<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-139/17 P</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62017CC0139</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:304">EU:C:2018:304</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>7</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>7</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">Y. Bot</HT> secinājumi – Lieta C‑139/17 P</HT></P><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">QuaMa Quality Management</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Ī. Bota</HT> [<HT TYPE="ITALIC">Y.</HT> <HT TYPE="ITALIC">BOT</HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20180503">2018. gada 3. maijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – franču.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑139/17 P</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">QuaMa Quality Management GmbH</HT></P><P>pret</P><P>Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT>)</P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Apelācija</KEYWORD><KEYWORD>Eiropas Savienības preču zīme</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EK) Nr. 207/2009</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EK) Nr. 2868/95</KEYWORD><KEYWORD>Agrākas preču zīmes īpašnieka iesniegti iebildumi</KEYWORD><KEYWORD>Tiesības celt iebildumus</KEYWORD><KEYWORD>Agrākas preču zīmes nodošanas jaunam īpašniekam reģistrācijas procedūra</KEYWORD><KEYWORD>Daļēji nepieņemama un daļēji nepamatota apelācijas sūdzība</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Šīs lietas priekšmets ir apelācijas sūdzība, ko sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">QuaMa Quality Management GmbH</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>apelācijas sūdzības iesniedzēja<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) ir iesniegusi par Eiropas Savienības Vispārējās tiesas <DATE ISO="20170117">2017. gada 17. janvāra</DATE> spriedumu <HT TYPE="ITALIC">QuaMa Quality Management</HT>/<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> – <HT TYPE="ITALIC">Microchip Technology</HT> (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>medialbo<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) (T‑225/15, nav publicēts, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>pārsūdzētais spriedums<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>, <REF.DOC.ECR><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:10">EU:T:2017:10</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja prasību, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja bija cēlusi par Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (<HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT>) Apelācijas ceturtās padomes <DATE ISO="20150219">2015. gada 19. februāra</DATE> lēmumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Apvienotās lietas R 1809/2014‑4 un R 1680/2014‑4.</P></NOTE> attiecībā uz iebildumu procesu starp <HT TYPE="ITALIC">Microchip Technology, Inc</HT>. (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>persona, kas iestājusies lietā<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>) un <HT TYPE="ITALIC">Alexander Bopp</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Lai pamatotu savu apelācijas sūdzību, apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza divus pamatus par, pirmkārt, Regulas (EK) Nr. 207/2009<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Padomes Regula (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="078" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2009">OV 2009, L 78, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> 41. panta 1. punkta, kurā ir reglamentēta iebildumu pret preču zīmes reģistrāciju iesniegšana, pārkāpumu un, otrkārt, šīs regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta, kurā ir paredzēti nosacījumi, kuros pastāv sajaukšanas iespēja starp konfliktējošām preču zīmēm, pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas lūgumu šajos secinājumos tiks analizēts tikai apelācijas sūdzības pirmais pamats.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="2"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Lai gan lietas materiālu iepriekšējas analīzes ietvaros radās iespaids, ka ar šo pirmo pamatu ir izvirzīts tiesību jautājums par personas, kas iestājusies lietā, tiesībām iesniegt iebildumus (Regulas Nr. 207/2009 41. pants un Regulas (EK) Nr. 2868/95<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Komisijas Regula (<DATE ISO="19951213">1995. gada 13. decembris</DATE>), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="303" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1995">OV 1995, L 303, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> 15.–19. noteikums) agrākas preču zīmes nodošanas jaunam īpašniekam kontekstā (Regulas Nr. 207/2009 17. pants un Regulas Nr. 2868/95 31. noteikums), no šī pamata formulējumu padziļinātas pārbaudes izriet, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja nav varējusi pierādīt nedz Vispārējai tiesai iesniegto faktisko apstākļu un pierādījumu jebkādu sagrozīšanu, nedz arī jebkādu kļūdu tiesību piemērošanā pārsūdzētajā spriedumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Tātad šajos secinājumos es ierosināšu Tiesai noraidīt šīs apelācijas sūdzības pirmo pamatu attiecībā uz Regulas Nr. 207/2009 41. panta 1. punkta pārkāpumu kā daļēji nepieņemamu un daļēji nepamatotu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Prāvas priekšvēsture un tiesvedība Vispārējā tiesā</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Šī strīda priekšvēsture ir detalizēti izklāstīta pārsūdzētajā spriedumā, uz ko ir veikta atsauce<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Skat. pārsūdzētā sprieduma 1.–12. punktu.</P></NOTE>. Šo secinājumu izpratnei būtiskie un nepieciešamie apstākļi var tikt apkopoti šādi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Ar savu Vispārējā tiesā celto prasību apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirzīja divus pamatus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Sava pirmā pamata atbalstam apelācijas sūdzības iesniedzēja norādīja, ka iebildumi esot jānoraida, jo tie esot tikuši iesniegti, neievērojot Regulas Nr. 207/2009 41. panta 1. punktā paredzētos termiņus. Brīdī, kad tika iesniegti iebildumi, kā agrākās preču zīmes īpašniece esot bijusi reģistrēta nevis persona, kas iestājusies lietā, bet gan <HT TYPE="ITALIC">SMSC Europe GmbH</HT>. Tā kā iebildumu iesniegšanas termiņa beigu datumā persona, kas iestājusies lietā, bija iesniegusi tikai pieteikumu par nosaukuma un adreses maiņu, nevis pieteikumu reģistrēt nodošanu, tai neesot bijis statusa, lai iesniegtu iebildumus, piemērojot Regulas Nr. 207/2009 17. panta 7. punktu un 41. panta 1. punktu. Turklāt apelācijas sūdzības iesniedzēja norādīja, ka <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> neesot drīkstējis pārkvalificēt pieteikumu par nosaukuma un adreses maiņu par pieteikumu par nodošanu, kā to esot pierādījis pirmā pieteikuma sākotnējais noraidījums Iebildumu nodaļā un personas, kas iestājusies lietā, otra pieteikuma iesniegšana.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa šo pamatu noraidīja.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 18.–27. punktā Vispārējā tiesa atgādināja principus, uz kuriem ir balstīts iebildumu process, kā arī pieteikuma reģistrēt nodošanu iesniegšanai piemērojamos nosacījumus. Minētā sprieduma 29. punktā tā, atsaucoties uz Regulas Nr. 207/2009 17. panta 7. punktā un 41. panta 1. punktā paredzētajiem noteikumiem, secināja, ka iebildumus ir tiesīgi iesniegt tiesību pārņēmēji, kas vēl nav iekļauti reģistrā kā īpašnieki, bet kuriem agrāka preču zīme jau ir nodota, ar nosacījumu, ka <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> ir saņēmis to pieteikumu reģistrēt nodošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Uzskatot, ka persona, kas iestājusies lietā, ir faktiski novērsusi trūkumus, kas skar pieteikumu par nodošanu, kurš tika iesniegts pieteikuma par nosaukuma un adreses maiņu formā, un <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> noteiktajā termiņā ir sniegusi pierādījumus par savām tiesībām iesniegt iebildumus, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 35. punktā nosprieda, ka iebildumi, kas ir iesniegti vienlaikus ar agrākās preču zīmes īpašnieces pieteikumu par nosaukuma un adreses maiņu, ir iesniegti noteiktajā termiņā Regulas Nr. 207/2009 41. panta 1. punkta izpratnē, ievērojot šīs regulas 17. panta 7. punktu, lasot to kopsakarā ar Regulas Nr. 2868/95 31. noteikuma 1. un 6. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa noraidīja apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentu, saskaņā ar kuru pieteikums par nosaukuma un adreses maiņu neesot jāpārkvalificē par pieteikumu reģistrēt nodošanu, pārsūdzētā sprieduma 37. punktā uzskatot, ka <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> nebūtu jāņem vērā tikai pieteikuma formāls nosaukums, neievērojot tā saturu. Šajā ziņā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 38. punktā norādīja, ka ne no<?PAGE NO="3"?> viena Regulas Nr. 207/2009 un Regulas Nr. 2868/95 noteikuma neizriet, ka pareizas veidlapas izmantošana ir iepriekšējs nosacījums, kas ir nepieciešams pieteikuma spēkā esamībai. Tālāk pārsūdzētā sprieduma 39. punktā tā konstatēja, ka no personas, kas iestājusies lietā, pieteikuma par nosaukuma un adreses maiņu skaidri izriet, ka tas ir vērsts uz agrākās preču zīmes īpašnieka maiņu. Visbeidzot, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 40. punktā uzskatīja, ka tas, ka Iebildumu nodaļa divus pieteikumus bija reģistrējusi ar diviem dažādiem numuriem, nekādi neietekmē secinājumu, ka pieteikumu par nosaukuma un adreses maiņu, ievērojot tā skaidro saturu, <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> bija tiesīgs uzskatīt par pieteikumu reģistrēt nodošanu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Ņemot vērā šos apstākļus, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 41. punktā uzskatīja, ka <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> nav pieļāvis nevienu kļūdu, interpretējot pieteikumu par nosaukuma un adreses maiņu kā pieteikumu reģistrēt nodošanu Regulas Nr. 207/2009 17. panta 7. punkta izpratnē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Pārsūdzētā sprieduma 42. punktā Vispārējā tiesa tātad nosprieda, ka Apelācijas padome ir pamatoti secinājusi par Regulas Nr. 207/2009 41. panta 1. punkta pārkāpuma neesamību pamatlietā, jo personai, kas iestājusies lietā, bija tiesības iesniegt iebildumus <DATE ISO="20130409">2013. gada 9. aprīlī</DATE> un tie ir iesniegti noteiktajā termiņā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Lai pamatotu savu otro pamatu, apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka, pareizi neveicot sajaukšanas iespējas starp konfliktējošajām preču zīmēm vērtējumu, <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> Apelācijas padome esot pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa, izskatījusi katru no apelācijas sūdzības iesniedzējas izteiktajiem kritikas par konkrētās sabiedrības daļas definīciju, attiecīgo apzīmējumu salīdzinājumu un sajaukšanas iespējas starp konfliktējošajām preču zīmēm vērtējumu punktiem, noraidīja šo pamatu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku prasījumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Ar pieteikumu, kas Tiesas kancelejā iesniegts <DATE ISO="20170317">2017. gada 17. martā</DATE>, apelācijas sūdzības iesniedzēja iesniedza apelācijas sūdzību, ar kuru tā lūdz Tiesu atcelt pārsūdzēto spriedumu un, galīgi izspriežot lietu, atcelt <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> Apelācijas ceturtās padomes <DATE ISO="20150219">2015. gada 19. februāra</DATE> lēmumu. Šī apelācijas sūdzība ir balstīta uz diviem pamatiem, kas attiecas, pirmkārt, uz Regulas Nr. 207/2009 41. panta 1. punkta un, otrkārt, uz šīs regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> lūdz Tiesu, pirmkārt, noraidīt apelācijas sūdzību, pamatojoties uz to, ka tā esot pilnībā nepamatota, un, otrkārt, piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Persona, kas iestājusies lietā, arī lūdz Tiesu, pirmkārt, noraidīt apelācijas sūdzību, pamatojoties uz to, ka tā esot pilnībā nepamatota, un, otrkārt, piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Pirmā apelācijas sūdzības pamata attiecībā uz to, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 41. panta 1. punktu, analīze</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Ar savu pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja būtībā izvirza iebildumu, ka Vispārējā tiesa esot uzskatījusi, ka, ņemot vērā Regulas Nr. 207/2009 41. panta 1. punktā paredzētos nosacījumus, personai, kas iestājusies lietā, faktiski bija tiesības iesniegt pieteikumu par iebildumiem <DATE ISO="20130409">2013. gada 9. aprīlī</DATE>. Apelācijas sūdzības iesniedzēja it īpaši uzskata, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini balstījusies uz principu, ka šajā datumā persona, kas iestājusies lietā, ir iesniegusi atbilstošu pieteikumu par preču zīmes īpašnieka maiņas reģistrāciju, bet ir vienīgi izmantojusi nepareizu veidlapu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Šis pamats var tikt interpretēts kā tāds, kas ir balstīts uz diviem iebildumiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Lai pamatotu savu pirmo iebildumu, apelācijas sūdzības iesniedzēja vēršas pret to, ka Vispārējā tiesa esot sagrozījusi tai sniegtos faktiskos apstākļus un pierādījumus, it īpaši personas, kas iestājusies lietā, <DATE ISO="20130409">2013. gada 9. aprīlī</DATE> iesniegto pieteikumu par nosaukuma un adreses maiņu, kā arī <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> personai, kas iestājusies lietā, <DATE ISO="20130415">2013. gada 15. aprīļa</DATE> vēstulē izteikto lūgumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Lai pamatotu savu otro iebildumu, apelācijas sūdzības iesniedzēja turklāt uzskata, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, apstiprinādama, ka veidlapas ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/><HT TYPE="ITALIC">Recordal application</HT><QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> (reģistrācijas pieteikums) iesniegšana sniedz pietiekamu agrākās preču zīmes nodošanas jaunam īpašniekam pierādījumu.</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo iebildumu attiecībā uz Vispārējai tiesai sniegto faktisko apstākļu un pierādījumu sagrozīšanu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku argumenti</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza iebildumu, ka Vispārējā tiesa esot sagrozījusi tai sniegtos faktiskos apstākļus un pierādījumus, it īpaši personas, kas iestājusies lietā, <DATE ISO="20130409">2013. gada 9. aprīlī</DATE> iesniegto pieteikumu par nosaukuma un adreses maiņu, kā arī <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> personai, kas iestājusies lietā, <DATE ISO="20130415">2013. gada 15. aprīlī</DATE> nosūtītajā vēstulē izteikto lūgumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Attiecībā uz pieteikumu par nosaukuma un adreses maiņu, ko persona, kas iestājusies lietā, ir iesniegusi <DATE ISO="20130409">2013. gada 9. aprīlī</DATE>, apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka tas nevarot tikt pārkvalificēts par pieteikumu reģistrēt nodošanu, jo pēdējais minētais pieteikums esot ticis aplūkots kā jauns pieteikums. <DATE ISO="20130709">2013. gada 9. jūlijā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> esot noraidījis pieteikumu par nosaukuma un adreses maiņu, kurš turklāt esot attiecies uz visām četrpadsmit <HT TYPE="ITALIC">SMSC Europe</HT> preču zīmēm, un vēlāku pieteikumu reģistrēt nodošanu, kā tas izrietot no <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> personai, kas iestājusies lietā, <DATE ISO="20130619">2013. gada 19. jūnijā</DATE> nosūtītās vēstules satura, kurā tas norāda, ka pieteikums reģistrēt nodošanu ir datēts ar 2013. gada 14. jūniju, tas esot apmierinājis tikai pēc iebildumu iesniegšanas termiņa beigām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Saistībā ar <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> personai, kas iestājusies lietā, <DATE ISO="20130415">2013. gada 15. aprīlī</DATE> nosūtīto vēstuli<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda uz <DATE ISO="20130414">2013. gada 14. aprīļa</DATE> vēstuli. No pamatlietas faktiem izriet, ka šī vēstule ir nosūtīta <DATE ISO="20130415">2013. gada 15. aprīlī</DATE>.</P></NOTE> apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Vispārējā tiesa, uzskatot, ka <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> šajā ziņā ir lūdzis personai, kas iestājusies lietā, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>aizpildīt atbilstošu veidlapu attiecībā uz pieteikumu reģistrēt nodošanu<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Šis vērtējums izriet no pārsūdzētā sprieduma 31. punkta.</P></NOTE>, esot sagrozījusi šo vēstuli. Tātad apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa, apstiprinādama, ka <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> ir piešķīris personai, kas iestājusies lietā, termiņu, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>lai sniegtu pierādījumus attiecībā uz tās tiesībām celt iebildumus, kā arī lai novērstu trūkumus attiecībā uz pieteikumu reģistrēt nodošanu<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>, esot kļūdaini sniegusi pamatlietas faktu izklāstu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Šis vērtējums izriet no pārsūdzētā sprieduma 32. punkta.</P></NOTE>. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> patiesībā esot vienkārši norādījis personai, kas iestājusies lietā, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>rodas iespaids<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>, ka grozījuma priekšmets ir īpašnieks, nevis reģistrētā īpašnieka nosaukums un adrese, un esot tai lūdzis sniegt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>apsvērumus<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> šajā ziņā. Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> tātad neesot bijis pārliecināts par veidu, kādā bija jāapstrādā pieteikums par nosaukuma un adreses maiņu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Tādējādi Vispārējā tiesa esot prettiesiski sniegusi <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> izteikto lūgumu pārāk plašu interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd visus šos argumentus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="5"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Mans vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Es uzskatu, ka, ņemot vērā tiesas pārbaudes, ko Tiesa veic apelācijas ietvaros, raksturu un apjomu, šis pirmais iebildums ir nepieņemams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>No pastāvīgās judikatūras izriet, ka saskaņā ar LESD 256. panta 1. punktu un Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58. panta pirmo daļu apelācija ir ierobežota tikai ar tiesību jautājumiem un tā var būt balstīta uz pamatiem par Vispārējās tiesas kompetences neesamību, par procesuālajiem pārkāpumiem Vispārējā tiesā vai to, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Savienības tiesības. Principā tikai Vispārējai tiesai ir kompetence, pirmkārt, konstatēt faktus, izņemot gadījumus, kad šo konstatējumu materiālā neprecizitāte izriet no tai iesniegtajiem lietas materiāliem, un, otrkārt, izvērtēt šos faktus. Šajā kontekstā Tiesas kompetencē saskaņā ar LESD 256. pantu ir vienīgi pārbaudīt minēto faktu juridisko kvalifikāciju un tiesiskās sekas, ko no tās ir secinājusi Vispārējā tiesa<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120419">2012. gada 19. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tomra Systems</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑549/10 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:221">EU:C:2012:221</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Tādējādi Tiesai nav kompetences nedz konstatēt faktus, nedz arī principā pārbaudīt pierādījumus, kurus Vispārējā tiesa ir izmantojusi, lai pamatotu šos faktus. Proti, ja šie pierādījumi ir iegūti atbilstoši un ja ir ievēroti vispārējie tiesību principi, kā arī piemērojamie procesuālie noteikumi pierādīšanas pienākuma un pierādījumu sniegšanas jomā, tikai Vispārējā tiesa var noteikt vērtību, kāda piešķirama tai iesniegtajiem pierādījumiem. Tātad faktu vērtējums, izņemot šo pierādījumu sagrozīšanas gadījumus, nav tiesību jautājums, kas kā tāds ir pakļauts pārbaudei Tiesā apelācijas procesa ietvaros<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120419">2012. gada 19. aprīlis</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Tomra Systems</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑549/10 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:221">EU:C:2012:221</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra)</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Ja apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi tai sniegtos faktiskos apstākļus un pierādījumus, Tiesa var veikt tiesas pārbaudi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Pierādījumu sagrozīšana ir notikusi tad, ja faktu un pastāvošo pierādījumu vērtējums ir acīmredzami kļūdains un Vispārējā tiesa atbilstoši Tiesas judikatūrai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>acīmredzami pārsniedz saprātīga vērtējuma robežas<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20131219">2013. gada 19. decembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Siemens</HT> u. c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑239/11 P, C‑489/11 P un C‑498/11 P</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:866">EU:C:2013:866</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Lai pierādītu šādu sagrozīšanu, apelācijas sūdzības iesniedzējam tātad ir ne vien jāpiedāvā interpretācija, kas ir atšķirīga no tās, ko ir izmantojusi Vispārējā tiesa, bet ir precīzi jānorāda apstākļi, kurus Vispārējā tiesa esot sagrozījusi, un ir jāpierāda analīzes kļūdas, kuras atbilstoši tā viedoklim ir novedušas Vispārējo tiesu līdz šai sagrozīšanai. Visbeidzot šai sagrozīšanai ir acīmredzami jāizriet no lietas materiāliem, nepastāvot vajadzībai nedz no jauna izvērtēt iesniegtos faktiskos apstākļus un pierādījumus, nedz arī izmantot jaunus pierādījumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Pamatojoties uz šiem principiem un šo judikatūru, šis pirmais iebildums, manuprāt, ir nepieņemams.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzēja gan precīzi identificē apstākļus, kurus, kā tā uzskata, esot sagrozījusi Vispārējā tiesa, tas ir, pieteikumu par nosaukuma un adreses maiņu, kuru persona, kas iestājusies lietā, ir iesniegusi <DATE ISO="20130409">2013. gada 9. aprīlī</DATE>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> personai, kas iestājusies lietā, <DATE ISO="20130415">2013. gada 15. aprīlī</DATE> nosūtītajā vēstulē izteikto lūgumu. Tomēr apelācijas sūdzības iesniedzējai nav izdevies pierādīt šo apstākļu sagrozīšanu, jo tās izteiktie argumenti, manuprāt, nav pietiekami, lai pierādītu, ka Vispārējā tiesa būtu acīmredzami pārsniegusi saprātīga vērtējuma robežas, kā tas ir prasīts Tiesas judikatūrā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentiem par pieteikuma par nosaukuma un adreses maiņu, ko persona, kas iestājusies lietā, ir iesniegusi <DATE ISO="20130409">2013. gada 9. aprīlī</DATE>, iespējamo sagrozīšanu ir jākonstatē, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja patiesībā vēlas panākt vienkāršu tās Vispārējā tiesā sniegto argumentu pārskatīšanu. Tā vienīgi atkārto argumentus, kurus tā jau ir izvirzījusi Vispārējā tiesā, lai panāktu jaunu faktu izvērtējumu, un tas, kā jau ir norādīts, neietilpst Tiesas kompetencē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Skat. it īpaši <DATE ISO="20040107">2004. gada 7. janvāra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Aalborg Portland</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑204/00 P, C‑205/00 P, C‑211/00 P, C‑213/00 P, C‑217/00 P un C‑219/00 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:6">EU:C:2004:6</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0051">51.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Saistībā ar apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentiem par <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> personai, kas iestājusies lietā, <DATE ISO="20130415">2013. gada 15. aprīlī</DATE> nosūtītās vēstules sagrozīšanu apelācijas sūdzības iesniedzēja patiesībā vērš savu kritiku uz veidu, kādā Vispārējā tiesa ir novērtējusi šīs vēstules saturu, piedāvājot interpretāciju, kura atšķiras no Vispārējās tiesas izmantotās interpretācijas. Tātad tā sniedz savu interpretāciju Vispārējai tiesai sniegtajiem faktiskajiem apstākļiem un pierādījumiem, bet, manuprāt, nepierāda, ka Vispārējās tiesas analīze būtu acīmredzami nepareiza.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro iebildumu attiecībā uz pierādījuma par personas, kas iestājusies lietā, tiesībām celt iebildumus kļūdainu vērtējumu</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Lietas dalībnieku argumenti</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Lai pamatotu savu otro pamatu, apelācijas sūdzības iesniedzēja atbilstoši manai izpratnei kritizē pārsūdzētā Vispārējās tiesas sprieduma 30. punktā ietverto analīzi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Šajā punktā Vispārējā tiesa ir norādījusi:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>30.</NO.P><TXT>Šajā lietā nav strīda par to, ka <DATE ISO="20130409">2013. gada 9. aprīlī</DATE> persona, kas iestājusies lietā, līdz ar saviem iebildumiem, kas ir tikuši iesniegti šim nolūkam paredzētajā termiņā, ir iesniegusi <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> pieteikumu [par nosaukuma un adreses maiņu]. Regulas Nr. 2868/95 31. noteikuma 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētā informācija, kas ir jāietver pieteikumā par nodošanu, ir izrietējusi no paziņojuma par iebildumiem un pieteikuma [par nosaukuma un adreses maiņu]. <HT TYPE="ITALIC">Ir trūcis vienīgi pietiekama pierādījuma par nodošanu</HT> atbilstoši Regulas Nr. 2868/95 31. noteikuma 5. punktam un <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> rokasgrāmatas par procesu preču zīmju jomā [<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/><HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> rokasgrāmata<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>.</P></NOTE>] E sadaļas 3. nodaļas 1. daļas 3.5. punktam.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Mans izcēlums.</P></NOTE></TXT></NP></ITEM></LIST></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka neesot bijis pareizi uzskatīt, ka veidlapas ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/><HT TYPE="ITALIC">Recordal application</HT><QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> (reģistrācijas pieteikums) iesniegšana ir sniegusi pietiekamu agrākās preču zīmes nodošanas jaunam īpašniekam pierādījumu. Tā uzskata, ka ar pierādījumu iegūšanas kontekstā tiekot prasīts, lai persona, kas iestājusies lietā, pierādītu, ka nodošana patiešām ir notikusi iebildumu celšanas termiņā, nevis pēc tā izbeigšanās. Tomēr apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka nedz veidlapa <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/><HT TYPE="ITALIC">Recordal application</HT><QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> (reģistrācijas pieteikums), nedz arī kāds cits dokuments no lietas materiāliem neļaujot gūt šādu pierādījumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd visus šos argumentus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Mans vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Es uzskatu, ka šis otrais iebildums ir jānoraida kā nepamatots.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Proti, tas ir balstīts uz kļūdainu pārsūdzētā sprieduma 30. punkta interpretāciju. Šajā punktā Vispārējā tiesa ir vienīgi norādījusi faktus, kuri, kā to parāda izteiciena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>nav strīda par to<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> izmantošana šā punkta sākumā, ir bijuši noteikti starp pusēm un par kuriem starp tām nav bijis nekāda strīda. Atzīmējot, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>ir trūcis vienīgi pietiekama pierādījuma par nodošanu atbilstoši Regulas Nr. 2868/95 31. noteikuma 5. punktam un <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> rokasgrāmatas E sadaļas 3. nodaļas 1. daļas 3.5. punktam<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>, Vispārējā tiesa ir tikai ņēmusi vērā Regulas Nr. 2868/95 31. noteikuma 1. un 5. punktu, kā arī <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> rokasgrāmatu un nekādi nav apgalvojusi, ka, iesniedzot veidlapu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/><HT TYPE="ITALIC">Recordal application</HT><QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> (reģistrācijas pieteikums), persona, kas iestājusies lietā, būtu sniegusi pietiekamu nodošanas pierādījumu, kuru, kā tiek apgalvots, ir prasījis <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT>. Jautājums par to, vai šādas veidlapas iesniegšana ir personas, kas iestājusies lietā, iespējas iesniegt iebildumus pietiekams pierādījums šo normu izpratnē, nav bijis izvirzīts Vispārējā tiesā un nav ticis apspriests.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Pat ja šis jautājums būtu bijis tieši izvirzīts Vispārējā tiesā, ir jākonstatē, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja neapstrīd, ka Regulas Nr. 2868/95 31. noteikuma 1. punkta no a) līdz d) apakšpunktā minētā informācija, kura ir ietverama pieteikumā par nodošanu, kā Vispārējā tiesa to norādījusi pārsūdzētā sprieduma 30. punktā, ir izrietējusi jau no iebildumu raksta un no <DATE ISO="20130409">2013. gada 9. aprīlī</DATE> iesniegtā pieteikuma par nosaukuma un adreses maiņu. Lai gan savā argumentācijā apelācijas sūdzības iesniedzēja turklāt atsaucas arī uz pierādījumu iegūšanu, ir jānorāda, ka tā arī neapstrīd interpretāciju, ko Vispārējā tiesa ir veikusi attiecībā uz Regulas Nr. 2868/95 31. noteikuma 1. un 5. punktu, kā arī <HT TYPE="ITALIC">EUIPO</HT> rokasgrāmatas E sadaļas 3. nodaļas 1. daļas 3.5. punktu, it īpaši minētās regulas 31. noteikuma 5. punktu, no kuras skaidri izriet, ka fakts, ka pieteikumu reģistrēt nodošanu ir parakstījis agrākās preču zīmes reģistrētais īpašnieks un tā tiesību pārmantotājs, ir pietiekams pierādījums nodošanai Regulas Nr. 207/2009. 17. panta izpratnē. Lai gan apelācijas sūdzības iesniedzēja tātad mēģina izskaidrot iemeslus, kuru dēļ nodošanas pierādījums atbilstoši tās viedoklim nav pietiekams, lai pierādītu personas, kas iestājusies lietā, tiesības celt iebildumu, tā neidentificē nekādu kļūdu tiesību piemērošanā, kas būtu pieļauta pārsūdzētajā spriedumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Ņemot vērā šos apstākļus, es tādējādi uzskatu, ka šis iebildums nav pamatots.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus šos apsvērumus, es uzskatu, ka pirmais pamats attiecībā uz Regulas Nr. 207/2009 41. panta 1. punkta pārkāpumu tādējādi ir daļēji nepieņemams un daļēji nepamatots.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es ierosinu Tiesai nolemt šādi:</TXT><P>Apelācijas sūdzības pirmais pamats ir daļēji nepieņemams un daļēji nepamatots.</P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>