<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2026-01-202601C115202400750-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0075-24-202504201-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="3/03/2026 16:24:22" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="KPw3/KB7/0Ng9w3bRE3RHDP9gYlKJWnMFhN0jD1pjDXqEIe1ar2Cd7aJNfmafiMCwQ8Kw4XD6q7CfjWOTRfCov3OL0fgMjXAEk1B2sTS8JMUeExSJxBB2Hi2OAAmaat6bS6jnVuQxesRNXffMReopmaaknfq25zxiQw1LvWX8/k=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="iju" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="a79cc87b-eb94-46f8-bd21-f493e2868b4f" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0075" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2024" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="iju" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 02-05-25 10:55:16" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2025-05-23T13:45:15Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="dc18260dad8b41c29c3c518c6753ad4b" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0075" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="PV" name="NatureAff"/>
    <meta content="PV" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId24" style="first"/>
      <div id="rId20" style="even">D. Spielmann secinājumi – Lieta C‑75/24 P</div>
      <div id="rId21" style="default">XH/Komisija (Psiholoģiska vardarbība slimības atvaļinājuma laikā)</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTA DĪNA ŠPĪLMANA [DEAN SPIELMANN]
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-3" title="page-1">
      sniegti 2025. gada 22. maijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-4" title="page-1">
      Lieta C‑75/24 P
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-5" title="page-1">
      XH
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-7" title="page-1">
      Eiropas Komisiju
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-8" title="page-1">
      Apelācija – Civildienests – Ierēdnis – Apgalvota vardarbība slimības atvaļinājuma laikā – Lūgums sniegt palīdzību un prasība par kaitējuma atlīdzību – Lūgumu noraidīšana
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-9" title="page-2">
      
        <br/>
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievads</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar apelācijas sūdzību XH lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2023. gada 22. novembra spriedumu XH/Komisija (T‑613/21, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”, EU:T:2023:739), ar kuru tā noraidīja XH prasību, no vienas puses, atcelt, pirmkārt, Eiropas Komisijas 2020. gada 4. decembra Lēmumu D/374/20, ar ko noraidīts viņas lūgums sniegt palīdzību (turpmāk tekstā – “lēmums noraidīt lūgumu sniegt palīdzību”), un, otrkārt, Komisijas 2021. gada 21. maija Lēmumu Ares(2021) 3466486 par vēršanos Invaliditātes komitejā (turpmāk tekstā – “lēmums par invaliditātes procedūras sākšanu”) un, no otras puses, atlīdzināt viņai nodarīto morālo kaitējumu, kā arī piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Tiesas lūgumu šajos secinājumos galvenā uzmanība ir pievērsta jautājumam par konteksta elementu ņemšanu vērā saistībā ar lūgumu – kas pamatots ar apgalvojumiem par psiholoģisko vardarbību – sniegt palīdzību saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 24. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Civildienesta noteikumu 12. pantā, redakcijā, kas piemērojama šīs lietas faktiem (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”), paredzēts, ka ierēdnis “atturas no jebkādas rīcības vai uzvedības, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt tā stāvokli”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Civildienesta noteikumu 12.a pants formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-16" title="page-3">
      “1. Ierēdņi atturas no jebkāda veida psiholoģiskas vai seksuālas uzmākšanās [vardarbības].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-17" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-18" title="page-3">
      3. “Psiholoģiska uzmākšanās [vardarbība]” ir jebkāda nepiedienīga rīcība, kas notiek kādā laika posmā, tā atkārtojas un ir sistemātiska un ietver fizisku rīcību, mutisku vai rakstu valodu, žestus vai citu tīšu rīcību, un kas varētu radīt kaitējumu jebkuras personas personībai, cieņai vai fiziskai vai psiholoģiskai integritātei.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-19" title="page-3">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Civildienesta noteikumu 24. pantā paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-21" title="page-3">
      “Savienība palīdz visiem ierēdņiem, jo sevišķi tiesvedībā pret jebkuru personu, kura izsaka draudus, apvainojumus vai veic apmelojošas darbības vai izteikumus, vai uzbrūk personai vai īpašumam, kuru ierēdnis vai viņa ģimenes loceklis guvis sava amata vai pienākumu dēļ.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-22" title="page-4">
      Šādos gadījumos Savienība [solidāri] atlīdzina ierēdnim radušos zaudējumus tiktāl, ciktāl ierēdnis neradīja zaudējumus ne apzināti, ne arī aiz nopietnas nolaidības, un tas nav saņēmis atlīdzību no personas, kura nodarīja zaudējumus.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedības priekšvēsture</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācija sūdzības iesniedzēja ir Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ierēdne.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz 2020. gada 16. jūnijam viņa strādāja par izmeklētāju nodaļā, kas agrāk bija pazīstama kā OLAF A nodaļa. Šajā nodaļā viņa kā galvenā izmeklētāja jo īpaši nodarbojās ar trim izskatīšanā esošām lietām, proti, lietām E, F un G.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 16. jūnijā stājās spēkā OLAF iekšējā reorganizācija. Pēc šīs reorganizācijas un ņemot vērā apelācijas sūdzības iesniedzējas norādītās vēlmes, viņa no šī datuma tika norīkota darbā jaunā OLAF nodaļā, proti, B nodaļā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No 2020. gada 2. jūnija līdz 22. jūnijam apelācijas sūdzības iesniedzēja bija slimības atvaļinājumā pēc medicīniskas operācijas. Šis atvaļinājums tika pagarināts uz nepārtrauktu laikposmu no 2020. gada 23. jūnija līdz 31. oktobrim, un tas tika apstiprināts Komisijas personāla vadības informātikas sistēmā Sysper 2 (turpmāk tekstā – “Sysper 2”) pirmo reizi 2020. gada 23. jūnijā par laikposmu no minētā datuma līdz 2020. gada 10. jūlijam, otro reizi – 14. jūlijā par laikposmu no 2020. gada 11. jūlija līdz 31. jūlijam, trešo reizi – 2020. gada 4. augustā par laikposmu no 2020. gada 1. augusta līdz 31. augustam, ceturto reizi – 2020. gada 1. septembrī par laikposmu no minētā datuma līdz tā paša gada 30. septembrim un piekto reizi – 2020. gada 1. oktobrī par laikposmu no minētā datuma līdz tā paša gada 31. oktobrim.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 2. jūnijā apelācijas sūdzības iesniedzēja A nodaļas darbiniekiem nosūtīja e‑pastu, kurā bija ietverts kopsavilkums par lietu E. Šajā e‑pastā viņa norādīja, ka ir slimības atvaļinājumā, taču – piesardzības nolūkos un lai izvairītos no kavēšanās – viņa uzturēs sakarus un būs atvērta jebkādiem kontaktiem saistībā ar šīm trim lietām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 8. jūnijā kāds A nodaļas darbinieks nosūtīja e‑pastu apelācijas sūdzības iesniedzējai un A nodaļas vadītājai. Šis e‑pasts attiecās uz lietām E, F un G, un tajā bija ietverti apsvērumi un ieteikumi par turpmāko rīcību. A nodaļas vadītāja atbildēja, ka, ņemot vērā apelācijas sūdzības iesniedzējas atvaļinājumu, šim darbiniekam būtu jākonsultējas ar nākamo C nodaļas vadītāju (turpmāk tekstā – “C nodaļas vadītāja”), lai noskaidrotu, vai šī vadītāja vēlas noslēgt attiecīgās lietas pirms 2020. gada 16. jūnija reorganizācijas vai arī vēlas sagaidīt, kad apelācijas sūdzības iesniedzēja atgriezīsies no plānotā slimības atvaļinājuma pēc minētā datuma. Šis A nodaļas darbinieks nosūtīja e‑pastu C nodaļas vadītājai un kopiju – apelācijas sūdzības iesniedzējai un A nodaļas vadītājai. Apelācijas sūdzības iesniedzēja atbildēja uz pēdējo minēto e‑pastu, paskaidrojot – viņa cer, ka visas lietas varētu tikt noslēgtas pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā OLAF reorganizāciju un viņas slimības atvaļinājumu. Turklāt viņa norādīja – lai gan ir atvaļinājumā, ir gatava saņemt galīgos priekšlikumus par attiecīgajām lietām, lai tās varētu pabeigt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat 2020. gada 8. jūnijā apelācijas sūdzības iesniedzēja nosūtīja e‑pastu kolēģim, kurš bija “uzticības persona”. Šajā e‑pastā apelācijas sūdzības iesniedzēja viņam paziņoja par šo secinājumu 11. punktā minēto saziņu un lūdza padomu par savu situāciju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tajā pašā dienā A nodaļas sekretāre (turpmāk tekstā – “A nodaļas sekretāre”) apelācijas sūdzības iesniedzējai nosūtīja e‑pastu par viņas biroja maiņu saistībā ar šo secinājumu 8. punktā minēto OLAF iekšējo reorganizāciju. Šajā e‑pastā viņa apelācijas sūdzības iesniedzējai jautāja, vai, ņemot vērā viņas slimības atvaļinājumu līdz 2020. gada 22. jūnijam, viņa ļautu trešai personai sagatavot viņas mantu pārvietošanu pirms šī datuma. Apelācijas sūdzības iesniedzēja tajā pašā dienā atbildēja, ka gribētu to izdarīt pati.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 9. jūnijā C nodaļas vadītāja atbildēja uz šo secinājumu 11. punktā minētajiem e‑pastiem. Atbildē viņa norādīja, ka, ņemot vērā apstākļus, šķiet ļoti sarežģīti noslēgt attiecīgās lietas līdz 2020. gada 16. jūnijam. Viņa norādīja, ka uzskata – lietas E slēgšana jūlija vidū ir reāla.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 23. jūnijā C nodaļas vadītāja apelācijas sūdzības iesniedzējai nosūtīja e‑pastu, lai apspriestu lietas E galīgā ziņojuma projektu. Šajā e‑pastā viņa lūdza apelācijas sūdzības iesniedzēju piezvanīt viņai, ja apelācijas sūdzības iesniedzēja būtu pieejama. Tajā pašā dienā šīs nodaļas vadītāja apelācijas sūdzības iesniedzējai nosūtīja uzaicinājumu piedalīties sanāksmē ar videokonferences starpniecību nākamajā dienā, t.i., 2020. gada 24. jūnijā. Apelācijas sūdzības iesniedzēja atbildēja uz e‑pastu nākamajā dienā, 24. jūnijā, norādot, ka joprojām ir slimības atvaļinājumā un ka uzaicinājums sakrīt ar vizīti pie ārsta. Tomēr viņa piebilda, ka nākamajā dienā būs pieejama visu dienu, lai telefoniski apspriestu attiecīgo jautājumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tāpat 2020. gada 23. jūnijā apelācijas sūdzības iesniedzēja šo secinājumu 12. punktā minētajai uzticības personai nosūtīja e‑pastu, kurā bija ietverts C nodaļas vadītājas uzaicinājums uz šo secinājumu 15. punktā minēto videokonferences sanāksmi. Šajā e‑pastā viņa tam paskaidroja, ka slimības atvaļinājuma laikā viņai paredzēta vizīte slimnīcā un šis uzaicinājums pārsniedz viņas iespējas un ir pretrunā noteikumiem. Viņa lūdza šo personu “ziņot par šādu rīcību kā par vardarbību”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 30. jūnijā apelācijas sūdzības iesniedzējas A nodaļas sekretāre viņai nosūtīja otru e‑pastu, jautājot, vai viņa ir pieņēmusi lēmumu par pārcelšanos uz jauno biroju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 1. jūlijā C nodaļas vadītāja apelācijas sūdzības iesniedzējai nosūtīja divus e‑pastus, kuros viņa tai uzdeva jautājumus par lietu E. Prasītāja uz tiem atbildēja 6. jūlijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 1. augustā apelācijas sūdzības iesniedzēja iesniedza palīdzības lūgumu kompetentajai iecēlējinstitūcijai (turpmāk tekstā – “iecēlējinstitūcija”) saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24., 59. un 60. pantu. Prasības pieteikumā apelācijas sūdzības iesniedzēja pēc būtības norādīja, ka e‑pasti, ko viņa saņēmusi slimības atvaļinājuma laikā, bijuši OLAF priekšnieku vai darbinieku lūgumi strādāt vai nekavējoties doties uz biroju, lai sagatavotu savas mantas pārvietošanai, un to viņa uzskata par mēģinājumu pārtraukt vai izbeigt viņas slimības atvaļinājumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 26. augustā C nodaļas vadītāja prasītājai nosūtīja e‑pastu ar jaunu lietas E galīgā ziņojuma projektu. Šajā e‑pastā C nodaļas vadītāja apelācijas sūdzības iesniedzējai jautāja, pirmkārt, vai viņa piekrīt ziņojuma saturam un, otrkārt, vai viņa varētu veikt pārbaudi Eiropas Patentu iestādē (EPI). Apelācijas sūdzības iesniedzēja atbildēja, ka joprojām ir slimības atvaļinājumā. Otrā e‑pastā C nodaļas vadītāja precizēja, ka pirmo e‑pastu nosūtījusi, lai apelācijas sūdzības iesniedzēja to izskatītu pēc atgriešanās darbā. Apelācijas sūdzības iesniedzēja atbildēja 28. augustā, norādot, ka uzskata – lai varētu pabeigt attiecīgos ziņojumus, nav nepieciešams sagaidīt viņas atgriešanos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 31. augustā C nodaļas vadītāja apelācijas sūdzības iesniedzējai nosūtīja e‑pastu, kurā paskaidroja, ka, ņemot vērā attiecīgās izmeklēšanas grupas lielo darba slodzi, viņa attiecīgās trīs lietas nevar piešķirt citam vadošajam izmeklētājam un tādēļ paļaujas uz to, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja, atgriezusies no atvaļinājuma, noslēgs šīs lietas, kā bijis norunāts. Tajā pašā dienā viņa apelācijas sūdzības iesniedzējai nosūtīja vēl divus e‑pastus, kuros attiecīgi bija ietverts grozīts galīgā ziņojuma projekts lietā F un jauns galīgā ziņojuma projekts lietā G. Abos e‑pastos viņa norādīja, ka apelācijas sūdzības iesniedzējai tie būtu jāizskata tikai pēc atgriešanās no slimības atvaļinājuma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 6. septembrī apelācijas sūdzības iesniedzēja atbildēja, ka viņas slimības atvaļinājums ir pagarināts un attiecīgās lietas var noslēgt bez viņas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 7. septembrī apelācijas sūdzības iesniedzēja OLAF satura pārvaldības (OCM) programmatūrā elektroniski parakstīja deklarāciju par interešu konfliktu saistībā ar lietu G.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 8. septembrī C nodaļas vadītāja informēja apelācijas sūdzības iesniedzēju, ka divās no trim attiecīgajām lietām ir iecēlusi jaunu izmeklētāju. Turklāt viņa pieminēja apspriedi, lai bez apelācijas sūdzības iesniedzējas līdzdalības pabeigtu trešo lietu, proti, šo secinājumu 23. punktā minēto lietu G. C nodaļas vadītāja lūdza apelācijas sūdzības iesniedzēju nosūtīt viņai trūkstošo informāciju par minēto trešo lietu gadījumā, ja līdz tam laikam apelācijas sūdzības iesniedzēja jau būtu atgriezusies no slimības atvaļinājuma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 11. septembrī apelācijas sūdzības iesniedzēja saņēma e‑pastu no C nodaļas kolēģa, kurā viņš to apsveica ar uzvaru lietā, ko bija izskatījusi Vispārējā tiesa. 2020. gada 17. septembrī apelācijas sūdzības iesniedzēja no tā paša kolēģa saņēma vēl vienu e‑pastu, kurā bija hipersaite uz Vispārējās tiesas pasludināto spriedumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 18. septembrī C nodaļas vadītāja apelācijas sūdzības iesniedzējai nosūtīja e‑pastu, kurā norādīja, ka ir redzējusi šo secinājumu 23. punktā minēto interešu konflikta deklarāciju. Turklāt, lai pieņemtu lēmumu par šo deklarāciju, viņa lūdza papildu informāciju par attiecīgo interešu konfliktu. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uz šo lūgumu atbildēja 20. septembrī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 25. septembrī C nodaļas vadītāja apelācijas sūdzības iesniedzējai nosūtīja e‑pastu, kurā informēja viņu, ka interešu konflikta situācija ir pieņemta un viņa ir atbrīvota no pēdējās neizskatītās lietas. Tādējādi šīs nodaļas vadītāja konstatēja, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas pārziņā vairs nav lietu minētajā nodaļā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 28. oktobrī Komisijas HR.AMC.5. nodaļas vadītājs šīs iestādes medicīniskajam dienestam nosūtīja paziņojumu, lūdzot sākt invaliditātes procedūru attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju. Šis lūgums tika pamatots ar to, ka no 2017. gada novembra līdz 2020. gada oktobrim, proti, trīs gadu laikposmā, kopējais apelācijas sūdzības iesniedzējas slimības atvaļinājums esot pārsniedzis divpadsmit mēnešus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2020. gada 4. decembrī kompetentā iecēlējinstitūcija pieņēma lēmumu, ar kuru tika noraidīts šo secinājumu 19. punktā minētais apelācijas sūdzības iesniedzējas lūgums sniegt palīdzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2021. gada 28. februārī saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu apelācijas sūdzības iesniedzēja iesniedza sūdzību par lēmumu, ar kuru tika noraidīts lūgums sniegt palīdzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2021. gada 6. maijā tika organizēta videokonference starp apelācijas sūdzības iesniedzēju, no vienas puses, un Komisijas Izmeklēšanas un disciplinārlietu biroju (IDOC) un HR.E.2. nodaļu (Apelācijas un lietu uzraudzība), no otras puses. 2021. gada 10. maijā apelācijas sūdzības iesniedzējai tika nosūtīts to argumentu kopsavilkums, kurus viņa bija izvirzījusi šajā videokonferencē. 2021. gada 11. maijā apelācijas sūdzības iesniedzēja iesniedza apsvērumus par šo kopsavilkumu un nosūtīja dokumentus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2021. gada 21. maijā Komisijas Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektore pieņēma lēmumu par invaliditātes procedūras sākšanu, ar kuru viņa saskaņā ar Civildienesta noteikumu II pielikuma 7. panta noteikumiem apelācijas sūdzības iesniedzējas lietu nodeva Invaliditātes komitejai un iecēla ārstu Komisijas pārstāvēšanai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2021. gada 31. maijā apelācijas sūdzības iesniedzēja saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu iesniedza sūdzību par lēmumu sākt invaliditātes procedūru.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2021. gada 2. jūlijā kompetentā iecēlējinstitūcija pieņēma Lēmumu R/138/21, ar kuru noraidīja sūdzību par lēmumu, ar ko noraidīts palīdzības lūgums (turpmāk tekstā – “Lēmums R/138/21 par sūdzības noraidīšanu”), pamatojoties uz to, ka nav prima facie pierādījumu, kas pamatotu apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvojumus. Turklāt kompetentā iecēlējinstitūcija noraidīja lūgumu atlīdzināt nodarīto kaitējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2021. gada 30. septembrī kompetentā iecēlējinstitūcija pieņēma Lēmumu R/301/21, ar kuru noraidīja sūdzību par lēmumu sākt invaliditātes procedūru (turpmāk tekstā – “Lēmums R/301/21 par sūdzības noraidīšanu”) un kurā secināja, ka sūdzība, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja iesniegusi par lēmumu sākt invaliditātes procedūru, ir nepieņemama.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2021. gada 19. oktobrī, XH vērsās Vispārējā tiesā ar prasību, pamatojoties uz LESD 270. pantu, pirmkārt, atcelt Komisijas 2020. gada 4. decembra lēmumu, ar kuru noraidīts viņa lūgums sniegt palīdzību, un Lēmumu R/138/21, ar kuru noraidīta sūdzība šajā sakarā. Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja ar šo prasību lūdza atcelt Komisijas 2021. gada 21. maija lēmumu par invaliditātes procedūras sākšanu un Lēmumu R/301/21, ar kuru noraidīta sūdzība šajā sakarā. Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasības pieteikumā bija arī lūgts piespriest Komisijai samaksāt tai 20 000 EUR kā atlīdzību par iespējami nodarīto morālo kaitējumu, kā arī atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa pilnībā noraidīja XH celto prasību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmām kārtām, Vispārējā tiesa uzskatīja, ka lēmums par invaliditātes procedūras sākšanu ir nevis akts, ar ko galīgi nosaka Komisijas nostāju, bet gan sagatavošanas akts galīgajam lēmumam, kas tiks pieņemts invaliditātes procedūras beigās. Līdz ar to, tā kā šis lēmums nav apelācijas sūdzības iesniedzējai nelabvēlīgs akts Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē, viņas atcelšanas prasība jānoraida kā nepieņemama.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, Vispārējā tiesa kā nepamatotu noraidīja prasību atcelt lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums sniegt palīdzību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā tiesā tika izvirzīti četri pamati.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmais pamats bija par Civildienesta noteikumu 12.a un 24. panta, rūpības pienākuma, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 7. un 41. panta un labas pārvaldības principa pārkāpumu. Šī pamata pirmā daļa bija balstīta uz to, ka nav ievērots princips, ka iespējamam cietušajam nav jāiesniedz pierādījumi par vardarbību. Otrā daļa attiecās uz to, ka kompetentā iecēlējinstitūcija neesot ņēmusi vērā apelācijas sūdzības iesniedzējas iesniegtos pierādījumus, un konkrētāk – viņas medicīniskos dokumentus. Trešā daļa bija par to, ka kompetentā iecēlējinstitūcija vērtējumu balstījusi vienīgi uz iespējamā varmākas secinājumiem un atteikusies īstenot savas uzraudzības un palīdzības pilnvaras. Ceturtā daļa bija par Hartas 41. panta un labas pārvaldības principa pārkāpumu, ņemot vērā tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrais pamats bija balstīts uz Civildienesta noteikumu 12.a, 24., 59. un 60. panta pārkāpumu, un apelācijas sūdzības iesniedzēja šajā ziņā uzsvēra, ka slimības atvaļinājuma laikā viņai tika pieprasīts strādāt, izvirzot mērķus, kurus nebija iespējams sasniegt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar trešo pamatu tika apstrīdēta invaliditātes procedūras sākšana laikā, kad prasītāja it kā nebija sasniegusi nepieciešamo slimības atvaļinājuma periodu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtais pamats bija balstīts uz viņas privātās dzīves un veselības neievērošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, Vispārējā tiesa noraidīja pirmā pamata ceturto daļu kā nepieņemamu, jo tiesības tikt uzklausītam nebija izvirzītas administrācijai, un katrā ziņā kā nepamatotu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">2</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, Vispārējā tiesa izvērtēja pirmā pamata pirmo daļu, kas attiecas uz pierādījumiem saistībā ar lūgumu sniegt Civildienesta noteikumu 24. pantā paredzēto palīdzību, kurš pamatots ar iespējamo vardarbību. Pārsūdzētā sprieduma 78. punktā Vispārējā tiesa atgādināja, ka tad, ja administrācijai saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktu ir iesniegts lūgums sniegt palīdzību minēto noteikumu 24. panta izpratnē, tai saskaņā ar pienākumu sniegt palīdzību un ja tā saskaras ar starpgadījumu, kas nav saderīgs ar kārtību un mieru dienestā, ir jāiejaucas tik aktīvi, cik nepieciešams. Turklāt tai jāatbild ātri un ar pienācīgu rūpību, ko prasa lietas apstākļi, lai konstatētu faktus un, pārzinot lietas apstākļus, izdarītu atbilstošus secinājumus. Šim nolūkam pietiek, ka ierēdnis vai darbinieks, kurš savai iestādei lūdz aizsardzību, iesniedz prima facie pierādījumus par vardarbības, kuras upuris viņš esot, patiesumu. Ja ir šādi pierādījumi, attiecīgajai iestādei jāveic atbilstoši pasākumi, jo īpaši, lai sadarbībā ar sūdzības iesniedzēju noskaidrotu faktus, kas ir sūdzības pamatā, uzdodot veikt administratīvu izmeklēšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 80. un 94. punktā Vispārējā tiesa konstatēja, ka tad, ja, kā tas ir šajā lietā, lūgumā sniegt palīdzību ietvertie apgalvojumi attiecas uz psiholoģisku vardarbību, lūguma sniegt palīdzību iesniedzējam jāsniedz prima facie pierādījumi par to, ņemot vērā Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punktā ietverto definīciju. Pārsūdzētā sprieduma 82.–85. punktā Vispārējā tiesa skaidri noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentu, kas balstīts uz spriedumu CN/Parlaments  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-3" href="#t-3">3</a>
</span>), uzsverot minētā sprieduma īpašos apstākļus, no kuriem izrietēja, ka Parlamenta rīcībā bija daudzi citi elementi – nevis tikai tie, ko iesniedza CN –, kuri bija jāņem vērā saskaņā ar rūpības pienākumu. Tā nosprieda, ka šajā gadījumā iecēlējinstitūcija nav pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatot, ka prasītājai bija “jāiesniedz prima facie pierādījumi, kas apliecina vardarbības esamību”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-4" href="#t-4">4</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, Vispārējā tiesa noraidīja pirmā pamata otro un trešo daļu, kā arī otro un trešo pamatu par to pierādījumu pietiekamību, kas iesniegti, lai pamatotu apgalvojumu par psiholoģisko vardarbību. Pārsūdzētā sprieduma 94.–129. punktā, izvērtējot katru elementu atsevišķi un pēc tam vispārēji izvērtējot šos elementus, Vispārējā tiesa nosprieda, ka “pierādījumi, kas darīti zināmi kompetentajai iecēlējinstitūcijai, nevarēja radīt nopietnas šaubas par Civildienesta noteikumu 12.a pantā paredzēto nosacījumu izpildi, līdz ar to iecēlējinstitūcija pamatoti uzskatīja, ka prasītāja nav sniegusi prima facie pierādījumus par psiholoģiskās vardarbības, no kuras, saskaņā ar viņas apgalvojumiem, viņa bija cietusi, patiesumu”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-5" href="#t-5">5</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savā argumentācijā Vispārējā tiesa izvērtēja argumentus, kas attiecas, pirmkārt, uz lēmumu par invaliditātes procedūras sākšanu, otrkārt, uz apgalvoto apelācijas sūdzības iesniedzējai uzlikto pienākumu strādāt slimības atvaļinājuma laikā, treškārt, uz apgalvoto apelācijas sūdzības iesniedzējas pienākumu doties uz savu darba vietu, lai pārceltos uz jauno biroju, ceturtkārt, uz to, ka kompetentā iecēlējinstitūcija neesot ņēmusi vērā apelācijas sūdzības iesniedzējas iesniegto medicīnisko informāciju, un, piektkārt, uz apelācijas sūdzības iesniedzējas kolēģa, iespējams, nepiemēroto rīcību saistībā ar Vispārējās tiesas izskatīto lietu pirms apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirzīto faktu visaptveroša vērtējuma.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc tam, kad Vispārējā tiesa kā jaunu un līdz ar to nepieņemamu noraidīja pirmo argumentu, kas balstīts uz lēmumu par invaliditātes procedūras sākšanu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-6" href="#t-6">6</a>
</span>), tā izvērtēja otro argumentu, kas balstīts uz apgalvoto apelācijas sūdzības iesniedzējai uzlikto pienākumu strādāt slimības atvaļinājuma laikā. Vispārējā tiesa apstrīdētā sprieduma 99.–106. punktā uzskaitīja un analizēja tās saziņas saturu, kura notikusi apelācijas sūdzības iesniedzējas slimības atvaļinājuma laikā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā tā uzsvēra, ka 2020. gada 8. un 9. jūnija saziņā nav ietverts neviens pieprasījums veikt konkrētu darbu, ka 2020. gada 1. jūlija e‑pastos ietverts informācijas pieprasījums, kurā precizēts, ka atbilde tiek gaidīta tikai pēc atgriešanās no slimības atvaļinājuma, un ka saziņa notikusi pieklājīgā un cieņpilnā tonī. Attiecībā uz 2020. gada 23. jūnija lūgumu Vispārējā tiesa norādīja, ka lūgums piedalīties videokonferencē attiecies uz nākamo dienu pēc datuma, kad sākotnēji bija paredzēta apelācijas sūdzības iesniedzējas atgriešanās no slimības atvaļinājuma, un ka C nodaļas vadītāja vēl nebija informēta par šī atvaļinājuma pagarinājumu. Attiecībā uz 2020. gada 26. un 31. augusta lūgumiem Vispārējā tiesa norādīja, ka C nodaļas vadītāja precizējusi, ka darbu nepieciešams veikt tikai pēc apelācijas sūdzības iesniedzējas slimības atvaļinājuma beigām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus šos apstākļus, Vispārējā tiesa no tā secināja – pat ja principā nav piemēroti lūgt ierēdnim vai darbiniekam, kurš ir slimības atvaļinājumā, veikt kādus konkrētus uzdevumus, šajā gadījumā “šādu C nodaļas vadītājas rīcību nevar kvalificēt kā psiholoģisku vardarbību”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-7" href="#t-7">7</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt pārsūdzētā sprieduma 107. un 108. punktā Vispārējā tiesa konstatēja, ka attiecībā uz apgalvoto apelācijas sūdzības iesniedzējas pienākumu pat pēc interešu konflikta deklarācijas saistībā ar lietu G strādāt un piekļūt lietas materiāliem C nodaļas vadītājas lūgums attiecībā uz šo lietu bija neatbilstošs, bet šāda attieksme pati par sevi nevar būt psiholoģiska vardarbība. Pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējai tika dota iespēja neizpildīt C nodaļas vadītājas lūgumu, un, otrkārt, no lietas materiāliem neizrietēja, ka C nodaļas vadītāja būtu uzstājusi uz pieprasītās informācijas iegūšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentu, ka kompetentajai iecēlējinstitūcijai bija jāparedz viņas aizvietošana slimības atvaļinājuma laikā, Vispārējā tiesa uzsvēra, ka visas lietas galu galā tika noslēgtas bez viņas iesaistes un, tā kā viņas slimības atvaļinājumam sākotnēji bija jābeidzas 2020. gada 22. jūnijā, administrācija nevarēja paredzēt, ka tas tiks secīgi pagarināts līdz 2020. gada oktobra beigām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-8" href="#t-8">8</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā tiesa secināja, ka kompetentā iecēlējinstitūcija nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, uzskatīdama, ka pārbaudītie fakti nav prima facie pierādījums par psiholoģisku vardarbību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-9" href="#t-9">9</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārējās apelācijas sūdzības iesniedzējas norādītās atsevišķās darbības Vispārējā tiesa secīgi noraidīja, uzskatot, ka tās nav uzskatāmas par psiholoģiskas vardarbības prima facie pierādījumiem. Pārsūdzētā sprieduma 126. punktā Vispārējā tiesa noraidīja arī prasītājas argumentu, ka minētās darbības veidojušas vienotu veselumu, kas bija psiholoģiska vardarbība. Tādējādi Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 127. punktā uzsvēra, ka “īpašā kontekstā, ko raksturo OLAF reorganizācija, kā arī prasītājas slimības atvaļinājuma secīga pagarināšana, par kuru apsūdzētās personas iepriekš netika informētas”, nepastāvot nekādiem prima facie pierādījumiem, “prasītājas apgalvojums nav pietiekams, lai radītu nopietnas šaubas par to, ka varbūtējie varmākas ir rīkojušies vienas un tās pašas kolektīvās vardarbības ietvaros”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtkārt, Vispārējā tiesa noraidīja ceturto pamatu, kas balstīts uz tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību un tiesību uz veselību pārkāpumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-10" href="#t-10">10</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Visbeidzot, trešām kārtām, Vispārējā tiesa noraidīja prasību par zaudējumu atlīdzību un prasītos pierādījumu savākšanas pasākumus un līdz ar to arī prasību pilnībā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-11" href="#t-11">11</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku prasījumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar dokumentu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2024. gada 29. janvārī, apelācijas sūdzības iesniedzēja iesniedza apelācijas sūdzību par pārsūdzēto spriedumu, kurā tā lūdz Tiesu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atcelt pārsūdzēto spriedumu;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atcelt lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums sniegt palīdzību, un Lēmumu R/138/21 par sūdzības noraidīšanu;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atcelt lēmumu par invaliditātes procedūras sākšanu un Lēmumu R/301/21 par sūdzības noraidīšanu;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest atlīdzināt prasītājai nodarītos zaudējumus;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar šo apelācijas sūdzību, kā arī tiesvedību Vispārējā tiesā; un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">gadījumā, ja pārsūdzēto spriedumu nav iespējams atcelt, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">noraidīt apelācijas sūdzību un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskā analīze</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzības pamatojumā apelācijas sūdzības iesniedzēja it īpaši uzsver, ka pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa norāda uz “lielu pierādīšanas pienākuma apjomu, kas gulstas tikai uz cietušo”, lai gan psiholoģiskā vardarbība var būt “smalka un sistēmiska”. Viņa atsaucas uz “kumulatīvo ietekmi” un “kontekstu”, kā arī uz “plašāku [Savienības] iestādes pienākumu pārbaudīt visu pieejamo informāciju un aizsargāt ierēdņu labklājību”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija apgalvo, ka, izsakot neskaidrus apgalvojumus par pierādījumu apjomu, apelācijas sūdzības iesniedzēja faktiski vēlas panākt, lai Tiesa atkāptos no Vispārējās tiesas veiktā faktu un pierādījumu novērtējuma, kas nav Tiesas kompetencē apelācijas tiesvedībā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā jau esmu minējis ievadā, šajos secinājumos pēc tam, kad būs atgādināti noteikumi par pierādīšanas pienākumu, galvenā uzmanība tiks pievērsta kontekstuālo elementu apjomam saistībā ar lūgumu sniegt palīdzību, kas pamatots ar Civildienesta noteikumu 24. pantu, un pēc tam to ņemšanai vērā šajā lietā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pierādījumu saistībā ar lūgumu sniegt palīdzību gadījumā, ja tiek apgalvots, ka ir notikusi psiholoģiska vardarbība</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka gadījumā, ja ierēdnis vai darbinieks uzskata – kāds no viņa priekšniekiem, kolēģiem vai pat padotajiem ir rīkojies pretēji Civildienesta noteikumu 12.a panta 1. punktā noteiktajam pienākumam atturēties no jebkāda veida psiholoģiskas vai seksuālas vardarbības, šis ierēdnis vai darbinieks var lūgt iestādes palīdzību Civildienesta noteikumu 24. panta izpratnē, kura mērķis ir šajā ziņā aizsargāt Savienības ierēdņus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaroties ar apgalvojumiem par psiholoģisku vardarbību, pienākums sniegt palīdzību it īpaši ietver administrācijas pienākumu nopietni, ātri un absolūti konfidenciāli pārbaudīt lūgumu sniegt palīdzību, kurā ir apgalvota vardarbība, un informēt lūguma iesniedzēju par atbildi uz to  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-12" href="#t-12">12</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā nolūkā pietiek, ka ierēdnis vai darbinieks, kurš iecēlējinstitūcijai lūdz aizsardzību, iesniedz prima facie pierādījumus par to darbību atbilstību patiesībai, no kurām viņš saskaņā ar tā apgalvojumiem ir cietis.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot to vērā, attiecīgajai iestādei nevar būt pienākums veikt administratīvo izmeklēšanu, pamatojoties tikai uz apgalvojumiem, kuriem trūkst pierādījumu, ņemot vērā, ka, nosakot pasākumus, kurus tā uzskata par piemērotiem, lai noteiktu apgalvoto faktu patiesumu un apjomu, iestādei ir arī jārūpējas, lai tiktu aizsargātas to personu tiesības, uz kurām attiecas lūgums sniegt palīdzību un uz kurām var attiekties izmeklēšana  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-13" href="#t-13">13</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, ja, kā tas ir šajā gadījumā, lūgumā sniegt palīdzību izteiktie apgalvojumi attiecas uz psiholoģisku vardarbību, palīdzības lūdzēja pienākums ir sniegt prima facie pierādījumus par šādu vardarbību, ņemot vērā Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punktā sniegto definīciju, proti, “jebkāda nepiedienīga rīcība, kas notiek kādā laika posmā, tā atkārtojas un ir sistemātiska un ietver fizisku rīcību, mutisku vai rakstu valodu, žestus vai citu tīšu rīcību, un kas varētu radīt kaitējumu jebkuras personas personībai, cieņai vai fiziskai vai psiholoģiskai integritātei”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-14" href="#t-14">14</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Savienības Tiesai ir jāpārbauda tāda lēmuma, ar kuru noraidīts lūgums sniegt palīdzību, kāds ir šajā lietā, tiesiskums, ņemot vērā informāciju, kuru iestādei tostarp ir darījis zināmu lūguma sniegt palīdzību iesniedzējs, kad tā pieņēmusi lēmumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-15" href="#t-15">15</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tas var nozīmēt, ka ir jāņem vērā cita iestāžu rīcībā esošā informācija, pat ja to nav sniedzis palīdzības lūdzējs. Tādējādi spriedumā CN/Parlaments, uz kuru atsaucas apelācijas sūdzības iesniedzēja, Civildienesta tiesa nolēma, ka gadījumā, ja administrācijas rīcībā ir cita informācija, nevis tikai tā, ko sniedzis prasītājs, tai ir jāņem vērā visi faktori, kas varētu būt noteicoši, pieņemot lēmumu par palīdzības lūgumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-16" href="#t-16">16</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, izskatot apelācijas sūdzību par lūguma sniegt palīdzību noraidīšanu, Eiropas Savienības Tiesai ir jāpārbauda, vai, ņemot vērā visus faktorus, no kuriem varētu būt atkarīgs lēmums par palīdzības lūgumu, neatkarīgi no tā, vai tie izriet no prasītāja vai ne, attiecīgā iestāde ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, noraidot lūgumu bez administratīvas izmeklēšanas sākšanas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt psiholoģisku vardarbību pēc definīcijas var izraisīt tādu dažāda veida darbību kopums, kuras, aplūkojot katru gadījumu atsevišķi, pašas par sevi ne vienmēr būtu uzskatāmas par psiholoģisku vardarbību, bet, vērtējot vispārēji un attiecīgā kontekstā, tostarp ņemot vērā to kumulāciju laikā, varētu tikt uzskatītas par tādām. Tāpēc, izskatot jautājumu, vai apelācijas sūdzības iesniedzējas minētie uzvedības gadījumi ir uzskatāmi par psiholoģisku vardarbību, šie fakti jāpārbauda gan atsevišķi, gan kopā – kā vispārējas darba vides, kuru rada viena darbinieka uzvedības gadījumi attiecībā pret citu darbinieku, elementi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-17" href="#t-17">17</a>
</span>). Jāņem vērā arī visi attiecīgie faktiskie apstākļi, kas var ietvert lēmumus (piemēram, novērtējuma ziņojumus vai lēmumus personu nepaaugstināt amatā vai nepārcelt citā amatā), pat ja tie nav apstrīdēti noteiktajā termiņā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-18" href="#t-18">18</a>
</span>). Turklāt tā pati loģika ņemt vērā visus apstākļus gan atsevišķi, gan kopumā ir piemērojama arī tad, ja iestāde lemj par psiholoģiskas vardarbības pastāvēšanu pēc izmeklēšanas sākšanas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-19" href="#t-19">19</a>
</span>) vai saistībā ar prasību sakarā ar atbildību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-20" href="#t-20">20</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā no pārsūdzētā sprieduma izriet, ka Vispārējā tiesa šādu vērtējumu veikusi rūpīgi, ievērojot iepriekš minētos principus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, Vispārējā tiesa savos apsvērumos ir ņēmusi vērā, pirmām kārtām, apelācijas sūdzības iesniedzējas norādītos atsevišķos elementus, kas attiecas, pirmkārt, uz lēmumu sākt invaliditātes procedūru, otrkārt, uz viņai uzlikto pienākumu strādāt slimības atvaļinājuma laikā, treškārt, uz pienākumu doties uz darba vietu, lai pārceltos uz jauno biroju, ceturtkārt, uz to, ka kompetentā iecēlējinstitūcija nav ņēmusi vērā prasītājas iesniegtos medicīniskos pierādījumus, un, piektkārt, uz iespējami neatbilstošu viena no apelācijas sūdzības iesniedzējas kolēģiem rīcību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-21" href="#t-21">21</a>
</span>). Otrām kārtām, apstrīdētā sprieduma 126.–129. punktā tā ir veikusi apelācijas sūdzības iesniedzējas norādīto faktu visaptverošu vērtējumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to mani nekādi nepārliecina apelācijas sūdzības iesniedzējas arguments, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi šajā lietā piemērojamos pierādīšanas noteikumus, jo tā neesot ņēmusi vērā visus pieejamos pierādījumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par konteksta elementu apjomu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Runājot konkrētāk par konteksta elementiem, kas ņemti vērā apstrīdētajā spriedumā, Vispārējā tiesa būtībā ir norādījusi uz informācijas apmaiņas trūkumu dienestā. Proti, pārsūdzētā sprieduma 105. un 114. punktā Vispārējā tiesa norādījusi, ka C nodaļas vadītāja, kas apelācijas sūdzības iesniedzējai bija nosūtījusi dažus strīdīgos e‑pastus, nebija informēta par slimības atvaļinājuma pagarināšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi var rasties jautājums, cik lielā mērā, izskatot lūgumu sniegt palīdzību saistībā ar vardarbību, ir jāņem vērā tāds konteksta elements kā administratīvs darbības traucējums vai trūkums – ja Vispārējās tiesas konstatētais informācijas trūkums šajā lietā ir uzskatāms par tādu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms atgādināšu, ka faktu vērtējums, kas, izņemot sagrozīšanu vai acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ir vienīgi Vispārējās tiesas kompetencē, ietver konteksta elementu vērtējumu. Proti, jautājums, vai noteiktus faktu veidus var vai tikai zināmā mērā var ņemt vērā, novērtējot psiholoģisko vardarbību, rada tiesību jautājumu, kas var tikt nodots Tiesas pārbaudei apelācijas tiesvedībā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-22" href="#t-22">22</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinājumā jāatgādina, ka “psiholoģiskas vardarbības” definīcija Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punkta izpratnē norāda uz procesu, kas noteikti noris laika gaitā un paredz atkārtotas vai turpinātas darbības, kuras ir “tīšas” atšķirībā no “nejaušām”. Turklāt, lai ietilptu “psiholoģiskas vardarbības” jēdzienā, šai fiziskajai rīcībai, mutiskajai vai rakstu valodai, žestiem vai citai rīcībai jārada kaitējums personas personībai, cieņai vai fiziskajai vai psiholoģiskajai integritātei  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-23" href="#t-23">23</a>
</span>). Turpretim netiek prasīts, lai šī fiziskā rīcība, mutiskā vai rakstu valoda, žesti vai cita rīcība būtu izdarīta ar nodomu radīt kaitējumu personas personībai, cieņai vai fiziskai vai psiholoģiskai integritātei. Citiem vārdiem, psiholoģiska vardarbība Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punkta nozīmē var pastāvēt, kaut arī varmākam ar savu rīcību nav bijis nodoma diskreditēt cietušo vai apzināti pasliktināt viņa darba apstākļus. Pietiek ar to, ka šī rīcība, ja tā izdarīta apzināti, objektīvi ir radījusi šādas sekas. Tādēļ Civildienesta noteikumu 12.a panta 3. punktā lietoto jēdzienu “tīši” nevar interpretēt tādējādi, ka, lai rīcību kvalificētu kā psiholoģisku vardarbību, ir jāpierāda nodoms nodarīt kaitējumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-24" href="#t-24">24</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi no šīs definīcijas formulējuma izriet, ka psiholoģiska vardarbība attiecas uz nepiedienīgu rīcību, tātad uz individuālu uzvedību, nevis uz iestādes trūkumiem vai iespējamiem darbības traucējumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievērojot iepriekš minēto, šāda individuāla rīcība un uzvedība ir daļa no konteksta, ko nevar neņemt vērā un kam atkarībā no konkrētā gadījuma var būt atšķirīgs apjoms, lai raksturotu psiholoģiskas vardarbības situāciju. Proti, vardarbība ir sarežģīta problēma  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-25" href="#t-25">25</a>
</span>), ko var radīt vairāki faktori – gan endogēni (saistīti ar attiecīgajām personām), gan eksogēni (saistīti ar darba vidi).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā, neapgalvojot, ka var izsmeļoši aptvert visus iespējamos gadījumus, man šķiet, ka var nošķirt, no vienas puses, konteksta elementus, kurus rada iespējamā varmākas attieksme un kuri ir uz viņu attiecināmi, un, no otras puses, tos, kuri ir ārpus viņa un par kuriem viņš nav atbildīgs  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-26" href="#t-26">26</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piemēram, nodaļas vadītājs ar savu personību, brutālu vadības stilu vai ļaunprātīgu organizatorisku izvēli var radīt “varmācīgu”, patogēnu kontekstu savā nodaļā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-27" href="#t-27">27</a>
</span>), un tādā gadījumā šādi radītu kontekstu nevar izmantot, lai attaisnotu viņa individuālo rīcību. Līdz ar to principā nevar izslēgt, ka noteiktos apstākļos šāds konteksta elements var veicināt psiholoģiskas vardarbības kvalificēšanu saistībā ar lūgumu sniegt palīdzību, kas balstīts uz Civildienesta noteikumu 24. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savukārt eksogēni faktiskie apstākļi, kas nav attiecināmi uz nodaļas vadītāju, piemēram, organizatoriskas grūtības, kas saistītas ar slimības atvaļinājumiem dienestā vai restrukturizāciju, vai administratīvas darbības traucējumi, lai gan tie var būt nozīmīgi elementi individuālās rīcības novērtējumā, to izskaidrojot, tomēr a priori nav uzskatāmi par apstākļiem, kas saistīti ar individuālu rīcību un kas paši par sevi ietilpst psiholoģiskas vardarbības kvalifikācijā. Tādējādi nodaļas restrukturizācija (eksogēns faktors, kas ietilpst iestādes rīcības brīvībā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-28" href="#t-28">28</a>
</span>)) var izskaidrot nodaļas vadītāja “vardarbīgu” individuālu rīcību attiecībā pret nodaļas darbinieku (kas izpaužas, piemēram, kā attieksme vai rīcība, kas kopumā veido psiholoģisku vardarbību), pat ja šī restrukturizācija pati par sevi nav vardarbīgas rīcības kvalifikācijas elements.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Civildienesta noteikumu 24. pantā paredzētais pienākums sniegt palīdzību tika paredzēts, lai aizsargātu Savienības ierēdņus, un ir vērsts uz to, lai iestāde aizstāvētu ierēdņus un darbiniekus pret trešo personu rīcību, nevis pret pašas iestādes izdotiem aktiem, kuru kontroli regulē citas Civildienesta noteikumu normas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-29" href="#t-29">29</a>
</span>). Šajā ziņā jāizvairās no tā, ka psiholoģiskas vardarbības aizsegā faktiski tiek apšaubīti, piemēram, slikti darba apstākļi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-30" href="#t-30">30</a>
</span>). Tādējādi šāds pienākums sniegt palīdzību nekādi nešķiet efektīvs, lai pats par sevi novērstu institucionāla rakstura trūkumus vai darbības traucējumus, kas nav saistīti ar attiecīgo individuālo rīcību. Piebildīšu, ka šie eksogēnie darbības traucējumi nav ārpus jebkādas tiesiskās aizsardzības, jo, ja tie rada kaitējumu, attiecīgais tiesiskās aizsardzības līdzeklis var būt prasība sakarā ar atbildību, ja ir izpildīti nosacījumi  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-31" href="#t-31">31</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā, manuprāt, izriet, ka saistībā ar lūgumu sniegt palīdzību, kas pamatots ar Civildienesta noteikumu 24. pantu, institucionāls vai administratīvs darbības traucējums, kurā nav vainojams iespējamais varmāka, ir konteksta elements, kura apjoms jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi un kuram var būt lielāka vai mazāka nozīme Vispārējās tiesas vērtējumā par to, vai attiecīgā individuālā rīcība ir vai nav bijusi nepiedienīga.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piemērošana šajā lietā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā, pamatojoties uz dažādiem elementiem, nolēma, ka attiecīgā individuālā uzvedība nav pietiekams prima facie pierādījums par psiholoģisku vardarbību. Konkrētāk, attiecībā uz lūgumiem, kas apelācijas sūdzības iesniedzējai tika nosūtīti pa e‑pastu viņas slimības atvaļinājuma laikā, Vispārējā tiesa ņēma vērā dažādu iesaistīto personu (tostarp C nodaļas vadītājas) un apelācijas sūdzības iesniedzējas saziņas saturu. Tā norādīja – no saziņas it īpaši izriet, ka atbildes tika gaidītas tikai pēc apelācijas sūdzības iesniedzējas atgriešanās no slimības atvaļinājuma. Vispārējā tiesa ņēma vērā arī saziņas toni, kas bija “pieklājīgs un cieņpilns”. Turklāt Vispārējā tiesa norādīja, ka C nodaļas vadītāja nebija informēta par apelācijas sūdzības iesniedzējas slimības atvaļinājuma pagarināšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pēdējo minēto Vispārējās tiesas konstatējumu, ka C nodaļas vadītājai trūka informācijas, norādīšu, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja to apstrīd. Proti, viņa apgalvo, ka šo informāciju bija paziņojusi C nodaļas vadītājai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā vispirms jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru no LESD 256. panta 1. punkta otrās daļas un Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta pirmās daļas izriet, ka vienīgi Vispārējās tiesas kompetencē ir, pirmkārt, konstatēt faktus, izņemot gadījumus, kad no tai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet tās faktu konstatējumu saturiska nepareizība, un, otrkārt, izvērtēt šos faktus. Faktu konstatācija līdz ar to, izņemot tai iesniegto pierādījumu sagrozīšanas gadījumā, nav tiesību jautājums, kas pakļauts Tiesas kontrolei apelācijas sūdzībā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-32" href="#t-32">32</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpinājumā, ciktāl apelācijas sūdzības iesniedzēja šajā ziņā apgalvo, ka ir sagrozīti fakti, es uzskatu, ka šis arguments ir jānoraida, ņemot vērā e‑pastus, uz kuriem viņa atsaucas, lai apgalvotu, ka viņa bija informējusi C nodaļas vadītāju par sava slimības atvaļinājuma pagarināšanu. Proti, 2020. gada 2. un 30. jūnija e‑pasti bija adresēti A nodaļas darbiniekiem, un pārējie C nodaļas vadītājai adresētie apelācijas sūdzības iesniedzējas e‑pasti, kuros viņa norādīja, ka joprojām ir slimības atvaļinājumā (no kuriem viens bija nosūtīts dienu pēc pirmā pagarinājuma), nekādā veidā nepierāda, ka šis fakts adresātei būtu bijis zināms šajā datumā. Tāpat no tā neizriet, ka Vispārējā tiesa būtu sagrozījusi C nodaļas vadītājas 2020. gada 31. augusta e‑pastu, kurā viņa norādīja, ka nezina, cik ilgi apelācijas sūdzības iesniedzēja būs slimības atvaļinājumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi pārsūdzētā sprieduma 105. punktā Vispārējā tiesa, nesagrozot faktus, ir norādījusi, ka “2020. gada 23. jūnija e‑pasts tika nosūtīts datumā, kas bija dienu pēc datuma, kurš sākotnēji bija paredzēts kā prasītājas slimības atvaļinājuma beigu datums, proti, datums, kad bija paredzēta viņas atgriešanās darbā. Turklāt no vairākiem e‑pastiem, un it īpaši no 2020. gada 31. augusta e‑pasta, izriet, ka C nodaļas vadītāja nebija informēta par slimības atvaļinājuma pagarināšanu, jo viņa nebija prasītājas tiešā priekšniece. Proti, viņa tajā paskaidro, ka par prasītājas slimības atvaļinājuma ilgumu varēja uzzināt tikai pēc katras tā secīgās pagarināšanas, jo viņa nestrādāja prasītājas struktūrvienībā un viņai nebija piekļuves prasītājas lietai Sysper 2. Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka prasītāja faktiski bija informējusi savas nodaļas vadītāju par šiem secīgajiem pagarinājumiem. Savukārt C nodaļas vadītāja nebija šo e‑pastu adresātu sarakstā”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā argumentācijas posmā man jāpauž šaubas par apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentācijas pamatotību. Atgādināšu, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru no LESD 256. panta un Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta pirmās daļas, kā arī Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunkta un 169. panta 2. punkta izriet, ka apelācijas sūdzībā precīzi jānorāda tās sprieduma apstrīdētās daļas, kuru atcelšana tiek lūgta, kā arī juridiskie argumenti, kas konkrēti izvirzīti šīs prasības pamatošanai, pretējā gadījumā apelācijas sūdzība vai attiecīgais pamats ir nepieņemams  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-33" href="#t-33">33</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā, it īpaši ņemot vērā sacīkstes principu, rodas jautājums, vai apelācijas sūdzības iesniedzēja pietiekami skaidri apgalvo, ka pārsūdzētā Vispārējās tiesas sprieduma 105. punktā konstatētā C nodaļas vadītājas neinformēšana ir darbības traucējums vai vismaz konteksta elements, kura “kumulatīvā ietekme” nav pietiekami ņemta vērā, un kādus secinājumus viņa izdarītu, ņemot vērā šādu argumentu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Katrā ziņā uzskatu, ka, ņemot vērā to, ka C nodaļas vadītāja nebija informēta par minētā slimības atvaļinājuma pagarināšanu, Vispārējā tiesa ir izvērtējusi visas pārmestās darbības, ņemot vērā visus atbilstošos lietas apstākļus kopumā. Uzskatu, ka, šādi rīkojoties, Vispārējā tiesa ir piešķīrusi dažādajiem tās rīcībā esošajiem elementiem – atsevišķi un kopumā – tiem piemītošo pierādījuma spēku saskaņā ar šajā jomā piemērojamo judikatūru, kas minēta šo secinājumu 76.–86. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">95.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādēļ apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentācija šajā ziņā, ciktāl tā ir pieņemama, manuprāt, ir jānoraida. Attiecībā uz jautājumu, vai informācijas trūkums par slimības atvaļinājuma pagarināšanu varētu būt administratīvs darbības traucējums, kas būtu izraisījis neatbilstošu individuālo rīcību, tas liek apšaubīt attiecīgās iestādes atbildību un tādējādi, manuprāt, pārsniedz šī strīda robežas, kas attiecas uz prasību atcelt lūguma sniegt palīdzību noraidījumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">96.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Sagaidāmajā spriedumā Tiesai būs jāizvērtē dažādie izvirzītie pamati. Attiecībā uz jautājumu, uz kuru ir vērsti šie secinājumi, ņemot vērā iepriekš minēto, ierosinu tai uzskatīt, ka saistībā ar lūgumu sniegt palīdzību, kas pamatots ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 24. pantu, institucionāls vai administratīvs darbības traucējums, kurā nav vainojams iespējamais varmāka, ir konteksta elements, kura tvērums Vispārējai tiesai jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi, ko tā šajā lietā arī ir izdarījusi. Jautājums, vai C nodaļas vadītājas neinformēšana varētu būt radusies administratīva darbības traucējuma dēļ, par kuru ir atbildīga attiecīgā iestāde, manuprāt, pārsniedz šīs apelācijas sūdzības robežas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>) Oriģinālvaloda – franču.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">2</a>
</span>) Skat. pārsūdzētā sprieduma 56.–75. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-3" href="#c-3">3</a>
</span>) Spriedums, 2015. gada 26. marts (F‑26/14, turpmāk tekstā – “spriedums CN/Parlaments”, EU:F:2015:22).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-4" href="#c-4">4</a>
</span>) Skat. pārsūdzētā sprieduma 85. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-5" href="#c-5">5</a>
</span>) Skat. pārsūdzētā sprieduma 128. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-6" href="#c-6">6</a>
</span>) Skat. pārsūdzētā sprieduma 97. un 98. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-7" href="#c-7">7</a>
</span>) Skat. pārsūdzētā sprieduma 106. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-8" href="#c-8">8</a>
</span>) Skat. pārsūdzētā sprieduma 109. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-9" href="#c-9">9</a>
</span>) Skat. pārsūdzētā sprieduma 111. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-10" href="#c-10">10</a>
</span>) Skat. pārsūdzētā sprieduma 132.–150. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-11" href="#c-11">11</a>
</span>) Skat. pārsūdzētā sprieduma 152.–158. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-12" href="#c-12">12</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2019. gada 19. decembris, ZQ/Komisija (T‑647/18, turpmāk tekstā – “spriedums ZQ/Komisija”, EU:T:2019:884, 56. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-13" href="#c-13">13</a>
</span>) Skat. spriedumus, 1989. gada 26. janvāris, Koutchoumoff/Komisija (224/87, EU:C:1989:38, 15. punkts); ZQ/Komisija (58. punkts); 2022. gada 19. oktobris, JS/VNV (T‑271/20, EU:T:2022:652, 144. punkts), un 2023. gada 7. decembris, HV un HW/ECDC (C‑615/22 P, EU:C:2023:961, 45. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-14" href="#c-14">14</a>
</span>) Skat. spriedumu ZQ/Komisija (59. punkts) un spriedumu, 2023. gada 7. decembris, HV un HW/ECDC (C‑615/22 P, EU:C:2023:961, 46. punkts)</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-15" href="#c-15">15</a>
</span>) Spriedums ZQ/Komisija (60. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-16" href="#c-16">16</a>
</span>) Spriedums CN/Parlaments (52.–57. punkts). Šajā lietā, neraugoties uz administrācijas rīcībā esošo informāciju, proti, prasītājas iesniegto sūdzību Padomdevējā komitejā par psiholoģisko vardarbību, kurā bija ietverts detalizēts attiecīgā Parlamenta deputāta rīcības apraksts, Parlamenta ārsta un psihologa sniegtie paskaidrojumi, prasītājas darba pārtraukšana un ar to saistītais paskaidrojums, prasītājas atkāpšanās no amata un tās iemesli, kā arī tas, ka cita persona pret šo deputātu bija iesniegusi citu lūgumu sniegt palīdzību pret vardarbību, lūgums sniegt palīdzību tika noraidīts, un par to Civildienesta tiesa piesprieda sodu, pamatojoties it īpaši uz rūpības pienākumu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-17" href="#c-17">17</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2022. gada 6. aprīlis KU/EĀDD (T‑425/20, EU:T:2022:224, 63. un 64. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-18" href="#c-18">18</a>
</span>) Skat. spriedumus, 2013. gada 16. septembris, Faita/EESK (F‑92/11, EU:F:2013:130, 57. punkts), un 2020. gada 9. decembris, GV/Komisija (T‑705/19, EU:T:2020:590, 44. un 46. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-19" href="#c-19">19</a>
</span>) Pēc analoģijas skat. spriedumus, 2018. gada 13. jūlijs, SQ/EIB (T‑377/17, EU:T:2018:478, 94. punkts), un 2020. gada 28. maijs, Cerafogli/ECB (T‑483/16 RENV, EU:T:2020:225, 396.–399. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-20" href="#c-20">20</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2024. gada 17. jūlijs, Montanari/EUCAP Sahel Niger (T‑371/22, EU:T:2024:494, 135. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-21" href="#c-21">21</a>
</span>) Skat. pārsūdzētā sprieduma 97.–125. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-22" href="#c-22">22</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. ģenerāladvokāta H. Saugmandsgora Ēes [H. Saugmandsgaard Øe] secinājumus lietā HF/Parlaments (C‑570/18 P, EU:C:2020:44, 105. punkts). Tiesa pārsūdzēto spriedumu atcēla sakarā ar kļūdu tiesību piemērošanā cita iemesla dēļ (tiesību tikt uzklausītam pārkāpums), tāpēc tā nelēma par to, vai konteksts ir ņemts vērā (spriedums, 2020. gada 25. jūnijs, HF/Parlaments (C‑570/18 P, EU:C:2020:490)).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-23" href="#c-23">23</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2022. gada 2. jūnijs, EM/Parlaments (C‑299/21 P, EU:C:2022:429, 102. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-24" href="#c-24">24</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2020. gada 30. janvāris, PV/Komisija (T‑786/16 un T‑224/18, EU:T:2020:17, 145. un 146. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-25" href="#c-25">25</a>
</span>) Šo sarežģītību atspoguļo arī izmantotā leksika, kas katrā lietā un katrā valstī ir atšķirīga. Par salīdzinošo pieeju vardarbības problēmai darbavietā skat. Comparative Labor Law &amp; Policy Journal, 32. sēj., Nr. 1, 2010.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-26" href="#c-26">26</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. ģenerāladvokāta H. Saugmandsgora Ēes secinājumus lietā HF/Parlaments (C‑570/18 P, EU:C:2020:44, 109. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-27" href="#c-27">27</a>
</span>) Par jēdzieniem “vadības psiholoģiska vardarbība” un “institucionālā psiholoģiskā vardarbība” skatīt Carillon, A., “Le harcèlement moral managérial et le harcèlement moral institutionnel”, La Semaine juridique – Social (JCP S), LexisNexis, Parīze, Nr. 30–34, 2022. gada 2. augusts, 1208. Skat. arī spriedumu, 2025. gada 21. janvāris, Cour de cassation, chambre criminelle, (Francijas Kasācijas tiesas Krimināllietu palāta), apelācijas sūdzība Nr. 22‑87.145 (FR:CCASS:2025:CR00003), kas pieņemts pēc ģenerāladvokāta G. Tarabē [X. Tarabeux] atzinuma un ar ko France Telecom vadītāji tika galīgi notiesāti par institucionālu psiholoģisku vardarbību. Šī lieta, kas ļoti atšķiras no izskatāmās lietas, attiecās uz jaunas cilvēkresursu vadības politikas ieviešanu, kuras dēļ trīs gadu laikā no uzņēmuma bija aizgājuši 22 000 no 110 000 ierēdņu un darbinieku, un tas destabilizēja visu personālu, radīja trauksmes gaisotni un izraisīja daudzus darba nespējas gadījumus, pašnāvību mēģinājumus un pašnāvības.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-28" href="#c-28">28</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2018. gada 13. jūlijs, SQ/EIB (T‑377/17, EU:T:2018:478, 105. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-29" href="#c-29">29</a>
</span>) Skat. spriedumus, 1997. gada 29. janvāris, Adriaenssens u.c./Komisija (T‑7/94, EU:T:1997:7, 24. punkts), un 2018. gada 13. jūlijs, Curto/Parlaments (T‑275/17, EU:T:2018:479, 111. punkts). Skat. arī Lévi, L., Rodrigues, S. u.c., “Fonction publique de l’Union européenne”, Répertoire de droit européen, Dalloz, Parīze, 2019. gada oktobris, 87. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-30" href="#c-30">30</a>
</span>) Šajā ziņā skat. Van Raepenbusch, S., “Le juge face au harcèlement moral dans le cadre du contentieux de la fonction publique européenne”, Cahiers de droit européen, 46. sēj., Nr. 1–2, 2010, 121. lpp., īpaši 3. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-31" href="#c-31">31</a>
</span>) Skat. ģenerāladvokāta R. Norkus [R. Norkus] secinājumus lietā Colombani/EĀDD (Pasīva vai kolektīva vardarbība) (C‑343/23 P, EU:C:2025:268, 43. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-32" href="#c-32">32</a>
</span>) Skat., piemēram, spriedumu, 2024. gada 25. aprīlis, NS/Parlaments (C‑218/23 P, EU:C:2024:358, 58. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-33" href="#c-33">33</a>
</span>) Skat. spriedumus, 2019. gada 4. aprīlis, OZ/EIB (C‑558/17 P, EU:C:2019:289, 33. punkts), un 2024. gada 11. janvāris, Planistat Europe un Charlot/Komisija (C‑363/22 P, EU:C:2024:20, 40. punkts).</p>
</body>
</html>
