(1)

Lai nodrošinātu saskaņotus un efektīvus makrouzraudzības politikas pasākumus, ir svarīgi papildināt Savienības tiesību aktos paredzēto atzīšanu ar brīvprātīgu savstarpēju atzīšanu.

(2)

Regulējuma brīvprātīgai makrouzraudzības politikas pasākumu savstarpējai atzīšanai, kurš noteikts Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikumā ESRK/2015/2 (5), mērķis ir nodrošināt, ka visi uz riska darījumu pamata noteiktie makrouzraudzības politikas pasākumi, kas aktivizēti vienā dalībvalstī, tiek savstarpēji atzīti citās dalībvalstīs.

(3)

Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 79/2019 (6) Direktīvu 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 575/2013 ar 2020. gada 1. janvāri iekļāva Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”). Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2021/338 (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/558 (8), ar kurām tika ieviesti būtiski grozījumi Direktīvā 2013/36/ES un Regulā (ES) Nr. 575/2013, tika iekļautas EEZ līgumā attiecīgi ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 213/2022 (9) un EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 145/2024 (10). Direktīva (ES) 2021/338 un Regula (ES) 2021/558 tagad ir piemērojamas Norvēģijā.

(4)

Finansdepartementet (Norvēģijas Finanšu ministrija), kas darbojas kā norīkotā iestāde Direktīvas 2013/36/ES 133. panta 2. punkta nolūkiem, 2024. gada 29. augustā paziņoja Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK) par savu nodomu pārskatīt sistēmiskā riska rezerves (systemic risk buffer; SyRB) normu, kas ar visiem vienādu 4,5 % likmi līdz šim noteikta visiem riska darījumiem Norvēģijā. Pasākums tiek piemērots kopš 2020. gada 31. decembra, un pašlaik saskaņā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums (11) attiecībā uz to ieteikts veikt savstarpēju atzīšanu. Tajā pašā dienā Finansdepartementet paziņoja ESRK par savu nodomu pieprasīt konkrētām iestādēm uzturēt “citas sistēmiski nozīmīgas iestādes” (C-SNI) 1. līmeņa pamatkapitāla rezervi saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. pantu.

(5)

Pēc tam 2024. gada 26. septembrīFinansdepartementet iesniedza lūgumu ESRK ieteikt SyRB likmes savstarpēju atzīšanu konsolidētā, subkonsolidētā un individuālā līmenī saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 134. panta 5. punktu. Pats makroprudenciālās politikas pasākums paliek nemainīgs.

(6)

ESRK 2024. gada 7. oktobrī pieņēma Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Atzinumu ESRK/2024/6 (12), kurā tā norādīja, ka tā uzskata, ka kumulatīvās SyRB un C-SNI rezerves normas ir atbilstošas un efektīvas, lai novērstu riskus, kas identificēti katrai šo divu pasākumu piemērošanas jomā iekļautajai kredītiestādei.

(7)

ESRK Ieteikumā ESRK/2015/2, kas grozīts ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums ESRK/2017/4 (13), ieteikts, ka attiecīgajai iestādei, kas aktivizē makrouzraudzības politikas pasākumu, iesniedzot ESRK savstarpējas atzīšanas lūgumu, būtu jāierosina būtiskuma robežvērtība, zem kuras atsevišķa finanšu pakalpojumu sniedzēja pakļautību identificētajam makroprudenciālajam riskam jurisdikcijā, kurā aktivizējošā iestāde piemēro makrouzraudzības politikas pasākumu, var uzskatīt par nebūtisku. ESRK vajadzības gadījumā var ierosināt noteikt atšķirīgu robežvērtību. Būtiskuma robežvērtība SyRB savstarpējai atzīšanai ir riska darījumu riska svērtā vērtība 5 mljrd. NOK apmērā, kas atbilst aptuveni 0,16 % no kredītiestāžu, kuras sniedz pārskatus Norvēģijā, kopējās riska svērto riska darījumu summas (14).

(8)

Makroprudenciālo kapitāla prasību savstarpēja atzīšana, ko aktivizē citu dalībvalstu iestādes konsolidēti, subkonsolidēti un individuāli, neatkarīgi no tā, vai attiecīgie riska darījumi tiek turēti ar meitasuzņēmumu vai filiāļu palīdzību vai izriet no tiešas pārrobežu kreditēšanas, ierobežo kapitāla pārnesi un regulējuma arbitrāžu, novērš sistēmiskos riskus un tādējādi veicina makrouzraudzības politikas vispārējo efektivitāti, nodrošinot, ka paaugstinātie riski tiek novērsti ne tikai dalībvalstī, kas ieviesusi SyRB, bet arī citās dalībvalstīs, kurās banku grupas pakļautas šādiem paaugstinātiem riskiem. Tāpēc atzīšanai vajadzētu būt vērstai arī uz to, lai nodrošinātu, ka banku grupas, kas pakļautas šiem sistēmiskajiem riskiem, ir pietiekami noturīgas. Tāpēc makroprudenciālās kapitāla prasības, kas izriet no lēmuma atzīt citu dalībvalstu makroprudenciālos pasākumus, parasti būtu jāpiemēro konsolidēti, subkonsolidēti un individuāli.

(9)

Lai atzītu Norvēģijas SyRB normu, kā to lūgusi Finansdepartementet, attiecīgās citu dalībvalstu kompetentās un/vai norīkotās iestādes var noteikt SyRB normu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 133. panta 4. punktu un 134. panta 1. punktu.

(10)

Šis Ieteikuma ESRK/2015/2 grozījums neietekmē to, ka arī turpmāk tiek ieteikts savstarpēji atzīt Norvēģijas iestāžu 2022. gada 31. decembrī aktivizētos nacionālos makroprudenciālos pasākumus, kā norādīts Ieteikumā ESRK/2023/1. Pašreizējiem Ieteikuma ESRK/2015/2 grozījumiem, izņemot SyRB savstarpēju atzīšanu konsolidētā, subkonsolidētā un individuālā līmenī, ir redakcionāls raksturs. Tāpēc parastais trīs mēnešu pārejas periods pēc šā ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī piemērojams tikai pasākumiem vai to grozījumiem, ko nacionālās iestādes pieņems, lai savstarpēji atzītu SyRB konsolidētā, subkonsolidētā un individuālā līmenī.

(11)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Ieteikums ESRK/2015/2,