|
15.5.2020 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 152/5 |
KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2020/654
(2020. gada 13. maijs)
par Vācijas paziņotajiem valsts noteikumiem attiecībā uz maziem un vidējiem sadedzināšanas blokiem
(izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 2986)
(Autentisks ir tikai teksts vācu valodā)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. panta 6. punktu,
tā kā:
I. FAKTI UN PROCEDŪRA
|
(1) |
Ar 2019. gada 29. novembra vēstuli Vācija atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. panta 4. punktam paziņoja Komisijai, ka tā vēlas saglabāt atsevišķus valsts noteikumus par cietā kurināmā katliem saskaņā ar Vācijas 2010. gada 26. janvāra Noteikumiem par maziem un vidējiem sadedzināšanas blokiem [Verordnung über kleine und mittlere Feuerungsanlagen] (1) (turpmāk “1. BImSchV”). Vācija uzskata, ka šie valsts noteikumi ir jāsaglabā pēc Komisijas Regulas (ES) 2015/1189 (2) stāšanās spēkā, pamatojoties uz cilvēku veselības aizsardzību un vides aizsardzību. |
1. SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTI
1.1. LESD 114. PANTA 4. UN 6. PUNKTS
|
(2) |
LESD 114. panta 4. punktā paredzēts: “Ja pēc tam, kad Eiropas Parlaments un Padome, tikai Padome vai Komisija ir noteikusi saskaņošanas pasākumu, kāda dalībvalsts uzskata par vajadzīgu atstāt spēkā savus noteikumus 36. pantā minēto būtisko iemeslu dēļ vai nolūkā aizsargāt vidi vai darba vidi, tā dara Komisijai zināmus šos noteikumus, kā arī pamatojumu to atstāšanai spēkā”. |
|
(3) |
Saskaņā ar LESD 114. panta 6. punktu Komisija sešu mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts paziņojums saskaņā ar 114. panta 4. punktu, attiecīgos valsts noteikumus apstiprina vai noraida, iepriekš pārbaudot, vai tie nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis vai slēpts ierobežojums tirdzniecībā starp dalībvalstīm un nerada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai. |
1.2. DIREKTĪVA 2009/125/EK PAR EKODIZAINA PRASĪBĀM AR ENERĢIJU SAISTĪTIEM RAŽOJUMIEM
|
(4) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK (3) paredz, kādām prasībām jāatbilst ar enerģiju saistītiem ražojumiem, uz ko attiecas īstenošanas pasākumi, lai tos varētu laist tirgū vai nodot ekspluatācijā, vai abiem mērķiem. Minētā direktīva sniedz ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā, palielinot energoefektivitāti un vides aizsardzības līmeni. |
|
(5) |
Saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 6. panta 1. punktu “dalībvalstis, pamatojoties uz ekodizaina prasībām, kas saistītas ar I pielikuma 1. daļā minētajiem ekodizaina parametriem, uz kuriem attiecas piemērojamais īstenošanas pasākums, neaizliedz, neierobežo un neaizkavē tāda ražojuma laišanu tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā to teritorijā, kas atbilst visiem atbilstīgajiem piemērojamā īstenošanas pasākuma noteikumiem un kam ir CE marķējums saskaņā ar 5. pantu.” |
|
(6) |
Saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 6. panta 2. punktu “dalībvalstis, pamatojoties uz ekodizaina prasībām, kas saistītas ar I pielikuma 1. daļā minētajiem ekodizaina parametriem, attiecībā uz kuriem piemērojamais īstenošanas pasākums paredz, ka ekodizaina prasības nav nepieciešamas, neaizliedz, neierobežo un neaizkavē tāda ražojuma laišanu tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā to teritorijā, kam ir CE marķējums saskaņā ar 5. pantu”. |
|
(7) |
Saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK “ekodizaina prasība” ir jebkura prasība saistībā ar ražojumu vai ražojuma dizainu ar mērķi uzlabot tā ekoloģiskos raksturlielumus vai jebkura informācijas sniegšanas prasība saistībā ar ražojuma vides aspektiem. |
|
(8) |
Atbilstīgi Direktīvas 2009/125/EK 15. pantam ar īstenošanas pasākumiem nosaka ekodizaina prasības saskaņā ar I pielikumu (“Vispārēju ekodizaina prasību noteikšanas metode”) un II pielikumu (“Īpašu ekodizaina prasību noteikšanas metode”). |
|
(9) |
Vispārējas ekodizaina prasības tiek izstrādātas ar mērķi uzlabot ražojumu ekoloģiskos raksturlielumus, uzmanību pievēršot to ievērojamiem vides aspektiem, bet nenosakot robežvērtības. Īpašas ekodizaina prasības tiek izstrādātas ar mērķi uzlabot atsevišķu ražojuma vides aspektu. Tās var būt prasības attiecībā uz konkrētā resursa samazinātu patēriņu, piemēram, ierobežojumi resursa izmantošanai dažādos ražojuma aprites cikla posmos, kur tas ir vajadzīgs. |
1.3. REGULA (ES) 2015/1189 ATTIECĪBĀ UZ EKODIZAINA PRASĪBĀM CIETĀ KURINĀMĀ KATLIEM
|
(10) |
Regula (ES) 2015/1189 ir pieņemta atbilstīgi Direktīvai 2009/125/EK. Saskaņā ar Direktīvā 2009/125/EK noteikto procedūru Komisija ir veikusi priekšizpēti, analizējot mājsaimniecībās un komercvajadzībām parasti izmantoto cietā kurināmā katlu tehniskos, vides un ekonomiskos aspektus. Šī izpēte ir veikta sadarbībā ar ieinteresētajām personām un ieinteresētajām pusēm no Savienības un trešām valstīm, un tās rezultāti ir publiskoti. |
|
(11) |
Izpētē konstatēts, ka par būtiskiem vides aspektiem saistībā ar Regulu (ES) 2015/1189 uzskatāms cietā kurināmā katlu enerģijas patēriņš lietošanas posmā un daļiņu (putekļu), organisku gāzveida savienojumu, oglekļa monoksīda un slāpekļa oksīdu emisijas lietošanas posmā. |
|
(12) |
Tādējādi Regulas (ES) 2015/1189 II pielikumā ir noteiktas no 2020. gada 1. janvāra piemērojamas īpašas ekodizaina prasības cietā kurināmā katliem, jo īpaši nosakot, ka katliem ar automātisku kurināmā padevi daļiņu emisijas telpu apsildes sezonā nepārsniedz 40 mg/m3, bet katliem ar manuālu kurināmā padevi – 60 mg/m3. Šīm prasībām ir jāatbilst gan rekomendētajam kurināmajam, gan jebkuram citam cietā kurināmā katlam piemērotam kurināmajam. |
|
(13) |
Mērījumu un aprēķinu metodika ir izklāstīta Komisijas Regulas (ES) 2015/1189 III pielikumā. |
2. PAZIŅOTIE VALSTS NOTEIKUMI
|
(14) |
Vācijas paziņotie valsts noteikumi ir šādi 1. BImSchV noteikumi:
|
3. PROCEDŪRA
|
(15) |
Vācija 2019. gada 29. novembra vēstulē paziņoja Komisijai par savu vēlmi atstāt spēkā 1. BImSchV paredzētos valsts noteikumus cietā kurināmā katliem. |
|
(16) |
Komisija 2020. gada 10. janvāra vēstulē apstiprināja, ka ir saņēmusi paziņojumu un ka sešu mēnešu termiņš noteikumu pārbaudei atbilstoši LESD 114. panta 6. punktam sācies 2019. gada 30. novembrī, proti, dienu pēc paziņojuma saņemšanas. |
|
(17) |
Komisija saistībā ar saņemto paziņojumu publicēja paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (4), lai pārējām ieinteresētajām personām darītu zināmus Vācijas noteikumus un pieprasījuma pamatojumu. Ar 2020. gada 6. februāra vēstuli Komisija informēja citas dalībvalstis un EEZ valstis par paziņojumu un deva tām, kā arī attiecīgajām struktūrām iespēju komentēt šo jautājumu 30 dienu laikā. Komisija saņēma piezīmes no Kipras un Čehijas Republikas, kā arī kopīgu vēstuli no Deutsche Umwelthilfe e.V., ClientEarth, Air Pollution & Climate Secretariat, Eiropas Vides biroja, Green Transition Denmark un ECOS. |
|
(18) |
Kipra neiebilst pret Vācijas lūgumu atstāt spēkā stingrākus valsts noteikumus un uzskata, ka Vācijas norādītie iemesli ir konkrēti un pilnīgi dokumentēti. Kipra arī uzskata, ka Vācijas paziņojuma noraidīšana novestu pie gaisa kvalitātes pasliktināšanās. |
|
(19) |
Čehijas Republika atzinīgi vērtē un atbalsta Vācijas paziņojumu par nodomu saglabāt valsts noteikumus, kuri atšķiras no cietā kurināmā katliem paredzētajām ekodizaina prasībām. |
|
(20) |
17. apsvērumā minētās organizācijas kopīgā vēstulē pauda nostāju, ka Vācijas valdības lūgums ir nepieciešams un samērīgs cilvēku veselības un vides aizsardzībai. |
|
(21) |
Komisija 2020. gada 18. februāra vēstulē aicināja Vāciju sniegt papildu informāciju. Komisija šo informāciju saņēma 2020. gada 4. marta vēstulē. |
II. NOVĒRTĒJUMS
1. PIEŅEMAMĪBA
|
(22) |
Saskaņā ar LESD 114. panta 4. un 6. punktu pēc tam, kad pieņemts saskaņošanas pasākums, dalībvalsts LESD 36. pantā minēto būtisko iemeslu dēļ vai vides vai darba vides aizsargāšanas labad drīkst atstāt spēkā savus stingrākos valsts noteikumus, ja vien tā šos noteikumus dara zināmus Komisijai un ja Komisija minētos pasākumus apstiprina. |
|
(23) |
Komisija uzskata, ka LESD 114. panta 4. un 6. punktu var piemērot vienīgi tad, ja valsts tiesību akti atšķiras no konkrētiem saskaņošanas pasākuma noteikumiem. Tādēļ, ja saskaņā ar 114. panta 4. punktu paziņoti noteikumi nav saistīti ar prasībām, kuras ietvertas saskaņošanas pasākumā, paziņojums ir jāatzīst par nepieņemamu. |
|
(24) |
Balstoties uz minēto, turpmāk ir izklāstīts, vai pieteikums par katru no četriem Vācijas noteikumiem ir pieņemams. |
1.1. PIRMAIS NOTEIKUMS: DAĻIŅU EMISIJAS ROBEŽVĒRTĪBA
|
(25) |
Ar Regulu (ES) 2015/1189 ir noteiktas īpašas ekodizaina prasības dažādiem cietā kurināmā katlu parametriem, tostarp daļiņu emisijai. |
|
(26) |
Komisijai paziņotie Vācijas noteikumi par daļiņu emisiju ir prasības, kuras attiecas uz ražojumu un kuru mērķis ir skaitliski un izmērāmi uzlabot tā ekoloģiskos raksturlielumus. Tādēļ tie ir īpašas ekodizaina prasības Direktīvas 2009/125/EK nozīmē. |
|
(27) |
Saskaņā ar 1. BImSchV daļiņu emisijas no cietā kurināmā katliem mēra četru nedēļu laikā pēc to uzstādīšanas, savukārt atbilstīgi Regulai (ES) 2015/1189 atbilstības novērtēšanu veic, izmantojot Direktīvas 2009/125/EK IV pielikumā noteikto dizaina kontroles procedūru vai tās V pielikumā noteikto vadības sistēmu. Uz šī pamata salīdzināmos, bet ne absolūti līdzīgos apstākļos pie 10 % skābekļa satura 1. BImSchV 5. pantā ir noteikta emisijas robežvērtība 27,5 mg/m3, turpretī Regulā (ES) 2015/1189 cietā kurināmā katliem ar automātisku un manuālu kurināmā padevi noteiktās robežvērtības ir attiecīgi 40 mg/m3 un 60 mg/m3. |
|
(28) |
Tādējādi Vācijas noteikumi par daļiņu emisiju atšķiras no Regulas (ES) 2015/1189 noteikumiem, jo ir stingrāki par tiem. |
|
(29) |
Saskaņā ar LESD 114. panta 4. punktu Vācijas paziņojumam ir pievienots apraksts ar pamatojumu, kurš saistīts ar cilvēku veselības aizsardzību, kas ir LESD 36. pantā minēts būtisks iemesls, un ar vides aizsardzību. Tam ir pievienots arī novērtējums par ietekmi uz tirdzniecību. |
|
(30) |
Tādējādi Komisija uzskata, ka atbilstīgi LESD 114. panta 4. punktam Vācijas iesniegtais pieteikums uz atļauju saglabāt spēkā valsts noteikumus par daļiņu emisiju ir pieņemams. |
1.2. OTRAIS NOTEIKUMS: IZMANTOJAMAIS KURINĀMAIS
|
(31) |
1. BImSchV 3. pantā ir sniegts izsmeļošs to kurināmo saraksts, ko drīkst izmantot sadedzināšanas iekārtās. |
|
(32) |
Tā kā šis noteikums ir saistīts ar enerģijas un citu resursu patēriņu cietā kurināmā katlu lietošanas posmā un ar paredzamo emisiju gaisā, ūdenī vai augsnē, Vācijas noteikumi par izmantojamo kurināmo ir ekodizaina prasības Direktīvas 2009/125/EK nozīmē. |
|
(33) |
Saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 6. panta 2. punktu “dalībvalstis, pamatojoties uz ekodizaina prasībām, kas saistītas ar I pielikuma 1. daļā minētajiem ekodizaina parametriem, attiecībā uz kuriem piemērojamais īstenošanas pasākums paredz, ka ekodizaina prasības nav nepieciešamas, neaizliedz, neierobežo un neaizkavē tāda ražojuma laišanu tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā to teritorijā, kam ir CE marķējums saskaņā ar 5. pantu”. |
|
(34) |
Regulā (ES) 2015/1189 nav noteiktas ar cietā kurināmā katlos izmantojamo kurināmo saistītas ekodizaina prasības. Lai gan īstenošanas pasākuma pieņemšanas vajadzībām veiktajā priekšizpētē tika konstatēts, ka “cietā kurināmā katliem nav nepieciešams noteikt papildu prasības saistībā ar ražojumu ekodizaina parametriem, kas minēti Direktīvas 2009/125/EK I pielikuma 1. daļā” (5), Regulā (ES) 2015/1189 nav noteikts, ka nebūtu nepieciešamas ar izmantojamo kurināmo saistītas ekodizaina prasības (6). |
|
(35) |
Līdz ar to izmantojamais kurināmais nav ar Regulu (ES) 2015/1189 saskaņota ekodizaina prasība. |
|
(36) |
Tādējādi Komisija uzskata, ka atbilstīgi LESD 114. panta 4. punktam Vācijas iesniegtais pieteikums uz atļauju saglabāt spēkā valsts noteikumus par izmantojamo kurināmo nav pieņemams. |
1.3. TREŠAIS NOTEIKUMS: KARSTĀ ŪDENS TVERTNES
|
(37) |
1. BImSchV 5. panta 4. punktā noteiktais pienākums kopā ar cietā kurināmā katliem uzstādīt karstā ūdens tvertnes nav saistīts ar ražojuma dizainu, informācijas sniegšanas prasību vai ražotājam noteiktu prasību. Tādēļ noteiktie pienākumi nav ekodizaina prasības Direktīvas 2009/125/EK nozīmē. |
|
(38) |
Tādējādi Komisija uzskata, ka atbilstīgi LESD 114. panta 4. punktam, atsaucoties uz Direktīvu 2009/125/EK, Vācijas iesniegtais pieteikums uz atļauju saglabāt spēkā valsts noteikumus par karstā ūdens tvertnēm nav pieņemams. |
1.4. CETURTAIS NOTEIKUMS: KONTROLE
|
(39) |
1. BImSchV 14. un 15. pantā paredzētā sadedzināšanas iekārtu pienācīgas darbības pārbaude, ko veic skursteņslauķis, nav ekodizaina parametrs, informācijas sniegšanas prasība vai ražotājam noteikta prasība. Tādēļ tā nav ekodizaina prasība Direktīvas 2009/125/EK nozīmē. |
|
(40) |
Tādējādi Komisija uzskata, ka atbilstīgi LESD 114. panta 4. punktam, atsaucoties uz Direktīvu 2009/125/EK, Vācijas iesniegtais pieteikums uz atļauju saglabāt spēkā valsts noteikumus par sadedzināšanas iekārtu pienācīgas darbības pārbaudi, ko veic skursteņslauķis, nav pieņemams. |
2. IEGUVUMU NOVĒRTĒJUMS
|
(41) |
LESD 114. panta 4. punktā noteikts – ja pēc tam, kad ir noteikts saskaņošanas pasākums, kāda dalībvalsts uzskata par vajadzīgu atstāt spēkā savus noteikumus 36. pantā minēto būtisko iemeslu dēļ vai nolūkā aizsargāt vidi vai darba vidi, tā dara Komisijai zināmus šos noteikumus, kā arī pamatojumu to atstāšanai spēkā. |
|
(42) |
Šajā sakarā Eiropas Savienības Tiesa ir lēmusi, ka “dalībvalsts savu pieteikumu atstāt spēkā jau pastāvošus valsts noteikumus var pamatot ar sabiedrības veselības apdraudējuma novērtējumu, kas atšķiras no tā, kuru atzinis Kopienas likumdevējs, pieņemot saskaņošanas pasākumu, no kura valsts noteikumi atšķiras. Šādā gadījumā pieteikuma iesniedzējai dalībvalstij ir jāpierāda, ka šādi valsts noteikumi nodrošina augstāku veselības aizsardzības līmeni nekā Kopienas saskaņošanas pasākums un ka tie nepārsniedz to, kas nepieciešams šā mērķa sasniegšanai” (7). |
|
(43) |
Turklāt saskaņā ar LESD 114. panta 6. punkta pirmo daļu “Komisija sešos mēnešos pēc 4. un 5. punktā minētās paziņošanas apstiprina vai noraida attiecīgos valsts noteikumus, iepriekš pārbaudot, vai tie nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis vai slēpts ierobežojums tirdzniecībā starp dalībvalstīm un nerada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai”. |
|
(44) |
Tādēļ Komisijai jānovērtē, vai valsts noteikumi ir pamatojami ar LESD 36. pantā minētajiem būtiskajiem iemesliem vai iemesliem, kas saistīti ar vides vai darba vides aizsardzību, un vai tie paredz tikai tādus pasākumus, kas vajadzīgi leģitīmā mērķa sasniegšanai. |
|
(45) |
Jānorāda, ka, ņemot vērā LESD 114. panta 6. punktā noteikto termiņu, Komisijai, pārbaudot, vai saskaņā ar LESD 114. panta 4. punktu paziņotie valsts pasākumi ir pamatoti, jāvērtē pamatojums, ko paziņojumā sniegusi dalībvalsts. Pierādīšanas pienākums piekrīt dalībvalstij, kura iesniegusi lūgumu saglabāt valsts pasākumus. |
2.1. VĀCIJAS NOSTĀJA
|
(46) |
Vācija uzskata, ka pašreizējie valsts noteikumi ir stingrāki nekā Regulā (ES) 2015/1189 paredzētie un ka to atstāšana spēkā ir attaisnojama gan ar LESD 36. pantā minētajiem būtiskajiem iemesliem, jo īpaši cilvēku veselības aizsardzību, gan ar vides aizsardzību. |
|
(47) |
Vācija uzsver, ka ar 1. BImSchV noteiktā mērķu vērienīguma samazināšana apdraudētu gaisa kvalitāti Vācijā un tādējādi būtu pretrunā Regulas (ES) 2015/1189 mērķim uzlabot cietā kurināmā katlu ekoloģiskos raksturlielumus. |
|
(48) |
Vācija norāda, ka gaisa kvalitātes pasliktināšanās būtu pretrunā no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/50/EK (8) 12. panta izrietošajam pienākumam nodrošināt, ka daļiņu līmenis ir zemāks par robežlielumiem, un tiekties saglabāt labāko gaisa kvalitāti, kas atbilst ilgtspējīgai attīstībai. Vācija arī norāda, ka gaisa kvalitātes pasliktināšanās būtu pretrunā no minētās direktīvas 13. panta izrietošajam pienākumam nepārsniegt cilvēku veselības aizsardzībai paredzētos robežlielumus. |
|
(49) |
Vācija arī uzsver, ka Regulā (ES) 2015/1189 noteikto daļiņu emisijas robežvērtību piemērošana apdraudētu tās spēju pildīt saistības, kas tai noteiktas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2284 (9). |
|
(50) |
Vācija uzskata, ka cilvēku veselības un dzīvības (LESD 36. panta nozīmē) un vides (LESD 114. panta 4. punkts) aizsardzības pašreizējo līmeni Vācijā nebūs iespējams saglabāt, ja tiks piemērotas Regulas (ES) 2015/1189 prasības. |
2.2. VĀCIJAS NOSTĀJAS IZVĒRTĒJUMS
2.2.1. Pamatojums saskaņā ar LESD 36. pantā minētajiem būtiskajiem iemesliem vai ar vides aizsardzību
|
(51) |
Vācijas un Komisijas izvērtējums attiecībā uz veselības un vides riskiem, kas saistīti ar daļiņu emisiju, neatšķiras. |
|
(52) |
Balstoties uz pietiekamiem pierādījumiem par kancerogenitāti cilvēkiem un izmēģinājumu dzīvniekiem, kā arī stabiliem mehāniskiem pierādījumiem, Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras darba grupa ir vienprātīgi atzinusi, ka āra gaisa piesārņojums un āra gaisa piesārņojuma daļiņas uz cilvēkiem iedarbojas kā kancerogēni (10). |
|
(53) |
Eiropas Vides aģentūra (EVA) ziņojumā par gaisa kvalitāti Eiropā 2019. gadā (11) norāda, ka ES 28 dalībvalstīs 2016. gadā 374 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu varētu būt saistīti ar smalkajām daļiņām (PM2,5). EVA lēš, ka tajā pašā pārskata gadā tikai Vācijā vien ar PM2,5 bija saistīti 59 600 priekšlaicīgas nāves gadījumu. |
|
(54) |
Eiropas likumdevējs ir arī atzinis, ka “slieksni, kuru nepārsniedzot PM2,5 ir nekaitīgas, pagaidām nevar noteikt. Tādēļ šī piesārņojošā viela būtu citādi jāreglamentē nekā pārējās gaisu piesārņojošās vielas. Ar šo pieeju vajadzētu censties panākt vispārēju koncentrācijas samazinājumu pilsētu fona līmeņiem, lai lielas iedzīvotāju grupas varētu gūt labumu no uzlabotas gaisa kvalitātes” (12). |
|
(55) |
Tādējādi daļiņu emisijas radītie riski cilvēku veselībai un dzīvībai ir būtiski. |
|
(56) |
Vācijas pasākums ir tieši saistīts ar mērķi samazināt daļiņu emisiju, jo ar to nosaka daļiņu emisijas robežvērtības, kas attiecināmas uz cietā kurināma katliem. |
|
(57) |
Balstoties uz minēto, saskaņā ar LESD 114. panta 6. punktu Komisijas pienākums ir attiecīgos valsts noteikumus apstiprināt vai noraidīt, iepriekš pārbaudot, vai tie nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis vai slēpts ierobežojums tirdzniecībā starp dalībvalstīm un nerada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai. |
2.2.2. Patvaļīgas diskriminācijas, dalībvalstu savstarpējās tirdzniecības slēptu ierobežojumu vai iekšējā tirgus darbības šķēršļu neesība
2.2.2.1. Patvaļīgas diskriminācijas neesība
|
(58) |
LESD 114. panta 6. punktā noteikts, ka Komisijai jāpārbauda, vai paredzētie pasākumi nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis. Saskaņā ar Tiesas judikatūru (13), lai izvairītos no diskriminēšanas, līdzīgās situācijās nedrīkst būt atšķirīga attieksme un atšķirīgās situācijās nedrīkst būt vienāda attieksme. |
|
(59) |
Vācijas valsts noteikumus piemēro gan vietējiem ražojumiem, gan ražojumiem, kas ražoti citās dalībvalstīs. Kamēr nav pierādīts pretējais, Komisijai ir jāsecina, ka valsts noteikumi nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis. |
2.2.2.2. Slēptu tirdzniecības ierobežojumu neesība
|
(60) |
Tādi valsts pasākumi, ar kuriem ierobežo Savienības saskaņošanas pasākumam atbilstīgu ražojumu izmantošanu, ir tirdzniecības šķērslis, ja attiecīgajā dalībvalstī noteikto prasību dēļ tajā praktiski nevar laist tirgū ražojumus, ko likumīgi laiž tirgū un lieto pārējā Savienības teritorijā. LESD 114. panta 6. punkta priekšnosacījumu mērķis ir novērst, ka ar minētā panta 4. un 5. punkta kritērijiem pamatotus ierobežojumus piemērotu neatbilstošu iemeslu dēļ un ka faktiski tie būtu ekonomiski pasākumi, kas kavē ražojumu importēšanu no citām dalībvalstīm, proti, ierobežojumi, kas netieši aizsargā valsts vietējos ražojumus. |
|
(61) |
Ņemot vērā to, ka citādi saskaņotā jomā Vācijas noteikumi izvirza stingrākas prasības attiecībā uz daļiņu emisijas robežvērtībām nekā Regulas (ES) 2015/1189 prasības un attiecina tās arī uz citu dalībvalstu uzņēmumiem, šie noteikumi varētu būt slēpta tirdzniecības ierobežošana vai šķērslis iekšējā tirgus darbībai. Komisija uzskata (14), ka LESD 114. panta 6. punkts ir jāsaprot tā, ka apstiprināt nedrīkst tikai tādus valsts pasākumus, kuri iekšējā tirgus darbībai rada nesamērīgus šķēršļus. |
|
(62) |
Šajā sakarā Vācija ir iesniegusi rādītājus, kuri liecina, ka, neraugoties uz esošajiem tiesību aktiem, ir noticis cietā kurināmā katlu imports no citām dalībvalstīm. Iesniegtie dati ir iegūti no cietā kurināmā katlu uzstādīšanas, kurus subsidē saskaņā ar Vācijas valdības atjaunojamo energoresursu atbalsta shēmu. Dati par laikposmu no 2014. līdz 2018. gadam liecina, ka no 26 % līdz 28 % subsidēto katlu daudzuma konsekventi veidoja Vācijas ražotāju biomasas cietā kurināmā katli, turpretī citu Savienības ražotāju – no 70 % līdz 72 %. |
|
(63) |
Tā kā nav pierādījumu tam, ka valsts noteikumi faktiski būtu paredzēti valsts vietējo ražojumu aizsardzībai, Komisija var secināt, ka tie nav slēpts ierobežojums tirdzniecībā starp dalībvalstīm. |
2.2.2.3. Šķēršļu neesība iekšējā tirgus darbībai
|
(64) |
Šo nosacījumu nevar interpretēt tādā veidā, ka tas neļauj apstiprināt nevienu valsts pasākumu, kurš varētu ietekmēt iekšējā tirgus izveidi. Patiesībā ikviens valsts pasākums, kas atkāpjas no saskaņošanas pasākuma, kura mērķis ir iekšējā tirgus izveide un darbība, ir pasākums, kurš varētu ietekmēt iekšējo tirgu. Tādēļ, lai saglabātu LESD 114. pantā noteiktās procedūras mērķi un nolūku, Komisija uzskata, ka jēdziens “šķērslis iekšējā tirgus darbībai” LESD 114. panta 6. punkta kontekstā ir jāsaprot kā nesamērīga ietekme uz izvirzīto mērķi. Tas nozīmē, ka nedrīkstētu pārsniegt to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu šo mērķi. |
|
(65) |
Tā kā pirmais paziņotais noteikums ir valsts pasākums, kas atšķiras no saskaņošanas pasākuma, tā atstāšana spēkā, visticamāk, ietekmētu iekšējo tirgu. |
|
(66) |
Regulas (ES) 2015/1189 piemērošana atvērtu Vācijas tirgu jauniem cietā kurināmā katlu modeļiem ar augstāku daļiņu emisijas apjomu, palielinātu konkurenci šajā tirgū un tādējādi, iespējams, samazinātu iekārtu vidējo cenu. Tomēr, kā liecina Vācijas iesniegtie dati, minētā vidējā cena Vācijas tirgū pēc valsts pasākuma stāšanās spēkā 2015. gadā nav būtiski pieaugusi. |
|
(67) |
Kā norādīts Vācijas analīzē, Regulā (ES) 2015/1189 paredzēto daļiņu emisijas robežvērtību piemērošana tā vietā, lai saglabātu ar spēkā esošajiem tiesību aktiem noteiktās robežvērtības, Vācijā katru gadu palielinātu daļiņu emisijas apjomu par 1,3 kilotonnām. Lai gan nav iespējams noteikt pilnīgi drošas prognozes, cietā kurināmā katlu ar augstāku daļiņu emisijas apjomu īpatsvara palielināšanās izraisītu kopējā daļiņu emisijas apjoma un gaisa piesārņojuma pieaugumu. |
|
(68) |
Pašlaik spēkā esošie Vācijas tiesību akti pēdējo gadu laikā ir stimulējuši ražotājus veikt ieguldījumus cietā kurināmā katlos ar zemāku emisiju, nodrošinot tirgu to visefektīvākajiem ražojumiem. Šajā sakarā emisijas prasību pazemināšana, sākot piemērot Regulu (ES) 2015/1189, varētu mazināt stimulus ražotājiem ieguldīt efektīvākos ražojumos. |
|
(69) |
Ņemot vērā ar daļiņu emisijas samazināšanu saistīto labvēlīgo ietekmi uz veselību, pēc Vācijas iesniegtajiem datiem konstatējamo ierobežoto ietekmi uz tirdzniecību, apstākli, ka nevar noteikt slieksni, kuru nepārsniedzot PM2,5 būtu nekaitīgas, un tiešo saikni starp pasākumu un mērķi, valsts noteikumu atstāšana spēkā nebūtu jāuzskata par nesamērīgu attiecībā pret sasniedzamo mērķi. Tādēļ tie nerada šķērsli iekšējā tirgus darbībai LESD 114. panta 6. punkta nozīmē. |
|
(70) |
Pamatojoties uz izklāstīto analīzi, Komisija uzskata, ka Vācijas paziņojuma gadījumā nosacījums par šķēršļu neradīšanu iekšējā tirgus darbībai ir izpildīts. |
III. SECINĀJUMI
|
(71) |
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus un arī saņemtos Vācijas un citu attiecīgo ieinteresēto personu komentārus, Komisija uzskata, ka:
|
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Valsts noteikumi, kas saistīti ar daļiņu emisiju robežvērtībām, ko piemēro cietā kurināmā katliem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2015/1189, un kas ir ietverti 1. BImSchV 5. panta 1. punktā, tiek apstiprināti.
2. pants
Paziņojumi attiecībā uz izmantojamo kurināmo, karstā ūdens tvertnēm un sadedzināšanas iekārtu pienācīgas darbības pārbaudēm, ko veic amatnieks skursteņslauķis, tiek noraidīti kā nepieņemami.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai.
Briselē, 2020. gada 13. maijā
Komisijas vārdā –
Komisijas locekle
Kadri SIMSON
(1) https://www.gesetze-im-internet.de/bimschv_1_2010/BJNR003800010.html.
(2) Komisijas Regula (ES) 2015/1189 (2015. gada 28. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem (OV L 193, 21.7.2015., 100. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.).
(4) OV C 42, 7.2.2020., 2. lpp.
(5) Regulas (ES) 2015/1189 5. apsvērums.
(6) Pretēji, piemēram, Komisijas Regulai (ES) Nr. 547/2012 (2012. gada 25. jūnijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/125/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina prasībām ūdenssūkņiem (OV L 165, 26.6.2012., 28. lpp.), kuras 3. pantā ir noteikts: “Ekodizaina prasības nav jāpiemēro nevienam citam ekodizaina parametram, kas minēts Direktīvas 2009/125/EK I pielikuma 1. daļā”.
(7) Lieta C-3/00 Dānijas Karaliste/Eiropas Kopienu Komisija, EU:C:2003:167, 64. punkts.
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 (2016. gada 14. decembris) par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.).
(10) SVIA. Monogrāfija par vēždraudes riskiem cilvēkiem. 109. sējums. Āra gaisa piesārņojums. Liona, Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra.
(11) https://www.eea.europa.eu/publications/air-quality-in-europe-2019.
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 11.6.2008, 1. lpp.), 11. apsvērums.
(13) Lieta C-477/14, Pillbox 38 (UK) Ltd/Secretary of State for Health, EU:C:2016:324, 35. punkts.
(14) Sk., piemēram, Komisijas Lēmumu (ES) 2018/702 (2018. gada 8. maijs) par Dānijas paziņotajiem valsts noteikumiem attiecībā uz nitrītu pievienošanu noteiktiem gaļas produktiem (OV L 118, 14.5.2018., 7. lpp.).