ĢENERĀLADVOKĀTA ANDREAS BJONDI [ANDREA BIONDI]
SECINĀJUMI,
sniegti 2026. gada 26. martā (1)
Lieta C‑855/24 P
Crown Holdings, Inc.,
Crown Cork & Seal Deutschland Holdings GmbH
pret
Eiropas Komisiju
Apelācijas sūdzība – Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Metāla iepakojumu tirgus – Izmeklēšanas procedūras uzsākšana, ko veic Eiropas Komisija pēc valsts konkurences iestādes pieteikuma – Regula (EK) Nr. 1/2003 – Komisijas paziņojums par sadarbību konkurences iestāžu tīklā – Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips
I. Ievads
1. Ar šo apelācijas sūdzību Crown Holdings, Inc. un Crown Cork & Seal Deutschland Holdings GmbH (turpmāk kopā – Crown) lūdz atcelt Vispārējās tiesas 2024. gada 2. oktobra spriedumu Crown Holdings un Crown Cork & Seal Deutschland/Komisija (T‑587/22, EU:T:2024:661, turpmāk – pārsūdzētais spriedums), ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja Crown prasību, kas bija iesniegta pret Komisijas 2022. gada 12. jūlija Lēmumu C(2022) 4761 final (2) (turpmāk – strīdīgais lēmums) (3) par procedūru saskaņā ar LESD 101. pantu (lieta AT.40522 – Metāla iepakojumi). Īsumā – Komisija pēc Bundeskartellamt (Federālais karteļu birojs, Vācija; turpmāk – valsts konkurences iestāde) pieteikuma sāka procedūru citastarp pret Crown. Valsts konkurences iestāde lūdza Komisiju sākt procedūru, tāpēc ka tobrīd spēkā esošajos Vācijas tiesību aktos pastāvošās nepilnības neļāva efektīvi sodīt iesaistītās sabiedrības, jo pēc Crown sabiedrību veiktās pārstrukturizācijas nebija iespējams identificēt visas sabiedrības, kas bija izdarījušas pārkāpumu (4). Pēc procedūras pabeigšanas Komisija konstatēja (5) vienotu un ilgstošu LESD 101. panta pārkāpumu metāla iepakojumu nozarē Vācijā no 2011. gada 11. marta līdz 2014. gada 18. septembrim un uzlika Crown 7 670 000 EUR naudas sodu, kas tika samazināts par 50 % saskaņā ar Komisijas Paziņojumu par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos (6) un par 10 % saskaņā ar Komisijas paziņojumu par izlīguma procedūras kārtību (7).
2. Pārsūdzētajā spriedumā Tiesa noraidīja visus argumentus, kas tika izvirzīti, pamatojot tiešo prasību pret strīdīgo lēmumu.
II. Tiesiskais regulējums
A. Regula Nr. 1/2003
3. Saistībā ar šo apelācijas sūdzību nozīmīgs ir Regulas Nr. 1/2003 (8) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti LESD 101. un 102. pantā, 11. panta 3. un 6. punkts.
4. Regulas 11. panta “Sadarbība starp Komisiju un dalībvalstu konkurences iestādēm” 3. un 6. punktā paredzēts:
“3. Dalībvalstu konkurences iestādes, ja rīkojas saskaņā ar [LESD 101. un 102. pantu], rakstiski informē Komisiju pirms vai bez kavēšanās pēc pirmā oficiālā izmeklēšanas pasākuma uzsākšanas. Šo informāciju var arī darīt pieejam[u] citu dalībvalstu konkurences iestādēm.
[..]
6. Lietas izskatīšanas uzsākšana, ko veic Komisija, lai pieņemtu lēmumu saskaņā ar III nodaļu, atbrīvo dalībvalstu konkurences iestādes no to kompetences piemērot [LESD 101. un 102. pantu]. Ja dalībvalsts konkurences iestāde jau darbojas lietā, Komisija uzsāk lietas izskatīšanu vienīgi pēc konsultēšanās ar šo valsts konkurences iestādi.”
B. Komisijas paziņojums par sadarbību Konkurences iestāžu tīklā
5. Regulas Nr. 1/2003 darbība ir sīki izklāstīta Komisijas paziņojumā par sadarbību Konkurences iestāžu tīklā (9) (turpmāk – paziņojums par sadarbību). Komisija un dalībvalstu konkurences iestādes kopā veido publisko iestāžu tīklu European Competition Network (ECN) (10) (“Eiropas Konkurences tīkls” (EKT); turpmāk – EKT tīkls). Konkrēti, attiecībā uz šo apelācijas sūdzību minētā paziņojuma 6. punktā (11) noteikts:
“Lielākajā daļā gadījumu par lietu ir atbildīga iestāde, kas saņēmusi sūdzību vai sākusi procedūru pēc savas iniciatīvas. Lietas nodošana tiktu paredzēta tikai procedūras sākumposmā (skatīt 18. punktu), ja attiecīgā iestāde uzskata, ka tā nevar sekmīgi uzņemties izskatīšanu, vai ja citas iestādes uzskata, ka tās var sekmīgi uzņemties izskatīšanu (skatīt 8.–15. [9.–16.] punktu).”
6. Tā 7. punktā paredzēts:
“Ja konstatēts, ka lietas nodošana ir nepieciešama efektīvai konkurences un Kopienas interešu aizsardzībai, tīkla dalībnieki pēc iespējas cenšas lietas nodot vienai konkurences iestādei, kas var sekmīgi uzņemties izskatīšanu. Jebkurā gadījumā lietas nodošanai jābūt ātram un efektīvam procesam, un tā nedrīkst aizkavēt notiekošo izmeklēšanu.”
7. Tā 16. punkts formulēts šādi:
“Lai konstatētu vairāku procedūru pastāvēšanu vienā lietā un nodrošinātu, ka lietu izskata konkurences iestāde, kas to var sekmīgi uzņemties, tīkla dalībniekiem agrīnā stadijā jābūt informētiem par lietām, ko izskata dažādās konkurences iestādēs. Ja lieta ir jānodod citai iestādei, ātra nodošana ir gan tīkla, gan attiecīgo uzņēmumu interesēs.”
8. Paziņojuma par sadarbību 18. punktā noteikts:
“Ja rodas jautājumi par lietu nodošanu, tie jāatrisina ātri, parasti divu mēnešu laikā, skaitot no dienas, kad saskaņā ar [Regulas Nr. 1/2003] 11. pantu tīklam nosūtīta pirmā informācija. Šajā periodā konkurences iestādes cenšas panākt vienošanos par lietas iespējamo nodošanu un, attiecīgā gadījumā, par paralēlas rīcības kārtību.”
9. Minētā paziņojuma 19. punktā paredzēts:
“Parasti lietas nodošanas perioda beigās noteiktajai konkurences iestādei vai iestādēm, kas izskata konkrēto lietu, tās izskatīšana jāturpina līdz procedūras noslēgumam. Lietas pārdale pēc sākotnējā nodošanas perioda, kas ilgst divus mēnešus, būtu pieļaujama tikai tad, ja par lietu zināmie fakti procedūras laikā būtiski mainās.”
10. Tā 31. punkts formulēts šādi:
“Visi tīkla dalībnieki cenšas padarīt lietu sadali par ātru un efektīvu procesu. Ievērojot to, ka ar [Regulu Nr. 1/2003] ir radīta paralēlu kompetenču sistēma, lietu sadale starp tīkla dalībniekiem izpaužas tikai kā darba dalīšana, kurā dažas iestādes atturas no rīcības. Tāpēc uzņēmumiem, kuri iesaistīti pārkāpumā vai kurus pārkāpums ietekmējis, lietu sadale nerada individuālas tiesības izvēlēties konkrētu iestādi, kura izskatīs lietu.”
11. Tā paša paziņojuma 3.2. iedaļā “Procedūras sākšana Komisijā saskaņā ar [Regulas Nr. 1/2003] 11. panta 6. punktu” ir izklāstīts, kā notiek procedūras sākšana. It īpaši minētajā iedaļā ir izklāstīts, ka var rasties divu veidu situācijas, no kurām otrā rodas, ja viena vai vairākas valsts konkurences iestādes ir informējušas tīklu par to, ka ir sākušas izskatīt konkrētu lietu. Otrais pieņēmums, kas ir būtisks šajā apelācijas tiesvedībā, ir reglamentēts 54. punktā. Konkrētāk, 54. punktā ir noteikts šādi:
“Otrā situācija ir tad, ja viena vai vairākas [valsts konkurences iestādes] saskaņā ar [Regulas Nr. 1/2003] 11. panta 3. punktu ir informējušas tīklu, ka tās izskata konkrētu lietu. Sākotnējā lietu nodošanas periodā (orientējoši divu mēnešu periods, skatīt 18. punktu) Komisija var sākt procedūru ar [Regulas Nr. 1/2003] 11. panta 6. punktā paredzētajām sekām, vispirms apspriedusies ar attiecīgajām iestādēm. Pēc lietu nodošanas perioda Komisija [Regulas Nr. 1/2003] 11. panta 6. punktu principā piemēro tikai tad, ja izveidojas kāda no šādām situācijām:
[..]
d) ir nepieciešams pieņemt Komisijas lēmumu, ar ko tiek pilnveidota Kopienas konkurences politika, īpaši, ja vairākās dalībvalstīs radusies līdzīga konkurences problēma vai nepieciešams nodrošināt tiesību aktu efektīvu izpildi;
[..].”
III. Par apelācijas sūdzību
12. Tāpat kā Silgan lietā, kurā secinājumus sniedzu 2026. gada 12. martā, šīs apelācijas sūdzības galvenais priekšmets ir Komisijas un dalībvalstu konkurences iestāžu sadarbības sistēmas darbība, kā izklāstīts paziņojumā par sadarbību, konkrētajā gadījumā, kad pieprasījums par lietas nodošanu tiek iesniegts pēc sākotnējā lietu sadales posma. Lai gan Silgan un Crown izvirzītajos argumentos ir daži kopīgi aspekti, Crown papildus izvirza arī citus argumentus, it īpaši par Komisijas rīcības brīvības izmantošanu un par tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.
13. Konkrēti, Crown lūdz Tiesu atcelt pārsūdzēto spriedumu, atcelt strīdīgo lēmumu, piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās tiesu instancēs, pakārtoti – nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai un atlikt lēmuma pieņemšanu par tiesāšanās izdevumiem apelācijas tiesvedībā.
14. Komisija un Vācijas Federatīvā Republika – persona, kas iestājusies lieta pirmajā instancē, – lūdz Tiesu noraidīt apelācijas sūdzību un piespriest Crown segt tiesāšanās izdevumus.
15. Apelācijas sūdzības pamatošanai Crown izvirza četrus apelācijas sūdzības pamatus, kurus Komisija pilnībā apstrīd. Pirmais pamats – uz kuru pēc Tiesas pieprasījuma tiks vērsti šie secinājumi – attiecas uz Vispārējās tiesas kļūdaino paziņojuma par sadarbību interpretāciju, it īpaši attiecībā uz paziņojuma 18. un 19. punktu. Otrais pamats attiecas uz tiesību kļūdu Komisijas pienākuma norādīt pamatojumu interpretācijā. Trešais pamats attiecas uz tiesību kļūdu, ko Vispārējā tiesa esot pieļāvusi, interpretējot subsidiaritātes principu. Visbeidzot, ceturtajā pamatā Vispārējai tiesai tiek pārmests, ka tā neesot izvērtējusi visus būtiskos tiesiskos apstākļus, ko Crown tai bija iesniegusi, tādējādi ierobežojot Crown tiesības uz aizstāvību.
16. Saistībā ar pirmo pamatu Crown argumentācija sastāv no divām daļām.
17. Pirmā daļa attiecas uz tiesību kļūdu paziņojuma par sadarbību 18. un 19. punkta interpretācijā. Otrajā daļā tiek aplūkota Vispārējās tiesas pieļautā tiesību kļūda, uzskatot, ka strīdīgais lēmums pieņemts saskaņā ar paziņojumu par sadarbību.
A. Par apelācijas sūdzības pirmā pamata pirmo daļu
18. Crown apstrīd pārsūdzētā sprieduma 63. punktu, kurā Vispārējā tiesa secināja, ka, lai gan Komisijai paziņojums par sadarbību ir saistošs, šis paziņojums neradīja tiesisko paļāvību, ka lietas nodošana jebkurā gadījumā notiks pašā paziņojumā paredzētajā divu mēnešu termiņā. Crown apstrīd arī Vispārējās tiesas secinājumu, ka izmaiņas par lietu zināmajos faktos būtu pamatojušas valsts konkurences iestādes veiktu lietas nodošanu Komisijai. Turklāt Crown apgalvo, ka – pretēji Vispārējās tiesas secinājumam – tā varēja tiesiski paļauties, ka Komisija neatbalstīs lietas nodošanu, ņemot vērā, ka valsts konkurences iestādes veiktā izmeklēšana ilga vairāk nekā trīs gadus (12). Saistībā ar apelācijas sūdzības pirmā pamata pirmo daļu Crown izvirza divus iebildumus.
19. Ar pirmo iebildumu Crown apstrīd pārsūdzētā sprieduma 47. un 48. punktu, kuros Vispārējā tiesa atzina, ka paziņojums par sadarbību nesniedz precīzas garantijas par faktu, ka lietas nodošanas termiņš nevar pārsniegt divu mēnešu periodu, un ka 18. punkts uz šo lietu nav attiecināms. Tāpat tā pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar Vispārējās tiesas viedokli 18. punktā minētais divu mēnešu termiņš nav uzskatāms par obligātu.
20. Ar otro iebildumu Crown apstrīd pārsūdzētā sprieduma 49. un 51. punktu, kuros Vispārējā tiesa noraidīja Crown interpretāciju attiecībā uz paziņojuma par sadarbību 19. punkta otro teikumu, it īpaši par frāzi “par lietu zināmie fakti”, uzskatot to par pārāk šauru. Saskaņā ar Crown viedokli 19. punkta otrajā teikumā minētā frāze “par lietu zināmie fakti” neietver notikumus, kas norisinājušies tiesvedības gaitā, bet nav saistīti ar tādu konkurences pārkāpumu kā sabiedrības pārstrukturizācija.
1. Par pirmo iebildumu, kas attiecas uz nepareizu paziņojuma par sadarbību 18. punkta interpretāciju
a) “Crown” argumenti
21. Attiecībā uz pirmo iebildumu Crown apgalvo, ka paziņojuma par sadarbību 18. punkts šajā lietā ir būtisks divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Crown apgalvo, ka pretēji tam, ko Vispārējā tiesa norādījusi pārsūdzētā sprieduma 48. punktā, valsts konkurences iestāde un Komisija esot panākušas vienošanos, lai atrisinātu jautājumu par lietas nodošanu. Otrkārt, Crown apgalvo, ka 18. punkts ir vienīgais punkts paziņojumā par sadarbību, kurā sniegta precīza norāde par prasību attiecībā uz termiņu. Crown ieskatā tādējādi šis aspekts būtu būtisks, ja būtu jāizvērtē, vai Komisijas lēmums atbalstīt lietas nodošanu ir saskaņā ar paziņojumu par sadarbību.
22. Turklāt Crown apgalvo, ka pretēji Vispārējās tiesas secinātajam paziņojumā par sadarbību ir paredzētas konkrētas garantijas, kas rada tiesisko paļāvību attiecīgajiem uzņēmumiem. Tātad, pēc Crown domām, 18. punkts būtu jāinterpretē tādējādi, ka jautājumi par lietu nodošanu ir jāatrisina divu mēnešu laikā vai termiņā, kas ir pietiekami tuvs diviem mēnešiem. Šajā sakarā Crown norāda, ka no konkrētiem paziņojuma par sadarbību punktiem, proti, 7., 16., 17., 18. un 31. punkta, var secināt, ka lietas nodošanai ir jānotiek ātri. Patiesībā Crown šos argumentus par lietas nodošanas procedūru neizskata sīkāk.
23. Turklāt replikas rakstā Crown, atsaucoties uz paziņojuma 72. punktu, kurā teikts, ka dalībvalstu konkurences iestādes ir apņēmušās ievērot šajā paziņojumā noteiktos principus, apstrīd Komisijas apgalvojumu, ka minētais paziņojums ir saistošs dalībvalstīm.
b) Juridiskā analīze
24. Kā minēts manu Silgan lietā sniegto secinājumu 17. un 18. punktā, paziņojums par sadarbību, kas ir ieteikuma tiesību instruments, ir kā vadlīnijas sadarbības attiecību koordinēšanai un lietu sadalei starp Komisiju un dalībvalstu konkurences iestādēm.
25. Jānorāda, ka paziņojums par sadarbību no citiem konkurences jomā pieņemtajiem ieteikuma tiesību instrumentiem (13) atšķiras ar to, ka minētais paziņojums ir vērsts uz EKT tīkla darbības regulēšanu, kā arī lietu nodošanu (14). Patiešām, paziņojuma par sadarbību 1. punktā ir precizēts, ka EKT tīkls ir diskusiju un sadarbības platforma jautājumos, kas saistīti ar konkurences politikas piemērošanu un tās ievērošanas uzraudzību. Kā norādījusi Tiesa, no tā izriet, ka paziņojums par sadarbību dalībvalstīm nav saistošs (15). Tiesa turklāt norādīja, ka fakts, ka valstu konkurences iestādes ir oficiāli apņēmušās ievērot paziņojumā par sadarbību ietvertos principus, kā minēts 72. punktā, nemaina paša paziņojuma juridisko spēku (16). Tādējādi ir jānoraida Crown argumentācija, ka paziņojums par sadarbību dalībvalstīm ir saistošs.
26. Ir taisnība, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, izmantojot ieteikuma tiesību instrumentus, Komisija pati nosaka sev robežas novērtējuma brīvības īstenošanā un nevar atkāpties no šī paziņojuma satura, nepārkāpjot vispārējos tiesību principus, it īpaši vienlīdzīgas attieksmes principu un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu (17). Tomēr tiesības atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu paredz, ka Savienības kompetentās iestādes ieinteresētajai personai ir sniegušas precīzu, beznosacījumu un saskaņotu apliecinājumu no kompetentiem un uzticamiem avotiem (18).
27. Šajā apelācijas sūdzībā Crown apgalvo, ka paziņojums par sadarbību radījis tiesisko paļāvību par ātru lietas nodošanu. Replikas rakstā Crown paskaidro, ka paziņojums par sadarbību uzņēmumiem radot tiesisko paļāvību, ka Komisija rīkosies saskaņā ar šo paziņojumu.
28. Jānorāda, ka atbilstoši paziņojuma par sadarbību 4. punktā minētajam apspriedes un informācijas apmaiņa tīkla ietvaros attiecas tikai uz pilnvarotajām publiskām iestādēm un nemaina uzņēmumu tiesības vai pienākumus.
29. Manuprāt, no tā izriet, ka jāpielāgo prasības par “precīzu, beznosacījumu un saskaņotu apliecinājumu no kompetentiem un uzticamiem avotiem” izpilde, īpaši – ņemot vērā kontekstu, kurā šis ieteikuma tiesību instruments tiek piemērots (19). Izskatāmajā gadījumā, kā norādīts šo secinājumu 25. punktā, paziņojums par sadarbību ir vērsts uz sadarbības mehānisma regulēšanu EKT tīklā. Tomēr norādīšu – no pārsūdzētā sprieduma neizriet, ka Crown būtu pierādījusi tāda apstiprinājuma saņemšanu, kas liecinātu, ka lietas nodošanas termiņš būs divi mēneši.
30. Crown savukārt apgalvo, ka no paziņojuma par sadarbību 7., 16., 17., 18. un 31. punkta varētu secināt, ka ir nepieciešams nodrošināt ātru un efektīvu nodošanu. Lai pamatotu šo argumentāciju, Crown atsaucas uz 2022. gada 9. februāra spriedumu Sped‑Pro/Komisija (T‑791/19, EU:T:2022:67).
31. Jānorāda, ka šis iebildums ir nepamatots. Pārsūdzētā sprieduma 47. punktā Vispārējā tiesa pareizi ir secinājusi, ka paziņojumā par sadarbību nav sniegts nekāds precīzs solījums, ka pārdales termiņš nevarētu būt ilgāks par diviem mēnešiem. Patiesībā, manuprāt, 7. punkts ir jālasa kopsakarā ar 6. punktu, kurš, atsaucoties uz 18. punktu, konkrēti attiecas uz iespēju nodot lietu tikai procedūras sākumposmā. Paziņojuma 16. un 17. punkts reglamentē sadarbības kārtību starp EKT tīkla dalībniekiem. Savukārt 31. punkts attiecas uz lietu sadali, nosakot, ka tai jānotiek ātri un efektīvi un ka tā ir “tikai darba dalīšana” starp EKT tīkla dalībniekiem.
32. Attiecībā uz 18. punktu jānorāda, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 48. punktā pareizi ir secinājusi, ka no 18. punktā minētā vārda “parasti” izriet, ka divu mēnešu termiņš nav obligāts, un ka jebkurā gadījumā paziņojuma par sadarbību 18. punkts šajā lietā nav būtisks. Šajā ziņā vēlos atsaukties uz apsvērumiem, kas izklāstīti manu secinājumu 43. punktā Silgan lietā.
33. Attiecībā uz 2022. gada 9. februāra spriedumu Sped‑Pro/Komisija (T‑791/19, EU:T:2022:67) šāda atsauce, manuprāt, izskatāmajā gadījumā nav būtiska. Proti, minētā judikatūra attiecas uz gadījumu, kad Komisija noraidīja sūdzību saskaņā ar Regulas Nr. 773/2004 (20) 7. panta 2. punktu, jo uzskatīja, ka valsts konkurences iestāde ir piemērotāka šīs sūdzības izskatīšanai. Vispārējā tiesa, citastarp konstatējusi, ka no sūdzības iesniegšanas brīža līdz pārsūdzētā lēmuma pieņemšanai bija pagājuši aptuveni divi gadi un deviņi mēneši, norādīja, ka pārsūdzētajā lēmumā sniegtā pamatojuma izklāsts ir pārāk vispārīgs. Turklāt Vispārējā tiesa uzskatīja, ka nav nepieciešams galīgi izlemt jautājumu par to, vai Komisija ir pārkāpusi savu pienākumu izskatīt sūdzību saprātīgā termiņā. Tā vietā minētā tiesa pievērsās jautājumam, vai apgalvotais saprātīgā termiņa pārkāpums ir vai nav radījis attiecīgā uzņēmuma tiesību uz aizstāvību pārkāpumu (21). No tā izriet, ka šī judikatūra nekādi neietekmē paziņojumā par sadarbību minēto lietu ātrāku nodošanu un neļauj uzskatīt, ka šis paziņojums nosaka obligātu termiņu.
34. Visbeidzot, attiecībā uz Crown argumentu, ka, pamatojoties uz paziņojumu par sadarbību, Crown varēja tiesiski paļauties, ka Komisija nepiekritīs lietas pārdalei, ņemot vērā, ka valsts konkurences iestādes veiktā izmeklēšana ilga vairāk nekā trīs gadus, pietiek ar norādi, ka paziņojuma par sadarbību 31. punktā ir noteikts, ka “tāpēc uzņēmumiem, kuri iesaistīti pārkāpumā vai kurus pārkāpums ietekmējis, lietu sadale nerada individuālas tiesības izvēlēties konkrētu iestādi, kura izskatīs lietu” (22).
35. No tā izriet, ka, manuprāt, pirmā apelācijas sūdzības pamata pirmās daļas pirmais iebildums jānoraida.
2. Par otro iebildumu, kas attiecas uz nepareizu paziņojuma par sadarbību 19. punkta interpretāciju
a) “Crown” argumenti
36. Attiecībā uz otro iebildumu par nepareizu paziņojuma par sadarbību 19. punkta interpretāciju Crown apstrīd pārsūdzētā sprieduma 49. un 51. punktu, kuros Vispārējā tiesa noraidīja Crown ierosināto interpretāciju, ka vārdi “par lietu zināmie fakti” būtu jāizprot tikai kā atsauce uz konkurences tiesību normu pārkāpumiem, nevis uz notikumiem, kas norisinājušies procesa gaitā, piemēram, uzņēmuma pārstrukturēšanu. Savukārt saskaņā ar Vispārējās tiesas viedokli minētais formulējums būtu jāinterpretē kā attiecināms uz jebkuru būtisku faktu, kas atklājas procesa gaitā (23).
37. Crown ieskatā no Vispārējās tiesas interpretācijas izriet, ka paziņojuma par sadarbību 19. punktā minētā lietas nodošana kļūtu iespējama jebkuros apstākļos. Vispārējai tiesai drīzāk būtu bijis jāveic 19. punkta vēsturiska, teleoloģiska un sistemātiska interpretācija, nevis tikai kontekstuāla interpretācija.
38. Attiecībā uz kontekstuālo interpretāciju Crown apstrīd pārsūdzētā sprieduma 51. punktu, kurā Vispārējā tiesa norāda, ka no paziņojuma par sadarbību 54. punkta izriet, ka Komisija var sākt procedūru saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punktu, pamatojoties uz konkrētiem iemesliem, kas pārsniedz to faktisko apstākļu robežas, kuri ir būtiski, lai konstatētu konkurences tiesību pārkāpumu. Pēc Crown domām, Vispārējās tiesas teiktais liek domāt par plašu 19. punkta interpretāciju. Šis punkts attiektos uz to faktu attīstību, kas ir valsts konkurences iestādes veiktās izmeklēšanas priekšmets, savukārt 54. punktā būtu uzskaitīti gadījumi, kad lieta politisku apsvērumu dēļ ir jānodod Komisijai. Tādējādi, pēc Crown domām, 54. punktā minētie gadījumi būtu jānošķir no izmaiņām par lietu zināmajos faktos, kas minēti 19. punktā.
39. Attiecībā uz vēsturisko interpretāciju Crown apgalvo, ka no Regulas Nr. 1/2003 sagatavošanas darbiem, jo īpaši no 11. panta 6. punkta, izriet, ka paziņojuma par sadarbību 19. punkts ir paredzēts tikai gadījumiem, kad nodošana notiek sakarā ar faktiem, kas sākotnēji tika paziņoti EKT tīklam saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 11. pantu.
40. Crown turklāt apgalvo, ka paziņojums par sadarbību būtu jāinterpretē, ņemot vērā Savienības pamatprincipus, tiesiskās drošības principu un procesuālās autonomijas principu. It īpaši Crown apgalvo, ka 19. punkta interpretācija tādā izpratnē, ka valstu konkurences iestādes un Komisija var vienoties par lietas nodošanu citai iestādei, ja valsts tiesību normas nav pietiekamas, lai nodrošinātu efektīvu sankciju piemērošanu, ir pretrunā šiem principiem.
b) Juridiskā analīze
41. Attiecībā uz Crown argumentāciju par to, ka, veicot gramatisku interpretāciju, var secināt, ka 19. punktā minētās būtiskās izmaiņas par lietu zināmajos faktos attiecas vienīgi uz konkurences tiesību pārkāpumiem, nevis arī uz notikumiem, kas norisinājušies procesa gaitā, piemēram, uzņēmuma pārstrukturizāciju, jānorāda uz apsvērumiem, kas izklāstīti manu secinājumu 36. punktā Silgan lietā. Kopumā uzskatu, ka uzņēmuma pārstrukturizācija pilnībā atbilst būtisku izmaiņu par lietu zināmajos faktos definīcijai. Patiesībā uzskatu, ka pārstrukturizācija, lai gan tā ir uzskatāma par vienu no iespējamiem līdzekļiem, lai uzlabotu jebkura uzņēmuma komerciālo un stratēģisko stāvokli tirgū, tomēr rada būtiskas izmaiņas uzņēmumos, kas ir izdarījuši pārkāpumus.
42. Attiecībā uz argumentāciju par kontekstuālo interpretāciju mani nepārliecina apgalvojums, ka 54. punkts paredzētu atkāpi no paziņojuma par sadarbību 19. punkta. Šajā ziņā vēlos atsaukties uz tiem apsvērumiem par paziņojuma par sadarbību 19. un 54. punktu, kas izklāstīti manu secinājumu Silgan lietā 27. un 45. punktā. Šajos secinājumos vienīgi norādīšu – fakts, ka 19. punktā ir minēts gadījums, kad procesa gaitā, un katrā ziņā pēc sākotnējā sadales posma, par lietu zināmie fakti būtiski mainās, neizslēdz 54. punktu. Citiem vārdiem, ja būtiskas izmaiņas par lietu zināmajos faktos var apdraudēt Savienības konkurences tiesību efektīvu piemērošanu (24), būtu piemērojams 54. punkts. Šajā ziņā jānorāda uz Crown apgalvojumu, ka 54. punktā uzskaitītajos gadījumos nav iekļauts gadījums, kad Komisija var sākt procedūru saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punktu, lai novērstu trūkumus piemērojamajos valsts tiesību aktos. Manuprāt, šāda argumentācija ir nepamatota. Šajā ziņā vēlos atsaukties uz apsvērumiem, kas izklāstīti manu secinājumu 30.–32. punktā Silgan lietā.
43. Attiecībā uz argumentāciju par vēsturisko interpretāciju jānorāda, ka šī argumentācija nepierāda, kā no dalībvalstu paustajām bažām par Regulas Nr. 1/2003 11. panta 6. punktu var secināt, ka 19. punkta mērķis ir atļaut lietas nodošanu tikai gadījumā, ja ir notikušas izmaiņas faktos, kas sākotnēji tika paziņoti EKT tīkla dalībniekiem, kā paredzēts Regulas Nr. 1/2003 11. pantā.
44. Attiecībā uz argumentāciju par teleoloģisko interpretāciju Crown apstrīd, ka Vispārējās tiesas interpretācija būtu pamatota ar šādu teleoloģisko interpretāciju. Šajā ziņā Crown apgalvo, ka Vispārējās tiesas interpretācija ir pretrunā paziņojuma par sadarbību mērķim, kā arī Regulas Nr. 1/2003 mērķim, proti, nodrošināt lietu ātru un efektīvu sadali EKT tīklā. Norādīšu, ka Crown izvirzītā argumentācija nepierāda, kādā veidā Vispārējās tiesas interpretācija būtu pretrunā gan paziņojuma par sadarbību, gan Regulas Nr. 1/2003 mērķim. Katrā ziņā arī šī Crown argumentācija, manuprāt, ir nepamatota. Faktiski, kā norādīts Regulas Nr. 1/2003 8. apsvērumā, šīs regulas mērķis ir nodrošināt “[Savienības] konkurences noteikumu efektīvu īstenošanu un šajā regulā paredzēto sadarbības mehānismu atbilstīgu darbību”.
45. Attiecībā uz iebildumiem par tiesiskās drošības un procesuālās autonomijas principu, kā arī Savienības pamatprincipu pārkāpumiem vispirms jānorāda, ka tie ir nepamatoti. Turklāt vēlos vērst uzmanību uz to, ka saskaņā arī ar Komisijas procesuālajos rakstos minēto Crown savā apelācijas sūdzībā nekādā veidā neuzrāda apstrīdētos pārsūdzētā sprieduma elementus, kā arī neapgalvo, ka pārsūdzētais spriedums pārkāptu šos principus. Savā argumentācijā Crown vienīgi norāda, ka paziņojums par sadarbību būtu jāinterpretē saskaņā ar šiem principiem. Starp citu, pārsūdzētajā spriedumā nav nekādu norāžu uz to, ka būtu apspriests šo principu pārkāpums.
46. It īpaši – argumenti, ar kuriem Crown pamato iebildumus attiecībā uz tiesiskās drošības principu, ir nepamatoti. Crown atsaucas uz Regulas Nr. 1/2003 sagatavošanas darbiem, kā arī uz minētās regulas 38. apsvērumu, kurā teikts, ka tiesiskā drošība veicina jauninājumus un ieguldījumus, lai pamatotu, ka paziņojuma par sadarbību 19. punkts būtu jāinterpretē šauri.
47. Norādīšu, ka Regulas Nr. 1/2003 38. apsvērums skaidri attiecas uz gadījumiem, kad pastāv neskaidrības par jauniem vai neatrisinātiem jautājumiem attiecībā uz konkurences tiesību normu piemērošanu (25). Šādos gadījumos, kā minēts 38. apsvērumā, uzņēmumi var saņemt neformālus padomus no Komisijas. Tomēr minētais apsvērums nav attiecināms uz šo apelācijas sūdzību.
48. Argumenti par procesuālās autonomijas principa pārkāpumu šajā kontekstā ir acīmredzami neatbilstoši jau tādēļ vien, ka šī apelācijas sūdzība neattiecas uz procesuālo autonomiju. Arī arguments par to, ka līdz Direktīvas 2019/1 par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus (26) pieņemšanai noteikumi par LESD 101. panta piemērošanu neesot bijuši saskaņoti, šajā apelācijas sūdzībā ir acīmredzami neatbilstošs. Crown apgalvo, ka lietas nodošanas brīdī jautājums par mātesuzņēmumu un tiesību pārņēmēju atbildību neietilpa Savienības tiesību jomā, tāpēc lietas izskatīšana būtu bijusi Vācijas valsts tiesību sistēmas kompetencē. Replikas rakstā Crown paskaidro, ka Komisija, uzsākot procedūru, lai novērstu Vācijas tiesību aktu nepilnības, esot pārsniegusi savas rīcības brīvības robežas.
49. Norādīšu, ka šis arguments ir acīmredzami nepamatots, jo tas būtu pretrunā ne tikai Regulas Nr. 1/2003 noteiktajam sadarbības mehānismam (27), bet arī pašas regulas mērķim, proti, nodrošināt Savienības konkurences tiesību efektīvu piemērošanu. Pēc analoģijas 2024. gada 2. oktobra spriedumā Silgan Holdings u.c./Komisija (T‑589/22, EU:T:2024:662) Vispārējā tiesa tostarp atzina, ka Komisija bija piemērotā stāvoklī, lai nodrošinātu Regulas Nr. 1/2003 mērķa sasniegšanu (28).
50. Turklāt savā argumentācijā Crown atsaucas uz 2022. gada 9. februāra sprieduma Sped‑Pro/Komisija (T‑791/19, EU:T:2022:67) 67. punktu (29). Šī atsauce, manuprāt, ir balstīta uz nepareizu interpretāciju. Minētajā punktā Vispārējā tiesa uzsvēra nepieciešamību nodrošināt efektīvu tiesisko aizsardzību tiesā dalībvalstīs un to, ka Komisijai nav pienākuma novērst tiesiskās aizsardzības tiesā trūkumus valstu līmenī, uzsākot izmeklēšanu. Šī judikatūra nav attiecināma uz izskatāmās apelācijas sūdzības gadījumu, kurā, pirmkārt, tiesību aktu nepilnības sankciju jomā nebūtu ļāvušas piemērot efektīvas sankcijas pret uzņēmumiem, kas izdarījuši pārkāpumus, un kurā, otrkārt, Komisija pēc valsts konkurences iestādes lūguma nolēma uzsākt procedūru.
51. Attiecībā uz argumentiem, ka paziņojums par sadarbību būtu jāinterpretē saskaņā ar Savienības pamatprincipiem, norādīšu, ka šie argumenti balstās uz nepareizu pārsūdzētā sprieduma interpretāciju. Crown apgalvo, ka Vispārējās tiesas veiktā 19. punkta interpretācija novestu pie dalībvalsts likumdevēja lēmuma apiešanas gadījumā, ja Komisija un valsts konkurences iestāde uzskatītu, ka valsts tiesību normas kavē konkurences tiesību normu piemērošanu. Kā iepriekš minēts, jānorāda, ka izskatāmajā apelācijas sūdzībā Vācijas tiesību sistēmas nepilnības nebūtu ļāvušas efektīvi sodīt uzņēmumus, kas izdarījuši pārkāpumu, ņemot vērā veikto uzņēmuma pārstrukturēšanu (30). Tas kaitētu mērķim nodrošināt Savienības konkurences tiesību efektīvu piemērošanu.
52. No tā izriet, ka, manuprāt, pirmā pamata pirmās daļas otrais iebildums jānoraida.
B. Par apelācijas sūdzības pirmā pamata otro daļu
1. “Crown” argumenti
53. Ar apelācijas sūdzības pirmā pamata otro daļu Crown apgalvo, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā ir pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatīdama, ka strīdīgais lēmums ir pieņemts saskaņā ar paziņojumu par sadarbību. Crown apstrīd pārsūdzētā sprieduma 61. punktu, kurā Vispārējā tiesa atzina, ka Crown nevar pārmest Komisijai to, ka valsts konkurences iestāde noteiktu laikposmu veikusi izmeklēšanu, lai pēc tam lūgtu Komisijai uzņemties šo lietu. Turklāt Crown norāda, ka saskaņā ar paziņojuma par sadarbību 17. punktu valsts konkurences iestādei bija laikus jāinformē Komisija par jebkādām būtiskām izmaiņām par lietu zināmajos faktos. Tādējādi Crown ieskatā Komisija, saņemot pieteikumu par lietas sadali, jau bija informēta par būtiskām izmaiņām, tāpēc tai bija jāizvērtē, vai piekrist lietas pārdalei. Katrā ziņā Crown atkārtoti uzsver, ka lietas apstākļi neesot attīstījušies tādā veidā, kas pamatotu pārdalīšanu a posteriori, un ka neesot ievērots divu mēnešu termiņš.
54. Crown norāda arī uz aizdomām, ka aizliegtā vienošanās varētu būt skārusi arī citas dalībvalstis. Kā apsvērumos norādījusi Vācijas Federatīvā Republika, valsts konkurences iestādes veiktā izmeklēšana bija atklājusi pazīmes, kas liecināja par konkurences tiesību pārkāpumiem vairākās dalībvalstīs. Tomēr, pēc Crown domām, šādas aizdomas nevarēja būt par pamatu, lai Komisijai iesniegtu pieteikumu par novēlotu pārdali.
55. Procesuālajos rakstos Komisija apgalvo, ka tai nevar pārmest to, ka tā neuzsāka procedūru, pirms nebija saņēmusi pieteikumu no valsts konkurences iestādes 2017. gada jūnijā. Turklāt Komisijas ieskatā nav skaidrs, kā tas, ka valsts konkurences iestāde jau no izmeklēšanas sākuma bija informēta par noteiktiem faktiem, varētu būt bijis nozīmīgi Komisijas lēmumam sākt procedūru agrīnākā posmā.
2. Juridiskā analīze
56. Vispirms jānorāda, ka pirmā apelācijas sūdzības pamata otrajā daļā Crown – manuprāt, nedaudz neskaidri – atsaucas gan uz valsts konkurences iestādes veiktās izmeklēšanas ilgumu, gan uz Komisijas procedūras novēloto uzsākšanu.
57. Attiecībā uz argumentāciju saistībā ar paziņojuma par sadarbību 17. punktu nav pārliecinoši izskaidrots, kādā veidā fakts, ka Komisija, iespējams, jau bija informēta par lietas gaitu, varētu būt ietekmējis lietas nodošanas Komisijai ātrumu. Kā minēts šo secinājumu 50. punktā, tiesību aktu nepilnības valsts tiesībās nevarēja nodrošināt Savienības konkurences tiesību efektīvu piemērošanu.
58. Arī arguments par aizdomām par aizliegtu vienošanos, kas esot skārusi arī citas dalībvalstis, nav pārliecinošs. Patiesībā nav skaidrs, kā tas būtu ietekmējis valsts konkurences iestādes izmeklēšanas ilgumu, kā arī Komisijas procedūras sākšanas datumu.
59. Tāpēc, manuprāt, pirmā apelācijas sūdzības pamata otrā daļa ir nepamatota un jānoraida.
IV. Secinājumi
60. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai noraidīt pirmo apelācijas sūdzības pamatu.
1 Oriģinālvaloda – itāļu.
2 Komisijas 2022. gada 12. jūlija Lēmums C(2022) 4761 final, lieta AT.40522, pieejams: https://ec.europa.eu/competition/antitrust/cases1/202307/AT_40522_8986595_2868_7.pdf
3 Detalizētākam šīs lietas faktisko apstākļu izklāstam atsaukšos uz pārsūdzētā sprieduma 2.–11. punktu.
4 Vācijas likumdevējs šīs nepilnības novērsa, ar Neuntes Gesetz zur Änderung des Gesetz gegen Wettbewerbsbeschränkungen (Devītais likums par grozījumiem Likumā par konkurences ierobežojumu novēršanu) ieviešot 81. pantu, Bundesgesetzblatt Jahrgang 2017 Teil I, Nr. 33, izdots Bonnā 2017. gada 8. jūnijā.
5 Tajā pašā lēmumā Komisija konstatēja, ka pārkāpumu ir izdarījušas arī Silgan Holdings, Inc., Silgan Holdings Austria GmbH, Silgan International Holdings BV, Silgan Metal Packaging Distribution GmbH un Silgan White Cap Manufacturing GmbH (turpmāk kopā – Silgan), un arī šīm sabiedrībām uzlika naudas sodu. Strīdīgo lēmumu prasīja atcelt arī Silgan, iesniedzot prasību Vispārējā tiesā, taču tā tika noraidīta ar 2024. gada 2. oktobra spriedumu Silgan Holdings u.c./Komisija (T‑589/22, EU:T:2024:662). Pašlaik Tiesa izskata Silgan apelācijas sūdzību lietā C‑845/24 P Silgan Holdings u.c./Komisija (turpmāk – Silgan lieta); ar to Silgan lūdz atcelt Vispārējās tiesas spriedumu, un par to es 2026. gada 12. martā sniedzu savus secinājumus. Šajos secinājumos aprobežošos tikai ar argumentiem, ko izvirzījusi Crown.
6 OV 2006, C 298, 17. lpp.
7 Komisijas paziņojums par izlīguma procedūras kārtību karteļu lietās, lai pieņemtu lēmumus saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 7. un 23. pantu (OV 2008, C 167, 1. lpp.)
8 Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.), redakcijā ar jaunākajiem grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 2009. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 487/2009 (OV 2009, L 148, 1. lpp.).
9 Skat. Komisijas paziņojuma par sadarbību Konkurences iestāžu tīklā (OV 2004, C 101, 43. lpp.) 3. punktu.
10 Skat. paziņojuma par sadarbību 1. punktu.
11 Pilnības labad norādīšu, ka visās pārējās valodu versijās paziņojuma par sadarbību 6. punktā ir atsauce uz 8.–15. punktu, izņemot itāļu valodas versiju.
12 Jānorāda, ka saistībā ar apelācijas sūdzības pirmo pamatu Crown šo argumentu nav izklāstījusi izvērsti. Savukārt Crown izvirzīto argumentu pamatā ir tas, ka paziņojums par sadarbību radīja tiesisko paļāvību, ka lietas nodošana būtu jāveic divu mēnešu termiņā.
13 Piemēram, Komisijas Paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos ir vērsts tieši uz uzņēmējiem. Tomēr 2005. gada 28. jūnija spriedumā Dansk Rørindustri u.c./Komisija (C‑189/02 P, C‑202/02 P, no C‑205/02 P līdz C‑208/02 P un C‑213/02 P, EU:C:2005:408) Tiesa apstiprināja, ka uzņēmēji nevar tiesiski paļauties uz noteiktu praksi, jo konkurences tiesību jomā Komisijai “ir piešķirtas tādas izvērtēšanas pilnvaras, kas tai ļauj jebkurā brīdī paaugstināt naudas sodu kopējo apmēru Regulā Nr. 17 [ – Pirmā regula par Līguma 85. un 86. panta īstenošanu (OV 1962, Nr. 13, 204. lpp.) –] norādītajās robežās, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu [Savienības] konkurences politikas īstenošanu” (191. punkts).
14 Skat. it īpaši paziņojuma par sadarbību 1.–3. punktu.
15 Skat. spriedumu, 2016. gada 20. janvāris, DHL Express (Italy) un DHL Global Forwarding (Italy) (C‑428/14, EU:C:2016:27, 33. punkts).
16 Turpat, 43. punkts.
17 Pēc analoģijas skat. spriedumu, 2012. gada 13. decembris, Expedia (C‑226/11, EU:C:2012:795, 28. punkts).
18 Skat. spriedumus, 2017. gada 12. janvāris, Timab Industries un CFPR/Komisija (C‑411/15 P, EU:C:2017:11, 134. punkts), un 2025. gada 9. oktobris, On Air Media Professionals un Different Media (C‑416/24 un C‑417/24, EU:C:2025:765, 60. punkts).
19 Šajā ziņā norādīšu – Komisija savos apsvērumos uzskata, ka pārsūdzētā sprieduma 42. un 43. punktā ir pieļauta tiesību kļūda. Komisijas ieskatā Vispārējā tiesa esot uzskatījusi, ka paziņojums par sadarbību ir saistošs Komisijai attiecībā uz prasītājām un ka minētā paziņojuma 18. un 19. punkts nerada tiesisko paļāvību. Tādēļ Komisija lūdz Tiesu aizstāt 42. un 43. punkta juridisko pamatojumu. Tomēr, ņemot vērā minēto judikatūru un apsvērumus, kas izklāstīti šo secinājumu 24.–29. punktā, uzskatu, ka Komisijas prasījums ir jānoraida.
20 Komisijas Regula (EK) Nr. 773/2004 (2004. gada 7. aprīlis) par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK Līguma 81. un 82. pantu, ko vada Komisija (OV 2004, L 123, 18. lpp.).
21 29. punkts.
22 Skat. spriedumu, 2014. gada 17. decembris, Si.mobil/Komisija (T‑201/11, EU:T:2014:1096, 39. punkts). Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 20. aprīlis, Amazon.com u.c./Komisija (C‑815/21 P, EU:C:2023:308, 35. punkts).
23 Pārsūdzētā sprieduma 51. punkts.
24 Skat. paziņojuma par sadarbību 54. punkta d) apakšpunkta otro alternatīvu.
25 Regulas Nr. 1/2003 38. apsvērums formulēts šādi: “Juridiskā noteiktība [Tiesiskā drošība] attiecībā uz uzņēmumiem, kas veic darbību saskaņā ar Kopienas konkurences noteikumiem, veicina jauninājumu un ieguldījumu veicināšanu. Gadījumos, kad lietās rodas patiesa neskaidrība tādēļ, ka tās satur jaunus vai neatrisinātus jautājumus attiecībā uz šo noteikumu piemērošanu, individuāli uzņēmumi var vēlēties neformālus padomus no Komisijas. Šī regula neierobežo Komisijas spēju sniegt šādus neformālus padomus.”
26 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1 (2018. gada 11. decembris) par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu (OV 2019, L 11, 3. lpp.).
27 Skat. spriedumu, 2009. gada 11. jūnijs, X BV (C‑429/07, EU:C:2009:359), kurā Tiesa nosprieda: “Lai dalībvalstīs garantētu konkurences noteikumu saskaņotu piemērošanu, Regulas Nr. 1/2003 IV nodaļā ir paredzēts sadarbības mehānisms starp Komisiju, valsts konkurences iestādēm, kā arī dalībvalstu tiesām.” (20. punkts.)
28 Skat. 60. punktu.
29 Norādīšu, ka apelācijas sūdzības 50. zemsvītras piezīme atsaucas uz minētā sprieduma 27. punktu. Tomēr pareizais punkts ir 67. punkts.
30 Skat. spriedumu, 2011. gada 14. jūnijs, Pfleiderer (C‑360/09, EU:C:2011:389), kurā Tiesa nolēma, ka dalībvalstīm “jārūpējas, lai noteikumi, ko tās nosaka vai piemēro, nekaitētu LESD 101. un 102. panta efektīvai piemērošanai” (24. punkts). Skat. arī spriedumu, 2025. gada 30. janvāris, Caronte & Tourist (C‑511/23, EU:C:2025:42, 62. punkts).