<TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās Ungārijas tiesību normas</HT></P></TI>3Egyes ágazatokat terhelő különadóról szóló 2010. évi XCIV. törvény (2010. gada Likums XCIV par atsevišķām nozarēm piemērojamo speciālo nodokli, turpmāk tekstā – Likums par atsevišķām nozarēm piemērojamo speciālo nodokli) preambulā ir noteikts:Saistībā ar līdzsvara atjaunošanu budžetā Parlaments pieņem šo likumu par speciāla nodokļa, ko uzliek nodokļu maksātājiem, kuru spēja piedalīties valsts izdevumu segšanā ir lielāka par vispārējo nodokļu maksāšanas pienākumu, ieviešanu.
4Likuma par atsevišķām nozarēm piemērojamo speciālo nodokli 1. pantā ir noteikts:Šajā likumā:
1.mazumtirdzniecība veikalā: atbilstoši Vienotajai saimnieciskās darbības veidu nomenklatūrai, kas stājās spēkā 2009. gada 1. janvārī, – Nr. 45.1 nozarē klasificētās darbības, izņemot automobiļu un piekabju vairumtirdzniecību, Nr. 45.32 un Nr. 45.40 nozarē [klasificētās darbības], izņemot motociklu labošanu un vairumtirdzniecību, kā arī Nr. 47.1–Nr. 47.9 nozarē [klasificētās darbības].[..]5.neto apgrozījums: gadījumā, kad nodokļa maksātājam ir piemērojams Grāmatvedības likums, tas ir tirdzniecības neto apgrozījums Grāmatvedības likuma izpratnē; gadījumā, kad nodokļa maksātājam ir piemērojams vienkāršotais nodokļu režīms uzņēmējiem, nevis Grāmatvedības likums, tas ir apgrozījums bez pievienotās vērtības nodokļa likuma par attiecīgo nodokļu režīmu izpratnē; gadījumā, kad nodokļa maksātājam ir piemērojams Likums par privātpersonu ienākuma nodokli, tas atbilst ieņēmumiem bez pievienotās vērtības nodokļa Likuma par ienākuma nodokli izpratnē.
5Saskaņā ar Likuma par atsevišķām nozarēm piemērojamo speciālo nodokli 2. pantu:Ar nodokli apliek:
- a)mazumtirdzniecību veikalos,
[..].
6Šī likuma 3. pantā nodokļa maksātāji ir definēti šādi:(1)Nodokļa maksātāji ir juridiskas personas, citas organizācijas Vispārējā nodokļu kodeksa nozīmē un pašnodarbinātas personas, kuru nodarbošanās ir apliekama ar nodokli 2. panta izpratnē.(2)Nodokli piemēro arī organizācijām un privātpersonām nerezidentēm, kas veic 2. pantā minētās ar nodokli apliekamās darbības, ja šīs darbības iekšējā tirgū veic to meitasuzņēmumi.
7Minētā likuma 4. panta 1. punktā ir noteikts:Nodokļa bāze ir nodokļa maksātāja neto apgrozījums no 2. pantā minētajām darbībām [..].
8Šī paša likuma 5. pantā ir paredzēts:Nodokļa likme:
- “a)2. panta a) punktā minētajām darbībām ir 0 %, ja nodokļa bāze nepārsniedz 500 miljonus [Ungārijas forintu (HUF)]; 0,1 %, ja nodokļa bāze pārsniedz 500 miljonus HUF, bet nepārsniedz 30 miljardus HUF; 0,4 %, ja nodokļa bāze pārsniedz 30 miljardus HUF, bet nepārsniedz 100 miljardus HUF, un 2,5 %, ja nodokļa bāze pārsniedz 100 miljardus HUF,
[..].
9Adózás rendjéről szóló 2003. évi XCII. törvény (2003. gada Vispārējais nodokļu likums Nr. XCII) 124/B pantā ir noteikts:Nodokļu iestāde pieņem lēmumu attiecībā uz papildu deklarāciju piecpadsmit dienu laikā no tās iesniegšanas dienas; tā neveic pārbaudi, ja nodokļa maksātājs ir iesniedzis šādu papildu deklarāciju, kā vienīgo tās [papildu deklarācijas] iesniegšanas iemeslu norādot apstākli, ka tiesību norma, uz kuru ir balstīta aplikšana ar nodokli, neatbilst Konstitūcijai vai ir pretrunā saistošam Eiropas Savienības tiesību aktam, vai arī pašvaldības dekrēts ir pretrunā citai tiesību normai, ja vien Alkotmánybíróság [(Konstitucionālā tiesa, Ungārija)], Kúria [(Augstākā tiesa, Ungārija)] vai Eiropas Savienības Tiesa nav lēmušas par šo jautājumu līdz papildu deklarācijas iesniegšanas brīdim vai par to, ka tā neatbilst publicētajā nolēmumā noteiktajam. Par lēmumu, kas ir pieņemts attiecībā uz papildu deklarāciju, var iesniegt administratīvu sūdzību un prasību tiesā saskaņā ar šī likuma vispārīgajiem noteikumiem.
10Šī likuma 128. panta 2. punktā ir paredzēts:Papildu maksājumi nav jāveic, ja nodokļi vai valsts subsīdijas nav jākoriģē, iesniedzot papildu deklarāciju.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:LESD 49. un 54. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādus dalībvalsts tiesību aktus, ar kuriem ir ieviests ļoti progresīvs apgrozījuma nodoklis, kuru faktiski maksā galvenokārt uzņēmumi, ko tieši vai netieši kontrolē citu dalībvalstu valstspiederīgie vai sabiedrības, kuru juridiskā adrese ir citā dalībvalstī, tāpēc, ka šie uzņēmumi attiecīgajā tirgū gūst vislielāko apgrozījumu.