Briselē, 21.6.2021

COM(2021) 339 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums – Padomes Īstenošanas lēmums

par Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

{SWD(2021) 161 final}


PIELIKUMS

1. IEDAĻA. ATVESEĻOŠANAS UN NOTURĪBAS PLĀNĀ PAREDZĒTĀS REFORMAS UN INVESTĪCIJAS

1. Reformu un investīciju apraksts

1. KOMPONENTS – Atjaunojamie energoresursi un enerģētikas infrastruktūra

Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta “atjaunojamie energoresursi un enerģētikas infrastruktūra” mērķis ir tieši veicināt 2030. gada klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu. Saskaņā ar Slovākijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu klimata mērķu sasniegšanai Slovākijas energoresursu struktūrā ir būtiski jāpāriet uz atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Šajā kontekstā šā Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir atbalstīt atjaunojamo energoresursu ieguldījumu ātrāku izvēršanu. Ņemot vērā šo mērķi, reformām jāmodernizē Slovākijas elektroenerģijas tirgus un jārada atbilstoša tiesiskā vide. Likuma grozījumi jo īpaši uzlabo piekļuvi jauniem tirgus dalībniekiem, palielina noteiktību un uzticēšanos valsts atbalsta pasākumiem un uzlabo atjaunojamo energoresursu integrāciju Slovākijas elektrotīklā. Ieguldījumu atbalstu novirza jaunu atjaunojamo energoresursu jaudas palielināšanai, kā arī esošo atjaunojamo energoresursu iekārtu energoatjaunināšanai, tostarp biogāzes un hidroelektrostaciju modernizācijai. Ieguldījumi elektroenerģijas tīkla elastības palielināšanā ietver atbalstu jaunām akumulatoru uzkrātuvēm, tostarp ūdeņraža risinājumiem, kā arī hidroelektrostaciju elektroenerģijas balansēšanas jaudas palielināšanai.

Komponents ietver divas reformas un trīs ieguldījumus.

Šie pasākumi veicina zaļās pārkārtošanās un klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, kā arī Slovākijas nacionālā enerģētikas un klimata plāna saistību izpildi. Komponents stiprina Slovākijas stratēģisko autonomiju un drošību, palielinot vietējo enerģijas avotu īpatsvaru, jo imports no trešām valstīm veido ievērojamu daļu no tās patēriņa. Ieguldījumi veicina darbvietu radīšanu vietējā līmenī, tostarp MVU nozarē.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Ieguldījumi un reformas palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu, kas Slovākijai tika nosūtīts 2020. gadā, par nepieciešamību “koncentrēt ieguldījumus uz zaļo digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz tīru un efektīvu enerģijas un resursu ražošanu un izmantošanu” (Konkrētai valstij adresēts ieteikums Nr. 3/2020).

A.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

1. reforma: Elektroenerģijas tiesiskā regulējuma pielāgošana 

Reformas mērķis ir uzlabot Slovākijas elektroenerģijas tirgus tiesisko regulējumu, grozot Likumu 251/2012 Coll – par enerģētiku un Likumu Nr. 250/2012 Coll – par tīklu nozaru regulējumu saskaņā ar Direktīvas 2019/944 prasībām. Turklāt pielāgotā juridiskā struktūra atvieglos jaunās darbības un elektroenerģijas tirgus dalībnieku (energokopienu, agregatora, pašpatērētāja, elektroenerģijas uzkrāšanas) piekļuvi, vienlaikus palielinot elektroenerģijas sistēmas vispārējo elastību un uzlabojot iespējas jaunu atjaunojamo energoresursu avotu pieslēgšanai Slovākijas tīklam.

Šī reforma paredz arī (2. atskaites punkts) pasākumu, kura mērķis ir atbrīvot elektroenerģijas pārvades tehniskās jaudas iekšzemes elektroenerģijas sistēmā, ko veicina elektroenerģijas starpsavienojumu profila jaudas palielināšana starp Slovākiju un Ungāriju.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

2. reforma: Tiesiskais regulējums atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai 

Reformas mērķis ir veicināt jaunu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu. Ar jaunajiem grozījumiem tiks izveidoti efektīvi atbalsta mehānismi atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanai transporta, elektroenerģijas un siltumapgādes nozarē. Tiesisko regulējumu groza, grozot Likumu 309/2009 Coll – par atjaunojamo energoresursu un augstas efektivitātes koģenerācijas veicināšanu un Likumu 657/2004 Coll – par siltumenerģiju.

Reforma ietver arī ilgtermiņa izsoles plāna pieņemšanu jauniem atjaunojamiem energoresursiem. Šis pasākums veicina kopējās uzstādītās atjaunojamās enerģijas jaudas labāku paredzamību, radot labvēlīgāku vidi ieguldījumiem privātajiem ieguldītājiem.

Turklāt reforma ietver ieguldījumu shēmu pieņemšanu, lai atbalstītu atjaunojamos elektroenerģijas avotus. Ekonomikas ministrija pieņem jaunu atjaunojamo energoresursu izsoles shēmu (saite uz 1. ieguldījumu, 1. komponents) un atbalsta shēmas ieguldījumiem energoatjaunināšanā (saite uz 2. ieguldījumu 1. komponentā) un elektroenerģijas sistēmas elastības palielināšanā (saite uz 3. ieguldījumu, 1. komponents). Shēmu ieguldījumu politikā stingri ievēro gan ES, gan valstu tiesību aktus vides jomā, kā arī atbalstīto darbību un uzņēmumu nesvarīgus tehniskos norādījumus (2021/C58/01). Slovākijas atveseļošanas un noturības plāns atbalsta tikai tādus ieguldījumus hidroenerģijā, kas atbilst ES acquis.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

1. ieguldījums: Jaunu atjaunojamo elektroenerģijas avotu būvniecība

Pasākuma mērķis ir atbalstīt ieguldījumu veikšanu jaunajos atjaunojamos elektroenerģijas avotos. No vispārējā mērķa palielināt jauno atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas jaudu par 122,4 MW atbalsta shēma saskaņā ar pasākumu, kas pievienots tīklam, nodrošina vismaz 120 MW jaunas jaudas, ko rada jaunie atjaunojamie energoresursi. Konkursa izsoles mehānisms ir atvērts plašam atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju klāstam ar skaidriem projektu īstenošanas termiņiem un noteikumiem. Investīcijas hidroenerģijā nav attiecināmas uz 1. ieguldījumu (1. komponents). Ekonomikas ministrija ir atbildīga par shēmas īstenošanu un informācijas vākšanu par realizēto jaudu no projektu virzītājiem.

Izsoles atbalsta shēmā ievēro ieguldījumu politiku, kas noteikta 1. komponenta 3. atskaites punktā (2. reforma: Tiesiskais regulējums atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai

Paredzams, ka ieguldījumu īstenošana sāksies 2021. gada 30. jūnijā un tiks pabeigta līdz 2026. gada 30. jūnijam.

2. ieguldījums: Esošo atjaunojamo elektroenerģijas avotu modernizācija (energoatjaunināšana)

Pasākuma mērķis ir pagarināt pašreizējo atjaunojamo energoresursu jaudu tehnoloģisko kalpošanas laiku, uzlabot un palielināt to efektivitāti. Modernizācija attiecas uz biogāzes staciju un hidroelektrostaciju pārveidošanu.  Shēma nodrošina vismaz 100 MW modernizētas atjaunojamo energoresursu jaudas elektroenerģijas ražošanai (atjaunošanai), kas pieslēgta tīklam un ko atbalsta saskaņā ar šo pasākumu. Ekonomikas ministrija ir atbildīga par ieguldījuma īstenošanu un informācijas vākšanu par realizēto jaudu no projektu virzītājiem.

Atbalstu dažādiem modernizētu atjaunojamo energoresursu iekārtu veidiem novērtē atsevišķi, ņemot vērā rentabilitātes principu. Atbalsta shēmās ievēro ieguldījumu politiku, kas noteikta 1. komponenta 3. atskaites punktā (2. reforma: Tiesiskais regulējums atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai.

Paredzams, ka ieguldījumu īstenošana sāksies 2022. gada 1. janvārī un tiks pabeigta līdz 2026. gada 30. jūnijam.

3. ieguldījums: Elektroenerģijas sistēmu elastības palielināšana, lai vairāk integrētu atjaunojamos energoresursus

Ieguldījumu mērķis ir palielināt Slovākijas elektroenerģijas tīkla elastību. Pakāpeniska atteikšanās no elastīgiem fosilās elektroenerģijas avotiem izraisa balansēšanas rezultātu zudumu, negatīvi ietekmējot sistēmas spēju integrēt mainīgus atjaunojamos energoresursus.

Ieguldījums ir vērsts uz atbalstu elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtām, tostarp ūdeņraža risinājumiem, un elektroenerģijas balansēšanas jaudas palielināšanai hidroelektrostacijās. Atbalsta shēma nodrošina vismaz 68 MW kumulatīvu balansēšanas jaudas palielinājumu, ko izraisa jaunās uzglabāšanas jaudas un tīklam pieslēgto esošo hidroelektrostaciju balansēšanas jaudas palielināšana. Precīzs 68 MW mērķa sadalījums ir atkarīgs no attiecīgo subjektu pieprasījuma. Ieguldījumi hidroelektrostaciju balansēšanas jaudā saskaņā ar pasākumu nepārsniedz EUR 12 000 000. Ieguldījumi lielā mērā papildina citas darbības komponentā, jo tās palīdz palielināt brīvo tīklu jaudu atjaunojamo enerģijas avotu integrēšanai.

Atbalstu piešķir saskaņā ar tehnoloģiski specifiskām shēmām, ņemot vērā rentabilitātes principu. Shēmās ievēro nosacījumus par ieguldījumu politiku, kā noteikts 1. komponenta 3. atskaites punktā (2. reforma: Tiesiskais regulējums atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai

Paredzams, ka ieguldījumu īstenošana sāksies 2022. gada 1. janvārī un tiks pabeigta līdz 2026. gada 30. jūnijam.

A.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas Nr.

 

Pasākums (reforma vai ieguldījums)

 

Atskaites punkts / mērķrādītājs

 

Nosaukums

 

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

 

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķa apraksts un skaidra definīcija

 

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

1

1 – atjaunojamie energoresursi un enerģētikas infrastruktūra – 1. reforma: Elektroenerģijas tiesiskā regulējuma pielāgošana

Atskaites punkts

Elektroenerģijas tirgus reforma

Tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā Likumā par enerģētiku un Likumā par tīklu nozaru regulējumu

 

 

 

4. cet.

2022

Lai transponētu Direktīvu 2019/944, tiesisko regulējumu groza, grozot Likumu Nr. 251/2012 Coll par enerģētiku un Likumu Nr. 250/2012 Coll par tīklu nozaru regulējumu. Turklāt atjauninātais juridiskais satvars atvieglos jaunās darbības un elektroenerģijas tirgus dalībnieku (energokopienu, agregatora, pašpatērētāja, elektroenerģijas uzkrāšanas) piekļuvi, vienlaikus palielinot elektroenerģijas sistēmas vispārējo elastību un uzlabojot iespējas jaunu atjaunojamo energoresursu avotu pieslēgšanai Slovākijas tīklam.

2

1 – atjaunojamie energoresursi un enerģētikas infrastruktūra – 1. reforma: Elektroenerģijas tiesiskā regulējuma pielāgošana

Atskaites punkts

Elektroenerģijas pārvades tehnisko jaudu ierobežojumu atcelšana Slovākijas elektroenerģijas sistēmā

Ekonomikas ministrijas un Slovākijas pārvades sistēmas operatora Slovenská elektrizačná prenosová sústava, a.s. kopīgs publisks paziņojums

 

 

2. cet.

2021

Slovākijas Ekonomikas ministrija un Slovākijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators Slovenská elektrizačná prenosová sústava, a.s. paziņo par ierobežojumu atcelšanu elektroenerģijas pārvades tehniskajām jaudām Slovākijas elektroenerģijas sistēmā un jaudas palielināšanu, lai pieslēgtu atjaunojamos energoresursus tīklam. Pasākumu veicina, palielinot neto pārvades jaudu pārvades starpsavienojumos ar Ungārijas Republiku.

3

1 – atjaunojamie energoresursi un enerģētikas infrastruktūra – 2. reforma: Tiesiskais regulējums atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai

Atskaites punkts

Satvars, lai atbalstītu ieguldījumus jaunos atjaunojamos energoresursos

Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi Aktā par atjaunojamo energoresursu un augstas efektivitātes koģenerācijas veicināšanu un Likumā par siltumenerģiju.

Ekonomikas ministrija pieņem ilgtermiņa izsoļu plānu

Investīciju shēmu pieņemšana, ko Ekonomikas ministrija veic veicināšanas nolūkā

par jauniem elektroenerģijas avotiem, kas iegūti no atjaunojamiem enerģijas avotiem (definēti 1. ieguldījumā), investīcijām energoatjaunināšanā (definēti 2. ieguldījumā) un investīcijām, kas palielina elektroenerģijas sistēmas elastību

(definēts 3. ieguldījumā)

 

 

 

4. cet.

2022

Ar leģislatīvajiem grozījumiem tiks izveidoti efektīvi atbalsta mehānismi atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanai transporta, elektroenerģijas un siltumapgādes nozarē. Tiesisko regulējumu groza, grozot Likumu 309/2009 Coll – par atjaunojamo energoresursu un augstas efektivitātes koģenerācijas veicināšanu un Likumu 657/2004 Coll – par siltumenerģiju.

Ekonomikas ministrija pieņem ilgtermiņa izsoļu plānu jauniem atjaunojamiem energoresursiem, tādējādi veicinot jaunu atjaunojamo energoresursu jaudu pieauguma paredzamību.

 

Ekonomikas ministrija pieņem jauno izsoļu plānu jauniem atjaunojamiem energoresursiem (definēts 1. ieguldījumā), atbalsta shēmas ieguldījumiem energoatjaunināšanā (definēts 2. ieguldījumā) un elektroenerģijas sistēmas elastības palielināšanā (definēts 3. ieguldījumā). Shēmās sīki izklāsta atbalstīto uzņēmumu atbilstības kritērijus, nodrošinot atbilstību ES un valsts vides acquis, kā arī atbalstīto darbību un/vai uzņēmumu DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), vienlaikus palielinot jauno AER jaudu, kā izklāstīts attiecīgajos mērķos (1., 2. un 3. ieguldījumam). Biomasas projekti nodrošina SEG emisiju ietaupījumu vismaz 80 % apmērā saskaņā ar SEG emisiju ietaupījuma metodiku un relatīvo fosilā kurināmā komparatoru, kas noteikts Direktīvas (ES) 2018/2001 VI pielikumā. Tiek atbalstīti tikai tādi ieguldījumi hidroenerģijā, kas atbilst ES acquis.

4

1 – atjaunojamie energoresursi un enerģētikas infrastruktūra – 1. ieguldījums: Jaunu atjaunojamo elektroenerģijas avotu būvniecība

Mērķrādītājs

Jauna atjaunojamo energoresursu jauda

 

MW

0

120

2. cet.

2026

No vispārējā mērķa palielināt jauno atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas jaudu par 122,4 MW atbalsta shēma saskaņā ar pasākumu, kas pievienots tīklam, nodrošina vismaz 120 MW jaunas jaudas, ko rada jaunie atjaunojamie energoresursi.

Atbalsta mehānisms ir izsoļu veidā, lai atbalstītu ieguldījumus jaunos elektroenerģijas avotos, kas iegūti no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Atbalsta shēmā ievēro nosacījumus par ieguldījumu politiku, kā norādīts 3. atskaites punktā ("1 – Atjaunojamie energoresursi un enerģētikas infrastruktūra – 2. reforma:  Tiesiskais regulējums atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai

5

1 – atjaunojamie energoresursi un enerģētikas infrastruktūra – 2. ieguldījums: Esošo atjaunojamo elektroenerģijas avotu modernizācija (energoatjaunināšana)

Mērķrādītājs

Rekonstruētā atjaunojamo energoresursu jauda

 

MW

0

100

2. cet.

2026

Vismaz par 100 MW palielināt modernizēto atjaunojamo energoresursu jaudu elektroenerģijas ražošanai (atjaunošana), ko izraisa modernizēto atjaunojamo energoresursu pieslēgums tīklam saskaņā ar pasākumu.

Atbalstu dažādiem modernizētu iekārtu veidiem novērtē atsevišķi, ņemot vērā rentabilitātes principu. Modernizācija attiecas uz biogāzes staciju un hidroelektrostaciju pārveidošanu. Atbalsta shēmās ievēro nosacījumus par ieguldījumu politiku, kā norādīts 3. atskaites punktā ("1 – Atjaunojamie energoresursi un enerģētikas infrastruktūra – 2. reforma:  Tiesiskais regulējums atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai

6

1 – atjaunojamie energoresursi un enerģētikas infrastruktūra – 3. ieguldījums: Elektroenerģijas sistēmu elastīguma palielināšana, lai panāktu lielāku atjaunojamo energoresursu integrāciju

Mērķrādītājs

To iekārtu jaudas kumulatīvais pieaugums, kuras palielina energosistēmu elastību

 

MW

0

68

2. cet.

2026

Jaunu elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtu palielinājums vismaz 68 MW apmērā, ko izraisa pasākuma ietvaros sāktā jaunā uzglabāšanas jauda. Shēma atbalsta jaunas akumulatoru sistēmu jaudas uzstādīšanu, jaunas ūdeņraža elementu jaudas uzstādīšanu un hidroelektrostaciju balansēšanas jaudas palielināšanu. Precīzs 68 MW mērķa sadalījums būs atkarīgs no attiecīgo subjektu pieprasījuma. Ieguldījumi hidroelektrostaciju balansēšanas jaudā saskaņā ar pasākumu nepārsniedz EUR 12 000 000.

Atbalstu piešķir saskaņā ar tehnoloģiski specifiskām shēmām, ņemot vērā rentabilitātes principu. Atbalsta shēmās ievēro nosacījumus par ieguldījumu politiku, kā norādīts 3. atskaites punktā ("1 – Atjaunojamie energoresursi un enerģētikas infrastruktūra – 2. reforma:  Tiesiskais regulējums atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai

2. KOMPONENTS – Ēku renovācija

Saskaņā ar Slovākijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu un ēku ilgtermiņa renovācijas stratēģiju, lai sasniegtu ES emisiju samazināšanas mērķus 2030. un 2050. gadam, ir būtiski jāpāriet no daļējas uz vidēja līmeņa (30-60 % primārās enerģijas ietaupījuma) un pilnīgas (vairāk nekā 60 %) ēku renovācijas.

Šā Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu, veicot ģimenes māju, publisku vēsturisku un sarakstā iekļautu ēku visaptverošu renovāciju. Tajā ir apvienoti pasākumi ēku energoefektivitātes uzlabošanai, panākot vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījuma, un pasākumi, kas veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām (piemēram, zaļo jumtu uzstādīšana, ūdens aiztures sistēma). Komponents veicina klimata un vides mērķu sasniegšanu, vienlaikus veicinot būvniecības nozares atveseļošanu un konkurētspēju, radot vairāk darbvietu, jo īpaši MVU vietējā līmenī.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Komponents ietver divas reformas un trīs ieguldījumus.  

Šie ieguldījumi un reformas palīdzēs īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas pēdējo divu gadu laikā adresēti Slovākijai, par nepieciešamību “koncentrēt ar investīcijām saistītu politiku energoefektivitātes jomā” (Konkrētai valstij adresēts ieteikums Nr. 3/2019) un “ieguldījumu koncentrēšanu uz zaļo pārkārtošanos” (Konkrētai valstij adresēts ieteikums Nr. 3/2020).  

A.1.  Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts 

1. reforma: Ģimenes māju renovācijas atbalsta mehānismu saskaņošana.  

Reformas mērķis ir kartēt, saskaņot un apvienot dažādas atbalsta shēmas, vienādot un racionalizēt renovācijas procesu un nodrošināt stimulus īpašniekiem īstenot plašāku renovācijas pasākumu klāstu. Atbalsta shēmu, kritēriju un nosacījumu izstrādi, kā arī īstenošanas posmus izklāsta īstenošanas plānā, kas Slovākijas Vides aģentūrai jāpublicē līdz 2022. gada 30. septembrim. Lai nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu īstenošanu, jāstiprina Slovākijas Vides aģentūras spējas. Īstenošanas posmā māju īpašniekus uzrunā ar komunikācijas kampaņām un izveidotajiem reģionālajiem birojiem, kā arī sniedzot tehnisku palīdzību un konsultācijas.  

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. septembrim. 

1. ieguldījums: Energoefektivitātes uzlabošana ģimenes mājokļos.  

Ieguldījumu mērķis ir pabeigt vismaz 30 000 atsevišķu ģimenes māju renovāciju, vienlaikus panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu. Ieguldījums ir paredzēts vecāku ģimeņu māju īpašniekiem. Papildus tradicionālajiem enerģijas taupīšanas pasākumiem, piemēram, siltumizolācijai, logu nomaiņai, mehānisms ļauj neefektīvus siltuma un karstā ūdens avotus aizstāt ar augstas efektivitātes iekārtām vai uzstādīt jaunas atjaunojamās enerģijas iekārtas. Ja iespējams, piemēro pasākumus, lai palielinātu ēku izturību pret klimata pārmaiņām (piemēram, veģetācijas jumti, lietusūdens uztveršana). Lai mobilizētu visaptverošu un zaļu renovāciju, atbalsta shēmās iekļauj obligātās un fakultatīvās daļas kombināciju. Gaidāms, ka īpašnieki veiks finanšu iemaksu. Enerģijas ietaupījumu verificē galvenokārt ar energoefektivitātes sertifikātiem vai citiem atbilstošiem dokumentiem.  

Ieguldījumu pasākumi, kas saistīti ar ēku renovāciju, atbilst DNSH prasībām, tostarp būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu rašanās novēršanai un pārstrādei, kā arī apkures katlu nomaiņas shēmai, kas ir neliela daļa no kopējās renovācijas programmas.

Paredzams, ka ieguldījumu īstenošana sāksies vēlākais līdz 2022. gada 30. septembrim un tiks pabeigta līdz 2026. gada 30. jūnijam. 

2. reforma: Palielināt pārredzamību un racionalizēt Slovākijas Republikas Pieminekļu padomes lēmumus. 

Reformas mērķis ir uzlabot Slovākijas Republikas Pieminekļu padomes lēmumu pieņemšanas procesa kvalitāti un efektivitāti, izstrādājot trīs metodes, lai:

-klasificētu pieminekļu piešķīrumu,

-noteikt objektīvus kritērijus, pēc kuriem Pieminekļu padome pieņem lēmumus, un

-skaitliski noteikt izmaksas, kas saistītas ar Pieminekļu padomes intervencēm.

Turklāt mērķis ir reformēt valstij piederošu pieminekļu kartēšanu, novērtējot to tehniskos, būvniecības un ar enerģētiku saistītos aspektus. Kartēšanas rezultātā tiek izdotas vismaz 1000 būvpases attiecīgajām valstij piederošajām pieminekļu ēkām. Reforma atvieglo lēmumus par ieguldījumiem renovācijas jomā, lai saglabātu monumentālo vērtību, kā arī attiecīgā gadījumā uzlabotu energoefektivitāti.  

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim. 

2. ieguldījums: Vēsturisko un uzskaitīto sabiedrisko ēku atjaunošana.  

Vēsturiskās un uzskaitītās sabiedriskās ēkas ir vienas no ēkām ar vissliktākajiem energoefektivitātes rādītājiem, un tām ir vajadzīga īpaši pielāgota pieeja, lai saglabātu un aizsargātu to kultūras vērtību un mantojumu. Ieguldījumu mērķis ir uzlabot vēsturisko un uzskaitīto sabiedrisko ēku energoefektivitāti un strukturālos apstākļus, vienlaikus aizsargājot vēsturiskās un kultūras vērtības un uzlabojot ēku pieejamību. No vispārējā mērķa ir renovēt 130 000 m² vēsturisko un uzskaitīto sabiedrisko ēku vismaz 117 000 m² platību, vienlaikus sasniedzot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījuma. Paredzams, ka ieguldījumu rezultātā tiks renovētas aptuveni 100 ēkas, un tās tiks papildinātas ar informatīvu kampaņu. Enerģijas ietaupījumu uzrauga un verificē, izmantojot energoefektivitātes sertifikātus.  

Ieguldījumu pasākumi, kas saistīti ar ēku renovāciju, atbilst DNSH prasībām, tostarp būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu rašanās novēršanai un pārstrādei, kā arī apkures katlu nomaiņas shēmai, kas ir neliela daļa no kopējās renovācijas programmas.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam. 

3. reforma: Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošana  

Reforma pievēršas ļoti zemajam reciklēšanas rādītājam Slovākijā un ir vērsta uz atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu pārskatīšanu, lai palielinātu aprites ekonomikas potenciālu būvgružos un ēku nojaukšanas atkritumos. Slovākijas Republikas Vides ministrija iesniedz grozījumus tiesību aktos par atkritumiem, kas paredz, ka vismaz 70 % būvniecībā radušos nebīstamo būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu sagatavo atkārtotai izmantošanai vai nosūta pārstrādei. Turklāt ar reformu ievieš obligātu selektīvu nojaukšanu, kvalitātes standartus attiecībā uz būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu pārstrādi, obligātu zaļo publisko iepirkumu būvdarbu līgumu slēgšanai, vienkāršo noteikumus un uzlabo datu vākšanas sistēmas attiecībā uz būvgružiem. Kad tiesību akti būs stājušies spēkā, tie nodrošina, ka tiek ievērota prasība 70 % apmērā pārstrādāt un atkārtoti izmantot nebīstamus nojaukšanas un būvniecības atkritumus, lai tos piemērotu ēku renovācijai un būvniecībai, ko finansē no Atveseļošanas un noturības mehānisma. .  

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.   

 

A.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas Nr.

 

Pasākums (reforma vai ieguldījums)

 

Atskaites punkts / mērķrādītājs

 

Nosaukums

 

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

 

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķa apraksts un skaidra definīcija

 

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

1

 

2 – ēku renovācija – 1. reforma: Ģimenes māju renovācijas atbalsta mehānismu saskaņošana

Atskaites punkts

Īstenošanas plāns ģimenes māju zaļās renovācijas mobilizēšanai

Īstenošanas plāna pieņemšana Vides ministrijā

 

 

 

3. cet.

2022

Īstenošanas plānā kartē dažādas atbalsta shēmas un tās saskaņo. Tā sīki izklāsta sagatavošanos shēmas darbības uzsākšanai, grafiku un tās administrēšanu, kā arī enerģijas ietaupījumu rekonstrukcijas un pārbaudes pārraudzību, galvenokārt izmantojot energoefektivitātes sertifikātus vai citus attiecīgus dokumentus. Shēmas izstrādā tā, lai stimulētu vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu un ievērotu “nenodari būtisku kaitējumu” Tehnisko vadlīniju (2021/C58/01) prasības.

2

 

2 – ēku renovācija – 1. reforma: Uzlabot energoefektivitāti ģimenes mājokļos.

Atskaites punkts

Atbalsta shēmu uzsākšana, lai mobilizētu enerģijas ietaupījumus un zaļo renovāciju

Atbalsta shēmu uzsākšana, lai mobilizētu enerģijas ietaupījumus un zaļo renovāciju

 

 

 

3. cet.

2022

Shēmas enerģijas ietaupījumu un zaļās renovācijas mobilizēšanai izstrādā un sāk saskaņā ar īstenošanas plānā pieņemtajiem pasākumiem un grafiku. Slovākijas Vides aģentūra attiecīgos uzaicinājumus publicēs tīmekļa vietnē.

 

3

 

2 – ēku renovācija – 1. ieguldījums: Uzlabot energoefektivitāti ģimenes mājokļos.

Mērķrādītājs

Tādu renovētu ģimenes māju skaits, kas vidēji nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu vismaz 30 % apmērā

 

Skaits

0

18000

4. cet.

2024

18 000 vienģimenes māju renovē saskaņā ar atbalsta shēmu prasībām, tostarp atbilstību DNSH principam, un nodrošināt stimulus, lai panāktu vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu un papildu papildu pasākumus. Iespējamo pasākumu saraksts ietver: izolācija, logu nomaiņa, jumta atjaunošana, lietusūdens aizture, katlu nomaiņa vai azbesta pārsega noņemšana vai citi pasākumi saskaņā ar komponenta tekstu. Renovēto māju energoietaupījumus pārbauda galvenokārt energoefektivitātes sertifikātā vai citos attiecīgos dokumentos. ANM finansētie ieguldījumi nesniedz atbalstu biomasas katliem.

4

 

2 – ēku renovācija – 1. ieguldījums: Uzlabot energoefektivitāti ģimenes mājokļos.

Mērķrādītājs

Tādu renovētu ģimenes māju skaits, kas vidēji nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu vismaz 30 % apmērā

 

Skaits

18 000

30 0000

2. cet.

2026

Kopumā 30 000 vienģimenes māju renovē saskaņā ar shēmu prasībām, tostarp atbilstību DNSH principam, un nodrošināt stimulus, lai sasniegtu vidējo primārās enerģijas ietaupījumu vismaz 30 % apmērā un papildu papildu pasākumus. Iespējamo pasākumu saraksts ietver: kā izolāciju, logu nomaiņu, jumta atjaunošanu, lietus ūdens aizturi, katlu nomaiņu vai azbesta pārsega noņemšanu vai citus pasākumus saskaņā ar komponenta tekstu un nodrošinātajām izmaksām. Renovēto māju energoietaupījumus pārbauda galvenokārt energoefektivitātes sertifikātā vai citos attiecīgos dokumentos. ANM finansētie ieguldījumi nesniedz atbalstu biomasas katliem.

5

 

2. Ēku renovācija – 2. reforma: Slovākijas Republikas Pieminekļu padomes lēmumu pārredzamības palielināšana un racionalizēšana

Atskaites punkts

Metodika Slovākijas Republikas Pieminekļu padomes lēmumu pieņemšanas procesam

 

 

 

Metodoloģijas publicēšana, ko veic Pieminekļu padome

3

4. cet.

2023

Trīs metodiku izstrāde un pieņemšana pieminekļu ēku klasificēšanai, lai palielinātu pārredzamību, sabiedrības atbalstu un paātrinātu Slovākijas Republikas Pieminekļu padomes lēmumu pieņemšanas procesus. Pamatojoties uz standartizētu metodiku, Monumenta padome izsniedz vismaz 1000 būvpases, lai sniegtu attiecīgo valstij piederošo pieminekļu tehnisko un enerģētikas aspektu diagnozi nolūkā atvieglot lēmumus par renovāciju.

6

2- Ēku renovācija – 2. ieguldījums: Publisko vēsturisko un uzskaitīto ēku renovācija

Mērķrādītājs

 

Renovēto publisko vēsturisko un sarakstā iekļauto ēku kopējā platība (m²), kas sasniedz vismaz 30 % no primārās enerģijas ietaupījuma

 

Platība (m²)

0

 

60 000

4. cet.

2024

No vispārējā mērķa ir renovēt 66000 m², vismaz 60000 m² vēsturisko un uzskaitīto sabiedrisko ēku, tiek renovētas saskaņā ar atklātā uzaicinājuma prasībām, kurā paredz nosacījumus, lai panāktu vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu, atbilstību DNSH principiem un stimulētu citu papildu pasākumu īstenošanu (piemēram, lietusūdens aizturi, azbesta aizvākšanu, ēku pieejamību). Energoietaupījumus uzrauga un verificē attiecībā uz renovētām ēkām, izmantojot energoefektivitātes sertifikātus.

7

 

2- Ēku renovācija – 2. ieguldījums: Publisko vēsturisko un uzskaitīto ēku renovācija

Mērķrādītājs

Renovēto publisko vēsturisko un uzskaitīto ēku kopējā platība (m²)

panākt vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījuma

 

Platība (m²)

 

60 000

117000

2. cet.

2026

No vispārējā mērķa ir renovēt 130000 m², vismaz 117000 m² vēsturisko un uzskaitīto sabiedrisko ēku, tiek renovētas saskaņā ar atklātā uzaicinājuma prasībām, kurā paredz nosacījumus, lai panāktu vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu, atbilstību DNSH principiem un stimulētu citu papildu pasākumu īstenošanu (piemēram, lietusūdens aizturi, azbesta aizvākšanu, ēku pieejamību). Energoietaupījumus uzrauga un verificē attiecībā uz renovētām ēkām, izmantojot energoefektivitātes sertifikātus.

  

8

 

2 – ēku renovācija – 3. reforma: Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošana

Atskaites punkts

Grozījums Atkritumu likumā

Tiesību akta grozījuma Atkritumu likumā stāšanās spēkā

 

0

1

2. cet.

2022

Vides ministrijas pārskatītie tiesību akti atkritumu jomā palielina aprites ekonomikas potenciālu būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu nozarē, kā rezultātā vismaz 70 % no nebīstamajiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem ir jāpārstrādā un jāizmanto atkārtoti. Tas ietver obligātu zaļo publisko iepirkumu ieguldījumiem būvniecībā valsts pārvaldē, palielina likumā noteiktās maksas par apglabāšanu poligonos un vienkāršo būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu izmantošanas noteikumus.

   3. KOMPONENTS – Ilgtspējīgs transports

Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir palielināt videi draudzīgu transporta veidu īpatsvaru, izmantojot uz datu analīzi balstītus pasākumus un viedus risinājumus, palielināt pasažieru skaitu, kas ceļo pa dzelzceļu un sabiedrisko pasažieru transportu, pārvadāto preču apjomu videi draudzīgā intermodālā transportā, kā arī atbalstīt alternatīvas dzinēju infrastruktūras attīstību, tādējādi samazinot CO2 emisijas transportā un uzlabojot gaisa kvalitāti. Viedas un digitālas investīcijas atbalsta ātrāku, uzticamāku un efektīvāku dzelzceļa un videi nekaitīgu sabiedrisko pasažieru transportu, motivējot pasažierus pāriet no vieglajiem automobiļiem un citiem transporta veidiem, kuru pamatā ir ogleklis. Komponents ļauj plašāk izmantot alternatīvus dzinējus ilgtspējīgam, videi draudzīgam, cenas ziņā pieejamam un viedam transportam, vienlaikus veicinot arī viedo tīklu izmantošanu. Tas veicina ekonomikas konkurētspēju, radot vajadzīgos tirgus apstākļus transporta iekārtu piegādātājiem.

Komponents ietver četras reformas un četrus ieguldījumus.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Komponenta reformas un ieguldījumi tieši attiecas uz Padomes ieteikumu par Slovākijas 2020. gada valsts reformu programmu un Padomes atzinumu par Slovākijas 2020. gada stabilitātes programmu, saskaņā ar kuru Slovākija "pēc iespējas drīz īsteno gatavus publisko investīciju projektus un atbalsta privātā sektora investīcijas, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu. Koncentrēt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos un digitālo pāreju, jo īpaši uz tīru un efektīvu enerģijas un resursu ražošanu un izmantošanu, ilgtspējīgu sabiedrisko transportu un atkritumu apsaimniekošanu. 

Komponents ietver četras reformas un četrus ieguldījumus.

A.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

 

1. reforma transporta ieguldījumu projektu sagatavošanas jomā.

Reformas mērķis ir uzlabot ieguldījumu pārvaldību un palielināt to ekonomiskos ieguvumus. To panāk ar šādiem pasākumiem:

·līdz 2021. gada 30. jūnijam izstrādāt investīciju plānu dzelzceļa infrastruktūras projektiem, prioritāti piešķirot projektiem atbilstoši to izmaksu lietderībai;

·līdz 2023. gada 31. martam izdarīt grozījumus Dzelzceļa likumā un saistītajos tiesību aktos, vienkāršojot un racionalizējot normatīvās un tehniskās prasības attiecībā uz transporta infrastruktūras parametriem;

·līdz 2021. gada 31. decembrim publicēt metodiku, ar ko nosaka, kā identificēt projektus ar vislielāko iespējamo ieguldīto līdzekļu atdevi un kā palīdzēt sasniegt mērķi par pasažieru pārvadājumu novirzīšanu no individuālā autotransporta uz riteņbraukšanu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.   

2. reforma sabiedriskā pasažieru transporta jomā.

Reformas mērķis ir uzlabot pasažieru pārvadājumus. Sabiedriskā transporta visaptverošās reformas galvenā daļa ir jauns transporta pakalpojumu plāns, kam seko dzelzceļa pasažieru pārvadājumu optimizācija. Reforma tiks atbalstīta ar jauniem tiesību aktiem, kuros paredzēti noteikumi, pienākumi un pienākumi reģionālo autobusu un dzelzceļa pārvadājumu koordinēšanā, pasūtīšanā un finansēšanā. Tiesību aktos nosaka valsts iestādi, kas sadarbībā ar reģionālajiem integrētājiem koordinē valsts integrētas transporta sistēmas izveidi ar vienotu tarifu, kā arī koordinē publiskā iepirkuma procedūru sagatavošanu un īstenošanu gan sabiedriskajiem pasažieru dzelzceļa pakalpojumiem, gan transportlīdzekļiem, kas iegādāti ar ES fondu atbalstu šo maršrutu ekspluatācijai iepriekšējos periodos. Jāpalielina dzelzceļa pārvadājumu biežums līnijās, kurām ir vislielākais potenciāls novirzīt satiksmi no automašīnām uz vilcieniem, ļaujot labāk koordinēt reģionālos sabiedriskos autobusu un vilcienu pārvadājumus. Šīs reformas pamatā ir šādi īpaši pasākumi: 

·Līdz 2023. gada 31. martam ar jaunu likumu nosaka sabiedriskā pasažieru transporta standartus un racionalizē sabiedrisko pakalpojumu kārtību, kas pašlaik ir sadrumstalota un nepietiekami koordinēta starp valsti, apgabaliem, pilsētām un pašvaldībām.

·Līdz 2023. gada 31. decembrim publicē optimizētus dzelzceļa transporta grafikus;

·Līdz 2026. gada 31. decembrim ir izveidota integrēta transporta sistēma, kas ļauj multimodālam sabiedriskajam pasažieru transportam ceļot ar vienu biļeti. Tā darbojas vismaz 6 apgabalos.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

3. reforma sabiedriskā pasažieru transporta jomā.

Reforma atbalsta lielāku intermodalitāti, veicot iepirkumu, koordinējot loģistiku un veicinot jaunu intermodālu maršrutu ieviešanu. Šīs reformas mērķis ir līdz 2030. gadam 30 % autotransporta, kas garāki par 300 km, novirzīt uz dzelzceļu vai ūdensceļiem un vairāk nekā 50 % – uz 2050. gadu (salīdzinājumā ar 2005. gadu). Tas tiek darīts, jo īpaši veicinot pārvadātāju interesi novirzīt kravu autopārvadājumus uz dzelzceļa/intermodālajiem pārvadājumiem, kā arī novēršot turpmāku dzelzceļa pārvadājumu novirzīšanu uz citiem transporta veidiem. Intermodālo pārvadājumu attīstības koncepcijas sagatavošana un apstiprināšana, tostarp priekšlikums par nepieciešamajām izmaiņām tiesību aktos, dod iespēju pieņemt pasākumus videi draudzīgu kravas transporta veidu sistēmiskai attīstībai. Atbalsts ir paredzēts, lai novērstu tehniskas problēmas pārejā uz intermodālo transportu un padarītu to pievilcīgāku.

Paredzams, ka reformas īstenošana sāksies līdz 2021. gada 31. decembrim un tiks pabeigta līdz 2022. gada 31. decembrim.

4. reforma par jaunas politikas ieviešanu alternatīvo degvielu ilgtermiņa veicināšanai transporta nozarē.

Reformu atbalsta, līdz 2022. gada 31. decembrim stājoties spēkā jauniem leģislatīviem pasākumiem, ar kuriem reformē sadales tarifus, vienkāršo un paātrina alternatīvās dzinēju infrastruktūras būvniecības procesu. Tās arī ievieš “tiesības uz uzlādes punktiem” un stabilu, paredzamu daudzgadu sistēmu, lai atbalstītu attiecīgas alternatīvas dzinēju infrastruktūras būvniecību.

1. ieguldījums zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa transporta infrastruktūras attīstībā.

Ieguldījums atbalsta dekarbonizāciju, elektrificējot dzelzceļa līnijas, modernizējot dzelzceļa līnijas, būvējot vai modernizējot tramvaju un trolejbusu līnijas un būvējot velotransporta infrastruktūru. “Pārstrādāts Eiropas laika uzskaites process – TTR” un jāievieš jauna drošības sistēma, kuras pamatā ir digitālās tehnoloģijas, lai varētu automatizēt dzelzceļa satiksmes pārvaldību. Ieguldījuma pamatā ir 1. reforma.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

2. ieguldījums tīra pasažieru transporta veicināšanā.

Ieguldījumus veic, palielinot dzelzceļa pasažieru pārvadājumu, kā arī piepilsētas un pilsētas transporta pievilcību. Blīvi apdzīvotās piepilsētu teritorijās un galvenajos transporta koridoros starp lielākajām pilsētām un lielpilsētu teritorijām savienojumu piedāvājums ir jāpalielina. Ekspluatācijā nodod jaunu vai modernizētu ritošo sastāvu. Ieguldījumus veic kā īpašas subsīdijas nediskriminējošā veidā, izmantojot rīkus datu plūsmas datu un datu analīzei. Ieguldījumu atbalsta 2. reforma.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

3. ieguldījums intermodālo kravu pārvadājumu attīstībā.

Ar ieguldījumu atbalsta intermodālo pārvadājumu vienību un iekraušanas iekārtu iegādi, izmantojot privāto kapitālu, un jaunu intermodālu maršrutu ieviešanu izvēlētajos maršrutos. Lai palielinātu pārvadājumu apjomu videi draudzīgākos intermodālos pārvadājumos, valsts veicina intermodālo pārvadājumu vienību un iekraušanas iekārtu iegādi, izmantojot privāto kapitālu. Vienlaikus valsts sniedz atbalstu jaunu intermodālu maršrutu uzsākšanai izvēlētos maršrutos. Paredzētajās valsts atbalsta shēmās (ar nosacījumu, ka tās apstiprinās Eiropas Komisija) ir paredzēts tikai daļējs finansējums no mehānisma un to uzņēmumu atlase, kuri saņems atbalstu pēc publiskiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus ar skaidri definētiem nediskriminējošiem noteikumiem.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

4. ieguldījums atbalstā alternatīvu dzinēju infrastruktūras būvniecībai.

Ieguldījums koncentrējas uz elektromobiļu uzlādes punktiem un ūdeņraža uzpildes punktiem. Izveido atbalsta shēmu finanšu mehānismu elektromobiļu uzlādes punktu un ūdeņraža uzpildes punktu būvniecībai. Sistēma nodrošina īpaši ātrdarbīgu absorbējošo punktu skeleta infrastruktūras izbūvi, pieejamo uzlādes infrastruktūru visu Slovākijas Republikas rajonu līmenī, tādējādi veicinot pasažieru un kravu pārvadājumu ar alternatīvām degvielām ātrāku attīstību, kā rezultātā tiek modernizēts transportlīdzekļu parks, lai samazinātu kopējās emisijas autotransporta nozarē. Šo ieguldījumu atbalsta 3. reforma.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

A.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas Nr.

 

Pasākums (reforma vai ieguldījums)

 

Atskaites punkts / mērķrādītājs

 

Nosaukums

 

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

 

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķa apraksts un skaidra definīcija

 

mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

1

3– Ilgtspējīgs transports – 1. reforma: Transporta investīciju projektu sagatavošanas reforma

Atskaites punkts

Investīciju plāns dzelzceļa infrastruktūras projektiem

Īstenošanas plāna publicēšana

 

 

 

2. cet.

2021

Transporta un būvniecības ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavo un publicē investīciju plānu dzelzceļa infrastruktūras projektiem, kurā norādīta infrastruktūras būvniecības metodika, prioritātes un grafiks. Publicēts investīciju plāns dzelzceļa infrastruktūras projektiem, kuros prioritāte ir projektiem atbilstoši to cenas un vērtības attiecībai, nodrošina ilgtermiņa stabilitāti dzelzceļa infrastruktūras projektu sagatavošanā un īstenošanā.

2

3 – ilgtspējīgs transports – 1. reforma: Transporta investīciju projektu sagatavošanas reforma

Atskaites punkts

Velotransporta projektu atlases, sagatavošanas un īstenošanas metodika

Metodikas apraksts

 

 

 

4. cet.

2021

Ar metodiku nosaka, kā noteikt projektus ar vislielāko iespējamo ieguldīto līdzekļu atdevi un kā palīdzēt sasniegt mērķi par pasažieru pārvadājumu novirzīšanu no individuālā autotransporta uz riteņbraukšanu.

3

3 – ilgtspējīgs transports – 1. reforma: Transporta investīciju projektu sagatavošanas reforma

Atskaites punkts

Grozījumi Dzelzceļa likumā un saistītajos tiesību aktos par transporta infrastruktūras parametriem

Civildienesta noteikumu nacionālās padomes veiktā Dzelzceļa likuma grozījuma stāšanās spēkā un

Dekrēta Nr. 350/2010 par dzelzceļa līniju būvniecību un tehnisko kārtību, ko veic Satiksmes un būvniecības ministrija] un normatīvo aktu stāšanos spēkā

 

 

 

1. cet.

2023

Tiesību aktu grozījumi vienkāršo un racionalizē transporta infrastruktūras parametru normatīvās un tehniskās prasības saskaņā ar citu ES valstu labo praksi un Eiropas tiesību aktiem, kas rada apstākļus, lai paātrinātu dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas sagatavošanas tempu, samazinātu modernizētās līnijas izmaksas uz kilometru un ļautu agrāk būvēt ātrākus un drošākus dzelzceļus.

4

3 – ilgtspējīgs transports – 2. reforma: Sabiedriskā pasažieru transporta reforma

Atskaites punkts

Jauns likums par sabiedrisko pasažieru transportu

Likuma par sabiedrisko pasažieru transportu stāšanās spēkā Slovākijas Republikas Valsts padomē un tiesību aktu stāšanās spēkā, lai efektīvi koordinētu, integrētu un pārvaldītu sabiedrisko transportu

 

 

 

1. cet.

2023

Likums standartizē sabiedriskā pasažieru transporta standartus un racionalizē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas kārtību, kas pašlaik ir sadrumstalota un nepietiekami koordinēta starp valsti, apgabaliem, pilsētām un pašvaldībām.

5

3 – ilgtspējīgs transports – 2. reforma: Sabiedriskā pasažieru transporta reforma

Atskaites punkts

Optimizēta dzelzceļa transporta grafika īstenošana

Optimizēta dzelzceļa transporta kustības grafika stāšanās spēkā

 

 

 

4. cet.

2023

Transporta un būvniecības ministrija īsteno dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu pasūtīšanu saskaņā ar pabeigto transporta pakalpojumu plānu līdz 2023. gada 31. decembrim.

6

3– Ilgtspējīgs transports – 2. reforma: Sabiedriskā pasažieru transporta reforma

Mērķrādītājs

To apgabalu skaits, kuros ir ieviesta tarifu integrācija, kas ļauj ceļot ar dažādiem sabiedriskā transporta veidiem vai pārvadātājiem par biļeti

 

Skaits

1

6

2. cet.

2026

Kvalitatīvais rādītājs attiecas uz to apgabalu skaitu, kuros ir izveidota integrēta transporta sistēma, kas ļauj multimodālam sabiedriskajam pasažieru transportam ceļot ar vienu biļeti.

7

3 – ilgtspējīgs transports – 1. ieguldījums: Transporta infrastruktūras ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni attīstība

Mērķrādītājs

Jaunas velotransporta infrastruktūras garums (km)

 

Skaits

0

200

2. cet.

2026

Kvalitatīvais rādītājs attiecas uz jaunbūvētās veloinfrastruktūras garumu (km). Mērķis ietver veloceliņus un velosipēdu stāvvietas.

8

3 – ilgtspējīgs transports – 1. ieguldījums: Transporta infrastruktūras ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni attīstība

Mērķrādītājs

Atjaunotās vai modernizētās tīrās pasažieru dzelzceļa infrastruktūras garums (svērtais km)

 

Skaits

0

69

2. cet.

2026

Kvalitatīvais rādītājs attiecas uz rekonstruētās vai modernizētās dzelzceļa infrastruktūras garumu no atveseļošanas un noturības plāna avotiem, izmantojot svēruma koeficientus dažādiem projektu veidiem un diapazoniem (neietver dispečervadības/drošības iekārtas, ko uzskaita atsevišķi saskaņā ar 3. mērķi: dispečēto līniju posmu garums).

No vispārējā mērķa, proti, 77 km dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukcijas vai modernizācijas, vismaz 69 km ir modernizēti vai rekonstruēti. Ieguldījumi iekļauj šādus elementus: pilnībā modernizēti divējādi sliežu ceļi dzelzceļa koridorā, palielinoties līdz 160 km/h; viena vai divu sliežu ceļa rekonstrukcija (augšējā/grunts vai vilces līnijas/aprīkojuma atjaunošana; no jauna elektrificēta un daļēji modernizēta dzelzceļa līnija ar vienu sliežu ceļu; pilnībā modernizēta divu virzienu tramvaja līnija, tostarp piederumi; jaunizbūvēta trolejbusa vienas pieturas līnija, ieskaitot elektroapgādi.

9

3 – ilgtspējīgs transports – 1. ieguldījums: Transporta infrastruktūras ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni attīstība

Mērķrādītājs

Dispečēto dzelzceļa līniju posmu garums (km)

 

Skaits

0

100

2. cet.

2026

Kvalitatīvais rādītājs attiecas uz to dzelzceļa līniju garumu (km), kurās uzstādītas dispečervadības/digitālās drošības ierīces. . No vispārējā mērķa – dispečēt dzelzceļa līnijas 111 km garumā – dispečēti ir vismaz 100.

10

3 – ilgtspējīgs transports – 2. ieguldījums: “Tīra” pasažieru transporta veicināšana

Mērķrādītājs

Iepirktā tīrā pasažieru ritošā sastāva skaits (svērtais)

 

Skaits

0

5

2. cet.

2025

Kvalitatīvais rādītājs atspoguļo “tīra” sabiedriskā pasažieru transporta ritošā sastāva skaitu. Ritošais sastāvs ietver slēgtas elektriskās vai ūdeņraža vilciena vienības; daudzsistēmu elektrolokomotīves; tramvajus

11

3 – ilgtspējīgs transports – 3. reforma: Intermodālo kravu pārvadājumu reforma

Atskaites punkts

Koncepcija un aicinājums izstrādāt jaunas atbalsta shēmas

Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par jaunām atbalsta shēmām, pamatojoties uz intermodālo pārvadājumu attīstības koncepciju

4. cet.

2022

Slovākijas valdība līdz 2021. gada 31. decembrim apstiprina intermodālo pārvadājumu attīstības koncepciju, kas ietver priekšlikumus par tiesību aktu izmaiņām, kas vajadzīgas, lai pieņemtu pasākumus videi draudzīgu kravu pārvadājumu veidu sistēmiskai attīstībai. Atbalsts ir paredzēts, lai novērstu tehniskas problēmas pārejā uz intermodālo transportu un padarītu to pievilcīgāku. Pamatojoties uz to, līdz 2022. gada 31. decembrim izsludina uzaicinājumus iesniegt jaunas atbalsta shēmas, kas nediskriminējošā veidā palīdz uzlabot intermodālo pārvadājumu pieejamību, paverot ceļu tā attīstībai visos Slovākijas reģionos. Uzaicinājumu apstiprina Transporta un būvniecības ministrija.

12

3 – ilgtspējīgs transports – 3. ieguldījums: Intermodālo kravu pārvadājumu attīstība

Mērķrādītājs

To intermodālo pārvadājumu vienību skaits, kas iepirktas divdesmit pēdu ekvivalentās vienībās

 

Skaits

0

1000

2. cet.

2026

Iepirkto intermodālo pārvadājumu vienību skaits (puspiekabes, noņemamas virsbūves, konteineri). Intermodālā transporta vienības izsaka LES (divdesmit pēdu ekvivalenta vienība 20’ (6,1 m); Konteinera pamatmērs ISO 1C – 20' x 8' x 8' (Maha).

13

3– Ilgtspējīgs transports – 4. reforma: Jaunas politikas ieviešana alternatīvo degvielu ilgtermiņa veicināšanai transporta nozarē

Atskaites punkts

jauns pasākumu kopums alternatīvu dzinēju veicināšanai

Rezolūcijas, lai veicinātu alternatīvus dzinējus, stāšanās spēkā

 

 

 

4. cet.

2022

Pasākumi paātrina alternatīvu dzinēju attīstību transporta nozarē. Tie ietver sadales tarifu reformu, pasākumus alternatīvās piedziņas infrastruktūras būvniecības vienkāršošanai un paātrināšanai, “tiesību uz uzlādes punktiem” ieviešanu un stabilas, paredzamas daudzgadu sistēmas ieviešanu, lai atbalstītu attiecīgas alternatīvas piedziņas infrastruktūras būvniecību.

14

3 – ilgtspējīgs transports – 4. ieguldījums: Atbalsts alternatīvo degvielu transportlīdzekļu infrastruktūras attīstībai

Mērķrādītājs

Ekspluatācijā esošo uzlādes punktu vai ūdeņraža uzpildes punktu skaits.

 

Skaits

0

3029

2. cet.

2026

Ekspluatācijā esošo publisko uzlādes punktu vai ūdeņraža uzpildes punktu kopskaits. No vispārējā mērķa ieviest 3332 uzlādes punktus ekspluatācijā ir nodoti vismaz 3029.

4. KOMPONENTS – Rūpniecības dekarbonizācija

Lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas Slovākijā un sasniegtu nacionālos mērķrādītājus, kas noteikti integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam, ir nepieciešama arī nozares paātrināta rīcība. Slovākija ir ļoti industrializēta ekonomika, un enerģētikas un rūpniecības procesu kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas veido nedaudz vairāk par 70 %. Slovākija ir to dalībvalstu vidū, kurās ES ir visaugstākā vidējā putekļu daļiņu koncentrācija gaisā, ko lielā mērā nosaka novecojošas rūpnieciskās tehnoloģijas un cietā kurināmā sadedzināšana mājsaimniecībās.

Šajā kontekstā Slovākijas reformu un noturības plāna 4. komponentā ir ierosināta rūpniecības nozares dekarbonizācijas shēmas izstrāde un darbība. Pasākumi samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas uzņēmumos, samazina enerģijas zudumus un palielina inovatīvu vides tehnoloģiju izmantošanu rūpnieciskajā ražošanā. Šis komponents ietver Slovākijas valdības apņemšanos veikt reformas, lai Augšnitras reģionā atteiktos no oglēm. Tas ietver arī apņemšanos pārtraukt atbalstu elektroenerģijas ražošanai no vietējām oglēm un Nováky lignīta elektrostacijas slēgšanu. Ieguldījumi Slovākijas Vides inspekcijas iekārtās stiprina šīs iestādes dekarbonizācijas centienu uzraudzības spēju.

Komponents ietver divas reformas un vienu galveno un vienu papildu ieguldījumu.

Šīs reformas un ieguldījumi veicina zaļās pārkārtošanās mērķa un klimata mērķa sasniegšanu. Dekarbonizācijai ir ilgstoša ietekme uz vidi un gaisa kvalitāti Slovākijā. Ieguldījumi stiprina Slovākijas rūpniecības konkurētspēju un nodrošina darbvietas vietējā līmenī. Augšnitras reģiona pārveidei ir spēcīgs kohēzijas elements, jo īpaši atbalstot reģionu pārejā, atsakoties no oglēm. 

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Pasākumi palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu, kas Slovākijai tika nosūtīts 2020. gadā, par nepieciešamību “koncentrēt investīcijas uz zaļo digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz tīru un efektīvu enerģijas un resursu ražošanu un izmantošanu” (Konkrētai valstij adresēts ieteikums Nr. 3/2020).

A.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

1. reforma: Ogļu elektroenerģijas ražošanas izbeigšana Nováky elektrostacijā un Augšnitras reģiona pārveide

Šī reforma ietver Slovākijas valdības apņemšanos turpināt pāreju, atsakoties no oglēm Augšnitras reģionā. Reģionālajai Nováky spēkstacijai ir trešā lielākā CO2 emisija no Slovākijas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iekārtām.

Attiecībā uz Nováky lignīta elektrostaciju šā pasākuma mērķis ir izbeigt atbalstu elektroenerģijas ražošanai un izbeigt elektroenerģijas ražošanu no lignīta. Tas pozitīvi ietekmē vidi un samazina cenas elektroenerģijas galapatērētājiem.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.



2. reforma: Konkurētspējīgas sistēmas pieņemšana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai rūpniecībā

Slovākijas iestādes uzsāk konkurētspējīgu dekarbonizācijas shēmu, kas ir atvērta visām rūpniecības nozarēm. Dekarbonizācijas shēma atbalsta labāko pašlaik pieejamo tehnoloģiju ieviešanu rūpnieciskajos procesos. Atbalsts attiecas uz zemu oglekļa dioksīda emisiju ražošanas procesiem un tehnoloģijām rūpniecībā un energoefektivitātes veicināšanas pasākumiem.

Slovākija nodrošina, ka tiek nodrošinātas stingras prasības attiecībā uz atbilstību vides tiesību aktiem gan valsts, gan ES līmenī. Tas ietver atbalstīto darbību un uzņēmumu atbilstību DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Atbalsts iekārtām saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu samazina to emisijas ievērojami zem līmeņatzīmes, kas attiecas uz projekta piedāvājumu. Nosacījums “būtiski zem etalona” ir daļa no iepirkuma atlases kritērijiem.

Sistēmas atbalstīto uzņēmumu emitēto siltumnīcefekta gāzu daudzums (CO2 ekvivalenta vienībās, vidējais svērtais) samazinās vismaz par 30 % salīdzinājumā ar hipotētisko scenāriju.

Slovākijas iestādes sniedz vai nu datus par dekarbonizāciju projektiem saskaņā ar shēmu (jābūt pieejamiem ne vēlāk kā 2026. gada 30. jūnijā), vai arī pierāda, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījums tiks panākts, pamatojoties uz pasākuma atbalstīto tehnoloģiju pieņemtajiem parametriem (pamatojoties uz ražotāju sertifikātiem), vai abu pieeju kombināciju.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

1. ieguldījums: Nozares dekarbonizācijas shēmas darbība

Pasākuma mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, atbalstot projektus rūpniecības uzņēmumiem. Izsoles shēmā ievēro nosacījumus par ieguldījumu politiku, kā noteikts 2. reformā (“Konkurētspējīgas sistēmas pieņemšana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai rūpniecībā”). 

No vispārējā mērķa samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 1 369 917 tonnām CO2 ekvivalenta dekarbonizācijas shēma papildus Komisijai iesniegtajam hipotētiskajam scenārijam nodrošina vismaz 1 232 926 tonnu CO2 ekvivalenta samazinājumu. Emisiju samazinājumu vai nu novēro, balstoties uz datu vākšanu no dekarbonizācijas shēmas projektiem, vai pierāda, pamatojoties uz atbalstīto tehnoloģiju parametriem, pamatojoties uz ražotāja sertifikātiem, vai arī kombinē abas pieejas. Slovākijas iestādes vēlākais līdz 2026. gada 30. jūnijam sniedz Komisijai datus vajadzīgo tehnisko dokumentāciju par dekarbonizācijas mērķrādītāja sasniegšanu.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

2. ieguldījums: Atbalsts Slovākijas Vides inspekcijas darbībai saistībā ar dekarbonizāciju

Pasākuma mērķis ir atbalstīt ieguldījumus Slovākijas Vides inspekcijas iekārtās, stiprinot šīs iestādes uzraudzības spējas dekarbonizācijas procesā. Pašlaik aprīkojuma trūkums neļauj veikt nepieciešamās darbības, ņemot vērā gaidāmo inspekcijas darba slodzes pieaugumu.

Ieguldījumi palīdz modernizēt iestādes aprīkojumu, kā arī iekārtas. Tas ļauj racionalizēt inspekcijas operatīvās darbības, tostarp misijas uz vietas. Inspekcijas transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar biroju un mērīšanas tehnoloģiju, jo īpaši gaisa aizsardzības, ūdens aizsardzības un atkritumu apsaimniekošanas inspicēšanai. Ieguldījumi nodrošina arī uzlabojumus inspekcijas ēkas telpās.

Paredzams, ka ieguldījumu īstenošana sāksies 2022. gada 1. janvārī un tiks pabeigta līdz 2025. gada 30. jūnijam.

A.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas Nr.

 

Pasākums (reforma vai ieguldījums)

 

Atskaites punkts / mērķrādītājs

 

Nosaukums

 

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

 

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķa apraksts un skaidra definīcija

 

mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

1

4 – rūpniecības dekarbonizācija – 1. reforma:

elektroenerģijas ražošana no oglēm Nováky elektrostacijā un Augšnitras reģiona pārveide

Atskaites punkts

Atteikšanās no oglēm Augšnitras reģionā

Lignīta elektroenerģijas ražošanas pārtraukšana Nováky elektrostacijā

 

 

 

4. cet.

2023

Saistībā ar Nováky spēkstacijas Augšnitras reģiona pārveidi:

·Slovākijas iestādes izbeidz atbalstu lignīta elektroenerģijas ražošanai.

·Lignīta elektroenerģijas ražošanu pārtrauc.

2

4 – rūpniecības dekarbonizācija – 2. reforma: Konkurētspējīga sistēma siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai rūpniecībā

Atskaites punkts

Rūpniecības dekarbonizācijas shēmas

pieņemšana

Rūpniecības dekarbonizācijas shēmas pieņemšana Vides ministrijā

4. cet.

2022

Vides ministrija pieņem rūpniecības dekarbonizācijas shēmu, kas nodrošina efektīvus rezultātus. Konkurētspējīgu dekarbonizācijas shēmu ievieš nediskriminējošā, pārredzamā un atklātā konkursa procedūrā, kas ir atvērta visām rūpniecības nozarēm. Atbalsts ir vērsts uz procesiem un tehnoloģijām ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni rūpniecībā un energoefektivitātes pasākumu pieņemšanu.

Shēmas ieguldījumu politika ietver vismaz šādus atbilstības un projektu atlases kritērijus:

·mērķis panākt viszemāko cenu par ietaupītās siltumnīcefekta gāzes tonnu;

·nodrošināt atbilstību ES acquis un valstu vides tiesību aktiem, kā arī atbalstīto darbību un uzņēmumu DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01) un precizēt dekarbonizācijas mērķus.

·atbalstīt tikai labākos pieejamos tehnoloģiju projektus;

·atbalstītās ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iekārtas samazina savas emisijas krietni zem līmeņatzīmes, kas attiecas uz projekta piedāvājumu. Nosacījums “būtiski zem etalona” ir daļa no iepirkuma atlases kritērijiem. 

·fosilais kurināmais netiek atbalstīts.

·sistēmas atbalstīto uzņēmumu emitēto siltumnīcefekta gāzu daudzums (CO2 ekvivalenta vienībās, vidējais svērtais) samazinās vismaz par 30 %.

Slovākijas iestādes sniedz garantijas par savlaicīgu datu sniegšanu par visiem atbalstītajiem projektiem vēlākais līdz 2026. gada 30. jūnijam vai pierāda, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums ir jānodrošina, pamatojoties uz atbalstīto tehnoloģiju pieņemtajiem parametriem (pamatojoties uz ražotāju sertifikātiem) vai abu pieeju kombināciju. Dekarbonizācijas projektos panāktā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma provizoriskā kvantitatīvā noteikšana var balstīties uz tehniskiem dokumentiem, kuros norādīti atbalstīto tehnoloģiju galvenie parametri, enerģijas patēriņš un izejmateriāli.

Slovākijas iestādes pēc projektu atlases informē Komisiju par pamatscenārijiem, kā arī par atbalstīto tehnoloģiju prognozēto ietekmi.

3

4 – rūpniecības dekarbonizācija – 1. ieguldījums: Nozares dekarbonizācijas shēmas darbība

Atskaites punkts

ANM līdzfinansēto rūpniecības dekarbonizācijas projektu īstenošanas pabeigšana

 Pabeigto dekarbonizācijas projektu saraksta pieņemšana Vides ministrijā

2. cet.

2026

Vides ministrija pieņem ar dekarbonizācijas shēmu atbalstīto pabeigto projektu sarakstu, kas kalpo par pamatu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma mērīšanai pasākumā. Emisiju samazinājumu novēro vai nu pamatojoties uz datu vākšanu par projektiem dekarbonizācijas shēmas ietvaros, vai ar pasākuma atbalstīto tehnoloģiju pieņemtajiem parametriem, kuru pamatā ir ražotāju sertifikāti, vai abu pieeju kombināciju saistībā ar vispārējo mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 1 369 917 tonnām CO2 ekvivalenta, dekarbonizācijas shēma nodrošina vismaz 1 232 926 tonnu CO2 ekvivalenta samazinājumu.

4

4 – rūpniecības dekarbonizācija – 2. ieguldījums: Slovākijas Vides inspekcijas darbības nodrošināšana saistībā ar dekarbonizāciju

Atskaites punkts

Slovākijas Vides inspekcijas kapacitātes palielināšanas investīcijas

ANM ieguldījumu darbību pabeigšana, ko veic Slovākijas Vides inspekcija

2. cet.

2025

Ieguldījumi modernizē Slovākijas Vides inspekcijas iekārtas, kā arī telpas. Jaunos inspekcijas transportlīdzekļus aprīko ar biroju un mērīšanas tehnoloģijām, jo īpaši gaisa aizsardzības, ūdens aizsardzības un atkritumu apsaimniekošanas pārbaudēm. Ieguldījumi nodrošina uzlabojumus inspekcijas ēkas telpās.

5. KOMPONENTS – Pielāgošanās klimata pārmaiņām jeb adaptācija

Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna 5. komponenta “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” mērķis ir palielināt gan ekosistēmu, gan apdzīvoto vietu noturību pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, reformējot ūdens resursu apsaimniekošanas sistēmu, zemes apsaimniekošanu, dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, īstenojot zaļos elementus ainavā un ieguldot ūdensizturībā, kā arī attīstot zaļo infrastruktūru, tostarp stādīšanas darbus.

Komponents ietver divas reformas un vienu ieguldījumu.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Šā komponenta mērķi atbilst valsts vides politikas stratēģijai līdz 2030. gadam, Slovākijas Republikas pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijai, Slovākijas redzējuma un attīstības stratēģijai līdz 2030. gadam – Slovākijas Republikas ilgtspējīgas attīstības ilgtermiņa stratēģijai 2030. gadam, kā arī Eiropas Savienības stratēģijām un ilgtermiņa mērķiem, jo īpaši Eiropas zaļajam kursam, un ir daļa no tās.

 

A.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

1. reforma par ainavu plānošanu.

Reforma nodrošina pamatu ainavu struktūru, ekoloģiskās stabilitātes un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai zemes izmantošanas plānošanas dokumentācijā un turpmākajos atļauju piešķiršanas procesos attiecībā uz ēkām un darbībām. Kopā ar turpmākajiem metodoloģiskajiem dokumentiem un kartēm akts nodrošina tehnisko pamatu zemes izmantošanas plānošanas dokumentācijai un turpmākiem apstiprināšanas procesiem ēku un darbību atļaušanai. Tam ir būtiska ietekme uz ainavas struktūru uzturēšanu, ekoloģisko stabilitāti un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. To zaudējumi apdraudētu spēju pielāgoties klimata pārmaiņām.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

2. reforma par dabas aizsardzību un ūdens resursu apsaimniekošanu.

Reformas mērķis ir uzlabot dzīvotņu stāvokli aizsargājamās teritorijās, kas garantē to ilgtermiņa pieaugošo ieguldījumu ainavu aizsardzībā pret klimata pārmaiņām un savu noturību pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi. Līdz 2023. gada 31. decembrim stājas spēkā grozītais Dabas un ainavu aizsardzības likums un tiesību akti ūdens resursu jomā. Šie tiesību akti stiprina dabas institucionālo aizsardzību, mazina kompetences konfliktus aizsargājamās teritorijās, vienkāršo aizsardzības sistēmu, integrē aizsargājamo teritoriju tīklus (valsts, Eiropas un starptautiskos) un rada apstākļus nacionālo parku zonējumam. Rezultāts ir mūsdienīga sistēma, kuras galvenais mērķis ir aizsargāt dabu un bioloģisko daudzveidību attiecīgajās teritorijās, nodrošinot ekosistēmu stabilu ilgtermiņa ieguldījumu, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un mazinātu to sekas. Vienlaikus reforma ļaus atjaunot ūdensteces un radīs telpu ekoloģiskai apsaimniekošanai, upju telpas atjaunošanai un pakāpeniskai aizsardzībai pret plūdiem, ņemot vērā dabas aizsardzību un ūdens aizturi laukos.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

1. ieguldījums attiecībā uz reģionu pielāgošanos klimata pārmaiņām, uzsvaru liekot uz dabas aizsardzību un bioloģiskās daudzveidības attīstību.

Ieguldījumu mērķis ir nodrošināt ekosistēmu ilgtermiņa ilgtspējīgu ieguldījumu, aizsargājot ekosistēmas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un mazinātu to sekas (plūdu mazināšana, sausuma novēršana). Īpašuma pārgrupēšana ļauj aptvert jaunas teritorijas ar visaugstāko aizsardzības līmeni, kas palielina ekosistēmu izturētspēju. Ierobežojot mežizstrādi un attīstot dabas aizsardzību, var novērst plūdus un sausumu, pārveidot reģionus no intensīvas dabas resursu izmantošanas uz “maigo tūrismu” ar augstāku pievienoto vērtību, vienlaikus stiprinot ekosistēmu pakalpojumus. Atjaunotas ūdensteces, tostarp mitrāji, nodrošina ūdens aizturi laukos un tā pakāpenisku novadīšanu. Tie kļūst par svarīgiem ainavas elementiem, atbalstot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un dzīvotņu atjaunošanu.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

A.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas Nr.

 

Pasākums (reforma vai ieguldījums)

 

Atskaites punkts / mērķrādītājs

 

Nosaukums

 

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

 

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķa apraksts un skaidra definīcija

 

Mērvienība

Pamatinformācija

Mērķrādītājs

Ceturksnis

Gads

1

5 – Pielāgošanās klimata pārmaiņām – 1. reforma: Zemes plānošanas reforma

Atskaites punkts

zemes plānošanas reforma

zemes plānošanas likuma stāšanās spēkā Parlamentā

4. cet.

2022

Līdz 2022. gada 31. decembrim Vides ministrija sagatavo tiesību aktu, ko pēc tam apstiprinās Slovākijas Republikas Valsts padome. Tiesību aktam līdz 2022. gada 31. decembrim pievieno metodiku ainavas un ekosistēmu vērtības novērtēšanai, kuras mērķis ir nodrošināt, ka apsvērumi par pielāgošanos klimata pārmaiņām tiek ņemti vērā teritoriālo lēmumu pieņemšanas un būvniecības procedūrās, veicinot uz dabu balstītu plūdu novēršanas pasākumu un sausuma un bioloģiskās daudzveidības zuduma novēršanas pasākumu īstenošanu.

2

5 – Adaptācija klimata pārmaiņām – 2. reforma: Dabas aizsardzības un ūdens resursu apsaimniekošanas reforma laukos

Atskaites punkts

  Dabas aizsardzības pasākumu efektīvāka piemērošana aizsargājamās teritorijās un ūdensteču atdzīvināšana

Grozītā dabas un ainavu aizsardzības likuma un ūdens resursu tiesību aktu stāšanās spēkā

 

 

 

4. cet.

2023

. Vides ministrija sagatavo grozījumu Dabas aizsardzības likumā, kas stājas spēkā 2022. gada janvārī. Pēc tam tiks izstrādāts priekšlikums jaunam aizsargājamo teritoriju darbības modelim (līdz 2022. gada 31. decembrim). Valsts ūdenssaimniecības reforma pavērs ceļu ūdensteču atjaunošanai, tādējādi palielinot aizsardzību pret plūdiem valstī. Vides ministrija līdz 2022. gada 31. decembrim izstrādā jaunu ūdens resursu politikas koncepciju un līdz 2023. gada 31. decembrim groza Ūdens likumu, nosakot tehniskos standartus, kas ļauj atjaunot ūdensteces tādā veidā, kas maksimāli palielina ūdens aizturi valstī, palēnina ūdens aizplūdi un atjauno gruntsūdeņu rezerves.

3

5 – Pielāgošanās klimata pārmaiņām – 1. ieguldījums: Reģionu pielāgošana klimata pārmaiņām, galveno uzmanību pievēršot dabas saglabāšanai un bioloģiskās daudzveidības attīstībai

Mērķrādītājs

Ūdensteču atjaunošana (atjaunoto ūdensteču km)

Skaits

0

52

4. cet.

2024

Atjaunoto ūdensteču km. No vispārējā mērķa, proti, atjaunot 57 km ūdensteces, tiek atjaunoti vismaz 52 km.

Revitalizācijas grupa sagatavo prioritātes un nosaka precīzas sadaļas plūsmu atjaunošanai. Pamatojoties uz tehnisko dokumentāciju, pieteikuma iesniedzējs projektus iesniedz secīgi, sākot no 2022. gada 30. jūnija līdz 2023. gada 31. decembrim.

4

5 – Pielāgošanās klimata pārmaiņām – 1. ieguldījums: Reģionu pielāgošana klimata pārmaiņām, galveno uzmanību pievēršot dabas saglabāšanai un bioloģiskās daudzveidības attīstībai

Mērķrādītājs

Ūdensteču atjaunošana

(atjaunoto ūdensteču km)

Atjaunoto ūdensteču km

Skaits

52

90

2. cet.

2026

Atjaunoto ūdensteču km. No vispārējā mērķa, proti, atjaunot 97 km ūdensteces, tiek atjaunoti vismaz 90 km.

Revitalizācijas grupa sagatavo prioritātes un nosaka precīzas sadaļas plūsmu atjaunošanai. Pamatojoties uz tehnisko dokumentāciju, pieteikuma iesniedzējs iesniedz projektus slīdošā g līmenī, sākot no 2023. gada 30. jūnija līdz 2025. gada 31. decembrim.

5

6 – Pielāgošanās klimata pārmaiņām – 1. ieguldījums: Reģionu pielāgošana klimata pārmaiņām, galveno uzmanību pievēršot dabas saglabāšanai un bioloģiskās daudzveidības attīstībai

Mērķrādītājs

Nekustamā īpašuma norēķini ar privātiem zemes īpašniekiem (teritorija hektāros)

Skaits

0

14000

4. cet.

2023

No kopējā mērķa ir panākt izlīgumus ar īpašumu 14750 ha platībā, un ir panākta vienošanās par īpašumu vismaz par 14000 ha.

Līdz 2022. gada 30. jūnijam Vides ministrijas un ŠOP SR darba grupa izstrādā zemes vērtības un cenas noteikšanas metodiku. Uzaicinājumus iegādāties zemi aizsargājamās teritorijās, galvenokārt nacionālajos parkos, izsludina, pamatojoties uz teritoriju/teritorijām, sākot no 2023. gada 31. marta līdz 2023. gada 30. jūnijam.

6

6 – Pielāgošanās klimata pārmaiņām – 1. ieguldījums: Reģionu pielāgošana klimata pārmaiņām, galveno uzmanību pievēršot dabas saglabāšanai un bioloģiskās daudzveidības attīstībai

Mērķrādītājs

Nekustamā īpašuma norēķini ar privātiem zemes īpašniekiem (teritorija hektāros)

Skaits

14000

27000

4. cet.

2025

No kopējā mērķa ir panākt izlīgumus ar īpašumu 29509 ha platībā, un ir panākta vienošanās par īpašumu vismaz par 27000 ha.

Līdz 2022. gada 30. septembrim Vides ministrijas un ŠOP SR darba grupa izstrādā zemes vērtības un cenas noteikšanas metodiku. Uzaicinājumus iegādāties zemi aizsargājamās teritorijās, galvenokārt nacionālajos parkos, izsludina, pamatojoties uz teritoriju/teritorijām, sākot no 2022. gada 30. jūnija līdz 2025. gada 30. decembrim.

7

6 – Pielāgošanās klimata pārmaiņām – 1. ieguldījums: Reģionu pielāgošana klimata pārmaiņām, galveno uzmanību pievēršot dabas saglabāšanai un bioloģiskās daudzveidības attīstībai

Mērķrādītājs

Muránska Planina un Polonina reģioniem atlasīto projektu saraksts

Skaits

0

2

2. cet.

2022

Valde atlasa projektus diviem Muránska Planina un Polonina reģioniem saskaņā ar DNSH principu, pamatojoties uz atklātu diskusiju ar attiecīgajiem vietējiem dalībniekiem.

6. KOMPONENTS – Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte

Komponenta mērķis ir uzlabot vispārējās pirmsskolas izglītības un skolas izglītības pieejamību un iekļautību Slovākijā. Komponents uzlabos piekļuvi pirmsskolas izglītībai, nodrošinot, ka 5 gadus veci bērni ir iesaistīti pirmsskolas sistēmā, un ieviešot likumīgas tiesības uz pirmsskolas izglītību 4 un 3 gadus veciem bērniem. Komponents ir reformēt pirmsskolas izglītības finansēšanas sistēmu un ieviest iekļaujošu izglītības atbalsta pasākumu sistēmu. Komponents var palīdzēt samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, veicinot skolu konsultēšanu un konsultāciju sistēmu pamatskolas līmenī, un uzlabot arī romu bērnu iekļaušanu, ierobežojot segregāciju skolās. Komponents novērš pandēmijas radītos trūkumus izglītības rezultātos un ar mērķtiecīgākiem atbalsta pasākumiem palīdz bērniem ar īpašām izglītības vajadzībām.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Komponents palīdz īstenot Slovākijai pēdējos divos gados adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību uzlabot izglītības kvalitāti un iekļautību visos līmeņos un veicināt prasmes. Uzlabot piekļuvi cenas ziņā pieejamai un kvalitatīvai bērnu aprūpei un ilgtermiņa aprūpei. Veicināt nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, jo īpaši romu, integrāciju. (Konkrētai valstij adresēts ieteikums – 2/2019).

A.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

1. reforma: Paredzēt nosacījumus obligātās pirmsskolas izglītības īstenošanai bērniem no 5 gadu vecuma un ieviest juridiskas tiesības uz vietu bērnudārzā vai citiem pirmsskolas izglītības sniedzējiem no 3 gadu vecuma. Ar reformu ievieš grozījumus attiecīgajos tiesību aktos, ar kuriem ievieš juridiskas tiesības bērniem vecumā no trim gadiem tikt uzņemtiem bērnudārzā vai citā iestādē, kas nodrošina pirmsskolas izglītību. Paredzams, ka reforma mainīs preskriptīvo finansējumu bērnudārziem, pamatojoties uz attiecīgā objekta faktiskajām personāla un darbības izmaksām. Mācībspēkiem un specializētajiem darbiniekiem agrīnās un pirmsskolas izglītības mācību programmā ir pienākums paaugstināt prasmes līdz augstākās izglītības grādam. Reforma ietver arī pasākumus bērnudārzu kapacitātes palielināšanai, lai katram bērnam vecumā no trim gadiem līdz 2025. gada 1. septembrim būtu atļauts piedalīties pirmsskolas izglītībā. Mērķis ir nodrošināt vismaz 12 352 vietas iekārtās, vienlaikus renovētajās telpās sasniedzot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījuma.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

2. reforma: Jēdziena “bērnu un skolēnu īpašās izglītības vajadzības” definīcija un atbilstīgu atbalsta pasākumu modeļa izstrāde izglītībā, tostarp to finansēšanas sistēmas izstrāde. Reforma maina skolēnu īpašo izglītības vajadzību definīciju, nosakot jaunu definīciju bērnam vai skolēnam, kuram ir šķēršļi piekļuvei izglītībai, izglītībai un mācībām un kuram ir jānodrošina un jāpiemēro atbalsta pasākumi, lai īstenotu savu izglītības potenciālu. Izveido vertikālu atbalsta modeli, ieviešot jaunus atbalsttiesīgus atbalsta pasākumus visiem bērniem. Lai īstenotu reformu, skolotājiem nodrošina mācību un metodiskos materiālus, izmantojot tālākizglītības programmas. 10 000 skolotāju un speciālistu piedalīsies apmācībās un citos informatīvos pasākumos saistībā ar šo reformu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

3. reforma: Reformēt konsultāciju un profilakses sistēmu un nodrošināt sistemātisku datu vākšanu garīgās veselības veicināšanas jomā bērniem, skolēniem un studentiem. Reformas mērķis ir pārvietot jaunizveidotos padomdevēju un profilakses centrus, lai tie darbotos tuvāk skolām. Grozot attiecīgos tiesību aktus, šie centri nodrošina profesionālo darbību, nedefinējot nelabvēlīgus veselības apstākļus, kā tas ir pašlaik, kas rada diskrimināciju. Izmaiņas konsultatīvajā sistēmā papildina ar turpmākiem atbalsta pasākumiem, piemēram: izmaiņas finansējumā, kas izveidots, pamatojoties uz profesionālo darbību.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

4. reforma: Instrumentu ieviešana priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanai un F veida studiju programmas pielāgošana. Reforma ietver izmaiņas attiecīgajos tiesību aktos, kuru mērķis ir palielināt jauniešu iespējas, nepabeidzot pamatskolas izglītību, sasniegt augstāku izglītības līmeni, paredzot iespēju pabeigt pamatizglītības vidējo izglītību vidējās profesionālās izglītības iestādēs (NSOV) divu gadu un trīs gadu apvienotā programmā. Ar tiesību aktu grozījumiem optimizē arī F tipa studiju programmas, attiecinot pienākumu izstrādāt vidusskolas darbības plānus arī uz zemākā līmeņa profesionālās izglītības nozarēm. Pamatojoties uz darba tirgus piedāvājumu, pēc tam pielāgo F veida studiju programmu saturu. Paredzams, ka vismaz 30 % zemākā līmeņa vidējās profesionālās izglītības skolu (NSOV) pielāgosies darba tirgus piedāvājumam līdz 2025. gada 30. jūnijam.

Paredzams, ka reformu sāks īstenot līdz 2023. gada 31. martam, un to pabeigs līdz 2025. gada 30. jūnijam.

5. reforma: Skolu desegregācijas veicināšana. Reformas galvenais mērķis ir ieviest juridisku segregācijas definīciju, ko paredzēts piemērot visās Slovākijas skolās. Segregāciju skolās īsteno, izstrādājot metodiskas pamatnostādnes dažādiem izglītības dalībniekiem (piemēram, radītājiem, skolām un skolu iestādēm, direktoriem un skolotājiem), lai novērstu un izskaustu nošķirtu izglītību. Pieņemto metodiku piemēro katrā skolā.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

6. reforma: Kompensācijas pasākumi, lai mazinātu pandēmijas ietekmi pamatskolas un vidusskolas skolēnu izglītībā. Ar reformu tiek izveidota mācību programma galvenokārt skolēniem, kuriem draud neizdošanās skolas eksāmenos sakarā ar ierobežotām iespējām piedalīties izglītībā pandēmijas laikā. Tajā īpašu uzmanību pievērš tematiem, kas nāk no tā sauktajām “galvenajām izglītības jomām”. Skola nodrošina to skolēnu atlasi, kuriem draud nesekmības risks, kā arī saziņu ar skolēnu juridiskajiem pārstāvjiem.

Lai risinātu problēmu, kas saistīta ar visaptverošu datu trūkumu par tālmācības gaitu, Izglītības ministrija izsludina aicinājumu veikt plašu pedagoģisko izpēti, lai analizētu pandēmijas ietekmi uz izglītību un tās ietekmi uz izglītības politiku.

Paredzams, ka reformas īstenošana sāksies līdz 2021. gada 30. septembrim un tiks pabeigta līdz 2024. gada 31. decembrim.

1. ieguldījums: Šķēršļu novēršana skolu ēkās. Mērķis ir likvidēt fiziskus, informatīvus un tehnoloģiskus šķēršļus skolā 252 lielās vidusskolās, lai nelabvēlīgā situācijā esošiem bērniem dotu iespēju izglītoties patīkamā vidē. Pirms ieguldījuma veikšanas: 1) sarežģīta analīze, lai apzinātu vajadzību pēc šķēršļu likvidēšanas un nodrošinātu rokasgrāmatu. Rokasgrāmatā nosaka standartus šķēršļu likvidēšanai, lai apmierinātu to bērnu, skolēnu un studentu patiesās vajadzības, kuriem ir nelabvēlīgi veselības apstākļi, un lai ievērotu universālā dizaina principus.

Paredzams, ka ieguldījumu īstenošana sāksies 2022. gada 31. martā un tiks pabeigta līdz 2025. gada 30. jūnijam.

A.2.    Neatmaksājamā finansiālā atbalsta atskaites punkti, mērķrādītāji, rādītāji un īstenošanas uzraudzības grafiks

Kārtas Nr.

 

Pasākums (reforma vai ieguldījums)

 

Atskaites punkts / mērķrādītājs

 

Nosaukums

 

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

 

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķa apraksts un skaidra definīcija

 

Mērvienība

Pamatinformācija

Mērķrādītājs

Ceturksnis

Gads

1

6 – iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte – 1. reforma: 1. Nodrošināt nosacījumus obligātās pirmsskolas izglītības īstenošanai bērniem vecumā no pieciem gadiem un ieviest juridiskas tiesības uz vietu bērnudārzā vai citiem pirmsskolas izglītības sniedzējiem no trīs gadu vecuma

Atskaites punkts

 

Ieviest juridiskas izmaiņas obligātajā pirmsskolas izglītībā bērniem vecumā no pieciem gadiem un ieviest juridiskas tiesības uz vietu bērnudārzā vai citiem pirmsskolas izglītības sniedzējiem no trīs gadu vecuma.

Parlamenta pieņemtais Likums Nr. 597/2003, Likums Nr. 596/2003, Likums Nr. 245/2008, Likums Nr. 138/2019, grozījumi Valdības noteikumos Nr. 668/2004 Coll., Valdības noteikumi Nr. 630/2008 Coll., grozījumi Dekrētā Nr. 1/2020.

 

 

 

4. cet.

2022

Jāgroza attiecīgie noteikumi Likumā Nr. 597/2003 par pamatskolu, vidusskolu un skolu iestāžu finansēšanu, Likumā Nr. 596/2003 par valsts pārvaldi izglītībā un skolu pašpārvaldē un valdības Regulā Nr. 668/2004 ietvertās formulas pārvērtēšanā, tostarp grozot valdības Regulu Nr. 630/2008 Coll – Diferenciēta un pārredzama pirmsskolas izglītības finansēšanas sistēma, lai nodrošinātu izglītībai piešķirto līdzekļu stabilitāti, noturību un norobežošanu. To tiesību aktu grozījumu efektivitāte, kas ieviesti no 1.1.2023.Akts Nr. 245/2008, ieviesīs vispārējas juridiskas tiesības uz vietu bērnudārzā vai citā pirmsskolas izglītības iestādē bērniem no četru gadu vecuma un pēc tam no trīs gadu vecuma.

Tiesību aktus pieņem līdz 2022. gada 31. decembrim, sākot no 1.1.2024. un 1.1.2025., un tie nodrošina pietiekamas vietas bērnudārzā vai citos pirmsskolas izglītības iestādēs visiem bērniem no 4 gadu vecuma (no 09/2024) un pēc tam no trīs gadu vecuma (no 09/2025).

Ar grozījumu Likumā Nr. 138/2019 par pedagoģiskajiem un profesionālajiem darbiniekiem un ar grozījumu Dekrētā Nr. 1/2020 Coll – par kvalifikācijas prasībām mācībspēkiem un specializētajiem darbiniekiem – ievieš nosacījumu, ka bērnudārzu vai citu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagoģiskajam personālam kā skolotājam ir augstākās izglītības grāds agrīnās un pirmsskolas izglītības mācību programmā.

Grozījumu pieņem vēlākais līdz 2022. gada 31. decembrim, un piemērošanas datums ir no 2029. gada 1. janvāra. Skolotājus ar pedagoģisku pieredzi bērnudārzā 10 gadus vai ilgāk atzīst par tādiem, kas atbilst noteiktai kvalifikācijas prasībai. Attiecībā uz skolotājiem, kuru darba pieredze ir mazāka par 10 gadiem, tostarp topošajiem vidējās profesionālās izglītības absolventiem, līdz 2029. gada 1. janvārim paredz nosacījumu, ka viņi var sākt attiecīgo universitātes kursu.

2

6 – iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte – 1. reforma: 1. Nodrošināt nosacījumus obligātās pirmsskolas izglītības īstenošanai bērniem vecumā no pieciem gadiem un ieviest juridiskas tiesības uz vietu bērnudārzā vai citiem pirmsskolas izglītības sniedzējiem no trīs gadu vecuma

Mērķrādītājs

Uzņemšanas rādītājs pirmsskolas izglītības iestādēs bērniem vecumā no pieciem gadiem

%

88

95

3. cet.

2022

Bērniem, kas ir 5 gadus veci, pirmsskolas izglītība ir obligāta. Saskaņā ar Skolu likuma grozījumu viņi iegūst pirmskolas izglītību: i) bērnudārzā/īpašajā bērnudārzā, kas iekļauts Slovākijas skolu un skolu tīklā, ii) individuālā izglītībā, piemēram, pēc juridiskā pārstāvja pieprasījuma mājās, vai iii) reģistrēta pirmsskolas izglītības sniedzēja uzņēmumā.

3

6 – iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte – reforma 1:1. Nodrošināt nosacījumus obligātās pirmsskolas izglītības īstenošanai bērniem no 5 gadu vecuma un ieviest juridiskas tiesības uz vietu bērnudārzā vai citos pirmsskolas izglītības iestādēs no 3 gadu vecuma

Mērķrādītājs

Jaunizveidoto kapacitāšu skaits

Skaits

0

12 352

4. cet.

2025

Bērnudārzu kapacitātes iegūšana rada apstākļus, lai pieprasītu likumīgas tiesības uz pirmsskolas izglītību bērniem no četriem gadiem un pēc tam no trīs gadu vecuma. Mērķrādītājs (12 352) ir aplēstais jaunbūvēto objektu skaits.

Ēkas, uz kurām attiecas renovācija, veicina zaļo pārkārtošanos, panākot vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījuma.

4

6 – iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte – 2. reforma: jēdziena “bērnu un skolēnu īpašas izglītības vajadzības” definīcija un atbilstīgu atbalsta pasākumu modeļa izstrāde izglītības un izglītības jomā, tostarp to finansēšanas sistēmas izstrāde

Atskaites punkts

Pieņemt likumu par jēdziena “īpašas izglītības vajadzības” pārdefinēšanu un izstrādāt papildu metodiskos materiālus mācībspēkiem, specializētajam personālam un skolu vadītājiem.

Parlamenta pieņemtais grozījums Likumā Nr. 245/2008 Coll., Likums Nr. 597/2003 Coll.;

Grozīt Valdības Regulu Nr. 630/2008 un pieņemt valdības izstrādātos metodiskos materiālus par atbalsta pasākumu vertikālo modeli, didaktiskos un metodoloģiskos materiālus slovāku valodas kā otrās valodas mācīšanai un atbalsta ieviešanu bērniem ar atšķirīgām dzimtajām valodām izglītībā

 

 

 

4. cet.

2022

Grozījumi Likumā Nr. 245/2008 par izglītību (kopā ar atsevišķu jaunu dekrētu) un grozījumi Likumā Nr. 597/2003 par pamatskolu, vidusskolu un izglītības iestāžu finansēšanu definē bērnus un skolēnus, kuriem ir šķēršļi piekļuvei izglītībai, un viņu tiesības uz izglītības atbalstu, izmantojot īpašus atbalsta pasākumus.

Tiek pielāgoti Slovākijas valdības noteikumi Nr. 630/2008, kuros, aprēķinot normatīvo ieguldījumu, izmantojot koeficientus, tiek ņemtas vērā dažādas īpatnības.

Reformai ir vajadzīgs papildu metodoloģiskais materiāls. Tajā pašā laikā dažādiem valodu prasmju līmeņiem un dažādām vecuma grupām izstrādā skolotājiem paredzētas metodoloģiskās lapas un darba lapas skolēniem, kuru dzimtā valoda atšķiras no skolas mācību valodas, lai attīstītu valodu prasmes.

Metodoloģiskos un didaktiskos materiālus publicē atsevišķā tīmekļa portālā, un tie ir brīvi pieejami visiem attiecīgajiem izglītības jomas dalībniekiem.

5

6 – iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte – 2. reforma: jēdziena “bērnu un skolēnu īpašas izglītības vajadzības” definīcija un atbilstīgu atbalsta pasākumu modeļa izstrāde izglītības un izglītības jomā, tostarp to finansēšanas sistēmas izstrāde

Atskaites punkts

Īpašo izglītības vajadzību jēdziena pārdefinēšana, stāšanās spēkā

Likuma Nr. 245/2008 Coll. grozījuma stāšanās spēkā, Likums Nr. 597/2003 Coll.;

 

 

 

1. cet.

2023

Grozījumi Likumā Nr. 245/2008 par izglītību (kopā ar atsevišķu jaunu dekrētu) definē bērnus un skolēnus, kuriem ir šķēršļi, lai piekļūtu izglītībai, un viņu tiesības saņemt izglītības atbalstu, izmantojot īpašus atbalsta pasākumus, stājas spēkā līdz 2023. gada 31. martam.

6

6 – iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte – 2. reforma: jēdziena “bērnu un skolēnu īpašas izglītības vajadzības” definīcija un atbilstīgu atbalsta pasākumu modeļa izstrāde izglītības un izglītības jomā, tostarp to finansēšanas sistēmas izstrāde

Mērķrādītājs

Apmācītu skolotāju un speciālistu skaits

 

Skaits

0

10000

4. cet.

2025

10000 skolotāju un specializētu darbinieku, kas apmācīti saskaņā ar profesionālās pilnveides, tālākizglītības un informēšanas programmām, kuru mērķis ir iepazīstināt ar jaunu atbilstīgu izglītības atbalsta pasākumu modeli, diagnosticēt bērnu un skolēnu valodu prasmju līmeni un sniegt atbalstu bērniem un skolēniem, kuriem ir valodas barjeras, lai piekļūtu izglītībai.

7

6 – iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte – 3. reforma: Konsultāciju un profilakses sistēmas reforma un sistēmiskas datu vākšanas nodrošināšana garīgās veselības veicināšanas jomā bērniem, skolēniem un studentiem

Atskaites punkts

Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, ar kuriem izveido visaptverošu konsultāciju sistēmu

 

Stājas spēkā grozījumi Likumā Nr. 245/2008 Coll. un atsevišķi dekrēti, iespējamie grozījumi un Valdības noteikumi Nr. 630/2008 Coll.

 

 

 

1. cet.

2023

Grozījumi Likumā Nr. 245/2008 par izglītību un apmācību (kopā ar atsevišķu jaunu dekrētu) aizstāj pašreizējo konsultāciju sistēmas koncepciju ar savstarpēji saistītu sistēmu, kas vērsta uz pieejamību, sarežģītību un atbilstību satura un izpildes standartiem.

Visaptveroša konsultāciju un profilakses sistēma sastāv no jaunizveidotiem konsultāciju un profilakses centriem (CPP), kas nodrošina profesionālu darbību, nenosakot koncentrēšanos uz mērķgrupām atkarībā no nelabvēlīgām veselības problēmām, kā tas ir pašlaik, t. i., lai iespēja apmeklēt konsultāciju un profilakses centru netiktu noteikta, pamatojoties uz bērna veselības stāvokli. Profesionālās darbības veic, cieši sadarbojoties atbalsta vienībām skolās un skolās, tostarp daudzdisciplīnu komandai.

Tas rada apstākļus intensīvam, savlaicīgam un kvalitatīvam atbalstam, palīdzībai un intervencei bērniem, skolēniem, studentiem, juridiskajiem pārstāvjiem, iestāžu pārstāvjiem un citiem kolēģiem. Izmaiņas finansējumā ietver ieguldījuma noteikšanu, pamatojoties uz veikto profesionālo darbību. Saistībā ar finansējuma izmaiņām var būt nepieciešams grozīt arī Valdības Regulu Nr. 630/2008, ar ko nosaka skolu un izglītības iestāžu valsts budžeta līdzekļu sadalījumu.

8

6 – iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte – 4. reforma: rīku ieviešana priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanai un F veida studiju programmu pielāgošanai

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kuru mērķis ir:• Iespēja iegūt pamatskolas izglītību zemākā līmeņa vidējās profesionālās izglītības (PIA) optimizēšanā NSOV programmās, reaģējot uz darba tirgus vajadzībām un NSOV programmu piedāvājumu saistībā ar skolēnu mērķgrupas izglītības vajadzībām

Likuma Nr. 245/2008, Likuma Nr. 61/2015 grozījumu stāšanās spēkā un grozījumi Dekrētā Nr. 292/2019.Z – z.

 

 

 

1. cet.

2023

Grozījumi Likumā Nr. 245/2008 par izglītību un apmācību (Skolas likums) paredz iespēju pabeigt pamatskolas vidējo izglītību zemākā līmeņa profesionālajā izglītībā (NSOV) divu un trīs gadu apvienotā programmā (atkarībā no gada, kurā skolēns pabeidza pamatskolu), izmantojot komitoloģijas pārbaudi. Mērķis ir izglītības sistēmā likvidēt tā dēvētos “beigu posmus” un dot iespēju NSOV skolēniem iegūt pamatskolas izglītību kā daļu no vienas programmas, kas ir efektīvāka. Sistēma ir plašāk aptverta attiecībā uz neaizsargātām grupām. Izglītības piedāvājumu pielāgo darba tirgus vajadzībām.

Grozījumi Likumā Nr. 61/2015 par profesionālo izglītību un apmācību paplašina pienākumu izstrādāt vidējās izglītības programmas, attiecinot tos arī uz pamatskolas vidējo profesionālo izglītību.

Tiek grozīts Dekrēts Nr. 292/2019, ar kuru izveido veiktspējas plānošanas sistēmu F tipa pētījumu programmai, nosakot īpašus kritērijus. Tajos ņem vērā F veida studiju programmas specifiku, piemēram, kritērijus skolas līmenī (pabalsti, apmeklētība, pamatskolas pabeigšanas rādītājs) un arodbiedrību līmenī – “F absolventu” darba tirgus rezultāti.

9

6 – iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte – 4. reforma: rīku ieviešana priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanai un F veida studiju programmu pielāgošanai

Mērķrādītājs

Vidējās profesionālās izglītības (NSOV) programmu daļa, kas optimizēta, ņemot vērā darba tirgus vajadzības

 

%

0

30

2. cet.

2025

Optimizācijas procesa pamatā ir rezultāti, kas gūti, plānojot F tipa pētījumu programmu, kas darbojas saskaņā ar īpašu režīmu salīdzinājumā ar klasisko darbības uzlabošanas plānu.

Pamatojoties uz darba tirgus piedāvājumu, F veida studiju programmas saturu pēc tam pielāgo vai novērtē un, iespējams, izslēdz no izglītības sistēmas.

10

6 – iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte – reforma 5: Atbalsts skolu desegregācijai

Atskaites punkts

Tādu tiesību aktu grozījumu pieņemšana, ar kuriem tiesību aktos ievieš segregācijas definīciju skolās un izstrādā metodiskos materiālus desegregācijas īstenošanai

Parlaments pieņem grozījumus Likumā Nr. 245/2008 vai Likumā Nr. 365/2004 un izveido un apstiprina Izglītības ministrijas metodoloģiskos materiālus

 

 

 

3. cet.

2023

Tiesību aktu grozījumi attiecas uz Diskriminācijas novēršanas likumu (Nr. 365/2004 Coll.) vai Skolu likumu (Nr. 245/2008 Coll.) un citiem tiesību aktiem, kas saistīti ar skolu finansēšanu un pārvaldību. Nošķiršanas definīcija skaidri nosaka, kādas darbības un bezdarbību uzskata par nošķiršanu, lai izvairītos no atšķirīgas interpretācijas.

Metodiskie materiāli sniedz norādījumus par to, kā novērst un izskaust nošķirtu izglītību dažādiem izglītības dalībniekiem (piemēram, radītājiem, skolām un skolu iestādēm, direktoriem un skolotājiem).

11

6 – iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte – reforma 5: Atbalsts skolu desegregācijai

Atskaites punkts

Leģislatīvās segregācijas definīcijas stāšanās spēkā skolās

Stājas spēkā grozījumi Likumā Nr. 245/2008 vai Likumā Nr. 365/2004

 

 

 

3. cet.

2025

Tiesību akts stājas spēkā 1.9.2025.

12

6 – iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte – reforma 5: Atbalsts skolu desegregācijai

Mērķrādītājs

 

 

To skolu procentuālā daļa, kuras piemēro desegregācijas standartus, kas izriet no pieņemtās metodikas

 

%

0

100

4. cet.

2025

Metodikas pamatā ir apstiprinātais likums, kas stājies spēkā līdz 2025. gada 3. ceturksnim.

 

13

6 – iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte – 6. reforma: Kompensācijas pasākumi, lai mazinātu pandēmijas ietekmi pamatskolas un vidusskolas skolēnu izglītībā

Mērķrādītājs

Skolēnu skaits, kuri piedalās mācību programmās

 

Skaits

0

12000

4. cet.

2022

12000 skolēnu, kas piedalās mācību programmās. Mācību programma prioritāri ir vērsta uz tiem skolēniem, kuri 2019./2020. un 2020./2021. mācību gadā nebija spējīgi pilnībā piedalīties izglītībā mācību pārtraukuma periodā skolās, un tāpēc viņi ir tieši pakļauti nesekmības riskam. Mācības notiek individuālā vai grupas veidā (mazās grupās līdz pieciem skolēniem) pēcpusdienā. Tajā īpašu uzmanību pievērš tematiem, kas nāk no tā sauktajām “galvenajām izglītības jomām”.

14

6 – iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte – 1. ieguldījums: Šķēršļu novēršana skolu ēkās

Atskaites punkts

Atcelšanas standarta definīcijas ieviešana, šķēršļu likvidēšanas rokasgrāmatas izstrāde un skolu vajadzību apzināšana visos izglītības līmeņos

Izglītības ministrijas apstiprinājums attiecībā uz šķēršļu novēršanas standartiem, šķēršļu likvidēšanas rokasgrāmata un vajadzību kartēšanas rezultātu publicēšana EM tīmekļa vietnē

 

 

 

1. cet.

2022

Rokasgrāmatā ir definēti noraidījuma standarti, lai apmierinātu to bērnu, skolēnu un studentu patiesās vajadzības, kuriem ir nelabvēlīga ietekme uz veselību, un lai ievērotu universālā dizaina principus. Tās pamatā ir holistiska pieeja, kas nodrošina pilnīgu līdzdalību skolas dzīvē (t. i., tādu standartu noteikšana, kas visā skolā rada iekļaujošu telpu un ne tikai koncentrējas uz lielāko šķēršļu novēršanu, piemēram, skolas iestāšanā).Papildus telpiskajiem standartiem (piemēram, būvniecības tehnisko specifikāciju) rokasgrāmatā ir noteikti arī standarti skolu ēku aizsprostošanai (piemēram, skolas sadarbība ar ekspertiem un kopienu).

Izglītības ministrija kopā ar Brno Iekļaujošās izglītības pētniecības institūtu sagatavo analīzi par šķēršļu likvidēšanu skolās saistībā ar noteiktajiem standartiem un, pamatojoties uz to, piešķir prioritāti atsevišķām skolām, lai likvidētu šķēršļus.

15

6 – iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte – Ieguldījums 1: šķēršļu likvidēšana skolu ēkās

Mērķrādītājs

Lielāku vidusskolu arhitektūras barjeru likvidēšana

Skaits

0

252

2. cet.

2025

Kvantitatīvais rādītājs nosaka izslēgto lielo vidusskolu skaitu.

7. KOMPONENTS – IZGLĪTĪBA 21. GADSIMTAM

Ar šo Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponentu tiek ieviesta pamatskolas un pamatskolas mācību programmu reforma, radot jaunu mācību saturu, kas organizēts daudzgadu ciklos. Mērķis ir attīstīt skolēnu kritisko domāšanu un vispārīgās prasmes kā problēmu risināšanu, informācijas apstrādi, darbu komandā, stāstījumu un jautājumu uzdošanu, iniciatīvu un atbildības uzņemšanos, personisku projektu izveidi un īstenošanu. Šajā nolūkā ir jānodrošina mācību grāmatas, kas vajadzīgas, lai atjaunotu pašreizējo krājumu un mainītu skolotāju prasmes, lai šīs izmaiņas varētu piemērot ikdienas praksē. Tajā pašā laikā komponents stiprina mācībspēku un profesionālā personāla prasmju kvalitāti un motivē viņus profesionālajai izaugsmei visa mūža garumā. Uzmanība tiks pievērsta arī iekļaujošai izglītībai un digitālo prasmju apguvei. 

Komponents ietver divas reformas un divus ieguldījumus.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Komponents palīdz īstenot Slovākijai adresēto konkrētai valstij adresēto ieteikumu par nepieciešamību stiprināt digitālās prasmes un nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai. (Konkrētai valstij adresēts ieteikums – 2/2020). Uzlabot izglītības kvalitāti un iekļautību visos līmeņos un veicināt prasmes (Konkrētai valstij adresēts ieteikums Nr. 2/2019).

A.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

1. reforma: Izglītības satura un formas reforma (mācību un mācību grāmatu reforma). Reformas mērķis ir izveidot jaunas mācību programmas. Tā vietā, lai sniegtu gatavu informāciju, skolotāji rada situācijas, kurās skolēni var interpretēt informāciju konfrontācijā ar reālo dzīvi. Reforma sākas ar mācību programmu ieviešanu pamatizglītības un zemākās vidējās izglītības līmenī (brīvprātīgi) no 2023. mācību gada un beidzas ar pienākumu 2026. gadā pieņemt jauno mācību programmu visās pamatskolās.

Reformas īstenošanu atbalsta, izveidojot 40 reģionālos centrus, kas sniedz atbalstu skolām darbaudzināšanas, konsultāciju un konsultāciju pasākumos. Centru sastāvā var būt skolotāji, skolu direktori, pieaugušo izglītības speciālisti, trešā sektora eksperti un eksperti no fakultātēm, kas sagatavo skolotājus reģionā.

Reformai ir nepieciešams izveidot jaunas mācību grāmatas. Mācību grāmatu sagatavošanu atbalsta ekspertu darbs. Mācību grāmatu apstiprināšanu, pamatojoties uz profesionālo un izglītības kvalitāti, nodrošina ar vienotu klauzulu, ko piešķir Izglītības ministrija. Ievieš stingrus un pārredzamus salīdzinošās izvērtēšanas kritērijus. Skolas no ministrijas apstiprinātā mācību grāmatu saraksta saņem pabalstu mācību grāmatu iegādei saskaņā ar savām vēlmēm un prasībām.

Reforma paredz izveidot e-testa 2.0 e-testēšanas platformu, kas padarīs efektīvāku izglītības procesa digitalizāciju un tādējādi ļaus centralizēti pārbaudīt skolēnus. Šīs reformas izmērāmā ietekme var būt vidusskolas galīgā eksāmena veikšana tiešsaistē katrā skolā līdz 2025. gada 31. decembrim.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

2. reforma: Sagatavot un attīstīt skolotājus jaunam mācību saturam un veidiem (izmaiņas augstākās izglītības apmācībā) un stiprināt skolotāju profesionālo attīstību. Šīs reformas mērķis ir stiprināt mācībspēku un profesionālā personāla prasmju kvalitāti un motivēt viņus profesionālajai izaugsmei visa mūža garumā. Lai uzlabotu skolotāja prasmes, ievieš finansiālu pabalstu. Galveno uzmanību pievērš jaunajām mācību programmām, iekļaujošai izglītībai un digitālo prasmju apguvei. Līdz 2023. gada beigām apmāca vismaz 60 % pamatskolas un pamatizglītības skolotāju. Attiecīgie tiesību aktu grozījumi reglamentē mācībspēku kompetenci un klāstu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

1. ieguldījums: Digitālā infrastruktūra skolās. Šā ieguldījuma mērķis ir no 30 % līdz vismaz 90 % palielināt to skolu skaitu, kurās ir pilns digitālais sākums (saskaņā ar definētiem IKT standartiem, kas balstīti uz “ļoti aprīkotu un savienotu klasi” (HECC)). Lai, iegādājoties skolām digitālo aprīkojumu, nodrošinātu pārredzamību un izdevīgumu, iepirkumu koordinē centralizēti. Investīcijas paredz maksimāli palielināt digitālo iekārtu aprites ciklu, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz vidi. Ieguldījumi ir iedalīti šādās galvenajās jomās:

·iekļautība – ieguldījums attiecas uz programmatūru vai aparatūru kompensācijas atbalstam nelabvēlīgā situācijā esošiem skolēniem.

·prasmes digitālajai pārveidei – Ieguldījums aptver vienu IT klases telpu proporcionāli 300 studentiem.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

2. ieguldījums: Skolu infrastruktūras pabeigšana. Ieguldījuma pirmās daļas mērķis ir likvidēt visas divu maiņu skolas Slovākijā, kas var veicināt to skolēnu labāku integrāciju, kuri nāk no nelabvēlīgas vides. Ieguldījumi var izpausties kā esošo spēju paplašināšana, jaunu telpu atjaunošana un veidošana 49 skolās, kas pašlaik izmanto divu maiņu klases. Ēkas renovācija ir atkarīga no tā, vai tiek sasniegti vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījuma.

Otrā ieguldījumu daļa ir paredzēta skolām, kurās uzņem bērnus no sociāli nelabvēlīgas vides, kur tā izveido jaunas bibliotēkas vai atjauno esošās bibliotēkas un pārveido tās par moderniem izglītības centriem skolās. Skolu bibliotēkas nodrošina telpu mācību priekšmetu mācīšanai, pētniecībai un grupu darbam, mājasdarbu rakstīšanai, projektu īstenošanai vai brīvā laika pavadīšanai.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

A.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas Nr.

 

Pasākums (reforma vai ieguldījums)

 

Atskaites punkts / mērķrādītājs

 

Nosaukums

 

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

 

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķa apraksts un skaidra definīcija

 

mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

1

7 – Izglītība 21. gadsimtam – Reforma Nr. 1: Izglītības saturs un formas reforma – izglītības satura un mācību grāmatu reforma

Atskaites punkts

Jaunās mācību programmas galīgās versijas apstiprināšana visām pamatskolām un vidusskolām, kas organizētas daudzgadu izglītības ciklos

Izglītības ministrs apstiprina jauno valsts pamatizglītības un vidējās izglītības programmu.

 

 

 

1. cet.

2023

Cikla ietvaros īsteno integrētu mācību programmu pamatskolām un vidusskolām. Ciklos definē mācību pamatmērķus attiecībā uz jomām, nevis detalizētu saturu, tādējādi radot elastību mācību programmu izstrādē skolu līmenī. Īstenošanas posms sākas 2023. gada septembrī ar pienākumu līdz 2026. gada septembrim pārcelt visas pamatskolas uz jaunu mācību programmu.

2

7 – Izglītība 21. gadsimtam – Reforma Nr. 1: Izglītības saturs un formas reforma – izglītības satura un mācību grāmatu reforma

Mērķrādītājs

Reģionālo atbalsta centru tīkla izveide

Skaits

0

40

3. cet.

2024

Reģionālos mācību programmu pārvaldības centrus un atbalstu skolām pārmaiņu īstenošanā izveido reģionālā līmenī, izmantojot darbaudzināšanas, konsultāciju un konsultāciju pasākumus. Kopā ir 40 centri (viens centrs divām filiālēm), kuros darbojas skolotāju, skolu direktoru, cits jaunatnes un pieaugušo izglītības speciālists, trešā sektora eksperti un eksperti no fakultātēm, kas sagatavo skolotājus reģionā.

3

7 – Izglītība 21. gadsimtam – Reforma Nr. 1: Izglītības saturs un formas reforma – izglītības satura un mācību grāmatu reforma

Mērķrādītājs

Sākumskolas, kas īsteno jauno mācību programmu (procentos)

%

0

30

4. cet.

2025

Vismaz 30 % valsts pamatskolu, kas īsteno jauno mācību programmu

4

7 – Izglītība 21. gadsimtam – Reforma Nr. 1: Izglītības saturs un formas reforma – izglītības satura un mācību grāmatu reforma

Mērķrādītājs

Sākumstadijas ieviešana tiešsaistē (galīgais eksāmens vidusskolas absolventiem)

%

23

100

4. cet.

2025

Internetā veiktu vidusskolas gala eksāmenu (galīgais eksāmens vidusskolas absolventiem) īpatsvars.

5

7 – Izglītība 21. gadsimtam – 2. reforma: sagatavot un attīstīt skolotājus jaunam mācību saturam un formai

Atskaites punkts

Stājas spēkā izmaiņas tiesību aktos, lai stiprinātu mācībspēku un profesionālā personāla prasmju kvalitāti un motivētu viņu profesionālo izaugsmi visa mūža garumā

Stājas spēkā grozījumi Likumā Nr. 138/2019 par pedagoģiskajiem un profesionālajiem darbiniekiem, Likums Nr. 597/2003 Coll., Likums Nr. 131/2002 par augstāko izglītību,

un Slovākijas Republikas Izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta ministrijas Dekrētu Nr. 244/2019 un Nr. 1/2020 par Slovākijas Republikas studiju apvienību sistēmu.

 

 

 

1. cet.

2023

Izmaiņas tiesību aktos nodrošina:

·jaunu studiju programmu ieviešanu, lai sagatavotu nākamos skolotājus,

·dotāciju programmu universitātēm, lai atbalstītu jaunu mācību programmu izstrādi. Tas ietver finansējumu izmaiņām programmās, kas atbalsta iekļaujošas izglītības ieviešanu, tādu skolēnu izglītošanu, kuriem ir dažādas dzimtās valodas, un digitālo prasmju attīstīšanu mācībspēku vidū.

·Pabalsts, lai motivētu mācībspēkus un profesionālus darbiniekus turpināt profesionālo izaugsmi visa mūža garumā;

· Kompetenču un atestācijas, funkcionālās un kvalifikācijas izglītības sniedzēju loka regulēšana izglītības nozarē.

·jauns profesionālās pilnveides mācību programmu akreditācijas modelis.

6

7 – Izglītība 21. gadsimtam – 2. reforma: sagatavot un attīstīt skolotājus jaunam mācību saturam un formai

Mērķrādītājs

Apmācīto skolotāju procentuālā daļa, jo īpaši jaunās mācību programmas sagatavošanā, iekļaujošajā izglītībā un digitālajās prasmēs

 %

 0

 60

4. cet.

2023

Līdz 2023. gada 31. decembrim apmāca vismaz 60 % skolotāju.

7

7 – Izglītība 21. gadsimtam – 1. Ieguldījums: Digitālā infrastruktūra skolās

Mērķrādītājs

To skolu īpatsvara pieaugums, kurās ir digitālo iekārtu pamatlīmenis

%

30

90

4. cet.

2024

8

7 – “Izglītība 21. gadsimtam” – 2. ieguldījums: skolu infrastruktūras pabeigšana

Mērķrādītājs

Divu maiņu skolu likvidēšana

Skaits

49

0

2. cet.

2026

Mērķis ir likvidēt pašreizējo divu maiņu darbību 49 skolās. Tiek pausts īpašs aicinājums dubultas maiņas skolām būvēt jaunas telpas vai rekonstruēt telpas, kas nav piemērotas skolēnu apkalpošanai.

Ēkas, uz kurām attiecas renovācija, veicina zaļo pārkārtošanos, panākot vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījuma, kas jāuzrauga ar energotaupības sertifikātiem.

9

7 – “Izglītība 21. gadsimtam” – 2. ieguldījums: skolu infrastruktūras pabeigšana

Mērķrādītājs

skolu skaits ar savu bibliotēku kā izglītības centru vai modernizētu bibliotēku;

Skaits

0

200

4. cet.

2024

Mērķis ir pārveidot skolu bibliotēkas izglītības centriem skolās, kurās piedalās vairāk nekā 15 skolēni ar vāju sociālekonomisko izcelsmi, lai veicinātu lasītprasmi, un tas jāpanāk, atjaunojot ēkas vai būvējot jaunās. Šim nolūkam jābūt īpašam uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus. Tas nodrošina grāmatu pieejamību skolēniem – 87 % skolēnu no sociāli nelabvēlīgas vides un kopumā 28 % skolēnu, kuriem pašlaik tādas nav.

No vispārējā mērķa ir izveidot vai renovēt 211 bibliotēkas, ir uzbūvētas vai atjaunotas vismaz 200 bibliotēkas.

Ēkas, uz kurām attiecas renovācija, veicina zaļo pārkārtošanos, sasniedzot vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījuma, kas jāuzrauga ar energotaupības sertifikātiem.

8. KOMPONENTS – Slovākijas universitāšu snieguma uzlabošana

Šā Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta galvenais mērķis ir uzlabot Slovākijas augstākās izglītības iestāžu (AII) snieguma kvalitāti. Ir jāievieš jauns profesionālo bakalaura programmu un īso terciāro programmu finansēšanas veids, lai studiju programmas labāk pielāgotu darba tirgus vajadzībām. Lai uzlabotu zinātnes kvalitāti, izveido sistēmisku darbības izvērtēšanu, kas atbalsta jauno akreditācijas sistēmu. Komponents veicina universitāšu vadības reformu, piešķirot lielākas pilnvaras rektoram un valdei, kā arī izveidojot sistēmu, kas stimulē AII apvienošanos, lai samazinātu administratīvās izmaksas un radītu pozitīvas plašākas ietekmes ietekmi uz zināšanu izplatīšanu starp struktūrām.

Komponents ietver piecas reformas un vienu ieguldījumu,

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Komponents palīdz īstenot Slovākijai pēdējos divos gados adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību uzlabot izglītības kvalitāti un iekļautību visos līmeņos un veicināt prasmes. (Konkrētai valstij adresēts ieteikums Nr. 2/2019), kā arī nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai. (Konkrētai valstij adresēts ieteikums 2/2020).

Pastāv cieša saikne ar citiem komponentiem, jo īpaši tiem, kas saistīti ar pētniecību un inovāciju (9. un 17. komponents), pārkvalifikāciju un darba tirgus vajadzību apmierināšanu (10. komponents).

A.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

1. reforma: Izmaiņas universitāšu finansēšanā, ieviešot izpildes līgumus. Tiesību sistēmā ievieš jaunu instrumentu – izpildes līgumus —, lai atbalstītu universitāšu profilēšanu un dažādošanu, pamatojoties uz to īpašajām priekšrocībām un attīstības potenciālu. Slovākijas Republikas Izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta ministrijai (MŠVVaŠ SR) ir jāparaksta izpildes līgumi ar publiskām universitātēm. Pamatojoties uz vienošanos ar universitātēm, nosaka mērķus, kurus uzrauga, izmantojot U-Multirank pieeju (vienota metodika, lai veiktu darbības izvērtēšanu), un to pamatā ir ilgtermiņa mērķis universitāšu un valsts vajadzību jomā.

Paredzams, ka reformas īstenošana sāksies līdz 2022. gada 31. decembrim un tiks pabeigta līdz 2023. gada 31. decembrim.

2. reforma: Ieviest periodiskas zinātniskās veiktspējas novērtēšanas sistēmu. Reformas mērķis ir ieviest universitāšu zinātniskās darbības periodiskas novērtēšanas sistēmu. Ministrija sadarbībā ar ieinteresētajām personām izstrādā zinātniskās darbības novērtēšanas metodiku un ievieš to tiesību sistēmā. Veikuma izvērtēšanu organizē ministrija vai nu tieši, vai ar autonomas iestādes starpniecību, lai novērtējuma pamatā būtu neatkarības un pārredzamības principi. Vērtēšanas komisijā ir izcili vietējie un ārvalstu pētnieki. Novērtējuma pamatā ir augstas kvalitātes novērtēšanas sistēmas no ārvalstīm, par galveno iedvesmu izmantojot Lielbritānijas pētniecības izcilības sistēmu (REF) un izmantojot īpašus parametrus, kas pielāgoti Slovākijas iestāžu situācijai, lai novērtētu rezultātu kvalitāti šajā jomā.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

3. reforma: Jauna pieeja augstākās izglītības akreditācijai. Reformas mērķis ir noteikt jaunus standartus un kritērijus mācību programmu akreditācijai, kas padara stingrākus nosacījumus studiju programmu garantēšanai un īstenošanai, uzlabo to kvalitāti un ievieš ilgtermiņa kvalitātes uzraudzības procesus. Jauna sistēma paredz, ka universitātēs mācību programmu izstrādē, uzraudzībā un pielāgošanā iesaista studentus, ārējās ieinteresētās personas (jo īpaši darba devējus) un ka universitātes cieši uzrauga studentu progresu un vajadzības, absolventu apguvi un vispārējo studentu apmierinātību. Slovākijas Augstākās izglītības akreditācijas aģentūra (SAAVŠ) veic šo noteikumu īstenošanas ārējo uzraudzību. SAAVŠ pēc noklusējuma augstskolu programmu novērtēšanā izmanto ārvalstu vērtētājus un speciālistus. Paredzams, ka vismaz 90 % augstskolu piemēros, lai pārbaudītu iekšējo kvalitātes sistēmu un studiju programmu atbilstību akreditācijas standartiem.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

4. reforma: Universitāšu pārvaldības reforma. Reforma, ko veic, grozot Augstākās izglītības likumu, palielina rektoru un Direktoru padomes pilnvaras, lai tā labāk atspoguļotu atbildību un nodrošinātu lielāku elastību augstākās izglītības iestādē. Reforma arī atceļ ierobežojumus pasniedzēju un profesoru iecelšanai amatā (pašreizējā prasība par papildu habilitāciju vai inaugurācijas procedūru, kā arī pasniedzēja un profesora grādi), tādējādi veicinot akadēmiskās vides atvērtību gan profesionāliem, gan ārvalstu kandidātiem. Augstskolu vadības amatu (rektora, fakultātes dekāna) pieņemšana darbā tiek profesionalizēta un notiek atklātos konkursos vai atklātās uzklausīšanās. Turklāt ekspertiem ir iespēja piedalīties atklātos konkursos par amata vietām. Augstākās izglītības likums atceļ nosacījumu, ka personālam, kas ieņem profesora un lektora amatus, ir jābūt zinātniskam/pedagoģiskam diplomam.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

5. reforma: Izcilu izglītības un pētniecības spēju koncentrēšana. Reformas mērķis ir veicināt universitāšu apvienošanu lielākās vienībās. Slovākijā ir vairāk nekā 30 universitātes ar sadrumstalotām pētniecības spējām un nepietiekamu sadarbību ar uzņēmumiem. Slovākijas Republikas Izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta ministrija (MŠVVaŠ SR) apstiprina ceļvedi divām lielām augstākās izglītības iestāžu vienībām un pēc tam nākamajai universitāšu grupai.

Paredzams, ka reformas īstenošana sāksies līdz 2021. gada 31. decembrim un tiks pabeigta līdz 2026. gada 30. jūnijam.

1. ieguldījums: Investīciju atbalsts universitāšu stratēģiskai attīstībai. 

ieguldījumi galvenokārt balsta uz 5. reformu, kas vērsta uz universitāšu izcilības potenciāla apvienošanu. Ieguldījumus var novirzīt, izmantojot divas dažādas shēmas. Pirmais projekts atbalsta pētniecības, izglītības un izmitināšanas infrastruktūras attīstības projektus ar augstu pievienoto vērtību izcilai pētniecībai, piemēram: esošo vai jaunu telpu uzlabošana, lai koncentrētu izcilas pētniecības un doktorantūras studijas, tostarp ārvalstu pētnieki, esošo vai jaunu telpu uzlabošana praktiskai mācīšanai profesionālos bakalaura kursos, šķēršļu likvidēšana un digitalizācija. Otrā shēma atbalsta projektu pārvaldību, pamatojoties uz apstiprināto ceļvedi. Ieguldījumu apjomu nosaka plānā, kas saistīts ar universitāšu vienību apvienošanas procesu.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

A.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas Nr.

 

Pasākums (reforma vai ieguldījums)

 

Atskaites punkts / mērķrādītājs

 

Nosaukums

 

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

 

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķa apraksts un skaidra definīcija

 

mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

1

8 – Slovākijas augstākās izglītības iestāžu snieguma pieaugums – 1. reforma: izmaiņas universitāšu finansēšanā, tostarp izpildes līgumu ieviešana

Atskaites punkts

Izpildes līgumu ieviešana

 

Slovākijas Republikas Izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta ministrijas (MŠVVaŠ SR) visaptverošā nolīguma noslēgšana ar universitātēm

 

 

 

4. cet.

2022

Ar izpildes līgumiem atbalsta universitāšu profilēšanu un dažādošanu, pamatojoties uz to stiprajām pusēm, to attīstības potenciālu, mācību programmu skaita samazināšanu, kā arī resursu koncentrēšanu. Cita starpā mērķis ir palielināt uz profesiju orientētu bakalaura programmu īpatsvaru publiskajā augstākajā izglītībā no 4 % līdz 10 % līdz 2024. gada 4. ceturksnim.

2

8 – Slovākijas augstākās izglītības iestāžu snieguma pieaugums – 1. reforma: izmaiņas universitāšu finansēšanā, tostarp izpildes līgumu ieviešana

Mērķrādītājs

Ar publiskām universitātēm noslēgtie izpildes līgumi (procentos)

Neattiecas.

%

0

90

4. cet.

2023

Vismaz 90 % parakstīto izpildes līgumu.

3

8 – Slovākijas augstākās izglītības iestāžu snieguma pieaugums – 2. reforma: periodiski zinātniskās veiktspējas novērtēšanas sistēmas ieviešana

Atskaites punkts

Ar Likumu Nr. 172/2005 ieviestās periodiskās zinātniskās darbības novērtēšanas sistēmas definēšana

Likuma Nr. 172/2005 par zinātniskās darbības un periodiskās zinātniskās darbības novērtēšanas metodikas spēkā stāšanos

 

 

 

1. cet.

2022

Lai nodrošinātu universitāšu zinātniskās darbības kvalitātes dažādošanu atsevišķās jomās un izcilu pētniecības grupu apzināšanu atsevišķās universitātēs, izveido universitāšu zinātniskās darbības periodiskas novērtēšanas sistēmu, kurā piedalās starptautiski vērtētāji.

Tādējādi novērtējums ir universāls visām universitātēm, kā arī citām pētniecības iestādēm (SAV, citām ar uzņēmējdarbību nesaistītām un privātām pētniecības iestādēm).

4

8 – Slovākijas augstākās izglītības iestāžu snieguma pieaugums – 2. reforma: periodiski zinātniskās veiktspējas novērtēšanas sistēmas ieviešana

Mērķrādītājs

Veikto novērtējumu skaits

Skaits

0

20

4. cet.

2022

Mērķrādītājs attiecas uz visām publiskajām augstskolām.

5

8 – Slovākijas augstākās izglītības iestāžu snieguma pieaugums – 3. reforma: Jauna pieeja augstākās izglītības akreditācijai

Mērķrādītājs

To universitāšu procentuālā daļa, kas piesakās, lai pārbaudītu iekšējo kvalitātes sistēmu un studiju programmu atbilstību standartiem

%

0

90

4. cet.

2022

Vismaz 90 % universitāšu ir pieteikušās, lai pārbaudītu savu iekšējo kvalitātes sistēmu un studiju programmu atbilstību jaunajiem akreditācijas standartiem.

Ar jaunajiem akreditācijas standartiem nosaka stingrākus standartus un nosacījumus studiju programmu garantēšanai un īstenošanai. Akreditācijai, kā arī uz studentiem orientētas kvalitatīvas izglītības sistēmas īstenošanai ir vajadzīgi pieci akadēmiķi ar kvalitatīviem zinātniskiem rezultātiem.

Ārvalstu vērtētāji regulāri iesaistās arī izglītības kvalitātes akreditācijas standartu ievērošanas novērtēšanā. Stingrāki noteikumi veicina studiju programmu skaita samazināšanos, lielāku diversifikāciju un profilēšanu, kā arī lielāku orientāciju uz studentiem, jo universitātes koncentrējas uz programmām, kurās tās var nodrošināt visaugstāko izglītības kvalitāti.

6

8 – Slovākijas augstākās izglītības iestāžu snieguma pieaugums – 4. reforma: universitāšu vadības reforma

Atskaites punkts

Augstākās izglītības iestāžu vadības sistēmas reforma

Stājas spēkā grozījumi Likumā Nr. 131/2002 par augstāko izglītību,

 

 

 

4. cet.

2021

Grozījumi Likumā Nr. 131/2002 par augstāko izglītību reformē universitāšu vadības sistēmu. Augstākās izglītības likuma grozījumi nostiprina rektora un direktoru padomes kompetenci, kuras sastāvs tiek reformēts, tiek mainīta rektora ievēlēšanas kārtība, atvērts funkcionālu amatu mehānisms un vienkāršotas prasības attiecībā uz akadēmisko iestāžu iekšējo organizāciju, nodrošinot skolu autonomiju un zinātnes brīvību.

 

Direktoru padomes kompetences stiprināšanā risina jautājumus par universitātes stratēģisko pārvaldību, savukārt valsts pārstāvju līdzdalība ir ierobežota tā, lai centrālā valdība nevarētu pārņemt Direktoru padomes kontroli. Nekādā veidā netiek skarta akadēmiskā brīvība.

7

8 – Slovākijas augstākās izglītības iestāžu snieguma pieaugums – 5. reforma: Izcilu izglītības un pētniecības spēju koncentrācija

Atskaites punkts

Sākums

augstskolu apvienošana lielākās vienībās

Slovākijas Republikas Izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta ministrijas (MŠVVaŠ SR) apstiprināts plāns, kas apvieno ceļvedi vismaz divām universitātes vienībām.

 

 

4. cet.

2021

 

Apstiprinātu komplektēšanas ceļvedi vismaz divām universitātes vienībām. Ceļvedī nosaka grafiku un dažādus soļus, lai izveidotu saikni starp augstākās izglītības iestādēm. Finansējuma apvienošanas procesu atbalsta ar ieguldījumiem no Atveseļošanas fonda mehānisma, kā arī ar izpildes līgumiem, kas saistīti ar tiešajām darījumu izmaksām (piemēram, IT sistēmu apvienošana), arī lai veidotu jaunas infrastruktūras jaudas (piemēram, novēršot dublēšanos un apvienojot attiecīgās vietas, nevar vienkārši pārcelt darba vietas, un ir jāveido jaunas spējas).

8

8 – Slovākijas augstākās izglītības iestāžu snieguma pieaugums – 5. reforma: Izcilu izglītības un pētniecības spēju koncentrācija

Atskaites punkts

 

Pētniecības vienību apvienošanas procesa pabeigšana

Oficiāls pieslēgšanās process, kas pabeigts vismaz 2 augstākās izglītības vienībās. [KOMISIJA: SK nodrošinās

 

 

 

2. cet.

2026

Oficiāls pieslēgšanās process, kas pabeigts vismaz 2 augstākās izglītības vienībās un ko apstiprina jaunais kopīgo universitāšu statūti.

9

8 – Slovākijas augstākās izglītības iestāžu snieguma pieaugums – 1. ieguldījums: atbalsts universitāšu stratēģiskai attīstībai

Atskaites punkts

 

ir pabeigti vismaz 2 uzaicinājumi, lai atbalstītu universitāšu stratēģisko attīstību

 

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana pēc uzaicinājumiem

 

 

 

3. cet.

2022

2 aicinājumi atbalstīt universitāšu stratēģisko attīstību, kā aprakstīts 5. reformā, nodrošina:

a) augstskolu attīstības apakšprogramma atbalsta infrastruktūras projektus pētniecības, izglītības un izmitināšanas infrastruktūras attīstībai ar augstu pievienoto vērtību izcilai pētniecībai un internacionalizācijai: piemēram, esošo vai jaunu telpu uzlabošana, lai koncentrētu izcilas pētniecības un doktorantūras studijas, tostarp ārvalstu pētnieki, esošo vai jaunu telpu uzlabošana praktiskai mācīšanai profesionālos bakalaura kursos, esošo vai jaunu telpu modernizācija iekštelpās, šķēršļu novēršana un ēku moderna digitalizācija.

b) universitāšu attīstības programma atbalsta projektu vadību un inducētos ieguldījumus, apvienojot universitātes. Kad Ceļvedis ir apstiprināts un atkarībā no tā īstenojamības un vērienīguma, kā arī pamato vajadzīgos ieguldījumus un nodrošina to ilgtspēju, tajā iekļauj investīciju plānu, kas saistīts ar universitāšu vienību apvienošanas procesu.

10

8 – Slovākijas augstākās izglītības iestāžu snieguma pieaugums – 1. ieguldījums: atbalsts universitāšu stratēģiskai attīstībai

Mērķrādītājs

rekonstruēta universitātes teritorija un kopmītne ar primārās enerģijas ietaupījumu vairāk nekā 30 % (m²)

Skaits

0

262647

2. cet.

2026

Mērķis ir 291830 m², bet vismaz 262647 m² ir jārekonstruē universitātēs, tostarp kopmītnēs universitātēs, un primārās enerģijas ietaupījums ir vairāk nekā 30 %, kas jāuzrauga ar energotaupības sertifikātiem.

9. KOMPONENTS – Efektīvāka pētniecības, attīstības un inovācijas finansēšanas pārvaldība un stiprināšana

Šis Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponents novērš būtiskus strukturālus trūkumus Slovākijas pētniecības, izstrādes un inovācijas ekosistēmā, piemēram, pētniecības, attīstības un inovācijas pārvaldības sadrumstalotību, nepietiekamu privāto un akadēmisko aprindu sadarbību, internacionalizāciju un pētniecības, attīstības un inovācijas (RDI) finansējumu. Ilgāka termiņa mērķis ir stimulēt privāto līdzdalību pētniecībā, izstrādē un inovācijā, palielinot privātos lauku attīstības izdevumus.

Komponenta mērķis ir stiprināt pētniecības, attīstības un inovācijas sniegumu un inovācijas potenciālu, kas ir nepieciešams priekšnosacījums konkurētspējīgai un ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei. Ierosinātie pasākumi ir vērsti uz pētniecības, attīstības un inovācijas pārvaldību, visaptverošu koordināciju, pētniecības, attīstības un inovācijas ieguldījumu ietekmi un efektivitāti, kā arī uz publiskā un privātā sektora sadarbības un privāto ieguldījumu veicināšanu. Pasākumi atbalsta izcilību pētniecībā un internacionalizāciju, kā arī talantu piesaisti un saglabāšanu zinātnē un inovācijā. Ieguldījumu shēmu mērķis ir radīt jaunus pētniecības, attīstības un inovācijas projektus galvenajā ekonomikas nozarē ar pārveidojošu potenciālu, lai atbalstītu darbvietu radīšanu ar augstāku pievienoto vērtību un stimulētu inovācijas ekosistēmas izaugsmi valsts un reģionālā līmenī.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Komponents sastāv no 2 reformām un 7 ieguldījumiem, kas ir cieši saistīti. Pētniecības, attīstības un inovācijas reformas ir paredzētas kā priekšnoteikums ieguldījumu efektīvai un lietderīgai apgūšanai.

Visas ieguldījumu shēmas atbilst DNSH principiem, kas prasa tehnoloģiski neitrālus ieguldījumus lietojumu līmenī un izslēdz potenciāli kaitīgas jomas, piemēram, fosilo kurināmo, tostarp pakārtoto izmantošanu. Visos konkursos izsludinātajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus iekļauj atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst DNSH principiem, izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību ievērot attiecīgos ES un valstu tiesību aktus vides jomā.

Ieguldījumi un reformas palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas pēdējo divu gadu laikā adresēti Slovākijai, par nepieciešamību “koncentrēt ar investīcijām saistītu politiku uz pētniecību un inovāciju” (Konkrētai valstij adresēts ieteikums 2/2019), “ieguldījumu koncentrēšanu uz zaļo un digitālo pārkārtošanos” (Konkrētai valstij adresēts ieteikums Nr. 3/2020) un “uzlabot koordināciju un politikas veidošanu” (Konkrētai valstij adresēts ieteikums Nr. 4/2020).

 A.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

1. reforma: Pārvaldības reforma, novērtējums un atbalsts zinātnē, pētniecība un inovācija.

Reforma ir vērsta uz to, lai grozītu ar pētniecību, attīstību un inovāciju saistītos tiesību aktus, kas uzlabos pētniecības, attīstības un inovācijas pārvaldības struktūru, stiprinās un profesionalizēs pētniecības, attīstības un inovācijas politikas koordināciju starp ministrijām. Jauno pārvaldības struktūru veido Slovākijas valdība, valdības Zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas padome un sekretariāts, ko izveido valdības biroja pakļautībā. Reformas pamatā ir 5 pīlāri: i) spēcīga pārmērīgas pārvaldības stratēģija un koordinācija, ii) efektīvi transversāli atbalsta instrumentu standarti, iii) dotāciju aģentūru konsolidācija un to zinātības veidošana, iv) labas pārvaldības un efektivitātes principu piemērošana un v) vienota institucionālā novērtējuma sistēma un institucionāls pētniecības, attīstības un inovācijas finansējums. Tiesību aktu (Akts Nr. 172/2005) pārskatīšanu ierosina Izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta ministrija, un tā stājas spēkā līdz 2022. gada 31. martam. Reforma ietver jaunas valsts RDI stratēģijas pieņemšanu, lai nodrošinātu stratēģisku politikas virzienu, mērķus un instrumentus, ko konsekventi un savstarpēji papildinošā veidā piemērot visu veidu publiskajam atbalstam, tostarp valsts un ES fondiem. Valdība stratēģiju pieņem līdz 2022. gada 30. septembrim. Lai līdz minimumam samazinātu neefektivitāti, labas pārvaldības un efektīva finansējuma principi jāpārvērš metodoloģijā, ko ex ante piemēro pētniecības, attīstības un inovācijas ieguldījumos. Jaunajā RDI stratēģijā un pasākumos ņem vērā pārskatīto pārdomātas specializācijas stratēģiju, lai veicinātu tematisko koncentrāciju, kā arī neseno pētījumu ieteikumus, piemēram, ESAO, lai uzlabotu pētniecības, attīstības un inovācijas ieguldījumu īstenošanu un kohēzijas politikas plānošanas periodos gūto pieredzi. Novērtēšanas procesu reformē, lai palielinātu ekspertu grupu un ārvalstu vērtētāju izmantošanu, un racionalizē administratīvos procesus.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. septembrim.

 2. reforma: Pētniecības iestāžu, jo īpaši Slovākijas Zinātņu akadēmijas, organizācijas un finansēšanas reforma.

Reformas mērķis ir pabeigt Slovākijas Zinātņu akadēmijas (SAS) pārveidi par publisku organizāciju, lai varētu stimulēt vairāku avotu finansējumu un sadarbību ar privāto sektoru. Reforma ir iespējama, pārskatot abus Izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta ministrijas ierosinātos tiesību aktus (Akts Nr. 133/2002 par SAS un Likums Nr. 243/2017 par valsts pētniecības iestādēm). Tā ļauj SAS veidot ar pētniecību, izstrādi un inovāciju saistītās uzņēmējdarbības un īpašuma attiecības, pilnībā aizsargājot intelektuālā īpašuma tiesības un finansiālos ieguvumus.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

1. ieguldījums: Veicināt starptautisko sadarbību un dalību programmā “Apvārsnis Eiropa” un EIT projektos.

Dalība starptautiskajā sadarbībā, piemēram, ES pētniecības infrastruktūras pamatprogrammās, ir ļoti zema, un Slovākija pašlaik ir 24. vietā ES attiecībā uz ES finansējumu, kas saņemts no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”. Ieguldījumu mērķis ir nodrošināt Slovākijas iestāžu, pētnieku un uzņēmumu lielāku līdzdalību Eiropas Pētniecības telpas (EPT) progresīvos projektos. Izsludina vismaz trīs uzaicinājumus iesniegt projektus attiecībā uz šādām shēmām:

·Projekti, ko piešķir “Izcilības zīmoga”/robežvērtības projekti (piemēram, Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības pēcdoktorantūras stipendijas, komandsadarbība, Eiropas Pētniecības padomes shēma ar novērtējumu A otrajā kārtā).

·Projekti, kas piedalās Eiropas Inovācijas padomes shēmā ar Bratislavas reģiona izcilības zīmoga balvu.

·“Stipendiju saskaņošana pētniecības iestādēm vai uzņēmumiem ar resursiem, kas radīti saskaņā ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020"/"Apvārsnis Eiropa”.

·Dotācijas programmas “Apvārsnis 2020”/“Apvārsnis Eiropa” pieteikumu sagatavošanai.

Vispārējā pieeja ir atbalstīt augstas kvalitātes projektus, kuriem EPT programmās ir ļoti augsts punktu skaits, bet kuriem netiek piešķirts finansējums. Paredzams, ka ieguldījumu rezultātā programmas “Apvārsnis Eiropa” programmās tiks iesniegti vismaz 48 pieteikumi un tiks iesaistīti projekti.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

2. ieguldījums: Atbalsts sadarbībai starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un pētniecības un izstrādes organizācijām.

Ieguldījumu mērķis ir mobilizēt privāto līdzdalību pētniecībā, izstrādē un inovācijā un palielināt inovatīvu uzņēmumu daļu, jo īpaši digitālās inovācijas jomā. Tā atbalsta privātā sektora plašāku lomu, spēju veidošanu, kā arī tīklu veidošanu ar pētniecības organizācijām. Izsludina vismaz piecus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus attiecībā uz šādām shēmām:

·“Stipendiju saskaņošana” pētniecības iestādēm, lai piesaistītu privātā sektora resursus sadarbībā pētniecības jomā. Šī shēma mudina akadēmiskās un pētniecības organizācijas meklēt vairāk privātā sektora partnerību.

·Doktorantūras studentu un personāla stažēšanās starp uzņēmumiem un akadēmiskajām pētniecības organizācijām, tostarp doktorantu kopīga vadība.

·“Vaučeru” atbalsta shēmas – lai veicinātu zināšanu, tehnoloģiju un inovāciju nodošanu un uzlabotu sadarbību ar uzņēmējdarbības nozari. Ir ierosināti trīs kuponu shēmu veidi: i) inovācijas kupons – lai stimulētu MVU sadarbību ar pētniecības organizācijām vai pašvaldībām, ii) digitālais vaučers, lai stimulētu pakalpojumu un procesu digitalizāciju MVU un uzņēmumiem, un iii) patentu vaučers, lai veicinātu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību.

·Vismaz divu “pārveidojošu un inovatīvu konsorciju” izveides mērķis ir radīt jaunus pētniecības, attīstības un inovācijas projektus galvenajās ekonomikas nozarēs ar vislielāko inovācijas potenciālu (piemēram, viedā mobilitāte, zaļās tehnoloģijas), galvenokārt Košices un Bratislavas reģionos.

No vispārējā mērķa ir atbalstīt 5900 projektus, tiek atbalstīti vismaz 5500 sadarbības projekti starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un lauku attīstības organizācijām, kā arī vaučeri.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

3. ieguldījums: zinātnes izcilība.

Pētniecības vides internacionalizācijas līmenis ir ļoti zems, tikai 2 % augstskolu mācībspēku ir no ārvalstīm. Ieguldījumu mērķis ir radīt starptautiski konkurētspējīgu vidi labākajiem zinātniekiem gan attiecībā uz algām, gan pievilcīgu pētniecības shēmu pieejamību. Izsludina vismaz sešus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus attiecībā uz šādām shēmām:

·Stipendijas izciliem pētniekiem dažādos karjeras posmos R1 – R4 (pirmā posma pētnieki, atzīti pētnieki, iecelti pētnieki, vadošie pētnieki).

·“Agrīnās stadijas” pētniecības stipendijas. Shēma ir paredzēta, lai jauniem pētniekiem dotu iespēju uzsākt pētījumus savā jomā.

·Kapitāla “palielināšana” papildina esošās shēmas pētniecības projektu kapitālizdevumu finansēšanai.

·Īpaši uzaicinājumi uz lieliem pētniecības projektiem atbalsta izcilas komandas stratēģiski noteiktās pētniecības, attīstības un inovācijas jomās un palielina PAI cilvēkkapitālu. Paredzams, ka tiks atlasīti un pabeigti vismaz 15 augstas kvalitātes pētniecības projekti.

No vispārējā mērķa ir atbalstīt 1060 izcilus pētniekus, un saskaņā ar dažādām shēmām tiek atbalstīti vismaz 1000 izcili pētnieki.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

4. ieguldījums: Pētniecība un inovācija ekonomikas dekarbonizācijai.

Ieguldījumu shēmas mērķis ir uzlabot pētniecības, attīstības un inovācijas jautājumu sinerģiju starp valstu un ES līmeni. Izsludina tematiskus uzaicinājumus, lai atbalstītu zaļo pārkārtošanos, kā arī noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām saskaņā ar tematiem, kas paredzēti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” tematiskajās prioritātēs, piemēram, bezoglekļa enerģija, elektrifikācija, ūdeņradis, akumulatoru tehnoloģijas un alternatīvās degvielas, mazemisiju rūpnieciskie procesi un materiāli un bioekonomika. Galvenā uzmanība tiks pievērsta visam pētniecības un inovācijas ciklam (tehnoloģijas gatavības līmenis 1.–9.) ar vislielāko piešķīrumu demonstrējumu projektiem un augstākajiem tehnoloģiskās gatavības līmeņiem (TRL). No vispārējā mērķa ir pabeigt 30 projektus, līdz 2026. gada 30. jūnijam saskaņā ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus ir pabeigti vismaz 27 projekti.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

5. ieguldījums: Pētniecība un inovācija ekonomikas digitalizācijai.

Ieguldījuma mērķis ir atbalstīt pāreju uz digitālo ekonomiku. Tematiskie uzaicinājumi, kas jāizsludina 2022. gadā, tiek virzīti uz tematiem, kas paredzēti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” tematiskajās prioritātēs, piemēram, svarīgām digitālajām un rūpnieciskajām tehnoloģijām, lietu internetu, mākslīgo intelektu un robotiku, un aptver visu pētniecības un inovācijas ciklu (tehnoloģijas gatavības 1.–9. līmenis). No vispārējā mērķa ir pabeigt 155 projektus, līdz 2026. gada 30. jūnijam saskaņā ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus ir pabeigti vismaz 140 projekti.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

6. ieguldījums: Finanšu instrumenti inovācijas atbalstam.

Ieguldījuma mērķis ir ievērojami palielināt inovatīvu uzņēmumu īpatsvaru, jo īpaši digitālajās un zaļajās inovācijās, un ieguldīt uzņēmumos ar ievērojamu tehnoloģisko un inovatīvo potenciālu. Kapitāla ieguldījumi aptver uzņēmuma dzīves cikla sākumposmu (sagatavošanas posmu), kā arī izaugsmes posmu (piemēram, riska kapitāla fondus), un tos īsteno ar finanšu starpnieku palīdzību. Lai palielinātu MVU stimulus iesaistīties zaļos un digitālos projektos, tiek ierosināts izveidot atmaksājama finansējuma veidu, izmantojot aizdevumu produktus. Zaļie un digitālie aizdevumi ļauj apvienot aizdevuma/kredīta produktu ar dotācijas finansējumu.

Lai izpildītu Tehniskos norādījumus “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), ieguldījumu stratēģijās, kurās izklāstīta finanšu instrumentu izmantošana, ir jāpiemēro Komisijas tehniskie norādījumi par ilgtspējas pārbaudi InvestEU vajadzībām un/vai jāpiemēro izslēgšanas saraksts un jānodrošina atbilstība attiecīgajiem ES un valstu tiesību aktiem vides jomā. Ieguldījumu stratēģiju, tostarp prasību “nenodari būtisku kaitējumu”, pienācīgi atspoguļo līgumiskajā nolīgumā starp Slovākijas iestādēm un īstenošanas partneriem/finanšu starpniekiem.

No vispārējā mērķa ir atbalstīt 165 uzņēmumus, no kuriem līdz 2026. gada 30. jūnijam vismaz 150 uzņēmumus atbalsta ar finanšu instrumentiem kapitāla ieguldījumu un mikroaizdevumu veidā.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

7. ieguldījums: Pētniecības un izstrādes dotāciju IT sistēma. 

Ar 1. reformu cieši saistītā ieguldījuma mērķis ir izveidot vienotu IT sistēmu, lai paātrinātu dotāciju pieprasījumu novērtēšanu. IT sistēmai ir šādas īpašības: i) modulis, kas augstākās izglītības darbinieku reģistru saista ar RDI un citu nozaru darbiniekiem, ii) modulis, kas reģistrē pētniecības un izstrādes organizācijas, iii) sistēmas modularitāte dažādu novērtēšanas sistēmu elastīgai izmantošanai, iv) modulis, lai sasaistītu publicēšanas rezultātu reģistru gan projektu novērtēšanai, gan projektu rezultātu paziņošanai, v) mijiedarbība ar kohēzijas politikas sistēmu – “ESIF ITMS” modulis un vi) modularitāte, kas ļauj noteikt dažādus uzaicinājumus (piemēram, VEGA projekti).

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

A.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas Nr.

 

Pasākums (reforma vai ieguldījums)

 

Atskaites punkts / mērķrādītājs

 

Nosaukums

 

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

 

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķa apraksts un skaidra definīcija

 

Mērvienība

 

Bāze

 

Mērķis

Ceturksnis

Gads

1

9 – efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 1. reforma: Pārvaldības, novērtēšanas un atbalsta reforma zinātnes, pētniecības un inovācijas jomā

Atskaites punkts

Pārvaldības reforma un atbalsts pētniecībai, izstrādei un inovācijai.

Likuma 172/2005 grozījumu stāšanās spēkā

 

 

 

 

1. cet.

2022

Likuma grozījums stiprinās jaunās pārvaldības struktūras koordinējošo lomu pētniecībā, attīstībā un inovācijā (piemēram, nosakot Slovākijas valdības Zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas padomes un tās sekretariāta lomu, kas atrodas valdības biroja pakļautībā). Tiesību akts reglamentē dažādus publiskā atbalsta veidus, lai nodrošinātu valsts intervences koordināciju un konsekvenci. Tas ļauj pakāpeniski integrēt procesus un ekspertu novērtējumu par lauku attīstības projektiem, vienkāršot un standartizēt RD projektu novērtēšanas procesus aģentūrās.

2

9 – efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 1. reforma: Pārvaldības, novērtēšanas un atbalsta reforma zinātnes, pētniecības un inovācijas jomā

Atskaites punkts

Visaptverošas valsts RDI stratēģijas izstrāde

Valsts RDI stratēģijas pieņemšana valdībā

 

 

 

3. cet.

2022

Valdība apstiprina Valsts pētniecības, attīstības un inovācijas stratēģiju (RDI), kas līdz 2030. gadam kļūs par visaptverošu dokumentu visam publiskajam finansējumam pētniecībai, izstrādei un inovācijai. Tajā atspoguļo iepriekšējo pieredzi un piedāvā horizontālu satvaru esošo stratēģiju (piemēram, pārdomātas specializācijas stratēģijas) integrēšanai. Tā nodrošina pētniecības, attīstības un inovācijas politikas stratēģisko satvaru un virzienu, definē mērķus un pasākumus to sasniegšanai.

3

9 – efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 2. reforma: Ar uzņēmējdarbību nesaistītu pētniecības iestāžu, jo īpaši Slovākijas Zinātņu akadēmijas, organizācijas un finansēšanas reforma

Atskaites punkts

 

Slovākijas Zinātņu akadēmijas (SaS) reforma

Likuma Nr. 133/2002 par SAS grozījuma un Likuma Nr. 243/2017 par valsts pētniecības iestādi stāšanās spēkā

 

 

 

4. cet.

2021

Stājas spēkā grozījumi tiesību aktos, kas pārveido Slovākijas Zinātņu akadēmiju (SAS) par publisku iestādi, kas nodrošina finansējumu no vairākiem avotiem, tostarp no privātā sektora, vienlaikus nodrošinot intelektuālā īpašuma un finansiālās rentabilitātes pilnīgu aizsardzību.

4

19 – efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 1. ieguldījums: Starptautiskās sadarbības un līdzdalības veicināšana “Apvārsnis Eiropa” un EIT projektos

Atskaites punkts

Izsludināt uzaicinājumus iesniegt projektus, lai atbalstītu Slovākijas dalībnieku dalību programmā “Apvārsnis Eiropa”

Izsludināt uzaicinājumus iesniegt projektus, lai atbalstītu Slovākijas dalībnieku dalību programmā “Apvārsnis Eiropa”

 

 

3

4. cet.

2022

Izsludina vismaz trīs uzaicinājumus iesniegt projektus, lai atbalstītu Slovākijas dalībnieku dalību pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” programmās saskaņā ar šādām shēmām:

• Shēma programmas “Apvārsnis Eiropa” pieteikumu sagatavošanas atbalstam

• Atbalsta shēma, lai atbalstītu projektus, kas ieguvuši izcilības zīmogu vai augstu punktu skaitu

• “stipendiju saskaņošana” veiksmīgiem projektiem pamatprogrammā “H2020/Apvārsnis Eiropa”

5

9 – efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 1. ieguldījums: Starptautiskās sadarbības un līdzdalības veicināšana “Apvārsnis Eiropa” un EIT projektos

Mērķrādītājs

Finansiāls atbalsts pieteikumiem un līdzdalības projektiem pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” saskaņā ar uzaicinājumiem, ko finansē no ANM

 

Summa (milj. euro)

0

43

2. cet.

2026

No vispārējā mērķa ir izmaksāt 46300000 EUR, vismaz 43000000 EUR, tiek izmaksāti projektiem, kas atlasīti saskaņā ar uzaicinājumiem, kuru mērķis ir palielināt dalību programmās “Apvārsnis Eiropa”.

Paredzams, ka ieguldījumu rezultātā:

• vismaz 48 pieteikumi un programmā “Apvārsnis Eiropa” iesaistītie projekti

• vismaz 1600 dotācijas projektu pieteikumu sagatavošanai

6

9 efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 2. ieguldījums: Atbalsts sadarbībai starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un lauku attīstības organizācijām

Atskaites punkts

Izsludināt uzaicinājumus iesniegt projektus, lai atbalstītu sadarbību starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un pētniecību un izstrādes organizācijām, un vaučerus.

Uzaicinājumu iesniegt projektus izsludināšana atbalsta sadarbību starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un pētniecību un izstrādes organizācijām, un vaučerus.

 

 

5

4. cet.

2022

Saskaņā ar DNSH principu izsludina vismaz piecus uzaicinājumus iesniegt projektus, lai atbalstītu sadarbību starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un lauku attīstības organizācijām un atbalstītu kuponu shēmas:

• “saskaņot” dotācijas pētniecības iestādēm, lai piesaistītu privātā sektora resursus saistībā ar sadarbību pētniecības jomā.

• Doktorantūras studentu stažēšanās un personāls starp uzņēmumiem un akadēmiskajām pētniecības organizācijām

• “pārveidojošu un inovatīvu” konsorciju izveide

• Kuponu atbalsta shēmas, kas ietver inovācijas vaučerus, digitālos vaučerus un patentu vaučerus;

7

9 efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 2. ieguldījums: Atbalsts sadarbībai starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un lauku attīstības organizācijām

Mērķrādītājs

Atbalstīto sadarbības projektu un vaučeru skaits

 

Projektu skaits

0

2660

4. cet.

2024

No vispārējā mērķa atbalstīt 2950 projektus, tiek atbalstīti vismaz 2660 sadarbības projekti starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un lauku attīstības organizācijām un vaučeri.

Paredzams, ka ieguldījumu rezultātā:

• Izveidot vismaz 2 “pārveidojošus un inovatīvus” konsorcijus;

• 2000 sadarbības projektu, ko atbalsta ar atbilstošām dotācijām

• 50 atbalstīta (pagaidu) stažēšanās starp uzņēmumiem un akadēmiskajām pētniecības organizācijām

• 500 inovatīvu un patentu vaučeru un 400 digitālu vauču.

8

9 efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 2. ieguldījums: Atbalsts sadarbībai starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un lauku attīstības organizācijām

Mērķrādītājs

Atbalstīto sadarbības projektu un vaučeru skaits

 

Projektu skaits

2600

5500

2. cet.

2026

No vispārējā mērķa atbalstīt 5900 projektus, tiek atbalstīti vismaz 5500 sadarbības projekti starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un lauku attīstības organizācijām un vaučeri:

Paredzams, ka ieguldījumu rezultātā:

• darbojas vismaz 2 “pārveidojoši un novatoriski” konsorciji

• 4000 sadarbības projektu, ko atbalsta ar atbilstošām dotācijām

• 100 atbalstīta stažēšanās starp uzņēmumiem un akadēmiskajām pētniecības organizācijām

• 500 inovatīvi, 500 patenti un 800 digitāli vaučeri ir piegādāti un pabeigti.

9

9 efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 3. ieguldījums: Zinātnes izcilība

Atskaites punkts

Uzaicinājumu izsludināšana, lai atbalstītu izcilus pētniekus

Uzaicinājumu iesniegt projektus izsludināšana, lai atbalstītu izcilus pētniekus

 

 

6

4. cet.

2022

Izsludina vismaz sešus uzaicinājumus iesniegt projektus, lai atbalstītu izcilus pētniekus saskaņā ar DNSH principu saskaņā ar šādām shēmām:

• stipendijas izcilām doktorantūras programmām

• Pēcdoktorantūras stipendijas

vecākais zinātniskais līdzstrādnieks

•

• Lieli projekti izciliem pētniekiem

• “agrīnās stadijas” pētniecības stipendijas

• Esošo lauku attīstības atbalsta shēmu kapitāla palielināšana

10

9 efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 3. ieguldījums: Zinātnes izcilība

Mērķrādītājs

 

Atbalstīto izcilo pētnieku skaits

 

 

 

 

Pētnieku skaits

0

650

1. cet.

2024

No vispārējā mērķa ir atbalstīt 715 pētniekus, no kuriem vismaz 650 izcili pētnieki tiek atbalstīti saskaņā ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

Paredzams, ka ieguldījumu rezultātā:

• 15 lielu stipendiju atlase izcilām pētnieku grupām

Atbalsts:

• 425 stipendijas pētniekiem dažādos karjeras posmos (R1-R4)

• 200 “Agrīno posmu” pētniecības stipendijas jauniem pētniekiem

• 90 projekti kapitāla stimulēšanā

 

11

9 efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 3. ieguldījums: Zinātnes izcilība

Mērķrādītājs

Atbalstīto izcilo pētnieku skaits

 

 

Pētnieku skaits

650

1000

1. cet.

2026

No vispārējā mērķa ir atbalstīt 1060 pētniekus, no kuriem vismaz 1000 izcili pētnieki tiek atbalstīti saskaņā ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

Paredzams, ka ieguldījumu rezultātā:

• 425 stipendijas pētniekiem dažādos karjeras posmos (R1-R4)

• 500 “Agrīno posmu” pētniecības stipendijas jauniem pētniekiem

• 120 projekti kapitāla stimulēšanā

• Tiek īstenotas 15 lielas dotācijas izciliem pētniekiem

12

9 efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 4. ieguldījums: Pētniecība un inovācija ekonomikas dekarbonizācijai

Atskaites punkts

Izsludina uzaicinājumus iesniegt tematiskus uz pieprasījumu orientētus projektus, lai risinātu zaļās pārkārtošanās radītās problēmas

Izsludina uzaicinājumus iesniegt tematiskus uz pieprasījumu orientētus projektus, lai risinātu zaļās pārkārtošanās radītās problēmas

 

 

2

4. cet.

2022

Saskaņā ar DNSH principu izsludina vismaz divus uzaicinājumus iesniegt tematiskus uz pieprasījumu balstītus projektus, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar zaļo pārkārtošanos, dekarbonizāciju, kā arī noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Atbalstu vērš uz tematiem, kas paredzēti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” tematiskajās prioritātēs, piemēram:

• Bezoglekļa enerģija

• Elektrifikācija

• Ūdeņradis, akumulatoru tehnoloģijas un alternatīvās degvielas

• Mazemisiju rūpnieciskie procesi un materiāli

• Bioekonomika, ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība.

Uzaicinājumi iesniegt projektus attiecas uz visu pētniecības un inovācijas ciklu (tehnoloģijas gatavības līmenis 1-9).

13

9 efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 4. ieguldījums: Pētniecība un inovācija ekonomikas dekarbonizācijai

Mērķrādītājs

To atlasīto projektu skaits, kuri risina zaļās pārkārtošanās radītās problēmas

 

Projektu skaits

0

27

4. cet.

2024

No vispārējā mērķa ir atlasīt 30 projektus, no kuriem vismaz 27 tiek atlasīti saskaņā ar uzaicinājumiem risināt zaļās pārkārtošanās un dekarbonizācijas problēmas.

Projektus apstiprina dažādos tehnoloģiskās gatavības līmeņu posmos (TRL -1-9)

14

9 efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 4. ieguldījums: Pētniecība un inovācija ekonomikas dekarbonizācijai

Mērķrādītājs

Pabeigto zaļās pārkārtošanās problēmu risināšanas projektu skaits

 

Projektu skaits

0

27

2. cet.

2026

No vispārējā mērķa ir pabeigt 30 projektus, no kuriem ir pabeigti vismaz 27 projekti, kas atlasīti saskaņā ar uzaicinājumiem.

15

9 efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 5. ieguldījums: Pētniecība un inovācija ekonomikas digitalizācijai

Atskaites punkts

Uzaicinājumi iesniegt tematiskus uz pieprasījumu orientētus projektus digitālās pārkārtošanās problēmu risināšanai

Uzaicinājumi iesniegt tematiskus uz pieprasījumu orientētus projektus digitālās pārkārtošanās problēmu risināšanai

 

 

2

4. cet.

2022

Saskaņā ar DNSH principu izsludina vismaz divus uzaicinājumus iesniegt tematiskus uz pieprasījumu balstītus projektus, risinot digitālās pārveides problēmas un palīdzot sasniegt EK mērķus attiecībā uz digitālo autonomiju.

Atbalstu vērš uz tēmām, kas atbilst pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” tematiskajām prioritātēm, piemēram:

• Galvenās digitālās tehnoloģijas (piemēram, kiberdrošība; kvantu tehnoloģijas kiberdrošībai, sensori un lietu internets; mikroelektronika un elektroniskie komponenti un mākoņu risinājumi)

• mākslīgais intelekts un robotika;

Uzaicinājumi iesniegt projektus attiecas uz visu pētniecības un inovācijas ciklu (tehnoloģijas gatavības 1.-9. līmenis).

16

9 efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 5. ieguldījums: Pētniecība un inovācija ekonomikas digitalizācijai

Mērķrādītājs

To pētniecības, attīstības un inovācijas projektu skaits, kas atlasīti saskaņā ar uzaicinājumiem risināt digitālās pārveides problēmas.

 

Projektu skaits

0

140

4. cet.

2024

No vispārējā mērķa ir atlasīt 155 projektus, saskaņā ar uzaicinājumiem iesniegt tematiskus pieprasījuma virzītus projektus, ar kuriem risina digitālās pārveides problēmas dažādos tehnoloģiskās gatavības līmeņos (TRL -1-9), tiek atlasīti vismaz 140 projekti.

 

17

9 efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 5. ieguldījums: Pētniecība un inovācija ekonomikas digitalizācijai

Mērķrādītājs

Pabeigto pētniecības, attīstības un inovācijas projektu skaits digitālās pārveides problēmu risināšanai

 

Projektu skaits

0

140

2. cet.

2026

No vispārējā mērķa ir pabeigt 155 projektus, no kuriem ir pabeigti vismaz 140 projekti, kas atlasīti saskaņā ar uzaicinājumiem

 

18

9 efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 6. ieguldījums: Finanšu instrumenti inovācijas atbalstam

Atskaites punkts

Finanšu instrumentu ieviešana un īstenošana inovācijas atbalstam

Ieguldījuma finanšu instrumentu posma uzsākšana, lai atbalstītu inovāciju saskaņā ar investīciju stratēģiju

 

 

2

4. cet.

2022

Ieguldījumu posmā ievieš vismaz divus finanšu instrumentus saskaņā ar ieguldījumu stratēģiju/līgumisku vienošanos, kas atbilst Tehnisko vadlīniju “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) principiem, kas paredz ilgtspējas pārbaudi, ieguldījumu izslēgšanas kritērijus un atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

DNSH aspektus pienācīgi atspoguļo līgumiskajā nolīgumā starp Slovākijas iestādēm un īstenošanas partneriem/finanšu starpniekiem.

Finanšu instrumenti atbalsta inovāciju uzņēmumos un ietver šādas shēmas:

•Kapitālieguldījums uzņēmējdarbības dzīves cikla sākumā

• Kapitāla ieguldījums izaugsmes posma uzņēmumos

• mikroaizdevumi, kas attiecas uz “zaļiem” un “digitāliem” aizdevumiem

19

9 efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 6. ieguldījums: Finanšu instrumenti inovācijas atbalstam

Mērķrādītājs

Ar finanšu instrumentiem atbalstīto uzņēmumu skaits

Uzņēmumu skaits

0

150

2. cet.

2026

No vispārējā mērķa ir atbalstīt 165 uzņēmumus, no kuriem vismaz 150 uzņēmumi saņem atbalstu no finanšu instrumentiem kapitāla ieguldījuma un mikroaizdevumu veidā.

Tiek lēsts, ka 40 uzņēmumi gūst labumu no kapitāla ieguldījuma un 125 uzņēmumi – no “zaļiem” vai “digitāliem” aizdevumiem.

20

9 efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 7. ieguldījums: Tā atbalsta vienotu lauku attīstības dotāciju sistēmu

Atskaites punkts

Jaunās lauku attīstības informācijas sistēmas izstrāde, lai novērtētu dotāciju shēmas

Pirmie dotāciju konkursi, kas īstenoti jaunajā lauku attīstības dotāciju novērtēšanas informācijas sistēmā

 

0

1

1. cet.

2023

Darbojas jauna informācijas sistēma lauku attīstības dotāciju novērtēšanai, un to testē ar pirmajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

Paredzams, ka IT sistēmai būs šādas īpatnības:

• modulis, kas augstākās izglītības darbinieku reģistru sasaista ar PAI un citu nozaru darbiniekiem,

• modulis, kas reģistrē lauku attīstības organizācijas,

• dažādo novērtēšanas sistēmu elastīgas izmantošanas sistēmas modularitāte,

• modulis, kas sasaista publicēšanas rezultātu reģistru gan projektu novērtēšanai, gan projekta rezultātu paziņošanai,

• mijiedarbība ar kohēzijas politikas IT sistēmu un

• modularitāte, kas pieļauj mainīgus izsaukuma iestatījumus

10. KOMPONENTS – Talantu piesaistīšana un paturēšana

Šā Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir izstrādāt efektīvu politiku, lai veicinātu studentu un darbaspēka mobilitāti, aktīvi motivētu augsti kvalificētus ārvalstu ekspertus (tostarp Slovākijas valstspiederīgos), studentus un uzņēmējus veikt uzņēmējdarbību Slovākijā. Šo pasākumu mērķis ir piesaistīt un saglabāt Slovākijas ekonomiskajai attīstībai nepieciešamo cilvēkkapitālu. Iestāžu mērķis ir piecu gadu laikā palielināt augsti kvalificētu ārvalstu valstspiederīgo īpatsvaru darbaspēkā no 0,5 % līdz 1 % un panākt līdzsvaru starp studentiem, kas aizbrauc un ierodas Slovākijas augstākās izglītības iestādēs.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Šajā komponentā ietvertie pasākumi palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus Slovākijai, jo īpaši attiecībā uz “izglītības kvalitātes un iekļautības uzlabošanu visos līmeņos un prasmju veicināšanu” un “nelabvēlīgo grupu integrācijas veicināšanu” (Valsts īpašais ieteikums Nr. 2, 2019), kā arī attiecībā uz “veselības aprūpes sistēmas noturību veselības aprūpes darbaspēka jomā” (Konkrēts ieteikums Nr. 1, 2020).

A.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

1. reforma: Dzīvesvietas un darba tiesību aktu reforma

Slovākijā piemērojamās darba un uzturēšanās atļaujas procedūras kopumā ir prasīgas gan darba ņēmējam, gan uzņēmumam, un tās parasti ir ilgstošas. Šīs reformas mērķis ir saīsināt un ievērojami vienkāršot šīs procedūras augsti kvalificētiem trešo valstu valstspiederīgajiem, tostarp viņu ģimenes locekļiem.

Reformā izmanto esošo paātrināto valsts vīzu shēmu (D) valsts interesēs, atverot to jaunai augsti kvalificētu trešo valstu valstspiederīgo kategorijai, kuri meklē darbu. Šīs kategorijas darba ņēmēji ir atbrīvoti no pienākuma pierādīt, ka viņiem pirms ierašanās valstī ir garantēts darbs, un viņiem ir atļauts sākt strādāt ar valsts vīzu (D) uzreiz pēc darba atrašanas. Nodrošina saderību ar Zilās kartes direktīvas pārskatīšanu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. martam.

2. reforma: Kvalifikāciju un profesionālo kvalifikāciju atzīšanas režīma vienkāršošana, lai strādātu reglamentētās profesijās

Šī reforma vienkāršos ārvalstu darba ņēmēju izglītības kvalifikāciju atzīšanu, lai atvieglotu viņu iekārtošanos Slovākijā.

Valstīs, ar kurām ir noslēgts divpusējs nolīgums par kvalifikācijas atzīšanu, pretendenti ir atbrīvoti no universitātes akreditācijas apliecinājuma uzrādīšanas, lai nodrošinātu attiecīgo izglītību. Turklāt tiek stiprinātas Izglītības atzīšanas centra spējas, lai paātrinātu kvalifikāciju atzīšanas procesu visās valstīs.

Attiecībā uz ārstu kvalifikāciju reforma:

-samazināt Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju likuma 3. pielikumā uzskaitīto diplomu atzīšanas termiņus no trim mēnešiem līdz vienam mēnesim. Koordinētas ārstu un zobārstu specializācijas automātiska atzīšana ES līmenī;

-samazināt Likuma par veselības aprūpes sniedzējiem 3. pielikumā neuzskaitītu diplomu atzīšanas termiņus, ko kompetentās iestādes izsniegušas saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, no trim mēnešiem līdz diviem mēnešiem;

-samazināt termiņus to diplomu atzīšanai, ko kompetentās iestādes izsniegušas saskaņā ar trešo valstu tiesību aktiem, no trim mēnešiem līdz diviem mēnešiem. Pielāgot citā valstī izsniegtu diplomu atzīšanas termiņus no četriem mēnešiem līdz diviem mēnešiem;

-pagarināt pagaidu stažēšanos pēc pašreizējā krīzes perioda, grozot Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju likuma 30.a pantu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. martam.

1. ieguldījums: Atbalsta rīki un palīdzība personām, kas atgriežas, augsti kvalificētiem trešo valstu darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī ārvalstu augstākās izglītības studentiem, kas studē Slovākijā

Šā ieguldījuma mērķis ir palīdzēt integrēt augsti kvalificētus darbiniekus, personas, kas atgriežas no ārvalstīm, un viņu ģimenes locekļus.

Ieguldījums atbalsta integrācijas programmas ārvalstu studentu mērķgrupām, augsti kvalificētiem darba ņēmējiem, viņu ģimenes locekļiem un personām, kas atgriežas no ārvalstīm, tostarp izmantojot projektu finansējumu. Tiek izveidots tiesiskais regulējums “vienas pieturas aģentūrām” (centriem, kas sniedz visaptverošas konsultācijas un pakalpojumus, kas atvieglo uzņēmējdarbības veikšanu Slovākijā un karjeras uzsākšanu), kam seko trīs šādu centru izveide. Ar apmācības palīdzību jāstiprina publiskā sektora darbinieku (jo īpaši pirmā kontaktpersonāla) valodu prasmes un viņu spējas integrācijas konsultāciju sniegšanā ārvalstniekiem.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

2. ieguldījums: Attiecību stiprināšana ar diasporu, atbalsts pilsoņu iniciatīvām

Šā pasākuma mērķis ir stiprināt attiecības ar slovākiem ārvalstīs, tostarp ar jaunās diasporas pārstāvjiem, lai palielinātu viņu atgriešanās iespējamību mājās un izmantotu viņu zinātību Slovākijas modernizācijai. Mērķis ir nevis kavēt augsti kvalificētu darba ņēmēju pārvietošanos, bet gan veicināt intelektuālā darbaspēka apriti.

Ieguldījums atbalsta karjeras iespēju veicināšanu Slovākijā, tostarp izmantojot digitālās platformas, kas satur informāciju, kura attiecas uz atgriešanos mājās. Tā atbalsta arī nevalstisko iniciatīvu darbības, kurām ir pieredze šajā jomā, un partnerības starp valsts un nevalstiskām iniciatīvām.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

3. ieguldījums: Stipendijas vietējiem un ārvalstu talantīgiem studentiem

Stipendiju shēma finansiāli atbalsta talantīgus studentus trijās grupās:

(a)talantīgākie slovāku vidusskolu absolventi, vērtējot pēc viņu vidusskolas līmeņa, uzsverot specializāciju ar lielāku īpatsvaru salīdzinājumā ar pametušo Slovākiju (matemātika, svešvalodas);

(b)talantīgākie studenti no ārvalstīm, kas novērtēti, izmantojot standartizētus starptautiskus pārbaudījumus;

(c)studenti no sociāli un ekonomiski nelabvēlīgas vides vai pieder pie īpašām nelabvēlīgā situācijā esošām grupām (piemēram, bāreņiem, bērniem bērnu un ģimeņu centros vai tā sauktajiem pirmās paaudzes augstskolu studentiem), ko mēra pēc viņu vidusskolas absolvēšanas pakāpes.

Sistēma nodrošina stipendiju izraudzītajiem studentiem pirmo trīs bakalaura studiju gadu laikā. Universitātēm, kas uzņem studentus, tiek maksāts finansiāls stimuls, ko viņi var izmantot, lai atbalstītu izcilus studentus otrā cikla līmenī vai integrācijas un karjeras attīstības programmās izciliem vietējiem vai ārvalstu studentiem.

Shēma darbojas laikposmā no 2022. līdz 2027. gadam (t. i., stipendijas, kas darbojas līdz 2029. gadam). Atveseļošanas un noturības plāns atbalsta studentus, kuri ieceļo laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam, savukārt citus finanšu avotus izmanto, lai paplašinātu šāda atbalsta sniegšanu vismaz līdz 2027. gada beigām.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

4. ieguldījums: Internacionalizācijas veicināšana akadēmiskajā vidē

Šā ieguldījuma mērķis ir atbalstīt Slovākijas universitāšu un pētniecības iestāžu internacionalizāciju.

Valdība pieņem universitāšu internacionalizācijas stratēģiju, kas ietver atbalstu kopīgām universitāšu programmām, ārvalstu studentu un augstskolu mācībspēku piesaistīšanas pasākumiem un Pētniecības cilvēkresursu stratēģijas (HRS4R) principu īstenošanu.

Ar ieguldījumu atbalsta:

-sistēmiskus pasākumus, piemēram, kvalitātes revīzijas un universitāšu attīstības atbalsta shēmas, pamatojoties uz revīzijas rezultātiem;

-atbalsts studentu mobilitātes programmām (CEEPUS stipendijas, stipendijas, pamatojoties uz divpusējiem nolīgumiem, Slovākijas valsts stipendiju programma);

-Slovākijas augstākās izglītības un zinātnes veicināšana ārvalstīs un atbalsts Slovākijas universitāšu starptautiskai tīklošanai.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

A.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas Nr.

 

Pasākums (reforma vai ieguldījums)

 

Atskaites punkts / mērķrādītājs

 

Nosaukums

 

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

 

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķa apraksts un skaidra definīcija

 

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

1

10 – talantu piesaistīšana un saglabāšana – 1. reforma: Dzīvesvietas un darba tiesību aktu reforma

Atskaites punkts

Sistēma, ar ko definē jaunu valsts vīzu pieteikumu iesniedzēju kategoriju (D).

Shēmas pieņemšana, pieņemot valdības rezolūciju, un stāšanās spēkā.

 

 

 

1. cet.

2022

Pieņem shēmu, ar ko Slovākijas Republikas interesēs definē valsts vīzas pieteikuma iesniedzēju kategoriju (D). Jaunā vīzu kategorija, kas aptver augsti kvalificētus trešo valstu valstspiederīgos, kuri meklē darbu, ir atbrīvoti no pienākuma pierādīt garantētu darbu pirms ieceļošanas Slovākijā. Personām jāspēj nekavējoties sākt strādāt ar valsts vīzu (D). Pasākums attiecas uz tādām kategorijām kā pasaules vadošo universitāšu absolventi (neatkarīgi no jomas); pasaules vadošo universitāšu un pētniecības iestāžu trešā līmeņa absolventi (neatkarīgi no jomas); citas atlasītas grupas atbilstoši Slovākijas ekonomiskajām interesēm (piemēram, IT eksperti, speciālisti nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, ārsti).

2

10 – talantu piesaistīšana un saglabāšana – 1. reforma: Dzīvesvietas un darba tiesību aktu reforma

Atskaites punkts

Atgriešanās valstī atvieglošana un valsts pievilcības palielināšana ārvalstniekiem ar ģimenes saitēm

Pieņemšana Parlamentā un stāšanās spēkā

 

 

 

1. cet.

2022

Grozījums Likumā Nr. 40/1993 par Slovākijas pilsonību, kas atvieglo atgriešanos valstī un palielina valsts pievilcību ārvalstniekiem, kuriem ir ģimenes saites ar Slovākiju. Ar šo grozījumu ievieš vienkāršotu pilsonības iegūšanas režīmu, atceļot prasību par minimālo uzturēšanās periodu Slovākijā.

 

3

10 – talantu piesaistīšana un saglabāšana – 2. reforma: Kvalifikāciju un profesionālo kvalifikāciju atzīšanas režīma vienkāršošana, lai strādātu reglamentētās profesijās

Atskaites punkts

Izglītības un profesionālo kvalifikāciju atzīšanas vienkāršošana

Pieņemšana Parlamentā un stāšanās spēkā

 

 

 

1. cet.

2022

Grozījumi Likumā Nr. 422/2015 par izglītības apliecinājumu atzīšanu un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu ļauj:

• Atvieglot diplomu/mācību dokumentu atzīšanu valstīm, ar kurām Slovākijai ir divpusēji nolīgumi diplomu/mācību dokumentu atzīšanas jomā, samazinot pieteikuma iesniedzēja prasīto dokumentu skaitu (piemēram, universitātes kvalifikācijas sertifikātus attiecīgās izglītības iegūšanai);

• Stiprināt kvalifikāciju atzīšanas centra (SUDV) kompetenci augstākās izglītības ieguves atzīšanas dokumentu atzīšanai arī valstīs ārpus Eiropas augstākās izglītības telpas (EHEA) bez divpusēja nolīguma, kas ievērojami paātrinās un vienkāršos procesu salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, kad vienīgās atbilstīgās iestādes ir universitātes, lai atvieglotu diplomu/dokumentu atzīšanu valstīs, ar kurām Slovākijai ir divpusēji nolīgumi par diplomu/mācību dokumentu atzīšanu.

Grozījumi Likumā Nr. 578/2004 par veselības aprūpes sniedzējiem, veselības aprūpes speciālistiem un profesionālajām organizācijām veselības aprūpes nozarē ļauj:

• saīsināt termiņu augsti kvalificētu veselības aprūpes speciālistu tālākizglītības dokumentu atzīšanai;

• Pagaidu prakses pagarināšana ārstiem pēc pandēmijas

4

10 – talantu piesaistīšana un saglabāšana – 1. ieguldījums: Atbalsta rīki un palīdzība personām, kas atgriežas, augsti kvalificētiem trešo valstu darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī ārvalstu augstākās izglītības studentiem, kas studē Slovākijā

Mērķrādītājs

Vienas pieturas aģentūru skaits integrācijai Slovākijā

 Skaits

0

3

4. cet.

2023

Pilnībā funkcionējoši centri (vienas pieturas aģentūras), kas sniedz visaptverošas konsultācijas un pakalpojumus, kas atvieglo uzņēmējdarbības veikšanu Slovākijā

5

10 – talantu piesaistīšana un saglabāšana – 1. ieguldījums: Atbalsta rīki un palīdzība personām, kas atgriežas, augsti kvalificētiem trešo valstu darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī ārvalstu augstākās izglītības studentiem, kas studē Slovākijā

Mērķrādītājs

Ārvalstnieku skaits, kuri izmanto IOM Migrācijas informācijas centra pakalpojumus

Skaits

0

7000

1. cet.

2025

Laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam 7500 saņēmēju kopējā mērķa sasniegšanai vismaz 7000 atbalsta saņēmēju nodrošina IOM Migrācijas informācijas centra pakalpojumus viņu integrācijai darba tirgū un sabiedrībā (konsultācijas, valodu kursus, sociālās un kultūras orientācijas veicināšanu). Tas ietver ārvalstu studentus, augsti kvalificētus darbiniekus, ģimenes locekļus un ārvalstniekus, kas pieder pie atlasītajām grupām, kuras definētas 1. reformas rezolūcijā, ņemot vērā Slovākijas Republikas ekonomiskās intereses.

6

10 – talantu piesaistīšana un saglabāšana – 2. ieguldījums: Attiecību stiprināšana ar diasporu, atbalsts pilsoņu iniciatīvām

Mērķrādītājs

Atbalstīto pasākumu skaits, kas stiprina attiecības ar diasporu

Skaits

0

200

1. cet.

2026

Programma atbalsta 200 sociālos pasākumus, kuru mērķis ir stiprināt attiecības ar slovāku tautības iedzīvotājiem ārvalstīs. Atbalstīto pasākumu mērķis ir palielināt citu reformu un starpkomponentu ieguldījumu ietekmi, piemēram:

• Veicināt Likuma par ārzemnieku uzturēšanos grozījumu ietekmi, kas atvieglo atgriešanos un palielina valsts pievilcību ārvalstniekiem, kuriem ir ģimenes saites ar Slovākiju.

• Atbalstīt 4. ieguldījumu, t. i., divvirzienu studentu mobilitāti un akadēmisko aprindu internacionalizāciju;

• Atbalstīt ieguldījumu ietekmi citos komponentos, piemēram, pētniecībā un kvartālā, izstrādē un izstrādē, I ieguldījumos, veicinot sadarbību starp vietējām Eiropas un citām pētniecības iestādēm, kurās darbojas Slovākijas diaspora, kā arī palielinot informētību par karjeras iespējām Slovākijā.

7

10 – talantu piesaistīšana un saglabāšana – 3. ieguldījums: Stipendijas vietējiem un ārvalstu talantīgiem studentiem

Mērķrādītājs

Talantīgiem studentiem piešķirto stipendiju skaits.

Skaits

0

4500

4. cet.

2024

No vispārējā mērķa – 4800 motivācijas stipendiju – piešķirt vismaz 4500 motivācijas stipendiju lielākajai daļai talantīgu vietējo studentu, talantīgākajiem ārvalstu talantīgiem studentiem un talantīgiem sociāli nelabvēlīgā situācijā esošiem studentiem.

8

10 – talantu piesaistīšana un saglabāšana – 4. ieguldījums: Internacionalizācijas veicināšana akadēmiskajā vidē

Atskaites punkts

Universitāšu internacionalizācijas stratēģija

Stratēģijas pieņemšana valdībā

 

 

 

4. cet.

2021

Pieņemt universitāšu internacionalizācijas stratēģiju, kuras mērķis ir ierosināt pasākumus, lai atbalstītu kopīgu studiju programmu sagatavošanu, piesaistītu ārvalstu studentus un augstskolu mācībspēkus vai īstenotu sistēmiskas institucionālas pārmaiņas Slovākijas universitātēs.

9

10 – talantu piesaistīšana un saglabāšana – 4. ieguldījums: Internacionalizācijas veicināšana akadēmiskajā vidē

Mērķrādītājs

Atbalstīto projektu skaits, lai veicinātu vai attīstītu universitāšu un pētniecības iestāžu internacionalizāciju

Skaits

0

28

4. cet.

2025

No 31 projekta vispārējā mērķa atbalstīt vismaz 28 projektus, lai veicinātu vai attīstītu universitāšu un pētniecības institūtu internacionalizāciju, izmantojot:

- institucionālu internacionalizācijas stratēģiju īstenošana universitāšu līmenī (piemēram, jaunu programmu sagatavošana svešvalodās, vietējo augstākās izglītības pasniedzēju/doktorantūras studentu sagatavotības uzlabošana darbam starptautiskā vidē);

- finansējuma likmes palielināšana stipendiju programmām;

- atbalsts universitāšu dalībai ārvalstu gadatirgos un studentu vervēšanas pasākumos;

- Slovākijas popularizēšana starptautiskos pasākumos.

10

10 – talantu piesaistīšana un saglabāšana – 4. ieguldījums: Internacionalizācijas veicināšana akadēmiskajā vidē

Mērķrādītājs

Atbalstītie cilvēkmēneši ārvalstu mobilitātes stipendiju programmām

Atbalstītie cilvēkmēneši

9976

17 600

1. cet.

2026

Atbalstīto mobilitātes projektu skaita kumulatīvais pieaugums CEEPUS stipendijās, stipendijās, kas piešķirtas, pamatojoties uz divpusējiem līgumiem, un Slovākijas valsts stipendiju programmā no ikgadējā skaita no 2494 līdz 4440 cilvēkmēnešiem 2022.–2025. gadā

11. KOMPONENTS – Moderna un pieejama veselības aprūpe

Šā Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir izveidot modernu, pieejamu un efektīvu slimnīcu tīklu, kas nodrošina kvalitatīvu veselības aprūpi, pievilcīgu vidi personālam, efektīvus procesus un veselīgu pārvaldību. Mērķis ir arī palielināt neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu pieejamību, pamatojoties uz jaunā slimnīcu tīkla vajadzībām, un stiprināt primāro aprūpi, kas ir paredzēta kā būtisks integrēšanas punkts pacientu aprūpē.

Komponents ietver piecas reformas un piecus ieguldījumus.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Komponents attiecas uz konkrētai valstij adresēto 2020. gada 1. ieteikumu, kas attiecas uz veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšanu veselības aprūpes darbaspēka, kritiski svarīgu medicīnisko izstrādājumu un infrastruktūras jomā; Uzlabot primārās aprūpes sniegšanu un koordināciju starp aprūpes veidiem.

A.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

1. reforma: Slimnīcu tīkla optimizācija

Reformas mērķis ir uzlabot stacionārās veselības aprūpes kvalitāti un efektivitāti, definējot stacionārās aprūpes tipoloģiju un hierarhiju, kā arī nosakot minimālos nosacījumus medicīnisko pakalpojumu sniegšanai.

Reforma nosaka slimnīcu profilus. Profils nozīmē obligāto pakalpojumu un citu prasību kopumu, kas pakalpojumu sniedzējam noteiktā līmenī ir jāievēro. Pēc profila maiņas noteiktai slimnīcai ir pienākums aptvert vairākus pakalpojumus, kas sagrupēti konkrētā profilā. Dažas no tām paplašina darbības jomu, savukārt citas akūtās gultas nodaļas pārveidos par ilgtermiņa aprūpes nodaļām.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

2. reforma: Veselības aprūpes ieguldījumu projektu sagatavošanas reforma

Veselības ministrija ciešā sadarbībā ar Finanšu ministriju pieņem plānu visiem veselības investīciju projektiem. Plānam pievieno metodiku, ko izmanto, lai novērtētu ieguldījumus veselības jomā, kurā nosaka lēmumu pieņemšanas kritērijus, pamatojoties uz finansiāliem, medicīniskiem, sociāliem un sociālekonomiskiem ieguvumiem.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

3. reforma: Lielāko slimnīcu pārvaldības centralizācija

Reforma ievieš centrālo slimnīcu pārvaldības sistēmu 19 valsts slimnīcām, kas ietver: 1) centrālā kontrole, budžeta plānošana, darbības rezultātu plānošana un uzraudzība; 2) procesi zāļu, medicīnas materiālu, aprīkojuma centralizētai iegādei; 3) atbalsta pakalpojumu, piemēram, grāmatvedības, centralizācija; 4) cilvēkresursu pārvaldība; Reforma sākas ar centrālās slimnīcas vadības struktūras izveidi, un tai seko izmēģinājuma projekts, kurā ietilpst 19 slimnīcas. Izmēģinājuma projekts beidzas ar izvērtējumu, radot iespēju pēc tam ieviest standartus visām slimnīcām tīklā.

Paredzams, ka reformu sāks īstenot līdz 2023. gada 31. decembrim, un to pabeigs līdz 2025. gada 30. jūnijam.

4. reforma: Akūtās veselības aprūpes tīkla optimizācija un neatliekamās medicīniskās palīdzības jaunā definīcija

Reforma attiecas uz juridiskajām izmaiņām, kas vajadzīgas, lai palielinātu neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu vispārēju pieejamību 15 minūšu laikā prasītajiem vairāk nekā 90 % valsts iedzīvotāju. Likuma grozījumi nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju taisnīgu ģeogrāfisko izvietojumu. Akūta tīkla pamatā ir pieprasījums pēc intervences saskaņā ar diagnostiku un reģioniem, neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju ģeogrāfiskais izvietojums, ņemot vērā ceļu tīklu un infrastruktūru, piemērotu slimnīcu iekārtu pieejamība, vienlaikus izmantojot matemātisku modelēšanu un simulācijas no reāliem datiem (piemēram, p-mediāna modelis).

Ievieš jaunu neatliekamās medicīniskās palīdzības definīciju, lai noteiktu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu pilnvaroto lietotāju skaitu un to, kā reaģēt uz šo lietotāju pieprasījumu.

Šīs reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

5. reforma: Primārās aprūpes pakalpojumu reforma pieaugušajiem, bērniem un jauniešiem

Reformas mērķis ir nodrošināt piekļuvi primārās aprūpes pakalpojumiem tajos reģionos, kuros trūkst praktizējošu ģimenes ārstu un pediatriju. Attiecīgajos tiesību aktos nosaka prasības optimālam GP un pediatriju skaitam un atrašanās vietai maksimālajā attālumā (optimāls ārstu skaits, ko nosaka apgabala populācija un vecuma struktūra) un ievieš zonējuma kritērijus un ikgadējās novērtēšanas procesu. Zonējuma mērķis ir klasificēt teritorijas atbilstoši konstatētā GP trūkuma nopietnībai. Šī sīki izstrādātā primārās aprūpes nodrošināšanas nepilnību karte ļauj mērķtiecīgāk virzīt korektīvus pasākumus, tostarp modulāciju stimuliem ārstiem atklāt jaunu praksi nepietiekami apkalpotās teritorijās. Pēc tam tiem vajadzētu būt iespējai saņemt atbalstu vispārējās medicīnas jomā, jo īpaši finanšu dotāciju veidā, lai izveidotu un aprīkotu ĢP praksi vai kompensācijas maksājumus, atverot jaunu praksi nepietiekami apkalpotajās jomās (saistībā ar 1. ieguldījumu).

Šīs reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

1. ieguldījums: atbalsts jaunas primārās aprūpes prakses atvēršanai nepietiekami apkalpotās teritorijās

No vispārējā mērķa ir izveidot 170 ambulatorās prakses – atbalstu sniedz, lai izveidotu vismaz 153 jaunas prakses pieaugušajiem un pediatrijas ģimenes ārstiem subsīdiju veidā, lai kompensētu ambulatorās prakses izmaksas pirmajā darbības gadā. Finansiālo atbalstu sniedz ārstiem, kuri nolemj sniegt primārās aprūpes pakalpojumus jomās, kurās trūkst ārstu, lai kompensētu risku un sākotnējo ieguldījumu pirmajā gadā, kad apdrošināšanas finanšu resursi nav pietiekami, jo reģistrēto pacientu skaits ir neliels. Finansiālais atbalsts ir pagaidu atbalsts, kas ilgst vienu gadu, un tam pakāpeniski jāsamazinās, jo paredzams, ka reģistrēto pacientu skaits palielināsies. Jaunizveidotā prakse pēc tam ir pašpietiekama un finansēta tāpat kā visi citi no valsts apdrošināšanas fondiem.

Šo ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

2. ieguldījums: Jauns slimnīcu tīkls – būvniecība, rekonstrukcija un aprīkojums

Ieguldījumu mērķis ir modernizēt pašreizējo infrastruktūru un būvēt jaunu infrastruktūru, lai tā būtu saderīga ar moderno veselības aprūpes sistēmu prasībām un sniegtu ieguldījumu slimnīcu tīklā. Šā ieguldījuma pamatā ir plāns optimizēt slimnīcu tīklu, kas izriet no šā komponenta 1. reformas – slimnīcu tīkla optimizācija.

Ieguldījumi sākas ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, kurā precizētas slimnīcu gultas nodrošināšanas prasības saskaņā ar principu “nenodara būtisku kaitējumu” (DNSH). Tas nozīmē, ka ēkai jāatbilst augstām energoefektivitātes prasībām attiecībā uz jaunajām slimnīcām un jāsaņem sertifikāts Building Research Establishment Environmental Assessment Method (BREEAM). Renovētajai ēkai ir jāsasniedz 30 % no primārās enerģijas ietaupījuma. No 2666 slimnīcas gultu kopējā mērķa izveido vai atjauno vismaz 2400 slimnīcas gultas. Lai atvieglotu šo projektu sagatavošanu un īstenošanu, izveido īpašu aģentūru.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

3. ieguldījums: Digitalizācija veselības jomā

Ar ieguldījumu atbalsta šā komponenta 3. reformas īstenošanu – lielāko slimnīcu pārvaldības centralizācija. Uzņēmumu resursu plānošanas (ERP) sistēmu centralizāciju (kopīgajam pakalpojumu centram) veic izmēģinājuma projektā, ko īsteno 19 slimnīcas, par kurām atbild Veselības ministrija. Tiek pieņemts, ka šīs slimnīcas paliek slimnīcu tīklā pēc slimnīcu tīkla pabeigšanas. Sistēmu sagatavošanā ņem vērā integrāciju plānotajā centrālajā slimnīcu informācijas sistēmā.

Šo ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

4. ieguldījums: Neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju būvniecība un atjaunošana

Ieguldījumu mērķis ir īstenot šā komponenta 1. reformu: Slimnīcu tīkla optimizācija un šā komponenta reforma Nr. 4, optimizējot akūtās veselības aprūpes tīklu un jaunu ārkārtas veselības aprūpes definīciju, nodrošinot stacijas pārvietošanu saskaņā ar jauno akūtās aprūpes tīklu un prasībām jaunajam slimnīcu tīklam. Daļu no nodotajām stacijām nodrošina, rekonstruējot piemērotas telpas, pārējās daļas ir jāpārbūvē ar attiecīgo aprīkojumu. Ieguldījums attiecas uz 55 maza mēroga neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju būvniecību vai rekonstrukciju.

Šo ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

5. ieguldījums: Neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu flotes atjaunošana

 Ir sagaidāms, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu iegāde un aprīkojums neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanai atbildīs augstām kvalitātes un drošības prasībām neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai uz vietas, kā arī citiem nepieciešamajiem ekspluatācijas transportlīdzekļiem – galddatoriem, lauka un masu transportlīdzekļiem, kas paredzēti personām ar masu traucējumiem, un vingrinājumiem. 197 transportlīdzekļu iegāde pilnībā atbilst DNSH principam.

Šo ieguldījumu īsteno līdz 2024. gada 31. decembrim.

A.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas Nr.

 

Pasākums (reforma vai ieguldījums)

 

Atskaites punkts / mērķrādītājs

 

Nosaukums

 

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

 

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķa apraksts un skaidra definīcija

mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

1

11 – Mūsdienīga un pieejama veselības aprūpe – Slimnīcu tīkla (ANO) 1. reforma

Atskaites punkts

Slimnīcu tīkla ieviešana

Stājas spēkā tiesību akta grozījums

1. cet.

2022

Tiesību aktu grozījumi likumos un saistītajos tiesību aktos (tostarp: 576/2004, 577/2004, 578/2004, 579/2004, 581/2004), ieviešot slimnīcu tīkla optimizāciju, jānosaka stacionāro aprūpes sniedzēju hierarhija atkarībā no sniegtās aprūpes sarežģītības, pakalpojumu apjoma un laika pieejamības.

Būs 5 stacionārās aprūpes pakalpojumu sniedzēji. Likums nosaka obligātos pakalpojumus, kas pakalpojumu sniedzējiem ir jāsniedz katrā līmenī. Turklāt tajā nosaka kvalitātes rādītājus, prasības attiecībā uz tehnisko aprīkojumu, personāla jaudu, dažu pakalpojumu gaidīšanas laiku.

2

11 – Mūsdienīga un pieejama veselības aprūpe – Slimnīcu tīkla (ANO) 1. reforma

Mērķrādītājs

To pārprofilēto slimnīcu īpatsvars (kuras ir atļautas vispārējās un specializētās slimnīcās) jaunajā slimnīcu tīklā

%

0

40

4. cet.

2025

Ir noteikts pārejas periods, kurā slimnīcām un veselības apdrošināšanas sabiedrībām ir jāievēro jaunizstrādātie noteikumi.

40 % no pašreizējām slimnīcām (slimnīcām, kas ir atļautas vispārējo un specializēto slimnīcu ietvaros) jāpārprofilē saskaņā ar jauno reformu.

3

11 – Mūsdienīga un pieejama veselības aprūpe – 2. reforma attiecībā uz ieguldījumu plānu izstrādi veselības jomā

Atskaites punkts

Prioritārs investīciju plāns saskaņā ar Veselības ministrijas pieņemto investīciju novērtēšanas metodiku

prioritārais investīciju plāns, kas publicēts Veselības ministrijas tīmekļa vietnē

2. cet.

2022

Plāns ietver visus ieguldījumus, kas jāfinansē no Atveseļošanas un noturības plāna un ES struktūrfondiem, un sāk šo projektu sagatavošanu prioritārā kārtā īstenošanai (saistībā ar 1., 2. un 3. ieguldījumu).

Izstrādā metodiku, lai novērtētu ieguldījumus veselības jomā, kas noteiks lēmumu pieņemšanas kritērijus, pamatojoties uz finansiāliem, medicīniskiem, bet arī netiešiem ieguvumiem, tostarp sociālajiem un sociālekonomiskajiem ieguvumiem. Tiek noteikts modelis lēmumu pieņemšanai par ieguldījumu veselības nozarē ekonomisko efektivitāti, ņemot vērā ne tikai ieguldījumu tiešos finansiālos ieguvumus, bet visus netiešos (piemēram, lielāku pacientu ērtību).

4

11 – moderna un pieejama veselības aprūpe – 3. reforma – Lielāko slimnīcu pārvaldības centralizācija

Atskaites punkts

Centrālās slimnīcas vadības struktūras izveide no organizatoriskā, darbības un ekonomiskā viedokļa

Veselības ministrijas apstiprināta centrālā slimnīcas pārvaldības iestāde, kas pilnībā darbojas

4. cet.

2023

Šī iestāde faktiski nodrošina pārvaldes struktūru 19 slimnīcām, kas sastāv no slimnīcu tīkla izmēģinājuma posmā (sk. mērķi turpmāk). Tas nozīmē, ka tas: pārvaldīt, vadīt un izvērtēt slimnīcu plānošanu un sniegumu, piemēram, finanšu kontroli, atbilstības kontroli, cilvēkresursus, kvalitāti un riska pārvaldību, ņemot vērā saikni ar klīniskajiem procesiem. Tā arī sniedz ieteikumus zāļu un medicīnas ierīču izdevumu un inventarizācijas optimizācijai.

5

11 – moderna un pieejama veselības aprūpe – 3. reforma – Lielāko slimnīcu pārvaldības centralizācija

Mērķrādītājs

Centrālajā pārvaldības sistēmā iesaistīto slimnīcu skaits

Skaits

0

19

2. cet.

2025

Centrālā vadības sistēma aptver 19 valsts kontrolētas slimnīcas izmēģinājuma posmā.

6

11 – moderna un pieejama veselības aprūpe – 4. reforma Akūtās veselības aprūpes tīkla optimizācija un jauna neatliekamās medicīniskās aprūpes definīcija

Atskaites punkts

Grozījums likumā par optimālo neatliekamās medicīniskās palīdzības tīklu un jauna neatliekamās medicīniskās palīdzības definīcija

Stājas spēkā tiesību akti par jauno optimālo neatliekamās medicīniskās palīdzības tīklu.

1. cet.

2023

Ar tiesību aktu grozījumiem ievieš jaunu neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju tīklu un jaunu neatliekamās medicīniskās aprūpes definīciju. Jaunais tīkls 90 % iedzīvotāju 15 minūšu laikā garantē neatliekamās palīdzības dienestu pieejamību. Tā ir ģeogrāfiski un procesuāli saistīta ar jauno ANO slimnīcu tīklu. Jaunā neatliekamās medicīniskās palīdzības definīcija nosaka neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu atļauto lietotāju skaitu un to, kā atbildēt uz šo lietotāju pieprasījumu.

7

11 – Mūsdienīga un pieejama veselības aprūpe – 5. reforma – Primārās aprūpes reforma pieaugušajiem, bērniem un jauniešiem

Atskaites punkts

Jaunais likums par vispārējas aprūpes sniedzēju tīkla izveidi un zonējuma ieviešanu

Tiesību akta stāšanās spēkā

2. cet.

2022

Jaunajos tiesību aktos paredz noteikumus primārās aprūpes tīklam, lai noteiktu vispārējās prakses ārstu skaitu un sadalījumu, pamatojoties uz: - Pieejamība (maksimālais ceļā pavadītais laiks ārstam);

-vajadzības pēc spējas (vajadzīgo pieaugušo un bērnu ģimenes ārstu skaits, pamatojoties uz iedzīvotāju lielumu un vecuma struktūru).

11 – moderna un pieejama veselības aprūpe – 1. ieguldījums: Atbalsts jaunas primārās aprūpes atvēršanai

Mērķrādītājs

Izmēģinājuma programmā atbalstīto primārās aprūpes ambulatoro klīniku skaits

Skaits

0

153

4. cet.

2025

Vispārējais mērķis ir izveidot 170 ambulatorās prakses – atbalstu sniedz, lai izveidotu vismaz 153 jaunas ambulatorās klīnikas pieaugušajiem un pediatrijas ārstiem subsīdiju veidā, lai segtu ambulatorās prakses izmaksas pirmajā darbības gadā.

9

11 – moderna un pieejama veselības aprūpe – 2. ieguldījums: Jauns slimnīcu tīkls – būvniecība, rekonstrukcija un aprīkojums

Atskaites punkts

Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus slimnīcu būvniecībai un rekonstrukcijai

Paziņojums par konkursa piešķiršanu projektiem, kas atbilst atbilstības/atlases kritērijiem

1. cet.

2024

Paziņojums par visu publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanu attiecībā uz vispārējo mērķi – 2666 jaunas slimnīcu gultas, no kurām ir pieejamas vismaz 2400 gultas, kas sadalītas šādi:

1 – vismaz 870 gultas pilnīgi jaunās slimnīcās pilnā piemērotības* līmenī ēkās, kas atbilst energoefektivitātes prasībām 25. intervences laukā, kura sertificēta BREEAM (mērķis ir 968 gultas)

2 – vismaz 1035 gultas pilnīgi jaunās slimnīcās “bruto būvniecības” līmenī** ēkās, kas atbilst 25.b intervences lauka energoefektivitātes prasībām sertificētā BREEAM (mērķis ir 1150 gultas)

3. Vismaz 495 gultas slimnīcās pēc apjomīgas atjaunošanas, lai nodrošinātu pilnīgu piemērotību*** ēkās, kas atbilst 26.a intervences lauka energoefektivitātes prasībām (mērķis ir 548 gultas)

*Pilnīga iekārtošanās – pilnīgi jauna slimnīca ar materiālu aprīkojumu, kas gatavs pacientu uzņemšanai. **Bruto celtniecība – pamati, celtniecība, cauruļvadi, izolācija, drenāža, āra sanitārtehnika, bez mehānismiem, centrālapkure, elektroinstalācija, grīdas, apdare un aprīkojums. *** Plaša renovācija, lai pilnībā atjaunotu lielu ēku daļu, izolāciju, jumtus, logus, durvis, apgaismojumu, tehnoloģisko iekārtu nomaiņu (apkure, elektroinstalācija, elektrība, lifti). Rekonstrukcija reorganizē slimnīcas iekšējos procesus un atjauno tehnisko aprīkojumu. Ēkas rekonstrukcijai piemēro primārās enerģijas ietaupījumu vairāk nekā 30 % apmērā, ko uzrauga ar energotaupības sertifikātiem.

10

11 – moderna un pieejama veselības aprūpe – 2. ieguldījums: Jauns slimnīcu tīkls – būvniecība, rekonstrukcija un aprīkojums

Mērķrādītājs

Gultas, kas pieejamas modernizētās slimnīcās

Skaits

0

2400

4. cet.

2025

Gultas, kas darītas pieejamas modernizētās slimnīcās ar jaudu vismaz 2400 gultas, kas sadalītas 1. Vismaz 870 gultas pilnīgi jaunās slimnīcās pilnā piemērotības* līmenī ēkās, kas atbilst energoefektivitātes prasībām 25. intervences laukā, kas sertificēts BREEAM 2. Vismaz 1035 gultas pilnīgi jaunās slimnīcās “bruto būvniecības” līmenī ēkās, kas atbilst 25.b intervences lauka energoefektivitātes prasībām sertificētā BREEAM 3. Vismaz 495 gultas slimnīcās pēc apjomīgas renovācijas, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību ēkām, kas atbilst 26.a intervences lauka energoefektivitātes prasībām (vismaz 30 % enerģijas ietaupījums salīdzinājumā ar pašreizējo stāvokli).

11

11 – moderna un pieejama veselības aprūpe – 3. Ieguldījums veselības aprūpes digitalizācijā

Mērķrādītājs

Centrālo ERP sistēmai pieslēgto slimnīcu skaits

Skaits

0

19

4. cet.

2025

19 valsts slimnīcas ir savienotas ar centrālo ERP sistēmu, kas ļauj centralizēt kontroles un citus procesus slimnīcās.

12

11 – moderna un pieejama veselības aprūpe – 3. Ieguldījums veselības aprūpes digitalizācijā

Mērķrādītājs

Navigācijas sistēma priekškambaru fibrilācijas ārstēšanai 3 sirds un asinsvadu slimību iestādēs

Skaits

0

3

4. cet.

2023

Mērķis ir aprīkot 3 sirds un asinsvadu slimību institūtus ar navigācijas sistēmu priekškambaru fibrilācijas ārstēšanai, kas par 65 % samazinās laiku, kas pavadīts priekškambaru fibrilācijas ķirurģijā.

13

11 – moderna un pieejama veselības aprūpe – 4. ieguldījums neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju būvniecība un atjaunošana (Ārkārtas palīdzības pakalpojumi)

Mērķrādītājs

Uzbūvēto vai rekonstruēto neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju skaits

Skaits

0

55

2. cet.

2025

Mērķis ir būvēt vai rekonstruēt neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju atrašanās vietas, kas atradīsies jaunajā neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu tīklā. Uzbūvētās apdzīvotās vietas atrodas ēkās, kas atbilst 26.a intervences lauka energoefektivitātes prasībām (vismaz 30 % enerģijas ietaupījums salīdzinājumā ar pašreizējo stāvokli). Jaunas apdzīvotas vietas izvieto ēkās, kurām saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā no 1.1.2021., jāatbilst energoefektivitātes klasei A0.

Taisnīga ģeogrāfiskā sadalījuma pamatā ir matemātisks simulācijas modelis, kura mērķis ir ierosināt tīklu, ja: (1) 90 % iedzīvotāju, kas pieejami 15 minūšu laikā pēc dispečēšanas (2) 80 % pacientu ar pirmo kvinteta stundas diagnostiku jāsasniedz 8 minūšu laikā no dispečēšanas (3) līdz staciju pārcelšanai reakcijas laikam jābūt īsākam nekā pašreizējā situācijā.

14

11 – moderna un pieejama veselības aprūpe – 5. ieguldījums neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu flotes atjaunošana

Mērķrādītājs

Transportlīdzekļu iegāde

Skaits

0

197

4. cet.

2024

Saskaņā ar DNSH principu iegādājas un piegādā 158 neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļus, 9 transportlīdzekļus cilvēku kolektīvajam transportam un 30 tikšanos transportlīdzekļus.

Tikšanos transportlīdzekļiem izvēlas izvēlētos transportlīdzekļu tipus bezemisiju (elektriskie/ūdeņraža/degvielas elementi) vai zemas emisijas zem 50 g CO2/km (uzlādējamos hibrīdelektriskajos transportlīdzekļos). Pārējā daļā iepirkuma procedūra ir šāda: vispirms – dīzeļdegvielai, tad hibrīdam vai elektriskam – izmanto transportlīdzekļa kategorijas labāko pieejamo tehnoloģiju.

12. KOMPONENTS – Humāna, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe

Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir veicināt sistēmiskus uzlabojumus garīgās veselības aprūpē Slovākijā, pamatojoties uz sadarbību starp dažādiem valsts pārvaldes sektoriem un profesionālajām organizācijām. Pasākumu mērķis ir modernizēt psihiatrisko un psiholoģisko sociālo un medicīnisko aprūpi, veicināt garīgo veselību un novērst psiholoģiskos traucējumus sabiedrībā, stiprināt sociālo un medicīnisko aprūpi un uzlabot tās pieejamību.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Šajā komponentā ietvertie pasākumi palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus Slovākijai, jo īpaši attiecībā uz veselības aprūpes sistēmas noturību un koordināciju starp aprūpes veidiem (Īpašais ieteikums Nr. 1, 2020) un ilgtermiņa aprūpi (valsts īpašais ieteikums Nr. 2, 2019).

A.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

1. reforma: Koordinēta ministriju sadarbība un regulējums

Šīs reformas mērķis ir koordinēt garīgās veselības politiku un uzlabot sadarbību starp dažādiem publiskās pārvaldes sektoriem. Šajā nolūkā:

-starpdepartamentu koordinācijas struktūras izveide, kas atbild par garīgo veselību. Valdības Garīgās veselības aizsardzības padome bija jāizveido 2021. gada 24. februārī. Reforma ietver pārvaldības ieviešanu praksē. Viens no Padomes pirmajiem uzdevumiem ir koordinēt 2022.–2030. gada Valsts garīgās veselības programmas izstrādi, ko līdz 2022. gada 31. decembrim iesniedz apstiprināšanai valdībā.

-izveidot profesionālu psihologu organizāciju, kuras galvenais mērķis ir palielināt profesionalitāti un nodrošināt izglītības regulējumu, disciplināro uzraudzību un juridiskās palīdzības sniegšanu šīm profesijām neatkarīgi no nozares, kurā tās veic.

Lai labāk virzītu šo reformu un ieguldījumus šajā komponentā, pirmo epidemioloģisko pētījumu garīgo traucējumu jomā sagatavo līdz 2022. gada 31. decembrim. Šajā pētījumā tiks sniegts pārskats par pašreizējo epidemioloģisko situāciju saistībā ar garīgiem traucējumiem Slovākijā.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

2. reforma: Strauji par zemu novērtēto spēju attīstība garīgās veselības aprūpes jomā

Šīs reformas mērķis ir izstrādāt pieejamu sociālekonomisko garīgās veselības aprūpi, uzsvaru liekot uz kopienas aprūpes apjoma palielināšanu. To panāk, par prioritāti nosakot akūti trūcīgu pakalpojumu kartēšanu Slovākijā un izstrādājot stratēģiju to prioritārai attīstībai.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

3. reforma: Diagnostikas metožu un ārstēšanas modernizācija

Šīs reformas mērķis ir nodrošināt standarta diagnostikas un terapijas procedūru visaptverošu modernizāciju un nodrošināt to piemērošanu praksē. Izveido darba grupas, lai pārskatītu starptautiskās psihodiagnostikas metodes dažādām vecuma grupām un dažādiem lietojumiem un sniegtu ieteikumus valstu metožu pielāgošanai. Izveido darba grupu, lai noteiktu īpašas institucionālās psihiatriskās telpas, kurās īstenos nožogojuma gultu humanizāciju un nomaiņu.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

1. ieguldījums: Projektu vadība un ieguldījumu projektu sagatavošana

Izveido īstenošanas struktūrvienību, lai pārvaldītu ieguldījumu projektus saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu, kas aptver šo veselības aprūpes iestāžu medicīnisko, procesuālo un IT struktūru. Struktūra koordinē projektēšanas un inženiertehniskās darbības, centralizētu darbuzņēmēja atlasi, sadarbojas būvniecības un kontroles pasākumu organizēšanā, lai radītu apjomradītus ietaupījumus un laika ietaupījumus.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

2. ieguldījums: Aizturēšanas centru izveide

Mērķis ir nodrošināt pienācīgu aprūpi nelielai psihiatrisko pacientu grupai, kuri ir izdarījuši smagus noziedzīgus nodarījumus. Aizturēšanas centru izveide nav daļa no deinstitucionalizācijas procesa, bet gan ir nepieciešams papildu drošības un veselības aprūpes pasākums nelielai pacientu grupai.

Izveido divas aizturēšanas telpas ar 75 gultām katrā, no kurām viena jau tiek būvēta.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

3. ieguldījums: Psihosociālo centru izveide

Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt mobilo komandu ilgtermiņa pacientu pienācīgu aprūpi viņu mājas vidē, tādējādi ierobežojot ievietošanu institucionālās iestādēs vai uzlabojot dzīves kvalitāti šajās iestādēs. Pasākums novērš hospitalizācijas nepieciešamību vai samazina hospitalizācijas ilgumu. Pasākums ir vērsts uz pieaugušajiem un pediatrijas pacientiem ar ierobežotu sociālo pielāgošanos.

Centri nodrošina veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus, izmantojot daudznozaru grupu (psihiatrs, psihologs, medmāsa, sociālais darbinieks, speciālais un terapeitiskais pedagogs). Kopā izveido 38 centrus. Ēku renovācijas gadījumā minimālais mērķis ir panākt vidējo primārās enerģijas ietaupījumu 30 % apmērā.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

4. ieguldījums: Psihiatriskā stacionārā tīkla pabeigšana

Šā ieguldījuma mērķis ir pabeigt psihiatrisko stacionāro iestāžu tīklu, nodrošinot ikdienas psihiatrisko aprūpi kā starpposmu starp institucionālo un ambulatoro psihiatrisko aprūpi.

Kopā tiek būvētas 15 stacionāras iekārtas. Ēku renovācijas gadījumā minimālais mērķis ir panākt vidējo primārās enerģijas ietaupījumu 30 % apmērā.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

5. ieguldījums: Specializētu centru izveide autisma spektra traucējumiem 

Mērķis ir palielināt specializēto aprūpes iestāžu pieejamību autisma spektra traucējumu ārstēšanai, lai nodrošinātu atbilstošu ārstēšanu šai slimībai. Kopā izveido 3 jaunus diagnostiskās iejaukšanās centrus cilvēkiem ar autisma spektra traucējumiem. Darbiniekus apmāca par visjaunākajām diagnostikas un iejaukšanās metodēm attiecībā uz šo stāvokli. Ēku renovācijas gadījumā minimālais mērķis ir panākt vidējo primārās enerģijas ietaupījumu 30 % apmērā.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

6. ieguldījums: Psihodiagnostikas metožu repozitorija izveide

Mērķis ir izveidot atjauninātu psihodiagnostikas metožu repozitoriju, kas pieejams profesionāļiem un psiholoģiskās aprūpes iestādēm. Pašlaik pieejamās metodes tiks pārskatītas un atjauninātas. Trūkstošās metodes papildina ar svešvalodu metožu iegūšanu un tulkošanu. Repozitoriju pārvalda kompetentā profesionālā organizācija (Slovākijas Psihologu asociācija), un tajā ir digitāla versija, kas pieejama tiešsaistē.

Lai mazinātu Covid-19 krīzes ietekmi, pandēmijas laikā izmanto valsts garīgās veselības veicināšanas līniju, kas nodrošina psiholoģisko atbalstu pa tālruni un tiešsaistē.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

7. ieguldījums: Institucionālās psihiatriskās aprūpes humanizācija

Ieguldījumu mērķis ir atjaunot institucionālās psihiatriskās iekārtas, lai uzlabotu hospitalizācijas apstākļus. To panāk, samazinot pacientu skaitu telpā ar neatkarīgām sanitārajām labierīcībām. Kopējā pacientu ietilpība paliek nemainīga. Cits pasākums ir sprosta gultu aizstāšana ar drošām izolācijas telpām.

Renovē kopējo jaudu 244 pacientiem. Ēku renovācijas gadījumā minimālais mērķis ir panākt vidējo primārās enerģijas ietaupījumu 30 % apmērā.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

8. ieguldījums: Personāla apmācība garīgās veselības jomā

Šā ieguldījuma mērķis ir palielināt modernās izglītības speciālistu skaitu, lai palielinātu sniegtās aprūpes pieejamību un kvalitāti. Šo mērķi sasniedz, atjauninot mācību programmas mūsdienu prakses prasībām un ieviešot jaunus aprūpes veidus. Likvidē normatīvos šķēršļus ārvalstu kvalifikāciju atzīšanai un nodrošina veselības aprūpes nozares klīniskās apmācības pieejamību garīgās veselības profesionāļiem visās nozarēs. Veselības aprūpes nozarē strādājošajiem, kā arī profesionāļiem ārpus veselības aprūpes nodrošina pārkvalifikāciju garīgās veselības jomā.

Kopumā vismaz 900 veselības aprūpes nozares darbinieku pārkvalificējas dažāda veida garīgās veselības programmās.

Šo ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

A.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas Nr.

 

Pasākums (reforma vai ieguldījums)

 

Atskaites punkts / mērķrādītājs

 

Nosaukums

 

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

 

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķa apraksts un skaidra definīcija

 

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

1

12 – Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe – 1. reforma: Koordinēta ministriju sadarbība un regulējums

Atskaites punkts

Divu koordinācijas struktūru izveide garīgās veselības jomā

Vienību pilnīga darbības uzsākšana

2. cet.

2025

Izveido divas koordinācijas vienības:

1. Valdības padome garīgās veselības jautājumos;

2. Psihologu asociācija

Padome koordinē politiku starp kompetentajām ministrijām garīgās veselības jomā. Tā izstrādā Valsts garīgās veselības programmu un rīcības plānu, ko apstiprina Slovākijas valdība.

Asociācija ir reģistrēta psihologa profesionālā organizācija visās funkcionālajās nozarēs (t. i., ne tikai veselības aprūpes nozarē). Tā uztur digitālo reģistru ar profesionāliem psihologiem, kas strādā veselības, izglītības, sociālo lietu, tieslietu, iekšlietu, aizsardzības un citās jomās.

2

12 – Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe – 1. ieguldījums: Projektu vadība un ieguldījumu projektu sagatavošana

12 – Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe – 2. ieguldījums: Aizturēšanas centru izveide

Mērķrādītājs

Aizturēšanas telpu pacientu kapacitāte

Skaits

0

150

4. cet.

2025

Ieviest jaunas aizturēšanas telpas 150 psihiatriskiem pacientiem.

3

12 – Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe – 2. reforma: Strauji par zemu novērtēto spēju attīstība garīgās veselības aprūpes jomā

12 – Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe – 1. ieguldījums: Projektu vadība un ieguldījumu projektu sagatavošana

12 – Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe – 3. ieguldījums: Psihosociālo centru izveide;

12 – Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe – 4. ieguldījums: Psihiatriskā stacionārā tīkla izveides pabeigšana;

12 – Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe – 5. ieguldījums: Specializētu centru izveide autisma spektra traucējumiem

Mērķrādītājs

Kopienā izveidoto garīgās veselības aprūpes centru skaits

Skaits

0

56

4. cet.

2025

56 kopienā izvietotu veselības un sociālās aprūpes centru ieviešana: psihosociālie centri, dienas stacionāri objekti un aprīkojums autisma tipa traucējumu ārstēšanai.

4

12 – Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe – 3. reforma: Diagnostikas metožu un ārstēšanas modernizācija

12 – Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe – 6. ieguldījums: Psihodiagnostikas metožu repozitorija izveide

Mērķrādītājs

Reģistrēto un standartizēto psihodiagnostikas metožu skaits

 

Skaits

0

112

2. cet.

2025

Izveidot psihiodiagnostikas metožu digitālo reģistru.

No 125 jaunu un atjauninātu standartizētu metožu vispārējā mērķa standartizācija ir jānodrošina 112 metodēm, ko izvēlas ekspertu grupa.

5

12 – Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe – 3. reforma: Diagnostikas metožu un ārstēšanas modernizācija

12 – Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe – 1. ieguldījums: Projektu vadība un ieguldījumu projektu sagatavošana

12 – Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe – 7. ieguldījums: Institucionālās psihiatriskās aprūpes humanizācija

Mērķrādītājs

Pacientu kapacitāte pārveidotās telpās psihiatriskajā aprūpē.

 

Skaits

0

244

4. cet.

2025

Pabeigta telpu rekonstrukcija 2 gultu telpās institucionālajā psihiatriskajā aprūpē ar sanitārajām labierīcībām un nožogojuma gultu aizstāšana ar izolācijas telpām.

6

12 – Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe – 8. ieguldījums: Personāla apmācība garīgās veselības jomā

Mērķrādītājs

To veselības aprūpes nozares darbinieku skaits, kas apmācīti garīgās veselības jomā

Skaits

0

900

2. cet.

2025

No vispārējā mērķa nodrošināt apmācību garīgās veselības jomā 1000 darba ņēmējiem 900 veselības aprūpes darbinieku ir jāpabeidz īstermiņa vai ilgtermiņa sertificēta apmācība garīgās veselības jomā.

13. KOMPONENTS – Pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe

Slovākijas ilgtermiņa aprūpes sistēma nav gatava gaidāmajai straujajai sabiedrības novecošanai. To iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir vecāki par 65 gadiem, līdz 2040. gadam palielinās no pašreizējiem 16 % līdz vairāk nekā 24 %. Nepietiekama ir piekļuve kvalitatīvai un izmaksu ziņā pieejamai ilgtermiņa aprūpei, ko izraisa vispārējs nepietiekams finansējums kopienas un mājās sniegtiem aprūpes pakalpojumiem, sadrumstalota pārvaldība un sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sistēmiskas koordinācijas trūkums. Nav visaptverošas un atbilstīgas stratēģijas, kas aptvertu gan sociālos, gan veselības aprūpes aspektus. Arī personu ar invaliditāti ilgtermiņa aprūpes vajadzību novērtējums ir nekonsekvents. Sociālās aprūpes uzraudzība ir neefektīva un īpaši nepietiekama attiecībā uz aprūpi mājās. Turklāt finansēšanas sistēma ir sadrumstalota un atbalsta institucionalizētu aprūpi, jo trūkst atbalsta mājās un kopienā balstītiem pakalpojumiem. Šā iemesla dēļ trūkst pienācīgu ilgtermiņa un paliatīvās aprūpes pakalpojumu, jo īpaši mājās un kopienā balstītās aprūpes iestādēs.

Šis Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponents sagatavo Slovākiju straujai sabiedrības novecošanai, nodrošinot kvalitatīvu, pieejamu un visaptverošu atbalstu cilvēkiem, kuriem nepieciešama ilgtermiņa un paliatīvā aprūpe. Šādas aprūpes sniegšana arī palielina personu ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā, kā arī viņu sociālās aizsardzības līmeni. Regulatīvo reformu mērķis ir saskaņotāka un labāk koordinēta aprūpes sistēma, kas sasaista sociālo un veselības aprūpi, uzlabota finansēšanas shēma, kas vērsta uz cilvēku vajadzībām un nodrošina labākus stimulus vietējai aprūpei, saskaņotāks novērtējums par aprūpes vajadzībām personām ar invaliditāti un uzlabota sociālās aprūpes uzraudzība. Ieguldījumi rada papildu ilgtermiņa aprūpes, paliatīvās aprūpes un pēcaprūpes pakalpojumu spējas, jo īpaši nodrošinot aprūpi mājās un kopienā balstītu aprūpi.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto 2019. gada ieteikumu Nr. 2, uzlabot piekļuvi cenas ziņā pieejamai un kvalitatīvai ilgtermiņa aprūpei un īstenot konkrētai valstij adresēto 2020. gada Ieteikumu Nr. 1, uzlabojot koordināciju starp aprūpes veidiem. Tas arī palīdz aizsargāt publisko finanšu, jo īpaši veselības aprūpes sistēmas, ilgtermiņa ilgtspēju, kā ieteikts konkrētai valstij adresētajā 2019. gada Ieteikumā Nr. 1.

 

1. reforma: Ilgtermiņa sociālās un veselības aprūpes integrācija un finansēšana

Šīs reformas mērķis ir reformēt ilgtermiņa sociālās un veselības aprūpes struktūras, lai nodrošinātu labāku koordināciju starp aprūpes veidiem un padarītu finansējumu efektīvāku. Jo īpaši tā izveido saskaņotu sistēmu, kas ietver gan sociālo, gan veselības aprūpi. Galvenās izmaiņas finansēšanas sistēmā attiecas uz personīga budžeta ieviešanu personām ar aprūpes vajadzībām, nevis uz pašreizējo sadrumstaloto finansējumu aprūpes sniedzējiem. Reformētā finansēšanas shēma arī pastiprina centienus deinstitucionalizēt aprūpi, uzlabojot stimulus mājās un kopienā balstītai aprūpei.

Jaunais likums par ilgtermiņa un paliatīvo aprūpi stājas spēkā līdz 2023. gada 31. martam, un līdz 2025. gada 31. decembrim stājas spēkā jauni tiesību akti par sociālo pakalpojumu finansēšanu.

2. reforma: Aprūpes vajadzību novērtējums

Sadrumstalotas sistēmas kontekstā ilgtermiņa aprūpes vajadzību novērtējums personām ar invaliditāti ir nekonsekvents. Lai gan tas neattiecas uz sociālo pakalpojumu sniegšanu, smagas invaliditātes atzīšana ir priekšnosacījums personiskās palīdzības un aprūpes pabalsta piešķiršanai.

Šī reforma uzlabos un racionalizēs to, kā personas ar smagu invaliditāti tiek atzītas. Tā ievieš vienotu sistēmu un novērtēšanas sistēmu attiecībā uz personīgo palīdzību un aprūpi personām ar smagu invaliditāti. Galveno novērtējumu veic darba, sociālie un ģimenes biroji un saskaņā ar vienotu metodiku, kuras pamatā ir Pasaules Veselības organizācijas invaliditātes novērtējuma 2.0. grafiks, novērtējot dažādas vajadzības. Lai samazinātu administratīvo slogu, un digitalizācijas centienu ietvaros vērtētāji izmanto e-veselības sistēmu. Vērtētāji 46 filiālēs saņem darba veikšanai nepieciešamo aprīkojumu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. martam.

3. reforma: Sociālās aprūpes uzraudzības konsolidācija un nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšana

Sociālās aprūpes sniegšanas uzraudzības sistēma ir sadrumstalota un neefektīva. Uzraudzību un kontroli pašlaik veic dažādas iestādes valsts un reģionālā līmenī bez skaidra kompetenču sadalījuma. Uzraudzības spējas ir nepietiekamas. Tas neattiecas uz neformālo aprūpi un personīgo palīdzību, jo īpaši aprūpi mājās, ko sniedz ģimenes locekļi.

Ar šo reformu tiks konsolidēta sociālās aprūpes uzraudzība. Izveido vienotu uzraudzības iestādi. Tā pārrauga sociālo pakalpojumu sniegšanu un to kvalitāti, palīdzības kvalitāti un apjomu personām, kas saņem personīgo budžetu aprūpes vajadzībām, un veselības aprūpes sniegšanu sociālo pakalpojumu jomā (kopā ar Veselības aprūpes uzraudzības iestādi). Aprūpes kvalitāti novērtē saskaņā ar metodiku, kas izstrādāta saskaņā ar PVO kvalitātes tiesību instrumentu kopumu. Pasākums nodrošina arī nepieciešamo infrastruktūru jaunajai uzraudzības sistēmai, ko veido galvenie biroji un astoņas reģionālās filiāles, tostarp ēkas, transportlīdzekļi un IT aprīkojums.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. martam.

1. ieguldījums: Kopienā balstītas sociālās aprūpes spēju uzlabošana

Slovākijā oficiālu sociālo pakalpojumu sniegšana ir saistīta ar institucionāla rakstura dzīvesvietas pakalpojumiem, kuros dominē liela mēroga aprūpes iestādes, nevis mazāki kopienas centri. Trūkst ambulatorās aprūpes pakalpojumu.

Pamatojoties uz 13. komponenta “Ilgtermiņa sociālās un veselības aprūpes integrācija” 1. reformu un ilgtermiņa sociālās un veselības aprūpes finansēšanu, šis ieguldījums paplašina kopienā balstītas aprūpes un ambulatorās aprūpes iespējas, ļaujot pacientus pārvietot no liela mēroga iestādēm uz mazākām kopienas tipa iestādēm, nodrošinot papildu spējas jauniem saņēmējiem un samazinot slogu neoficiālajiem aprūpētājiem. Jo īpaši, būvējot jaunas ēkas un atjaunojot esošās ēkas, kopienās izvietotās iestādēs un mazjaudas veselības un sociālās aprūpes iestādēs kopā jāizveido vismaz 1400 jaunas vietas. Turklāt jaunās, mazjaudas ambulatorās telpās ar vidējo ietilpību 20 vietas izveido vismaz 2580 vietas, izbūvējot jaunas ēkas vai atjaunojot esošās ēkas.

Ēku renovācijas gadījumā minimālais mērķis ir panākt vidējo primārās enerģijas ietaupījumu 30 % apmērā.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

2. ieguldījums: Pēcaprūpes un aprūpes spēju paplašināšana un atjaunošana

Trūkst tiesību aktu skaidrības un kapacitātes attiecībā uz pacientu aprūpi pēc hospitalizācijas, lai nodrošinātu pēc iespējas labāku rehabilitāciju. Šis trūkums veicina nevajadzīgu un neefektīvu hospitalizāciju, kas pārslogo slimnīcas. Trūkst arī mājās bāzētu medmāsu kapacitātes.

Ar šo ieguldījumu tiks stiprinātas aprūpes spējas, lai pēc tam, kad tās ir atbrīvotas no slimnīcas, nodrošinātu labu aprūpi pēc tam, kad tās ir atbrīvotas no slimnīcas, un lai paplašinātu aprūpes spējas mājās. Jo īpaši izveido vismaz 650 jaunas pēcaprūpes gultas, izmantojot atbrīvotas hroniskās un akūtās aprūpes iespējas pēc slimnīcu tīkla optimizācijas, kā izklāstīts Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna 11. komponentā. Turklāt atbalstu saņem vismaz 91 mājas aprūpes pakalpojumu sniedzējs. Tas ietver vismaz 11 jaunu mājas aprūpes pakalpojumu sniedzēju izveidi un pilnīgu aprīkošanu ar vismaz 80 esošajiem.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz 2026. gada 30. jūnijā.

3. ieguldījums: Paliatīvās aprūpes spēju uzlabošana un atjaunošana

Paliatīvo pakalpojumu tīkls pacientiem ar termināla slimību ir nepietiekams un neatbilst starptautiskajiem ieteikumiem. Ir pieejama mazāk nekā puse no ieteicamo ambulatoro aprūpes iestāžu skaita, un to aprūpes kvalitāti pasliktina to uzbūve, kas lielākajai daļai pacientu ir vēlamais aprūpes iestāžu pakalpojumu veids. Turklāt pastāv būtiskas reģionālas atšķirības pakalpojumu pieejamībā. Paliatīvās aprūpes nodaļas ir izveidotas tikai trijos no astoņiem reģioniem.

Pamatojoties uz 13. komponenta “Ilgtermiņa integrācija un ilgtermiņa sociālās un veselības aprūpes finansēšana” 1. reformu, šis ieguldījums paplašinās un uzlabos paliatīvās aprūpes iespējas šādu pakalpojumu trūkuma dēļ saskaņā ar deinstitucionalizācijas stratēģiju, piešķirot prioritāti mājās un kopienā balstītai aprūpei. Ieguldījums ietver:

·Izveidot vismaz 270 jaunas paliatīvās aprūpes gultas mazjaudas aprūpes iestādēs ar vidējo ietilpību 20 gultas katrai iestādei, nepietiekami apkalpotās vietās, izbūvējot jaunas slimnīcas un atjaunojot esošās. Slimnīcu paliatīvos dienestus un aprūpes gultas izveido, rekonstruējot esošās gultas, kas atbrīvotas no slimnīcas tīkla reorganizācijas.

·Ambulatora paliatīvās aprūpes paplašināšana un atjaunošana, izveidojot vismaz 20 jaunus ambulatorus un atjaunojot vismaz sešus esošos. Tas ietver nepieciešamā fiziskā un tehniskā aprīkojuma nodrošināšanu. Ievietojot jaundibinātu ambulatora paliatīvo aprūpi hospitāļu vai paliatīvos dienestos, uzlabojas viņu aprūpes kvalitāte.

Ēku renovācijas gadījumā minimālais mērķis ir panākt vidējo primārās enerģijas ietaupījumu 30 % apmērā.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. septembrim.

A.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas Nr.

 

Pasākums (reforma vai ieguldījums)

 

Atskaites punkts / mērķrādītājs

 

Nosaukums

 

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

 

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķa apraksts un skaidra definīcija

 

Mērvienība

Pamatinformācija

Mērķrādītājs

Ceturksnis

Gads

1

13 – pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā aprūpe – 1. reforma: Pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe – ilgtermiņa sociālās un veselības aprūpes integrācijas un finansēšanas reforma

Atskaites punkts

Jauns ilgtermiņa veselības un paliatīvās aprūpes tiesiskais regulējums

Jauna likuma par ilgtermiņa un paliatīvo aprūpi stāšanās spēkā un paliatīvās aprūpes un aprūpes finansēšanas regulēšana

 

 

 

1. cet.

2023

Reformas īstenošanas pirmais posms ietver regulējumu par to, kā veselības apdrošināšanas sabiedrības atlīdzina slimnieku aprūpi sociālo pakalpojumu iestādēs, kā arī kārtību, kādā apdrošināšanas sabiedrības slēdz līgumus par aprūpi, un koriģē veselības apdrošināšanas sabiedrību izdevumus par paliatīvo, ambulatoro un stacionāro aprūpi. Šā tiesību akta grozījuma pieņemšana ir paredzēta 2022. gada 1. ceturksnī.

Nākamais īstenošanas posms ir jaunu tiesību aktu izstrāde un apstiprināšana. Jauns tiesību akts veselības jomā nosaka ilgtermiņa veselības un paliatīvās aprūpes jomu un nosaka turpmāko aprūpi un tās saikni ar citiem aprūpes veidiem. Šo likumu pieņem līdz 2023. gada 1. ceturksnim. Tiesību aktu grozījumi reglamentē jomas, kas pašlaik noteiktas Likumā Nr. 576/2004 par veselības aprūpi un pakalpojumiem, kas saistīti ar veselības aprūpes sniegšanu.

2

13 – pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā aprūpe – 1. reforma: Pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe – Ilgtermiņa sociālās un veselības aprūpes integrācijas un finansēšanas reforma

Atskaites punkts

Sociālo pakalpojumu finansēšanas koncepcijas publicēšana publiskām debatēm

Publicēta sociālo pakalpojumu finansēšanas koncepcija

 

 

 

4. cet.

2023

Sociālo pakalpojumu finansēšanas reformas sagatavošanas pirmā posma rezultātā valdība ierosina jaunu koncepciju sociālo pakalpojumu finansēšanai, lai apspriestos ar ieinteresētajām personām.

3

13 – pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā aprūpe – 1. reforma: Pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe – ilgtermiņa sociālās un veselības aprūpes integrācijas un finansēšanas reforma

Atskaites punkts

Jaunā sociālo pakalpojumu finansēšanas sistēma – personīga budžeta ieviešana

Likuma par sociālo pakalpojumu finansēšanu stāšanās spēkā

 

 

 

4. cet.

2025

Stājas spēkā tiesību akti par sociālajiem pakalpojumiem, ar kuriem ievieš jaunu finansēšanas sistēmu, kuras pamatā ir trūcīgo personu personiskais budžets. Reforma likvidēs lielu skaitu dažādu ieguldījumu un radīs telpu mērķtiecīgam un visaptverošam atbalstam cilvēkiem, kam nepieciešama ilgtermiņa aprūpe. Finansēšanas reforma atbalsta pakalpojumu izveidi un attīstību sabiedrībā. Tiesību aktu grozījumi reglamentē jomas, kas pašlaik ir noteiktas jo īpaši Likumā Nr. 448/2008 par sociālajiem pakalpojumiem un Likumā Nr. 447/2008 Coll – par naudas pabalstiem smagas invaliditātes kompensēšanai.

4

13 – pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā aprūpe – 2. reforma: Pieejamā un kvalitatīvā ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe – aprūpes vajadzību novērtējums

Atskaites punkts

Novērtēšanas sistēmas vienādošana

Stājas spēkā Likums par sociālajiem pakalpojumiem un ar ko groza Likumu Nr. 447/2008 par kompensāciju personām ar smagu invaliditāti

 

 

 

 

1. cet.

2024

Stājas spēkā tiesību akti par sociālajiem pakalpojumiem, kas apvieno novērtēšanas darbu, ko līdz šim veikušas dažādas iestādes, un vienlaikus groza Likumu Nr. 447/2008 par kompensāciju personām ar smagu invaliditāti.

Ar novērtēšanas darba reformu tiks novērsta neefektivitāte un birokrātija medicīnas vērtētājiem un vērtētājiem. Jānosaka jauni vienoti apakšatkarības kritēriji, lai novērtējumu padarītu pārredzamāku. Novērtēšanas darbu digitalizē – medicīniskie vērtētāji izmantos e-veselības sistēmu. Lai nodrošinātu reformas efektīvu īstenošanu, šajā reformā paredzētos finanšu resursus izmanto, lai nodrošinātu datoraprīkojumu un biroja aprīkojumu 200 novērtētājiem un transportlīdzekli katrai no 46 filiālēm.

5

13 – pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā aprūpe – 3. reforma: Sociālās aprūpes uzraudzības reforma un infrastruktūras nodrošināšana tās īstenošanai

Atskaites punkts

Sociālās aprūpes uzraudzības reforma

Likuma par sociālās aprūpes uzraudzību stāšanās spēkā

 

 

 

 

2. cet.

2022

Tāda likuma stāšanās spēkā sociālās aprūpes uzraudzības jomā, ar kuru tiek apvienotas uzraudzības pilnvaras, un — Radīt juridisko pamatu jaunās sociālās labklājības uzraudzības/pārbaudes darbībai; — Noteikt jaunus nosacījumus aprūpes kvalitātei sociālajos pakalpojumos un mājsaimniecībās; — Paplašināt uzraudzības jomu, iekļaujot neformālo aprūpi mājās.

6

13 – pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā aprūpe – 3. reforma: Sociālās aprūpes uzraudzības reforma un infrastruktūras nodrošināšana tās īstenošanai

Mērķrādītājs

Vienotas uzraudzības sistēmas izveide ar galveno mītni un 8 filiālēm

 

Skaits

0

9

1. cet.

2024

Uzraudzības iestādes darbībai nepieciešamās infrastruktūras pabeigšana – galvenais birojs un 8 reģionālās filiāles. Izmaksas ietver ēkas, automašīnas, datoraprīkojumu un citu aprīkojumu.

7

13 – pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā aprūpe – 1. ieguldījums: Kopienā balstītas sociālās aprūpes spēju uzlabošana

Mērķrādītājs

Kopienā balstītu dzīvojamo pakalpojumu un veselības un sociālo mazjaudas pakalpojumu kapacitātes uzlabošana (rādītājs: minimālais izveidoto vietu skaits)

 

Skaits

0

210

2. cet.

2024

Kopienās izvietotās iestādēs un mazjaudas veselības un sociālās aprūpes iestādēs kopā izveido vismaz 210 jaunas vietas, izbūvējot jaunas ēkas un atjaunojot esošās ēkas.  Kopienā izvietoti mājokļi galvenokārt attiecas uz ģimeņu mājokļiem, kuros katra ir līdz 12 vietām. Veselības un sociālās aprūpes iestāžu jauda katrā ir līdz 30 vietām.

Objekti tiks būvēti/pārbūvēti saskaņā ar universālā dizaina principiem, un tie būs mazjaudas, tādējādi izpildot ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām nosacījumus.

 

8

13 – pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā aprūpe – 1. ieguldījums: Kopienā balstītas sociālās aprūpes spēju uzlabošana

Mērķrādītājs

Kopienā balstītu dzīvojamo pakalpojumu un veselības un sociālo mazjaudas pakalpojumu kapacitātes uzlabošana (rādītājs: minimālais izveidoto vietu skaits)

 

Skaits

0

1400

2. cet.

2026

No vispārējā mērķa izveidot 1480 vietas kopienās izvietotās iestādēs (no kurām 1000 vietas) un mazjaudas veselības un sociālās aprūpes iestādēs (no kurām 480 vietas) kopā veido vismaz 1400 jaunu vietu, izbūvējot jaunas ēkas un atjaunojot esošās ēkas.  Kopienā izvietoti mājokļi galvenokārt attiecas uz ģimeņu mājokļiem, kuros katra ir līdz 12 vietām. Veselības un sociālās aprūpes iestāžu jauda katrā ir līdz 30 vietām.

Objekti tiks būvēti/pārbūvēti saskaņā ar universālā dizaina principiem, un tie būs mazjaudas, tādējādi izpildot ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām nosacījumus.

 

9

13 – pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā aprūpe – 1. ieguldījums: Kopienā balstītas sociālās aprūpes spēju uzlabošana

Mērķrādītājs

Ambulatoro pakalpojumu kapacitātes palielināšana (rādītājs: minimālais izveidoto vietu skaits)

 

Skaits

0

387

2. cet.

2024

Tiek radītas 387 vietas ambulatorajiem pakalpojumiem jaunās ambulatorās telpās (piemēram, dienas stacionārs, rehabilitācijas centrs) ar vidējo jaudu 20 vietas, izbūvējot jaunas ēkas vai atjaunojot esošās ēkas. Šīs iestādes daļēji kalpo par neformālo aprūpētāju atkārtotu aprūpi. Objektus izbūvē/rekonstruē saskaņā ar universālā dizaina principiem, un tiem jābūt mazjaudas, tādējādi izpildot ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām noteikumus.

10

13 – pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā aprūpe – 1. ieguldījums: Kopienā balstītas sociālās aprūpes spēju uzlabošana

Mērķrādītājs

Ambulatoro pakalpojumu kapacitātes palielināšana (rādītājs: minimālais izveidoto vietu skaits)

 

Skaits

0

2580

2. cet.

2026

No vispārējā mērķa izveidot 2585 vietas ambulatorajiem pakalpojumiem jaunās ambulatorās telpās (piemēram, dienas stacionārs, rehabilitācijas centrs) ar vidējo ietilpību 20 vietas, tiek radītas vismaz 2580 vietas, izbūvējot jaunas ēkas vai atjaunojot esošās ēkas. Šīs iestādes daļēji kalpo par neformālo aprūpētāju atkārtotu aprūpi. Objektus izbūvē/rekonstruē saskaņā ar universālā dizaina principiem, un tiem jābūt mazjaudas, tādējādi izpildot ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām noteikumus.

11

13 – pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā aprūpe – 2. ieguldījums: Pēcaprūpes un aprūpes spēju paplašināšana un atjaunošana

Mērķrādītājs

Mājas aprūpes pakalpojumu sniedzēju paplašināšana un atjaunošana (rādītājs: atbalstīto pakalpojumu sniedzēju skaits)

 

Skaits

0

91

1. cet.

2025

Ieguldījumi 91 jaunas un esošas mājas aprūpes aģentūras fiziskajā un tehniskajā aprīkojumā. Tā atbalstīs vismaz 11 jaunu darbinieku izveidi un vismaz 80 esošo mājas aprūpes aģentūru atkārtotu aprīkošanu.

12

13 – pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā aprūpe – 2. ieguldījums: Pēcaprūpes un aprūpes spēju paplašināšana un atjaunošana

Mērķrādītājs

Pēcaprūpes gultu izveide, rekonstruējot esošās akūtās un hronisko slimnieku gultas (rādītājs: rekonstruēto pēcaprūpes gultu minimālais skaits)

 

Skaits

0

650

2. cet.

2026

Pēc slimnīcu tīkla optimizācijas izveido vismaz 650 gultas pēc aprūpes, izmantojot atbrīvotas hroniskās un akūtās aprūpes iespējas. Pēcaprūpes gultas tiks izmantotas pacientu ārstēšanai akūtās gultās pēc hospitalizācijas.

13

13 – pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā aprūpe – 3. ieguldījums: Paliatīvās aprūpes spēju paplašināšana un atjaunošana

Mērķrādītājs

Paliatīvās aprūpes kapacitātes paplašināšana un atjaunošana (rādītājs: izveidoto un atjaunoto gultasvietu skaits)

 

Skaits

0

270

3. cet.

2025

Šis ieguldījums ietver vismaz 270 gultas izveidi, būvējot jaunas slimnīcas (vidēji 20 gultas) un rekonstruējot esošās slimnīcas. Aprūpes iestādes izmantos ilgtermiņa paliatīvās aprūpes pacientiem, kuru stāvoklis vai ģimenes stāvoklis nepieļauj paliatīvo ārstēšanu mājās. Paliatīvo nodalījumu gultas izveido, rekonstruējot esošās gultas. Dažas no tām rodas, pārprofilējot ilgtermiņa slimības nodalījumus, no kuriem daļa izriet no akūtām gultām, kas atbrīvotas tīkla optimizācijas rezultātā.

14

13 – pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā aprūpe – 3. ieguldījums: Paliatīvās aprūpes spēju paplašināšana un atjaunošana

Mērķrādītājs

Mobilo aprūpes iestāžu tīkla paplašināšana un atjaunošana (rādītājs: jauno un pārbūvēto pakalpojumu sniedzēju skaits)

 

Skaits

0

26

1. cet.

2025

Kā daļa no šā ieguldījuma jaunu un esošu mobilo slimokasu fiziskajā un tehniskajā aprīkojumā tiks atbalstītas vismaz 20 jaunas mobilās slimnīcas un vismaz 6 esošās slimnīcas.

14. KOMPONENTS – Uzņēmējdarbības vides uzlabošana

Slovākijas uzņēmējdarbības vide lēnām zaudē savu pozīciju. Biežas izmaiņas tiesiskajā vidē un liels regulatīvais slogs uzņēmumiem rada izmaksas, dārgas un ilgstošas maksātnespējas procedūras kavē resursu pārdali, un nepārredzams publiskā iepirkuma regulējums palēnina investīcijas un noved pie neoptimāla iepirkuma.

Šā Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir veikt dažādus uzlabojumus uzņēmējdarbības vidē. Pasākumu mērķis ir samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem, uzlabot un digitalizēt maksātnespējas regulējumu un uzlabot publiskā iepirkuma procedūras.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Tādējādi komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto 2020. gada ieteikumu Nr. 4 nodrošināt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, kā arī konkrētai valstij adresēto 2019. gada 3. ieteikumu, risinot publiskā iepirkuma problēmas.

1. reforma: Regulatīvā sloga samazināšana uzņēmumiem

Liels administratīvais un regulatīvais slogs var negatīvi ietekmēt ieguldījumus un inovāciju, jo īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem. Neraugoties uz valdības centieniem, administratīvais slogs netiek pietiekami samazināts, un Slovākijas uzņēmējdarbības vide atpaliek salīdzinājumā ar starptautiskiem rādītājiem.

Ar šo reformu tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmumiem, ieviešot šādus instrumentus: plānoto transponēšanas tiesību aktu ex ante novērtējumu, lai novērstu nepamatotu pārmērīgu reglamentēšanu; jau ieviestā regulējuma efektivitātes un pamatojuma ex post novērtējums; noteikums “viens iekšā divi ārā”, kas nodrošina, ka jauni tiesību akti nepalielina administratīvās izmaksas uzņēmumiem; un atsevišķu pasākumu paketes, kuru pamatā ir apspriešanās ar ieinteresētajām personām un kuras ir piemērotas, lai vienkāršotu administratīvās prasības uzņēmumiem.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

2. reforma: Maksātnespējas procedūru saskaņošana un digitalizācija

Slovākijas maksātnespējas procedūras ir ilgstošas un dārgas. Trūkst pienācīgu agrīnās brīdināšanas mehānismu, nav specializētu tiesu, kas izskatītu maksātnespējas procedūras, un pilnībā digitalizētas darbplūsmas trūkums palēnina procesus.

Ar šo reformu tiks ieviestas vienotas un digitalizētas maksātnespējas un pārstrukturēšanas procedūras, kas uzlabo to pārredzamību, laiku un izmaksas. Ar to ievieš uzlabotu un saskaņotu maksātnespējas regulējumu, tostarp agrīnās brīdināšanas rīkus un maksātnespējas specializāciju uzņēmējdarbības tiesās.

Tiesību akti par agrīnās brīdināšanas mehānismiem stājas spēkā līdz 2022. gada 31. janvārim. Attiecīgie tiesību aktu grozījumi Likumā Nr. 7/2005 par bankrotu un pārstrukturēšanu, Likumā Nr. 328/1991 par bankrotu un sastāvu, Likumā Nr. 7/2005 par bankrotu un pārstrukturēšanu un Likumā Nr. 8/2005 par pilnvarotajiem, Likumā Nr. 757/2004 par tiesām un Likumā Nr. 371/2004 par Slovākijas Republikas tiesu atrašanās vietām un rajoniem stājas spēkā 2023. gada 31. martā.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

3. reforma: Publiskā iepirkuma procedūras

Publiskā iepirkuma pārbaudes procedūru sarežģītība un ilgums joprojām ir bloķējošs faktors potenciālajiem saņēmējiem. Turklāt ir iespējams plašāk izmantot ar kvalitāti saistītus un aprites cikla izmaksu kritērijus. Tajā pašā laikā ir jānodrošina pienācīgi aizsardzības pasākumi. Saistībā ar neuzticēšanos publiskā sektora iestādēm publiskajiem pircējiem jāpieliek lielākas pūles, lai atgūtu uzņēmumu, plašsaziņas līdzekļu un plašas sabiedrības uzticību. Ieguvumi no profesionalizācijas centieniem līdz šim rodas tikai lēnām.

Publiskā iepirkuma reforma vienkāršo un paātrina procedūras, vienlaikus nodrošinot pienācīgus aizsardzības pasākumus. Tās mērķis ir arī uzlabot kontroli, digitalizējot un automatizējot līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu un novērtēšanu, kā arī cenu noteikšanu un analīzi. Tiesību aktu reforma reglamentē gan publiskās procedūras, kas pārsniedz robežu, gan procedūras, kas nepārsniedz robežu, kā arī procedūras ar zemu vērtību. Publiskā iepirkuma procedūras vienkāršo un saīsina, uzlabo kontroles procedūras un palielina pārredzamību, jo īpaši izveidojot vienotu publisku elektronisku platformu visam iepirkuma procesam, tostarp līgumiem, kuru vērtība ir zemāka par robežvērtību, un mazas vērtības līgumiem. Visas izmaiņas, jo īpaši attiecībā uz pienācīgiem aizsardzības pasākumiem, piemēram, pārredzamības prasībām, pārskatīšanas procedūrām un uzdevumu un kompetenču nodalīšanu, pilnībā atbilst ES tiesību aktiem. Lai uzlabotu kvalitātes kritēriju izmantošanu, ir paredzēts stiprināt zaļā publiskā iepirkuma noteikumus. Sagaidāms, ka kvalitātes kritēriju izmantošanas turpmāka stiprināšana tiks panākta ar neregulatīviem līdzekļiem. Pasākums veicina publiskā iepirkuma turpmāku profesionalizāciju, veidojot Publiskā iepirkuma biroja spējas. Konkrētāk, tiek nodrošināta apmācība dažādos formātos, lai uzlabotu reformētu publiskā iepirkuma procedūru piemērošanu.

Publiskā iepirkuma likuma reforma stājas spēkā līdz 2022. gada 31. martam. Vienotā elektroniskā platforma sāk darboties līdz 2023. gada 30. jūnijam.

1. ieguldījums: Spēja veikt reformas, lai samazinātu regulatīvo slogu

Lai ātri īstenotu reformas administratīvā sloga mazināšanai, atbildīgajām valsts iestādēm ir vajadzīgas pagaidu spējas, jo īpaši juristi un analītiķi.

Tāpēc šis ieguldījums paredz pagaidu projektu komandas, lai izstrādātu un īstenotu 1. reformu. Tās sastāvā ir juridiskie eksperti un analītiķi. Veic ex ante un ex post novērtējumus, kā arī principa “viens iekšā divi ārā” piemērošanu. Ziņošana tiešsaistē par principa “viens iekšā divi ārā” (virtuālais konts) atbilstības pārbaudi apstiprina, ka noteikums tiek īstenots praksē.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

2. ieguldījums: Maksātnespējas procesu digitalizācija

Visaptverošas digitālās sistēmas trūkums ir viens no galvenajiem neizskatīto maksātnespējas procedūru iemesliem. Pašreizējais maksātnespējas reģistrs galvenokārt darbojas kā publicēšanas platforma, taču tas nepieļauj lietu digitālu izskatīšanu starp iesaistītajiem dalībniekiem. Tas veicina ilgstošas procedūras, kas negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi un efektīvu resursu pārdali.

Ieguldījums pilnībā digitalizē maksātnespējas procedūras, lai tās saīsinātu un samazinātu izmaksas uzņēmējiem. Tas ietver likvidācijas, bankrota, pārstrukturēšanas un parādsaistību dzēšanas digitalizēšanu, tostarp pirmsmaksātnespējas procedūras. Ar to ir saistīti dažādi dalībnieki, piemēram, tiesas, kreditori un sabiedrība.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam. 

A.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas Nr.

Pasākums (reforma vai ieguldījums)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķa apraksts un skaidra definīcija

 

 

 

 

 

 

Mērvienība

Pamatinformācija

Mērķrādītājs

Ceturksnis

Gads

1

14 – uzņēmējdarbības vides uzlabošana – 1. reforma: Uzņēmumu regulatīvā sloga samazināšana

Atskaites punkts

jaunu regulatīvā sloga mazināšanas instrumentu ieviešana: – noteikuma “viens iekšā divi ārā” īstenošana – spēkā esošo regulu ex post novērtējuma ieviešana (leģislatīvie un neleģislatīvie materiāli) – Aizsardzības ieviešana pret nepamatotu pārmērīgu reglamentēšanu

 

Tādu rezolūciju stāšanās spēkā, ar kurām atjaunina vienoto metodiku atlasītās ietekmes novērtēšanai

 

 

 

1. cet.

2023

Valdības rezolūciju stāšanās spēkā, ar ko atjaunina vienoto metodiku atlasītas ietekmes novērtēšanai un ievieš jaunus instrumentus regulatīvā sloga mazināšanai:— noteikuma “1-in-2out” ieviešana 1.–2022. gadā – spēkā esošo noteikumu ex post novērtējuma ieviešana (likumdošanas materiāli līdz 1 Q/2022 un nenormatīvi materiāli līdz 1Q/2023) attiecībā uz to efektivitāti un pamatojumu – aizsardzības ieviešana pret nepamatotu pārmērīgu reglamentēšanu ar 4Q/2022 – Ieguldījumi, lai īstenotu regulatīvos pasākumus.

2

14 – uzņēmējdarbības vides uzlabošana – 1. ieguldījums: Uzņēmumu regulatīvā sloga samazināšana

Atskaites punkts

“Viens iekšā divi ārā” noteikums, ex ante novērtējums, lai novērstu spēkā esošā regulējuma pārmērīgu reglamentēšanu un ex post novērtējumus

Ekonomikas ministrijas veiktie novērtējumi

 

 

 

2. cet.

2025

Ziņošana tiešsaistē par principa “viens iekšā divi ārā” (virtuālais konts) atbilstības pārbaudi apstiprina, ka noteikums tiek īstenots praksē: Iesniegto leģislatīvo materiālu kontrole (500 gadā)/Administratīvo un neleģislatīvo materiālu iesniedzēju apmācības sagatavošana (1 gadā)/Nosūtītājiem sniegto konsultāciju skaits (100 gadā)/virtuālā konta atjauninājumu skaits MH SR tīmekļa vietnē (12 gadā) – 4. cet./2024.g.

Spēkā esošo noteikumu efektivitātes un pamatojuma regulārais ex post novērtējums: Iesniegto leģislatīvo materiālu pārskatīšana (2022. gadā – 50, turpmākajos gados – 100). Likumdošanas materiālu iesniedzēju apmācība (reizi gadā) un konsultāciju sniegšana. Tiks izstrādāts mehānisms, lai kontrolētu ex post novērtējuma principa piemērošanu – 4. cet. /2024. g.

Aizsardzības īstenošana pret nepamatotu pārmērīgu reglamentēšanu: Leģislatīvo materiālu iesniegto novērtējumu kontrole (40 gadā)/Likumdošanas materiālu iesniedzēju apmācība (1x gadā)/Apspriešanās skaits (30 gadā)/Mehānisms aizsardzības principa piemērošanas uzraudzībai pret nepamatotu pārmērīgu reglamentēšanu. - 2. cet./ 2025. g.

3

14 – uzņēmējdarbības vides uzlabošana – 1. reforma: Regulatīvā sloga samazināšana uzņēmumiem

Atskaites punkts

Administratīvā sloga samazināšana uzņēmējiem

3 tiesību aktu kopumu stāšanās spēkā ar 300 pasākumiem administratīvā sloga mazināšanai

4. cet.

2024

Stājas spēkā trīs tiesību aktu kopumi, kas samazina administratīvo slogu uzņēmumiem, katrā no tiem ietver vismaz 100 pasākumus un rada ietaupījumus uzņēmējiem.

4

14 – uzņēmējdarbības vides uzlabošana – 2. reforma: Maksātnespējas regulējuma reforma – tiesību aktu pielāgošana

Atskaites punkts

Maksātnespējas regulējuma reforma

 

Maksātnespējas procedūru reglamentējošo tiesību aktu kopuma stāšanās spēkā.

 

 

 

1. cet.

2023

Stājas spēkā tiesību akti, ar kuriem izveido tiesisko regulējumu likvidācijas, bankrota, pārstrukturēšanas un parādsaistību dzēšanas un attiecīgā gadījumā gaidāmā bankrota novēršanai un pilnīgai digitalizācijai, kā arī groza tiesisko un procesuālo regulējumu attiecībā uz piespiedu likvidācijas procesu digitalizāciju. Tas ietver agrīnās brīdināšanas rīku ieviešanu un rada specializāciju maksātnespējas lietās uzņēmējdarbības tiesu līmenī.

Valdība un parlaments apstiprina tiesību aktu kopumu: – jauns likums par publisko finanšu pārstrukturēšanu un valsts preventīvo pārstrukturēšanu; – grozījumi Likumā Nr. 7/2005 par bankrotu un pārstrukturēšanu, – grozījumi Likumā Nr. 8/2005 par administratoriem – grozījumi Likumā Nr. 328/1991 par bankrotu un mierizlīgumu; – grozījumi Likumā Nr. 757/2004 par tiesām; – grozījums Likumā Nr. 371/2004 par Slovākijas Republikas tiesu atrašanās vietām un rajoniem.

5

14 – uzņēmējdarbības vides uzlabošana – Ieguldījums Nr. 2: Maksātnespējas procesu digitalizācija

Mērķrādītājs

Pilnībā darbojas vienots, pilnībā digitalizēts maksātnespējas process.

 

% no maksātnespējas procedūrām, kas veiktas, izmantojot vienotu digitālo procesu

0

100

2. cet.

2024

Vienotais pilnībā digitalizēts maksātnespējas process ir testēts un uzsākts, un to izmanto visās maksātnespējas procedūrās. Valsts pārvaldes informācijas sistēmas (tehniskās sistēmas) darbības uzsākšana, koncentrējoties uz maksātnespējas tiesību aktiem un izstāšanās procesiem ar vairāku lietotāju moduļiem (turētāji, kreditori, tiesas, sabiedrība, aktīvu realizācija) un turpmākām funkcijām agrīnai brīdināšanai par gaidāmo maksātnespēju, fizisku personu parādsaistību dzēšanai, pārrobežu informācijas apmaiņai, statistikas un analītisko datu sniegšanai un informācijas atklāšanai.

6

14 – uzņēmējdarbības vides uzlabošana – 3. reforma: Publiskā iepirkuma reforma – tiesību aktu pielāgošana

Atskaites punkts

Publiskā iepirkuma procedūru likuma reforma

Parlamenta pārskatītā Likuma par publiskā iepirkuma procedūrām stāšanās spēkā

 

 

 

1. cet.

2022

Grozījums Likumā par publiskā iepirkuma procedūrām, ko apstiprinājusi valdība un parlaments un kas stājas spēkā, nodrošinās:

— Paātrināt un vienkāršot iepirkuma procedūru.

— Procesa paātrināšana arī, lai īstenotu kandidātu, pretendentu, dalībnieku un citu iesaistīto personu tiesības.

— Uzlabot publiskā iepirkuma kontroli, automatizējot līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu un novērtēšanu un nodrošinot cenu datu efektīvu vākšanu un analīzi.

— Nodrošināt pienācīgus aizsardzības pasākumus, jo īpaši attiecībā uz pārredzamību, un visi ierosinātie grozījumi būs saskaņā gan ar attiecīgajām Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvām, gan ar noteikumiem, kas paredzēti Līgumā par ES darbību.

7

14 – uzņēmējdarbības vides uzlabošana – 3. reforma: Publiskā iepirkuma reforma – publiskā iepirkuma procesu digitalizācija

Atskaites punkts

Publiskā iepirkuma procesu digitalizācija, izmantojot vienotu elektronisku platformu.

Vienotā elektroniskā platforma pilnībā darbojas attiecībā uz 7 jaunajām funkcijām.

2. cet.

2023

Publiskā iepirkuma procesu digitalizācija tiek pārbaudīta un pilnībā darbotiesspējīga, tostarp sadarbspēja ar centrālās atsauces datu pārvaldības (IS CSRÚ) informācijas sistēmu saskaņā ar Likumu Nr. 305/2013 Coll., kas ļauj automātiski pabeigt līgumslēdzēja datus, darbības jomas attiecināšana uz visām precēm un pakalpojumiem un preču un pakalpojumu cenu attīstības uzraudzība. Paredzams, ka preču un pakalpojumu cenu attīstības sistēma tiks ieviesta pakāpeniski. Elementi:

— Darbu, piegāžu un pakalpojumu, kuru vērtība ir zemāka par robežvērtību, iesniegšana, ne tikai tādu būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu iesniegšana, kas parasti ir pieejami tirgū;

— Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana ar kritēriju, kas nav cena;

— Tirgus izpēte attiecībā uz zemas vērtības līgumiem;

— Zemas vērtības līgumu publicēšana;

— Izveidot cenu uzraudzības funkcionalitāti;

— Funkcionalitātes izveide automātiskai piedāvājumu sarindošanai;

— Integrācija centrālās atsauces datu pārvaldības (IS CSRÚ) informācijas sistēmā saskaņā ar Likumu Nr. 305/2013 Coll.

15. KOMPONENTS – Tiesu iestāžu reforma

Slovākijā tika paustas īpašas bažas par tās tiesu sistēmas vispārējo integritāti, un uzticēšanās tiesu iestādēm ir zema salīdzinājumā ar citām ES valstīm. Korupcija joprojām rada problēmas, un korupcijas uztvere joprojām ir problemātiska.

Šā Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir vēl vairāk palielināt tiesu sistēmas efektivitāti, integritāti un neatkarību, kā arī apkarot korupciju. Tiesu kartes reformas mērķis ir ieviest tiesnešu specializāciju un tādējādi radīt iespējas labākiem un ātrākiem tiesas nolēmumiem. Ieguldījumiem, kas saistīti ar tiesu sistēmas reformu, ir divi galvenie mērķi. Pirmais mērķis ir modernizēt esošās telpas un būvēt vai iegādāties jaunas telpas svarīgām tiesām jaunajā tiesu kartē. Otrais mērķis ir ieguldīt analītiskajās spējās, digitālajās tehnoloģijās un tiesvedības procesu elektronizēšanā, lai veicinātu kvalitatīvākus un ātrākus pakalpojumus un palielinātu procesuālo pārredzamību, kā arī lai samazinātu korupcijas prakses iespējas.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu 2019.4 un konkrētai valstij adresēto ieteikumu 2020.4., proti, uzlabot efektivitāti un risināt integritātes problēmas tiesu sistēmā, kā arī pastiprināt centienus atklāt korupciju un saukt pie atbildības par to un nodrošināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējuma efektīvu uzraudzību un izpildi.

1. reforma: Tiesu iestāžu kartes reorganizācija

Slovākijas tiesu sistēmas sadrumstalotība mazina tās efektivitāti. Tiesneši nevar pietiekami specializēties, tādējādi kavējot tiesu nolēmumu efektivitāti un kvalitāti. Turklāt sistēmas neviendabīgums rada pārredzamības trūkumu.

Tādēļ šī reforma uzlabos tiesu iestāžu efektivitāti un kvalitāti. Šajā nolūkā tā reorganizē tiesu sistēmu, to racionalizējot un tādējādi ļaujot tiesnešiem labāk specializēties krimināltiesībās, civiltiesībās, komerctiesībās un ģimenes tiesību jomā, paverot ceļu labākiem un ātrākiem tiesas nolēmumiem. Tas ietver jaunu pirmās instances administratīvo un parasto tiesu (tostarp pašvaldību tiesu), apelācijas tiesu un Augstākās administratīvās tiesas tīklu.

Galvenie tiesību akti, ar kuriem īsteno tiesu sistēmas kartes reformu, stājas spēkā līdz 2021. gada 31. decembrim. Tiesu sistēmas pāreju uz mazāku skaitu tiesu un ar specializētiem tiesnešiem pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

2. reforma: Korupcijas apkarošana un tiesu iestāžu integritātes un neatkarības stiprināšana

Augstais korupcijas līmenis ir saistīts ar uzticības trūkumu tiesu sistēmai. Īpašas bažas rada līdzekļu trūkums, lai sauktu pie atbildības par korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Šī reforma ietver tiesību aktu grozījumu kopumu, kuru mērķis ir uzlabot tiesu iestāžu integritāti un neatkarību un efektīvāk apkarot korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Šo reformu īsteno saskaņā ar LES 19. pantu, lai nodrošinātu efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

Stiprināt tiesu sistēmas integritāti un neatkarību:

·Augstāko administratīvo tiesu izveido ar pilnvarām rīkoties kā disciplinārtiesai attiecībā uz tiesnešiem, prokuroriem, tiesu izpildītājiem, notāriem un administratoriem (saistīts ar 1. reformu).

·Tiesu padomei tiek piešķirta lielāka kompetence tiesnešu aktīvu un tiesu ekspertīzes pārbaudē. Turklāt Tieslietu padomes vēlēšanās ievieš reģionālu principu, lai nodrošinātu labāku pārstāvību.

·Tiesnešu ievēlēšana Konstitucionālajā tiesā tiek uzlabota un padarīta pārredzamāka, izmantojot vairākus līdzekļus, piemēram, garantiju pret parlamenta pasivitāti tiesnešu ievēlēšanā, rotācijas principa ieviešanu tiesnešu ievēlēšanai, lai samazinātu risku, ka konkrētas politiskās partijas izvēlēsies pārāk daudz tiesnešu. Lai ievēlētu galvenos tiesnešus (Konstitucionālo tiesu, ģenerālprokuroru un īpašo prokuroru), izveido atklātas uzklausīšanas.

·Tiek grozīti noteikumi par tiesneša profesijas praktizēšanu, tostarp tiesnešu vecuma ierobežojums – 67 gadi un konstitucionālo tiesnešu – 72 gadi.

Nodrošināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas regulējuma efektīvu uzraudzību un izpildi.

·Tiek izveidots Noņemto aktīvu pārvaldības birojs, kā arī uzlabots tiesiskais regulējums, kas ļauj efektīvāk izmantot un pārvaldīt aktīvus. Šis pasākums ir saistīts ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas centieniem Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna 16. komponentā.

Atklāt korupciju un saukt pie atbildības par to:

·Jaunus noziedzīgus nodarījumus ievieš, ja tiesneši ļaunprātīgi izmanto likumus un ja ierēdņi pieprasa vai apsola nepamatotas priekšrocības.

Daļa no šīm tiesību aktu izmaiņām bija plānota 2020. gada 31. decembrī. Viss tiesību aktu kopums stājas spēkā līdz 2021. gada 30. septembrim.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 30. septembrim.

1. ieguldījums: Ēkas reorganizētajai tiesu sistēmai

Jaunajā tiesu iestāžu kartē, kas ieviesta ar šā komponenta 1. reformu – “Tiesu sistēmas kartes reorganizācija”, ir vajadzīgas dažas jaunas ēkas, un pašlaik pieejamās tiesu ēkas ir rūpīgi jārenovē vai jāpielāgo.

Šis ieguldījums palielina jaudu vai uzlabo esošās vai attiecīgā gadījumā jaunajā tiesu kartē izveido vai iepērk jaunas piemērotas telpas svarīgām tiesām. Konkrēti, izbūvē vai iegādājas vismaz 80 500 m² tiesas ēku un renovē vismaz 77 500 m² tiesas ēku. Renovācijas rezultātā vidējais primārās enerģijas ietaupījums ir vismaz 30 %. Paredzams, ka tas attiecas vismaz uz 25 pirmās instances vispārējās jurisdikcijas tiesu atjaunošanu, divu jaunu pašvaldību tiesu celtniecību, Augstākās administratīvās tiesas celtniecību un trīs pirmās instances administratīvo tiesu, trīs vispārējās jurisdikcijas tiesu un trīs pirmās instances vispārējās jurisdikcijas tiesu celtniecību vai atjaunošanu.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

2. ieguldījums: Digitalizācija un analītiskā kapacitāte 

Tiesu sistēmai ir ievērojamas iespējas uzlabot digitālo tehnoloģiju izmantošanu, lai palielinātu efektivitāti un pārredzamību. Tas ietver digitāli un centralizēti pieejamu tiesas lietu un IT aprīkojuma nodrošināšanu tiesās.

Šis ieguldījums vēl vairāk uzlabos tiesu iestāžu efektivitāti, nodrošinot reformēto tīklu ar aprīkojumu lietu digitālai apstrādei un izveidojot vajadzīgās sistēmas. Šajā nolūkā izveido elektronisku uzņēmumu reģistru un elektronisku, centralizētu tiesu pārvaldības sistēmu. Tas ļauj pilnībā elektroniski pārvaldīt tiesas lietas. To papildina analītiskā atbalsta platforma, kas nodrošina digitālu, meklējamu judikatūras datubāzi, kas palīdz tiesnešiem un paātrina lēmumu pieņemšanu. Attiecībā uz IT aprīkojumu ieguldījums vismaz 6000 tiesas darbinieku aprīko ar piezīmjdatoriem, dokstacijām, monitoriem un tālruņiem. Ieguldījums ietver arī tiesu vajadzībām nepieciešamo digitālo infrastruktūru, piemēram, videokonferenču tehnoloģiju un bezvadu internetu.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

A.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas Nr.

 

Pasākums (reforma vai ieguldījums)

 

Atskaites punkts / mērķrādītājs

 

Nosaukums

 

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

 

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķa apraksts un skaidra definīcija

 

Mērvienība

Pamatinformācija

Mērķrādītājs

Ceturksnis

Gads

1

15 – tiesu iestāžu reforma – 1. reforma: Tiesu sistēmas reforma – Tiesību akti

Atskaites punkts

Jaunas tiesu sistēmas kartes definīcija

Likuma par uzturēšanos un rajoniem stāšanās spēkā

 

 

 

4. cet.

2021

Stājoties spēkā tiesību akta grozījumam, tiks noteikta jauna tiesu sistēma.

Izmaiņas tiesu kartē pielāgo pirmās instances vispārējās jurisdikcijas tiesu tīklu, izveido administratīvās tiesas, pielāgo vispārējās jurisdikcijas apelācijas tiesas un izveido Slovākijas Republikas Augstāko administratīvo tiesu.

2

15 – tiesu iestāžu reforma – 1. reforma: Tiesu sistēmas reforma – Tiesību akti

Atskaites punkts

 

Jauna tiesu tīkla ieviešana

Darbojas reorganizēts tiesu tīkls

 

 

 

1. cet.

2023

Ir pabeigta tiesvedības pāreja uz mazāku skaitu tiesu, un tiesneši ir norīkoti specializācijai (civiltiesībām, ģimenes tiesībām, krimināltiesībām un komerctiesībām) vismaz trīs tiesu darba kārtībās katrā jaunajā tiesu rajonā (1. cet./2023). Tiek izveidots un darbojas jauns Slovākijas Republikas pirmās instances parasto un administratīvo tiesu, parasto apelācijas tiesu un Augstākās administratīvās tiesas tīkls (1. cet./2023).

3

15 – tiesu sistēmas reforma – 1. ieguldījums: tiesu reorganizācija – ēku renovācija

Mērķrādītājs

 

Tiesas ēku rekonstruētā platība m²)

Platība (m²)

0

77 500

4. cet.

2024

No vispārējā mērķa rekonstruēt 86000 kvadrātmetrus tiesas ēkās rekonstruē vismaz 77500 kvadrātmetrus, lai modernizētu un palielinātu to kapacitāti, palielinoties tiesu iestāžu un tiesnešu skaitam apvienotajos tiesu apgabalos. Rekonstrukcijas projekta dokumentāciju sagatavo līdz 2022. gada 2. ceturksnim.

 

4

15 – tiesu iestāžu reforma – 1. ieguldījums: Tiesu reorganizācija – Jaunu ēku būvniecība/iepirkums

Mērķrādītājs

 

Uzbūvēto vai nopirkto tiesas ēku platība (m²)

Platība (m²)

0

80 500

4. cet.

2024

No vispārējā mērķa būvēt vai iegādāties 89216 kvadrātmetrus modernu ēku tiesu sistēmas lielāko tiesu vajadzībām (pilsētas tiesas, dažas apelācijas tiesas un administratīvās tiesas) izbūvē vai iegādājas vismaz 80500 kvadrātmetrus. Rekonstrukcijas projekta dokumentāciju sagatavo līdz 2022. gada 2. ceturksnim.

 

5

15 – tiesu iestāžu reforma – 2. reforma – Korupcijas apkarošana un tiesu varas integritātes un neatkarības stiprināšana

Atskaites punkts

Tiesību aktu kopums korupcijas apkarošanai un tiesu sistēmas integritātes un neatkarības stiprināšanai

Tiesu sistēmas reformas likuma, Konstitucionālā akta, grozītā Prokuratūras likuma, grozītā Kriminālkodeksa un Slovākijas Republikas Augstākās pārvaldes disciplinārnoteikumu stāšanās spēkā

 

 

 

3. cet.

2021

Ir stājies spēkā Likums par iesaldēto aktīvu pārvaldību, Tiesu sistēmas reformas likums, Konstitucionālais likums, grozītais Likums par prokuratūru un grozītais kriminālkodekss – Slovākijas Republikas Augstākās administratīvās tiesas Disciplinārnoteikumu pieņemšana

6

15 – tiesu iestāžu reforma – 2. ieguldījums: atbalsta instrumenti tiesu sistēmas kartes reformai – Komercreģistrs un Tiesu pārvaldības centralizētā sistēma

Atskaites punkts

IT sistēmas izstrāde un nodošana – uzņēmumu reģistrs

Komercreģistra pilnīga elektroniska saziņa ar uzņēmumiem un tiesām

 

 

 

3. cet.

2023

Mūsdienīgas IT sistēmas ieviešana, kas uzņēmējiem un tiesām ļauj pilnībā elektroniski veikt uzņēmējdarbības reģistrācijas darbības.

7

15 – tiesu iestāžu reforma – 2. ieguldījums: atbalsta instrumenti tiesu sistēmas kartes reformai – Komercreģistrs un Tiesu pārvaldības centralizētā sistēma

Atskaites punkts

IS – centralizētās tiesu pārvaldības sistēmas izstrāde un nodošana

Jaunus tiesas dokumentus var apstrādāt digitāli

 

 

 

1. cet.

2025

Mūsdienīgas IT sistēmas ieviešana, kas ļauj digitāli pārvaldīt tiesas lietas. Centralizētas tiesu pārvaldības sistēmas ieviešana ietver visu tiesu esošo datu migrāciju no esošajām vietējām datubāzēm, visu jauno tiesas lietu digitalizāciju, visu tiesu savstarpējo savienojamību un saiknes ar citām attiecīgajām valsts pārvaldes sistēmām.

8

15 – tiesu sistēmas reforma – 2. ieguldījums:

mērķa

Tiesu IT aprīkojuma modernizācija tiesu darbiniekiem

Skaits

0

6 000

2. cet.

2026

Tiek iegādātas un piegādātas tiesu digitālās iekārtas, lai padarītu to darbu efektīvāku, aprīkotu ar tehnoloģijām efektīvai tiesas sēžu norisei un darbībām no attāluma. No vispārējā mērķa – aprīkot 6100 tiesu darbiniekus – IT aprīkojuma modernizācija (jauni piezīmjdatori, dokstacijas, monitori, telefoni) tiks veikta vismaz 6000 tiesas darbinieku, kas reorganizēti pēc tiesu kartes reformas.

9

15 – tiesu iestāžu reforma – Ieguldījums Nr. 2: Tiesu sistēmas reformu atbalsta instrumenti – Analītiskā atbalsta platforma

Atskaites punkts

Analītiskā atbalsta platformas izveide tiesu judikatūras pieejamībai

Analītiskā atbalsta platforma ir pilnībā darbotiesspējīga.

2. cet.

2026

Tiesu prakses analītiskā atbalsta platforma darbojas un ir pieejama tiesām, ļaujot tiesnešiem izmantot judikatūras datubāzi, lai paātrinātu lietu izpētes procesu.

16. KOMPONENTS – Cīņa pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, drošība un iedzīvotāju aizsardzība

Slovākija slikti vērtē korupcijas uztveres rādītājus un uzticēšanos policijai. Pārvaldība ir sadrumstalota, un tās kapacitāte ir ierobežota, un tas kavē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un publiskos ieguldījumus, un finanšu noziegumi netiek pietiekami risināti.

Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna 16. komponenta galvenie mērķi ir pastiprināt centienus atklāt korupciju un saukt pie atbildības par tiem, apkarot noziegumus pret vidi, pastiprināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas centienu spējas, optimizēt krīzes pārvaldību un stiprināt administratīvās spējas dažādos valdības līmeņos.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Tādējādi tas palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto 2020. gada 4. ieteikumu, jo īpaši nodrošināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējuma efektīvu uzraudzību un izpildi un nodrošināt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus. Ir ņemts vērā arī 2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4, tostarp attiecībā uz pastiprinātiem centieniem atklāt korupciju un saukt pie atbildības par to.

1. reforma: Korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošanas efektivitātes uzlabošana

Jaunas tendences starptautiskajā organizētajā noziedzībā, tajā skaitā juridisko personu ļaunprātīga izmantošana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai, liek Slovākijai modernizēt savu regulējumu cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, lai novērstu un apkarotu ekonomiskos noziegumus.

Šīs reformas mērķis ir pastiprināt cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un korupciju. Tā uzlabo aktīvu iesaldēšanas tiesisko regulējumu, tostarp tāda biroja izveidi, kas pārvalda šādus aktīvus, un policijas kompetenci pārbaudīt to izcelsmi. Tā ievieš arī centrālo kontu reģistru.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. martam.

1. ieguldījums: Instrumenti un spējas cīņā pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu

Cīņai pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir vajadzīgi atbilstoši instrumenti, tostarp digitāli risinājumi, un spējas.

Šis ieguldījums nodrošina vairākus instrumentus un spēju veidošanas pasākumus, lai atbalstītu 1. reformu. Tas ietver digitālus programmatūras risinājumus finanšu izmeklēšanai un centrālajam kontu reģistram. Policijas spēku finanšu izmeklēšanas spējas stiprina ar apmācību un aprīkojumu, kā arī reorganizāciju, kas kopā ar Valsts kriminālās aģentūras (NAKA) reģionālajiem birojiem un analītiskajiem dienestiem izveido Valsts īpašo noziegumu centru (NCODK). Turklāt tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu, ka trauksmes cēlēju birojs pilnībā darbojas, lai atbalstītu cīņu pret korupciju. Tas ietver tehniskā aprīkojuma nodrošināšanu.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

2. reforma: Policijas spēku modernizācija un spēju veidošana

Policijas spēku struktūras un spējas ir novecojušas, un tām trūkst specializētu dienestu, kas nodarbojas ar jauniem noziedzības veidiem un noziedzīgu nodarījumu analīzi. Reforma reformē policijas spēku organizāciju, stiprinot analītiskās spējas un noziedzības tehnoloģiju dienestu, kā arī izmeklēšanu par noziegumiem pret vidi. Tā izveido noziedznieku inženieru dienestu, noziedzīgu nodarījumu analīzes vienības un nodaļu noziegumu pret vidi apkarošanai, kā arī personālu un tā pienācīgu aprīkojumu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

2. ieguldījums: Policijas spēku aprīkošana un digitalizācija

Nepietiekama policijas spēku digitalizācija rada neefektivitāti vairākās jomās. Reorganizācija (2. reforma) prasa pārkvalifikāciju, atjaunošanu un papildu aprīkojumu.

Šis ieguldījums attīstīs policijas spēku spējas un digitalizēs procesus, lai padarītu tos efektīvākus. Apmācību un aprīkojumu nodrošina vismaz 310 darbiniekiem nodaļās, kas izveidotas saskaņā ar šā komponenta 2. reformu, modernizējot un veidojot policijas spēku spējas. Renovē policijas ēkas, kuru platība ir vismaz 45 000 m², panākot vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu, un iegādājamie vismaz 700 “tīro” transportlīdzekļu. Digitalizācijas centieni ietver automatizētas ceļu satiksmes pārkāpumu sistēmas izveidi un elektronisku uzturēšanās atļauju procesu.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

3. reforma: Krīžu pārvarēšanas optimizācija

Daudzās krīzes, tostarp pandēmija, ir atklājušas trūkumus krīzes reaģēšanas mehānismos.

Šī reforma optimizē krīzes pārvarēšanu un attiecīgās spējas, kā arī glābšanas dienestu efektīvu koordināciju. Tas ietver skaidru definīciju par integrētās glābšanas sistēmas neatliekamās palīdzības dienestu uzdevumiem un sadarbības pasākumiem, kopīgu krīzes reaģēšanas procedūru izveidi un kopīgu koordinācijas mehānismu. Tajā arī izveido integrēto drošības centru tīklu (sk. šā komponenta 2. ieguldījumu “Izlīdzināšana un policijas spēku digitalizācija”).

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

3. ieguldījums: Ugunsdrošības un glābšanas sistēmas modernizācija

Integrētai krīžu pārvarēšanai ir vajadzīga atbilstoša infrastruktūra tās koordinācijai. Novecojusi un sadrumstalota ārkārtas reaģēšanas dienestu sakaru un informācijas infrastruktūra palēnina reaģēšanu krīzes situācijās. Turklāt daļa glābšanas dienestu infrastruktūras ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī.

Šā ieguldījuma mērķis ir nodrošināt nepieciešamo fizisko un digitālo infrastruktūru, lai pilnībā īstenotu šā komponenta 3. reformu, optimizējot krīzes pārvarēšanu. Šajā nolūkā tā atbalsta divu jaunu ēku būvniecību, kurās atrodas jauni integrēto pakalpojumu centri, kā arī sadarbspējīgas IT tehnoloģijas visiem glābšanas dienestiem. Turklāt tiek būvētas vismaz četras jaunas ugunsdzēsības stacijas, kā arī vismaz 3 renovētas un modernizētas. Renovācijas rezultātā tiek panākts vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījums.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

4. ieguldījums: Administratīvo spēju racionalizēšana, optimizēšana un stiprināšana dažādos pārvaldes līmeņos

Publiskos ieguldījumus kavē administratīvo spēju trūkums īstenošanā vairākos līmeņos. Plānā paredzētie apjomīgie ieguldījumi nozīmē vajadzību vēl vairāk palielināt šo ieguldījumu pārvaldības spējas. Turklāt pakalpojumu sniegšanu kavē sadrumstalota pārvaldība pašvaldību līmenī.

Šī reforma stiprina administratīvās spējas gan vietējā, gan valsts līmenī Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna reformu un ieguldījumu īstenošanai. Šajā nolūkā tiek izveidota Slovākijas Atveseļošanas un noturības plāna (ANP) Valsts īstenošanas un koordinācijas iestāde (NIKA). Atveseļošanas un noturības mehānisma likuma stāšanās spēkā stājas spēkā līdz pirmā maksājuma pieprasījuma brīdim, un tajā brīdī tā būtiski neatšķiras no apraksta, kas sniegts Slovākijas galīgajā plānā. Līdz 2021. gada 31. decembrim būtu jāapstiprina, ka repozitorija sistēma visu attiecīgo datu reģistrēšanai un glabāšanai saistībā ar atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu – atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu, datu par galasaņēmējiem, līgumslēdzējiem, apakšuzņēmējiem un faktiskajiem īpašniekiem – sāks darboties. Slovākija iesniedz īpašu revīzijas ziņojumu, kurā apstiprināta repozitorija sistēmas funkcionalitātes efektivitāte.

Paredzams, ka tiks atbalstīti arī plašsaziņas līdzekļu un komunikācijas pasākumi. Vietējā līmenī izveido vismaz 20 kopīgo pakalpojumu centrus, lai uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti vietējā līmenī, jo īpaši mazāk attīstītos reģionos. Turklāt, lai uzlabotu publiskā sektora darbinieku prasmes, izveido mācību platformu un apmāca gan pašreizējo, gan pārcelto vai jaunpieņemto personālu.

Atveseļošanas un noturības mehānisma likums stājas spēkā līdz 2021. gada 31. decembrim. Revīzijas ziņojumu, kas apstiprina repozitorija sistēmas funkcijas, pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim. NIKA IT sistēma darbojas līdz 2022. gada 30. septembrim. Līdz 2024. gada 31. decembrim izveido vismaz 20 kopīgo pakalpojumu centrus. Apmācību paredzēts sākt 2023. gada 1. janvārī un pabeigt līdz 2026. gada 30. jūnijam.

A.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas Nr.

 

Pasākums (reforma vai ieguldījums)

 

Atskaites punkts / mērķrādītājs

 

Nosaukums

 

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

 

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķa apraksts un skaidra definīcija

 

Mērvienība

Pamatinformācija

Mērķrādītājs

Ceturksnis

Gads

1

16 – korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana – 1. reforma: korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas efektivitātes uzlabošana

Atskaites punkts

Reformas finanšu izmeklēšanas racionalizēšanai un uzlabošanai

Akta Nr. 312/2020 par aktīvu iesaldēšanu un akta, ar ko izveido centrālo kontu reģistru, stāšanās spēkā

 

 

 

1. cet.

2022

Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, ar kuriem izveido sistēmu Centrālo kontu reģistra darbības uzsākšanai. Policijas pilnvaras pārbaudīt īpašumu gadījumā, ja pastāv neatbilstība starp likumīgiem ienākumiem un lietotu īpašumu, tiks paplašinātas. Darbojas birojs konfiscēto aktīvu pārvaldībai, un ir paplašinātas aktīvu iesaldēšanas iespējas.

2

16 – korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošana – 1. ieguldījums: instrumenti un spējas cīņā pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu

Atskaites punkts

Nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšana, lai atbalstītu cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un korupciju

Ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un trauksmes cēlēju infrastruktūra pilnībā darbojas.

4. cet.

2023

Šādu posmu pabeigšana:

- “go AML” programmatūras instrumenta iegāde līdz 2022. gada 4. ceturksnim un tā ieviešana līdz 2023. gada 3. ceturksnim.

- Centrālā kontu reģistra testēšanas versijas uzsākšana ar visiem Likumā iepriekš noteiktām funkcijām ar piekļuvi datiem līdz 2022. gada 2. ceturksnim un pēc tam galīgās versijas atklāšana ceturtajā ceturksnī 2022. gada ceturksnī.

- Trauksmes cēlēju aizsardzības biroja darbības nodrošināšana un pilns tehniskais aprīkojums līdz 2022. gada 3. ceturksnim.

- Līdz 2023. gada 4. ceturksnim – LISA (Centrālās informācijas sistēmas policijas datu vākšanas sistēma – vienota finanšu izmeklēšanas pakalpojumu platforma – NAKA, NCODK, FSJ) darbības uzsākšana.

- NCODK un NAKA vienību telpu un IKT aprīkojuma pielāgošana finanšu izmeklēšanai un aktīvu izcelsmes pārbaudei reģionālā līmenī (1. + 4. modelis) līdz 2023. gada 4. ceturksnim.

3

16 – korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošana – 1. ieguldījums: instrumenti un spējas cīņā pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu

Mērķrādītājs

Policijas darbinieku pārkvalificēšana finanšu izmeklēšanā un analītiskajās darbībās

 

Skaits

0

240

4. cet.

2023

NAKA Analītiskā centra un NAKA reģionālo analītisko un finanšu izmeklēšanas biroju izveide, kā arī Valsts īpašo noziegumu centra (NCODK) reģionālo analītisko un finanšu izmeklēšanas biroju izveide 2022. gada 1. ceturksnī.

 

No vispārējā mērķa apmācīt 266 darbiniekus vismaz 240 policijas darbinieki apmeklēja mācības, darbseminārus un seminārus ar ārvalstu un valsts lektoru piedalīšanos, kā arī sadarbību mācībās ar CEPOL un Eiropolu.

4

16 – korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošana – 2. reforma: policijas spēku modernizācija un spēju veidošana

Atskaites punkts

Organizatorisku izmaiņu ieviešana policijā, lai palielinātu noziegumu atklāšanas, izmeklēšanas un korupcijas atklāšanas efektivitāti

Policijas spēku organizatoriskās izmaiņas ir efektīvas.

 

 

 

 

4. cet.

2021

Organizatoriskas izmaiņas, kuru mērķis ir izveidot nodaļu noziegumu pret vidi atklāšanai un izmeklēšanai (centrs un reģioni), paplašināt policijas spēku analītiskās spējas līdz reģionālajam līmenim, izveidot jaunu nodaļu noziedzības tehnoloģiju dienestiem (centrā un reģionos).

5

16 – korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošana – 2. ieguldījums: Policijas spēku aprīkošana un digitalizācija – apmācība un aprīkojums

Mērķrādītājs

Tiek izvērstas mācības un aprīkojums, kas saistīts ar policijas reformu

 

Apmācīto darbinieku skaits

0

310

4. cet.

2024

Vismaz 310 policistu apmācība (noziegumi pret vidi 200, kriminālanalīzes 60, kriminālo tehnoloģiju pakalpojumi 50) 2022. gada 4. ceturksnī. Nodrošināt policijas darbinieku apmācību vismaz 300 policistiem, lai uzlabotu kvalitāti saziņai ar noziegumos cietušajiem 2022. gada 4. ceturksnī.

6

16 – cīņa pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu – 2. ieguldījums: policijas spēku aprīkošana un digitalizācija – autoparka atjaunošana

Mērķrādītājs

Elektrisko un hibrīdtransportlīdzekļu jaunu transportlīdzekļu iegāde (10 % no autoparka)

 

Skaits

0

700

4. cet.

2022

No vispārējā mērķa atjaunot 705 policijas autoparka transportlīdzekļus ar elektriskiem un hibrīdiem transportlīdzekļiem (326 transportlīdzekļi līdz 2022. gada 2. ceturksnim un 379 transportlīdzekļi līdz 2022. gada 4. ceturksnim) aizstāj vismaz 700 policijas transportlīdzekļus.

7

16 – korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošana – 2. ieguldījums: Policijas spēku aprīkošana un digitalizācija – ēku atjaunošana

Atskaites punkts

Policijas ēku atjaunotās platības platība, lai samazinātu ēku energointensitāti

(m²)

 

Skaits

0

45.000

4. cet.

2024

No vispārējā mērķa renovēt 49965 kvadrātmetrus ēku platības, vismaz 45 000 kvadrātmetrus policijas ēkās atjauno, lai samazinātu to energointensitāti. Līdz 2023. gada 4. ceturksnim tiks atjaunotas vismaz piecas ēkas. Kriminālanalīzes vienību, kriminālo tehnoloģiju pakalpojumu un noziegumu pret vidi vienību tehniskā, materiālā un telpiskā nodrošināšana saskaņā ar 2024. gada 4. ceturkšņa materiālu uzskaiti.

 

8

16 – korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošana – 2. ieguldījums: Policijas spēku aprīkošana un digitalizācija – jauna ārvalstu iedzīvotāju reģistrācijas informācijas sistēma (IS ECU)

Atskaites punkts

Uzturēšanās atļauju procesu elektroniska izmantošana, lai vienkāršotu procesus sabiedrībai

Jaunās sistēmas darbības uzsākšana

 

 

 

4. cet.

2024

Jaunās Ārvalstnieku informācijas sistēmas darbības uzsākšana ar šādām galvenajām funkcijām: uzturēšanās un atjaunošanas pieteikuma iesniegšana, dzīvesvietas reģistrācija, dokumenta pieteikuma datorizācija, paziņošanas moduļi un saziņas datorizācija procedūras laikā.

9

16 – korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošana – 2. ieguldījums: Policijas spēku aprīkošana un digitalizācija – automatizēta sistēma ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu konstatēšanai

Atskaites punkts

Ceļu satiksmes pārkāpumu konstatēšanas sistēmas automatizācija, lai pilnībā darbotos

3 moduļu pilnīgas ekspluatācijas izvēršana

 

 

 

2. cet.

2026

Automatizēt ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu reģistrēšanu. Sistēmas pilnīga darbība ar moduļiem: 1) ceļu satiksmes pārkāpumu reģistrēšana un identificēšana, 2) grozījumi esošajā automātiskas lēmumu pieņemšanas sistēmā un 3) statistika, ziņošana un analīze.

10

16 – korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošana – 3. reforma: Krīžu pārvarēšanas optimizēšana

Atskaites punkts

Optimizētas krīžu pārvarēšanas stāšanās spēkā

Grozītā Likuma Nr. 129/2002 par integrēto glābšanas sistēmu stāšanās spēkā

 

 

 

1. cet.

2023

Krīžu pārvarēšanas optimizēšanas koncepcijā skaidri nosaka attiecības starp integrētās glābšanas sistēmas neatliekamās palīdzības dienestiem, izveido kopīgas procedūras krīzes situāciju risināšanai, paredz komponentu kopīgu koordināciju, ņemot vērā gan krīzes pārvarēšanas stratēģiskos, gan operatīvos līmeņus, un ierosina integrētu drošības centru tīklu. Tiesību akti stājas spēkā līdz 2023. gada 1. ceturksnim.

11

16 – korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošana – 3. ieguldījums: ugunsdzēsēju un glābšanas sistēmu modernizācija – Integrētu drošības centru tīkla izveide

Mērķrādītājs

Integrēto drošības centru būvniecība un darbības uzsākšana

Skaits

0

2

2. cet.

2026

Tiks uzbūvēti un uzsākti vismaz divi integrētie drošības centri, uzlabojot integrētās glābšanas sistēmas glābšanas dienestu darbības vadību, tostarp informācijas atbalstu, izveidojot integrētus drošības centrus.

12

16 – cīņa pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu – 3. ieguldījums: ugunsdzēsēju un glābšanas sistēmu modernizācija – ugunsdzēsēju depo ēku atjaunošana

Mērķrādītājs

Ugunsdzēšanas staciju modernizācija

Skaits

0

7

2. cet.

2026

Vismaz četru jaunu ugunsdzēšanas staciju celtniecības darbu pabeigšana un vismaz 3 esošo ugunsdzēšanas staciju rekonstrukcija.

13

16 – korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošana – 4. ieguldījums: administratīvās spējas stiprināšana dažādos pārvaldes līmeņos – Valsts īstenošanas un koordinācijas iestādes izveide

Atskaites punkts

Īstenošanas riska mazināšana, izveidojot koordinācijas, finanšu un īstenošanas struktūru (NIKA) Atveseļošanas un noturības mehānismam

 

ANP iestādes izveide un spēju veidošana

 

 

 

3. cet.

2022

Nika tiks izveidota līdz 2021. gada 3. ceturksnim. Tā būs Atveseļošanas un noturības mehānisma koordinācijas, finanšu un īstenošanas struktūra. Turpmākie pasākumi ietver: NIKA un valdības revīzijas spēju stiprināšana līdz 2021. gada 4. ceturksnim. Līdz 2022. gada 3. ceturksnim ir ieviesta jauna IT sistēma NIKA vajadzībām.

14

16 – korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošana – 4. ieguldījums: administratīvās spējas stiprināšana dažādos pārvaldes līmeņos – Valsts īstenošanas un koordinācijas iestādes izveide

Atskaites punkts

Revīzija un kontrole Juridiskais pamats

Likuma par Atveseļošanas un noturības mehānismu stāšanās spēkā

 

 

4. cet.

2021

Pirms pirmā maksājuma pieprasījuma ir jāpabeidz Likuma par Atveseļošanas un noturības mehānismu parlamentārā apstiprināšana un juridiskā stāšanās spēkā 

15

16 – korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošana – 4. ieguldījums: administratīvās spējas stiprināšana dažādos pārvaldes līmeņos – Valsts īstenošanas un koordinācijas iestādes izveide

Atskaites punkts

ANP repozitoriju sistēma: informācija ANP īstenošanas uzraudzībai

Revīzijas ziņojums, kas apstiprina repozitorija sistēmas funkcijas

 

 

 

4. cet.

2021

Ir ieviesta un darbojas repozitorija sistēma, kura var būt Excel lapas veidā, ANP īstenošanas uzraudzībai.

Sistēmai ir vismaz šādas funkcijas:

(a) datu vākšana un atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas uzraudzība;

(b) vākt, glabāt un nodrošināt piekļuvi datiem, kas prasīti ANM regulas 22. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) līdz iii) punktā. 

 

16

16 – korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošana – 4. ieguldījums: administratīvās spējas stiprināšana dažādos pārvaldes līmeņos – kopīgu pakalpojumu centru izveide

mērķa

Kopīgu pakalpojumu centru izveide.

 

 

0

20

4. cet.

2024

No vispārējā mērķa līdz 2024. gada 4. ceturksnim izveidot 22 kopīgo pakalpojumu centrus atpalikušajos reģionos izveido vismaz 20 kopīgo pakalpojumu centrus. Šie kopīgie pakalpojumu centri palīdz apvienot spējas vietējā līmenī, sniedzot svarīgus sabiedriskos (sociālos) pakalpojumus.

 

 

17

16 – korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošana – 4. ieguldījums: administratīvās spējas stiprināšana dažādos pārvaldes līmeņos – specializētas apmācības platformas izveide

Mērķrādītājs

Automatizētās specializācijas mācības visiem jaunpieņemtajiem pirmā kontakta darbiniekiem

 

%

0

100

2. cet.

2026

Visi jaunie darbā pieņemtie un pārceltie pirmā kontakta darbinieki tiks apmācīti, lai uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Tas ietver vairākus soļus: Mācību platformas un satura izveide līdz 2022. gada 2. ceturksnim. Izmēģinājuma apmācības uzsākšana līdz 2022. gada 4. ceturksnim. Visi pirmo kontaktpunktu darbinieki saņem attiecīgo apmācību 2026. gada otrajā ceturksnī.

17. KOMPONENTS – DIGITĀLĀ SLOVĀKIJA (VALSTS MOBILĀ, KIBERDROŠĪBAS, ĀTRĀ INTERNETA IKVIENAM UN DIGITĀLĀ EKONOMIKA)

Šā Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir panākt būtisku Slovākijas progresu virzībā uz digitāli sagatavotu sabiedrību un ekonomiku. Šo mērķi sasniedz ar pasākumiem, kuru mērķis ir digitalizēt publisko pārvaldi un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, uzlabot kiberdrošību, izmantojot standartizētas pieejas incidentu novēršanai un atrisināšanai visās publiskās pārvaldes struktūrās, visaptverošu digitālo prasmju stratēģiju un atbalstu ES vairākvalstu projektiem un ieguldījumiem augstāko digitālo tehnoloģiju pētniecībā un piemērošanā. Turklāt šajā komponentā ir izklāstīti digitālās savienojamības pasākumi, kurus iestādes plāno finansēt no kohēzijas politikas fondiem.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Šajā komponentā ietvertie pasākumi palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus Slovākijai, jo īpaši attiecībā uz digitālajām prasmēm (konkrēts valsts ieteikums Nr. 2, 2020), digitālo pārveidi (konkrēts konkrētai valstij adresēts ieteikums Nr. 3, 2020. gads), uzņēmējdarbības vidi un sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti (valsts īpašais ieteikums Nr. 4, 2020. gads), pētniecību un inovāciju (3. ieteikums, 2019. gads) un MVU konkurētspēju (valsts īpašais ieteikums Nr. 3, 2019).

A.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

1. reforma: E-pārvaldes risinājumu izstrāde prioritārām dzīves situācijām

Šīs reformas rezultātā Investīciju, reģionālās attīstības un informācijas apmaiņas ministrija (MIRRI) sagatavo un pieņem investīciju plānu pilsoņu un uzņēmumu prioritārajām “dzīves situācijām”. Mērķis ir dot iedzīvotājiem un uzņēmumiem iespēju administratīvi atrisināt šādas dzīves situācijas vienā vietā ātri un viegli.

Investīciju plānā nosaka 16 prioritārās dzīves situācijas, apraksta procesu pašreizējo un turpmāko statusu un uzskaita ieguldījumu darbības, kas jāveic administratīvajās vienībās un to informācijas sistēmās. Prioritārās dzīves situācijas atlasa saskaņā ar to dzīves situāciju sarakstu, kuras uzrauga ar eGov kritēriju, un ņemot vērā dzīvības situācijas, kas iekļautas Vienotās digitālās vārtejas regulas II pielikumā.

Reformas rezultātā tiks ieviests tiesību aktu grozījumu kopums, lai izvērstu jaunus digitālos publiskos pakalpojumus vienotā dizainā.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

2. reforma: IT resursu centralizēta pārvaldība

Saskaņā ar šo reformu IT resursu iegādei un izmantošanai izmanto centralizētu iepirkuma platformu. Šos resursus pēc tam dara pieejamus informācijas sistēmu izstrādei valsts pārvaldē ar galveno mērķi samazināt laiku un izmaksas saistībā ar šādu attīstību.

It resursi tiek iepirkti centralizēti, izmantojot pamatlīgumu, un publiskās pārvaldes struktūras ir tiesīgas tos izmantot, izmantojot centrālo platformu – digitālo tirgu. Izmaksu samazinājumu panāk, efektīvāk iepērkot un piešķirot IT jaudas.

Platformu ievieš divos posmos:

-Pirmkārt, izveido IT resursu katalogu, pamatojoties uz skaidriem atbilstības nosacījumiem, saskaņā ar kuriem resursus var ierakstīt katalogā. Ņem vērā sistēmu drošību, atsauces arhitektūras prasības un pakalpojumu un preču kvalitāti.

-Otrkārt, šo resursu iepirkumu pabeidz MIRRI, lai lietotājiem tos darītu pieejamus pienācīgā kvalitātē un kvantitātē.

Platforma nodrošina IT ieguldījumu vērtības novērtēšanas funkciju, uzraugot izmaksas, dokumentus, darījumus un ieņēmumus.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

1. ieguldījums: Labāki pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem

Tiešā saistībā ar šā komponenta 1. reformu “E-pārvaldes risinājumu izveide prioritārajās dzīves situācijās” šis ieguldījums ietver integrētu e-pārvaldes risinājumu ieviešanu 16 prioritārajās dzīves situācijās. Risinājumus izstrādā, izmantojot kopīgu IT rīku platformu, kas nepieciešama, lai izveidotu un sniegtu saprotamus un lietotājdraudzīgus digitālos pakalpojumus, kuri attiecas uz dzīves situācijas procedūras integritāti. 

Ieguldījumus īsteno pieprasījuma virzītu projektu veidā, kas nodrošina visaptverošu administratīvu risinājumu dzīves situācijām ar vislielāko labumu. Risinājumi ietver vienotas meklēšanas funkcijas, vienotu pakalpojumu sniegšanas punktu, mobilo versiju, vienotu dizainu un skaidru navigāciju, vienmērīgu pāreju caur dzīves situāciju, pārskatu par pieprasījuma statusu un statusa paziņojumiem un tiešsaistes maksājumiem. Projekts ietver arī risinājumu integrēšanu centrālajā valsts pārvaldes portālā, pamata administratīvo procesu pārveidošanu, darba kārtības sistēmu modernizāciju un savienojumu ar centrālo starpprogrammatūru un centrālo aizmugursistēmu.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

2. ieguldījums: Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas digitālā pārveide

Šis ieguldījums saīsina sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas ilgumu, optimizējot un automatizējot administratīvos procesus. Ieguldījums pārveido 42 sadaļas par valsts pārvaldi, ieviešot pilnībā funkcionālu digitalizētu versiju.

Ieguldījumi īsteno pieprasījuma virzītu projektu veidā, lai pārveidotu administrācijas procesus, kuriem ir vislielākais kvalitātes uzlabojumu vai ietaupījumu potenciāls. Ietaupījumus panāk, samazinot darbības izmaksas, procedūras kļūdas, izpildes termiņus vai cilvēkresursu prasības. Procesu kvalitātes uzlabošanu un izmaksu samazināšanu vajadzības gadījumā panāk, optimizējot attiecīgos tiesību aktus vai mainot darbību un procesu organizāciju.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

3. reforma: Sabiedrības un ekonomikas digitalizēšanas pārvaldība

Ar šo reformu tiks ieviesta jauna pārvaldības struktūra reformām un investīcijām digitālajā ekonomikā, iesaistot kompetentās struktūras dažādos līmeņos. Politiskajā līmenī Valsts pārvaldes digitalizācijas un digitālā vienotā tirgus digitalizācijas padome kā valdības padomdevēja, koordinācijas un iniciatīvas struktūra jautājumos, kas saistīti ar digitalizāciju, uzrauga reformu un projektu īstenošanu un īstenošanu digitālās ekonomikas jomā. Darba līmenī MIRRI Digitalizācijas programmas nodaļa strādā pie tā, lai nodrošinātu reformu un ieguldījumu īstenošanu, kā arī sasniegtu noteiktos atskaites punktus un mērķrādītājus. Novērtēšanas līmenī MIRRI analītiskā vienība nodrošina intervenču tematisko konsekvenci ar stratēģiskās politikas/dokumentu prioritātēm (RIS3, SACI, Slovākijas digitālās pārveides stratēģija 2030. gadam). Konsultāciju līmenī Slovākijas digitālās pārveides darba grupa palīdz MIRRI Digitalizācijas programmas nodaļai īstenot reformas un ieguldījumus digitālajā ekonomikā.

Šīs reformas ietvaros MIRRI pieņem jaunu stratēģisko dokumentu “Rīcības plāns Slovākijas digitālajai pārveidei 2023.–2026. gadam”.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

3. ieguldījums: Iesaistīšanās vairākvalstu Eiropas projektos, kas saistīti ar digitālo ekonomiku

Šis ieguldījums atbalsta Slovākijas dalību Eiropas vairākvalstu projektos. Sākotnējais iniciatīvu saraksts ir izveidots, pamatojoties uz ekspertu sabiedrisko apspriešanu, priekšnosacījumiem un projektu sagatavotību. Slovākija plāno meklēt finansējumu dažiem no šiem projektiem no citiem avotiem, jo īpaši no tieši pārvaldītām ES programmām (Digitālā Eiropa, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, “Apvārsnis Eiropa”).

Ieguldījuma rezultātā tiek īstenoti šādi projekti:

-Eiropas digitālās inovācijas centru (EDIH) un digitālās inovācijas centru (DIH) tīkla izveide, lai atbalstītu Slovākijas MVU digitalizāciju.

-superdatora nodošana ekspluatācijā nacionālajam superdatošanas centram.

-dalība divos citos vairākvalstu Eiropas projektos, kas jānosaka no Eiropas Komisijas iepriekš sagatavota vairākvalstu projektu saraksta.

Pēdējo ieguldījuma atskaites punktu pabeidz sasniegt līdz 2024. gada 31. decembrim. Atbalstu šiem projektiem turpina sniegt arī pēc šā termiņa, ņemot vērā ANP īstenošanas termiņu.

4. ieguldījums: Atbalsts projektiem, kuru mērķis ir augstāko digitālo tehnoloģiju izstrāde un izmantošana

Šo ieguldījumu mērķis ir izveidot atbalsta shēmu progresīvu digitālo tehnoloģiju pētniecībai, izstrādei un piemērošanai uzņēmumos, tostarp MVU, pētniecības institūtos un valsts pārvaldes struktūrās. Atbalstu piešķir veiksmīgiem Slovākijas projektiem saskaņā ar tieši pārvaldītām programmām, atlasītiem IPCEI projektiem vai projektiem, kas iegūst izcilības zīmogu, saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem par ES fondu finansējumu. Turklāt atbalstu var piešķirt arī valsts līmenī atlasītiem projektiem. Papildus pētniecības, izstrādes un piemērošanas projektiem atbalstu var piešķirt tehnoloģiju iestādēm, kompetences centriem, privātiem uzņēmumiem un platformām saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem.

Ieguldījums ir vērsts uz:

-atbalsts pētniecības, attīstības un inovācijas projektiem ar 5.–8. tehnoloģiskās gatavības līmeni,

-atbalsts testēšanas un eksperimentu infrastruktūras izveidei,

-atbalsts dalībai inovatīvos projektos Eiropas un starptautiskā līmenī,

-atbalsts platformām un kompetences centriem to informēšanas un apmācības pasākumos, kuru mērķis ir digitālās prasmes un kompetences.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

5. ieguldījums: Ātrās dotācijas – hakatoni

Mērķis ir radīt instrumentu, ar ko stimulēt inovatīvus risinājumus pašreizējo sabiedrības problēmu elastīgai un ātrai risināšanai. To panāk, organizējot hakatonus, iesaistot jaunuzņēmumus, citus uzņēmumus, pētniecības institūtus, universitātes un to studentus, kā arī citus speciālistus.

Ieguldījumu izmanto, lai piecu gadu laikā organizētu 20 hakatonus. Izmaksās ietilpst līdzekļi uzvarētājām komandām, kas piedāvā risinājumus valsts pārvaldei vai plašākai sabiedrībai.

Organizators nosaka tematu un problēmu loku, kas jārisina hakatoniem sadarbībā ar iesaistītajām valsts pārvaldes iestādēm.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

4. reforma: Tehnisko un procesuālo kiberdrošības risinājumu standartizācija (ITVS – Informācijas tehnoloģijas valsts pārvaldei)

Pašreizējās kiberdrošības prasības publiskajā pārvaldē atšķiras to izstrādes, kvalitātes un skaidrības ziņā. Individualizēti kiberdrošības risinājumi rada augstākas vispārējās izmaksas, kā arī neskaidrības vairākiem pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt kiberdrošības jomā piemērojamās metodiskās pamatnostādnes ir novecojušas un neatbilst mērķim strauji mainīgajā kiberdraudu vidē. Šīs reformas mērķis ir atjaunināt piemērojamās kiberdrošības prasības un palielināt risinājumu standartizāciju visām publiskās pārvaldes struktūrām.

Konkrēti, reformas rezultātā tiek izstrādāts vienots metodoloģiskais satvars kiberdrošības jomā; izveidot procedūru rokasgrāmatu kiberdrošības novērtēšanai; izveidot centrālu ekspertu atbalstu kiberdrošības pasākumu īstenošanai; organizāciju kategoriju noteikšanu kiberdrošības vajadzībām; kiberdrošības aizsardzības pamatprasību noteikšana publiskajā pārvaldē.

Valsts koncepcija par valsts pārvaldes informācijas sniegšanu (NKIVS) nosaka kiberdrošības prasību standartizācijas sistēmu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

5. reforma: Kiberdrošības apmācības un prasmju uzlabošana (ITVS – informācijas tehnoloģijas valsts pārvaldei)

Vispārējais kiberdrošības prasmju līmenis publiskajā pārvaldē ir nepietiekams. Šīs reformas mērķis ir ieviest valsts pārvaldes IT speciālistu sistemātisku mūžizglītību kiberdrošības jomā.

Reformas mērķi:

-izveidot kiberdrošības izpratnes veicināšanas programmu un valsts pārvaldes darbinieku apmācību, tostarp kiberdrošības speciālistu papildu apmācību (kā mūžizglītība);

-izveidot vismaz trīs kiberdrošības kompetenču centrus universitātēs, lai tie varētu piedalīties izglītībā un zinātības sniegšanā publiskajam un privātajam sektoram;

-atbalstīt starptautisko sadarbību ar attiecīgiem starptautiskiem izcilības centriem kiberdraudu un hibrīddraudu jomā;

-metodikas izstrāde kiberdrošības vienību izveidei publiskās pārvaldes struktūrās.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

6. ieguldījums: Preventīvo pasākumu stiprināšana, incidentu atklāšanas un risināšanas ātruma palielināšana (ITVS – informācijas tehnoloģijas valsts pārvaldei)

Šā pasākuma mērķis ir izstrādāt agrīnās reaģēšanas sistēmu publiskās pārvaldes kiberdrošības jomā. Tā seko līdzi projektiem saskaņā ar darbības programmu Integrētā infrastruktūra.

Konkrēti, ieguldījums:

-agrīnās reaģēšanas sistēmas jaunus tehniskos un tehnoloģiskos risinājumus integrēt kiberdrošības incidentu pārvaldības infrastruktūrā;

-izstrādāt satvaru regulārām padziļinātām drošības revīzijām, neaizsargātības novērtējumiem un izplatības testiem vispārējā kiberdrošības arhitektūrā;

-paaugstināt kritiskās infrastruktūras objektu tehnoloģiskās drošības aprīkojuma līmeni;

-izstrādāt draudu katalogu un metodiku kiberdrošības pārvaldībai;

-izstrādāt centralizētu pieeju drošības plankumu īstenošanai. 

Preventīvo pasākumu ietvaros tiek stiprināts valsts pārvaldes kritiskās infrastruktūras fiziskās un procesuālās drošības vispārējais kvalitātes līmenis. To panāk, uzlabojot procesu drošību, rekonstrukciju un 72 drošu vietu izveidi kritiskās infrastruktūras informācijas sistēmām.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

6. reforma: Stratēģiska pieeja digitālo prasmju apguvei sadarbībā ar galveno ieinteresēto personu pārstāvjiem

Ar šo reformu izstrādā saskaņotu valsts stratēģiju digitālo prasmju attīstīšanai, izmantojot mūžizglītību, aptverot cilvēkus produktīvā un pēcproduktīvā vecumā. Stratēģiju sagatavo MIRRI sadarbībā ar kompetentajām ministrijām un galveno ieinteresēto personu pārstāvjiem.

Stratēģijā ietver analīzi par digitālo prasmju pašreizējo stāvokli Slovākijā, to attīstībai pastāvošo šķēršļu apzināšanu, mācību redzējumu nākamajam periodam, kā arī ieteikumus par pasākumiem, kas valsts iestādēm jāveic, lai uzlabotu situāciju un sasniegtu mērķus. Stratēģijā arī ierosinās ilgtspējīgu ilgtermiņa finansēšanas un atbalsta sistēmu digitālajām prasmēm, vienlaikus cenšoties arī radīt pievilcīgu vidi, lai novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju un piesaistītu ārvalstu ekspertus un pētniekus.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

7. ieguldījums: Vecāka gadagājuma cilvēku digitālo prasmju uzlabošana un senioru planšetdatoru izplatīšana

65-74 gadus vecu cilvēku ar vismaz digitālajām pamatprasmēm īpatsvars ir tikai 11 % salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju – 24 %. Digitālo prasmju apguve Slovākijā ir ļoti atkarīga no mācīšanās darbavietā un/vai no darba devēju finansētām programmām. Tā rezultātā cilvēkiem pēc produktīvā vecuma un nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem kopumā ir ierobežotāka piekļuve digitālo prasmju attīstībai. Šis prasmju trūkums ir bijis īpaši problemātisks Covid-19 periodā. Šā ieguldījuma mērķis ir risināt šo jautājumu, īstenojot mērķtiecīgu apmācības programmu digitālo prasmju jomā un nodrošinot digitālo aprīkojumu vismaz 172 800 senioriem un nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem.

Ieguldījumu veido:

-izmēģinājuma projekts 1000 cilvēkiem, lai novērtētu īpašas vajadzības un novērtētu vecāka gadagājuma cilvēku un nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku tehnoloģiskā aprīkojuma (tablešu vai alternatīvu) fizioloģisko atbilstību;

-apmācības kursus vecāka gadagājuma cilvēkiem un nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem klātienes un e-mācību veidā;

-specializētu lietojumu ar pieejamības elementiem izstrāde;

-subsidētu tehnoloģisko iekārtu (planšetdatoru vai alternatīvu) nodrošināšana kopā ar vaučeriem interneta piekļuves nodrošināšanai.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

A.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas Nr.

 

Pasākums (reforma vai ieguldījums)

 

Atskaites punkts / mērķrādītājs

 

Nosaukums

 

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

 

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķa apraksts un skaidra definīcija

 

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

1

17 – digitālā Slovākija – 1. reforma: E-pārvaldes risinājumu izstrāde prioritārām dzīves situācijām

Atskaites punkts

Investīciju plāns prioritārajām dzīves situācijām

MIRRI apstiprinātā prioritāšu saraksta publicēšana

 

 

 

4. cet.

2022

Publicēts prioritāro elektronisko pakalpojumu saraksts, kas apstiprināts ar MIRRI SR, pamatojoties uz eGOV standartu un ņemot vērā Vienotās digitālās vārtejas regulas II pielikumu, 

2

17 – digitālā Slovākija – 1. reforma: E-pārvaldes risinājumu izstrāde prioritārām dzīves situācijām

Atskaites punkts

Prioritāro dzīves situāciju ceļvedis

Ceļveža publicēšana

4. cet.

2023

Pakalpojumu izstrādes analīze un trūkumu apzināšana (ceļvedis) to uzlabošanai visās attiecīgajās valsts iestādēs

3

17 – digitālā Slovākija – 2. reforma: IT resursu centralizēta pārvaldība

Atskaites punkts

Centrālā platforma IT resursu izmantošanai (digitālā tirgus vieta)

Platformas atklāšana

 

 

 

4. cet.

2023

Instrumentu un politikas platformas nodošana ekspluatācijā jaunam veidam, kā pirkt un izmantot IT preces, zinātību, mākoņpakalpojumu un atvērtā pirmkoda izmantošanu. Pakalpojumus iepērk centralizēti (pamatlīgums), un pakalpojumu lietotājiem ir iespēja pēc vajadzības dinamiski izmantot centrālo platformu.

4

17 – digitālā Slovākija – 1. ieguldījums: Labāki pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem

Mērķrādītājs

Izstrādāto un ieviesto e-pārvaldes risinājumu skaits

Skaits

0

2

1. cet.

2025

Digitālo risinājumu ieviešana divās izvēlētās dzīves situācijās ar šādām iezīmēm: vienota piekļuve pakalpojumu meklēšanai; vienots pakalpojumu sniegšanas punkts; attiecīgā gadījumā mobilā versija; vienots dizainparaugs; skaidra navigācija; vienmērīga pāreja dzīves situācijā; pārskatu par pieprasījuma statusu; statusa paziņojumi; un tiešsaistes maksājumi. Projekts ietver risinājumu integrēšanu centrālajā valsts pārvaldes portālā, uzņēmējdarbības procesu pārveidošanu visaptverošā veidā, darba kārtības sistēmu modernizēšanu un savienojumu ar centrālo starpprogrammatūru un centrālajām aizmugursistēmām. Divu visvairāk izmantoto dzīves situāciju īstenošana.

5

17 – digitālā Slovākija – 1. ieguldījums: Labāki pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem

Mērķrādītājs

Izstrādāto un ieviesto e-pārvaldes risinājumu skaits

 

Skaits

2

16

2. cet.

2026

Digitālo risinājumu pilnīga īstenošana 16 izvēlētās dzīves situācijās ar šādām iezīmēm: vienota piekļuve pakalpojumu meklēšanai; vienots pakalpojumu sniegšanas punkts; attiecīgā gadījumā mobilā versija; vienots dizainparaugs; skaidra navigācija; vienmērīga pāreja dzīves situācijā; pārskatu par pieprasījuma statusu; statusa paziņojumi; un tiešsaistes maksājumi. Projekts ietver risinājumu integrēšanu centrālajā valsts pārvaldes portālā, uzņēmējdarbības procesu pārveidošanu visaptverošā veidā, darba kārtības sistēmu modernizēšanu un savienojumu ar centrālo starpprogrammatūru un centrālo aizmugursistēmu.

6

17 – digitālā Slovākija – 1. ieguldījums: Labāki pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem

Atskaites punkts

Platforma prioritāro dzīves situāciju attīstībai un nodrošināšanai

Plāna pilnīga īstenošana

 

 

 

4. cet.

2024

Priekšgala, aizmugures un starpprogrammatūras platformas modernizācija (kopīgi moduļi), pamatojoties uz zema koda konfigurējamo komponentu principiem, ko centralizēti pārvalda visi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji. Platforma ir priekšnoteikums e-pārvaldes risinājumu ieviešanai dzīves situācijās.

7

17 – digitālā Slovākija – 2. ieguldījums: Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas digitālā pārveide

Mērķrādītājs

Publiskās pārvaldes nodaļu digitālā pārveide

Skaits

0

8

4. cet.

2024

Tiek optimizēti un automatizēti astoņi procesi un posmi valsts pārvaldē. Ieguldījumu mērķis ir uzlabot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti vai uzlabot efektivitāti (samazinot darbības izmaksas, procedūras kļūdas, izpildes termiņus vai cilvēkresursu prasības). To vajadzības gadījumā panāk, grozot tiesību aktus vai mainot procesu organizāciju. Valsts pārvaldes nodaļas ir reģistrētas Valsts pārvaldes Centrālajā metainformācijas sistēmā saskaņā ar Likumu Nr. 575/2001 Coll – par valdības darbību organizēšanu un centrālās valsts pārvaldes organizāciju. par valdības darbību organizēšanu un centrālās valsts pārvaldes organizāciju.

8

17 – digitālā Slovākija – 2. ieguldījums: Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas digitālā pārveide

Mērķrādītājs

Publiskās pārvaldes nodaļu digitālā pārveide

 

Skaits

8

42

2. cet.

2026

Optimizē un automatizē 42 procesus un posmus valsts pārvaldē. Ieguldījumu mērķis ir uzlabot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti vai uzlabot efektivitāti (samazinot darbības izmaksas, procedūras kļūdas, izpildes termiņus vai cilvēkresursu prasības). To vajadzības gadījumā panāk, grozot tiesību aktus vai mainot procesu organizāciju. Valsts pārvaldes nodaļas ir reģistrētas Valsts pārvaldes Centrālajā metainformācijas sistēmā saskaņā ar Likumu Nr. 575/2001 Coll – par valdības darbību organizēšanu un centrālās valsts pārvaldes organizāciju. par valdības darbību organizēšanu un centrālās valsts pārvaldes organizāciju.

9

17 – digitālā Slovākija – 3. reforma: Sabiedrības un ekonomikas digitalizēšanas pārvaldība

Atskaites punkts

Slovākijas digitālās pārveides rīcības plāns 2023.–2026. gadam

Izstrāde un pieņemšana MIRRI

 

 

 

4. cet.

2022

MIRRI pieņem jaunu stratēģisku dokumentu “Rīcības plāns Slovākijas digitālajai pārveidei 2023.–2026. gadam”. Rīcības plānā tiks ierosinātas darbības Slovākijas digitālās veiktspējas uzlabošanai, pamatojoties uz Slovākijas digitālās pārveides stratēģiju 2030. gadam un pamatojoties uz pašreizējo ceļvedi 2019.–2022. gadam.

10

17 – digitālā Slovākija – 3. ieguldījums: Iesaistīšanās vairākvalstu Eiropas projektos, kas saistīti ar digitālo ekonomiku

Mērķrādītājs

Digitālās inovācijas centru/Eiropas digitālās inovācijas centru skaits

 

Skaits

0

5

3. cet.

2022

Šo mērķi sasniedz:

1. Četru Eiropas digitālās inovācijas centru (EDIH) tīkla izveide Slovākijā, kas sniegs pakalpojumus uzņēmumiem, lai atbalstītu jaunu tehnoloģiju un inovācijas izvēršanu. Tās piedalās Eiropas EDIH tīklā. Četru EDIH noteikšanas kandidāti tika izvirzīti 2020. gada septembrī.

2.Papildus četriem EDIH izveido vismaz vienu papildu centru pēc vienas no divām iespējām:

(a) EDIH bez finanšu atbalsta no programmas “Digitālā Eiropa”, kurai piešķir EK konkursa izcilības zīmogu; vai

(b) vietējais DIH, ko atlasa saskaņā ar valsts shēmu un kas papildinās esošo EDIH tīklu.

11

17 – digitālā Slovākija – 3. ieguldījums: Iesaistīšanās vairākvalstu Eiropas projektos, kas saistīti ar digitālo ekonomiku

Atskaites punkts

Superdatora izstrāde un būvniecība valsts superdatošanas centram

 Superdatora nodošana ekspluatācijā un nodošanas piezīmes iesniegšana

4. cet.

2024

Datošanas infrastruktūras nodošana ekspluatācijā un nodošana ekspluatācijā, pamatojoties uz funkcionālajiem testiem un nodošanas protokolu.

Ar ieguldījumu finansē superdatora būvniecību, izmantojot arhitektūru ar integrētu CPU un GPU uz vienas mikroshēmas, ar mērķi ierindoties augsta energoefektīvo superdatoru vispārējā Green500 saraksta pirmajās 10 daļās. Sīkāku informāciju par arhitektūru precizē priekšizpētē.

12

17 – digitālā Slovākija – 3. ieguldījums: Iesaistīšanās vairākvalstu Eiropas projektos, kas saistīti ar digitālo ekonomiku

Mērķrādītājs

Dalība vairāku valstu digitālajos projektos no iepriekš noteikta kopuma

 

Skaits

0

2

4. cet.

2024

Atbalsts, kas piešķirts dalībai divos Eiropas Komisijas ierosinātos vairākvalstu digitālajos projektos: Drošības operāciju centri, MediaInvest, Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūra, EuroQCI, 5G koridori, kopēja Eiropas datu infrastruktūra, Procesori un pusvadītāju čipi, savienota valsts pārvalde, Genome of Europe, Digitālās prasmes.

13

17 – digitālā Slovākija – 4. ieguldījums: Atbalsts projektiem, kuru mērķis ir augstāko digitālo tehnoloģiju izstrāde un izmantošana

Atskaites punkts

Atbalsta shēmas izstrāde augstāko digitālo tehnoloģiju izstrādei un izmantošanai

Atbalsta shēmas uzsākšana

 

 

 

2. cet.

2022

MIRRI īstenošanas vienība izveido un publicē atbalsta shēmu digitālo risinājumu pētniecībai un izstrādei maziem un vidējiem uzņēmumiem, lieliem uzņēmumiem, privātām pētniecības un izstrādes iestādēm, publiskām pētniecības un izstrādes iestādēm, D iestādēm, tostarp akadēmiskajām aprindām un Slovākijas Zinātņu akadēmijai, nevalstiskām un bezpeļņas organizācijām, plašsaziņas līdzekļiem, publiskām iestādēm, tostarp pašvaldībām un citiem atbilstīgiem pretendentiem.

Shēma kalpo arī kā līdzfinansēšanas mehānisms projektiem, kas sekmīgi īsteno tieši pārvaldītas ES programmas (Digitālā Eiropa, “Apvārsnis Eiropa” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments). Prioritāti piešķir veiksmīgiem projektiem, pamatojoties uz Eiropas Komisijas veikto IPCEI novērtējumu. Projektus izvērtē arī, pamatojoties uz prioritārajām jomām, kas noteiktas pārdomātas specializācijas stratēģijas (RIS3) 4. dimensijā (Slovākijas digitālā pārveide).

14

17 – digitālā Slovākija – 4. ieguldījums: Atbalsts projektiem, kuru mērķis ir augstāko digitālo tehnoloģiju izstrāde un izmantošana

Mērķrādītājs

Visaugstāko digitālo tehnoloģiju izstrādes un piemērošanas projektu skaits

 

Skaits

0

20

4. cet.

2024

Atbalsts, kas izmaksāts 20 projektiem digitālo risinājumu izstrādē un piemērošanā saskaņā ar atbalsta shēmu

15

17 – digitālā Slovākija – 4. ieguldījums: Atbalsts projektiem, kuru mērķis ir augstāko digitālo tehnoloģiju izstrāde un izmantošana

Mērķrādītājs

Visaugstāko digitālo tehnoloģiju izstrādes un piemērošanas projektu skaits

 

Skaits

20

43

2. cet.

2026

Atbalsts, kas izmaksāts 43 projektiem digitālo risinājumu izstrādē un piemērošanā saskaņā ar atbalsta shēmu

16

17 – digitālā Slovākija – 5. ieguldījums: Ātrās dotācijas – hakatoni

Mērķrādītājs

Organizētu ātras dotācijas pasākumu skaits – hakatoni

Skaits

0

20

2. cet.

2026

20 hakatonu organizēšana – pasākumi, kuros ātras dotācijas piešķir inovatīviem risinājumiem lielākajai daļai inovatīvu risinājumu pašreizējām sabiedrības problēmām. Pasākumā iesaista jaunuzņēmumus, citus uzņēmumus, pētniecības institūtus, universitātes un to studentus, kā arī citus speciālistus.

Uzvarētāju komandas piedāvā risinājumus valsts pārvaldei vai plašākai sabiedrībai.

17

17 – digitālā Slovākija – 5. reforma: Kiberdrošības apmācības un prasmju uzlabošana (ITVS – informācijas tehnoloģijas valsts pārvaldei)

Mērķrādītājs

Publiskās pārvaldes IT darbinieku skaits, kas apmācīti kiberdrošības jomā

 

Skaits

29

600

2. cet.

2026

Vēl 571 IT eksperts publiskās pārvaldes vidē, kas pārkvalificēti kiberdrošības jomā “profesionālā”, “vadītāja” un “IT pārvaldnieka” līmenī.

18

17 – digitālā Slovākija – 6. ieguldījums: Preventīvo pasākumu stiprināšana, incidentu atklāšanas un risināšanas ātruma palielināšana (ITVS – informācijas tehnoloģijas valsts pārvaldei)

Mērķrādītājs

Drošu IT sistēmu skaits valsts pārvaldes vidē

 

Skaits

70

1000

4. cet.

2024

1000 IT sistēmu nostiprināšana, ko definē kā: agrīnās brīdināšanas sistēmas (ABS) rīki ir integrēti Kiberdrošības incidentu pārvaldības sistēmā, izvēršot vajadzīgo aparatūru/programmatūras elementus, divvirzienu šifrētus sakarus un brīdinājuma nosūtīšanu.

19

17 – digitālā Slovākija – 6. ieguldījums: Preventīvo pasākumu stiprināšana, incidentu atklāšanas un risināšanas ātruma palielināšana (ITVS – informācijas tehnoloģijas valsts pārvaldei)

Atskaites punkts

Lietojumprogrammu drošības auditi valsts pārvaldes vidē

Jaunu lietotņu ieviešana vai esošo lietotņu atjaunināšana ekspluatācijā

 

 

 

2. cet.

2025

Jaunu vai pārskatītu revīzijas rīku ieviešana attiecībā uz publisko IT lietotņu kiberdrošības neaizsargātību. Novērtējumu veic, izmantojot iekļūšanas testus un neaizsargātības novērtēšanas programmatūru, savukārt drošības audita verifikācija vienmēr notiek pirms izvēršanas – kritisko ievainojamību pārbaudei.

Prioritāti piešķir informācijas sistēmām, kas ir kritiskās infrastruktūras daļa.

20

17 – digitālā Slovākija – 6. reforma: Stratēģiska pieeja digitālo prasmju apguvei sadarbībā ar galveno ieinteresēto personu pārstāvjiem

Atskaites punkts

Valsts digitālo prasmju stratēģija

Slovākijas valdības apstiprinājums digitālo prasmju stratēģijai un publikācija

 

 

 

4. cet.

2022

Stratēģija ir vērsta uz produktīvā un pēcproduktīvā vecuma personām un ietver situācijas analīzi, esošo šķēršļu definīciju un redzējumu par izglītību nākamajam periodam un mūžizglītībai saskaņā ar ESAO 2020. gada ieteikumiem, kā arī priekšlikumu par pasākumiem un ieteikumiem valsts pārvaldes iestādēm, lai uzlabotu status quo un sasniegtu izvirzītos mērķus. Pasākumus finansē no citiem avotiem, kas nav ANM.

21

17 – digitālā Slovākija – 7. ieguldījums: Vecāka gadagājuma cilvēku digitālo prasmju uzlabošana un senioru planšetdatoru izplatīšana

Mērķrādītājs

Gados vecāku un nelabvēlīgā situācijā esošu personu skaits, kas apmācītas digitālo pamatprasmju apguvē

 

Skaits

0

1000

2. cet.

2022

Izmēģinājuma projekta īstenošana, lai apstiprinātu ierosinātās darbības un risinājumus digitālo prasmju uzlabošanai 1000 senioru un nelabvēlīgā situācijā esošu personu izlasē. To panāk, pabeidzot mācību programmu, kam seko subsidētu iekārtu izplatīšana.

Izmēģinājuma projekta rezultātus novērtē un par tiem pieņem lēmumu par projekta turpināšanas veidu.

22

17 – digitālā Slovākija – 7. ieguldījums: Vecāka gadagājuma cilvēku digitālo prasmju uzlabošana un senioru planšetdatoru izplatīšana

Mērķrādītājs

Gados vecāku un nelabvēlīgā situācijā esošu personu skaits, kas apmācītas digitālo pamatprasmju apguvē

 

Skaits

1000

172800

2. cet.

2026

Pēc izmēģinājuma projekta un tā ieteikumiem uzlabot 172 800 vecāka gadagājuma cilvēku un nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku digitālās prasmes. To panāk, pabeidzot mācību programmu un izplatot subsidētu aprīkojumu katrai personai.

23

17 – digitālā Slovākija – 4. reforma: Tehnisko un procesuālo kiberdrošības risinājumu standartizācija (ITVS – Informācijas tehnoloģijas valsts pārvaldei)

Atskaites punkts

Valsts pārvaldes informācijas sniegšanas koncepcija (NKIVS) 2021.–2030. gadā

Valsts koncepcijas par valsts pārvaldes informācijas sniegšanu, ko veic MIRRI, pieņemšana un apstiprināšana un publicēšana

 

 

 

4. cet.

2021

Valsts koncepcija par valsts pārvaldes informācijas sniegšanu (NKIVS) nosaka digitālo reformu satvaru sinhronizētā veidā ar ANP. ANP atsevišķās darbības un projekti īsteno attiecīgos NKIVS stratēģiskos uzdevumus. NKIVS nosaka kiberdrošības prasību standartizācijas sistēmu. Būtu nepieciešamas turpmākas darbības, lai noteiktu kiberdrošības tehniskos un procesuālos standartus.

18. KOMPONENTS – Stabilas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas publiskās finanses

Slovākija saskaras ar augstiem fiskālās stabilitātes riskiem, ko rada iedzīvotāju novecošana, fiskāli neilgtspējīga pensiju sistēma un fiskālās politikas satvars, kas pietiekami nestimulē fiskālo ilgtspēju. Turklāt no vides un īpašuma nodokļiem gūstamu ieņēmumu potenciāls netiek pietiekami izmantots salīdzinājumā ar citām ES valstīm.

Šis Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponents uzlabo publisko finanšu ilgtspēju, stabilitāti un konkurētspēju, izmantojot trīs reformu elementus, proti, pensiju reformu, daudzgadu izdevumu maksimālos apjomus un publisko investīciju pārvaldības reformu.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Tādējādi komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu 2019.1 nodrošināt publisko finanšu, jo īpaši pensiju sistēmas, ilgtermiņa stabilitāti un īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu 2020.1 īstenot fiskālo politiku, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli un nodrošināt parāda atmaksājamību, kad ekonomiskie apstākļi to ļauj. Tas arī palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu 2020.3 un konkrētai valstij adresēto ieteikumu 2019.3 – agrīnā posmā īstenot pārdomātus publisko investīciju projektus, kā arī novirzīt ieguldījumus konkrētās jomās.

1. reforma: Palielināt pensiju sistēmas ilgtspējību.

Slovākijas publiskās finanses saskaras ar augstu ilgtspējas risku gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā. Daļēji tas ir saistīts ar straujo sabiedrības novecošanos. Paredzams, ka vecumatkarības koeficients (salīdzinājumā ar gados vecāku cilvēku īpatsvaru nodarbinātībā vai apmācībā) līdz 2060. gadam gandrīz trīskāršosies. Pensionēšanās vecuma griesti pastiprina ietekmi uz ilgtermiņa fiskālo stabilitāti. Turklāt ietaupījumi pensiju sistēmas otrajā līmenī ir neefektīvi un sniedz zemu atdevi, savukārt iedzīvotāju informētība ir zema.

Pensiju reforma uzlabo pensiju sistēmas ilgtermiņa fiskālo stabilitāti. Šajā nolūkā tā sasaista pensionēšanās vecumu ar paredzamo mūža ilgumu un atceļ pensionēšanās vecuma ierobežojumus. Turklāt tā nodrošina tiesības uz aktuāri neitrālu pabalstu pēc minimālā nostrādāto gadu skaita un ievieš jaunu, uz dzīves ciklu balstītu uzkrājumu stratēģiju otrajā pensiju līmenī, mazāk ieguldot zema ienesīguma obligācijās ar izvēles iespēju, lai palielinātu ietaupījumu efektivitāti otrajā līmenī. Tā arī palielina pārredzamību, regulāri informējot cilvēkus par viņu paredzamajām pensijām.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

2. reforma: Daudzgadu izdevumu griestu ieviešana

Slovākijas vidēja termiņa budžeta programma nav veicinājusi pietiekamu fiskālo disciplīnu. Ekonomikai labvēlīgos laikos Slovākija nav spējusi īstenot pretciklisku fiskālo politiku. Tas negatīvi ietekmē vidēja termiņa un ilgtermiņa fiskālo ilgtspēju.

Tādēļ ar šo reformu tiks uzlabota fiskālā disciplīna, lai uzlabotu fiskālo stabilitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā. Šajā nolūkā ievieš saistošus daudzgadu izdevumu griestus kā galveno instrumentu, lai labāk īstenotu pretciklisku fiskālo politiku, uzlabotu budžeta plānošanu un panāktu ilgtermiņa fiskālo stabilitāti. Šie izdevumu griesti ir saistīti ar plānoto strukturālo bilanci, kas saistīta ar ilgtermiņa ilgtspējas mērķiem. To 2022.–2025. gada stabilitātes programmā īsteno 2022. gada aprīlī, lai aptvertu visu 2023. gada budžeta ciklu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

3. reforma: Publisko ieguldījumu racionalizēšana

Lielākās daļas Finanšu ministrijas novērtēto publisko investīciju projektu ekonomiskā vērtība tikai nedaudz pārsniedza to izmaksas, projektu ieguvumu un izmaksu attiecībai starp 1,0 un 1,5. Turklāt publisko investīciju budžeta apguves līmenis ir zems, kas norāda uz grūtībām budžeta plānošanā un izpildē. Tajā pašā laikā ieguldījumu prioritāšu noteikšanā trūkst objektīvu un racionalizētu kritēriju.

Reformai ir labāk jāsagatavo publisko investīciju projekti, konsekventi piemērojot izmaksu lietderības principus. Tā stratēģiski nosaka ieguldījumu projektu prioritātes jau no paša sākuma un no budžeta tikai nobriedušiem projektiem. Lai sasniegtu šos mērķus, ar reformu praksē ievieš jaunu un saskaņotu metodiku publisko investīciju projektu sagatavošanai un prioritāšu noteikšanai. Šī metodika ļauj izstrādāt nozaru projektu plānojumus un uzlabot no jauna atlasīto investīciju projektu vidējo izmaksu un ieguvumu attiecību, vienlaikus arī palielinot ieguldījumu budžeta plānošanas precizitāti. Ieguldījumu procesu standartizē visiem projektiem, kurus izvērtē centralizēti un jau agrīnā posmā.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

A.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas Nr.

 

 

Pasākums (reforma vai ieguldījums)

 

 

Atskaites punkts / mērķrādītājs

 

 

Nosaukums

 

 

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

 

 

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķa apraksts un skaidra definīcija

Mērvienība

Pamatinformācija

Mērķrādītājs

Ceturksnis

Gads

1

18 – stabilas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas publiskās finanses – 1. reforma: Palielināt pensiju sistēmas ilgtspējību.

Atskaites punkts

Pensiju sistēmas reforma

Grozījumu kopuma stāšanās spēkā (Nr. 461/2003 Coll – par sociālo apdrošināšanu un Nr. 43/2004 Coll – par vecuma pensijas uzkrājumiem)

 

 

 

1. cet.

2023

Tiesību aktu kopuma stāšanās spēkā parlamentā (Sociālās apdrošināšanas likums un likums par vecuma pensiju uzkrājumiem) līdz 2022. gada 4. ceturkšņa beigām, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. ceturksnī un kas uzlabos pensiju sistēmas ilgtermiņa finansiālo ilgtspēju, proti:1) saistot pensionēšanās vecuma pieaugumu ar paredzamā mūža ilguma pieaugumu, 2) ieviešot tiesības uz aktuārneitrāliem pabalstiem no pirmā paaudžu solidaritātes pensiju līmeņa personām pēc likumā noteiktā minimālā dzīves gadu skaita, un 3) ieviešot esošo uzkrājumu stratēģiju, kuras pamatā ir noklusējuma uzkrājumu stratēģija, kas balstīta uz pirmo paaudžu solidaritātes pensijas līmeni pēc likumā noteiktā minimālā dzīves gadu skaita.

2

18 – stabilas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas publiskās finanses – 2. reforma: Izdevumu maksimālā apjoma ieviešana

Atskaites punkts

Izdevumu maksimālā apjoma noteikšana Likumā Nr. 523/2004 par budžeta noteikumiem

Grozījumi Likumā Nr. 523/2004 par budžeta noteikumiem stājas spēkā

 

 

 

4. cet.

2021

2022. gada aprīlī stājās spēkā publisko izdevumu daudzgadu maksimālie apjomi un to īstenošana stabilitātes programmā 2022.–2025. gadam, lai aptvertu visu 2023. gada budžeta ciklu.

3

18 – veselīgas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas publiskās finanses – 3. reforma: Publisko investīciju pārvaldības reforma

Atskaites punkts

ieguldījumu sagatavošanas un prioritāšu noteikšanas procedūru metodikas piemērošana

 

Publisko investīciju projektu novērtējums, kas veikts saskaņā ar pieņemto metodisko metodi

 

 

 

2. cet.

2026

Visu attiecīgo publisko investīciju projektu sagatavošana un novērtēšana tiek veikta saskaņā ar publicēto metodiku, ar ko saskaņo sagatavošanu un prioritāšu noteikšanu. Novērtējumu veic Finanšu ministrija, un to piemēro visiem jaunajiem investīciju projektiem valsts līmenī, kas pārsniedz 1 miljonu euro, kā to apliecina atlasīto projektu dokumentācija. Metodikas mērķis ir izveidot investīciju projektu plānojumu nozaru līmenī un palielināt izmaksu un ieguvumu attiecību jauniem investīciju projektiem.

2.Atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas

Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna aplēstās kopējās izmaksas ir EUR 6 575 000 000.

2. IEDAĻA. FINANSIĀLAIS ATBALSTS

1.Finanšu iemaksa

Šā lēmuma 2. panta 2. punktā minētās maksājumu daļas ir šādas:

1.1Pirmā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

1

1 – atjaunojamie energoresursi un enerģētikas infrastruktūra – 1. reforma: Elektroenerģijas tiesiskā regulējuma pielāgošana

Atskaites punkts

Elektroenerģijas pārvades tehnisko jaudu ierobežojumu atcelšana Slovākijas elektroenerģijas sistēmā

2

3 – ilgtspējīgs transports – 1. reforma: Transporta investīciju projektu sagatavošanas reforma

Atskaites punkts

Investīciju plāns dzelzceļa infrastruktūras projektiem

3

3 – ilgtspējīgs transports – 1. reforma: Transporta investīciju projektu sagatavošanas reforma

Atskaites punkts

Velotransporta projektu atlases, sagatavošanas un īstenošanas metodika

4

8 – Slovākijas augstākās izglītības iestāžu snieguma pieaugums – 4. reforma: universitāšu vadības reforma

Atskaites punkts

Augstākās izglītības iestāžu vadības sistēmas reforma

5

8 – Slovākijas augstākās izglītības iestāžu snieguma pieaugums – 5. reforma: Izcilu izglītības un pētniecības spēju koncentrācija

Atskaites punkts

Sākt augstskolu apvienošanu lielākās vienībās

6

9 – efektīvāka pārvaldība un pētniecības, izstrādes un inovācijas finansējuma stiprināšana – 2. reforma: Ar uzņēmējdarbību nesaistītu pētniecības iestāžu, jo īpaši Slovākijas Zinātņu akadēmijas, organizācijas un finansēšanas reforma

Atskaites punkts

Slovākijas Zinātņu akadēmijas (SaS) reforma

7

10 – talantu piesaiste un paturēšana – 4. ieguldījums: Internacionalizācijas veicināšana akadēmiskajā vidē

Atskaites punkts

Universitāšu internacionalizācijas stratēģija

8

15 – tiesu sistēmas reforma – 2. reforma: Korupcijas apkarošana un tiesu iestāžu integritātes un neatkarības stiprināšana

Atskaites punkts

Tiesību aktu kopums korupcijas apkarošanai un tiesu sistēmas integritātes un neatkarības stiprināšanai

9

15 – tiesu sistēmas reforma – 1. reforma: Tiesu sistēmas reforma – Tiesību akti

Atskaites punkts

Jaunas tiesu sistēmas kartes definīcija

10

16 – korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošana – 2. reforma: Policijas spēku modernizācija un spēju veidošana

Atskaites punkts

Organizatorisku izmaiņu ieviešana policijā, lai palielinātu noziegumu atklāšanas, izmeklēšanas un korupcijas atklāšanas efektivitāti

11

16 – korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošana – 4. ieguldījums: Administratīvo spēju stiprināšana dažādos pārvaldes līmeņos – Valsts īstenošanas un koordinācijas iestādes izveide

Atskaites punkts

Revīzija un kontrole Juridiskais pamats

12

16 – korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošana – 4. ieguldījums: administratīvās spējas stiprināšana dažādos pārvaldes līmeņos – Valsts īstenošanas un koordinācijas iestādes izveide

Atskaites punkts

ANP repozitoriju sistēma: informācija ANP īstenošanas uzraudzībai

13

17 – digitālā Slovākija, 4. reforma: Tehnisko un procesuālo kiberdrošības risinājumu standartizācija

Atskaites punkts

Valsts pārvaldes informācijas sniegšanas koncepcija (NKIVS) 2021.–2030. gadā

14

18 – stabilas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas publiskās finanses – 2. reforma: Izdevumu maksimālā apjoma ieviešana

Atskaites punkts

Izdevumu maksimālā apjoma noteikšana Likumā Nr. 523/2004 par budžeta noteikumiem

 

 

Maksājuma summa

EUR 458 277 000

1.2Otrā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

 

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

1

2 – ēku renovācija – 3. reforma: Būvniecības atkritumu apsaimniekošana

Atskaites punkts

Grozījums Atkritumu likumā

2

5 – Pielāgošanās klimata pārmaiņām – 1. ieguldījums: Reģionu pielāgošana klimata pārmaiņām, galveno uzmanību pievēršot dabas saglabāšanai un bioloģiskās daudzveidības attīstībai

Mērķrādītājs

Muránska Planina un Polonina reģioniem atlasīto projektu saraksts

3

6 – iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte – 1. ieguldījums: Šķēršļu novēršana skolu ēkās

Atskaites punkts

Atcelšanas standarta definīcijas ieviešana, šķēršļu likvidēšanas rokasgrāmatas izstrāde un skolu vajadzību apzināšana visos izglītības līmeņos

4

8 – Slovākijas augstākās izglītības iestāžu snieguma pieaugums – 2. reforma: Periodiskas zinātniskās veiktspējas novērtēšanas sistēmas ieviešana

Atskaites punkts

Ar Likumu Nr. 172/2005 ieviestās periodiskās zinātniskās darbības novērtēšanas sistēmas definēšana

5

9 – efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 1. reforma: Pārvaldības, novērtēšanas un atbalsta reforma zinātnes, pētniecības un inovācijas jomā

Atskaites punkts

Pārvaldības reforma un atbalsts pētniecībai, izstrādei un inovācijai.

6

10 – talantu piesaiste un saglabāšana – 1. reforma: Dzīvesvietas un darba tiesību aktu reforma

Atskaites punkts

Atgriešanās valstī atvieglošana un valsts pievilcības palielināšana ārvalstniekiem ar ģimenes saitēm

7

10 – talanta piesaistīšana un saglabāšana – 1. reforma: Dzīvesvietas un darba tiesību aktu reforma

Atskaites punkts

Sistēma, ar ko definē jaunu valsts vīzu pieteikumu iesniedzēju kategoriju (D).

8

10 – talantu piesaiste un saglabāšana – 2. reforma: Kvalifikāciju un profesionālo kvalifikāciju atzīšanas režīma vienkāršošana, lai strādātu reglamentētās profesijās

Atskaites punkts

Izglītības un profesionālo kvalifikāciju atzīšanas vienkāršošana

9

11 – moderna un pieejama veselības aprūpe – Slimnīcu tīkla (ANO) 1. reforma

Atskaites punkts

Slimnīcu tīkla ieviešana

10

11 – Mūsdienīga un pieejama veselības aprūpe – 2. reforma attiecībā uz ieguldījumu plānu izstrādi veselības jomā

Atskaites punkts

Prioritārs investīciju plāns saskaņā ar Veselības ministrijas pieņemto investīciju novērtēšanas metodiku

11

11 – moderna un pieejama veselības aprūpe – 5. reforma – Primārās aprūpes reforma pieaugušajiem, bērniem un jauniešiem

Atskaites punkts

Jaunais likums par vispārējas aprūpes sniedzēju tīkla izveidi un zonējuma ieviešanu

12

13 – Pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe – Sociālās aprūpes uzraudzības reforma un tās īstenošanai nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšana

Atskaites punkts

Sociālās aprūpes uzraudzības reforma

13

14 – uzņēmējdarbības vides uzlabošana – 3. reforma: Publiskā iepirkuma reforma – tiesību aktu pielāgošana

Atskaites punkts

Publiskā iepirkuma procedūru likuma reforma

14

16 – korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana – 1. reforma: korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas efektivitātes uzlabošana

Atskaites punkts

Reformas finanšu izmeklēšanas racionalizēšanai un uzlabošanai

15

17 – digitālā Slovākija – 4. ieguldījums: Atbalsts projektiem, kuru mērķis ir augstāko digitālo tehnoloģiju izstrāde un izmantošana

Atskaites punkts

Atbalsta shēmas izstrāde augstāko digitālo tehnoloģiju izstrādei un izmantošanai

16

17 – digitālā Slovākija – 7. ieguldījums: Vecāka gadagājuma cilvēku digitālo prasmju uzlabošana un senioru planšetdatoru izplatīšana

Mērķrādītājs

Gados vecāku un nelabvēlīgā situācijā esošu personu skaits, kas apmācītas digitālo pamatprasmju apguvē

 

 

Maksājuma summa

 EUR 814 715 000

1.3Trešā daļa (neatmaksājamais atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

1

1 – atjaunojamie energoresursi un enerģētikas infrastruktūra – 1. reforma: Elektroenerģijas tiesiskā regulējuma pielāgošana

Atskaites punkts

Elektroenerģijas tirgus reforma

2

1 – atjaunojamie energoresursi un enerģētikas infrastruktūra – 2. reforma: Tiesiskais regulējums atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai

Atskaites punkts

Satvars, lai atbalstītu ieguldījumus jaunos atjaunojamos energoresursos

3

2 – ēku renovācija – 1. reforma: Ģimenes māju renovācijas atbalsta mehānismu saskaņošana

Atskaites punkts

Īstenošanas plāns ģimenes māju zaļās renovācijas mobilizēšanai

4

2 – ēku renovācija – 1. reforma: Uzlabot energoefektivitāti ģimenes mājokļos.

Atskaites punkts

Atbalsta shēmu uzsākšana, lai mobilizētu enerģijas ietaupījumus un zaļo renovāciju

5

3 – ilgtspējīgs transports – 3. reforma: Intermodālo kravu pārvadājumu reforma

Atskaites punkts

Koncepcija un aicinājums izstrādāt jaunas atbalsta shēmas

6

3 – ilgtspējīgs transports – 4. reforma: Jaunas politikas ieviešana alternatīvo degvielu ilgtermiņa veicināšanai transporta nozarē

Atskaites punkts

Jauns pasākumu kopums alternatīvu dzinēju veicināšanai

7

4 – rūpniecības dekarbonizācija – 2. reforma: konkurētspējīga sistēma siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai rūpniecībā

Atskaites punkts

Rūpniecības dekarbonizācijas shēmas pieņemšana

8

5 – Pielāgošanās klimata pārmaiņām – 1. reforma: Zemes plānošanas reforma

Atskaites punkts

Zemes plānošanas reforma

9

6 – iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte – 1. reforma: Nodrošināt nosacījumus obligātās pirmsskolas izglītības īstenošanai bērniem vecumā no pieciem gadiem un ieviest juridiskas tiesības uz vietu bērnudārzā vai citiem pirmsskolas izglītības sniedzējiem no trīs gadu vecuma

Mērķrādītājs

Uzņemšanas rādītājs pirmsskolas izglītības iestādēs bērniem vecumā no pieciem gadiem

10

6 – iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte – 1. reforma: 1. Nodrošināt nosacījumus obligātās pirmsskolas izglītības īstenošanai bērniem vecumā no pieciem gadiem un ieviest juridiskas tiesības uz vietu bērnudārzā vai citiem pirmsskolas izglītības sniedzējiem no trīs gadu vecuma

Atskaites punkts

Ieviest juridiskas izmaiņas obligātajā pirmsskolas izglītībā bērniem vecumā no pieciem gadiem un ieviest juridiskas tiesības uz vietu bērnudārzā vai citiem pirmsskolas izglītības sniedzējiem no trīs gadu vecuma.

11

6 – iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte – 2. reforma: jēdziena “bērnu un skolēnu īpašas izglītības vajadzības” definīcija un atbilstīgu atbalsta pasākumu modeļa izstrāde izglītības un izglītības jomā, tostarp to finansēšanas sistēmas izstrāde

Atskaites punkts

Pieņemt likumu par jēdziena “īpašas izglītības vajadzības” pārdefinēšanu un izstrādāt papildu metodiskos materiālus mācībspēkiem, specializētajam personālam un skolu vadītājiem.

12

6 – iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte – 6. reforma: Kompensācijas pasākumi, lai mazinātu pandēmijas ietekmi pamatskolas un vidusskolas skolēnu izglītībā

Mērķrādītājs

Skolēnu skaits, kuri piedalās mācību programmās

13

8 – Slovākijas augstākās izglītības iestāžu snieguma pieaugums – 1. ieguldījums: atbalsts universitāšu stratēģiskai attīstībai

Atskaites punkts

ir pabeigti vismaz 2 uzaicinājumi, lai atbalstītu universitāšu stratēģisko attīstību

14

8 – Slovākijas augstākās izglītības iestāžu snieguma pieaugums – 1. reforma: Izmaiņas universitāšu finansēšanā, tostarp izpildes līgumu ieviešana

Atskaites punkts

Izpildes līgumu ieviešana

15

8 – Slovākijas augstākās izglītības iestāžu snieguma pieaugums – 2. reforma: Zinātnes snieguma periodiskas novērtēšanas sistēmas ieviešana

Mērķrādītājs

Veikto novērtējumu skaits

16

8 – Slovākijas augstākās izglītības iestāžu snieguma pieaugums – 3. reforma: Jauna pieeja augstākās izglītības akreditācijai

Mērķrādītājs

To universitāšu procentuālā daļa, kas piesakās, lai pārbaudītu iekšējo kvalitātes sistēmu un studiju programmu atbilstību standartiem

17

9 – efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 1. reforma: Pārvaldības, novērtēšanas un atbalsta reforma zinātnes, pētniecības un inovācijas jomā

Atskaites punkts

Visaptverošas valsts RDI stratēģijas izstrāde

18

9 – efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 1. ieguldījums: Starptautiskās sadarbības un līdzdalības veicināšana “Apvārsnis Eiropa” un EIT projektos

Atskaites punkts

Izsludināt uzaicinājumus iesniegt projektus, lai atbalstītu Slovākijas dalībnieku dalību programmā “Apvārsnis Eiropa”

19

9 – efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 2. ieguldījums: Atbalsts sadarbībai starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un lauku attīstības organizācijām

Atskaites punkts

Izsludināt uzaicinājumus iesniegt projektus, lai atbalstītu sadarbību starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un pētniecību un izstrādes organizācijām, un vaučerus.

20

9 – efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 3. ieguldījums: Zinātnes izcilība

Atskaites punkts

Uzaicinājumu izsludināšana, lai atbalstītu izcilus pētniekus

21

9 – efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 4. ieguldījums: Pētniecība un inovācija ekonomikas dekarbonizācijai

Atskaites punkts

Izsludina uzaicinājumus iesniegt tematiskus uz pieprasījumu orientētus projektus, lai risinātu zaļās pārkārtošanās radītās problēmas

22

9 – efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 5. ieguldījums: Pētniecība un inovācija ekonomikas digitalizācijai

Atskaites punkts

Uzaicinājumi iesniegt tematiskus uz pieprasījumu orientētus projektus digitālās pārkārtošanās problēmu risināšanai

23

9 – efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 6. ieguldījums: Finanšu instrumenti inovācijas atbalstam

Atskaites punkts

Finanšu instrumentu ieviešana un īstenošana inovācijas atbalstam

24

16 – korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošana – 4. ieguldījums: administratīvās spējas stiprināšana dažādos pārvaldes līmeņos – Valsts īstenošanas un koordinācijas iestādes izveide

Atskaites punkts

Īstenošanas riska mazināšana, izveidojot koordinācijas, finanšu un īstenošanas struktūru (NIKA) Atveseļošanas un noturības mehānismam

25

16 – korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošana – 2. ieguldījums: Policijas spēku aprīkošana un digitalizācija – autoparka atjaunošana

Mērķrādītājs

Elektrisko un hibrīdtransportlīdzekļu jaunu transportlīdzekļu iegāde (10 % no autoparka)

26

17 – digitālā Slovākija – 3. ieguldījums: Iesaistīšanās Eiropas pārrobežu projektos, kas saistīti ar digitālo ekonomiku

Mērķrādītājs

Digitālās inovācijas centru skaits Slovākijā/Eiropas digitālās inovācijas centrs, ar ko izveido tīklu

27

17 – digitālā Slovākija, 1. reforma: E-pārvaldes risinājumu izstrāde prioritārām dzīves situācijām

Atskaites punkts

Investīciju plāns prioritārajām dzīves situācijām

28

17 – digitālā Slovākija, 3. reforma: Sabiedrības un ekonomikas digitalizēšanas pārvaldība

Atskaites punkts

Slovākijas digitālās pārveides rīcības plāns 2023.–2026. gadam

29

17 – digitālā Slovākija, 6. reforma: Stratēģiska pieeja digitālo prasmju apguvei sadarbībā ar galveno ieinteresēto personu pārstāvjiem

Atskaites punkts

Valsts digitālo prasmju stratēģija

 

 

Maksājuma summa

 EUR 814 715 000

1.4Ceturtais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

1

3 – ilgtspējīgs transports – 1. reforma: Transporta investīciju projektu sagatavošanas reforma

Atskaites punkts

Grozījumi Dzelzceļa likumā un ar tiem saistītajos noteikumos par transporta infrastruktūras parametriem

2

3 – ilgtspējīgs transports – 2. reforma: Sabiedriskā pasažieru transporta reforma

Atskaites punkts

Jauns likums par sabiedrisko pasažieru transportu

3

6 – iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte – 2. reforma: Jēdziena “bērnu un skolēnu īpašās izglītības vajadzības” definīcija un atbilstīgu atbalsta pasākumu modeļa izstrāde izglītības un izglītības jomā, tostarp to finansēšanas sistēmas izstrāde

Atskaites punkts

Īpašo izglītības vajadzību jēdziena pārdefinēšana, stāšanās spēkā

4

6 – iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte – 3. reforma: Konsultāciju un profilakses sistēmas reforma un sistēmiskas datu vākšanas nodrošināšana garīgās veselības veicināšanas jomā bērniem, skolēniem un studentiem

Atskaites punkts

Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, ar kuriem izveido visaptverošu konsultāciju sistēmu

5

6 – iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte – 4. reforma: rīku ieviešana priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanai un F veida studiju programmu pielāgošanai

Atskaites punkts

Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kuru mērķis ir:• Iespēja iegūt pamatskolas izglītību zemākā līmeņa vidējās profesionālās izglītības (PIA) optimizēšanā NSOV programmās, reaģējot uz darba tirgus vajadzībām un NSOV programmu piedāvājumu saistībā ar skolēnu mērķgrupas izglītības vajadzībām

6

7 – izglītība 21. gadsimtam - 1. reforma: Izglītības saturs un formas reforma – mācību un mācību grāmatu reforma

Atskaites punkts

Jaunās mācību programmas galīgās versijas apstiprināšana visām pamatskolām un pamatizglītības vidusskolām, kas organizētas daudzgadu izglītības ciklos

7

7 – izglītība 21. gadsimtam - 2. reforma: Pedagogu sagatavošana un attīstīšana jaunam mācību saturam un veidam

Atskaites punkts

Stājas spēkā izmaiņas tiesību aktos, lai stiprinātu mācībspēku un profesionālā personāla prasmju kvalitāti un motivētu viņu profesionālo izaugsmi visa mūža garumā

8

9 – efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 7. ieguldījums: Tā atbalsta vienotu lauku attīstības dotāciju sistēmu

Atskaites punkts

Jaunās D informācijas sistēmas izstrāde, lai novērtētu dotāciju shēmas

9

11 – moderna un pieejama veselības aprūpe – 4. reforma Akūtās veselības aprūpes tīkla optimizācija un jauna neatliekamās medicīniskās aprūpes definīcija

Atskaites punkts

Grozījums likumā par optimālo neatliekamās medicīniskās palīdzības tīklu un jauna neatliekamās medicīniskās palīdzības definīcija

10

13 – Pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe – ilgtermiņa sociālās un veselības aprūpes integrācijas un finansēšanas reforma

Atskaites punkts

Jauns ilgtermiņa veselības un paliatīvās aprūpes tiesiskais regulējums

11

14 – uzņēmējdarbības vides uzlabošana – 1. reforma: Regulatīvā sloga samazināšana uzņēmumiem

Atskaites punkts

jaunu regulatīvā sloga mazināšanas instrumentu ieviešana: – noteikuma “viens iekšā divi ārā” īstenošana – spēkā esošo regulu ex post novērtējuma ieviešana (leģislatīvie un neleģislatīvie materiāli) – Aizsardzības ieviešana pret nepamatotu pārmērīgu reglamentēšanu

12

14 – uzņēmējdarbības vides uzlabošana – 3. reforma: Publiskā iepirkuma reforma – publiskā iepirkuma procesu digitalizācija

Atskaites punkts

Publiskā iepirkuma procesu digitalizācija, izmantojot vienotu elektronisku platformu.

13

14 – uzņēmējdarbības vides uzlabošana – 2. reforma: Maksātnespējas regulējuma reforma – tiesību aktu pielāgošana

Atskaites punkts

Maksātnespējas regulējuma reforma

14

15 – tiesu sistēmas reforma – 1. reforma: Tiesu sistēmas kartes reforma – tiesību akti

Atskaites punkts

Jauna tiesu tīkla ieviešana

15

16 – korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošana – 3. reforma: Krīžu pārvarēšanas optimizācija

Atskaites punkts

Optimizētas krīžu pārvarēšanas stāšanās spēkā

16

18 – stabilas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas publiskās finanses – 1. reforma: Palielināt pensiju sistēmas ilgtspējību.

Atskaites punkts

Pensiju sistēmas reforma

 

 

Maksājuma summa

 EUR 923 828 000

1.5Piektais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

1

2 – ēku renovācija – 2. reforma: Slovākijas Republikas Pieminekļu padomes lēmumu pārredzamības palielināšana un racionalizēšana

Atskaites punkts

Slovākijas Republikas Pieminekļu padomes lēmumu pieņemšanas procesa metodika

2

3 – ilgtspējīgs transports – 2. reforma: Sabiedriskā pasažieru transporta reforma

Atskaites punkts

Optimizēta dzelzceļa transporta grafika īstenošana

3

4 – rūpniecības dekarbonizācija – 1. reforma: Ogļu elektroenerģijas ražošanas izbeigšana Nováky elektrostacijā un Augšnitras reģiona pārveide

Atskaites punkts

Atteikšanās no oglēm Augšnitras reģionā

4

5 – Pielāgošanās klimata pārmaiņām – 2. reforma: Dabas aizsardzības un ūdens resursu apsaimniekošanas reforma laukos

Atskaites punkts

Dabas aizsardzības pasākumu efektīvāka piemērošana aizsargājamās teritorijās un ūdensteču atdzīvināšana

5

5 – Pielāgošanās klimata pārmaiņām – 1. ieguldījums: Reģionu pielāgošana klimata pārmaiņām, galveno uzmanību pievēršot dabas saglabāšanai un bioloģiskās daudzveidības attīstībai

Mērķrādītājs

Nekustamā īpašuma norēķini ar privātiem zemes īpašniekiem (teritorija hektāros)

6

6 – iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte – 5. Reforma: Atbalsts skolu desegregācijai

Atskaites punkts

Tādu tiesību aktu grozījumu pieņemšana, ar kuriem tiesību aktos ievieš skolu definīciju un izstrādā metodiskos materiālus desegregācijas īstenošanai

7

7 – izglītība 21. gadsimtam - 2. reforma: Pedagogu sagatavošana un attīstīšana jaunam mācību saturam un veidam

Mērķrādītājs

To skolotāju procentuālā daļa, kuri ir apmācīti, jo īpaši gatavojoties jaunajai mācību programmai iekļaujošai izglītībai un digitālajām prasmēm

8

8 – Slovākijas augstākās izglītības iestāžu snieguma pieaugums – 1. reforma: izmaiņas universitāšu finansēšanā, tostarp izpildes līgumu ieviešana

Mērķrādītājs

Ar publiskām universitātēm noslēgtie izpildes līgumi (procentos)

9

10 – talantu piesaiste un saglabāšana – 1. ieguldījums: Atbalsta rīki un palīdzība personām, kas atgriežas, augsti kvalificētiem trešo valstu darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī ārvalstu augstākās izglītības studentiem, kas studē Slovākijā

Mērķrādītājs

Vienas pieturas aģentūru skaits integrācijai Slovākijā

10

11 – moderna un pieejama veselības aprūpe – 3. reforma lielāko slimnīcu pārvaldības centralizācija

Atskaites punkts

Centrālās slimnīcas vadības struktūras izveide no organizatoriskā, darbības un ekonomiskā viedokļa

11

11 – moderna un pieejama veselības aprūpe – 3. Ieguldījums veselības aprūpes digitalizācijā

Mērķrādītājs

Navigācijas sistēma priekškambaru fibrilācijas ārstēšanai 3 sirds un asinsvadu slimību iestādēs

12

13 – Pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe – ilgtermiņa sociālās un veselības aprūpes integrācijas un finansēšanas reforma

Atskaites punkts

Sociālo pakalpojumu finansēšanas koncepcijas publicēšana publiskām debatēm

13

15 – tiesu sistēmas reforma – 2. ieguldījums: atbalsta instrumenti tiesu sistēmas kartes reformai – Komercreģistrs un Tiesu pārvaldības centralizētā sistēma

Atskaites punkts

IT sistēmas izstrāde un nodošana – uzņēmumu reģistrs

14

16 – korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošana – 1. ieguldījums: Instrumenti un spējas cīņā pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu

Atskaites punkts

Nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšana, lai atbalstītu cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un korupciju

15

16 – korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošana – 1. ieguldījums: Instrumenti un spējas cīņā pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu

Mērķrādītājs

Policijas darbinieku pārkvalificēšana finanšu izmeklēšanā un analītiskajās darbībās

16

17 – digitālā Slovākija, 1. reforma: E-pārvaldes risinājumu izstrāde prioritārām dzīves situācijām

Atskaites punkts

Prioritāro dzīves situāciju ceļvedis

17

17 – digitālā Slovākija, 2. reforma: IT resursu centralizēta pārvaldība

Atskaites punkts

Centrālā platforma IT resursu izmantošanai (digitālā tirgus vieta)

 

 

Maksājuma summa

 EUR 923 828 000

1.6Sestais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

1

9 – efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 3. ieguldījums: Zinātnes izcilība

Mērķrādītājs

Atbalstīto izcilo pētnieku skaits

2

11 – moderna un pieejama veselības aprūpe – 2. ieguldījums: Jauns slimnīcu tīkls – būvniecība, rekonstrukcija un aprīkojums

Atskaites punkts

Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus slimnīcu būvniecībai un rekonstrukcijai

3

13 – Pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā aprūpe – 2. reforma: Aprūpes vajadzību novērtējums

Atskaites punkts

Novērtēšanas sistēmas vienādošana

4

13 – Pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe – 3. reforma: Sociālās aprūpes uzraudzības reforma un infrastruktūras nodrošināšana tās īstenošanai

Mērķrādītājs

Vienotas uzraudzības sistēmas izveide ar galveno mītni un 8 filiālēm

5

13 – pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā aprūpe – 1. ieguldījums: Kopienā balstītas sociālās aprūpes spēju uzlabošana

Mērķrādītājs

Kopienā balstītu dzīvojamo pakalpojumu un veselības un sociālo mazjaudas pakalpojumu kapacitātes uzlabošana (rādītājs: minimālais izveidoto vietu skaits)

6

13 – Pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe – kopienā balstītas sociālās aprūpes spēju uzlabošana

Mērķrādītājs

Ambulatoro pakalpojumu kapacitātes palielināšana (rādītājs: minimālais izveidoto vietu skaits)

7

14 – uzņēmējdarbības vides uzlabošana – 2. ieguldījums: Maksātnespējas procesu digitalizācija

Mērķrādītājs

Pilnībā darbojas vienots, pilnībā digitalizēts maksātnespējas process.

 

 

Maksājuma summa

EUR 792 892 000

1.7Septītais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

1

2 – ēku renovācija – 1. ieguldījums: Uzlabot energoefektivitāti ģimenes mājokļos.

Mērķrādītājs

Tādu renovētu ģimenes māju skaits, kurās primārās enerģijas ietaupījums ir vismaz 30 %

2

2 – ēku renovācija – 2. ieguldījums: Publisko vēsturisko un uzskaitīto ēku renovācija

Mērķrādītājs

Renovēto publisko vēsturisko un pieminekļu aizsargāto ēku platība (m²), kas nodrošina vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījuma

3

5 – Pielāgošanās klimata pārmaiņām – 1. ieguldījums: Reģionu pielāgošana klimata pārmaiņām, galveno uzmanību pievēršot dabas saglabāšanai un bioloģiskās daudzveidības attīstībai

Mērķrādītājs

Ūdensteču atjaunošana (atjaunoto ūdensteču km)

4

7 – izglītība 21. gadsimtam - 1. reforma – Izglītības saturs un formas reforma – mācību un mācību grāmatu reforma

Mērķrādītājs

Reģionālo atbalsta centru tīkla izveide

5

7 – izglītība 21 gadsimtam- 1. ieguldījums: Digitālā infrastruktūra skolās

Mērķrādītājs

To skolu procentuālā īpatsvara pieaugums, kurās ir digitālo iekārtu pamatlīmenis

6

7 – izglītība 21 gadsimtam - 2. ieguldījums: Skolu infrastruktūras pabeigšana

Mērķrādītājs

Skolu skaits ar savu bibliotēku kā izglītības centru vai modernizētu bibliotēku;

7

9 – efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 2. ieguldījums: Atbalsts sadarbībai starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un lauku attīstības organizācijām

Mērķrādītājs

Atbalstīto sadarbības projektu un vaučeru skaits

8

9 – efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 4. ieguldījums: Pētniecība un inovācija ekonomikas dekarbonizācijai

Mērķrādītājs

To atlasīto projektu skaits, kuri risina zaļās pārkārtošanās radītās problēmas

9

9 – efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 5. ieguldījums: Pētniecība un inovācija ekonomikas digitalizācijai

Mērķrādītājs

To pētniecības, attīstības un inovācijas projektu skaits, kas atlasīti saskaņā ar uzaicinājumiem risināt digitālās pārveides problēmas.

10

10 – talantu piesaiste un saglabāšana – 3. ieguldījums: Stipendijas vietējiem un ārvalstu talantīgiem studentiem

Mērķrādītājs

Talantīgiem studentiem piešķirto stipendiju skaits.

11

11 – moderna un pieejama veselības aprūpe – 5. ieguldījums: Neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu flotes atjaunošana

Mērķrādītājs

Transportlīdzekļu iegāde

12

14 – uzņēmējdarbības vides uzlabošana – 1. ieguldījums: Regulatīvā sloga samazināšana uzņēmumiem

Atskaites punkts

Administratīvā sloga samazināšana uzņēmējiem

13

15 – tiesu sistēmas reforma – 1. ieguldījums: Tiesu sistēmas kartes reforma – Tiesu reorganizācija – ēku renovācija

Mērķrādītājs

Tiesas ēku rekonstruētā platība (m²) 

14

15 – tiesu sistēmas reforma – 1. ieguldījums: Tiesu reorganizācija – jaunu ēku būvniecība/iepirkums

Mērķrādītājs

Uzbūvēto vai nopirkto tiesas ēku platība (m²) 

15

16 – korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošana – 2. ieguldījums: Policijas spēku aprīkošana un digitalizācija – apmācība un aprīkojums

Mērķrādītājs

Tiek izvērstas mācības un aprīkojums, kas saistīts ar policijas reformu

16

16 – cīņa pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu – 2. ieguldījums: Policijas spēku aprīkošana un digitalizācija – ēku atjaunošana

Atskaites punkts

Policijas ēku atjaunotās platības platība, lai samazinātu ēku energointensitāti (m²)

17

16 – korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošana, 2. ieguldījums: Policijas spēku aprīkošana un digitalizācija – jauna ārvalstu iedzīvotāju reģistrācijas informācijas sistēma (IS ECU)

Atskaites punkts

Uzturēšanās atļauju procesu elektroniska izmantošana, lai vienkāršotu procesus sabiedrībai

18

16 – korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošana – 4. ieguldījums: administratīvās spējas stiprināšana dažādos pārvaldes līmeņos – kopīgu pakalpojumu centru izveide

Mērķrādītājs

Kopīgu pakalpojumu centru izveide.

19

17 – digitālā Slovākija – 1. ieguldījums: Labāki pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem

Atskaites punkts

Platforma prioritāro dzīves situāciju attīstībai un nodrošināšanai

20

17 – digitālā Slovākija – 2. ieguldījums: Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas digitālā pārveide

Mērķrādītājs

Publiskās pārvaldes nodaļu digitālā pārveide

21

17 – digitālā Slovākija – 3. ieguldījums: Iesaistīšanās Eiropas pārrobežu projektos, kas saistīti ar digitālo ekonomiku

Atskaites punkts

Superdatora izstrāde un būvniecība valsts superdatošanas centram

22

17 – digitālā Slovākija – 3. ieguldījums: Iesaistīšanās Eiropas pārrobežu projektos, kas saistīti ar digitālo ekonomiku

Mērķrādītājs

Dalība vairāku valstu digitālajos projektos no iepriekš noteikta kopuma

23

17 – digitālā Slovākija – 4. ieguldījums: Atbalsts projektiem, kuru mērķis ir augstāko digitālo tehnoloģiju izstrāde un izmantošana

Mērķrādītājs

Visaugstāko digitālo tehnoloģiju izstrādes un piemērošanas projektu skaits

24

17 – digitālā Slovākija – 6. ieguldījums: Preventīvo pasākumu stiprināšana, incidentu atklāšanas un atrisināšanas ātruma palielināšana

Mērķrādītājs

Drošu IT sistēmu skaits valsts pārvaldes vidē

 

 

Maksājuma summa

 EUR 792 892 000

1.8Astotais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

1

3 – ilgtspējīgs transports – 2. ieguldījums: “Tīra” pasažieru transporta veicināšana

Mērķrādītājs

Iepirktā tīrā pasažieru ritošā sastāva skaits (svērtais)

2

4 – rūpniecības dekarbonizācija – 2. ieguldījums: Slovākijas Vides inspekcijas darbības nodrošināšana saistībā ar dekarbonizāciju

Atskaites punkts

Slovākijas Vides inspekcijas kapacitātes palielināšanas investīcijas

3

6 – iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte – 4. reforma: rīku ieviešana priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanai un F veida studiju programmu pielāgošanai

Mērķrādītājs

Vidējās profesionālās izglītības (NSOV) programmu daļa, kas optimizēta, ņemot vērā darba tirgus vajadzības

4

6 – iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte – 1.ieguldījums: šķēršļu novēršana skolu ēkās

Mērķrādītājs

Lielāku vidusskolu arhitektūras barjeru likvidēšana

5

10 – talantu piesaiste un saglabāšana – 1. ieguldījums: Atbalsta rīki un palīdzība personām, kas atgriežas, augsti kvalificētiem trešo valstu darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī ārvalstu augstākās izglītības studentiem, kas studē Slovākijā

Mērķrādītājs

Ārvalstnieku skaits, kuri izmanto IOM Migrācijas informācijas centru

6

11 – moderna un pieejama veselības aprūpe – 3. reforma lielāko slimnīcu pārvaldības centralizācija

Mērķrādītājs

Centrālajā pārvaldības sistēmā iesaistīto slimnīcu skaits

7

11 – moderna un pieejama veselības aprūpe – 4. Ieguldījums neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju būvniecība un atjaunošana (neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi)

Mērķrādītājs

Uzbūvēto vai rekonstruēto neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju skaits

8

12 – Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe – 1. reforma: Koordinēta ministriju sadarbība un regulējums

Atskaites punkts

Divu koordinācijas struktūru izveide garīgās veselības jomā

9

12 – humānā, modernā un pieejamā garīgās veselības aprūpe – 6. ieguldījums: Psihodiagnostikas metožu repozitorija izveide

Mērķrādītājs

Reģistrēto un standartizēto psihodiagnostikas metožu skaits

10

12 – humānā, modernā un pieejamā garīgās veselības aprūpe – 8. ieguldījums: Personāla apmācība garīgās veselības jomā

Mērķrādītājs

To veselības aprūpes nozares darbinieku skaits, kas apmācīti garīgās veselības jomā

11

13 – Pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe – Pēcaprūpes un aprūpes spēju paplašināšana un atjaunošana

Mērķrādītājs

Mājas aprūpes pakalpojumu sniedzēju paplašināšana un atjaunošana (rādītājs: atbalstīto pakalpojumu sniedzēju skaits)

12

13 – Pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe – paliatīvās aprūpes iespēju paplašināšana un atjaunošana

Mērķrādītājs

Mobilo aprūpes iestāžu tīkla paplašināšana un atjaunošana (rādītājs: jauno un pārbūvēto pakalpojumu sniedzēju skaits)

13

14 – uzņēmējdarbības vides uzlabošana – 1. reforma: Uzņēmumu regulatīvā sloga samazināšana

Atskaites punkts

“Viens iekšā divi ārā” noteikums, ex ante novērtējums, lai novērstu spēkā esošā regulējuma pārmērīgu reglamentēšanu un ex post novērtējumus

14

15 – tiesu sistēmas reforma – 2. ieguldījums: atbalsta instrumenti tiesu sistēmas kartes reformai – Komercreģistrs un Tiesu pārvaldības centralizētā sistēma

Atskaites punkts

IS – centralizētās tiesu pārvaldības sistēmas izstrāde un nodošana

15

17 – digitālā Slovākija – 1. ieguldījums: Labāki pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem

Mērķrādītājs

Izstrādāto un ieviesto e-pārvaldes risinājumu skaits

16

17 – digitālā Slovākija – 6. ieguldījums: Preventīvo pasākumu stiprināšana, incidentu atklāšanas un atrisināšanas ātruma palielināšana

Atskaites punkts

Lietojumprogrammu drošības auditi valsts pārvaldes vidē

 

 

Maksājuma summa

 EUR 400 083 000

1.9Devītais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

1

5 – Pielāgošanās klimata pārmaiņām – 1. ieguldījums: Reģionu pielāgošana klimata pārmaiņām, galveno uzmanību pievēršot dabas saglabāšanai un bioloģiskās daudzveidības attīstībai

Mērķrādītājs

Nekustamā īpašuma norēķini ar privātiem zemes īpašniekiem (teritorija hektāros)

2

6 – iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte – 5. reforma: Atbalsts skolu desegregācijai

Atskaites punkts

Leģislatīvās segregācijas definīcijas stāšanās spēkā skolās

3

6 – iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte – 1. reforma: nodrošināt nosacījumus obligātās pirmsskolas izglītības īstenošanai bērniem no 5 gadu vecuma un ieviest juridiskas tiesības uz vietu bērnudārzā vai citos pirmsskolas izglītības iestādēs no 3 gadu vecuma

Mērķrādītājs

Jaunizveidoto kapacitāšu skaits

4

6 – iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte – 2. reforma: jēdziena “bērnu un skolēnu īpašas izglītības vajadzības” definīcija un atbilstīgu atbalsta pasākumu modeļa izstrāde izglītības un izglītības jomā, tostarp to finansēšanas sistēmas izstrāde

Mērķrādītājs

Apmācītu skolotāju un speciālistu skaits

5

6 – iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte – 5. reforma: Atbalsts skolu desegregācijai

Mērķrādītājs

To skolu procentuālā daļa, kuras piemēro desegregācijas standartus, kas izriet no pieņemtās metodikas

6

7 – izglītība 21. gadsimtam - 1. reforma – Izglītības saturs un formas reforma – mācību un mācību grāmatu reforma

Mērķrādītājs

Sākumskolas, kas īsteno jauno mācību programmu (procentos)

7

7 – izglītība 21. gadsimtam - 1. reforma – Izglītības saturs un formas reforma – mācību un mācību grāmatu reforma

Mērķrādītājs

Sākumstadijas ieviešana tiešsaistē (galīgais eksāmens vidusskolas absolventiem)

8

10 – talantu piesaiste un saglabāšana – 4. ieguldījums: Internacionalizācijas veicināšana akadēmiskajā vidē

Mērķrādītājs

Atbalstīto projektu skaits, lai veicinātu vai attīstītu universitāšu un pētniecības iestāžu internacionalizāciju

9

11 – moderna un pieejama veselības aprūpe – Slimnīcu tīkla (ANO) 1. reforma

Mērķrādītājs

To pārprofilēto slimnīcu īpatsvars (kuras ir atļautas vispārējās un specializētās slimnīcās) jaunajā slimnīcu tīklā

10

11 – moderna un pieejama veselības aprūpe – 1. Ieguldījums Atbalsts jaunas primārās aprūpes atvēršanai

Mērķrādītājs

Izmēģinājuma programmā atbalstīto primārās aprūpes ambulatoro klīniku skaits

11

11 – moderna un pieejama veselības aprūpe – 2. ieguldījums: Jauns slimnīcu tīkls – būvniecība, rekonstrukcija un aprīkojums

Mērķrādītājs

Gultas, kas pieejamas modernizētās slimnīcās 

12

11 – moderna un pieejama veselības aprūpe – 3. Ieguldījums veselības aprūpes digitalizācijā

Mērķrādītājs

Centrālo ERP sistēmai pieslēgto slimnīcu skaits

13

12 – humānā, modernā un pieejamā garīgās veselības aprūpe – 2. ieguldījums: Aizturēšanas centru izveide

Mērķrādītājs

Aizturēšanas telpu pacientu kapacitāte

14

12 – humānā, modernā un pieejamā garīgās veselības aprūpe – 3. ieguldījums: Psihosociālo centru izveide; 4. ieguldījums: Psihiatriskā stacionārā tīkla izveides pabeigšana; 5. ieguldījums: Specializētu centru izveide autisma spektra traucējumiem

Mērķrādītājs

Kopienā izveidoto garīgās veselības aprūpes centru skaits

15

12 – humānā, modernā un pieejamā garīgās veselības aprūpe – 7. ieguldījums: Institucionālās psihiatriskās aprūpes humanizācija

Mērķrādītājs

Pacientu kapacitāte pārveidotās telpās psihiatriskajā aprūpē.

16

13 – Pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe – paliatīvās aprūpes iespēju paplašināšana un atjaunošana

Mērķrādītājs

Paliatīvās aprūpes kapacitātes paplašināšana un atjaunošana (rādītājs: izveidoto un atjaunoto gultasvietu skaits)

17

13 – Pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe – ilgtermiņa sociālās un veselības aprūpes integrācijas un finansēšanas reforma

Atskaites punkts

Jaunā sociālo pakalpojumu finansēšanas sistēma – personīga budžeta ieviešana

 

 

Maksājuma summa

 EUR 203 679 000

1.10Desmitais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

1

1 – atjaunojamie energoresursi un enerģētikas infrastruktūra – 1. ieguldījums: Jaunu atjaunojamo elektroenerģijas avotu būvniecība

Mērķrādītājs

Jauna atjaunojamo energoresursu jauda

2

1 – atjaunojamie energoresursi un enerģētikas infrastruktūra – 2. ieguldījums: Esošo atjaunojamo elektroenerģijas avotu modernizācija (energoatjaunināšana)

Mērķrādītājs

Rekonstruētā atjaunojamo energoresursu jauda

3

1 – atjaunojamie energoresursi un enerģētikas infrastruktūra – 3. ieguldījums: Elektroenerģijas sistēmu elastīguma palielināšana, lai panāktu lielāku atjaunojamo energoresursu integrāciju

Mērķrādītājs

To iekārtu jaudas kumulatīvais pieaugums, kuras palielina energosistēmu elastību

4

2 – ēku renovācija – 1. ieguldījums: Uzlabot energoefektivitāti ģimenes mājokļos.

Mērķrādītājs

Tādu renovētu ģimenes māju skaits, kurās primārās enerģijas ietaupījums ir vismaz 30 %

5

2 – ēku renovācija – 2. ieguldījums: Publisko vēsturisko un uzskaitīto ēku renovācija

Mērķrādītājs

Renovēto publisko vēsturisko un pieminekļu aizsargāto ēku platība (m²)

6

3 – ilgtspējīgs transports – 2. reforma: Sabiedriskā pasažieru transporta reforma

Mērķrādītājs

To apgabalu skaits, kuros ir ieviesta tarifu integrācija, kas ļauj ceļot ar dažādiem sabiedriskā transporta veidiem vai pārvadātājiem par biļeti

7

3 – ilgtspējīgs transports – 1. ieguldījums: Transporta infrastruktūras ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni attīstība

Mērķrādītājs

Jaunas velotransporta infrastruktūras garums (km)

8

3 – ilgtspējīgs transports – 1. ieguldījums: Transporta infrastruktūras ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni attīstība

Mērķrādītājs

Atjaunotās vai modernizētās tīrās pasažieru dzelzceļa infrastruktūras garums (svērtais km)

9

3 – ilgtspējīgs transports – 1. ieguldījums: Transporta infrastruktūras ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni attīstība

Mērķrādītājs

Dispečēto dzelzceļa līniju posmu garums (km)

10

3 – ilgtspējīgs transports – 3. ieguldījums: Intermodālo kravu pārvadājumu attīstība

Mērķrādītājs

To intermodālo pārvadājumu vienību skaits, kas iepirktas divdesmit pēdu ekvivalentās vienībās

11

3 – ilgtspējīgs transports – 4. ieguldījums: Atbalsts alternatīvo degvielu transportlīdzekļu infrastruktūras attīstībai

Mērķrādītājs

Ekspluatācijā esošo uzlādes punktu vai ūdeņraža uzpildes punktu skaits.

12

4 – rūpniecības dekarbonizācija – 1. ieguldījums: Nozares dekarbonizācijas shēmas darbība

Atskaites punkts

ANM līdzfinansēto rūpniecības dekarbonizācijas projektu īstenošanas pabeigšana

13

5 – Pielāgošanās klimata pārmaiņām – 1. ieguldījums: Reģionu pielāgošana klimata pārmaiņām, galveno uzmanību pievēršot dabas saglabāšanai un bioloģiskās daudzveidības attīstībai

Mērķrādītājs

Ūdensteču atjaunošana (atjaunoto ūdensteču km)

14

7 – izglītība 21 gadsimta: skolu infrastruktūras pabeigšana

Mērķrādītājs

Divu maiņu skolu likvidēšana

15

8 – Slovākijas augstākās izglītības iestāžu snieguma pieaugums – 5. reforma: Izcilu izglītības un pētniecības spēju koncentrēšana

Atskaites punkts

Pētniecības vienību apvienošanas procesa pabeigšana 

16

8 – Slovākijas augstākās izglītības iestāžu snieguma pieaugums – Ieguldījums1: atbalsts universitāšu stratēģiskai attīstībai

Mērķrādītājs

rekonstruēta universitātes teritorija un kopmītne ar primārās enerģijas ietaupījumu vairāk nekā 30 % (m²)

17

9 – efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 3. ieguldījums: Zinātnes izcilība

Mērķrādītājs

Atbalstīto izcilo pētnieku skaits

18

9 – efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 1. ieguldījums: Starptautiskās sadarbības un līdzdalības veicināšana “Apvārsnis Eiropa” un EIT projektos

Mērķrādītājs

Finansiāls atbalsts pieteikumiem un līdzdalības projektiem pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” saskaņā ar uzaicinājumiem, ko finansē no Atveseļošanas fonda.

19

9 – efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 2. ieguldījums: Atbalsts sadarbībai starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un lauku attīstības organizācijām

Mērķrādītājs

Atbalstīto sadarbības projektu un vaučeru skaits

20

9 – efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 4. ieguldījums: Pētniecība un inovācija ekonomikas dekarbonizācijai

Mērķrādītājs

Pabeigto zaļās pārkārtošanās problēmu risināšanas projektu skaits

21

9 – efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 5. ieguldījums: Pētniecība un inovācija ekonomikas digitalizācijai

Mērķrādītājs

Pabeigto pētniecības, attīstības un inovācijas projektu skaits digitālās pārveides problēmu risināšanai

22

9 – efektīvāka pārvaldība un pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma stiprināšana – 6. ieguldījums: Finanšu instrumenti inovācijas atbalstam

Mērķrādītājs

Ar finanšu instrumentiem atbalstīto uzņēmumu skaits

23

10 – talantu piesaiste un saglabāšana – 2. ieguldījums: Attiecību stiprināšana ar diasporu, atbalsts pilsoņu iniciatīvām

Mērķrādītājs

Atbalstīto pasākumu skaits, kas stiprina attiecības ar diasporu

24

10 – talantu piesaiste un saglabāšana – 4. ieguldījums: Internacionalizācijas veicināšana akadēmiskajā vidē

Mērķrādītājs

Atbalstītie cilvēkmēneši ārvalstu mobilitātes stipendiju programmām

25

13 – pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā aprūpe – 1. ieguldījums: Kopienā balstītas sociālās aprūpes spēju uzlabošana

Mērķrādītājs

Kopienā balstītu dzīvojamo pakalpojumu un veselības un sociālo mazjaudas pakalpojumu kapacitātes uzlabošana (rādītājs: minimālais izveidoto vietu skaits)

26

13 – pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā aprūpe – 1. ieguldījums: Kopienā balstītas sociālās aprūpes spēju uzlabošana

Mērķrādītājs

Ambulatoro pakalpojumu kapacitātes palielināšana (rādītājs: minimālais izveidoto vietu skaits)

27

13 – pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā aprūpe – 2. ieguldījums: Pēcaprūpes un aprūpes spēju paplašināšana un atjaunošana

Mērķrādītājs

Pēcaprūpes gultu izveide, rekonstruējot esošās akūtās un hronisko slimnieku gultas (rādītājs: rekonstruēto pēcaprūpes gultu minimālais skaits)

28

15 – tiesu sistēmas reforma – 2. ieguldījums: Digitalizācija un analītiskā kapacitāte

Mērķrādītājs

Tiesu IT aprīkojuma modernizācija tiesu darbiniekiem

29

15 – tiesu sistēmas reforma – 2. ieguldījums: Digitalizācija un analītiskā kapacitāte

Atskaites punkts

Analītiskā atbalsta platformas izveide tiesu judikatūras pieejamībai

30

16 – cīņa pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu – 2. ieguldījums: Policijas spēku aprīkošana un digitalizācija – automatizēta sistēma ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu konstatēšanai

Atskaites punkts

Ceļu satiksmes pārkāpumu konstatēšanas sistēmas automatizācija, lai pilnībā darbotos

31

16 – cīņa pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu – 3. ieguldījums: Ugunsdrošības un glābšanas sistēmas modernizācija – integrētu drošības centru tīkla izveide

Mērķrādītājs

Integrēto drošības centru būvniecība un darbības uzsākšana

32

16 – cīņa pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu – 3. ieguldījums: Ugunsdzēsēju un glābšanas sistēmu modernizācija – ugunsdzēsēju depo ēku atjaunošana

Mērķrādītājs

Ugunsdzēšanas staciju modernizācija

33

16 – cīņa pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu – 4. ieguldījums: Administratīvo spēju stiprināšana dažādos pārvaldes līmeņos – specializētas apmācības platformas izveide

Mērķrādītājs

Automatizētās specializācijas mācības visiem jaunpieņemtajiem pirmā kontakta darbiniekiem

34

17 – digitālā Slovākija – 1. ieguldījums: Labāki pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem

Mērķrādītājs

Izstrādāto un ieviesto e-pārvaldes risinājumu skaits

35

17 – digitālā Slovākija – 2. ieguldījums: Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas digitālā pārveide

Mērķrādītājs

Publiskās pārvaldes nodaļu digitālā pārveide

36

17 – digitālā Slovākija – 4. ieguldījums: Atbalsts projektiem, kuru mērķis ir augstāko digitālo tehnoloģiju izstrāde un izmantošana

Mērķrādītājs

Visaugstāko digitālo tehnoloģiju izstrādes un piemērošanas projektu skaits

37

17 – digitālā Slovākija – 5. ieguldījums: Ātrās dotācijas – hakatoni

Mērķrādītājs

Organizētu ātras dotācijas pasākumu skaits – hakatoni

38

17 – digitālā Slovākija, 5. reforma: Kiberdrošības apmācības un prasmju uzlabošana

Mērķrādītājs

Publiskās pārvaldes IT darbinieku skaits, kas apmācīti kiberdrošības jomā

39

17 – digitālā Slovākija – 7. ieguldījums: Vecāka gadagājuma cilvēku digitālo prasmju uzlabošana un senioru planšetdatoru izplatīšana

Mērķrādītājs

Gados vecāku un nelabvēlīgā situācijā esošu personu skaits, kas apmācītas digitālo pamatprasmju apguvē

40

18 – stabilas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas publiskās finanses – 3. reforma: Publisko investīciju pārvaldības reforma

Atskaites punkts

ieguldījumu sagatavošanas un prioritāšu noteikšanas procedūru metodikas piemērošana

 

 

Maksājuma summa

 EUR 203 677 359

3. IEDAĻA. PAPILDU PASĀKUMI

1. Atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība

Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna uzraudzība un īstenošana notiek šādā kārtībā:

Lai nodrošinātu skaidri definētus uzdevumus, kompetences un pilnvaras, Slovākijas Republika gatavo konkrētu Likumu par Atveseļošanas un noturības mehānismu un ar ko groza konkrētus aktus (“Atveseļošanas un noturības mehānisma akts” jeb “Likums par ANM”). Paredzams, ka likums cita starpā reglamentēs saņēmēju atlasi un viņu atbildību, to, kā veicamas finanšu korekcijas un kā tiek risināti pārkāpumi, interešu konfliktus un personas datu apstrādi. Paredzams, ka ar to tiks ieviesti arī pasākumi, lai aizsargātu Eiropas Savienības finansiālās intereses katras īstenošanā iesaistītās struktūras līmenī. Tā reglamentē atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas uzraudzību un datu vākšanas sistēmu, kas aptver faktiskos īpašniekus.

Valsts īstenošanas un koordinācijas iestāde (NIKA) ir viena pieturas aģentūra Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai. Tā koordinē un vada īstenošanu un veic izpildītāju, starpnieku un saņēmēju pārbaudes. Tā ir atbildīga par plāna īstenošanas un starpposma mērķu sasniegšanas uzraudzību un novērtēšanu, kā arī pēc pieprasījuma savākto datu sniegšanu Komisijai.

2. Kārtība, kā Komisijai nodrošina piekļuvi pamatojošajiem datiem

Valsts īstenošanas un koordinācijas iestāde (NIKA), kas ir Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna un tā īstenošanas centrālā koordinācijas struktūra, ir atbildīga par plāna vispārējo koordināciju un uzraudzību. Jo īpaši tā darbojas kā koordinējoša struktūra, lai uzraudzītu progresu atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanā, uzraudzītu un vajadzības gadījumā īstenotu kontroles un revīzijas darbības un sniegtu ziņojumus un maksājumu pieprasījumus. Tā koordinē ziņošanu par atskaites punktiem un mērķrādītājiem, būtiskajiem rādītājiem, kā arī kvalitatīvu finanšu informāciju un citiem datiem, piemēram, par galasaņēmējiem. Paredzams, ka līdz 2022. gada 30. septembrim datu kodēšana tiks veikta, izmantojot IT sistēmu ISPO.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 2. punktu, kad ir pabeigti attiecīgie šā pielikuma 2.1. iedaļā minētie saskaņotie atskaites punkti un mērķrādītāji, Slovākija iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu finanšu iemaksas pieprasījumu. Slovākija nodrošina, ka Komisijai pēc pieprasījuma ir pilnīga piekļuve attiecīgajiem pamatā esošajiem datiem, kas pamato maksājuma pieprasījuma pienācīgu pamatojumu gan maksājuma pieprasījuma novērtēšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 3. punktu, gan revīzijas un kontroles vajadzībām.