European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2026/1854

28.7.2026

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2026/1854

(2026. gada 27. jūlijs),

ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nātrija benzoāta importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 7. pantu,

apspriedusies ar dalībvalstīm,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Procedūras sākšana

(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2025. gada 19. decembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes nātrija benzoāta importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu, reaģējot uz sūdzību, ko 2025. gada 10. novembrī iesniedza Lanxess Chemical B.V. (“sūdzības iesniedzējs” jeb “Lanxess”). Sūdzība tika iesniegta Savienības nātrija benzoāta ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

1.2.   Reģistrēšana

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2026/366 (3) (“reģistrācijas regula”) Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports jāreģistrē.

1.3.   Ieinteresētās personas

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja, piemēram, sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus un Ķīnas valdību (“ĶV”), zināmos importētājus, lietotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības un aicināja tos piedalīties.

(5)

Ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

1.4.   Atlase

(6)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

Savienības ražotāju atlase

(7)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja Savienības ražotājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(8)

No diviem zināmajiem Savienības ražotājiem pieteicās tikai viens uzņēmums, proti, Lanxess. Tāpēc tika nolemts, ka atlase nav vajadzīga, un tika uzskatīts, ka šis ražotājs, kas saražo vairāk nekā 60 % no Savienības kopējā ražošanas apjoma, veido lielāko daļu pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē, tādējādi veidojot Savienības ražošanas nozari.

Nesaistīto importētāju atlase

(9)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(10)

Tikai viens nesaistīts importētājs, proti, Falken Trade Sp. z o.o, sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka to iekļauj izlasē. Tāpēc Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

Ražotāju eksportētāju atlase

(11)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem.

(12)

Trīs ražotāji eksportētāji no attiecīgās valsts sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no diviem ražotājiem eksportētājiem, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko var pienācīgi izmeklēt atvēlētajā laikā. Par izveidoto izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm (4). Piezīmes par izlases veidošanu netika saņemtas.

1.5.   Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumi

(13)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par to, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(14)

Turklāt sūdzības iesniedzējs sūdzībā sniedza pietiekamus prima facie pierādījumus par kropļojumiem attiecīgā ražojuma izejvielu tirgū Ķīnas Tautas Republikā. Tāpēc, kā tika norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, izmeklēšana aptvēra šos izejvielu tirgus kropļojumus, lai noteiktu, vai attiecībā uz Ķīnas Tautas Republiku piemērot pamatregulas 7. panta 2.a punkta un 2.b punkta noteikumus. Tādēļ Komisija šajā sakarā ĶV nosūtīja papildu anketas.

(15)

Komisija nosūtīja anketas arī Savienības ražotājiem un importētājiem un darīja anketas pieejamas izlasē iekļautajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem. Citas anketas, piemēram, anketas Savienības lietotājiem, procedūras sākšanas dienā tika darītas pieejamas tiešsaistē (5).

(16)

Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pamatojoties uz pamatregulas 16. pantu, šādu uzņēmumu telpās veica pārbaudes apmeklējumus.

 

Savienības ražotājs

—

Lanxess galvenā mītne Ķelnē, Vācijā.

 

\Ražotāji eksportētāji Ķīnas Tautas Republikā

—

Tianjin Dongda Chemical Group Co., Ltd, Tiaņdzjiņas pilsēta (“Tianjin Dongda”),

—

Wuhan Youji Industries Co., Ltd., Uhaņas pilsēta, Hubei province (“Wuhan Youji”).

1.6.   Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(17)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2024. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

2.   IZMEKLĒJAMAIS RAŽOJUMS, ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Izmeklējamais ražojums

(18)

Izmeklējamais ražojums ir nātrija benzoāts, ko parasti klasificē ar Muitas un statistikas (“CUS”) numuru 0023120-9 un Informatīvā ķīmijas dienesta (“CAS”) numuru 532-32-1 un ko patlaban klasificē ar KN kodu ex 2916 31 00 (TARIC kods 2916 31 00 91) (“izmeklējamais ražojums”).

(19)

Nātrija benzoātu – granulu vai pulvera veidā – izmanto visdažādākajos veidos, galvenokārt tāpēc, ka tam piemīt antibakteriālas īpašības un augsta šķīdība ūdenī. Šādi lietojumi ietver ķermeņa kopšanas līdzekļus, pārtikas produktus, dzērienus, zāles, mājas kopšanas un dzīvnieku uztura produktus.

2.2.   Attiecīgais ražojums

(20)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes izmeklējamais ražojums (“attiecīgais ražojums”).

2.3.   Līdzīgais ražojums

(21)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī tie paši pamatlietojumi:

—

attiecīgajam ražojumam, ko eksportē uz Savienību,

—

ĶTR ražotajam un tās iekšzemes tirgū pārdotajam izmeklējamajam ražojumam un

—

izmeklējamajam ražojumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā.

(22)

Tāpēc Komisija šajā posmā nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

3.   DEMPINGS

3.1.   Pamatregulas 2. panta 6.a punktā paredzētā normālās vērtības noteikšanas procedūra

(23)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka attiecībā uz ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem no minētās valsts.

(24)

Tādēļ, lai ievāktu pamatregulas 2. panta 6.a punkta iespējamai piemērošanai nepieciešamos datus, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par nātrija benzoāta ražošanā izmantotajiem izejresursiem. Divi ražotāji eksportētāji iesniedza attiecīgo informāciju.

(25)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgajiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu Ķīnas valdībai. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad paziņojums par procedūras sākšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(26)

No Ķīnas valdības atbildes uz anketas jautājumiem netika saņemtas. Tad Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(27)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija arī norādīja, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, par attiecīgu reprezentatīvo valsti ir provizoriski izvēlējusies Turciju. Turklāt Komisija norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamās attiecīgās reprezentatīvās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(28)

Komisija izdeva divus paziņojumus, lai informētu ieinteresētās personas par attiecīgajiem avotiem, ko tā plānoja izmantot normālās vērtības noteikšanai: 2026. gada 10. februārī pirmo paziņojumu par ražošanas faktoriem (“pirmais paziņojums”) un 2026. gada 1. aprīlī otro paziņojumu par ražošanas faktoriem (“otrais paziņojums”).

(29)

Minētajos paziņojumos Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, ko izmanto attiecīgā ražojuma ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, kas nosaka neizkropļotu cenu vai atsauces vērtību izvēli, Komisija noteica divas iespējamās reprezentatīvās valstis, proti, Argentīnu un Turciju.

(30)

Lai gan Komisija nevarēja atrast finanšu datus par nātrija benzoāta ražotājiem, tā pirmajā paziņojumā identificēja viegli pieejamus finanšu pārskatus par 11 ražotājiem Turcijā, kuri darbojas organisko ķīmisko vielu ražošanas nozarē un kurus klasificē ar NACE kodu 2014. Komisija nevarēja atrast viegli pieejamus Argentīnas ražotāju finanšu datus. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka Turcija būtu piemērota reprezentatīvā valsts, un vienlaikus aicināja visas personas sniegt piezīmes par priekšlikumu un ierosināt alternatīvas valstis, kas atbilst 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem pamatkritērijiem.

(31)

Tā kā neviena ieinteresētā persona nebija izvirzījusi alternatīvas reprezentatīvās valstis, otrajā paziņojumā Komisija ierosināja noteikt pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA izmaksas”) un peļņu, pamatojoties uz 11 ražotājiem Turcijā, kuri darbojas citu organisko ķīmisko pamatvielu ražošanas nozarē un kurus klasificē ar NACE kodu 2014 (6).

(32)

Šajos paziņojumos tika aplūkotas arī piezīmes, ko ieinteresētās personas saņēma par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem. Ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes ir aplūkotas nākamajās iedaļās.

3.2.   Normālā vērtība

(33)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastās tirdzniecības operācijās] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(34)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņa”, turpmāk – “PVA izmaksas”).

(35)

Kā sīkāk paskaidrots turpmāk tekstā, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

3.2.1.   Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana

(36)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir teikts, ka “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, cita starpā ņem vērā iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

—

attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes,

—

valsts ir pārstāvēta (klātesoša) uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām,

—

diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus,

—

bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde,

—

izkropļotas algu izmaksas,

—

piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts.”

(37)

Tā kā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā minētais saraksts nav kumulatīvs, nozīmīgu kropļojumu konstatēšanai nav jānorāda visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktu apstākļus.

(38)

Tomēr secinājumi par nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi paredz, ka valdībai ir ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē.

(39)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir teikts, ka tad, “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”.

(40)

Saskaņā ar šo noteikumu Komisija publicējusi ziņojumu par Ķīnu (“ziņojums”) (7), kurā ietverti pierādījumi par būtisku valdības iejaukšanos daudzos ekonomikas līmeņos, tai skaitā par konkrētiem daudzu būtisku ražošanas faktoru kropļojumiem (piemēram, ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku saistītiem kropļojumiem), kā arī konkrētās nozarēs, piemēram, ķīmiskās rūpniecības nozarē. Procedūras sākumā ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot šīs izmeklēšanas lietas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos. Procedūras sākšanas posmā ziņojums par Ķīnu tika iekļauts izmeklēšanas lietas materiālos. Arī sūdzībā bija ietverti daži attiecīgi pierādījumi, kas papildina Ziņojumu.

(41)

Sūdzības iesniedzējs atsaucās uz ziņojumā ietvertajiem pierādījumiem, lai norādītu, ka Ķīnas nātrija benzoāta nozarē pastāv kropļojumi. Šie kropļojumi izriet no Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) organizācijas, kuras pamatā ir sociālās tirgus ekonomikas koncepcija, kas izstrādāta Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) vadībā un aptver visus būtiskos valsts aspektus. Saskaņā ar sūdzību ekonomikas līmenī ĶKP īsteno īpaši stingru kontroli, kas izpaužas kā valsts īpašumā esošu uzņēmumu (VU) būtiska nozīme ekonomikā un ĶKP spēcīga ietekme uz privāto sektoru. Sūdzības iesniedzējs norādīja uz trim galvenajiem ĶV iejaukšanās kanāliem Ķīnas ekonomikā, un tie ir valsts administratīvā, finanšu un regulatīvā kontrole (8).

(42)

Sūdzības iesniedzējs arī atsaucās uz Komisijas konstatējumiem vairākās nesenās izmeklēšanās par ķīmiskās rūpniecības nozari Ķīnā, kas apstiprināja nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu (9).

(43)

Turklāt sūdzības iesniedzējs atgādināja par turpmāk minētajiem elementiem, kas rada nozīmīgus kropļojumus.

(44)

Pirmkārt, nātrija benzoāta nozarē lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri ir valsts iestāžu īpašumā vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes.

(45)

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka ĶV nodrošina spēcīgu ietekmi gan uz VU, gan privātiem uzņēmumiem, jo īpaši atbalstāmajās nozarēs, piemēram, ķīmiskās rūpniecības nozarē, kas ietver nātrija benzoāta nozari. ĶV un ĶKP kontrolē VU un veido to korporatīvo struktūru un konkurences vidi, lai sasniegtu stratēģiskos ekonomikas mērķus, jo īpaši ieceļot un kontrolējot galvenos vadītājus ar ĶKP Organizācijas departamenta starpniecību un nodrošinot VU preferenciālu piekļuvi svarīgiem izejresursiem (10).

(46)

Turklāt gan valsts, gan vietējā līmenī ĶV izveidoja valsts īpašumā esošo aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisijas (“SASAC”), lai pārstāvētu valsts akcionāru intereses VU. ĶV arī pieņēma Likumu par valsts īpašumā esošiem uzņēmumu aktīviem, kā arī citus pasākumus, kas paredz valsts kontroli un īpašumtiesības stratēģiskās nozarēs. Tāpat sūdzībā norādīts, ka “sociālo kredītu sistēma” pastiprina partijas ietekmi uz uzņēmumiem Ķīnā un var radīt spiedienu uz ārvalstu uzņēmumiem ievērot attiecīgo Ķīnas rūpniecības politiku. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvo, ka ar 14. piecgades plānu (“piecgades plāns”) ĶV mērķis ir atbalstīt sociālistisku politiku un veicināt ekonomikas izaugsmi. Attiecībā uz VU piecgades plāna mērķis ir veidot ciešāku saikni starp ĶV un VU (11).

(47)

Sūdzībā apgalvots, ka jo īpaši toluola atvasinājumu (12) nozarē ievērojama daļa uzņēmumu joprojām pieder ĶV. VU ir bijusi svarīga loma ĶV iejaukšanās ĶTR ķīmiskās rūpniecības nozarē veicināšanā. Šie VU saglabā dominējošu stāvokli izejvielu augšposma piegādes ķēdē, gūstot labumu no privileģētas piekļuves valdības piešķirtajiem resursiem, tai skaitā finansējumam, subsīdijām, zemes izmantošanas tiesībām un citiem valsts atbalsta veidiem. Turklāt to ciešā saskaņotība ar valsts politiku un būtiskā ietekme uz valdības lēmumu pieņemšanas procesiem vēl vairāk nostiprina to stratēģisko pozīciju nozarē (13).

(48)

Sūdzība attiecas uz vismaz trim lielākajiem toluola ražotājiem pasaulē, kas visi ir Ķīnas VU. ĶV šiem uzņēmumiem regulāri piešķir finanšu resursus, kas kropļo toluola un nātrija benzoāta tirgus (14).

(49)

ĶV joprojām cieši kontrolē arī privātā īpašumā esošos uzņēmumus. Sūdzības iesniedzējs atsaucas uz piemēru par privātā īpašumā esošiem uzņēmumiem, kas ražo nātrija benzoātu un kam tika piešķirtas preferenciālas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, valsts dotācijas vai subsīdijas. ĶV iesaistīšanās nātrija benzoāta tirgū ietver arī ĶKP biedru dalību korporatīvās pārvaldības struktūrās (15).

(50)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, sūdzības iesniedzējs secina, ka Ķīnas nātrija benzoāta tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, uz kuriem attiecas ĶV īpašumtiesības, finansiālais atbalsts, politiskā kontrole vai stratēģiskā uzraudzība un norādes.

(51)

Otrkārt, valsts klātbūtne valsts īpašumā esošos un privātos nātrija benzoāta uzņēmumos ļauj valsts iestādēm iejaukties arī jautājumos par cenām un/vai izmaksām.

(52)

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka ĶV saglabā savu ietekmi VU, ieceļot un atceļot no amata VU galveno vadību, kas ir Valsts padomes Valsts īpašumā esošo aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisijas (SASAC) galvenais pienākums. Tas tiek darīts, arī būtiski ietekmējot nātrija benzoāta ražošanai nepieciešamo kritiski svarīgo izejvielu, konkrētāk, toluola un nātrija hidroksīda, ražošanu (16).

(53)

Viena no galvenajām ĶV stratēģijām, ko tā īsteno, lai saglabātu kontroli pār valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem, ir personāla vadības iecelšana, turklāt bieži vien tie ir ĶKP biedri. Ķīnas likumā par VU ir skaidri noteikts, ka SASAC un vietējām SASAC ir pilnvaras iecelt VU vadību. Turklāt SASAC noteikumos ir apstiprināts, ka viens no tās pienākumiem ir “iecelt vai atcelt no amata atbildīgās personas” VU. Sūdzības iesniedzējs atsaucas uz Komisijas konstatējumiem ziņojumā, apgalvojot, ka tā ir “būtiskas valsts ietekmes pazīme, ņemot vērā VU mērogu un valsts pārvaldītās ekonomikas dominējošo lomu Ķīnā”. Šo spēcīgo ietekmi vēl vairāk pastiprina tas, ka ĶKP ir tieši iesaistīta VU vadītāju iecelšanā un tai ir tiesības noteikt attiecīgās procedūras un ieteikt konkrētus kandidātus amatiem (17).

(54)

Turklāt VU Ķīnā gūst labumu no preferenciālas piekļuves plašam izejresursu klāstam, piemēram, zemei un enerģijai, kā arī finansēšanas sistēmām. Tāpēc spēcīga valsts iejaukšanās uzņēmumos izraisa izkropļotu resursu sadali, kas pēc tam izpaužas kā izkropļotas izmaksas un izkropļotas cenas ražotajiem produktiem. Turklāt ĶV ietekmē tādu ķīmisko produktu kā nātrija benzoāts izmaksas un cenas ar savu klātbūtni un iejaukšanos tā ražošanai nepieciešamo izejvielu un izejresursu augšposma sektoros. Piemēram, spēcīgā toluola ražošana ĶTR galvenokārt ir saistīta ar straujajiem ieguldījumiem un nozares paplašināšanos, kā arī ar finansējuma un izejvielu pieejamību. Jaudas pārpalikums toluola ražošanā izraisīja lielākus ieguldījumus lejasposma nozarēs, konkrētāk, nātrija benzoāta ražošanas nozarē. ĶV arī iejaucas attiecībā uz enerģijas cenām un izmaksām. Kaut gan ĶV ir pielikusi zināmas pūles, lai radītu konkurenci tirgū un ļautu tirgus spēkiem noteikt cenas, enerģijas cenas joprojām tiek stingri kontrolētas. Šis apstāklis neapšaubāmi ļauj ĶV ievērojami samazināt enerģijas izmaksas par labu ķīmisko vielu ražotājiem, jo īpaši toluola un nātrija benzoāta ražotājiem (18).

(55)

Treškārt, ĶV īpaši iejaucas enerģētikas nozarē un elektroenerģijas tirgū, subsidējot ogles kā galveno enerģijas avotu tvaika ražošanai. Turklāt elektroenerģijas tirgu lielā mērā apkalpo uzņēmumi, kas darbojas Ķīnas iestāžu pakļautībā.

(56)

Sūdzībā norādīts, ka, izmantojot tiešās subsīdijas, preferenciālu finansējumu un cenu kontroli, ĶV nodrošina, ka ogles joprojām ir mākslīgi lētas, sniedzot labumu nozarēm, kuras tās izmanto kā primāro enerģijas avotu. Lai gan ogles galvenokārt izmanto elektroenerģijas ražošanai, tās ir būtiskas arī rūpnieciskā tvaika ražošanai, kas ir kritiski svarīgs izejresurss ķīmiskajā ražošanā un citos energoietilpīgos procesos. ĶV ietekme ir vēl jo lielāka, pateicoties cenu kontrolei. Piemēram, Valsts attīstības un reformu komisija (NDRC) ir noteikusi “samērīgu cenu diapazonu” no 570 līdz 770 CNY par tonnu apmērā vidēja termiņa un ilgtermiņa darījumiem ar oglēm. Turklāt lielākie valsts īpašumā esošie ieguves rūpniecības uzņēmumi, piemēram, China Shenhua Energy Co. un China Coal Energy Co., bieži pārdod ogles par ierobežotu cenu, nodrošinot stabilas, bet mākslīgi zemas izmaksas lejasposma nozarēm (19).

(57)

Sūdzībā apgalvots arī, ka papildus tvaika ražošanai Ķīnas subsidētā ogļu nozare sniedz arī negodīgas priekšrocības iekšzemes nozarēm, jo tā ietekmē elektroenerģijas piegādi un cenas. 2022. gadā ogļu elektrostacijas veidoja 60 % no Ķīnas elektroenerģijas ražošanas apjoma. ĶV loma elektroenerģijas tirgū neaprobežojas tikai ar kurināmā subsīdijām, bet ietver arī tiešas īpašumtiesības un cenu kontroli, tādējādi radot sistēmu, kurā elektroenerģijas izmaksas tiek mākslīgi apspiestas. Elektroenerģijas nozarē dominē VU. Plašā valsts kontrole pār elektroenerģijas cenu noteikšanu un sadali rada būtiskus tirgus izkropļojumus. ĶTR modelis nodrošina mākslīgi zemas elektroenerģijas izmaksas rūpnieciskajiem lietotājiem. Šī intervence nāk par labu energoietilpīgām nozarēm, jo īpaši ķīmiskajai rūpniecībai, kurā elektroenerģija ir būtisks ražošanas izmaksu komponents (20).

(58)

Ceturtkārt, Ķīnas valdība īsteno diskriminējošu valsts politiku vai pasākumus, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus.

(59)

Ķīnas ekonomikas attīstību nosaka sīki izstrādāta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un mērķi, uz kuriem centrālajām valdībām un vietējām pašvaldībām jākoncentrējas un jācenšas tos īstenot. Šajos plānos, kas aptver gandrīz visas ekonomikas nozares, ir noteikti konkrēti obligāti mērķi, kurus iestādes uzrauga katrā administratīvajā līmenī. Plānošanas mehānisms nosaka resursu sadali, kas vērsta uz nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai politiski nozīmīgām, nevis to sadali atbilstīgi tirgus spēkiem (21).

(60)

ĶV savos dažādajos politikas dokumentos ir konsekventi pievērsusi lielu uzmanību ķīmiskajai rūpniecībai un skaidri izstrādājusi pasākumus, kas atbalsta iekšzemes ķīmisko vielu ražotājus. Piemēram, centrālajā 14. piecgades plānā ir izklāstīts ĶV stratēģiskais redzējums tradicionālo nozaru pārveidei un modernizācijai un stratēģisko jauno nozaru, piemēram, ķīmisko vielu, būvmateriālu, jaunu materiālu un ķīmisko šķiedru nozaru, attīstības virziens. Turklāt Rūpniecības strukturālo pielāgojumu vadlīniju 2024. gada versijā ķīmiskā rūpniecība un naftas ķīmijas rūpniecība ir noteikta par atbalstāmu nozari. Šāds statuss ļauj šai nozarei kopumā gūt labumu no daudzām subsīdijām un finansiāla atbalsta, kas izpaužas kā valsts finansējums, nodokļu atvieglojumi, aizdevumi, importa un eksporta atvieglojumi, kā arī zemes pieejamības nodrošināšana. Sūdzības iesniedzējs secina, ka ĶV valsts un provinču līmenī aktīvi kontrolē un regulē ražošanu un pārdošanu visā nātrija benzoāta vērtības ķēdē (22).

(61)

Piektkārt, līdzīgi kā jebkurā citā Ķīnas ekonomikas nozarē, nātrija benzoāta nozare ir pakļauta kropļojumiem, ko rada Ķīnas bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību un īpašumtiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā, piemēram, prasījumu un parādu taisnīga segšana un kreditoru un parādnieku tiesību aizsardzība. Ķīnas Bankrota likums sistemātiski netiek pietiekami īstenots un ir vērsts galvenokārt pret maziem uzņēmumiem. Sūdzības iesniedzējs atsaucas uz Komisijas ziņojumu attiecībā uz Bankrota likuma zemo izpildes līmeni, kas notiek jo īpaši tāpēc, ka trūkst skaidrības par procedūras sākšanas kritērijiem un tās iznākumu, kā arī tāpēc, ka valsts iestādes spēcīgi ietekmē bankrota procedūras. Turklāt bankrota tiesību aktu nepietiekama izpilde ietekmē Ķīnas finanšu un aizņēmumu tirgu, radot netiešas valsts garantijas dažiem uzņēmumiem, kas savukārt kropļo kredītu izmaksas un piekļuvi finansējumam (23). Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām ĶTR. Zemes piešķiršana ir atkarīga tikai no valsts, kas var ievērot politiskos mērķus, nevis brīvā tirgus principus. Lai gan ir vairāki tiesību akti, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka šie noteikumi bieži vien netiek ievēroti (24). Sūdzības iesniedzējs secina, ka uz nātrija benzoāta ražotājiem, tāpat kā uz jebkuru citu Ķīnas ekonomikas nozari, attiecas Ķīnas bankrota, uzņēmējdarbības un īpašuma noteikumi, un tāpēc tie ir pakļauti arī kropļojumiem, ko rada šo tiesību aktu diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde.

(62)

Sestkārt, nātrija benzoāta nozarē ir izkropļotas arī algu izmaksas. Saskaņā ar sūdzību, tā kā algas ĶTR neveido normāli tirgus spēki vai patiesi brīvas koplīguma sarunas, algu izmaksas ir pakļautas būtiskiem izkropļojumiem. ĶTR nevar pilnībā izveidoties patiesi tirgū balstīta algu sistēma, jo pastāv strukturāli šķēršļi darba ņēmēju un darba devēju tiesībām brīvi organizēties. Praksē juridiski ir atzīta tikai viena arodbiedrība – Visķīnas Arodbiedrību federācija (ACFTU). Tomēr ACFTU nav neatkarīga no valsts. Turklāt pierādījumi liecina, ka ACFTU augstākā līmeņa amatus bieži ieņem augsta ranga partijas amatpersonas VU vai vadītāji privātos uzņēmumos (25).

(63)

Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti būtiski ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma (hukou), kas ierobežo piekļuvi visaptverošiem sociālā nodrošinājuma un sabiedrības labklājības pabalstiem personām, kuras oficiāli reģistrētas kā attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāji. Tā rezultātā daudziem mazprasmīgiem darba ņēmējiem ir liegta piekļuve pamata sabiedriskajiem pakalpojumiem un viņi atrodas nestabilas nodarbinātības situācijā, un bieži vien ir spiesti samierināties ar zemāku algu un sliktākiem darba apstākļiem salīdzinājumā ar vietējiem reģistrētajiem darba ņēmējiem. Saskaņā ar sūdzību šī atšķirīgā attieksme neizbēgami rada algu izmaksu izkropļojumus Ķīnas darba tirgū (26).

(64)

Tāpat kā uz jebkuru citu Ķīnas ekonomikas nozari, arī uz nātrija benzoāta nozari attiecas Ķīnas darba tiesības, un tādējādi to ietekmē arī šie algu izmaksu kropļojumi. Algu izmaksu izkropļojumus vēl vairāk saasina Ķīnas valsts piešķirtās darbaspēka subsīdijas, jo īpaši nātrija benzoāta ražotājiem (27).

(65)

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka nātrija benzoāta nozarē pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē.

(66)

Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, bija pareizi izmantot Ķīnas iekšzemes cenas un izmaksas. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem. Lietas materiālos iekļautie pierādījumi ietvēra pierādījumus, kas iekļauti ziņojumā, kura pamatā ir publiski pieejami avoti.

(67)

Minētā analīze aptvēra pārbaudi par būtisko valdības iejaukšanos Ķīnas ekonomikā kopumā, kā arī par konkrēto tirgus situāciju attiecīgajā nozarē, arī attiecībā uz attiecīgo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnā.

3.2.2.   Nozīmīgi kropļojumi, kas ietekmē iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā

(68)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka Ķīnas ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums” (28).

(69)

Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota nodrošināt tās “nostiprināšanu un izaugsmi” (29). Patiešām, salīdzinājumā ar 13. piecgades plānu, SASAC apstiprināja, ka centrālo uzņēmumu kopējie aktīvi 14. piecgades laikā pieauguši par 44,6 %, “reāli veicinot to, ka augšposma un lejasposma uzņēmumi rūpniecības ķēdē attīstās integrētā veidā, un sniedzot spēcīgu atbalstu valsts ekonomiskās un sociālās attīstības galveno mērķu un uzdevumu sekmīgai īstenošanai” (30).

(70)

Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet arī tieši pilnvaro šādi iejaukties. Ideja par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos ir uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips.

(71)

Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs: tās attiecas uz pirmo fāzi sociālismu un uztic valstij atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (31).

(72)

Turklāt saskaņā ar attiecīgajiem Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās ĶKP vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma.

(73)

Pēc tam, kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā.

(74)

Minētajā noteikumā aiz jau esošā pirmā teikuma: “sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma” tika iekļauts šāds jauns otrais teikums: “noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma”. (32) Tas parāda neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār Ķīnas ekonomikas sistēmu.

(75)

Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdība īsteno vispārēju makroekonomisko kontroli, kuras satvarā darbojas brīvā tirgus spēki.

(76)

Ķīnas valsts īsteno intervencionistisku ekonomikas politiku, lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū (33). Ķīnas iestāžu izmantotie iejaukšanās ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi un ietver rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni.

(77)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Minēto plānu kopums aptver plašu un sarežģītu nozaru un pārnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus.

(78)

Provinces līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts mēroga plānos izvirzīti plašāki mērķrādītāji. Turklāt plānos ir precizēti līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgās nozares/sektorus, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Atsevišķos plānos joprojām ir skaidri formulēti izlaides mērķrādītāji.

(79)

Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķas rūpniecības nozares un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.).

(80)

Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir faktiski jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (34).

(81)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī Ķīnas finanšu sistēmā dominē valstij piederošas komercbankas un politikas bankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (35).

(82)

Tas pats attiecas uz citiem Ķīnas finanšu sistēmas komponentiem, piemēram, akciju tirgiem, obligāciju tirgiem, privātā kapitāla tirgiem u. c. Arī šie finanšu nozares komponenti ir institucionālā un darbības ziņā strukturēti tā, ka tie ir vērsti nevis uz finanšu tirgu efektīvas darbības maksimizēšanu, bet gan uz valsts un ĶKP kontroles nodrošināšanu un iejaukšanās atvieglošanu (36).

(83)

Treškārt, normatīvās vides līmenī valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumus regulāri izmanto, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu būtība nav definēta, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (37).

(84)

Līdzīgi ir ieguldījumu jomā, kur Ķīnas valdība saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi gan pār valsts, gan pār privāto ieguldījumu saņēmējiem un apmēru. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu tādu rūpniecības politikas mērķu atbalstam kā, piemēram, valsts kontroles saglabāšana nozīmīgajos sektoros vai iekšzemes rūpniecības stiprināšana (38).

(85)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz noteiktām pamataksiomām, kuras paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (39).

3.2.2.1.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē: attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes

(86)

Ķīnas ekonomikas būtiska daļa ir uzņēmumi, kuri ir valsts īpašumā, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem sniedz norādes.

(87)

Attiecīgā ražojuma nozari galvenokārt apkalpo privāti uzņēmumi, piemēram, Tianjin Dongda Chemical Group (40) un Wuhan Youji (41). Tomēr, lai gan toluola, kas ir nātrija benzoāta ražošanā izmantots izejresurss, augšposma nozarē daži ražotāji ir privāti uzņēmumi, piemēram, Hengli Petrochemicals (42), valsts īpašumtiesību līmenis joprojām ir ievērojams, un vairākus ražotājus, piemēram, Sinopec (43) vai Sinochem (44), kontrolē valsts –tie abi ir valsts īpašumā esoši uzņēmumi (VU), kurus kontrolē SASAC (45).

(88)

Tomēr ĶKP iejaukšanās ar darbību saistīto lēmumu pieņemšanā ir kļuvusi par normu ne tikai VU, bet arī privātos uzņēmumos (46), un ĶKP pretendē uz vadību praktiski visos valsts ekonomikas aspektos. Patiešām, valsts ietekme, ko realizē ĶKP struktūras uzņēmumos, faktiski noved pie tā, ka ekonomikas dalībnieki ir valdības kontrolē un stratēģiskā uzraudzībā, ņemot vērā to, cik cieši valsts un partijas struktūras Ķīnā ir saplūdušas kopā. Turklāt uz visu attiecīgā ražojuma nozari attiecas vairāki valdības politikas dokumenti, piemēram, izejvielu nozares 14. piecgades plāns (47), kurš tieši attiecas uz naftas ķīmijas un ķīmijas rūpniecības nozari un kurā norādīts, ka “nozarēs, tai skaitā naftas ķīmijas un ķīmiskās rūpniecības, tērauda, krāsaino metālu un būvmateriālu ražošanas nozarē, mēs atbalstīsim vairākus nozares ķēdes inovatīvos uzņēmumus, kas uzņemas vadošo lomu ekosistēmā un kuriem piemīt nozīmīga konkurētspēja (..). Ķīmiskās rūpniecības un būvmateriālu nozares vadošo uzņēmumu vadošā loma ir jāizmanto, lai veicinātu uzņēmumu reformas un pārstrukturēšanu.”

(89)

Ir izstrādāts arī Darba plāns naftas ķīmijas un ķīmijas rūpniecības nozares pastāvīgai izaugsmei (48), lai “veicinātu naftas ķīmijas rūpniecības stabilu darbību un strukturālu optimizāciju un modernizāciju” un lai “palielinātu efektīvas investīcijas un veicinātu pārveidi un modernizāciju”.

(90)

Līdzīgi arī provinču līmenī Šaņdunas Ķīmiskās rūpniecības attīstības 14. piecgades plāna (49) mērķis ir “veicināt ķīmiskās rūpniecības augsta līmeņa attīstību provincē” un “visaptveroši veicināt industriālās bāzes uzlabošanu un rūpniecības ķēdes modernizāciju, (..) paātrināt novecojušas un neefektīvas ražošanas jaudas likvidēšanu, (..) palīdzēt uzņēmumiem apvienoties un veikt reorganizāciju, optimizēt resursu sadali un rūpniecības ķēdes struktūru un uzlabot ražošanas efektivitāti un rentabilitāti”.

(91)

Arī Hubei Ekonomikas un sociālās attīstības 14. piecgades plānā un 2035. gada perspektīvā (50) ir noteikts, ka valdības iestādes “optimizēs specializētu eļļu un lejasposma etilēna nozaru attīstību, modernizēs tradicionālās nozares, piemēram, fosfora ķimikāliju, sāls ķimikāliju un akmeņogļu ķimikāliju nozari, aktīvi izstrādās augstvērtīgas smalkās organiskās sintēzes ķīmiskās vielas un jaunus ķīmiskos materiālus, optimizēs ķīmiskās rūpniecības izvietojumu pie Jandzi upes un koncentrēsies uz vairāku zaļu un intelektisku specializētu ķīmiskās rūpniecības parku izveidi Uhaņā, Ičanā, Dzjiņmenā, Sjanjaņā, Dzjiņdžou, Sjaoganā, Huanganā, Cjaņdzjanā un Sjaņtao, lai izveidotu triljonu juaņu vērtu mūsdienīgu ķīmiskās rūpniecības klasteri”.

(92)

Turklāt Tiaņdzjiņas Ekonomiskās un sociālās attīstības 14. piecgades plānā un 2035. gada perspektīvā (51) ir noteikts, ka “naftas ķīmijas rūpniecība ir vērsta uz to, lai izstrādātu augstvērtīgas ķimikālijas un smalkās sintēzes ķīmiskās vielas, paplašinātu rūpniecības ķēdi, palielinātu ražojumu pievienoto vērtību un radītu jaunu pasaules līmeņa Nangaņas ķīmisko materiālu bāzi un naftas ķīmijas rūpniecības klasteri”.

(93)

Valdības kontroli un stratēģisko uzraudzību var novērot arī attiecīgo nozares apvienību līmenī (52).

(94)

Piemēram, Ķīnas Naftas ķīmijas un ķīmiskās rūpniecības federācija (CPCIF) ir attiecīgā ražojuma nozares apvienība. Saskaņā ar CPCIF statūtu 3. pantu šī organizācija “ievēro ĶKP visaptverošu vadību un pieņem profesionālos norādījumus, pārraudzību un pārvaldību, ko īsteno struktūras, kuras atbild par reģistrāciju un pārvaldību, struktūras, kuras atbild par partijas veidošanu, kā arī attiecīgie administratīvie departamenti, kas atbild par rūpniecības pārvaldību” (53).

(95)

Turklāt CPCIF statūtu 36. pantā ir noteikts, ka apvienības priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki un ģenerālsekretārs “ievēro ĶKP vadību, atbalsta Ķīnai raksturīgo sociālismu un izlēmīgi īsteno partijas nostāju, principus un politiku” (54).

(96)

CPCIF ir arī izveidojusi Vieglo ogļūdeņražu un aromātisko savienojumu īpašo komiteju, kas aptver tādu aromātisko ogļūdeņražu kā toluola un aromātisko skābju, piemēram, nātrija benzoāta, nozari (55).

(97)

Hengli Petrochemicals (56), Sinopec (57) un Sinochem (58) ir CPCIF biedri.

(98)

Tādējādi privātīpašumā esošiem ražotājiem attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē ir liegts darboties tirgus apstākļos. Gan valsts, gan privātie uzņēmumi nozarē tiek stratēģiski uzraudzīti un saņem norādes.

3.2.2.2.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē: valsts ir pārstāvēta (klātesoša) uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām

(99)

Tā kā valsts ir klātesoša uzņēmumos, Ķīnas valdība var iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām. ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātos uzņēmumos ir nozīmīgs kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā.

(100)

Saskaņā ar Ķīnas uzņēmējdarbības tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (59)) un uzņēmuma pienākums ir nodrošināt partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus.

(101)

Izrādās, ka iepriekš šī prasība ne vienmēr ir tikusi ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP saskaņā ar politikas principu (60) ir pastiprinājusi savas prasības kontrolēt darījumdarbības lēmumus uzņēmumos, t. sk. izdarot spiedienu uz privātiem uzņēmumiem izvirzīt priekšplānā “patriotismu” un ievērot partijas disciplīnu (61).

(102)

Jau 2017. gadā tika ziņots, ka partijas pirmorganizācijas bija izveidotas 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošo uzņēmumu un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (62). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visās nozarēs, arī attiecīgā ražojuma ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem.

(103)

Turklāt 2020. gada 15. septembrī tika publicēts dokuments “ĶKP Centrālās komitejas Galvenā biroja Pamatnostādnes par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu” (“pamatnostādnes”) (63), kurā vēl vairāk paplašināta privātajos uzņēmumos izveidoto partijas komiteju loma.

(104)

Pamatnostādņu II.4. iedaļā ir teikts: “mums jāceļ partijas kopējās spējas vadīt privātā sektora darbu vienotajā frontē un šajā jomā efektīvi jāveic aktīvāks darbs”, un III.6. iedaļā ir teikts: “mums vēl aktīvāk jāīsteno partijas attīstības pasākumi privātos uzņēmumos un jānodrošina, lai partijas pirmorganizācijas varētu efektīvi izpildīt savus uzdevumus kā partijas posteņi un partijas biedri varētu darboties kā līderi un pionieri”. Tādējādi pamatnostādnēs ir uzsvērta ĶKP nozīme uzņēmumos un citās privātā sektora struktūrās un tiek mēģināts šo nozīmi palielināt (64).

(105)

Izmeklēšana ir apstiprinājusi, ka nātrija benzoāta ražošanas nozarē bieži vien pārklājas vadības un ĶKP piederības / partijas funkcijas.

(106)

Piemēram, Wuhan Youji ģenerāldirektors ir arī partijas sekretārs, un Uhaņas pašvaldības ĶKP komiteja viņu ir apbalvojusi kā izcilu ĶKP lietu darbinieku (65).

(107)

Turklāt Sinopec Group 2022. gada pārskatā ir norādīts, ka “uzņēmums pastāvīgi uzlabo partijas veidošanas darba kvalitāti, ceļot uzņēmumā nodarbināto garu, stiprinot disciplīnas pārbaudes un uzraudzības darbu, palīdzot direktoru padomei reāli īstenot dažādus lēmumus un pasākumus un veicinot kvalitatīvu uzņēmuma attīstību” (66). Turklāt Sinopec Group direktoru padomes priekšsēdētājs ir Partijas komitejas sekretārs, un vairāki direktoru padomes locekļi ir Partijas komitejas sekretāru vietnieki (67). Sinopec Group ir norādījusi, ka plāno “koncentrēties uz uzņēmuma jauno misiju un jaunajiem uzdevumiem jaunajā ceļā, nest tālāk partijas pašrevolucionāro garu, visaptverošā un integrētā veidā stiprināt partijas vadību un partijas veidošanu un sistemātiski veicināt visaptverošu un stingru partijas pārvaldību, lai nodrošinātu spēcīgu garantiju jaunas nodaļas sākšanai Ķīnas modernās naftas ķīmijas rūpniecības vēsturē” (68).

(108)

Turklāt Sinochem direktoru padomes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors ir attiecīgi Partijas komitejas sekretārs un sekretāra vietnieks (69).

(109)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos tāpat kā izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk (70). Tādējādi valsts klātbūtne nātrija benzoāta un citu (piemēram, finanšu un izejresursu) nozaru uzņēmumos ļauj Ķīnas valdībai iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām.

3.2.2.3.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē: diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus

(110)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās, provinču un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares. Ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un iestādes katrā pārvaldības līmenī uzrauga, kā attiecīgais valdības līmenis, kas ir par tām zemāks, īsteno plānus.

(111)

Kopumā plānošanas sistēma Ķīnā nodrošina, ka resursi tiek virzīti uz tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (71).

(112)

Ķīnas iestādes ir ieviesušas vairākas rīcībpolitikas, kas virza attiecīgā ražojuma ražošanas nozares darbību.

(113)

Ekonomikas un sociālās attīstības 14. piecgades plāna un2035. gada perspektīvas (72) mērķis ir “modernizēt tradicionālās nozares, veicināt izejvielu, kā naftas ķīmijas, tērauda, krāsaino metālu un būvmateriālu, ražošanas nozaru optimizāciju un pārstrukturēšanu, paplašināt augstas kvalitātes ražojumu piedāvājumu tādās nozarēs kā vieglajā rūpniecībā un tekstilrūpniecībā, paātrināt uzņēmumu pārveidi un modernizāciju nozīmīgajās nozarēs, piemēram, ķīmiskajā rūpniecībā un papīra ražošanā, un uzlabot zaļās ražošanas sistēmu” (73).

(114)

Saskaņā ar Izejvielu nozares 14. piecgades plānu (74) Ķīna “izveidos virkni industriālo klasteru naftas ķīmijas nozarē. (..) Tādās nozarēs kā naftas ķīmijas un ķīmiskā rūpniecība, tērauda, krāsaino metālu un būvmateriālu ražošanas nozare [Ķīna] atbalstīs vairākus inovatīvus uzņēmumus, kas varētu vadīt rūpniecības ķēdes ekosistēmu un kam piemīt nozīmīga konkurētspēja” (75).

(115)

Turklāt Ievirzes atzinumā par naftas ķīmijas un ķīmiskās rūpniecības kvalitatīvas attīstības veicināšanu (76) ir paredzēts “stiprināt nozares politiku un zinātniski regulēt nozares mērogu: (..) uzlabot augstas kvalitātes polimēru, speciālo ķīmisko vielu un citu ražojumu piegādes jaudu”, kā arī “uzlabot atbalsta politiku: stiprināt fiskālās, finanšu, reģionālās, ieguldījumu, importa un eksporta, enerģētikas, ekoloģijas, vides, cenu un citas rīcībpolitikas koordināciju ar rūpniecības politiku un pilnībā izmantot valsts rūpniecības un finanšu nozares sadarbības platformas lomu (..)”.

(116)

Arī Hubei 14. piecgades plāns par modernas ķīmiskās rūpniecības kvalitatīvu attīstību (77) paredz “īstenot speciālo naftas produktu nozares modernizāciju un pārveidi, veicināt produktu modernizāciju un augstvērtīgu zīmolu izstrādi, paplašināt augstas kvalitātes produktu kopējo apjomu, turpināt palielināt speciālo produktu ražošanas bāzes apmēru un efektivitāti ar jaudu viens miljons tonnu un paātrināt ķīmisko produktu ražošanas bāzes būvniecību ar jaudu viens miljons tonnu; integrēt un optimizēt aromātisko savienojumu resursus, aktīvi sadarboties ar plastmasas un gumijas ražošanas nozarēm un izveidot naftas ķīmijas pārstrādes produktu rūpniecības ķēdi, kas ietver C2, C3, C4, C5, toloulu, C8 un C9 aromātiskos savienojumus, veicinot pārveidi un attīstību virzībā uz integrētu rafinētu, ķīmisko un speciālo produktu ražošanu”. Konkrētāk, attiecībā uz Cjaņdzjanas naftas produktu modernizācijas un dziļās pārstrādes projektu plāns paredz “aktīvi attīstīt aromātiskās ķimikālijas (..) un uzlabot un paplašināt naftas ķīmijas rūpniecības ķēdi” (78).

(117)

Wuhan Youji (79) atrodas Hubei provincē.

(118)

Turklāt attiecībā uz naftas ķīmijas rūpniecību Tiaņdzjiņas 14. piecgades plāns par ražošanas nozares augstas kvalitātes attīstību (80) paredz “pievērsties rafinēšanai un zaļai un viedai attīstībai, optimizēt un modernizēt tradicionālo ķīmisko vielu nozares, uzlabot rafinēšanas un ķīmiskās integrācijas līmeni, aktīvi attīstīt olefīnu dziļo pārstādi, augstas klases smalkās un speciālās ķīmiskās vielas, paplašināt rūpniecības ķēdi un veicināt rūpniecības struktūras optimizāciju, pārveidi un modernizāciju” un “nodrošināt, ka 2025. gadā nozares ražošanas apjoms sasniegs 260 miljardus juaņu ar vidējo gada pieaugumu par 7,5 %”.

(119)

Tianjin Dongda Chemical Group (81) atrodas Tiaņdzjiņā.

(120)

Turklāt Tianjin Dongda Chemical Group ir Tiaņdzjiņas municipalitātes uzņēmums – “mazais milzis” (82). Ķīnas valdība “mazo milžu” uzņēmumus definē kā “jaunu Ķīnas mazo un vidējo uzņēmumu eliti, kas nodarbojas ar ražošanu, specializējas nišas tirgū un lepojas ar progresīvām tehnoloģijām”, un laikposmā no 2024. līdz 2026. gadam plāno “palielināt atbalstu “mazajiem milžiem”, galveno uzmanību pievēršot stratēģiski nozīmīgām rūpniecības ķēdēm, stratēģiskajām jaunajām nozarēm un citām nozarēm. Šie līdzekļi tiks izmantoti šo uzņēmumu mudināšanai risināt tehnoloģiskas problēmas, izstrādāt jaunus produktus, veidot rūpniecības ķēdes atbalsta spējas un vietējo pašvaldību atbalstam “mazo milžu” uzturēšanā” (83). Turklāt Šaņdunas 14. piecgades plānā par ķīmiskās rūpniecības attīstību (84) vietējās varas iestādes ir aicinātas “pastiprināt esošo uzņēmumu tehnoloģisko pārveidi, uzlabot enerģijas un resursu izmantošanas efektivitāti un uzlabot uzņēmumu galveno konkurētspēju [un] izveidot mehānismu, lai uzņēmumi varētu izstāties no parkiem, apņēmīgi likvidēt novecojušu ražošanas jaudu, stingri kontrolēt ierobežotu ražošanas jaudu un īstenot diferencētu politiku un pasākumus resursu faktoru, piemēram, zemes, elektrības un ūdens sadalei, lai piespiestu uzņēmumus pārveidoties un attīstīties”. Tajā ir arī izteikts aicinājums “palielināt finansiālo atbalstu. Stiprināt fiskālās politikas stimulus, koordinēt un iesaistīt īpašus fondus, atbalstīt ķīmiskās rūpniecības uzņēmumus tehnoloģiskās pārveides paātrināšanā, intelektiskā pārveidē, rūpniecības darbību pārvietošanā, darbības pārvietošanā uz parkiem, novecojušu iekārtu likvidēšanā utt. un īstenot galveno tehnisko iekārtu importam piemērojamus atbrīvojumus no nodokļiem, PVN atmaksu, pētniecības un izstrādes politiku, piemēram, papildu izdevumu atskaitīšanu un apdrošināšanas kompensāciju par pirmo tehnisko iekārtu komplektu. Aktīvi virzīt dažādas finanšu iestādes un sociālo kapitālu uz ieguldījumiem ķīmiskajā rūpniecībā, izmantot politikas finansējuma, attīstības finansējuma un komerciālā finansējuma sniegtās priekšrocības un palielināt finansiālo atbalstu nozīmīgām ķīmisko tehnoloģiju jomām”.

(121)

Ar šiem un citiem līdzekļiem Ķīnas valdība dod rīkojumus praktiski par ikvienu sektora attīstības un darbības aspektu un augšposma izejresursiem un lejasposma ražojumiem.

(122)

Kopumā Ķīnas valdība ir ieviesusi pasākumus, lai mudinātu uzņēmējus sasniegt attiecībā uz ražošanas nozari izvirzītos valsts politikas mērķus. Tādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

3.2.2.4.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē: bankrota tiesību, sabiedrību tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde

(123)

Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā, piemēram, prasījumu un parādu taisnīga segšana un kreditoru un parādnieku likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tas šķietami izriet no tā, ka, lai gan formāli Ķīnas bankrota tiesību aktu pamatā ir principi, kas ir līdzīgi principiem, kurus piemēro attiecīgajos tiesību aktos citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde.

(124)

Vispārzināms, ka bankrota gadījumu skaits joprojām ir mazs attiecībā pret valsts ekonomikas apmēru, jo īpaši tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt maksātnespējas procesā joprojām ir spēcīga un aktīva valsts loma, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesa rezultātu (85).

(125)

Pie tam īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām Ķīnā (86). Visa zeme ir valsts īpašumā (kolektīvajā īpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētu zeme), un tās piešķiršana ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti – daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (87). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politiskos mērķus, cita starpā ekonomikas plānu īstenošanu (88).

(126)

Ļoti līdzīgi kā citos Ķīnas ekonomikas sektoros uz attiecīgā ražojuma ražotājiem attiecas parastie Ķīnas noteikumi par bankrota tiesībām, sabiedrību tiesībām un īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka arī šos uzņēmumus skar lejupēji kropļojumi, ko rada bankrota tiesību un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde. Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, šķiet, ka minētie apsvērumi pilnībā ir attiecināmi arī uz nātrija benzoāta nozari. Šajā izmeklēšanā netika atklāts nekas tāds, kas liktu minētos konstatējumus apšaubīt.

(127)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē bankrota un īpašuma tiesības tiek piemērotas diskriminējoši vai izpildītas neatbilstīgi.

3.2.2.5.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē: izkropļotas algu izmaksas

(128)

Uz tirgu balstīta algu sistēma Ķīnā nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju. Ķīna nav ratificējusi vairākas Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (89).

(129)

Valsts tiesību aktos ir noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīgumu slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (90). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem ierobežo piekļuvi visam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam.

(130)

Tādējādi darba ņēmēji, kuriem nav reģistrētas dzīvesvietas vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kurām ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (91). Minētie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnā ir izkropļotas.

(131)

Nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz nātrija benzoāta ražošanas nozari neattiektos iepriekš raksturotā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi ražošanas nozari skar algu izmaksu kropļojumi – gan tieši (attiecīgā ražojuma ražošanā vai tā galvenās izejvielas ražošanā), gan netieši (ja ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati Ķīnas darba tiesību sistēma).

3.2.2.6.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē: piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts

(132)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnā ir dažādos veidos izkropļota.

(133)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīgs tas, ka pastāv spēcīgas valsts īpašumā esošas bankas (92), kuras, piešķirot piekļuvi finansējumam, ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā valsts īpašumā esoši nefinanšu uzņēmumi, arī bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašumtiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus amatā ieceļ ĶKP) (93), un arī bankas regulāri īsteno Ķīnas valdības izstrādāto valsts politiku.

(134)

Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumdarbību saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties no valsts rūpniecības rīcībpolitikām (94). Lai gan ir atzīts, ka uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā, piemēram, nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju, attiecas dažādi tiesību aktu noteikumi, pārliecinoši pierādījumi, tajā skaitā tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumi, liecina, ka minētajiem noteikumiem dažādu tiesību instrumentu piemērošanā ir tikai sekundāra nozīme.

(135)

Nesenās norises vēl vairāk parāda, cik lielā mērā Ķīnā valdība ietekmē finanšu iestādes. Ķīnas valdība 2025. gada martā paziņoja, ka emitē valsts kases obligācijas 500 miljardu CNY vērtībā, lai sniegtu būtisku finansiālu atbalstu lielākajām bankām, to skaitā Ķīnas Bankai, Ķīnas Būvniecības bankai, Sakaru bankai un Ķīnas Pasta uzkrājumu bankai. Šīs iejaukšanās mērķis bija stabilizēt minētās iestādes, ņemot vērā rentabilitātes samazināšanos un rekordzemo neto procentu likmju starpību, un tā akcentē proaktīvos pasākumus, ko valsts veic, lai saglabātu ekonomikas stabilitāti (95).

(136)

Turklāt Ķīnas valdība ir precizējusi, ka ĶKP ir jāuzrauga pat privāto komercbanku lēmumi un ka tiem ir jāatbilst valsts mēroga politikai. Viens no trim valsts vispārējiem mērķiem banku pārvaldības jomā tagad ir stiprināt partijas vadību banku un apdrošināšanas nozarē, arī saistībā ar darbības un vadības jautājumiem (96). Arī komercbanku darbības rādītāju izvērtēšanas kritērijos patlaban jo īpaši ir jāņem vērā tas, kā subjekti “palīdz sasniegt valsts attīstības mērķus un atbalsta reālo ekonomiku”, un jo īpaši tas, kā tās “atbalsta stratēģiskās un jaunās ražošanas nozares” (97).

(137)

Turklāt finanšu resursu piešķiršanas līmenī Ķīnas valdība ar dokumentu “Vairāki pasākumi privāto ieguldījumu turpmākai veicināšanai” (98) tiecas “vairot centrālā budžeta resursus, lai atbalstītu kvalificētus privāto ieguldījumu projektus un aktīvi iesaistītos, sniedzot norādījumus un nodrošinot vadību”. Ķīnas valdība arī plāno “pienācīgi izmantot jaunus rīcībpolitikas finanšu instrumentus [un] atbalstīt vairākus kvalificētus privāto ieguldījumu projektus nozīmīgās ražošanas nozarēs un svarīgās jomās” (99).

(138)

Turklāt obligāciju reitings un kredītreitings dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļots – arī tādēļ, ka riska novērtējumu ietekmē uzņēmuma stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un netiešo valdības garantiju spēks (100). Minētos faktorus papildina spēkā esoši papildu noteikumi, saskaņā ar kuriem finansējumu virza uz nozarēm, kuras valdība atzinusi par atbalstāmām vai citādi nozīmīgām (101). Rezultātā rodas nosliece par labu tam, lai aizdevumus piešķirtu valstij piederošiem uzņēmumiem, lielām privātām sabiedrībām ar labiem sakariem un sabiedrībām, kas darbojas nozīmīgajos rūpniecības sektoros, un tas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas visiem tirgus dalībniekiem nav vienādas.

(139)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. To ilustrē tas, ka valsts sektorā pieauga to līdzekļu īpatsvars, kurus uzņēmumi bija aizņēmušies, lai gan krasi saruka rentabilitāte, tātad mehānismi, kas darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(140)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts radīti kropļojumi. 2018. gada beigās aizdevumi, kuriem nav pārsniegta atsauces procentu likme, joprojām veidoja vismaz vienu trešdaļu no visiem aizdevumiem (102). Ķīnas oficiālie mediji nesen ziņoja, ka ĶKP aicināja “nodrošināt aizdevumu tirgus procentu likmju lejupvērstu virzību” (103). Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tāpēc tiek pārmērīgi izmantots kapitāls.

(141)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnā liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi varētu kļūt stingrāki, kā tas būtu sagaidāms neizkropļotā tirgus vidē. Tāpēc, Ķīnas valdībai vairākkārt izvēloties vai nu izvairīties no maksājumu saistību nepildīšanas un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus, vai arī nodot īpašumtiesības uz parāda (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizāciju), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus, ir audzis ienākumus nenesošo kredītu skaits.

(142)

Būtībā, lai gan ir veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu Ķīnā ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos. Tātad valdības būtiskā iejaukšanās finanšu sistēmā nopietni ietekmē tirgus apstākļus visos līmeņos.

(143)

Šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz attiecīgā ražojuma nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē. Tātad valdības būtiskā iejaukšanās finanšu sistēmā nopietni ietekmē tirgus apstākļus visos līmeņos.

3.2.3.   Aprakstīto kropļojumu sistēmiskais raksturs

(144)

Komisija norādīja, ka atjauninātajā ziņojumā aprakstītie kropļojumi ir Ķīnas ekonomikai raksturīgi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka atjauninātā ziņojuma I daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visām ekonomikas nozarēm. Tas pats sakāms par iepriekš minētajiem un atjauninātā ziņojuma II daļā aprakstītajiem ražošanas faktoriem.

(145)

Komisija atgādina, ka attiecīgā ražojuma izgatavošanai ir vajadzīgi konkrēti izejresursi. Kad attiecīgā ražojuma ražotāji iegādājas šos izejresursus/slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, ko skar kropļojumi finanšu nozarē / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, ko piemēro visos valdības līmeņos un visās nozarēs. Šie kropļojumi ir sīki aprakstīti iepriekš, konkrētāk, 68.–148. apsvērumā. Komisija norādīja, ka regulatīvā struktūra, kas ir šo kropļojumu pamatā, ir vispārēji piemērojama, jo šie noteikumi attiecas uz nātrija benzoāta ražotājiem tāpat kā uz jebkuru citu ekonomikas dalībnieku Ķīnā. Tāpēc kropļojumi tieši ietekmē attiecīgā ražojuma izmaksu struktūru.

(146)

Tādējādi ne vien nav pareizi izmantot attiecīgā ražojuma pārdošanas cenas iekšzemes tirgū pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot par izejvielām, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir izkropļotas, jo cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kas aprakstīta atjauninātā ziņojuma I un II daļā.

(147)

Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā Ķīnā. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem utt.

(148)

Ne Ķīnas valdība, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai apgalvojumus par pretējo.

3.2.4.   Reprezentatīvā valsts

3.2.4.1.   Vispārīgas piezīmes

(149)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

—

līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR. Šim nolūkam Komisija, pamatojoties uz Pasaules Bankas datubāzi, izmantoja valstis, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir līdzīgs kā ĶTR (104),

—

izmeklējamā ražojuma ražošana attiecīgajā valstī,

—

attiecīgu viegli pieejamu datu esība reprezentatīvajā valstī,

—

ja bija vairākas iespējamās reprezentatīvās valstis, priekšroka attiecīgā gadījumā tika dota valstij ar atbilstoša līmeņa sociālo un vides aizsardzību.

(150)

Kā skaidrots 28. apsvērumā, Komisija lietas materiālos ir publicējusi divus paziņojumus par avotiem, ko izmanto normālās vērtības noteikšanai. Paziņojumos aprakstīti fakti un pierādījumi, uz kuriem balstīti attiecīgie kritēriji, un atbildēts uz saņemtajām ieinteresēto personu piezīmēm par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem. Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas, ka plāno apsvērt iespēju šajā lietā izmantot Turciju par attiecīgu reprezentatīvo valsti, ja tiktu apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

3.2.4.2.   Līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR

(151)

Pirmajā paziņojumā par ražošanas faktoriem Komisija noteica, ka Argentīna un Turcija, par kurām zināms, ka tajās ražo izmeklējamo ražojumu, saskaņā ar Pasaules Bankas datiem ir valstis, kurās ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā ĶTR, t. i., Pasaules Banka uz nacionālā kopienākuma pamata tās visas ierindojusi pie valstīm ar “vidēji augstiem ienākumiem”.

(152)

Pamatojoties uz izejvielu importa statistiku, nātrija benzoāta ražošanai nepieciešamo ražošanas faktoru (“RF”) imports tika konstatēts Argentīnā un Turcijā, kuras atbilda pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem. Tiek arī uzskatīts par iespējamu, ka šajās divās valstīs tiek ražots nātrija benzoāts.

(153)

Komisija novērtēja, vai pastāv tirgus kropļojumi, ko rada eksporta un/vai importa ierobežojumi izmeklējamajam ražojumam, kā arī izejvielām, proti, tām, kas veido svarīgākos ražošanas izmaksu posteņus izmeklējamā ražojuma ražošanā.

(154)

Attiecībā uz Argentīnu Komisija pirmajā paziņojumā provizoriski secināja, ka no uzskaitītajām izejvielām benzoskābes, kas ir toluola un attiecīgā ražojuma starpprodukts, cenas importam no pārējām pasaules valstīm, visticamāk, ietekmēja lielais importa apjoms no Ķīnas. Ņemot vērā toluola, kaustiskās sodas, kobalta sāls un slāpekļa ierobežotos importa apjomus, šo izejresursu imports tika uzskatīts par nepietiekamu, lai tos izmantotu par uzticamām atsauces vērtībām normālās vērtības aprēķināšanai. Turklāt Komisija norādīja, ka 2022. gada oktobrī Argentīna noteica antidempinga maksājumus nātrija benzoāta importam no Ķīnas (2,4 %) un Nīderlandes (32,3 %). Šādu pasākumu noteikšana, iespējams, ir ietekmējusi izmeklējamā ražojuma ražošanā izmantoto izejvielu importa cenu.

(155)

Attiecībā uz Turciju Komisija pirmajā paziņojumā provizoriski secināja, ka no uzskaitītajām izejvielām benzoskābes cenas importam no pārējām pasaules valstīm, visticamāk, ietekmēja lielais importa apjoms no Ķīnas. Ņemot vērā kobalta sāls ierobežotos importa apjomus, šis izejresurss tika uzskatīts par nepietiekamu, lai to izmantotu kā uzticamu atsauces vērtību normālās vērtības aprēķināšanai. Tāpēc Komisija secināja, ka benzoskābes importa cenu, visticamāk, izkropļo lielais no Ķīnas importētais apjoms.

(156)

Pirmajā paziņojumā Komisija analizēja, vai toluola, kaustiskās sodas, aktivētās ogles un slāpekļa cenas varētu izkropļot arī ievērojams imports no Krievijas abās potenciālajās reprezentatīvajās valstīs. Komisija analizēja izejvielu importa apjomus divās potenciālajās reprezentatīvajās valstīs. Toluola imports no Krievijas netika konstatēts, un slāpekļa un aktivētās ogles imports bija nenozīmīgs.

(157)

Piezīmes par pirmajā paziņojumā identificētajām divām valstīm saistībā ar ekonomiskās attīstības līmeni netika saņemtas. Tomēr izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs Wuhan Youji Industries Co., Ltd. deva priekšroku Turcijai, jo divu galveno ražošanas faktoru – toluola un kaustiskās sodas – importa apjoms Turcijā bija daudz lielāks nekā Argentīnā.

(158)

Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas, ka plāno apsvērt iespēju šajā lietā izmantot Turciju par attiecīgu reprezentatīvo valsti, ja tiktu apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(159)

Otrajā paziņojumā Komisija arī informēja ieinteresētās personas, ka attiecībā uz galvenajiem ražošanas faktoriem dati par importu no Ķīnas reprezentatīvajā valstī tiks izslēgti, ja galīgajā informācijas izpaušanā tiks apstiprināti nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, un ka tiks izslēgts arī ražošanas faktoru imports no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (105) 1. pielikumā uzskaitītajām valstīm.

(160)

Atbildot uz otro paziņojumu, neviena persona neiebilda pret Turcijas kā reprezentatīvās valsts izvēli. Tomēr vairākas personas iesniedza apgalvojumus un ieteikumus attiecībā uz importa datiem par minētajā paziņojumā uzskaitītajiem RF.

(161)

Wuhan Youji norādīja, ka benzoskābes importa cena Turcijā nav reprezentatīva un, iespējams, to ir izkropļojuši lieli ĶTR izcelsmes importa apjomi.

(162)

Komisija otrajā paziņojumā informēja, ka tā meklē citu atsauces cenu, lai iegūtu neizkropļotu vērtību benzoskābei, ņemot vērā pirmajā paziņojumā izdarītos secinājumus, ka benzoskābes importa cenu, visticamāk, izkropļo lielais importa apjoms no Ķīnas. Tomēr pēc pārbaudes uz vietas (tā notika pēc tam, kad tika darīts pieejams otrais paziņojums) Komisija secināja, ka neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem neiegādājas benzoskābi no ārējiem piegādātājiem, jo tie abi ir integrēti augšposma tirgū un tāpēc tā vietā iepērk toluolu. Tādējādi benzoskābes importa cenas nav izmantotas normālās vērtības aprēķināšanai, un benzoskābe nav uzskaitīta 1. tabulā.

(163)

Wuhan Youji uzsvēra, ka otrajā paziņojumā norādītajā slāpekļa importa cenā (izgūta no Global Trade Atlas importa statistikas) netika izmantota tā pati mērvienība, ko Wuhan Youji bija norādījis atbildēs uz anketas jautājumiem. Wuhan Youji bija ziņojis par savu slāpekļa patēriņu nominālos kubikmetros, savukārt otrajā paziņojumā norādītajā cenu līmenī izmantotā mērvienība bija kubikmetrs. Komisija apstiprināja, ka izmantotas dažādas mērvienības, tāpēc, nosakot Wuhan Youji atsauces vērtību, bija jāveic pārrēķins.

(164)

Tianjin Dongda apgalvoja, ka uz toluola importu Turcijā attiecas importa licences prasības un tādējādi tas rada tirgus izkropļojumus.

(165)

Komisija nekonstatēja pierādījumus tam, ka importa cenas Turcijā būtu izkropļotas. Izmantojot GTA datubāzi, tā salīdzināja toluola importa cenas pārējās pasaules valstīs ar importa cenām Turcijā un konstatēja, ka šīs cenas ir saskaņotas.

(166)

Tianjin Dongda arī uzskatīja, ka dabasgāzes importa cenas Turcijā, kas iegūtas no Turcijas Statistikas institūta, būtiski atšķiras salīdzinājumā ar Eurostat, un attiecībā uz dabasgāzi deva priekšroku pēdējam minētajam avotam, proti, Eurostat.

(167)

Komisija uzskatīja, ka Turcijas Statistikas institūta dati ir piemērots un neizkropļots dabasgāzes cenu avots Turcijā un uzskatīja šo avotu par uzticamu normālās vērtības noteikšanai. Tianjin Dongda nesniedza nekādus konkrētus pierādījumus, kas liktu apšaubīt šo datu ticamību.

(168)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka HS kods neapstrādātam benzolam (attiecīgā ražojuma ražošanas blakusprodukts) otrajā paziņojumā bija kļūdains un ka pareizais HS kods ir 2707 10 , nevis 2902 20 .

(169)

Pēc pārbaudes uz vietas Komisija atzina, ka otrajā paziņojumā ir norādīts kļūdains HS kods, un pieņēma šo apgalvojumu. Tomēr, tā kā no GTA iegūtā informācija neliecināja par neapstrādāta benzola ar HS kodu 2707 10 importu Turcijā, Komisija kā atsauces cenas avotu izmantoja cenas importam no/uz pārējām pasaules valstīm, izņemot Ķīnu.

3.2.4.3.   Attiecīgo datu publiska pieejamība reprezentatīvajā valstī

(170)

Pirmajā paziņojumā Komisija nevarēja identificēt nevienu izmeklējamā ražojuma ražotāju Argentīnā un Turcijā, kuru finanšu dati būtu viegli pieejami. Tāpēc tā meklēja uzņēmumus, kas ražo benzoskābi, ko iegūst no toluola un izmanto kā nātrija benzoāta galveno izejvielu. Tomēr Komisija nevarēja identificēt nevienu abās valstīs reģistrētu benzoskābes ražotāju, kura finanšu dati būtu viegli pieejami. Tāpēc Komisija apsvēra uzņēmumus, kas darbojas organisko ķīmisko vielu ražošanas nozarē un kurus klasificē ar NACE kodu 2014 (106). Tika identificēti divi uzņēmumi Argentīnā, tomēr par tiem nebija pieejami finanšu dati. Turcijā tika identificēti 35 uzņēmumi, kas darbojas organisko ķīmisko vielu ražošanas nozarē, un 11 no tiem uzrādīja samērīgu rentabilitātes līmeni laikposmā, kas daļēji pārklājas ar Daļēja pārklāšanāsizmeklēšanas periodu.

(171)

Otrajā paziņojumā Komisija secināja, ka nevienā no abām valstīm nav viegli pieejamu finanšu datu par nātrija benzoāta ražotājiem. Tomēr tā atrada finanšu datus par 38 ražotājiem Turcijā tajā pašā ražošanas kategorijā, kurā ietilpst nātrija benzoāts, proti, kategorijā ar NACE kodu C2014 (“Citu organisko ķīmisko pamatvielu ražošana”).

(172)

Komisija analizēja 38 Turcijas uzņēmumu viegli pieejamos finanšu datus un konstatēja, ka 26 no tiem bija nepilnīgi dati un viens uzņēmums cieta zaudējumus. Tāpēc tā ņēma vērā tikai 11 uzņēmumus ar pozitīvu peļņas procentu. Finanšu dati par šiem 11 ražotājiem bija iekļauti otrā paziņojuma (107) III pielikumā. Komisija otrajā paziņojumā informēja ieinteresēto personu, ka neviens no šiem 11 ražotājiem nenodarbojas ar attiecīgā ražojuma ražošanu.

(173)

PVA un peļņas līmenis, kas iegūts no 11 rentabliem ražotājiem Turcijā, ir norādīts turpmāk 208. apsvērumā.

(174)

Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par Turcijas kā reprezentatīvās valsts un 11 uzņēmumu, kas uzskaitīti otrā paziņojuma III pielikumā, kā reprezentatīvās valsts ražotāju piemērotību, kā arī par citiem paziņojuma elementiem.

(175)

Atbildot uz otro paziņojumu, uzņēmumi Wuhan Youji un Tianjin Dongda iebilda pret to, ka tiek iekļauti vairāki no sarakstā uzskaitītajiem 11 ražotājiem, jo saskaņā ar to veikto izmeklēšanu šo uzņēmumu darījumdarbība nav saistīta ar izmeklējamo ražojumu.

(176)

Tomēr, tā kā nebija viegli pieejamu finanšu datu par izmeklējamā ražojuma ražotājiem, Komisijai nebija citas izvēles kā vien izmantot viegli pieejamus finanšu datus par darījumdarbību, kas papildus izmeklējamajam ražojumam ietvēra darījumdarbību, uz kuru attiecas NACE kods C2014.

Sociālās un vides aizsardzības līmenis

(177)

Kā paskaidrots iepriekš, Komisija sākotnēji apsvēra divas potenciālās reprezentatīvās valstis, proti, Argentīnu un Turciju. Kā paskaidrots 154. apsvērumā, tika konstatēts, ka Argentīna šajā lietā nav piemērota reprezentatīvā valsts, jo trūkst viegli pieejamu finanšu datu, turklāt izejvielu importa līmenis ir nepietiekams. No tā izriet, ka Turcija bija vienīgā piemērotā reprezentatīvā valsts.

(178)

Tā kā, pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, tika konstatēts, ka Turcija ir vienīgā pieejamā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nebija vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

3.2.4.4.   Secinājums

(179)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, Turcija atbilda kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

3.2.5.   Neizkropļotu izmaksu noteikšanai izmantotie avoti

(180)

Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā izejvielas, enerģija un darbaspēks, ko ražotāji eksportētāji izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un norādīt publiski pieejamu informāciju par katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora neizkropļotu vērtību.

(181)

Komisija nesaņēma nekādus iebildumus pret pirmajā paziņojumā sniegto ražošanas faktoru sarakstu.

(182)

Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā izmantos GTA (importa cenas Turcijā), lai noteiktu neizkropļotas izmaksas lielākajai daļai ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielām.

3.2.5.1.   Ražošanas faktori

(183)

Ņemot vērā visu ieinteresēto personu iesniegto un pārbaudes apmeklējumos savākto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Izmeklējamā ražojuma ražošanas faktori

Ražošanas faktors

Preces kods

Datu avots

Vērtība (CNY)

Mērvienība

Izejvielas

Toluols

2902 30

Global Trade Atlas (GTA) (108)

7,00

kg

Kaustiskā soda ūdens šķīdumā

2815 12

Global Trade Atlas (GTA)

2,14

kg

Slāpeklis

2804 30

Global Trade Atlas (GTA)

0,41

Nm3

Aktivēta ogle

3802 10

Global Trade Atlas (GTA)

16,37

kg

Darbaspēks

Darbaspēks

[Neattiecas]

Turcijas Statistikas institūts (109)

89,64

darba stundas

Enerģija

Elektroenerģija

[Neattiecas]

Turcijas Enerģijas tirgus regulatīvā iestāde (110)

0,66

kWh

Tvaiks

[Neattiecas]

Turcijas Statistikas institūts

501,61

tonna

Dabasgāze

[Neattiecas]

Turcijas Statistikas institūts

4,63

m3

Ūdens

[Neattiecas]

Turcijas Republikas Prezidenta Ieguldījumu birojs (111)

5,12

m3

Blakusprodukts

Neapstrādāts benzols

2707 10

Global Trade Atlas (GTA)

8,75

kg

(108)  https://connect.spglobal.com/

(109)  http://www.turkstat.gov.tr => Press releases => izvēlēties Producer Price Index.

(110)  epdk.gov.tr => Press releases => izvēlēties Electricity Market board decisions.

(111)  https://www.invest.gov.tr/en/investmentguide/pages/cost-of-doing-business.aspx.

(184)

Komisija ietvēra arī izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, lai aptvertu izmaksas, kas nav iekļautas iepriekš minētajos ražošanas faktoros. Lai noteiktu šo summu, Komisija izmantoja pārbaudītos datus, ko paziņoja izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, un pieskaitīja pētniecības un izstrādes izmaksas izmeklēšanas periodā, jo tās bija radušās ražotājiem eksportētājiem un tika uzskaitītas.

Izejvielas

(185)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas.

(186)

Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (112) 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis.

(187)

Komisija nolēma izslēgt importu no ĶTR reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā secinājusi 3.2.1. iedaļā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā.

(188)

Tā kā nav pierādījumu, ka tiem pašiem kropļojumiem nav tāda pati ietekme uz eksportam paredzētajiem ražojumiem, Komisija uzskatīja, ka tie paši kropļojumi ietekmē eksporta cenas.

(189)

Vairākiem ražošanas faktoriem faktiskās ar tiem saistītās izmaksas, kas radās izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, veidoja nenozīmīgu daļu no kopējām izejvielu izmaksām izmeklēšanas periodā. Tā kā attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem izmantotā vērtība būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinus, lai kāds būtu bijis izmantotais avots, Komisija nolēma iekļaut šīs izmaksas palīgmateriālu izmaksās, kā paskaidrots 197. apsvērumā.

(190)

Izejvielu piegādes transporta izmaksas, kas radušās izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam, Komisija izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām un pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām to pašu izejvielu izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transporta izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāju eksportētāju izejvielu izmaksām un paziņotajām transporta izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izejvielu transporta izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

Darbaspēks

(191)

Darbaspēks ir ražošanas faktors, kas veido 4–7 % no kopējām ražošanas izmaksām. Komisija izmantoja Turcijas Statistikas institūta (113) publicēto statistiku, lai noteiktu algas Turcijā, izmantojot detalizētu informāciju par algām ražošanas nozarē 2022. gadā saimnieciskajai darbībai ar NACE kodu 2014 – Citu organisko ķīmisko pamatvielu ražošana, kurā ietilpst nātrija benzoāta ražošana saskaņā ar NACE 2. red. klasifikāciju (114).

(192)

Vidējā mēneša vērtība ir pienācīgi koriģēta atbilstoši inflācijai, izmantojot Turcijas Statistikas institūta (115) publicēto iekšzemes ražotāju cenu indeksu, lai pielāgotos izmeklēšanas periodam no 2024. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 30. septembrim. Stundas likme izmeklēšanas periodā, kas iegūta pēc indeksācijas, ir 89,64 CNY/stundā.

Elektroenerģija

(193)

Komisija plāno izmantot elektroenerģijas cenu statistiku, ko Turcijas Enerģijas tirgus regulatīvā iestāde (EMRA) (116) publicējusi savos regulārajos paziņojumos presei. Komisija plāno izmantot vidējās cenas par kWh rūpnieciskajiem lietotājiem attiecīgajā patēriņa grupā, kas aptver izmeklēšanas periodu. Komisija noteica, ka elektroenerģijas izmaksas izmeklēšanas periodā bija 0,66 CNY/kWh.

Dabasgāze

(194)

Lai pielāgotos izmeklēšanas periodam, Komisija izmantoja vidējās dabasgāzes cenas (m3), kas pienācīgi koriģētas atbilstīgi inflācijai, izmantojot Turcijas Statistikas institūta (117) publicēto ražotāju cenu indeksu. Cena koriģēta, ņemot vērā 18 % PVN, jo norādītajā cenā ir iekļauts PVN. Komisija noteica, ka dabasgāzes cena izmeklēšanas periodā bija 4,63 CNY/m3.

Tvaiks

(195)

Komisija noteica tvaika atsauces vērtību, pamatojoties uz dabasgāzei aprēķināto atsauces vērtību, ņemot vērā to, ka tvaika mērvienība ir gigadžouls (GJ). Vienu GJ pārrēķina m3 gāzes, pamatojoties uz vispārpieņemto MMBtu (miljons britu siltumvienību) saturu 1 GJ (118) un vispārpieņemto dabasgāzes saturu 1 MMBtu (119). Ražotāja eksportētāja tvaika patēriņš ir izteikts tonnās, tāpēc Komisija pārrēķināja 1 GJ ekvivalentu tonnās (120). Komisija arī norādīja uz pārrakstīšanās kļūdu pārrēķināšanas formulā, ko izmanto, lai GJ izteiktu tonnās, kā rezultātā otrajā paziņojumā par RF tika noteikta nepareiza tvaika atsauces cena, un tāpēc tā iekļāva lietas materiālos pārskatītu otrā paziņojuma par RF V pielikuma versiju, izlabojot kļūdu. Piemērojot dabasgāzes atsauces vērtību, Komisija noteica tvaika atsauces vērtību 501,61 CNY/t, kā parādīts iepriekš 1. tabulā.

Ūdens

(196)

Komisija noteica atsauces vērtību, izmantojot Turcijas Republikas Prezidenta Ieguldījumu biroja publicētās vidējās ūdens izmaksas Turcijā. Šīs izmaksas ietver notekūdeņu novadīšanas izmaksas.

Palīgmateriāli

(197)

Ņemot vērā nenozīmīgo īpatsvaru kopējās ražošanas izmaksās, daži ražošanas faktori tika uzskatīti par palīgmateriāliem. Šie ražošanas faktori ietver iepakojuma materiālus.

(198)

Komisija aprēķināja palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām ražošanas izmaksām un piemēroja šo procentuālo daļu pārrēķinātajām ražošanas izmaksām, pamatojoties uz atsauces vērtībām.

Blakusprodukts

(199)

Komisija noteica neapstrādātu benzolu par blakusproduktu, kas iegūts izmeklējamā ražojuma ražošanā un ko var pārdot, neveicot turpmāku pārstrādi. Komisija izmantoja importa statistiku no GTA datubāzes kā atsauces vērtību neapstrādātam benzolam ar HS kodu 2707 10 . Komisija noteica, ka benzola neizkropļotā importa cena ir 8,75 CNY/kg.

Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņa

(200)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(201)

Lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu, Komisija izmantoja no Orbis datubāzes izgūtus finanšu datus par 2024. gadu par 11 Turcijas ražotājiem, kas minēti 173. apsvērumā. PVA izmaksas, izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām (“PPI”) un piemērotas neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 25,56 %. Peļņa, izteikta procentos no pārdoto preču izmaksām un piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 11,22 %.

(202)

Ražošanas pieskaitāmās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, tika izteiktas kā daļa no ražotāju eksportētāju faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(203)

Ražotāju eksportētāju attiecīgās pētniecības un izstrādes izmaksas, kas norādītas atbildēs uz anketas jautājumiem, tika pieskaitītas izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām, jo no 11 Turcijas ražotāju publicētajiem pārskatiem nevarēja skaidri secināt, vai minētās izmaksas ir iekļautas to attiecīgajās PVA izmaksās.

Aprēķins

(204)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(205)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Komisija piemēroja neizkropļotas vienības izmaksas atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam, ko bija norādījuši izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji. Šie patēriņa apjomi tika pārbaudīti pārbaudes laikā. Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī.

(206)

Kad bija noteiktas neizkropļotas izgatavošanas izmaksas, Komisija piemēroja 201. apsvērumā minētās izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA, peļņu un amortizāciju. Tās noteica, pamatojoties uz uzņēmuma finanšu pārskatiem, kā paskaidrots 31. apsvērumā.

(207)

Tad Komisija neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām pieskaitīja pieskaitāmās izgatavošanas izmaksas un nolietojumu, lai aprēķinātu neizkropļotas ražošanas izmaksas.

(208)

Ražošanas izmaksām, kas tika noteiktas, kā aprakstīts iepriekšējā apsvērumā, Komisija piemēroja 172. apsvērumā minēto 11 Turcijas ražotāju PVA izmaksas un peļņu. PVA izmaksas, izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām un piemērotas neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 25,56 %. Peļņa, izteikta procentos no pārdoto preču izmaksām un piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, sasniedza 11,22 %.

(209)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

3.3.   Eksporta cena

(210)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji eksportēja uz Savienību tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā. Viens no ražotājiem eksportētājiem eksportēja arī ar nesaistītu ĶTR tirgotāju starpniecību.

(211)

Tiešas pārdošanas gadījumā neatkarīgiem klientiem Savienībā eksporta cena saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu bija tā cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, ja to eksportē uz Savienību pārdošanai.

3.4.   Salīdzinājums

(212)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un pēc būtības izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

(213)

Šajā lietā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu tirdzniecības EXW līmenī. Kā skaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā eksporta cenas tika koriģētas, lai: i) tās norādītu EXW līmenī un ii) izdarītu korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri, kā apgalvots un parādīts, ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

3.4.1.   Normālās vērtības korekcijas

(214)

Kā skaidrots 3.2. iedaļā iepriekš, normālā vērtība tika noteikta EXW līmenī, izmantojot ražošanas izmaksas kopā ar PVA izmaksu un peļņas summām, kas šim tirdzniecības līmenim tika uzskatītas par samērīgām. Tāpēc, lai iegūtu normālo vērtību EXW līmenī, nebija vajadzīgas korekcijas.

(215)

Komisija nekonstatēja iemeslus normālās vērtības koriģēšanai, un neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nepieprasīja šādas korekcijas.

3.4.2.   Eksporta cenas korekcijas

(216)

Lai aprēķinātu eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā apdrošināšanas, kravas apstrādes un pārkraušanas izmaksas un papildizmaksas.

3.5.   Dempinga starpības

(217)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja līdzīgā ražojuma vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma vidējo svērto eksporta cenu.

(218)

Pamatojoties uz to, provizoriskās vidējās svērtās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Provizoriskā dempinga starpība

Tianjin Dongda Chemical Group Co., Ltd

75,4  %

Wuhan Youji Industries Co., Ltd.

57,6  %

(219)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tādējādi minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām.

(220)

Tādējādi izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, provizoriskā dempinga starpība ir 63,8 %.

(221)

Visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem Komisija dempinga starpību noteica saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis tika aprēķināts, pamatojoties uz izlasē iekļauto un neiekļauto ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjomu uz Savienību, kas izteikts kā īpatsvars kopējā pēc Eurostat importa statistikas datiem noteiktajā importā no ĶTR uz Savienību izmeklēšanas periodā attiecībā uz 18. apsvērumā uzskaitītajiem KN kodiem.

(222)

Šajā lietā sadarbības līmenis bija zems, jo izmeklēšanas periodā eksporta apjoms ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bija aptuveni 65 % no importa kopējā apjoma.

(223)

Ņemot to vērā, kā arī, lai neatalgotu nesadarbošanos, Komisija uzskatīja par lietderīgu noteikt dempinga starpību ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, izmantojot vidējo svērto rādītāju no 14 atsevišķiem darījumiem ar augstāko dempinga starpību, kas kopā veidoja 6,9 % no eksporta apjoma.

(224)

Provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Provizoriskā dempinga starpība

Tianjin Dongda Chemical Group Co., Ltd

75,4  %

Wuhan Youji Industries Co., Ltd.

57,6  %

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

Shandong TongTaiWeiRun Food Science Tech Co., Ltd.

63,8  %

Viss pārējais Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes imports

116,4  %

4.   KAITĒJUMS

4.1.   Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(225)

Izmeklēšanas periodā Savienībā bija divi līdzīgā ražojuma ražotāji. Izmeklēšanas periodā pieteicās un pilnvērtīgi sadarbojās tikai viens ražotājs, proti, Lanxess Chemical BV. Izmeklēšanas periodā šis ražotājs saražoja vairāk nekā 60 % no kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Pamatojoties uz to, tika secināts, ka Lanxess veidoja lielāko daļu no nātrija benzoāta kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Tāpēc Lanxess uzskatāms par Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(226)

Dati, kas saistīti ar kaitējuma novērtēšanu, bija iegūti tikai no viena Savienības ražotāja, tāpēc konfidencialitātes apsvērumu dēļ kaitējuma analīzē skaitļi ir norādīti diapazonos. Tomēr indeksi ir balstīti uz faktiskajiem datiem, nevis diapazoniem.

(227)

Tika noteikts, ka kopējais ražošanas apjoms Savienībā izmeklēšanas periodā bija 23 000–25 000 tonnu. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, faktiskajiem rādītājiem, kas iegūti, pārbaudot Savienības ražotāja Lanxess grāmatvedības datus.

4.2.   Patēriņš Savienībā

(228)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz i) pārbaudīto Lanxess pārdošanas apjomu, ii) otra Savienības ražotāja aplēsto pārdošanas apjomu un iii) importu no attiecīgās valsts un visām pārējām valstīm.

(229)

Attiecībā uz Savienības ražotāju, kas nepieteicās, aplēses par patēriņu Savienībā tika veiktas, pamatojoties uz datiem, kas iegūti no tirgus ziņojumiem, un ekstrapolējot attiecības, kas iegūtas no tā ražotāja datiem, kas sadarbojās. Tā kā Savienības ražošanas nozarē netika identificēti citi nātrija benzoāta ražotāji, abas datu kopas tika atzītas par reprezentatīvām, lai aplēstu patēriņu Savienības ražošanas nozares līmenī.

(230)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā (tonnas)

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Kopējais patēriņš Savienībā

[25 000 –28 000 ]

[28 000 –31 000 ]

[41 000 –44 000 ]

[36 000 –39 000 ]

Indekss

100

112

162

146

Avots:

Savienības ražotāja, kurš sadarbojās, atbildes uz anketas jautājumiem, sūdzības iesniedzēja sniegtā informācija.

(231)

Patēriņš Savienībā laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam ievērojami palielinājās un pēc tam IP samazinājās. Patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 46 %.

4.3.   Imports no attiecīgās valsts

4.3.1.   Importa no attiecīgās valsts apjoms un tirgus daļa

(232)

Tā kā nātrija benzoāts līdz šīs izmeklēšanas sākšanai bija klasificēts ar “groza” TARIC kodu 2916 31 00 90, nebija iespējams noteikt importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat importa statistiku. Tā vietā importa apjomu noteica, pamatojoties uz tirdzniecības statistikas datiem, kas tika iegūti no specializētas tirgus informācijas) pakalpojumu sniedzējiem, kuru abonents ir sūdzības iesniedzējs.

(233)

Pēc datu sniedzēja pieprasījuma datu avotu par importu no Ķīnas nevarēja izpaust. Komisija salīdzināja sūdzības iesniedzēja sniegtos datus ar citiem pieejamiem statistikas avotiem (Eurostat un Surveillance), kā arī ar Ķīnas ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, atbildēm uz atlases un anketas jautājumiem, un atzina tos par uzticamiem.

(234)

Importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa apjoms (t) un tirgus daļa

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Importa no ĶTR apjoms (t)

[7 800 –9 500 ]

[12 400 –13 700 ]

[22 500 –24 800 ]

[20 000 –22 100 ]

Indekss

100

159

290

258

Tirgus daļa (%)

[30 –33 ]

[43 –46 ]

[55 –58 ]

[53 –56 ]

Indekss

100

142

179

177

Avots:

Eurostat, Surveillance, specializēta tirgus informācija, ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, atbildes uz atlases un anketas jautājumiem.

(235)

3. tabulā atainots straujš importa no Ķīnas apjoma pieaugums laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam, un tas atspoguļojas attiecīgās tirgus daļas pieaugumā, nodarot kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Lai gan lielākais importa apjomu kāpums tika reģistrēts 2023. un 2024. gadā, izmeklēšanas periodā imports joprojām ievērojami pārsniedz 2022. gada līmeni (par 158 %), un tas liecina par importa no Ķīnas tirgus daļas pieaugumu (tirgus daļa – 53–56 %) salīdzinājumā ar 2022. gadu kā bāzes gadu (30–33 %).

4.4.   Importa no attiecīgās valsts cenas un cenu samazinājums

(236)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz 233. apsvērumā norādīto specializēto tirgus informāciju. Importa cenu samazinājums tika noteikts, pamatojoties uz pārbaudītām izlasē iekļauto ĶTR ražotāju eksportētāju un Savienības ražotāja, kurš sadarbojās, atbildēm uz anketas jautājumiem.

(237)

Importa no attiecīgās valsts Savienībā vidējās svērtās cenas dinamika bija šāda:

4. tabula

Importa cenas (EUR/t)

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Importa cena no ĶTR

[1 600 –1 800 ]

[1 200 –1 400 ]

[1 200 –1 400 ]

[1 100 –1 300 ]

Indekss

100

78

76

71

Avots:

Eurostat, Surveillance, specializēta tirgus informācija, ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, atbildes uz atlases un anketas jautājumiem.

(238)

Visā attiecīgajā periodā importa no ĶTR cenas turpināja samazināties un 2022. gadā sasniedza 71 % no vidējām importa cenām.

(239)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

1)

katra ražojuma veida vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko Savienības ražotājam un tā saistītajam uzņēmumam Savienības tirgū maksājuši nesaistīti klienti (koriģētas līdz EXW līmenim); un

2)

katra ražojuma veida atbilstošās vidējās svērtās cenas importam no izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem, kuri sadarbojās, pirmajam neatkarīgajam klientam Savienības tirgū, noteiktas CIF cenas līmenī, ar attiecīgām korekcijām attiecībā uz muitas nodokļiem un pēcimportēšanas izmaksām.

(240)

Cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, ja vajadzīgs, izdarot atbilstīgas korekcijas. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no Savienības ražotāja, kas sadarbojās, teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Saistībā ar importu no attiecīgās valsts Savienības tirgū tas uzrādīja vidējo svērto cenu samazinājuma starpību no 43 % līdz 46 %. Cenu samazinājums tika konstatēts attiecībā uz 100 % izlasē iekļauto uzņēmumu importēto apjomu.

4.5.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.5.1.   Vispārīgas piezīmes

(241)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(242)

Kā paskaidrots 226. un 227. apsvērumā, kaitējuma rādītāju analīze tika veikta, pamatojoties uz Lanxess datiem.

(243)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos un mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz sūdzībā un Lanxess atbildēs uz anketas jautājumiem ietvertajiem datiem.

(244)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(245)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

4.5.2.   Makroekonomiskie rādītāji

4.5.2.1.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(246)

Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Ražošanas jauda (t)

[24 000 –27 000 ]

[21 000 –24 000 ]

[25 000 –28 000 ]

[23 000 –25 000 ]

Indekss

100

89

104

94

Ražošanas jauda (t)

[32 000 –35 000 ]

[31 000 –34 000 ]

[30 000 –33 000 ]

[29 000 –32 000 ]

Indekss

100

98

94

92

Jaudas izmantojums (%)

76

69

85

77

Indekss

100

91

111

102

Avots:

Savienības ražotāja, kurš sadarbojās, atbildes uz anketas jautājumiem, sūdzības iesniedzēja sniegtā informācija.

(247)

Vissmagāk ražošanas līmenis tika ietekmēts 2023. gadā (samazinājums par 11 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu), kad importa cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās visvairāk (proti, par 22 % – sk. 4. tabulu). Pēc tam ražošanas līmenis turpināja svārstīties ap 2022. gada līmeni (visbeidzot, izmeklēšanas periodā samazinoties par 6 % salīdzinājumā ar 2022. gadu), jo pieprasījuma elastība joprojām bija zema, ņemot vērā nātrija benzoāta nelielo īpatsvaru to galaproduktu kopējā cenā, kuros tas tiek izmantots. Tomēr šķiet, ka lietotāju izvēle par labu Savienības ražošanas nozares ražotajam nātrija benzoātam ir sākusi mainīties, jo importa cenas pastāvīgi samazinās, piedāvājot lētākas ražojuma alternatīvas (kopumā samazinājums par 29 % attiecīgajā periodā).

(248)

Jaudas izmantojums bija viszemākais 2023. gadā iepriekš izskaidrotā zemā ražošanas līmeņa dēļ. Izmeklēšanas periodā tas būtiski nemainījās salīdzinājumā ar 2022. gadu, ražošanas jaudai samazinoties par 8 %.

4.5.2.2.   Pārdošanas daudzums un tirgus daļa

(249)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas daudzumam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Pārdošanas daudzums un tirgus daļa

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Kopējais pārdošanas apjoms Savienības tirgū (t)

[12 000 –13 000 ]

[11 000 –12 000 ]

[12 000 –13 000 ]

[11 000 –12 000 ]

Indekss

100

93

104

91

Tirgus daļa (%)

[45 –50 ]

[37 –41 ]

[29 –32 ]

[28 –31 ]

Indekss

100

83

64

63

Avots:

zināmā Savienības ražotāja atbildes uz anketas jautājumiem, sūdzības iesniedzēja sniegtā informācija.

(250)

2023. gadā pārdošanas apjoms samazinājās par 7 % salīdzinājumā ar 2022. gada līmeni, jo Savienības ražošanas nozare saskārās ar pieaugošām ražošanas izmaksām un nespēja šo pieaugumu pārnest uz klientu cenām, turklāt vienlaikus pieauga importa cenu samazinājuma radītais spiediens. Tomēr visstraujākais pārdošanas apjomu samazinājums notika izmeklēšanas periodā, kad arī pārdošanas cenas sasniedza zemāko līmeni attiecīgajā periodā. Turklāt pastāvīgais importa apjomu pieaugums izraisīja Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanos par 37 % salīdzinājumā ar 2022. gadu.

4.5.2.3.   Izaugsme

(251)

Patēriņš Savienības tirgū attiecīgajā periodā palielinājās (par 46 % – sk. 2. tabulu). Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjoms (5. un 6. tabula) samazinājās attiecīgi par 6 % un 9 % pretstatā ievērojamajam importa apjoma pieaugumam. Šīs tirgus dinamikas rezultātā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa strauji samazinājās no 45–50 % 2022. gadā līdz 28–31 % izmeklēšanas periodā. Šī tendence liecina, ka jaunais pieaugošais nātrija benzoāta pieprasījums tiek apmierināts, izmantojot importu, nevis vietējo ražošanu, jo tā cenas ir pievilcīgākas.

4.5.2.4.   Nodarbinātība un ražīgums

(252)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Nodarbināto skaits

[49 –54 ]

[50 –55 ]

[53 –59 ]

[55 –60 ]

Indekss

100

103

110

113

Ražīgums (t uz vienu nodarbināto)

[480 –530 ]

[420 –460 ]

[460 –510 ]

[400 –440 ]

Indekss

100

86

95

83

Avots:

Savienības ražotāja, kurš sadarbojās, atbildes uz anketas jautājumiem, sūdzības iesniedzēja sniegtā informācija.

(253)

Neraugoties uz nelabvēlīgo situāciju Savienības ražošanas nozarē, nodarbināto skaits attiecīgajā periodā palielinājās, jo Savienības ražošanas nozare izvēlējās saglabāt savu kvalificēto darbaspēku, internalizējot līgumdarbiniekus.

(254)

Šis aspekts, ko apstiprināja ražošanas apjoma izmaiņas, izraisīja darbaspēka ražīguma pazemināšanos, kas attiecīgajā periodā samazinājās par 17 %.

4.5.2.5.   Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(255)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa apjomu no attiecīgās valsts un tā cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari nebija nenozīmīga.

(256)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana par attiecīgo ražojumu. Tāpēc nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu iespējamu iepriekšēju dempingu.

4.5.3.   Mikroekonomiskie rādītāji

4.5.3.1.   Cenas un faktori, kas tās ietekmē

(257)

Savienības ražotāja vidējām svērtajām vienības pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Vidējā vienības pārdošanas cena Savienības tirgū (EUR/t)

[2 400 –2 700 ]

[2 300 –2 500 ]

[2 300 –2 500 ]

[2 300 –2 500 ]

Indekss

100

95

96

94

Pilnas vienības ražošanas izmaksas (EUR/t)

[2 100 –2 300 ]

[2 500 –2 700 ]

[2 300 –2 500 ]

[2 300 –2 500 ]

Indekss

100

117

107

109

Avots:

Savienības ražotāja, kurš sadarbojās, atbildes uz anketas jautājumiem.

(258)

Cenas 2023. gadā samazinājās par 5 % un nākamajā periodā svārstījās ap šo līmeni, izmeklēšanas periodā sasniedzot 6 % samazinājumu salīdzinājumā ar 2022. gadu. Samazinājums notika, neraugoties uz pieaugošajām izmaksām, jo Savienības ražotājs, cenšoties saglabāt savu tirgus daļu, samazināja cenas, lai kompensētu būtisko importa cenu kritumu un ievērojamo importa apjoma pieaugumu.

(259)

Vienības ražošanas izmaksas 2023. gadā ievērojami palielinājās un saglabājās līmenī, kas attiecīgā perioda pēdējos divos gados pārsniedza 2022. gadā reģistrēto līmeni. Attiecīgajā periodā kopumā tās palielinājās par 9 %. Pieaugošās izmaksas kopā ar importa cenu samazināšanos, kas vairs neļāva noteikt augstākas cenas, lai kompensētu augstākas izmaksas, izraisīja Savienības ražotāja peļņas procentu samazināšanos (sk. 11. tabulu).

4.5.3.2.   Darbaspēka izmaksas

(260)

Savienības ražotāja vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto (EUR)

[112 000 – 125 000 ]

[109 000 – 122 000 ]

[115 000 – 128 000 ]

[110 000 –122 000 ]

Indekss

100

97

103

98

Avots:

Savienības ražotāja, kurš sadarbojās, atbildes uz anketas jautājumiem.

(261)

Vidējās darbinieku izmaksas nedaudz svārstījās ap 2022. gada līmeni un attiecīgajā periodā samazinājās par 2 %. Tas liecina par uzņēmuma centieniem kontrolēt izmaksas, saskaroties ar pieaugošu tirgus spiedienu.

4.5.3.3.   Krājumi

(262)

Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Krājumi

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Krājumi perioda beigās (t)

[2 000 –2 300 ]

[1 300 –1 600 ]

[1 700 –2 000 ]

[2 900 –3 200 ]

Indekss

100

62

81

144

Krājumi perioda beigās, procentos no ražošanas apjoma (%)

8,5

5,9

6,6

13,0

Indekss

100

70

78

154

Avots:

Savienības ražotāja, kurš sadarbojās, atbildes uz anketas jautājumiem.

(263)

Krājumu līmenis izmeklēšanas periodā ievērojami palielinājās, un galvenais iemesls bija neatbilstība starp reālo situāciju tirgū (samazinājās pieprasījums pēc dārgāka Savienības ražošanas nozares ražojuma) un ražošanas līmeni (lietotāji nevēlējās maksāt augstāku cenu par Savienības ražošanas nozares ražojumiem). Par to liecināja arī krājumu līmeņa pieaugums procentos no ražošanas apjoma tajā pašā periodā. Šis rādītājs liecina, ka pieprasījuma zemā elastība attiecībā pret cenu (ņemot vērā nātrija benzoāta nelielo īpatsvaru to galaproduktu kopējā cenā, kuros tas tiek izmantots) vairs nepastāv.

4.5.3.4.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(264)

Savienības ražotāja rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Nesaistītiem klientiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)

[11 –13 ]

[–9 ––8 ]

[1 ––2 ]

[–4 ––3 ]

Indekss

100

–68

11

–26

Naudas plūsma (tūkst. EUR)

[11 800 –13 000 ]

[– 500 –– 400 ]

[2 500 –2 800 ]

[–1 300 –1 200 ]

Indekss

100

–4

21

–10

Ieguldījumi (tūkst. EUR)

[10 600 –11 700 ]

[3 500 –3 900 ]

[2 900 –3 200 ]

[3 600 –4 000 ]

Indekss

100

33

27

34

Ienākums no ieguldījumiem (%)

[22 –26 ]

[–14 ––12 ]

[–7 ––6 ]

[–13 ––11 ]

Indekss

100

–54

–27

–50

Avots:

Savienības ražotāja, kurš sadarbojās, atbildes uz anketas jautājumiem.

(265)

Komisija noteica Savienības ražotāja rentabilitāti, neto peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma EXW līmenī.

(266)

Rentabilitātes līmenis 2022. gadā bija veselīgs, bet 2023. gadā, kad Savienības tirgū bija vislielākais izmeklējamā ražojuma importa cenu samazinājums, situācija mainījās un radās ievērojami zaudējumi. Nedaudz pozitīvā rentabilitāte 2024. gadā bija īslaicīga, jo, pastāvīgi samazinoties importa cenām, izmeklēšanas periodā atkal tika ciesti zaudējumi. Konkrētāk, tas bija saistīts ar to, ka Savienības ražotājs visā attiecīgajā periodā saražoja vislielāko ražojuma daudzumu (sk. iepriekš 246.–248. apsvērumu), tādējādi izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas uz vienu saražoto vienību bija mazākas nekā 2023. gadā. Tas bija saistīts arī ar vienas saražotās vienības tiešo izmaksu samazināšanos.

(267)

Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsmas tendence bija līdzīga rentabilitātes tendencei, kas izmeklēšanas periodā kļuva arvien negatīvāka krājumu līmeņa pieauguma dēļ.

(268)

Ieguldījumu līmenis bija cieši saistīts ar reģistrētajiem rentabilitātes rādītājiem un attiecīgajā periodā tas ievērojami samazinājās, jo, ņemot vērā uzņēmuma spējas finansēt attīstības vajadzības pasliktināšanos, Savienības ražotājs parastās uzņēmējdarbības gaitā risināja steidzamās vajadzības, nevis attīstības vajadzības.

(269)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Šis rādītājs, kas ir cieši saistīts ar rentabilitātes rādītājiem, 2022. gadā bija veselīgā līmenī, taču tas strauji samazinājās 2023. gadā un nākamajā periodā saglabājās negatīvs.

(270)

Savienības ražotāja spēja piesaistīt kapitālu tika nopietni ietekmēta, jo tā naudas plūsma un rentabilitāte izmeklēšanas periodā sasniedza ilgtnespējīgu līmeni, ņemot vērā to, ka ražošanas līmenis neatbilda reālajam pieprasījumam tirgū.

4.6.   Secinājums par kaitējumu

(271)

Visi kaitējuma rādītāji, izņemot nodarbinātību 253. apsvērumā minēto iemeslu dēļ, liecināja par Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos.

(272)

Importa apjoms no attiecīgās valsts ievērojami palielinājās par 158 % un vienlaikus attiecīgajā periodā par 29 % samazinājās importa cenas, un šīs norises bija galvenais iemesls, kas izraisīja Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos. Tirgus daļu dinamika apstiprina iepriekš minētos konstatējumus. Konkrētāk, Ķīnas tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 77 %, aptverot vairāk nekā 50 % no ES tirgus, savukārt ES tirgus daļa samazinājās par 37 %.

(273)

Lai gan ražošanas līmenis salīdzinājumā ar attiecīgā perioda sākumu būtiski nemainījās, krājumi perioda beigās procentos no ražošanas apjoma liecināja par tirgus pieprasījuma pēc nātrija benzoātu pieaugošu jutīgumu pret cenu līmeni. Tādējādi pieprasījums pēc dārgākiem Savienības ražošanas nozares ražojumiem samazinājās, savukārt pieprasījums pēc lētāka importa no Ķīnas palielinājās, ņemot vērā ievērojamo patēriņa pieaugumu attiecīgajā periodā, kas Savienības ražošanas nozarei, izņemot 2024. gadu, nesniedza nekādu labumu.

(274)

Tas, ka ražošanas līmeņi attiecīgajā periodā būtiski nemainījās, liecina par to, ka Savienības ražošanas nozare koncentrējās uz to, lai saglabātu samērīgu jaudas izmantojumu, cenšoties kontrolēt pastāvīgās izmaksas. Tas, ka tirgus deva priekšroku zemākām cenām un saskārās ar izmaksu pieaugumu, radīja zaudējumus, kas vēl vairāk ietekmēja naudas plūsmas un Savienības ražošanas nozares spēju finansēt ieguldījumus.

(275)

Rentabilitāte, naudas plūsma un ieguldījumi ir kaitējuma rādītāji, kurus visvairāk ietekmē importa apjoma no Ķīnas pieaugums cenu krituma dēļ. Ar ražojumu saistītās darbības nepārtrauktība ir pakļauta lielam riskam, ņemot vērā to, ka Savienības ražošanas nozare bija spiesta darboties ar jaudu, kas ir zem optimālā līmeņa.

(276)

Izmeklēšana parādīja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās gan absolūtā izteiksmē, gan tirgus daļas ziņā. Komisija arī konstatēja, ka imports par dempinga cenām samazināja Savienības ražošanas nozares cenas un ievērojami nospieda un/vai apspieda cenas. Komisija provizoriski secināja, ka ES ražošanas nozare cieta zaudējumus apjoma, tirgus daļas un cenu ziņā.

(277)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

5.   CĒLOŅSAKARĪBA

(278)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī to, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija nodrošināja, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu radījuši citi faktori, kuri nav imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir: imports no trešām valstīm, eksporta rādītāji un ražošanas izmaksu pieaugums.

5.1.   Importa par dempinga cenām ietekme

(279)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare zaudēja ievērojamu Savienības tirgus daļu. Patēriņa pieaugums galvenokārt veicināja Ķīnas izcelsmes importu (izmeklēšanas periodā tas bija 2,6 reizes lielāks nekā 2022 gadā), un tas lika Savienības ražošanas nozarei darboties zem optimālā jaudas izmantojuma līmeņa.

(280)

Tajā pašā laikā cenas importam no Ķīnas bija par vairāk nekā 44 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas izmeklēšanas periodā. Ķīnas importa cenas apspieda un/vai nospieda Savienības ražotāja cenas, negatīvi ietekmējot tā finanšu rādītājus, neraugoties uz Savienības ražotāja centieniem absorbēt ražošanas izmaksu pieaugumu. Tas noveda pie ilgtnespējīgiem negatīvas peļņas procentiem pēdējos trijos analizētajos gados.

(281)

Lai saglabātu konkurētspēju un noteiktu ražošanas līmeni, Savienības ražošanas nozare bija spiesta pazemināt pārdošanas cenas līdz neizdevīgam līmenim, ņemot vērā ražošanas izmaksu pieaugumu.

(282)

Tāpēc Komisija secināja, ka būtisks importa par dempinga cenām pieaugums no Ķīnas par cenām, kas radīja būtisku negatīvu ietekmi uz Savienības ražošanas nozares cenām, radīja būtisku kaitējumu Savienības ražotājiem.

5.2.   Citu faktoru ietekme

5.2.1.   Imports no trešām valstīm

(283)

Tika lēsts, ka izmeklēšanas periodā importa apjoms no citām trešām valstīm, kas tika analizētas TARIC groza koda līmenī (2916 31 00 90), bija ļoti nenozīmīgs un lielākās četras trešās valstis, kas veica eksportu (Apvienotā Karaliste, ASV, Indija un Izraēla), katra veidoja mazāk nekā 2 %. Līdz ar to šis imports netika analizēts plašāk, jo tas nebija būtisks un arī neietekmētu analīzi vai secinājumus par cēloņsakarību.

5.2.2.   Savienības ražotāja eksporta rādītāji

(284)

Savienības ražotāja eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Savienības ražotāja eksporta rādītāji

 

2022

2023

2024

Izmeklēšanas periods

Eksporta apjoms (t)

[12 000 –14 000 ]

[10 000 –11 000 ]

[13 000 –15 000 ]

[11 000 –13 000 ]

Indekss

100

81

107

94

Vidējā importa cena (EUR/t)

[2 600 –2 800 ]

[2 200 –2 400 ]

[2 100 –2 300 ]

[2 100 –2 300 ]

Indekss

100

87

81

81

Avots:

Savienības ražotāja, kurš sadarbojās, atbildes uz anketas jautājumiem.

(285)

Attiecīgajā periodā eksporta apjoms samazinājās par 6 %. Eksporta cenai bija lejupvērsta tendence, jo Ķīnas eksportētāji intensīvi konkurēja Savienības ražošanas nozares eksporta tirgos. Eksporta apjoms veidoja 52 % no Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma izmeklēšanas periodā. Eksporta pārdevumi tika veikti par arvien zemākām cenām, lai apmierinātu starptautisko klientu globālo pieprasījumu un lai to nezaudētu.

(286)

Ņemot vērā lielāku pārdošanas apjomu trešo valstu tirgos, Savienības ražotāja eksporta rādītāju pasliktināšanās varētu būt veicinājusi kaitējumu, bet nemazināja patiesu un būtisku cēloņsakarību starp importu no Ķīnas par dempinga cenām un konstatēto būtisko kaitējumu. Tā drīzāk pierādīja, ka Savienības ražošanas nozare saskārās ar dempinga spiedienu attiecībā uz izmeklējamo ražojumu ne tikai iekšzemes tirgū, bet arī citos tirgos.

5.2.3.   Ražošanas izmaksu pieaugums

(287)

Ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās par 9 %, jo pieauga dažas tiešās izmaksas, piemēram, enerģijas un darbaspēka izmaksas uz vienību, un iedalītās pastāvīgās izmaksas ražošanas apjomu samazināšanās dēļ.

(288)

Komisija uzskata, ka izmaksu pieaugumam ir ierobežota ietekme uz cēloņsakarību, jo Savienības ražotājs būtu varējis novirzīt izmaksu pieaugumu uz saviem klientiem, pietiekami palielinot cenas līdz līmenim, kas nerada kaitējumu, ja spiedienu nebūtu radījis Ķīnas imports tik lielos apjomos un par tik zemām cenām.

5.3.   Secinājums par cēloņsakarību

(289)

Ņemot vērā minētos apsvērumus, Komisija provizoriski noteica patiesu un būtisku cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu un importu par dempinga cenām no Ķīnas. Tā kā imports par dempinga cenām no Ķīnas ievērojami palielinājās, Savienības ražošanas nozarei tika liegts noteikt cenas un ražošanas apjomus ilgtspējīgā līmenī, un rezultātā ievērojami pasliktinājās tās ekonomiskais stāvoklis.

(290)

Šo negatīvo norišu laiks un mērogs nosaka skaidru cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(291)

Komisija pārbaudīja alternatīvus faktorus, kas būtu varējuši veicināt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tie ietvēra importu no citām trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītājus un ražošanas izmaksu pieaugumu. Tomēr netika konstatēts, ka tie vājinātu patieso un būtisko cēloņsakarību starp importu no Ķīnas par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(292)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija šajā posmā secināja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un citi faktori atsevišķi vai kopā nav mazinājuši patiesu un būtisku cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu. Kaitējumu galvenokārt veido tirgus daļas, rentabilitātes, ražīguma, ienākuma no ieguldījumiem, naudas plūsmas un jaudas izmantojuma samazinājums.

6.   PASĀKUMU LĪMENIS

(293)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija pārbaudīja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei radījis imports par dempinga cenām.

6.1.   Kaitējuma starpība

(294)

Kaitējums tiktu likvidēts, ja Savienības ražošanas nozare varētu gūt mērķa peļņu, ražojumus pārdodot par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c punkta un 7. panta 2.d punkta nozīmē.

(295)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no valsts, uz kuru attiecas izmeklēšana, rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovāciju, un rentabilitātes līmeni, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt mazākam par 6 %.

(296)

Vispirms Komisija noteica pamatpeļņu, kas normālos konkurences apstākļos sedz visas izmaksas. Pamatpeļņas procents tika noteikts [11–13] % apmērā, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares vēsturisko rentabilitāti 2022. gadā, t. i., gadā pirms Savienības tirgū strauji pieauga imports no Ķīnas.

(297)

Savienības ražošanas nozare sniedza pierādījumus, ka normālos konkurences apstākļos tās ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas līmenis attiecīgajā periodā būtu bijis augstāks. Komisija pārbaudīja šo informāciju un secināja, ka iesniegtā iekšējā dokumentācija un saziņa liecina, ka, ņemot vērā situāciju Savienības tirgū, uzņēmums nav veicis konkrētus ieguldījumus. Lai to atspoguļotu mērķa peļņā, Komisija aprēķināja starpību starp normālos konkurences apstākļos raksturīgiem ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas izdevumiem, kurus iesniedza ES ražošanas nozare un pārbaudīja Komisija, un faktiskajiem ieguldījumu, pētniecības un izstrādes un inovācijas izdevumiem attiecīgajā periodā. Šī starpība, izteikta procentos no apgrozījuma, bija [3,7–4,5] %.

(298)

Minētā procentuālā daļa tika pieskaitīta 296. apsvērumā minētajai pamatpeļņai, kā rezultātā Savienības ražotāja ražotā līdzīgā ražojuma mērķa peļņa bija [14,7–16,8] %.

(299)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu Komisija pēdējā solī novērtēja turpmākās izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem, kuru līgumslēdzēja puse ir Savienība, un to protokoliem un Ia pielikumā minētajām SDO konvencijām un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies pasākuma piemērošanas termiņā, kurš atbilst 11. panta 2. punktam. Savienības ražotājs sniedza pierādījumus par to, ka tam radās vidiskās atbilstības izmaksas. Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, ko pamatoja uzņēmuma ziņošanas rīki un prognozes, Komisija noteica papildu izmaksas [4,6–5,3] EUR/t apmērā, kas tika ņemtas vērā Savienības ražotāja ražotā ražojuma cenā, kas nerada kaitējumu.

(300)

Uz šā pamata Komisija aprēķināja Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma cenu, kas nerada kaitējumu, [2 710–3 130] EUR/t apmērā, Savienības ražotāja ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā piemērojot iepriekš minēto mērķa peļņas procentu (sk. 298. apsvērumu) un pēc tam veicot korekcijas saskaņā ar 7. panta 2.d punktu katram ražojuma veidam.

(301)

Tad Komisija noteica kaitējuma starpības līmeni, izlasē iekļauto attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto izmeklēšanas perioda importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(302)

Kaitējuma novēršanas līmenis “citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam” ir noteikts tādā pašā veidā kā dempinga starpība minētajiem uzņēmumiem un importam (sk. 3.5. iedaļu iepriekš).

Uzņēmums

Dempinga starpība (%)

Mērķa cenas samazinājuma starpība (%)

Wuhan Youji Industries Co., Ltd.

57,6

128,4

Tianjin Dongda Chemical Group Co., Ltd

75,4

142,8

Shandong TongTaiWeiRun Food Science Tech Co., Ltd.

63,8

133,4

Viss pārējais Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes imports

116,4

218,8

(303)

Sūdzības iesniedzēji šajā lietā apgalvoja, ka pastāv izejvielu tirgus kropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Tādēļ, lai novērtētu, kāds pasākumu līmenis būtu atbilstošs, Komisija vispirms noteica maksājuma apjomu, kas būtu nepieciešams, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei radīto kaitējumu, ja nebūtu kropļojumu pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju dempinga starpība būtu lielāka par to kaitējuma starpību.

6.2.   Izvērtējums par Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma novēršanai nepieciešamo starpību

(304)

Kā paskaidrots paziņojumā par procedūras sākšanu, sūdzības iesniedzējs ir sniedzis Komisijai pietiekamus pierādījumus par izejvielu tirgus kropļojumiem, kas attiecīgajā valstī skar izmeklējamo ražojumu. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu šajā izmeklēšanā tika pārbaudīti apgalvojumi par kropļojumiem, lai novērtētu, vai attiecīgā gadījumā par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu.

(305)

Tomēr, tā kā kaitējuma novēršanai pietiekamās starpības pārsniedz dempinga starpības, Komisija uzskatīja, ka šajā posmā šis aspekts nav jāizskata.

(306)

Pēc iepriekš minētā novērtējuma Komisija secināja, ka ir pareizi noteikt pagaidu maksājumu apjomu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu.

7.   SAVIENĪBAS INTERESES

(307)

Komisija pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var skaidri secināt, ka šajā lietā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs, lai gan ir konstatēts dempings, kas rada kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādo iesaistīto personu, t. sk. Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju, intereses.

7.1.   Savienības ražošanas nozares intereses

(308)

No diviem zināmajiem Savienības ražotājiem izmeklēšanā sadarbojās tikai viens ražotājs, kas arī iesniedza sūdzību (kurš veido 64 % no Savienības kopējā ražošanas apjoma).

(309)

Izmeklēšana parādīja, ka Savienības ražotājam ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisījis imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts. Šis imports izraisīja būtisku cenu apspiešanu un nospiešanu, liekot Savienības ražošanas nozarei pārdot zem pašizmaksas. Tā rezultātā Savienības ražošanas nozare cieta ievērojamus zaudējumus. Ķīnas importa cenas joprojām bija būtiski zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, un šā importa apjoma pieaugums Savienības ražošanas nozarei izraisīja ievērojamu tirgus daļas zaudējumu.

(310)

Pasākumu noteikšana, visticamāk, novērstu turpmāku importa pieaugumu no Ķīnas par ļoti zemām cenām un ļautu nozarei sākt atgūties. Ja pasākumi netiks veikti, Ķīnas ražotāji turpinās veikt attiecīgā ražojuma dempingu Savienības tirgū un Savienības ražošanas nozare, iespējams, drīz vien būs spiesta pārtraukt ar nātrija benzoāta ražošanu saistīto darbību.

(311)

Tā kā Savienības ražošanas nozarei ir jauda, lai segtu visu patēriņu Savienībā, paredzams, ka pēc antidempinga pagaidu pasākumu noteikšanas imports no Ķīnas uz Savienību samazināsies un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi un cenas Savienības tirgū palielināsies. Tas ļautu Savienības ražošanas nozarei no attiecīgā perioda sākuma atjaunot savu tirgus daļu un uzlabot rentabilitāti un citus finanšu rādītājus.

(312)

Tāpēc Komisija secināja, ka pasākumu noteikšana pret Ķīnu ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

7.2.   Nesaistītu importētāju un lietotāju intereses

(313)

Tikai viens importētājs, kas iebilda pret pasākumiem (Falken Trade Sp z o.o.), pieteicās un sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tā importa apjoms bija 2 % no kopējā importa no Ķīnas. Turklāt izmeklējamais ražojums aptvēra tikai 1 % no tā kopējā pārdošanas apjoma. Pēc trūkumu novēršanas procesa nesaistītais importētājs sniedza jaunu atbildi, kurā bija būtiski trūkumi un nebija pievienoti apliecinošie dokumenti. Tāpēc tas galu galā netika ņemts vērā.

(314)

Četri citi importētāji (to vidū lielākais nātrija benzoāta importētājs Savienībā, proti, FF Chemicals) paziņoja par interesi šajā lietā, bet nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(315)

Neviens lietotājs nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tā kā izmeklējamais ražojums veido nenozīmīgu izmaksu daļu to galaproduktos, nav sagaidāms, ka pasākumi būtiski ietekmēs lietotājus.

(316)

Ņemot vērā sadarbības trūkumu un lietotāju un lielākās daļas importētāju datu trūkumu, Komisija nevar precīzi aplēst pasākumu ietekmi uz šo tirgus dalībnieku kategoriju. Ņemot vērā to, ka nātrija benzoāts veido tikai ļoti nelielu daļu no to pakārtoto ražojumu ražošanas izmaksām, kuros to izmanto, Komisija uzskata, ka pasākumiem nebūs nesamērīgas ietekmes uz importētājiem un lietotājiem.

7.3.   Secinājums par Savienības interesēm

(317)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā izmeklēšanas posmā liecinātu par to, ka pasākumu noteikšana attiecīgās valsts izcelsmes attiecīgā ražojuma importam nebūtu Savienības interesēs.

8.   PAGAIDU ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(318)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku importa par dempinga cenām radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(319)

Pagaidu antidempinga pasākumi būtu jānosaka Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nātrija benzoāta importam saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu, kas paredzēts pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības ar dempinga starpībām (sk. iepriekš 6. iedaļu). Maksājumu apjoms tika noteikts dempinga starpības vai kaitējuma starpības līmenī atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem bija mazāks.

(320)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

Uzņēmums

Pagaidu antidempinga maksājums (%)

Wuhan Youji Industries Co., Ltd.

57,6

Tianjin Dongda Chemical Group Co., Ltd

75,4

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

Shandong TongTaiWeiRun Food Science Tech Co., Ltd.

63,8

Viss pārējais Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes imports

116,4

(321)

Uzņēmumu individuālās antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kāda izmeklēšanā tika konstatēta šim uzņēmumam. Šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir Ķīnas Tautas Republika un kuru ražojuši minētie tiesību subjekti. Uz tādu attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, arī subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(322)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Individuālie antidempinga maksājumi ir piemērojami tikai, uzrādot derīgu komercrēķinu dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam”.

(323)

Šis rēķins jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot zemāku maksājuma likmi.

(324)

Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šādā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

9.   REĢISTRĒŠANA

(325)

Kā minēts 3. apsvērumā, Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē. Reģistrācija notika, lai maksājumus varētu potenciāli iekasēt ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu.

(326)

Ņemot vērā pagaidu posmā izdarītos konstatējumus, importa reģistrēšana būtu jāpārtrauc / vairs nebūtu jāturpina.

(327)

Šajā procedūras posmā nav pieņemts lēmums par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

10.   INFORMĀCIJA PAGAIDU POSMĀ

(328)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas, ka plānots noteikt pagaidu maksājumus. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai konkrēti tām izpaustie aprēķini ir pareizi.

(329)

Abi ražotāji eksportētāji iesniedza piezīmes iepriekšējas informācijas izpaušanas laikā. Wuhan Youji iesniedza piezīmes, kas nebija saistītas ar aprēķinu precizitāti, bet gan ar Komisijas izmantoto metodiku, tāpēc tās neietilpa iepriekšējas informācijas izpaušanas tvērumā un tiks izskatītas vēlāk. Tianjin Dongda iesniedza piezīmes par pārrakstīšanās neatbilstībām CIF vērtības un normālās vērtības (izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas) aprēķinos; šīs piezīmes Komisija ņēma vērā. Antidempinga maksājums tika attiecīgi koriģēts.

(330)

Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi uzraudzīts nātrija benzoāta tiešā augšposma ražojuma, proti, benzoskābes, kas, tāpat kā vairāki citi ražojumi, pašlaik klasificēta ar KN kodu 2916 31 00 , imports, Komisija uzskata par lietderīgu uzraudzības nolūkā ieviest īpašu TARIC kodu. Šis pasākums ļaus Komisijai vākt precīzu un detalizētu statistiku par tirdzniecības plūsmām, novērtēt tirgus tendences un atklāt jebkādu iespējamu tirdzniecības aizsardzības pasākumu apiešanu. Šā TARIC koda ieviešana ir paredzēta tikai uzraudzības nolūkā un šajā posmā neuzliek nekādus papildu nodokļus vai ierobežojumus importam.

(331)

Īpašais TARIC kods būtu jāstrukturē tā, lai benzoskābi atšķirtu no citiem ražojumiem tajā pašā KN pozīcijā, nodrošinot precīzu datu vākšanu. Komisijai būtu regulāri jāpārskata dati, kas savākti par šo kodu, lai noteiktu, vai ir pamatota turpmāka rīcība, piemēram, antidempinga vai antisubsidēšanas izmeklēšanas sākšana.

11.   NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(332)

Pareizas pārvaldības nolūkos Komisija aicinās ieinteresētās personas konkrētā termiņā sniegt rakstiskas piezīmes un/vai pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(333)

Konstatējumi, kas attiecas uz pagaidu maksājumu noteikšanu, ir provizoriski un izmeklēšanas galīgajā posmā tos var grozīt,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Tiek noteikts pagaidu antidempinga maksājums Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nātrija benzoātam, ko patlaban klasificē ar KN kodu ex 2916 31 00 (TARIC kods 2916 31 00 91) un CUS 0023120-9 un CAS 532-32-1.

2.   Pagaidu antidempinga maksājuma likmes, ko piemēro tālāk uzskaitīto uzņēmumu ražotā 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Pagaidu antidempinga maksājums (%)

TARIC papildu kods

Wuhan Youji Industries Co., Ltd.

57,6

88FK

Tianjin Dongda Chemical Group Co., Ltd

75,4

88FL

Shandong TongTaiWeiRun Food Science Tech Co., Ltd.

63,8

88FM

Viss pārējais Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes imports

116,4

8999

3.   Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins, kurā ir šāda deklarācija, ko datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušā subjekta amatpersona un kur norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādītos eksportam uz Eiropas Savienību pārdotās (apjoms tonnās) nātrija benzoāta ir ražojis (uzņēmuma nosaukums un adrese) (TARIC papildu kods) Ķīnas Tautas Republikā. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, piemēro maksājumu, kas piemērojams visam pārējam Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importam.

4.   Laižot 1. punktā minēto ražojumu brīvā apgrozībā Savienībā, iemaksā drošības naudu pagaidu maksājuma apmērā.

5.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1.   Ieinteresētajām personām rakstiskās piezīmes par šo regulu jāiesniedz Komisijai 15 kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

2.   Ieinteresētās personas, kas vēlas pieprasīt uzklausīšanu Komisijā, to izdara 5 kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3.   Ieinteresētās personas, kas vēlas pieprasīt uzklausīšanu pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas, tiek aicinātas to izdarīt 5 kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Uzklausīšanas amatpersona var izskatīt arī pēc šā termiņa iesniegtos pieprasījumus un attiecīgā gadījumā var lemt par šo pieprasījumu apmierināšanu.

3. pants

1.   Lai uzraudzītu nātrija benzoāta tiešā augšposma ražojuma, proti, benzoskābes, importu, ievieš šādu TARIC kodu:

“2916 31

- - benzoskābe, tās sāļi un esteri:

2916 31 00 30

- - - benzoskābe”.

2.   Importu ar TARIC kodu 2916 31 00 30 uzrauga, lai Komisija varētu sekot līdzi importa statistikas tendencēm par nātrija benzoāta, uz ko attiecas 1. pantā noteiktais pagaidu antidempinga maksājums, tiešo augšposma ražojumu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (121) 56. panta 5. punktu.

3.   Uzraudzības pasākumi, kas ieviesti ar 1. punktu, tiek izbeigti, kad antidempinga maksājuma piemērošana Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nātrija benzoāta importam tiek pārtraukta vai zaudē spēku.

4. pants

1.   Muitas dienestiem ar šo tiek dots rīkojums vairs neturpināt saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2026/366 1. pantu paredzēto importa reģistrēšanu.

2.   Savāktos datus par ražojumiem, kuri ievesti Eiropas Savienībā patēriņam ne agrāk kā 90 dienas pirms šīs regulas stāšanās spēkā, glabā, līdz stājas spēkā iespējamie galīgie pasākumi vai līdz šīs procedūras izbeigšanai.

5. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2026. gada 27. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp., http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1036/oj.

(2)   OV C, C/2025/6744, 19.12.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/6744/oj.

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2026/366 (2026. gada 19. februāris), ar ko nosaka, ka jāreģistrē Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nātrija benzoāta imports (OV L, 2026/366, 20.2.2026., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2026/366/oj).

(4)  TRON t26.000073, 2026. gada 6. janvāris.

(5)   https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/case-view?caseId=2834.

(6)   Koruma Temizlik Anonim Sirketi, Polen Un Ve Gida Katki Maddeleri Sanayi Ve Ticaret Anonim Sirketi, Tarimsal Kimya Teknolojileri Sanayi Ve Ticaret Anonim Sirketi, Sora Kozmetik Sanayi Ticaret Anonim Sirketi, Kimsan Petrokimya Sanayi Ve Ticaret Limited Sirketi, Hurkimsa Kimya Sanayi Ve Ticaret Limited Sirketi, Biolab Endustriyel Kimya Sanayi Ve Ticaret Anonim Sirketi, Verateks Boya Kimya Tekstil Sanayi Ticaret Limited Sirketi, Befchem Kimyevi Maddeler Sanayi Ticaret Anonim Sirketi, Nc Istanbul Kimyevi Urunler Sanayi Ticaret Limited Sirketi un Merko Kimya Gida Sanayi ve ticaret limited Sirketi ( Orbis).

(7)  Komisijas dienestu darba dokuments On Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the purposes of Trade Defence Investigations, 2024. gada 10. aprīlis, SWD(2024) 91 final.

(8)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 59.–94. punkts.

(9)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/983 (2021. gada 17. jūnijs) par pārveidotās alumīnija folijas importu no ĶTR, 73. punkts.

(10)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 95. punkts.

(11)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 96.–98. punkts.

(12)  Toluols ir viena no galvenajām izejvielām nātrija benzoāta ražošanā.

(13)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 99. punkts.

(14)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 100.–102. punkts.

(15)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 102.–107. punkts.

(16)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 110. punkts.

(17)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 111.–113. punkts.

(18)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 113.–120. punkts.

(19)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 121.–125. punkts.

(20)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 126.–129. punkts.

(21)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 130. punkts.

(22)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 131.–133. punkts.

(23)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 135. punkts.

(24)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 137. punkts.

(25)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 139. un 140. punkts.

(26)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 142. punkts.

(27)  Sūdzība (ieinteresētajām personām pieejamā redakcija), 143.un 144. punkts.

(28)  Ziņojuma 2. nodaļa, 7. lpp.

(29)  Ziņojuma 2. nodaļa, 7. un 8. lpp.

(30)  Sk. vietnē http://finance.people.com.cn/n1/2026/0128/c1004-40654753.html (skatīta 2026. gada 19. maijā).

(31)  Ziņojuma 2. nodaļa, 10. un 18. lpp.

(32)  Pieejams vietnē http://www.npc.gov.cn/zgrdw/englishnpc/Constitution/node_2825.htm (skatīta 2026. gada 19. maijā).

(33)  Ziņojuma 2. nodaļa, 29. un 30. lpp.

(34)  Ziņojuma 4. nodaļa, 57. un 92. lpp.

(35)  Ziņojuma 6. nodaļa, 149. un 150. lpp.

(36)  Ziņojuma 6. nodaļa, 153.–171. lpp.

(37)  Ziņojuma 7. nodaļa, 204. un 205. lpp.

(38)  Ziņojuma 8. nodaļa, 207. un 208. lpp., 242. un 243. lpp.

(39)  Ziņojuma 2. nodaļa, 19.–24. lpp., 4. nodaļa, 69., 99. un 100. lpp., 5. nodaļa, 130. un 131. lpp.

(40)  Sk. vietnē http://www.tjddgroup.com/ (skatīta 2026. gada 21. maijā).

(41)  Sk. vietnē https://www.chinaorganic.com/ (skatīta 2026. gada 19. maijā).

(42)  Sk. Hengli Petrochemicals 2025. gada pārskatu, 67. lpp., pieejams vietnē http://file.finance.sina.com.cn/211.154.219.97:9494/MRGG/CNSESH_STOCK/2026/2026-4/2026-04-15/12087185.PDF (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(43)  Sk. vietnē http://www.sinopec.com/listco/en/000/000/042/42474.shtml (skatīta 2026. gada 19. maijā).

(44)  Sk. vietnē http://www.sinochemhx.com/shxsen/ywgl/zycp/hcszb/jyxpe/A076003001005002Gone1.html (skatīta 2026. gada 19. maijā).

(45)  Sk. vietnē http://wap.sasac.gov.cn/n2588045/n27271785/n27271792/c14159097/content.html (skatīta 2026. gada 19. maijā).

(46)  ĶKP konstitūcijas 33. pants, Ķīnas Uzņēmējdarbības likuma 19. pants. Sk. ziņojuma 3. nodaļu, 47.–50. lpp.

(47)  Izejvielu nozares 14. piecgades plāna IV.3. un IV.1. iedaļa, pieejams vietnē

https://www.miit.gov.cn/zwgk/zcwj/wjfb/tz/art/2021/art_2960538d19e34c66a5eb8d01b74cbb20.html (skatīta 2026. gada 19. maijā).

(48)  Sk. vietnē https://gxt.fujian.gov.cn/jdhy/zxzcfg/gjzcfg/202510/P020251015562784139701.pdf (skatīta 2026. gada 19. maijā).

(49)  Sk. vietnē https://huanbao.bjx.com.cn/news/20211201/1191133.shtml (skatīta 2026. gada 19. maijā).

(50)  Sk. vietnē https://www.ndrc.gov.cn/fggz/fzzlgh/dffzgh/202104/P020210427315108290779.pdf (skatīta 2026. gada 19. maijā).

(51)  Sk. vietnē https://www.ndrc.gov.cn/fggz/fzzlgh/dffzgh/202104/P020210401307524156363.pdf (skatīta 2026. gada 21. maijā).

(52)  Ziņojuma 2. nodaļa, 24. un 27. lpp.

(53)  Sk. vietnē http://www.cpcif.org.cn/detail/40288043661e27fb01661e386a3f0001?e=1 (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(54)  Turpat.

(55)  Sk. vietnē http://www.cpcif.org.cn/detail/d69629a0-ada2-44b4-86be-4505e97b0ace (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(56)  Sk. vietnē http://www.cpcif.org.cn/list/40288043661dc14701661de263df0018 (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(57)  Sk. vietnē http://www.cpcif.org.cn/list/40288043661dc14701661ddbe0980010 (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(58)  Turpat.

(59)  Ziņojuma 3. nodaļa, 40. lpp.

(60)  Sk., piemēram: Blanchette, J., Xi's Gamble: The Race to Consolidate Power and Stave off Disaster; Foreign Affairs, 100. sēj., Nr. 4, 2021. gada jūlijs/augusts, 10.–19. lpp.

(61)  Ziņojuma 3. nodaļa, 41. lpp.

(62)  Pieejams vietnē https://www.reuters.com/article/us-china-congress-companies-idUSKCN1B40JU (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(63)  ĶKP Centrālās komitejas Galvenā biroja Pamatnostādnes par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu: www.gov.cn/zhengce/2020-09/15/content_5543685.htm (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(64)  “Chinese Communist Party asserts greater control over private enterprise”, Financial Times, 2020: https://www.ft.com/content/582411f6-fc3b-4e4d-9916-c30a29ad010e?syn-25a6b1a6=1 (skatīts 2026. gada 20. maijā).

(65)  Sk. vietnē https://www.wuhan.gov.cn/sy/whyw/202106/t20210630_1729512.shtml (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(66)  Sk. vietnē http://www.sinopec.com/u/cms/gfyw/202411/27092756kosx.pdf p. 26 (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(67)  Sk. vietnē http://www.sinopecgroup.com/group/000/000/067/67517.shtml (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(68)  Sk. vietnē http://www.sinopecgroup.com/group/000/000/041/41878.shtml (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(69)  Sk. vietnē https://www.sinochem.com/sinochem/guwm/zlzz/ds/A031002002002Gone1.html (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(70)  Ziņojuma 14. nodaļa, 14.1.– 14.3. iedaļa.

(71)  Ziņojuma 4. nodaļa, 56., 57., 99. un 100. lpp.

(72)  Sk. vietnē https://www.gov.cn/xinwen/2021-03/13/content_5592681.htm (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(73)  Turpat, III.8. iedaļa.

(74)  Sk. vietnē https://www.gov.cn/zhengce/zhengceku/2021-12/29/content_5665166.htm (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(75)  Turpat, sk. IV.2. un IV.3. iedaļu.

(76)  Sk. vietnē

https://www.miit.gov.cn/zwgk/zcwj/wjfb/yj/art/2022/art_4ef438217a4548cb98c2d7f4f091d72e.html (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(77)  Sk. vietnē https://jxt.hubei.gov.cn/fbjd/xxgkml/jhgh/202209/t20220906_4295137.shtml (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(78)  Turpat.

(79)  Sk. vietnē https://www.chinaorganic.com/ (skatīta 2026. gada 21. maijā).

(80)  Sk. vietnē https://ex.chinadaily.com.cn/exchange/partners/82/rss/channel/cn/columns/j3u3t6/stories/WS60e3cb1ea3101e7ce97584f3.html, III.3.3. iedaļa (skatīta 2026. gada 21. maijā).

(81)  Sk. vietnē http://www.tjddgroup.com/ (skatīta 2026. gada 21. maijā).

(82)  Sk. vietnē https://jxt.hubei.gov.cn/bmdt/szgz/202103/t20210329_3426767.shtml (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(83)  Sk. vietnē

https://english.www.gov.cn/news/202406/19/content_WS6672c84ac6d0868f4e8e8531.html#:~:text=China%20will%20scale%20up%20support,of%20Industry%20and%20Information%20Technology (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(84)  Sk. vietnē

http://gxt.shandong.gov.cn/module/download/downfile.jsp?classid=0&filename=17e54531cb74483596b5cca1a40ec8d8.pdf (skatīta 2026. gada 23. martā).

(85)  Ziņojuma 6. nodaļa, 171.–179. nodaļa.

(86)  Ziņojuma 9. nodaļa, 260. un 261. lpp.

(87)  Ziņojuma 9. nodaļa, 257.–260. lpp.

(88)  Ziņojuma 9. nodaļa, 252.–254. lpp.

(89)  Ziņojuma 13. nodaļa, 360., 361., 364.–370. lpp.

(90)  Ziņojuma 13. nodaļa, 366. lpp.

(91)  Ziņojuma 13. nodaļa, 370.–373. punkts.

(92)  Ziņojuma 6. nodaļa, 137.–140. lpp.

(93)  Ziņojuma 6. nodaļa, 146.–149. lpp.

(94)  Ziņojuma 6. nodaļa, 149. lpp.

(95)  Ķīnas valdības ad hoc atbalsts bankām, oficiāls Ķīnas Finanšu ministrijas 2025. gada 29. marta paziņojums, pieejams vietnē https://www.mof.gov.cn/zhengwuxinxi/caizhengxinwen/202503/t20250329_3961036.htm (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(96)  Sk. Ķīnas Banku un apdrošināšanas nozares regulatīvās komisijas 2020. gada 28. augusta oficiālo politikas dokumentu “Trīs gadu rīcības plāns banku un apdrošināšanas sektora korporatīvās pārvaldības uzlabošanai (2020.–2022. gads)”, pieejams vietnē http://www.hunan.gov.cn/zqt/zcsd/202009/t20200914_13727273.html (skatīta 2026. gada 20. maijā). Plānā uzdots “turpināt īstenot nostāju, kas ietverta ģenerālsekretāra Sji Dzjiņpina programmatiskajā runā par finanšu nozares korporatīvās pārvaldības reformas virzību”. Turklāt plāna II iedaļas mērķis ir veicināt partijas vadības organisku integrāciju uzņēmumu pārvaldībā: “mums jāpadara partijas vadības integrācija uzņēmumu pārvaldībā sistemātiskāka, standartizētāka un uz procedūrām balstīta. (..) Galvenie darbības un vadības jautājumi ir jāapspriež partijas komitejā, pirms par tiem lemj direktoru padome vai augstākā līmeņa vadība”.

(97)  Sk. CBIRC 2020. gada 15. decembra Paziņojumu par komercbanku darbības rezultātu vērtēšanas metodi, pieejams vietnē https://www.beijing.gov.cn/zhengce/zhengcefagui/qtwj/202204/t20220407_2656358.html (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(98)  Sk. vietnē https://www.gov.cn/zhengce/content/202511/content_7047643.htm (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(99)  Turpat, 11. iedaļa.

(100)  Ziņojuma 6. nodaļa, 157. un 158. lpp.

(101)  Ziņojuma 6. nodaļa, 150.–152., 156.–160. un 165.–171. lpp.

(102)  ESAO, OECD Economic Surveys: China 2019, OECD Publishing, Parīze, 29. lpp., pieejams vietnē

https://doi.org/10.1787/eco_surveys-chn-2019-en (skatīta 2026. gada 20. maijā).

(103)   http://www.mof.gov.cn/zhengwuxinxi/caizhengxinwen/202006/t20200618_3534446.htm

(skatīta 2026. gada 20. maijā).

(104)   World Bank Open Data – Upper Middle Income, https://data.worldbank.org/income-level/upper-middle-income.

(105)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/755/oj), kas grozīta ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/749 (2017. gada 24. februāris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/755, svītrojot Kazahstānu no valstu saraksta tās I pielikumā (OV L 113, 29.4.2017., 11. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2017/749/oj).

(106)   EUROPA – Konkurence – NACE kodu saraksts.

(107)  Ražotāju saraksts tika atjaunināts laikposmā no pirmā paziņojuma līdz otrā paziņojuma sagatavošanai, jo Orbis, kas ir finanšu datu avots, tika veikta darbību pārklasifikācija.

(108)   https://connect.spglobal.com/

(109)   http://www.turkstat.gov.tr => Press releases => izvēlēties Producer Price Index.

(110)   epdk.gov.tr => Press releases => izvēlēties Electricity Market board decisions.

(111)   https://www.invest.gov.tr/en/investmentguide/pages/cost-of-doing-business.aspx.

(112)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.). Pamatregulas 2. panta 7. punktā atzīts, ka normālās vērtības noteikšanai nevar izmantot iekšzemes cenas šajās valstīs.

(113)   https://data.tuik.gov.tr/Bulten/Index?p=Labour-Cost-Statistics-2022-49571.

(114)  Avots: Eurostat .

(115)   TurkStat, Labour Input Indices, 4. ceturksnis: 2025. gada oktobris–decembris – https://veriportali.tuik.gov.tr/en/press/57965.

(116)   epdk.gov.tr => Press releases => izvēlēties Electricity Market board decisions.

(117)   http://www.turkstat.gov.tr => Press releases => izvēlēties Producer Price Index.

(118)  Gigadžoula pārrēķināšana miljonos Btu – mērvienību pārveidošana (convertunits.com/from/gigajoule/to/million+Btu).

(119)  Dabasgāzes MMBtu uz m3 un m3 uz MMBtu kalkulators + diagramma (learnmetrics.com).

(120)  Gigadžoulu pārrēķināšana tonnās – mērvienību pārveidošana (convertunits.com/from/gigajoule/to/tons).

(121)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/952/oj).


ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2026/1854/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)