piecpadsmit gados, un apgalvoja, ka tā liecinot, ka Savienības TiO2 tirgus kopš 2008. gada līdz 2023. gada 4. ceturksnim ir piedzīvojis trīs sarukšanas un paplašināšanās ciklus.

(353)

Komisija norādīja, ka šie dati patiešām liecina, ka TiO2 cenas Savienības tirgū pēdējo piecpadsmit gadu laikā ir sasniegušas trīs maksimumus: 2012. gada 1. ceturksnī, 2018. gada 2. ceturksnī un 2022. gada 2. ceturksnī. Katram no šiem augstāko cenu periodiem bija nedaudz citāds ilgums, un katram, protams, sekoja cenu samazināšanās. Tomēr kopējā tendence liecina par cenu pieaugumu.

(354)

Komisija paturēja prātā visu iepriekš minēto un, izanalizējusi visu tās rīcībā esošās informāciju, izdarīja šādus secinājumus par situāciju Savienības TiO2 tirgū.

(355)

Pirmkārt, lai gan TiO2 pieprasījumam patiešām varētu būt raksturīgs globāls cikliskums, nav pierādījumu, kas liecinātu, ka tas ir unikāls TiO2 tirgum un būtu pelnījis īpašu uzmanību, jo visi tirgi regulāri piedzīvo sarukšanas un izplešanās posmus.

(356)

Otrkārt, lai gan TZMI globālā pieprasījuma prognozes kopumā varētu būt bijušas precīzas, faktiskajām norisēm, kas vērojamas Savienības tirgū vismaz attiecīgajā periodā, tās neatbilst pilnībā.

(357)

Treškārt, no visiem Komisijai pieejamajiem datiem nevar izveidot modeli, kas pilnīgi noteikti parādītu, kad Savienības tirgū būs augšupeja vai lejupslīde, un tādējādi ļautu secināt, ka 2023. gadā tirgus noteikti saruks.

(358)

Tādējādi Komisija secināja, ka, globālās tirgus tendences kopumā precīzi prognozēja Savienības pieprasījuma pieaugumu 2020. un 2021. gadā un vēlāku samazinājumu, taču Savienības TiO2 tirgu attiecīgajā periodā ietekmēja konkrēti ārkārtēji apstākļi, kas noteica pieprasījuma dinamiku. Kā jau minēts iepriekš 271. apsvērumā, Komisija secināja, ka Covid-19 pārvietošanās ierobežojumu veicinātā ekonomika “paliec mājās” 2020. gadā un jo īpaši 2021. gadā palielināja pieprasījums pēc TiO2. Tādējādi, pat ja 2020. gadā pieprasījumam Savienībā būtu vajadzējis pieaugt, Covid-19 pandēmija to pastiprināja un izraisīja pieprasījuma pieaugumu arī 2021. gadā. Pēc tik liela pieprasījuma pieauguma jebkāds turpmāks patēriņa kritums, protams, arī būs izteikts, savukārt šo kritumu (2022. gadā un izmeklēšanas periodā) vēl vairāk saasināja a) vispārējais inflācijas spiediens, kas sāka izpausties 2022. gadā un pastāvēja visā izmeklēšanas periodā, un, iespējams, b) bailes par tirgus nestabilitāti, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī.

(359)

No otras puses, dažas personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās bija tieši saistīta ar pieprasījuma būtisku samazināšanos pēc Covid-19 pandēmijas un ar iepriekš minēto 2022. gada inflācijas spiedienu.

(360)

Komisija šajā sakarā norādīja, ka Savienības tirgū izteikti samazinājās pieprasījums, ko izraisīja gan krājumu samazināšanās pēc augstā pieprasījuma perioda Covid-19 pandēmijas laikā, gan vispārējais inflācijas spiediens (sk. 358. apsvērumu). Šāds sarūkošs tirgus noteikti būtu izraisījis Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu samazināšanos neatkarīgi no importa par dempinga cenām no Ķīnas.

(361)

Tomēr normālos konkurences apstākļos šādā sarūkošā tirgū samērā līdzīgā mērā samazinātos visu tirgus dalībnieku pārdošanas apjomi. Tomēr šajā gadījumā gandrīz viss importa apjoms no visām pārējām trešām valstīm (izņemot Ķīnu) un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms (kā redzams iepriekš 6. un 12. tabulā) gan 2022. gadā, gan izmeklēšanas periodā samazinājās, savukārt tikai imports no Ķīnas šajos gados pieauga (kā redzams iepriekš 3. tabulā), vēlreiz norādot uz secinājumu, ka, tiklīdz jūras pārvadājumu cenas 2022. gadā sāka samazināties, Ķīnas ražotāji spēja turpināt pārdot savu ražojumu Savienības tirgū par dempinga cenām, palielināja tirgus daļu uz citu dalībnieku rēķina.

(362)

Attiecībā uz patēriņa samazinājumu CNCIA norādīja, ka Komisijas 2012. gada 27. jūnija lēmumā par konkrētu ĶTR izcelsmes sojas proteīna koncentrāta produktu importu (112) Komisija konstatēja, ka patēriņa samazinājums par 8 % ir pietiekams, lai izjauktu cēloņsakarību. Tā apgalvoja, ka, ņemot vērā to, ka izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2022. gadu patēriņš samazinājies par 14 procentpunktiem Komisijai tagad būtu jāizdara tāds pats secinājums.

(363)

Komisija šajā sakarā norādīja, ka minētā lieta tika izbeigta nevis tāpēc, ka pieprasījuma samazināšanās izjauca cēloņsakarību starp konstatēto dempingu un būtisko kaitējumu, bet gan tāpēc, ka netika konstatēts būtisks kaitējums. Tāpēc šis arguments tika noraidīts, jo nebija derīgs (113).

(364)

Bez tam CNCIA apgalvoja, ka pārdošanas apjoma samazināšanos 2022. gadā var skaidrot arī ar Savienības lēmumu minētajā gadā aizliegt TiO2 lietošanu pārtikā (piedevu E171) (114), un atsaucās uz Tronox 2022. gada pārskatu, kur teikts ka tas ir viens no pārdošanas apjoma samazināšanās cēloņiem.

(365)

Informācija, kas ir Komisijas rīcībā, liecina, ka TiO2 specializētie pielietojumi veido aptuveni 4 % no visa tirgus un pielietojumi pārtikā ir vēl mazāka daļa no šīs daļas. Tādējādi Komisija secināja, ka šā aizlieguma iespējamā ietekme uz Savienības ražotāju veikto pārdošanu bijusi niecīga.

(366)

Importa apjomam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Imports no trešām valstīm

(367)

Komisija vispirms norādīja, ka, lai gan imports no Apvienotās Karalistes veidoja lielāko daļu importa Savienībā no citas trešās valsts (aiz Ķīnas), Komisijai pieejamā informācija liecina, ka vienīgie ražotāji Apvienotajā Karalistē ir divas ražotnes, kas pieder Savienības ražošanas nozarei. Tāpēc šis imports Savienības tirgū nekonkurē ar Savienības ražošanas nozari, un arī tā cena ir augstāka par Ķīnas importa cenām. Tāpēc šis imports neveicina kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(368)

Importa apjoms no visām pārējām trešām valstīm visā attiecīgajā periodā samazinājās arvien straujākā tempā: 2021. gadā par 5 %, 2022. gadā par 8 % un izmeklēšanas periodā par 9 %.

(369)

Var uzskatīt, ka importa apjomi no ASV un Meksikas atbilst tām pašām tendencēm, kas aprakstītas Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem, proti, 2021. gadā, kad bija īpaši liels pieprasījums, imports pieauga un pēc tam 2022. gadā un izmeklēšanas periodā samazinājās. Pēc 2021. gada pieauguma uz laiku vienlaikus gan ASV gan Meksikas tirgus daļa 2022. gadā un izmeklēšanas periodā sākas samazināties. Arī imports no visām pārējām trešām valstīm izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2022. gadu zaudēja tirgus daļu.

(370)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis bijis imports par zemām cenām no Meksikas, nevis imports no Ķīnas. Komisija šeit iepriekš ir konstatējusi, ka importam, ko no attiecīgās valsts Savienības tirgū izmeklēšanas periodā veikuši izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība bijusi 14–15,3 %. Komisija ir novērojusi, ka importa cena no Meksikas patiešām bija zema. Tomēr izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tā ievērojami palielinājās un bija augstāka nekā Ķīnas importa cena.

(371)

Komisija turpretim konstatēja, ka no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam visa no Ķīnas veiktā importa cenas pēc izkraušanas ievērojami samazinājās, proti, par 25 %, un izmeklēšanas periodā bija par 18,2 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(372)

Pēc tam Komisija pārbaudīja importa no Ķīnas un Meksikas nozīmīgumu visā Savienības tirgū. Kā redzams 3. un 12. tabulā, kopējais importa apjoms no Ķīnas izmeklēšanas periodā ir trīs reizes lielāks nekā importa apjoms no Meksikas. Turklāt imports no Meksikas, tāpat kā viss imports no visām pārējām trešām valstīm (izņemot Ķīnu) izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2022. gadu zaudēja tirgus daļu. Turpretim imports no Ķīnas ir vienīgais, kas izmeklēšanas periodā palielināja tirgus daļu.

(373)

Tāpēc Komisija secināja, ka imports no Meksikas, kā arī no ikvienas citas trešās valsts nemazina cēloņsakarību starp importu no Ķīnas par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(374)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

13. tabula

Savienības ražotāju eksporta rādītāji

(375)

Savienības ražošanas nozares eksporta apjomi, līdzīgi kā ražošanas apjomi un pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū, 2021. gadā palielinājās, tomēr šis palielinājums bija mazāk izteikts nekā iekšzemes pārdošanas apjomiem, pēc tam 2022. gadā un izmeklēšanas periodā ievērojami samazinājās. Eksporta cenām bija tāda pati tendence, kāda cenām Savienības tirgū: 2021. un 2022. gadā tās pieauga, pēc tam izmeklēšanas periodā samazinājās, tomēr palika ievērojami virs 2021. gada līmeņa,

(376)

Savienības ražošanas nozarei visā attiecīgajā periodā bija augstākas cenas eksporta tirgos nekā Savienības tirgū. Tomēr, neraugoties uz to, Savienības ražošanas nozare izmeklēšanas periodā nespēja saglabāt sava ražojuma eksporta cenu virs ražošanas izmaksām, un tai bija jāsamazina eksporta cenas arī minētajā gadā.

(377)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka negodīga Ķīnas ražotāju eksportētāju tirdzniecības prakse visos tirgos apgrūtina konkurenci arī eksporta tirgos un ir iemesls šādiem neoptimāliem eksporta rādītājiem. Citas ieinteresētās personas norādīja, ka nav pierādījumu, kas pamatotu šo apgalvojumu.

(378)

Sūdzībā bija pierādījumi paziņojumam, ka 2023. gadā Taivānā slēgta Chemours rūpnīca, un sūdzības iesniedzējs izmeklēšanas laikā iesniedza papildu pierādījumus, kas liecina, ka divi TiO2 ražotāji Japānā – Sakai Chemicals un Ishihara Sangyo – paziņojuši, ka attiecīgi 2026. un 2027. gadā slēdz ražotnes. Visas minētās ražotnes atrodas tiešā ģeogrāfiskā tuvumā Ķīnai, tāpēc ir iespējams, ka eksports no Ķīnas ir nepamatoti ietekmējis to darbības rādītājus iekšzemes vai reģionālajos tirgos. Turklāt attiecīgās iestādes Brazīlijā ir sākušas savu antidempinga izmeklēšanu pret Ķīnas TiO2. Tādējādi Komisija konstatēja, ka nevar izslēgt, ka līdzīgi kā Savienības tirgū Ķīnas eksports traucē Savienības ražošanas nozarei konkurēt citos tirgos.

(379)

Turklāt Komisija ir konstatējusi, ka eksporta pārdošanas rentabilitātes dinamika sekoja Savienības pārdošanas rentabilitātes dinamikai gandrīz vienā un tajā pašā procentpunktu apmērā visā attiecīgajā periodā, savukārt eksporta pārdošanas apjoms veidoja aptuveni 25 % no izlasē iekļauto Savienības ražotāju kopējā pārdošanas apjoma.

(380)

Tādējādi Komisija secināja, ka eksporta rādītāji nav Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis.

(381)

Vairākas personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis ir pieaugošās ražošanas izmaksas.

(382)

Lai gan Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas 2021. gadā un jo īpaši 2022. gadā un izmeklēšanas periodā palielinājās, Savienības ražošanas nozare 2021. un 2022. gadā spēja palielināt cenas, lai saglabātu rentabilitāti. Izmeklēšanas periodā tā bija spiesta samazināt cenas zem ražošanas izmaksām, kad sarūkošā tirgū importam no Ķīnas ievērojami samazinājās cenas un vienlaikus palielinājās apjoms, tādējādi palielinoties tā tirgus daļai Savienībā.

(383)

Ieinteresētās personas vēlreiz norādīja uz Ķīnas izcelsmes sojas proteīna lietu, kurā galvenās izejvielas pieauguma dēļ tika izjaukta cēloņsakarība. Komisija tomēr norādīja, ka šajā lietā globālā inflācijas spiediena dēļ ražošanas izmaksu pieaugums bija globāls un līdzīgā mērā ietekmēja visus tirgus dalībniekus – par to liecina fakts, ka 2022. gadā ievērojami un izmeklēšanas periodā vēl vairāk palielinājās importa cenas no visām pārējām trešām valstīm (izņemot Ķīnu). Proti, galvenās izejvielas – ilmenīta rūdas – cenas, kas veido aptuveni trešo daļu no kopējām ražošanas izmaksām, 2022. gadā salīdzinājumā ar 2020. gada līmeni pasaulē palielinājās par aptuveni 80 % un izmeklēšanas periodā tikai nedaudz samazinājās.

(384)

Tādējādi Komisija secināja, ka pieaugošās ražošanas izmaksas neveicināja Savienības ražošanas nozarei izmeklēšanas periodā nodarīto kaitējumu.

(385)

2024. gada 3. aprīlīAkzoNobel iesniedza papildu apgalvojumus par cēloņsakarības trūkumu, kuru pamatā bija ziņojums par globālo situāciju TiO2 tirgū, ko 2024. gada februārī publicējusi tirgus informācijas aģentūra TZMI. Ziņojumā norādīts, ka TiO2 tirgus atgūstas, un prognozēts cenu pieaugums Savienības tirgū un Savienības ražotāju rentabilitātes pieaugums.

(386)

Šajā sakarā Komisija norādīja, ka ziņojumā gan ir prognozēts, ka tirgus apstākļi Eiropā uzlabosies, taču atzīts, ka, spriežot pēc vairākiem analizētajiem rādītājiem, apstākļi vēl aizvien ir slikti. Turklāt attiecībā uz cenām Eiropā un prognozēm par Savienības ražotāju rentabilitātes uzlabošanos to iekšzemes tirgū pašā ziņojumā ir atzīts, ka prognozes par cenu līmeni, ko Savienības ražošanas nozare spēs sasniegt, vismaz daļēji ir sagatavotas, pieņemot, ka šīs izmeklēšanas iznākums būs pozitīvs.

(387)

Tādējādi, pat ja šis ziņojums pilnīgi precīzi prognozētu Savienības ražošanas nozares darbības rādītājus nākotnē, tajā ietvertā prognoze tomēr ir izstrādāta scenārijam, kurā Savienības tirgū ir atjaunoti vienlīdzīgi konkurences apstākļi, un tādējādi to nevar izmantot par pretargumentu tam, lai Komisija nepieņemtu lēmumu, uz kuru šī prognoze ir vismaz daļēji balstīta.

(388)

Kā pamatoti norāda puses, Savienības ražošanas nozares stāvokli apgrūtināja vairāki faktori. Pirmkārt, 2022. gadā un izmeklēšanas periodā bija vērojams īpaši liels TiO2 pieprasījuma samazinājums Savienības tirgū. Otrkārt, abos minētajos gados Savienības tirgū ievērojami palielinājās enerģijas izmaksas un visā pasaulē pieauga ilmenīta izmaksas. Treškārt, attiecīgā perioda pirmajos trijos gados Meksikas importa cenas bija zemākas par Ķīnas cenām.

(389)

Tomēr neviens no minētajiem faktoriem neapgāž faktu, ka i) atšķirībā no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā importa apjoms no Ķīnas palielinājās (uz laiku īpašu apstākļu dēļ 2021. gadā tas samazinājās), ii) imports no Ķīnas Eiropā nonāca par dempinga cenām, iii) 2022. gadā un izmeklēšanas periodā sarūkošā tirgū imports no Ķīnas palielināja tirgus daļu uz Savienības ražošanas nozares un citu trešo valstu importa tirgus daļas rēķina un iv) izmeklēšanas periodā, kad importa no visām pārējām valstīm cenas kopumā saglabājās tādas pašas, kādas bija 2022. gadā, Ķīnas importa cena krasi samazinājās par vienu ceturtdaļu no 2022. gada cenas, ievērojami apspiežot un nospiežot Savienības ražošanas nozares cenu.

(390)

Tādā pašā garā Komisija ņēma vērā personu argumentus par rūpnīcu slēgšanu Savienībā. Sūdzības iesniedzējs sūdzībā apgalvo, ka trīs TiO2 ražotnes Savienībā slēgtas spiediena dēļ, kuru radījis imports no Ķīnas, un ka bez īpaši labvēlīgajiem Covid-19 pandēmijas apstākļiem būtu bijis gaidāms, ka tiks slēgts vēl vairāk ražotņu. Vairākas ieinteresētās personas pret to iebilda, apgalvodamas, ka nav pierādījumu, kas pamatotu šo secinājumu, un ka slēgšana notika citu apstākļu dēļ un nav saistāma ar importu no Ķīnas, kas, kā apgalvots, esot veikts par dempinga cenām. Personas norādīja uz publiskiem uzņēmumu paziņojumiem, kuros ražošanas apjoma samazināšana vai ražotņu slēgšana tiek saistīta ar nelabvēlīgiem tirgus apstākļiem, piemēram, mazāku pieprasījumu, ražošanas izmaksu pieaugumu un kopumā sliktiem ekonomiskajiem apstākļiem, savukārt Venator, viena no izlasē neiekļautajiem Savienības ražotājiem, ražotne, kas atrodas Scarlino komūnā, konkrēti saskārās ar problēmām saņemt regulatīvo apstiprinājumu.

(391)

Līdzīgā kārtā personas uzsvēra vēl citus Savienības ražotāju (Kronos, Police, Venator, Cinkarna) pārskatos iekļautus paziņojumus, kuros par Savienības ražošanas nozares sarežģītā stāvokļa iemesliem tika atzīta pieprasījuma mazināšanās un ražošanas izmaksu pieaugums. Personas apgalvoja, ka tas pierāda, ka importu no Ķīnas kopumā nevar vainot par Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(392)

Šajā sakarā Komisija norāda, ka, iekams Venator Scarlino ražotne saņēma regulatīvo apstiprinājumu, tai patiešām bija liegts darboties ar pilnu jaudu, tomēr, ņemot vērā gan Kronos, gan Venator apgalvojumus, ir skaidrs, ka lēmumi par ražošanas apjomu un turpināšanu tiek pieņemti, ņemot vērā kopumā sarežģītus tirgus apstākļus. Kā liecina visa iepriekšējā analīze, tie nepārprotami ietver importu par dempinga cenām no Ķīnas, kurš rada spiedienu uz tirgu, savukārt vairākos citētajos ziņojumos minēts, ka viena no problēmām ir arī lēta importa no Ķīnas klātbūtne (115).

(393)

Komisija nošķīra un nodalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no tā kaitējuma, kuru izraisījis imports par dempinga cenām. Pieprasījuma sarukums, ražošanas izmaksu pieaugums un imports no citām trešām valstīm, jo īpaši Meksikas, tikai daļēji ietekmēja negatīvās norises Savienības ražošanas nozarē pārdošanas apjomu, cenu un rentabilitātes ziņā.

(394)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija šajā posmā secināja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un citi faktori atsevišķi vai kopā nemazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu. Kaitējums galvenokārt izpaužas tirgus daļas zaudējumā, cenu samazinājumā un cenu apspiešanā, rentabilitātes, ienākuma no ieguldījumiem un naudas plūsmas kritumā.

(395)

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā apgalvo, ka pastāv kropļojumi izejvielu tirgū pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē.

(396)

Tādējādi, lai novērtētu, kāds pasākumu līmenis būtu atbilstošs, Komisija vispirms noteica maksājuma apmēru, kas būtu nepieciešams, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu, ja nebūtu kropļojumu pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē.

(397)

Pēc tam tā pārbaudīja, vai izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju dempinga starpība būtu lielāka par to kaitējuma starpību.

(398)

Kaitējums tiktu likvidēts, ja Savienības ražošanas nozare varētu gūt mērķa peļņu, pārdodot par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c punkta un 7. panta 2.d punkta nozīmē.

(399)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: ienesīguma (rentabilitātes) līmeni, pirms palielinājās imports no attiecīgās valsts, rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, attīstību (izstrādi) un inovāciju, rentabilitātes līmeni, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt mazākam par 6 %.

(400)

Vispirms Komisija noteica pamatpeļņu, kas normālos konkurences apstākļos sedz visas izmaksas.

(401)

Gan PPG, gan CNCIA iebilda, ka sūdzībā ierosinātā mērķa peļņa (10,2 %) esot pārāk augsta. PPG apgalvoja, ka neviens no izmeklēšanas perioda gadiem neesot derīgs pamatpeļņas noteikšanai, ņemot vērā katra gada īpašo ekonomisko situāciju, un atgādināja pašas Komisijas secinājumus antidempinga izmeklēšanā, kas attiecās uz konkrēta Ķīnas izcelsmes polietilēntereftalāta importu (116). Bez tam tas apgalvoja, ka, tā kā Savienības ražošanas nozare visā attiecīgajā periodā varēja pārdot par cenām, kas pārsniedz ražošanas izmaksas, būtu jānosaka, ka pamatpeļņa ir tāda, kāda ir visu četru gadu vidējā peļņa. CNCIA turklāt apgalvoja, ka Komisijai būtu jāpiemēro tā pati pamatpeļņa, kuru tā piemēroja antidempinga izmeklēšanā, kas attiecās uz Ķīnas izcelsmes elektrolītisko mangāna dioksīdu importu (117), jo EMD, tāpat kā TiO2, ir neorganisks savienojums.

(402)

Komisija norādīja, ka apgalvojums par Savienības ražotāju pārdošanas cenām varētu būt bijis pareizs attiecībā uz sūdzībā izmantoto attiecīgo periodu, bet Komisijas izmantotajā izmeklēšanas periodā tam vairs nebija nozīmes. Kā parādīts iepriekš, Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas izmeklēšanas periodā bija ievērojami zemākas par ražošanas izmaksām. Tādējādi rentabilitāte, kas tiktu noteikta, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares darbības rādītājus minētajā gadā, neatspoguļotu rentabilitāti, kas nepieciešama, lai pilnībā atgūtu izmaksas.

(403)

Attiecībā uz CNCIA apgalvojumu tiek norādīts, ka tikai tas vien, ka gan EMD, gan TiO2 ir neorganiskas ķīmiskas vielas, nenozīmē, ka to ražotāji darbojas līdzīgos tirgos vai ka to darbības rādītāji būtu salīdzināmi, un Komisijai netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka tas tā būtu.

(404)

Komisija norādīja, ka attiecīgajā periodā no Ķīnas veiktā importa tirgus daļa vismazākā bija 2021. gadā un rentabilitāte un naudas plūsma minētajā gadā bija vislabākā. Tomēr minētajā gadā, jūras pārvadājumu krīzes dēļ pastāvot īpašiem apstākļiem, vērojama no Ķīnas veiktā importa samazināšanās. Apvienojumā ar strauji augošo pieprasījumu, ko izraisīja Covid-19 pārvietošanās ierobežojumi, Savienības ražošanas nozares darbības rādītāji togad bija īpaši labi. Tādējādi Komisija secināja, ka 2021. gads nebūtu uzskatāms par reprezentatīvu, lai saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu noteiktu mērķa peļņu.

(405)

Turklāt tieši tāpat kā 2021. gadu arī 2020. gadu (lai gan mazākā mērā) ietekmēja labvēlīgie apstākļi, proti, patēriņa pieaugums, kas bija saistīts ar Covid-19 pārvietošanās ierobežojumu laika ekonomiku “paliec mājās”. Pamatojoties uz šajā posmā pieejamo informāciju, Komisija secināja, ka arī 2020. gads nebūtu uzskatāms par reprezentatīvu, lai saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu noteiktu pamatpeļņu.

(406)

Visbeidzot, importa no Ķīnas pieauguma un Savienības ražošanas nozares straujās lejupslīdes dēļ, kas sākās 2022. gadā un turpinājās izmeklēšanas periodā, neviens no šiem gadiem nebūtu uzskatāms par reprezentatīvu, lai saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu noteiktu pamatpeļņu.

(407)

Meklējot laikposmu, kurā būtu dominējuši normāli konkurences apstākļi, Komisija nolēma pārbaudīt pēdējo desmit gadu laikā sasniegto rentabilitāti. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji sniedza datus par rentabilitāti par trim gadiem pirms attiecīgā perioda. Tomēr no visiem trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem Komisija nesaņēma tādus datus par minētajiem gadiem attiecībā rentabilitāti, kuri attiektos tikai uz TiO2 pārdošanu nesaistītiem klientiem Savienībā. Tāpēc, pamatojoties uz Komisijai pašlaik pieejamo informāciju, nebija iespējams noteikt rentabilitāti, kas būtu saistīta ar izmeklējamā ražojuma pārdošanu nesaistītiem klientiem Savienībā.

(408)

Tā kā nav pierādījumu tam, ka normālos konkurences apstākļos varētu sasniegt rentabilitāti, kas pārsniedz 6 %, Komisija saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu noteica pamatpeļņu 6 % apmērā.

(409)

Divi Savienības ražotāji sniedza pierādījumus, ka normālos konkurences apstākļos to ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas līmenis attiecīgajā periodā būtu bijis augstāks. Komisija pārbaudīja šo informāciju, pamatojoties uz ieguldījumu plāniem un noraidītajiem un atliktajiem projektiem, parādot, ka šie ieguldījumi patiešām bija plānoti. Tika konstatēts, ka abu Savienības ražotāju apgalvojumi patiešām ir pamatoti. Lai to atspoguļotu mērķa peļņā, Komisija aprēķināja starpību starp normālos konkurences apstākļos raksturīgiem ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas (“IPI”) izdevumiem, kurus bija sniegusi Savienības ražošanas nozare un pārbaudījusi Komisija, un faktiskajiem IPI izdevumiem attiecīgajā periodā. Šī starpība, izteikta procentos no apgrozījuma, bija 0,09 %.

(410)

Šāda procentos izteikta starpība 0,09 % tika pieskaitīta 398. apsvērumā minētajai pamatpeļņai 6 %, rezultātā iegūstot mērķa peļņu 6,09 %.

(411)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija pēdējā posmā novērtēja turpmākās izmaksas, kuras izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un Ia pielikumā minētajām SDO konvencijām un kuras Savienības ražošanas nozarei radīsies saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu piemērota pasākuma piemērošanas periodā. Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, Komisija noteica papildu izmaksas 60,68 EUR/t.

(412)

Uz šā pamata Komisija aprēķināja Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma cenas, kas nerada kaitējumu, [3 400–3 800] EUR/t un [3 600–4 000] EUR/t apmērā, triju Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā pieskaitot iepriekš minēto mērķa peļņas procentu (sk. iepriekš 410. apsvērumu) un izdarot korekcijas saskaņā ar 7. panta 2.d punktu pa ražojuma veidiem.

(413)

Tad Komisija noteica kaitējuma starpības līmeni, izlasē iekļauto attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar triju Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no importa vidējās svērtās CIF vērtības.

(414)

Kaitējuma novēršanas līmenis attiecībā uz “pārējiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visiem pārējiem uzņēmumiem” ir noteikts tādā pašā veidā, kādā dempinga starpība šiem uzņēmumiem (sk. 255. līdz 259. apsvērumu).

(415)

Šajā lietā sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka pastāv kropļojumi izejvielu tirgū pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Tādējādi, lai novērtētu, kāds pasākumu līmenis būtu atbilstošs, Komisija vispirms noteica maksājuma apmēru, kas būtu nepieciešams, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu, ja nebūtu kropļojumu pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Pēc tam tā pārbaudīja, vai izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju dempinga starpība būtu lielāka par to kaitējuma starpību (sk. tālāk 417. un 418. apsvērumu).

(416)

Kā skaidrots paziņojumā par procedūras sākšanu, sūdzības iesniedzējs ir sniedzis Komisijai pietiekamus pierādījumus, ka izejvielu tirgū attiecīgajā valstī ir kropļojumi, kas skar izmeklējamo ražojumu. Sūdzībā sniegtie pierādījumi liecina, ka ilmenīts, kas veido 25 % no izmeklējamā ražojuma ražošanas izmaksām, ir atkarīgs no ierobežotajam tirgum paredzētas ieguves Ķīnā. Turklāt attiecībā uz ilmenītu Ķīnā nav PVN eksporta kompensācijas. Abi minētie pasākumi ir uzskaitīti pamatregulas 7. panta 2.a punkta otrajā daļā pie kropļojumiem izejvielu tirgū. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu šajā izmeklēšanā tika pārbaudīti apgalvojumi par kropļojumiem, lai novērtētu, vai attiecīgā gadījumā par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu.

(417)

Tomēr, tā kā starpības, kas ir pietiekamas, lai novērstu kaitējumu, ir lielākas nekā dempinga starpības, Komisija uzskatīja, ka šajā posmā šis aspekts nav jāizskata.

(418)

Pēc iepriekš minētā novērtējuma Komisija secina, ka ir atbilstoši noteikt pagaidu maksājumu apmēru saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu.

(419)

Atbilstīgi minētajam novērtējumam saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu būtu jānosaka šādi pagaidu antidempinga maksājumi:

(420)

Komisija, nolēmusi piemērot pamatregulas 7. panta 2. punktu, pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var izdarīt nepārprotamu secinājumu, ka šajā lietā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs, lai gan ir konstatēts dempings, kas izraisa kaitējumu.

(421)

Savienības intereses tika noteiktas, novērtējot visas dažādās saistītās intereses, citustarp Savienības ražošanas nozares, nesaistītu importētāju, tirgotāju un lietotāju intereses.

(422)

Tiek atgādināts, ka Savienības ražošanas nozari veido vienpadsmit ražotāji, kuru pārdošanas apjoms un rentabilitāte attiecīgā perioda otrajā pusē ievērojami pasliktinājās, tādējādi negatīvi ietekmējot tās tirgus daļu, krājumu līmeni, ieguldījumus, ienākumu no ieguldījumiem un naudas plūsmu. Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisījis imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts (sk. iepriekš 337. apsvērumu).

(423)

Ja pagaidu pasākumi netiek noteikti, iespējams, ka importa par dempinga cenām spiediena, nepietiekamās rentabilitātes un citu finanšu rādītāju rezultātā Savienības ražošanas nozare būs spiesta izbeigt TiO2 ražošanu. Tomēr pēc pagaidu antidempinga pasākumu noteikšanas gaidāms, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi un cenas Savienības tirgū pieaugs, tādējādi uzlabojot rentabilitāti un citus šīs ražošanas nozares finanšu rādītājus un novēršot slēgšanu.

(424)

Tādēļ ir skaidrs, ka pagaidu antidempinga pasākumi ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(425)

Šīs regulas 10. apsvērumā minētais nesaistītais importētājs galu galā neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Komisija nesaņēma atbildes uz anketas jautājumiem no importētājiem un tirgotājiem.

(426)

Pamatojoties uz minēto, Komisija ir provizoriski secinājusi, ka antidempinga pasākumu noteikšana, visticamāk, negatīvi neietekmēs importētāju un tirgotāju stāvokli Savienībā.

(427)

Kopumā šajā izmeklēšanā piedalījās 23 lietotāji un lietotāju apvienības, kas iebilda pret maksājumu noteikšanu. No tiem seši lietotāji iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Pārējie iesniedza piezīmes.

(428)

TiO2 galvenokārt izmanto krāsu un pārklājumu sektors, kurš veido vairāk nekā 60 % no tirgus un kurā celtniecības un rūpniecības krāsas veido aptuveni 55 % no kopējā pieprasījuma un rūpnieciskās iespiedkrāsas – aptuveni 5 %. Otrais lielākais tirgus segments ir plastmasas ražošanas nozare (aptuveni 25 %), tad seko papīra ražošana ar 12 % un specializēti pielietojumi – 4 %. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no lietotājiem, kas darbojas krāsu un pārklājumu, poligrāfijas iespiedkrāsu, laminātpapīra un plastmasas sektorā. Visas sešas atbildes tika pārbaudītas uz vietas lietotāju telpās.

(429)

Pasākumu iespējamā ietekme uz lietotājiem būtu dažāda atkarībā no lejupējā tirgus segmenta, kurā tie darbojas. Komisija atsevišķi analizēja TiO2 lietotāju situāciju saistībā ar specifiskākiem pielietojumiem, piemēram, laminātpapīram un poligrāfijas iespiedkrāsām (šie lietotāji iesniedza arī apgalvojumus par ražojuma tvērumu), un TiO2 lietotāju situāciju saistībā ar galveno lietojumu krāsās, pārklājumos un plastmasā.

(430)

Pirmkārt, no sešiem lietotājiem, kuru atbildes uz anketas jautājumiem pārbaudīja Komisija, potenciālie pasākumi visvairāk ietekmēs laminātpapīra ražotājus. TiO2 veido aptuveni [25–35] % no to kopējām ražošanas izmaksām, un aptuveni [10–40] % no TiO2 tie iegūst no Ķīnas. Abi lietotāji arī parādīja, ka izmeklēšanas periodā darbojušies ar zemu vai negatīvu rentabilitāti. Komisija aplēsa, ka tad, ja maksājumi tiktu noteikti un pārējie apstākļi nemainītos, to rentabilitāte samazinātos par aptuveni [2–3] procentpunktiem. Tomēr, kā norādīts 52. apsvērumā, šie divi lietotāji lielāko daļu TiO2 iegūst no citiem avotiem, nevis no Ķīnas, un Komisija tādējādi secināja, ka abiem lietotājiem ir pietiekami alternatīvi piegādes avoti.

(431)

Otrkārt, Flint grupa, poligrāfijas iespiedkrāsu ražotāja, sniedza pierādījumus, ka TiO2 saturoši ražojumi rada tikai ierobežotu daļu no tās kopējā apgrozījuma, savukārt Ķīnas izcelsmes TiO2 veido tikai daļu no šo ražojumu ražošanas izmaksām. Ņemot vērā Flint korporatīvās struktūras sarežģītību un to, ka iespiedkrāsas, kuru ļoti dažādajā sastāvā ir arī TiO2, tā ražo vairākās ražotnēs Savienībā, Flint nevarēja sniegt precīzus datus par sava ar TiO2 saistītā darījumdarbības segmenta rentabilitāti. Tomēr Flint parādīja, ka izmeklēšanas periodā tai bijusi veselīga rentabilitāte visa uzņēmuma līmenī.

(432)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisija secināja, ka tad, ja tiktu noteikti antidempinga maksājumi un pārējie apstākļi nemainītos, grupas rentabilitāte ar TiO2 saistītajā darījumdarbības segmentā, iespējams, samazinātos par mazāk nekā vienu procentpunktu (118), jo kopējā apgrozījumā un ražošanas izmaksās TiO2 īpatsvars ir neliels. Turklāt uzņēmums joprojām būtu rentabls. Komisija nevarēja noteikt ietekmi uz grupas vispārējo rentabilitāti, bet ietekme būtu vēl mazāk izteikta. Tāpēc Komisija secināja, ka maksājumi būtiski neietekmētu Flint grupu.

(433)

Treškārt, divi citi lietotāji, proti, AkzoNobel un Sherwin-Williams Italy SRL (“Sherwin-Williams”), ir divi no lielajiem krāsu un pārklājumu ražotājiem. Krāsu un pārklājumu ražotāji ir lielākie TiO2 lietotāji apjoma ziņā. Maksājumu ietekme uz šīs lietotāju kategorijas darbības rādītājiem būtu daudz mazāk izteikta. AkzoNobel sniedza atbildes uz anketas jautājumiem visu Savienībā esošo subjektu līmenī. Ķīnas izcelsmes TiO2 veido nenozīmīgu daļu no minēto uzņēmumu kopējām ražošanas izmaksām, un izmeklēšanas periodā tie bija rentabli. Sherwin-Williams sniedza atbildes uz anketas jautājumiem par diviem subjektiem, kurus maksājumi ietekmētu visvairāk, un par visu Savienības darījumdarbību. Ķīnas TiO2 veido tikai nelielu daļu no summētām šo abu divu subjektu kopējām ražošanas izmaksām. Lai gan TiO2 saturošo ražojumu rentabilitāte izmeklēšanas periodā bija zema, tomēr abiem Sherwin-Williams subjektiem konstatēta veselīga vispārējā rentabilitāte. Šo divu ražotņu kopējais apgrozījums veido nelielu daļu no Sherwin-Williams (kas izmeklēšanas periodā bija rentabls) kopējā apgrozījuma Savienībā. Tādējādi Komisija secināja, ka pat tad, ja abi lietotāji nespētu šādu izmaksu pieaugumu pārnest uz patērētājiem, tie pasākumus varētu absorbēt.

(434)

Visbeidzot, liels Savienības plastmasas un saistīto materiālu ražotājs Schulman Plastics sniedza atbildes uz anketas jautājumiem par vienu no savām ražotnēm, galveno uzmanību pievēršot MW ražošanai, ko visvairāk ietekmēs šajā iedaļā novērtētajiem uzņēmumiem piemērojamie maksājumi. Šī ražotne tikai daļu TiO2 iegūst no Ķīnas, bet TiO2 veido lielāko daļu no tās kopējām ražošanas izmaksām. Tās rentabilitāte MW darījumdarbībā izmeklēšanas periodā bija veselīga, savukārt ražotnes darbības rādītāji kopumā bija vēl labāki nekā ar MW saistītajai darījumdarbībai. Izmaksu struktūras dēļ tās rentabilitāte noteikti tiks ietekmēta vairāk nekā visiem pārējiem lietotājiem, taču Komisija aplēsa, ka pat tad, ja ražotne nespētu pārnest šādu izmaksu pieaugumu uz saviem klientiem, tā joprojām būtu rentabla.

(435)

Kā redzams šajā iedaļā, lielākā daļa lietotāju, kas sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, joprojām būtu rentabli, pat ņemot vērā pagaidu antidempinga maksājumus. Turklāt tiem bija pieejami citi piegādes avoti. Komisija tādējādi secināja, ka pasākumi kopumā neradīs nesamērīgu negatīvu ietekmi uz lietotājiem. Divi lietotāji – Felix un Sherwin Williams – izmeklēšanas periodā TiO2 darījumdarbības segmentā darbojās ar zaudējumiem un kopā nodarbināja aptuveni 1 000 cilvēku. Tomēr iepriekš 430. un 433. apsvērumā skaidroto iemeslu dēļ Komisija neuzskatīja, ka pasākumu noteikšana nopietni pasliktinās to stāvokli. Savukārt, ja Savienības ražotāji izbeigs darbību, visi lietotāji zaudēs lielu daļu piegāžu.

(436)

Vairāki lietotāji, lietotāju apvienības un CNCIA iesniedza rakstisku informāciju, kurā apgalvoja, ka maksājumu noteikšana būtu pretrunā Savienības interesēm.

(437)

Pirmkārt, lietotāji apgalvoja, ka Savienībā ir neliels TiO2 ražotāju skaits un ka to jauda nav pietiekama, lai apmierinātu Savienības pieprasījumu. Tāpēc ir vajadzīgi dažādi piegādes avoti, un, lai tirgus normāli darbotos, tajā ir vajadzīgs no Ķīnas importētais TiO2. Viens lietotājs apgalvoja, ka lejupējās ražošanas nozares bieži saskaras ar galēja TiO2 deficīta periodiem, kad tās visas tiek pakļautas sadalei un no Savienības ražotājiem var saņemt tikai ierobežotu daļu no TiO2, kas tiem vajadzīgs. Papildus tam tika apgalvots, ka imports no Ķīnas kļūs par būtisku Savienības apgādes avotu sakarā ar ražotņu slēgšanu Savienībā. Turklāt tas apgalvoja, ka antidempinga maksājumu dēļ beigtos piegādes no Ķīnas un padarītu lietotājus vēl neaizsargātākus pret piegādes nepietiekamību, kāda tika pieredzēta 2021./2022. gadā.

(438)

Šajā sakarā Komisija atgādināja, ka antidempinga maksājumu mērķis nav slēgt Savienības tirgu importam no attiecīgās valsts, bet gan vērsties pret negodīgu tirgus praksi un atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, tieši nodrošinot normālu tirgus darbību. Tomēr, pat ja imports no Ķīnas pilnībā izzustu, daudzās citās trešās valstīs ir vairāki piegādes avoti, kas garantē piegādes stabilitāti. Turklāt Savienības ražotāji izmeklēšanā pierādīja, ka līdz tirgus apstākļu normalizēšanai ir plānoti vairāki ieguldījumi ar mērķi palielināt jaudu. Attiecībā uz piegādes nepietiekamību 2021. un 2022. gadā Komisija norādīja, ka piegādes problēmas minētajos gados izraisīja tieši piegādes ķēžu garums, ko tādējādi būtiski traucēja jūras pārvadājumu krīze. Tādējādi tieši jaudas samazinājums Savienībā potenciāli varētu vēl vairāk pasliktināt līdzīgu piegādes nepietiekamību, ko nākotnē varētu izraisīt pasaules ekonomikas satricinājumi. Tādējādi Komisija noraidīja iepriekš minētos argumentus, atzīdama tos par nepamatotiem.

(439)

Otrkārt, konkrētas ieinteresētās personas apgalvoja, ka TiO2 cenu pieaugums nelabvēlīgi ietekmētu vispārējo inflāciju Savienībā, jo īpaši kaitējot svarīgajai būvniecības sektoram, jo tā ir nozīmīga lejupēja nozare krāsu un laku ražotājiem. Lietotāji apgalvoja, ka būvniecības sektorā aizvien pieaug izmaksas un ka to smagi skar kārtējā ekonomikas krīze.

(440)

Šajā sakarā Komisija norādīja, ka neviens būvniecības sektora dalībnieks šajā izmeklēšanā nav reģistrējies ieinteresētās personas statusā, lai iebilstu pret maksājumu noteikšanu. Turklāt netika sniegti pierādījumi, kas ļautu kvantificēt maksājumu noteikšanas ietekmi uz būvniecības sektoru. Tādējādi Komisija noraidīja šo argumentu, jo atzina to par nepamatotu.

(441)

Treškārt, vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka lietotāji un lejupējās ražošanas nozares nevar pārnest turpmāku izmaksu pieaugumu uz saviem klientiem, bet nesniedza apstiprinošus pierādījumus. Tādējādi Komisija nevarēja pārbaudīt šā apgalvojuma patiesumu. Tomēr šķiet maz ticams, ka vispārējas inflācijas apstākļos, kad cenas kopumā pieaug, lietotāji nevarētu paaugstināt cenas, lai kompensētu nelielo ietekmi, kāda antidempinga maksājumiem varētu būt uz ražošanas izmaksām. Tādējādi Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(442)

Ceturtkārt, daži lietotāji apgalvoja arī, ka eksportē lielāko daļu saražotā (piemēram, keramikas izstrādājumus) un, tā kā ražošana lielā mērā ir atkarīga no TiO2, tad TiO2 izmaksu pieaugums, kas rastos šīs izmeklēšanas rezultātā, radīs tiem neizdevīgus konkurences apstākļus salīdzinājumā ar konkurentiem, kas darbojas ārpus Savienības, un palielinās risku, ka lejupējā ražošana tiks pārcelta uz citurieni.

(443)

Tomēr šie lietotāji nesniedza pārbaudāmu apstiprinošu informāciju (piemēram, atbildes uz anketas jautājumiem), kas ļautu Komisijai noteikt Ķīnas izcelsmes TiO2 īpatsvaru to izmaksu struktūrā un precīzi novērtēt ietekmi uz to darbības rādītājiem Savienībā. Tādējādi Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(444)

Vairāki citi lietotāji – Masterbatch ražotāji – apgalvoja, ka konkurentiem ārpus Savienības, lai iegādātos Ķīnas izcelsmes TiO2, būs nepieciešamas daudz zemākas izmaksas un tie varēs konkurētspējīgāk pārdot savus ražojumus uz Savienību. To ražojums satur vairāk nekā [75–80] % TiO2, tāpēc tie apgalvoja, ka 50 % cenu starpība padarīs tos pilnībā konkurētnespējīgus un tie var būt spiesti slēgt ražotnes Savienībā. Lejupējās nozares kļūšot arī mazāk konkurētspējīgas iekšzemes un eksporta tirgos.

(445)

Šajā sakarā Komisija norādīja, ka ASV jau ir spēkā antidempinga maksājumi pret Ķīnas TiO2, savukārt Brazīlija 2024. gada aprīlī sākusi pati savu antidempinga izmeklēšanu. Tāpēc citi tirgi jau veic pasākumus, lai labotu kropļojošo praksi, ko rada imports no Ķīnas par dempinga cenām. Komisija arī uzskatīja, ka pat tad, ja TiO2 tirdzniecība tiktu novirzīta no Ķīnas uz citiem trešo valstu tirgiem un lejupējās nozares kļūtu mazāk konkurētspējīgas, negatīva ietekme uz šīm nozarēm tik un tā būtu mazāka nekā Savienības TiO2 ražotāju izzušanas gadījumā, kas izraisītu piegādes nepietiekamību lejupējās nozarēs un vēl lielākus piegādes satricinājumus.

(446)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav nepārvaramu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liegtu secināt, ka noteikt pagaidu pasākumus Ķīnas izcelsmes TiO2 importam nav Savienības interesēs.

(447)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko varētu izraisīt imports par dempinga cenām.

(448)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi attiecīgās valsts izcelsmes TiO2 importam. Komisija secināja, ka kaitējuma novēršanai atbilstošam līmenim vajadzētu būt tādam, kāda ir dempinga starpība.

(449)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

(450)

Uzņēmumu antidempinga maksājuma individuālās likmes, kas norādītas šajā regulā, ir noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši nosauktie tiesību subjekti.

(451)

Uz tādu attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits uzņēmums, kas nav konkrēti nosaukts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot subjektus, kuri saistīti ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(452)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(453)

Kaut arī uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tie var prasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus u. c.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu pareizību un nodrošinātu, ka vēlāka zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(454)

Ja tā uzņēmuma eksporta apjoms, kas gūst labumu no zemākām individuālajām maksājumu likmēm, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās, tādu apjoma pieaugumu pašu varēt uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, ko radījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Tādā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt nepieciešamību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un pēc tam noteikt valsts mēroga maksājumu.

(455)

Kā minēts 3. apsvērumā, Komisija uz attiecīgā ražojuma importu attiecināja reģistrāciju. Reģistrācija notika, lai maksājumus varētu potenciāli iekasēt ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu.