<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C‑406/14</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62014CC0406</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:761">EU:C:2015:761</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>12</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>12</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="ITALIC">E. SHARPSTON</HT> SECINĀJUMI – LIETA C‑406/14</P><P><HT TYPE="ITALIC">WROCŁAW – MIASTO NA PRAWACH POWIATU</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokātes Eleanoras Šarpstones</HT> [<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Eleanor Sharpston</HT></HT>] <HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20151117">2015. gada 17. novembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – angļu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑406/14</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">Wrocław – Miasto na prawach powiatu</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">pret</HT></P><P><HT TYPE="BOLD">Minister Infrastruktury i Rozwoju</HT></P><P>(<HT TYPE="ITALIC">Wojewódzki Sąd Administracyjny w Warszawie</HT> </P><P><HT TYPE="NORMAL">(Reģionālā administratīvā tiesa Varšavā, Polija)</HT> </P><P>lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</P></STI></TITLE><INDEX><KEYWORD>Publiskā iepirkuma līgumi</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2004/18/EK</KEYWORD><KEYWORD>Iepirkuma procedūras specifikācijas</KEYWORD><KEYWORD>Ierobežojumi apakšuzņēmēju piesaistīšanai</KEYWORD><KEYWORD>Regula (EK) Nr. 1083/2006</KEYWORD><KEYWORD><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Pārkāpums<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>, kas rada obligātas kompetento valsts iestāžu finanšu korekcijas</KEYWORD><KEYWORD>Būvdarbu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras pārkāpums</KEYWORD></INDEX><CONTENTS.CONCLUSION><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT>Šī lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatā ir process, kas uzsākts 2007. gada maijā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai attiecībā uz apvedceļa būvniecību Vroclavā (Polija). Projekts saņēmis ES finansiālo atbalstu. Vroclavas pilsētas iepirkuma procedūras specifikācijās ir noteikts, ka izraudzītajam pretendentam ir pienākums izpildīt vismaz 25 % no iepirkumā ietilpstošajiem darbiem ar saviem līdzekļiem. Polijas publiskā iestāde, kuras kompetencē ir pārbaudīt ES finansējuma pareizu izmantošanu, uzskatīja, ka ar šo nosacījumu pārkāpts godīgas konkurences princips un tādēļ tas neatbilst Direktīvai 2004/18/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20040331">2004. gada 31. marta</DATE> Direktīva par to, kā koordinēt būvdarbu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu, piegādes valsts [publiskā iepirkuma] līgumu un pakalpojumu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="134" PAGE.FIRST="114" DATE.PUB="2004">OV L 134, 114. lpp.</REF.DOC.OJ>). Direktīvas 2004/18 redakcijā saistībā ar pamatlietā būtiskajiem faktiem jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes <DATE ISO="20061120">2006. gada 20. novembra</DATE> Direktīvu 2006/97/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="363" PAGE.FIRST="107" DATE.PUB="2006">OV L 363, 107. lpp.</REF.DOC.OJ>). No <DATE ISO="20160418">2016. gada 18. aprīļa</DATE> Direktīva 2004/18 tiks atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20140226">2014. gada 26. februāra</DATE> Direktīvu 2014/24/ES <HT TYPE="BOLD">par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK</HT> (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="094" PAGE.FIRST="65" DATE.PUB="2014">OV L 94, 65. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>. Tā rezultātā šī iestāde noteica Vroclavas pilsētai vienotas likmes korekciju 5 % apmērā no attaisnoto izmaksu summas, ko sedz no publiskā sektora līdzekļiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT>Vroclavas pilsēta apstrīdēja finanšu korekcijas <HT TYPE="ITALIC">Wojewódzki Sąd Administracyjny w Warszawie</HT> (Reģionālā administratīvā tiesa Varšavā, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>iesniedzējtiesa<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>). Iesniedzējtiesa lūdz padomu, pirmkārt, par to, vai Direktīvā 2004/18, kuras mērķis it īpaši ir garantēt publiskā iepirkuma atklātību konkurencei, ir aizliegts līgumslēdzējām iestādēm ierobežot izraudzītajiem pretendentiem izmantot apakšuzņēmējus. Ja ierobežojums par apakšuzņēmuma līgumiem, piemēram, pamatlietā<?PAGE NO="2"?> izskatāmais ierobežojums, ir pretrunā šai direktīvai, tad iesniedzējtiesa arī vēlas zināt, vai Padomes Regulā (EK) Nr. 1083/2006<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P><DATE ISO="20060711">2006. gada 11. jūlija</DATE> Regula, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="210" PAGE.FIRST="25" DATE.PUB="2006">OV L 210, 25. lpp.</REF.DOC.OJ>). Tās redakcija, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes <DATE ISO="20061221">2006. gada 21. decembra</DATE> Regulu (EK) Nr. 1989/2006 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="411" PAGE.FIRST="6" DATE.PUB="2006">OV L 411, 6. lpp.</REF.DOC.OJ>), tika piemērota pamatlietā aplūkoto faktu norises laikā. No <DATE ISO="20140101">2014. gada 1. janvāra</DATE> Regula Nr. 1083/2006 tika atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20131217">2013. gada 17. decembra</DATE> Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="347" PAGE.FIRST="320" DATE.PUB="2013">OV L 347, 320. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> tiek pieprasīts, ka šādai iestādei piešķirtā finanšu palīdzība jāsamazina pat tad, ja nav iespējams precīzi noteikt zaudējumus, kas radušies Eiropas Reģionālās attīstības fondam, Eiropas Sociālajam fondam vai Kohēzijas fondam (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>Fondi<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>).</TXT></NP.ECR><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Savienības tiesību akti</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2004/18</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Direktīvā 2004/18 ES līmenī ir koordinētas to publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, kas pārsniedz noteiktu vērtību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P>Pamatlietas faktisko apstākļu norises laikā Direktīva 2004/18 bija piemērojama būvdarbu publiskā iepirkuma līgumiem, kuru paredzamā vērtība bez PVN bija vismaz EUR <FT TYPE="NUMBER">5278000</FT> (7. panta c) punkts).</P></NOTE>. Tās mērķis ir nodrošināt preču brīvas aprites, brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, kā arī no tiem izrietošo principu, tostarp vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminēšanas un pārredzamības principu, darbību. Tās mērķis ir arī garantēt publiskā iepirkuma atklātību konkurencei<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Preambulas 2. apsvērums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Direktīvā 2004/18 ietverti noteikumi par apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu, lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu iesaistīšanu publisko iepirkumu tirgū<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Preambulas 32. apsvērums.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Direktīvas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>valsts [publiskā iepirkuma] līgumi<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> ir definēti kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>finansiāli līgumi, kurus rakstveidā savstarpēji noslēdz viens vai vairāki komersanti un viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un kuru mērķis ir būvdarbu realizācija, produkcijas piegāde vai pakalpojumu sniegšana [Direktīvas 2004/18] izpratnē<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>. Saskaņā ar 1. panta 11. punkta b) apakšpunktu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>slēgtas procedūras<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>procedūras, kurās dalību pieteikt var jebkurš komersants, bet piedāvājumu iesniedz tikai līgumslēdzējas iestādes uzaicinātie komersanti<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Direktīvas 23. panta (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Tehniskās specifikācijas<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>) 2. punktā paredzēts: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Tehniskās specifikācijas dod pretendentiem vienādas piekļuves iespēju, un tās nerada nepamatotus šķēršļus publiskā iepirkuma konkursa atklātībai.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Saskaņā ar 25. panta (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Apakšuzņēmuma līgumi<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>) pirmo daļu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>līguma dokumentos līgumslēdzējas iestādes var prasīt vai dalībvalsts var prasīt, lai pretendenti piedāvājumā norāda to, par kādu daļu no līguma varētu tikt slēgti apakšuzņēmuma līgumi ar trešām personām, kā arī norādīt piedāvātos apakšuzņēmējus<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Saskaņā ar 26. pantu (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>Līgumsaistību izpildes nosacījumi<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>) <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>līgumslēdzējas iestādes var paredzēt īpašus nosacījumus attiecībā uz līgumsaistību izpildi, ja vien tie ir saderīgi ar [ES] tiesību aktiem un ir minēti līguma paziņojumā vai specifikācijās [..]<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT>Direktīvas 44. panta (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Dalībnieku atbilstības pārbaude un atlase un līguma slēgšanas tiesību piešķiršana<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>) 2. punktā noteikts, ka līgumslēdzējas iestādes var prasīt kandidātu un pretendentu atbilstību minimālajiem iespēju līmeņiem, kas ir saistīti un samērīgi ar līguma priekšmetu. Lai pierādītu gan savu ekonomisko un finanšu stāvokli (47. panta 2. punkts), gan tehniskās un/vai<?PAGE NO="3"?> profesionālās iespējas (48. panta 3. punkts), komersants attiecīgā gadījumā un konkrēta līguma vajadzībām var izmantot citu juridisko personu kompetenci neatkarīgi no tā, kāds ir to starpā pastāvošo saistību tiesiskais raksturs. Šādā gadījumā komersantam jāpierāda līgumslēdzējai iestādei tas, ka viņa rīcībā būs līguma izpildei vajadzīgie līdzekļi, piemēram, uzrādot minēto juridisko personu apņemšanās rakstu. Pierādījumus par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>komersanta<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> tehniskajām iespējām var nodrošināt tostarp ar norādi par iesaistītajiem tehniķiem vai tehniskajām struktūrām, kas var nebūt tieši saistīti ar konkrētā komersanta uzņēmumu, jo īpaši minot tos, kurus būvuzņēmējs var piesaistīt attiecībā uz būvdarbu publiskā iepirkuma līgumiem, vai ar norādi par līguma daļu, par kuru pakalpojumu sniedzējs varētu slēgt apakšlīgumus (48. panta 2. punkta b) un i) apakšpunkts).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Regula Nr. 2988/95</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT>Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P><DATE ISO="19951218">1995. gada 18. decembra</DATE> Regula par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="312" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1995">OV L 312, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE> 1. panta 1. punktā paredzēts: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>[Eiropas Savienības] finansiālo interešu aizsardzībai ar šo tiek pieņemti vispārīgi noteikumi par vienveida pārbaudēm un administratīviem pasākumiem un sodiem, kas saistīti ar [ES] tiesību pārkāpumiem.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> Šīs Regulas 1. panta 2. punktā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>pārkāpums<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> ir definēts kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>[ES] tiesību normas pārkāpum[s], ko rada kāda saimnieciskās darbības subjekta rīcība vai nolaidība, kas kaitē vai varētu kaitēt [Eiropas Savienības] budžetam vai [tās] pārvaldītiem budžetiem: mazinot vai zaudējot ienākumus no [Eiropas Savienības] vārdā tieši izveidotajiem pašu resursiem vai veicot nepamatotus izdevumus<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Regulas 2. pantā it īpaši ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="002.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Administratīvās pārbaudes, pasākumus un sodus piemēro tiktāl, ciktāl tie vajadzīgi, lai nodrošinātu [ES] tiesību aktu pareizu piemērošanu. Tiem jābūt iedarbīgiem, samērīgiem ar nodarījumu un jāattur no pārkāpumiem, tādējādi pietiekami jāaizsargā [Eiropas Savienības] finansiālās intereses.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="002.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Nav piemērojami administratīvi sodi, kas [ES tiesību aktos] nav bijuši paredzēti pirms notikušā pārkāpuma. Ja [ES] noteikumi, kas paredz administratīvus sodus, vēlāk ir grozīti, ar atpakaļejošu spēku piemēro saudzīgākos noteikumus.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="002.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>[ES] tiesību aktos nosaka, kādiem un ar kādu darbības jomu jābūt administratīvajiem pasākumiem un sodiem, kas vajadzīgi konkrēto noteikumu pareizai piemērošanai, ņemot vērā pārkāpuma veidu un smagumu, piešķirto vai saņemto labumu un atbildības pakāpi.</ALINEA></PARAG><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/></P></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Regula Nr. 1083/2006</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT>Regulā Nr. 1083/2006 paredzēti vispārīgi Fondus reglamentējoši noteikumi, tostarp principi un noteikumi par finanšu pārvaldību, uzraudzību un kontroli, pamatojoties uz dalībvalstu un Eiropas Komisijas dalītu atbildību (1. pants).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT>Saskaņā ar 3. panta 1. punktu darbība, ko Eiropas Savienība veic saskaņā ar tagadējo LESD 174. pantu, ir paredzēta, lai stiprinātu ekonomisko un sociālo kohēziju paplašinātajā Eiropas Savienībā, veicinot Savienības harmonisku, līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību. Šīs darbības mērķis ir samazināt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības, kas radušās īpaši tajās valstīs un reģionos, kuru attīstība atpaliek, un saistībā ar ekonomisko un sociālo restrukturizāciju un sabiedrības novecošanos<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Skat. arī preambulas 1. apsvērumu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Regulas 2. panta 7. punktā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>neatbilstība [pārkāpums]<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> ir definēts kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>jebkurš [ES] tiesību aktu pārkāpums, kas noticis saimnieciskās darbības subjekta darbības vai bezdarbības dēļ un kas rada vai varētu radīt kaitējumu Eiropas Savienības vispārējam budžetam, prasot no vispārējā budžeta segt nepamatotu izdevumu daļu<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Regulas 9. panta 2. punktā it īpaši ir norādīts, ka Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka Fondu atbalsts ir saderīgs ar Eiropas Savienības darbībām, politiku un prioritātēm. Saskaņā ar 9. panta 5. punktu Fondu finansētās darbības atbilst Līgumiem un saskaņā ar tiem pieņemtajiem tiesību aktiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Skat. arī preambulas 22. apsvērumu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Regulas 14. panta 1. punktā noteikts, ka ES budžetu, kas piešķirts Fondiem, īsteno saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas dalītu vadību atbilstīgi Finanšu regulas 53. panta 1. punkta b) apakšpunktam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Padomes <DATE ISO="20020625">2002. gada 25. jūnija</DATE> Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="248" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2002">OV L 248, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>). Skat. arī Regulas Nr. 1083/2006 preambulas 28. apsvērumu.</P></NOTE>. Atbilstīgi 14. panta 1. punkta otrajai daļai saskaņā ar Finanšu regulas 48. panta 2. punktu piemēro pareizas finanšu pārvaldības principu. Saskaņā ar šo pēdējo minēto normu dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka apropriācijas izlieto saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Saskaņā ar 98. panta 1. punktu, kas ietverts VII sadaļā (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>Finanšu pārvaldība<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>), pirmām kārtām dalībvalstu pienākums ir izmeklēt pārkāpumus, pamatojoties uz jebkurām ievērojamām atkāpēm, kas attiecas uz darbību vai darbības programmu īstenošanas vai kontroles būtību vai apstākļiem un veicot vajadzīgās finanšu korekcijas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Skat. arī preambulas 65. apsvērumu.</P></NOTE>. Saskaņā ar 98. panta 2. punktu dalībvalsts veic vajadzīgās finanšu korekcijas saistībā ar konkrētiem vai sistemātiskiem pārkāpumiem, kas konstatēti darbībās vai darbības programmās. Šīs korekcijas izpaužas kā visa vai daļēja valsts ieguldījuma darbības programmā atcelšana, ņemot vērā pārkāpumu būtību un nopietnību un Fondiem nodarītos finansiālos zaudējumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT>Regulas 99. panta 1. punktā, kurš arī ietilpst VII sadaļā, Komisijai dotas tiesības veikt finanšu korekcijas, atceļot visu ES ieguldījumu darbības programmā vai daļu no tā, it īpaši, ja pēc vajadzīgās izskatīšanas tā secina, ka dalībvalsts nav izpildījusi savas saistības saskaņā ar 98. pantu pirms korekcijas procedūras sākšanas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Polijas tiesību akti</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT>Saskaņā ar <DATE ISO="20040129">2004. gada 29. janvāra</DATE> Likuma par publiskajiem iepirkumiem (<HT TYPE="ITALIC">Ustawa Prawo Zamówień Publicznych</HT>) 7. panta 1. punktu versijā, kas attiecas uz pamatlietu, līgumslēdzējām iestādēm ir jāsagatavo un jāvada līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras tādā veidā, kas neapdraud godīgu konkurenci un vienlīdzīgu attieksmi pret komersantiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Likuma par publiskajiem iepirkumiem 36. panta 4. punktu līgumslēdzēja iestāde lūdz komersantu piedāvājumā norādīt, par kādu līguma daļu viņi var paredzēt slēgt apakšuzņēmuma līgumus. Saskaņā ar 36. panta 5. punktu līgumslēdzēja iestāde konkursa specifikācijā var noteikt, par kādu iepirkuma daļu nedrīkst tikt slēgti apakšuzņēmuma līgumi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="5"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Fakti, tiesvedība un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Vroclavas pilsētas Ielu pārvaldības un uzturēšanas iestāde <DATE ISO="20070518">2007. gada 18. maijā</DATE> uzsāka slēgtu procedūru publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai Iekšpilsētas ziemeļu apvedceļa būvniecībai. Šis projekts saņēma ES finanšu atbalstu operatīvās programmas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>Infrastruktūra un vide<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>operatīvā programma<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>) ietvaros<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Operatīvo programmu finansēja gan Kohēzijas fonds, gan Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Skat. www.ec.europa.eu/regional_policy/fr/atlas/programmes/2007–2013/poland/operational-programme-infrastructure-and-environment.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Lai gan šajā procedūrā piedalīties lūdza septiņi komersanti, Vroclavas pilsēta tikai piecus no tiem aicināja iesniegt piedāvājumus. Iepirkuma procedūras specifikācijās, kas tika nosūtītas kopā ar uzaicinājumu uz konkursu, bija šāds noteikums: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>Komersantam ir pienākums izpildīt vismaz 25 % no iepirkumā ietilpstošajiem darbiem ar saviem līdzekļiem<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>25 % prasība<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>). Piedāvājumus iesniedza trīs komersanti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT><DATE ISO="20080801">2008. gada 1. augustā</DATE> Vroclavas pilsēta noslēdza būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu ar izvēlēto operatoru, lai īstenotu projekta pirmo daļu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>būvdarbu publiskā iepirkuma līgums<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>līgums<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>2010. gadā Vroclavas pilsēta noslēdza līgumu ar Savienības projektu satiksmes nozarē centra (<HT TYPE="ITALIC">Centrum Unijnych Projektów Transportowych</HT>, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/><HT TYPE="ITALIC">CUPT</HT><QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>) direktoru un Vroclavas pilsētas ES fondu vadības biroja (<HT TYPE="ITALIC">Biuro Zarządzania Funduszami Europejskimi Urzędu Miasta Wrocławia</HT>) direktoru, lai varētu saņemt ES finansējumu. <HT TYPE="ITALIC">CUPT</HT> bija atbildīgs par saskaņā ar operatīvo programmu Vroclavas pilsētai piešķirtās finanšu palīdzības izlietojuma uzraudzību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">CUPT</HT> uzskatīja, ka, nosakot 25 % prasību, Vroclavas pilsēta ir pārkāpusi godīgas konkurences principu. Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">CUPT</HT> norādīto ne ES tiesību aktos, ne arī valsts tiesību aktos nebija atļauts minētais ierobežojums attiecībā uz apakšuzņēmuma līgumiem. Saistībā ar to <HT TYPE="ITALIC">CUPT</HT> <DATE ISO="20120524">2012. gada 24. maijā</DATE> paziņoja Vroclavas pilsētai, ka tiek noteikta finanšu korekcija 5 % apmērā no publiskā sektora līdzekļiem segtajām attiecināmajām izmaksām (tas ir, PLN <FT TYPE="DECIMAL">8600473,38</FT> plus procenti). Tiesas rīcībā esošajos materiālos norādīts, ka <HT TYPE="ITALIC">CUPT</HT> piemēroja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/><HT TYPE="ITALIC">Taryfikator</HT><QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> tabulu, kurā noteiktas dažāda līmeņa vienotas likmes finanšu korekcijas atkarībā no pārkāpuma veida<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Komisija uzskata, ka pamatlietā piemērotā finanšu korekcija atbilst tās Vadlīnijām Struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansētajām izmaksām piemērojamo finanšu korekciju noteikšanai publiskā iepirkuma noteikumu neizpildes gadījumā (<HT TYPE="ITALIC">Cocof</HT> 07/0037/<DATE ISO="20071103">03</DATE>, <DATE ISO="20071129">2007. gada 29. novembris</DATE>). Šīs vadlīnijas ir pieejamas tīmekļa vietnē: www.ec.europa.eu/regional_policy/sources/docoffic/official/guidelines/financial_correction/correction_2007_en.pdf.</P></NOTE>. Satiksmes, būvniecības un jūras lietu ministrs <DATE ISO="20120705">2012. gada 5. jūlijā</DATE> apstiprināja šīs korekcijas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Reģionālās attīstības ministrs <DATE ISO="20130930">2013. gada 30. septembrī</DATE> noraidīja Vroclavas pilsētas sūdzību par finanšu korekciju. Saskaņā ar iesniedzējtiesas lēmumu viņš uzskatīja, ka saskaņā ar Likuma par publiskajiem iepirkumiem 36. panta 5. punktu līgumslēdzējām iestādēm nebija atļauts prasīt, lai izraudzītais pretendents pats izpilda abstrakti procentuāli noteiktu daļu no līguma. Pēc viņa domām 25 % prasība bija pretrunā arī Direktīvas 2004/18 25. pantam. Šis pārkāpums bija pamats, lai veiktu finanšu korekciju saskaņā ar Regulu Nr. 1083/2006.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Vroclavas pilsēta pārsūdzēja šo lēmumu, un šī lieta pašlaik atrodas iesniedzējtiesas tiesvedībā, kura nolēma apturēt tiesvedību un lūdza sniegt prejudiciālu nolēmumu par šādiem jautājumiem:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>1)</NO.P><TXT>Vai, ievērojot [..] Direktīvas 2004/18[..] 25. pantu, [..] ir pieļaujams, ka līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras specifikācijās nosaka, ka izraudzītajam pretendentam ir pienākums izpildīt vismaz 25 % no iepirkumā ietilpstošajiem darbiem ar saviem līdzekļiem?</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="6"?><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša: Vai pirmajā jautājumā aprakstītās prasības izmantošana publiskā iepirkuma procedūrā ir tāds ES tiesību pārkāpums, kas rada vajadzību veikt finanšu korekcijas atbilstoši [Regulas Nr. 1083/2006] 98. pantam [..]?<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Rakstveida apsvērumus ir iesniegusi Vroclavas pilsēta, Austrijas valdība, Polijas valdība un Komisija. Tiesas sēde nav lūgta un nav arī notikusi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Analīze</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Pirmais jautājums: apakšuzņēmuma līgumu ierobežojumi atbilstoši Direktīvai 2004/18</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Netiek apstrīdēts, ka pamatlietā izskatāmais būvdarbu publiskā iepirkuma līgums ietilpst Direktīvas 2004/18 piemērošanas jomā. Vroclavas pilsēta norāda, ka izraudzītais pretendents piedāvāja bruto cenu PLN <FT TYPE="DECIMAL">257565599,68</FT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Tas ir apmēram EUR <FT TYPE="NUMBER">60750000</FT> pēc šo secinājumu rakstīšanas brīdī piemērojamā valūtas maiņas kursa.</P></NOTE> par šiem darbiem, kas pārsniedz robežvērtību, kas bija piemērojama pamatlietas faktisko apstākļu laikā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Skat. iepriekš 4. zemsvītras piezīmi.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Direktīva 2004/18 ir paredzēta ne tikai, lai novērstu šķēršļus brīvai pakalpojumu apritei pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu vai būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā, bet arī lai garantētu publiskā iepirkuma atvērtību konkurencei<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Preambulas 2. apsvērums.</P></NOTE>. Minētās direktīvas preambulas 32. apsvērumā paredzēts, ka iespēja slēgt apakšuzņēmuma līgumus var veicināt mazo un vidējo uzņēmumu iesaistīšanu publiskā iepirkuma tirgū. Apakšuzņēmuma līgumi ļauj šiem uzņēmumiem piedalīties konkursos un iegūt tiesības slēgt publiskā iepirkuma līgumus neatkarīgi no šo līgumu apjoma<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Skat. arī ģenerāladvokāta N. Jēskinena [<HT TYPE="ITALIC">N. Jääskinen</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Swm Costruzioni</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Mannocchi Luigino</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑94/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:130">EU:C:2013:130</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0033">33.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Tādējādi apakšuzņēmuma līgumi palīdz sasniegt direktīvas mērķus, palielinot potenciālo kandidātu skaitu, kuriem tiek piešķirtas tiesības slēgt publiskā iepirkuma līgumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Attiecīgi Direktīvas 2004/18 25. pantā ne tikai ir paredzēts, ka pretendenti par daļu no līguma var slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām, bet arī šajā ziņā nav noteikti nekādi ierobežojumi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Swm Costruzioni 2</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Mannocchi Luigino</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑94/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:646">EU:C:2013:646</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>. Skat. arī spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ordine degli Architetti</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑399/98</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:401">EU:C:2001:401</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0090">90.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> (interpretējot Padomes <DATE ISO="19930614">1993. gada 14. jūnija</DATE> Direktīvu 93/37/EEK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu piešķiršanas procedūras (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="199" PAGE.FIRST="54" DATE.PUB="1993">OV L 199, 54. lpp.</REF.DOC.OJ>)), un spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">CoNISMa</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑305/08</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:807">EU:C:2009:807</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Patiešām Direktīvā 2004/18 skaidri ir apstiprināts, ka komersants attiecīgā gadījumā un konkrēta līguma vajadzībām var izmantot citu juridisko personu ekonomiskās, finanšu, tehniskās un/vai profesionālās iespējas neatkarīgi no tā, kāds ir to starpā pastāvošo saistību tiesiskais raksturs<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Direktīvas 2004/18 47. panta 2. punkta pirmais teikums, 48. panta 2. punkta b) un i) apakšpunkts, kā arī 48. panta 3. punkta pirmais teikums.</P></NOTE>. Tādējādi persona nevar tikt izslēgta no pakalpojumu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras tikai tāpēc, ka līguma realizācijai tā ierosina izmantot līdzekļus, kas nav pašas šīs personas līdzekļi, bet pieder vienai vai vairākām citām juridiskām personām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0020"><P>Spriedumi <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Holst Italia</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑176/98</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:593">EU:C:1999:593</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Siemens</HT> un <HT TYPE="ITALIC">ARGE Telekom</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑314/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:159">EU:C:2004:159</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Swm Costruzioni</HT> 2 un <HT TYPE="ITALIC">Mannocchi Luigino</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑94/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:646">EU:C:2013:646</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Līgumslēdzējām iestādēm ir leģitīma interese nodrošināt, lai līgums tiktu efektīvi un pareizi izpildīts. Ja komersants konkursa procedūrā paredz izmantot citu komersantu iespējas, tam ir jāpierāda, ka tā rīcībā būs šo komersantu līdzekļi, kuru tam nav un kuru līdzdalība ir nepieciešama līguma izpildei<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0021"><P>Direktīvas 2004/18 47. panta 2. punkta otrais teikums un 48. panta 3. punkta otrais teikums. Skat. arī spriedumus <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Holst Italia</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑176/98</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1999:593">EU:C:1999:593</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0028">28.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0029">29.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Siemens</HT> un <HT TYPE="ITALIC">ARGE Telekom</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑314/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:159">EU:C:2004:159</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>. Skat. arī ģenerāladvokāta M. Vatelē [<HT TYPE="ITALIC">M. Wathelet</HT>] secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Ostas celtnieks</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑234/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:365">EU:C:2015:365</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Ja pretendents apgalvo, ka viņa rīcībā ir trešo personu tehniskās un ekonomiskās iespējas, kuras tas paredz izmantot, un iegūst tiesības noslēgt līgumu, tad līgumslēdzēja iestāde var izslēgt šo pretendentu tikai tad, ja tas nepilda šo prasību<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0022"><P>Spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Siemens</HT> un <HT TYPE="ITALIC">ARGE Telekom</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑314/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:159">EU:C:2004:159</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Līgumslēdzēja iestāde ne vienmēr var pārbaudīt apakšuzņēmēju tehniskās un ekonomiskās iespējas, izpētot piedāvājumus un izvēloties pretendenta piedāvājumu ar viszemāko cenu. Tiesa ir nolēmusi, ka šādos gadījumos Direktīvā 2004/18 ļauts aizliegt vai noteikt ierobežojumus noslēgt apakšuzņēmuma līgumus par līguma būtisku sastāvdaļu izpildi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0023"><P>Spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Siemens</HT> un <HT TYPE="ITALIC">ARGE Telekom</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑314/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:159">EU:C:2004:159</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Šāds aizliegums vai ierobežojums ir pamatots ar līgumslēdzējas iestādes leģitīmu interesi nodrošināt, ka publiskā iepirkuma līgums tiks efektīvi un pareizi izpildīts. Direktīvā 2004/18 līgumslēdzējai iestādei netiek prasīts piekrist, ka publiskā iepirkuma līguma <HT TYPE="ITALIC">būtiskas sastāvdaļas</HT> izpilda juridiskās personas, kuru spējas un īpašības tā nav varējusi izvērtēt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras laikā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0024"><P>Ģenerāladvokāta <HT TYPE="ITALIC">L. A</HT>. Hēlhuda [<HT TYPE="ITALIC">L. A. Geelhoed</HT>] secinājumi lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Siemens</HT> un <HT TYPE="ITALIC">ARGE Telekom</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑314/01</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:628">EU:C:2003:628</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0082">82.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Manuprāt, ņemot vērā to, cik būtiska nozīme apakšuzņēmējiem ir Direktīvas 2004/18 mērķu veicināšanai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0025"><P>Skat. iepriekš 30. un 31. punktu.</P></NOTE>, nav pieļaujami nekādi citi aizliegumi vai ierobežojumi. Tā ir taisnība, ka spriedumā <HT TYPE="ITALIC">Swm Costruzioni</HT> 2 un <HT TYPE="ITALIC">Mannocchi Luigino</HT> Tiesa uzskatīja, ka, iespējams, pastāv darbi ar īpašām prasībām, kam nepieciešamas noteiktas iespējas, ko nevar iegūt, apvienojot vairāk nekā viena komersanta iespējas, kurš atsevišķi nevarētu veikt šo darbu. Šādos konkrētos apstākļos Tiesa ir lēmusi, ka līgumslēdzēja iestāde var pamatoti pieprasīt, lai attiecīgo minimālo iespēju līmeni sasniegtu viens vienīgs komersants vai, ja vajadzīgs, izmantojot ierobežotu komersantu skaitu saskaņā ar Direktīvas 2004/18 44. panta 2. punkta otro daļu, ciktāl šī prasība ir saistīta un samērīga ar attiecīgā līguma priekšmetu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0026"><P>Spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Swm Costruzioni</HT> 2 un <HT TYPE="ITALIC">Mannocchi Luigino</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑94/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:646">EU:C:2013:646</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Tomēr tas nav īpašs pamatojums, lai aizliegtu vai ierobežotu apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu kā tādu. Nekas neliedz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>vienam komersantam<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>ierobežotam skaitam komersantu<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> būt izraudzītā pretendenta vai izraudzīto pretendentu apakšuzņēmējam vai apakšuzņēmējiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>No minētā izriet, ka tāds noteikums kā pamatlietā nepārprotami neatbilst Direktīvai 2004/18.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Pirmkārt, 25 % prasība bija daļa no publiskā iepirkuma specifikācijām, kuras Vroclavas pilsēta adresēja ierobežotam komersantu skaitam kopā ar uzaicinājumu uz konkursu. Tādēļ ar to tika ierobežota apakšuzņēmēju izmantošana piedāvājumu izskatīšanas un izraudzīto pretendentu atlases līmenī.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Vroclavas pilsēta apgalvo, ka tai bija leģitīma interese pārliecināties, ka izraudzītajam pretendentam pašam ir tehniskās iespējas un darbaspēks, kas vajadzīgi vismaz daļas no būvdarbu publiskā iepirkuma līguma īstenošanai, jo Likumā par publiskajiem iepirkumiem tai netika ļauts pārbaudīt apakšuzņēmēju tehniskās iespējas un finanšu situāciju, salīdzinot piedāvājumus. Šo argumentu nevar atbalstīt. Ja tas ir precīzs tā Polijas tiesību akta apraksts, kurš bija piemērojams attiecīgajā laikā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0027"><P>Lēmumā par prejudiciālu jautājumu uzdošanu norādīts, ka reģionālās attīstības ministrs savā <DATE ISO="20130930">2013. gada 30. septembra</DATE> lēmumā paskaidroja, ka Likumā par publiskajiem iepirkumiem komersantiem nebija atļauts izmantot trešo personu pieredzi, lai pierādītu, ka tie atbilst nosacījumiem par piedalīšanos konkursa procedūrā.</P></NOTE>, tad šāda tiesību norma praktiski ierobežotu iespēju komersantam izmantot citu juridisko personu iespējas publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, kas būtu pretrunā Direktīvas 2004/18 47. panta 2. punktam un 48. panta 3. punktam.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Otrkārt, 25 % prasība neattiecas uz skaidri noteiktu uzdevumu izpildi, bet gan tikai uz procentuālo attiecību no kopējās līguma vērtības. Tādēļ šī prasība nebija tāda, kas līgumslēdzējai iestādei ļautu nodrošināt efektīvu un pareizu šī līguma būtības realizāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Lai gan šī tiesvedība attiecas uz Direktīvu 2004/18, ir interesanti novērot, ka tāds pats loģiskais pamats parādās tās pēcteces – Direktīvas 2014/24 – 63. panta 2. punktā. Saskaņā ar šo tiesību normu līgumslēdzējas iestādes var prasīt, lai konkrētus kritiski svarīgus uzdevumus pildītu tieši pats pretendents vai – ja piedāvājumu iesniegusi ekonomikas dalībnieku grupa – šīs grupas dalībnieks. Lai gan šajā tiesību normā tagad skaidri ļauts noteikt ierobežojumus apakšuzņēmuma līgumu slēgšanai izskatīšanas un atlases posmā, šādi ierobežojumi ir pieņemami tikai tiktāl, ciktāl tie attiecas uz skaidri noteiktiem uzdevumiem, kas tiek uzskatīti par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>kritiski svarīgiem<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> līguma īstenošanai.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Šaubas par manu secinājumu nerada ne tas, ka 25 % prasība tika piemērota tikai ierobežotam komersantu skaitam, kuri bija saņēmuši uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus slēgtā procedūrā, ne apstāklis, ka neviens no viņiem to nedz neapstrīdēja, nedz iesniedza piedāvājumu, kurā noslēgtie apakšuzņēmuma līgumi pārsniegtu šo robežlielumu. Šie apstākļi nemaina apstrīdētā ierobežojuma raksturu. Manis izskaidroto iemeslu dēļ šis ierobežojums ir pretējs Direktīvai 2004/18.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Tāpat nav būtiski tas, ka ierobežojums apakšuzņēmējiem ir īpašs nosacījums, kas attiecas uz līguma izpildi Direktīvas 2004/18 26. panta izpratnē. Līgumslēdzējas iestādes var paredzēt tādus īpašus nosacījumus tikai tad, ja tie ir saderīgi ar ES tiesību aktiem. Šajā lietā tie nav saderīgi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Visbeidzot, nepiekrītu Vroclavas pilsētas viedoklim, ka pret to nevar izmantot Direktīvas 2004/18 interpretāciju, jo Likuma par publiskajiem iepirkumiem 36. panta 5. punktā (redakcijā, kas bija piemērojama pamatlietas faktu norises laikā) līgumslēdzējai iestādei bija atļauts brīvi izlemt, kuras publiskā iepirkuma līguma daļas nevarēja nodot apakšuzņēmējiem. Vroclavas pilsēta kā vietējā pašvaldība ir viena no valsts iestādēm, attiecībā uz kurām direktīvas pietiekami skaidrām, precīzām un beznosacījumu normām ir tieša iedarbība<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0028"><P>Skat. spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Costanzo</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>103/88</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1989:256">EU:C:1989:256</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0032">32.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>. Skat. pēc analoģijas arī spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Portgás</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑425/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2013:829">EU:C:2013:829</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0038">38.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Katrā ziņā pastāvīgajā judikatūrā ir norādīts, ka valsts tiesai, piemērojot valsts tiesības un it īpaši normas, kas ir īpaši pieņemtas, lai ieviestu direktīvas prasības, ir jāinterpretē valsts tiesības, cik vien tas ir iespējams, atbilstoši šīs direktīvas tekstam un mērķim, lai sasniegtu tajā noteikto rezultātu un panāktu atbilstību LESD 288. panta trešajai daļai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0029"><P>Skat. it īpaši spriedumus <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Von Colson</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Kamann</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>14/83</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1984:153">EU:C:1984:153</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Impact</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑268/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:223">EU:C:2008:223</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0098">98.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>. Lai gan valsts tiesību piemērošana pamatlietā ir iesniedzējtiesas kompetencē, man šķiet, ka Likuma par publiskajiem iepirkumiem 36. panta 5. punktu ir iespējams interpretēt saskaņā ar Direktīvu 2004/18, kā es to interpretēju iepriekš.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Tāpēc secinu, ka Direktīvā 2004/18 līgumslēdzējai iestādei netiek atļauts būvdarbu publiskā iepirkuma specifikācijās paredzēt, ka izraudzītajam pretendentam procentuāla darbu daļa, kas noteikta abstrakti procentos, ir jāizpilda, izmantojot savus līdzekļus.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Otrais jautājums: finanšu korekcijas atbilstoši Regulas Nr. 1083/2006 98. panta 2. punktam</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Netiek apstrīdēts, ka Regula Nr. 1083/2006 ir piemērojama pamatlietā, kas attiecas uz projektu, kas saņēma ES finanšu atbalstu, izmantojot operatīvo programmu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Uzdodot otro jautājumu, iesniedzējtiesa vēlas uzzināt, vai iepriekš norādītais ES publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpums ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>neatbilstība [pārkāpums]<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> Regulas Nr. 1083/2006 2. panta 7. punkta izpratnē, kas nosaka pienākumu attiecīgajai dalībvalstij piemērot finanšu korekciju, pamatojoties uz minētās regulas 98. panta 2. punktu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="9"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>Neatbilstības [pārkāpuma]<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> definīcijā Regulas Nr. 1083/2006 2. panta 7. punktā ir trīs elementi: i) ir jābūt saimnieciskās darbības subjekta darbībai vai bezdarbībai, ii) tās rezultātā notiek ES tiesību aktu pārkāpums; iii) tā rada vai varētu radīt kaitējumu Eiropas Savienības vispārējam budžetam, prasot no vispārējā budžeta segt nepamatotu izdevumu daļu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Skaidrs, ka pamatlietā ir ievēroti pirmie divi nosacījumi. Netiek apstrīdēts, ka līgumslēdzēju iestādi, piemēram, Vroclavas pilsētu, neatkarīgi no tās kā publisko tiesību juridiskās personas statusa var uzskatīt par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>saimnieciskās darbības subjektu<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> Regulas Nr. 1083/2006 2. panta 7. punkta nozīmē, kad tā vada publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0030"><P>Šajā ziņā skat. spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Chambre de commerce et d’industrie de l’Indre</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑465/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:867">EU:C:2011:867</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. No atbildes, ko ierosinu sniegt uz pirmo jautājumu, ir skaidrs, ka, manuprāt, šeit ir ievērots arī otrais nosacījums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Grūtības ir saistītas ar trešo prasību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Vroclavas pilsēta apgalvo, ka, pat ja tās noteiktais ierobežojums attiecībā uz apakšuzņēmējiem neatbilda Direktīvai 2004/18, pamatlietā netika izkropļota konkurence un tāpēc netika radīts kaitējums ES vispārējam budžetam Regulas Nr. 1083/2006 2. panta 7. punkta izpratnē. Prasība par 25 % parādījās konkursa specifikācijās, kuras adresētas pieciem komersantiem, kas tika aicināti iesniegt piedāvājumus, un neviens no viņiem to neapstrīdēja. Katrs no trim komersantiem, kuri iesniedza piedāvājumu, ierosināja izmantot apakšuzņēmējus ievērojami mazāk nekā 75 % no savas piedāvājuma kopējās vērtības. Polijas valdība un Komisija būtībā uzskata, ka finanšu korekcija ir pamatota pat tad, ja pastāv tikai risks radīt kaitējumu ES vispārējam budžetam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Vispirms nepiekrītu Vroclavas pilsētai, ka ierobežojums attiecībā uz apakšuzņēmējiem noteikti neietekmēja būvdarbu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru. Ja nebūtu šī ierobežojuma, tad pretendenti būtu varējuši ierosināt vairāk nekā 75 % no līguma izpildes nodot apakšuzņēmējiem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0031"><P>Šajā ziņā nav būtiski tas, ka viņu piedāvājumos bija ierosināts nodot apakšuzņēmējiem ne vairāk kā 32,13 %.</P></NOTE>. Kā pareizi norāda Polijas valdība un Komisija, tā rezultātā varētu būt izteikti atšķirīgi piedāvājumi (piemēram, cenas vai darbu izpildes laika ziņā). Turklāt no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem redzams, ka piedāvājumu faktiski iesniedza tikai trīs no pieciem komersantiem, kuri tika uzaicināti piedalīties piedāvājumu konkursā. Šī 25 % prasība, iespējams, lika diviem atlikušajiem tirgus dalībniekiem neiesniegt piedāvājumu. Tāpēc nevar izslēgt iespējamos zaudējumus Fondiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Uzskatu šos jautājumus par, manuprāt, nenozīmīgiem, izskatot jautājumu, vai Regulas Nr. 1083/2006 98. panta 2. punktā tiek prasīta finanšu korekcija tādā situācijā kā pamatlietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Tiesas judikatūrā par jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>pārkāpums<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> interpretāciju Regulā Nr. 2988/95 ir sniegti noderīgi ieteikumi šajā ziņā. Pirmkārt, šajā regulā jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>pārkāpums<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> definēts līdzīgi kā Regulā Nr. 1083/2006<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0032"><P>Regulas Nr. 2988/95 1. panta 2. punkts.</P></NOTE>. Otrkārt, Regulā Nr. 2988/95 noteikti vispārējie principi par vienveida pārbaudēm, administratīviem pasākumiem un sodiem, kuri saistīti ar ES tiesību pārkāpumiem, kas ir jāievēro visās jomās, kurās potenciāli tiek apdraudētas Eiropas Savienības finansiālās intereses<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0033"><P>Šajā ziņā skat. spriedumus <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Handlbauer</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑278/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:388">EU:C:2004:388</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Jager</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑420/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:152">EU:C:2008:152</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0061">61.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra. Tiesa tomēr ir paskaidrojusi, ka, tā kā Regulā Nr. 2988/95 noteikti tikai vispārīgi noteikumi, ļaunprātīgi izmantoto līdzekļu atgūšana ir jāveic, pamatojoties uz citiem noteikumiem, proti, vajadzības gadījumā pamatojoties uz nozaru noteikumiem (piemēram, Regulas Nr. 1083/2006 98. panta 2. punkts) (spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Somvao</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑599/13</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2462">EU:C:2014:2462</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0037">37.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Tā spriedums <HT TYPE="ITALIC">Chambre de commerce et d’industrie de l’Indre</HT><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0034"><P><REF.DOC.ECR><NO.CASE>C‑465/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:867">EU:C:2011:867</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>.</P></NOTE> attiecās uz ES struktūrfondu ietvaros piešķirtā finansējuma piedziņu ES publiskā iepirkuma tiesību normu neievērošanas dēļ. Šajā spriedumā Tiesa uzsvēra, ka struktūrfondus nevar izmantot, lai finansētu pasākumus, kas īstenoti, pārkāpjot šīs tiesību normas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0035"><P>Tiesa šeit atsaucās uz 7. panta 1. punktu Padomes <DATE ISO="19880624">1988. gada 24. jūnija</DATE> Regulā (EEK) Nr. 2052/88 par struktūrfondu uzdevumiem un to efektivitāti, kā arī par to darbības saskaņošanu savā starpā un ar Eiropas Investīciju bankas un citu pastāvošo finanšu instrumentu darbību (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="185" PAGE.FIRST="9" DATE.PUB="1988">OV L 185, 9. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes <DATE ISO="19930720">1993. gada 20. jūlija</DATE> Regulu (EEK) Nr. 2081/93 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="193" PAGE.FIRST="5" DATE.PUB="1993">OV L 193, 5. lpp.</REF.DOC.OJ>). 7. panta 1. punktā bija paredzēts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>struktūrfondu, [Eiropas Investīciju bankas] vai citu pastāvošu finanšu instrumentu finansētajiem pasākumiem ir jāatbilst Līgumu noteikumiem, pamatojoties uz tiem pieņemtajiem tiesību aktiem, kā arī Kopienas politikas virzieniem, tai skaitā tiem, kas attiecas uz [..] publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu [..]<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>.</P></NOTE>. Līdz ar to apstāklis, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma saņēmējs, darbojoties kā līgumslēdzēja iestāde, atbalstītā pasākuma īstenošanā ir pārkāpis publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanu regulējošās tiesību normas, izraisīja nepamatotus izdevumus un tādējādi nodarīja zaudējumus ES budžetam<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0036"><P>Spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Chambre de commerce et d’industrie de l’Indre</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑465/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:867">EU:C:2011:867</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0046">46.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Tiesa konstatēja, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>pat pārkāpumi, kuriem nav konkrētas finansiālas ietekmes, var būtiski ietekmēt [Eiropas Savienības] finansiālās intereses<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0037"><P>Spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Chambre de commerce et d’industrie de l’Indre</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑465/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:867">EU:C:2011:867</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0047">47.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra. Skat. arī manus secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Chambre de commerce et d’industrie de l’Indre</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑465/10</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:596">EU:C:2011:596</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0065">65.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Manuprāt, tie paši principi ir būtiski, interpretējot jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>neatbilstība [pārkāpums]<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/> Regulā Nr. 1083/2006.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Pirmkārt, gan šīs regulas preambulas 22. apsvērumā, gan 9. panta 2. un 5. punktā ir apstiprināts, ka fondu darbībai un darbībām, ko tie palīdz finansēt, vajadzētu būt pilnībā saderīgiem ar ES tiesību aktiem, tostarp ES publiskā iepirkuma noteikumiem. Finansiāla atbalsta piešķiršana projektam, kas neatbilst šīm normām visos aspektos, tādējādi ir saistīta ar (vismaz daļēji) nepamatotu izdevumu izraisīšanu ES budžetā. Otrkārt, finanšu korekcijas piemērošana šajos apstākļos atbilst principam, kas noteikts Regulas Nr. 2988/95 2. panta 1. punktā, ka administratīvajiem pasākumiem, kas pieņemti, lai nodrošinātu ES tiesību aktu pareizu piemērošanu, ir jāattur no pārkāpumiem. Tas ir īpaši svarīgi situācijā, kad var izrādīties grūti vai pat neiespējami pierādīt un aprēķināt precīzu kaitējumu, kādu šis pārkāpums radījis ES budžetam. Visbeidzot, atsauce uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>Fondiem nodarītajiem finansiālajiem zaudējumiem<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> Regulas Nr. 1083/2006 98. panta 2. punktā neliek apšaubīt šo interpretāciju. Tas, vai ir radušies reāli, aprēķināmi finansiāli zaudējumi, ir tikai viens no faktoriem, kas dalībvalstīm jāņem vērā, kad tās piemēro finanšu korekcijas, pamatojoties uz šo normu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Manuprāt, ES publiskā iepirkuma noteikumu, piemēram, pamatlietā izskatāmo noteikumu pārkāpums tādējādi ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>neatbilstība [pārkāpums]<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> Regulas Nr. 1083/2006 2. panta 7. punkta izpratnē, kurā tiek prasīts attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei noteikt vajadzīgās finanšu korekcijas, pamatojoties uz šīs regulas 98. panta 2. punktu, pat tad, ja ar šo pārkāpumu fondiem nav nodarīti nekādi nosakāmi finansiālie zaudējumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Vroclavas pilsēta apgalvo, ka <HT TYPE="ITALIC">CUPT</HT> pārkāpa Regulas Nr. 1083/2006 98. panta 2. punktu, aprēķinot finanšu korekciju mehāniski, pamatojoties uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/><HT TYPE="ITALIC">Taryfikator</HT><QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>, tādējādi neņemot vērā šī pārkāpuma nenozīmīgo nopietnību un to, ka fondiem nav nodarīti nekādi kvantitatīvi nosakāmi zaudējumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Vai valsts kompetentās iestādes var piemērot iepriekš noteiktas, vienotas likmes korekcijas, kad tās identificē pārkāpumus publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Lai gan iesniedzējtiesa īpaši neprasa norādes par to, kā jāaprēķina jebkuras piemērojamās finanšu korekcijas, tomēr šis jautājums ir jāizpēta.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1083/2006 98. panta 2. punktā tiek prasīts, lai dalībvalsts, aprēķinot finanšu korekciju, ņem vērā pārkāpumu būtību un nopietnību un fondiem nodarītos finansiālos zaudējumus. Šī tiesību norma atstāj dalībvalstij plašu rīcības brīvību, ievērojot cieši saistītos līdzvērtības un efektivitātes principus, kā arī samērīguma principu. Samērīguma prasība izriet it īpaši no Regulas Nr. 2988/95 2. panta 1. punkta, kurā tiek prasīts administratīvās pārbaudes, pasākumus un sodus piemērot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>tiktāl, ciktāl tie vajadzīgi, lai nodrošinātu [ES] tiesību aktu pareizu piemērošanu<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/>, un tiem jābūt <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>iedarbīgiem, samērīgiem ar nodarījumu un jāattur no pārkāpumiem, tādējādi pietiekami jāaizsargā [Eiropas Savienības] finansiālās intereses<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0038"><P>Regulā Nr. 1303/2013 tagad dalībvalstīm tiek skaidri prasīts piemērot <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>samērīgas<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/> finanšu korekcijas (skat. 143. panta 2. punktu).</P></NOTE>. Tādējādi finanšu korekcijas nedrīkst pārsniegt to, kas faktiski ir nepieciešams, ņemot vērā pārkāpumu raksturu un smagumu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0039"><P>Skat. ģenerāladvokāta N. Jēskinena secinājumus lietā <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Dānija/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑417/12 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:286">EU:C:2014:286</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0076">76.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> (par finanšu korekcijām, ko piemēro Komisija).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Turklāt saistībā ar pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt Eiropas Savienības finanšu intereses, Tiesa ir izskaidrojusi, ka Komisija var apsvērt vienotas likmes korekcijas izmantošanu, ja nav iespējams precīzi noteikt zaudējumus, kas nodarīti Eiropas Savienībai<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0040"><P>Skat. it īpaši spriedumus <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Apvienotā Karaliste/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑346/00</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2003:474">EU:C:2003:474</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Beļģija/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑418/06 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2008:247">EU:C:2008:247</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0136">136.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Dānija/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑417/12 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2288">EU:C:2014:2288</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0105">105.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>. Skat. arī Regulas Nr. 1083/2006 99. panta 2. punktu.</P></NOTE>. Uzskatu, ka tas pats princips jāpiemēro dalībvalstīm, kad tās rīkojas, pamatojoties uz Regulas Nr. 1083/2006 98. pantu. No tā izriet, ka dalībvalstu kompetentās iestādes var piemērot vienotas likmes korekcijas, ja tās konstatē ES publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumu. Tā ir situācija, kad bieži vien ir grūti, pat neiespējami, precīzi noteikt fondiem radītos zaudējumus. Vienotas likmes korekciju izmantošana var gan atvieglot šo iestāžu uzdevumu, gan nostiprināt tiesisko noteiktību, padarot šīs korekcijas vieglāk prognozējamas. Korekcijās pēc vienotas likmes, protams, ir attiecīgi jāatspoguļo to dažādo pārkāpumu raksturs un nopietnība, kuriem šīs korekcijas piemērojamas, un tā rezultātā nedrīkst rasties nesamērīgas korekcijas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0041"><P>Skat. iepriekš 60. punktu.</P></NOTE>. Tādā veidā atbilstoši apstākļiem dažkārt var būt nepieciešams pielāgot vienotas likmes korekciju, kas piemērojama attiecīgajam pārkāpumam. Piemēram, ja līgumslēdzēja iestāde darbojusies saskaņā ar valsts noteikumiem, kas bija (daļēji) neatbilstoši ES tiesību aktiem, tas varētu ietekmēt pārkāpuma nopietnību un līdz ar to attiecīgās finanšu korekcijas līmeni.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Sprieduma iedarbība laikā</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Polijas valdība apgalvo, ka spriedumam vajadzētu radīt sekas tikai nākotnē tad, ja Tiesa secina, ka Direktīvas 2004/18 25. pants neliedz līgumslēdzējai iestādei attiecībā uz apakšuzņēmuma līgumiem noteikt tādu ierobežojumu kā pamatlietā izskatāmais ierobežojums. Pretējā gadījumā līgumslēdzējas iestādes varētu prasīt kompensācijas par finanšu korekcijām, kas tām noteiktas kopš 2008. gada ar līdzīgu pamatojumu kā šajā tiesvedībā. Ar šo pamatojumu noteikto finanšu korekciju pārbaude būtu saistīta ar to publiskā sektora izdevumu summu pārrēķināšanu, par kurām Polijas iestādes jau paziņojušas Komisijai. Pēc tam Polijas iestādes nevarētu prasīt no Komisijas finansiālā atbalsta summas, ko tās ir samaksājušas avansā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Ja Tiesa piekrīt manis piedāvātajai atbildei uz pirmo jautājumu, tad nav vajadzības atbildēt uz šo jautājumu. Tomēr, ja Tiesa nonāktu pie pretēja secinājuma, neredzu iemeslu ierobežot sprieduma darbību laikā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Tiesas sniegtā ES tiesību normu interpretācija, īstenojot ar LESD 267. pantu piešķirto kompetenci, izskaidro un vajadzības gadījumā precizē šīs normas nozīmi un apjomu, kā to ir vai bija jāsaprot un jāpiemēro no tās spēkā stāšanās brīža. No minētā izriet, ka šādi interpretētu normu tiesa var piemērot un tai tā ir jāpiemēro pat tādām tiesiskām attiecībām, kas ir radušās un ir nodibinātas pirms sprieduma par lūgumu sniegt interpretāciju taisīšanas, ja turklāt ir izpildīti nosacījumi tāda strīda, kas attiecas uz minētā noteikuma piemērošanu, izskatīšanai kompetentajās tiesās<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0042"><P>Skat., piemēram, spriedumus <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Roders</HT> u.c.</NAME.CASE>, no <NO.CASE>C‑367/93 līdz C‑377/93</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1995:261">EU:C:1995:261</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra, un <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Richardson</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑137/94</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1995:342">EU:C:1995:342</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Ņemot to vērā, Tiesa tikai izņēmuma kārtā apmierina tādus lūgumus, kādu izteikusi Polijas valdība. Tiesa ir izmantojusi šo risinājumu tikai noteiktos apstākļos, kad pastāvēja risks, ka varētu iestāties smagas ekonomiskas sekas, it īpaši saistībā ar tādu tiesisko attiecību lielo skaitu, kas labā ticībā nodibinātas, pamatojoties uz regulējumu, kurš atzīts par spēkā esošu, un kad izrādījās, ka privātpersonas un valsts iestādes bija iesaistītas rīcībā, kas neatbilda Savienības tiesiskajam regulējumam sakarā ar objektīvu un būtisku nenoteiktību attiecībā uz Savienības tiesību normu piemērojamību, un šo nenoteiktību varēja veicināt dalībvalstu vai Komisijas rīcība<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0043"><P>Spriedums <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Roders</HT> u.c.</NAME.CASE>, no <NO.CASE>C‑367/93 līdz C‑377/93</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1995:261">EU:C:1995:261</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0043">43.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra.</P></NOTE>. Savukārt finansiālās sekas, kas dalībvalstij varētu rasties saistībā ar prejudiciālu nolēmumu, pašas par sevi nav pietiekams pamats ierobežot sprieduma iedarbību laikā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0044"><P>Skat. it īpaši spriedumus <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bidar</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑209/03</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:169">EU:C:2005:169</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0068">68.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Linneweber</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Akritidis</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑453/02 un C‑462/02</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:92">EU:C:2005:92</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0044">44.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Santander Asset Management SGIIC</HT> u.c.</NAME.CASE>, no <NO.CASE>C‑338/11 līdz C‑347/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:286">EU:C:2012:286</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0062">62.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0066"><NO.P>66.</NO.P><TXT>Šajā lietā Polijas valdība būtībā apgalvo, ka spriedumam par Direktīvas 2004/18 interpretāciju, kā norādīts iepriekš 62. punktā, var būt nozīmīgas finansiālas sekas attiecībā uz to. Ņemot vērā tikko atgādinātos principus, šim argumentam nevar piekrist. Katrā ziņā Polijas valdība nav iesniegusi nekādus materiālus, kas ļautu Tiesai izvērtēt, vai patiešām ir risks, ka Polijas Republikai varētu iestāties smagas ekonomiskas sekas. It īpaši Polijas valdība nav norādījusi, cik daudzas finanšu korekcijas, kuras šajā dalībvalstī noteiktas ar analogu pamatojumu kā pamatlietā, var tikt apšaubītas ar šādu spriedumu. Tāpat tā nesniedz nekādu informāciju par šādu korekciju kopējo summu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0067"><NO.P>67.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, iesaku Tiesai atbildēt uz <HT TYPE="ITALIC">Wojewódzki Sąd Administracyjny w Warszawie</HT> (Reģionālā administratīvā tiesa Varšavā, Polija) uzdotajiem jautājumiem šādi:</TXT><P><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>1)</NO.P><TXT>Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20040331">2004. gada 31. marta</DATE> Direktīvā 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu, piegādes valsts [publiskā iepirkuma] līgumu un pakalpojumu valsts [publiskā iepirkuma] līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, netiek atļauts līgumslēdzējai iestādei būvdarbu publiskā iepirkuma tehniskajās specifikācijās noteikt, ka izraudzītajam pretendentam ir jāveic ar saviem līdzekļiem procentuāla darbu daļa, kas noteikta abstrakti procentos;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>ja līgumslēdzēja iestāde neievēro šo aizliegumu saistībā ar valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, kurā finansējums tiek saņemts no operatīvās programmas, kas reglamentēta saskaņā ar Padomes <DATE ISO="20060711">2006. gada 11. jūlija</DATE> Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, tā pieļauj <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>neatbilstību [pārkāpumu]<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/> šīs regulas 2. panta 7. punkta izpratnē. Šajos apstākļos Regulas Nr. 1083/2006 98. panta 2. punktā valsts kompetentajai iestādei tiek prasīts piemērot finanšu korekciju šai līgumslēdzējai iestādei, pat ja šis pārkāpums nav radījis nekādus kvantitatīvi nosakāmus zaudējumus fondiem.</TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>