<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.00-20081231.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="ECRCJ2007LVA.0500374101.case.xml"><NO.CASE>C-391/04</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62004C0391</NO.CELEX><NO.SEQ>0003.0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>3743</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>3758</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>16</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><LEFT><HT TYPE="ITALIC">P. MENGOZZI</HT> SECINĀJUMI — LIETA C-391/04</LEFT><RIGHT>GEORGAKIS</RIGHT></CURR.TITLE><CONTENTS.CONCLUSION><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Generāladvokāta Paolo Mengoci [Paolo Mengozzi]</HT></P><P><HT TYPE="UC">secinājumi,</HT></P><P>sniegti <DATE ISO="20061026">2006. gada 26. oktobrī</DATE><NOTE NOTE.ID="E0001" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Oriģinālvaloda — franču.</P></NOTE></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>I —</NO.P><TXT>Ievads</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>1.</NO.P><TXT>Šajā lietā <HT TYPE="ITALIC">Symvoulio tis Epikrateias</HT> (Augstākā administratīvā tiesa) (Grieķija) Tiesai uzdod prejudiciālu jautājumu par to, kā interpretējama Padomes <DATE ISO="19891113">1989. gada 13. novembra</DATE> Direktīva 89/592/EEK, ar ko koordinē noteikumus par iekšējas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu<NOTE NOTE.ID="E0002" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="334" DATE.PUB="1989" PAGE.FIRST="30">OV L 334, 30.</REF.DOC.OJ> lpp. 4. Direktīvas 89/592 piektajā apsvērumā precizēts, ka šī uzticība cita starpā ir atkarīga arī no ieguldītājiem sniegtās garantijas, ka viņi ir līdztiesīgi un ka viņi būs pasargāti no iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Precīzāk, Tiesai lūgts interpretēt Direktīvā 89/592 izmantotos jēdzienus <QUOT.START ID="QS0001" REF.END="QE0001" CODE="201C"/>personas rīcībā esoša iekšējā informācija<QUOT.END ID="QE0001" REF.START="QS0001" CODE="201D"/> un <QUOT.START ID="QS0002" REF.END="QE0002" CODE="201C"/>iekšējās informācijas izmantošana savā labā<QUOT.END ID="QE0002" REF.START="QS0002" CODE="201D"/>.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>II —</NO.P><TXT>Atbilstošās tiesību normas</TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>A —</NO.P><TXT>Kopienu tiesiskais regulējums</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>Tā kā pārvedamu vērtspapīru sekundārajam tirgum ir liela nozīme tirgus dalībnieku finansēšanā, Direktīvas 89/592 ceturtajā apsvērumā atzīts, ka attiecīgā tirgus veiksmīga darbība ir lielā mērā atkarīga no uzticības, ko tas izpelnījies ieguldītājos.</TXT></NP><NP><NO.P>4.</NO.P><TXT>Direktīvas 89/592 piektajā apsvērumā precizēts, ka šī uzticība cita starpā ir atkarīga arī no ieguldītājiem sniegtās garantijas, ka viņi ir līdztiesīgi un ka viņi būs pasargāti no iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas.</TXT></NP><?PAGE NO="I-3744"?><NP><NO.P>5.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 89/592 1. panta 1. punktu <QUOT.START ID="QS0003" REF.END="QE0003" CODE="201C"/>iekšēja informācija<QUOT.END ID="QE0003" REF.START="QS0003" CODE="201D"/> ir <QUOT.START ID="QS0004" REF.END="QE0004" CODE="201C"/>precīza rakstura informācija, kas nav nodota atklātībai un kas attiecas uz vienu vai vairākiem pārvedamu vērtspapīru emitentiem vai vienu vai vairākiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas, ja to nodotu atklātībai, varētu būtiski ietekmēt attiecīgā vērtspapīra vai attiecīgo vērtspapīru cenu<QUOT.END ID="QE0004" REF.START="QS0004" CODE="201D"/> [neoficiāls tulkojums].</TXT></NP><NP><NO.P>6.</NO.P><TXT>Atbilstoši minētā panta 2. punktā sniegtajai definīcijai <QUOT.START ID="QS0005" REF.END="QE0005" CODE="201C"/>pārvedamie vērtspapīri<QUOT.END ID="QE0005" REF.START="QS0005" CODE="201D"/> ietver īpaši akcijas un parādzīmes, kā arī akcijām un parādzīmēm līdzvērtīgus vērtspapīrus, ja tos atļauts atsavināt regulētā tirgū, kuru uzrauga valsts iestāžu atzītas iestādes un kurš darbojas regulāri un ir publiski tieši vai netieši pieejams.</TXT></NP><NP><NO.P>7.</NO.P><TXT>Direktīvas 89/592 2. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0006" REF.END="QE0006" CODE="201C"/>1.</NO.P><TXT>Dalībvalstis aizliedz personām, kuru rīcībā:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>sakarā ar to, ka tās ir emitenta pārvaldes, vadības vai pārraudzības iestādes locekles,</P></ITEM><ITEM><P>sakarā ar to, ka tām pieder emitenta kapitāla daļas,</P><P>vai</P></ITEM><ITEM><P>tāpēc, ka tām ir piekļuve šai informācijai, pildot savu darbu, amatu vai pienākumus,</P></ITEM></LIST></P><P>ir iekšējā informācija, zinot lietas apstākļus, izmantot to savā labā, tieši vai netieši iegūstot vai atsavinot uz sava rēķina vai uz trešās personas rēķina tā emitenta vai emitentu, uz kuriem attiecas šī informācija, vērtspapīrus.</P></NP><NP><NO.P>2.</NO.P><TXT>Ja 1. punktā minētās personas ir sabiedrības vai citas juridiskas personas, šajā punktā noteikto aizliegumu piemēro fiziskām personām, kas piedalās lēmuma pieņemšanā par darījuma veikšanu uz attiecīgās juridiskās personas rēķina.</TXT></NP><NP><NO.P>3.</NO.P><TXT>Šī panta 1. punktā noteikto aizliegumu piemēro katrai pārvedamu vērtspapīru iegūšanai vai atsavināšanai, ko veic, izmantojot profesionālu starpnieku.</TXT><?PAGE NO="I-3745"?><P>Dalībvalsts var noteikt, ka šo aizliegumu nepiemēro pārvedamu vērtspapīru iegūšanai vai atsavināšanai, ko īsteno bez profesionāla starpnieka ārpus tirgus, kas definēts 1. panta 2. punkta <HT TYPE="ITALIC">beigās.</HT></P><P>[..]<QUOT.END ID="QE0006" REF.START="QS0006" CODE="201D"/></P></NP></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>8.</NO.P><TXT>Direktīvas 89/592 3. pantā dalībvalstīm noteikts pienākums visām personām, uz kurām attiecas šīs direktīvas 2. pantā noteiktais aizliegums, aizliegt:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START ID="QS0007" REF.END="QE0007" CODE="201C"/>a)</NO.P><TXT>izpaust šo iekšējo informāciju trešai personai citādi, kā vien pildot pildot savu darbu, amatu vai pienākumus,</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>ieteikt trešai personai vai mudināt to, pamatojoties uz iekšējo informāciju, iegūt vai atsavināt pārvedamus vērtspapīrus, ko atļauts tirgos vērtspapīru tirgos, kā minēts 1. panta 2. punkta beigās.<QUOT.END ID="QE0007" REF.START="QS0007" CODE="201D"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>9.</NO.P><TXT>Direktīvas 89/592 4. pants paredz, ka dalībvalstis nosaka 2. pantā noteikto aizliegumu arī šajā pantā neminētām personām, kuru rīcībā, zinot tās izcelsmi, ir iekšēja informācija, kuras tiešs vai netiešs avots var būt tikai 2. pantā minētā persona.</TXT></NP><NP><NO.P>10.</NO.P><TXT>Direktīvas 89/592 6. pantā paredzēts, ka dalībvalstis var pieņemt tiesību normas, kas ir stingrākas par šajā direktīvā noteiktajām, vai papildu noteikumus, ja tiem ir vispārīgs raksturs.</TXT></NP><NP><NO.P>11.</NO.P><TXT>Direktīvas 89/592 vienpadsmitajā apsvērumā precizēts, ka, <QUOT.START ID="QS0008" REF.END="QE0008" CODE="201C"/>tā kā pirms pārvedamu vērtspapīru iegūšanas vai atsavināšanas personai, kas veic vienu vai otru no šiem darījumiem, ir jāpieņem lēmums iegūt vai atsavināt, šāda iegūšana vai atsavināšana vien nav iekšējas informācijas izmantošana<QUOT.END ID="QE0008" REF.START="QS0008" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>12.</NO.P><TXT>Direktīvas 89/592 divpadsmitajā apsvērumā ir atgādināts, ka <QUOT.START ID="QS0009" REF.END="QE0009" CODE="201C"/>ar iekšējas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu saprot iekšējas informācijas izmantošanu savā labā<QUOT.END ID="QE0009" REF.START="QS0009" CODE="201D"/> un ka līdz ar to <QUOT.START ID="QS0010" REF.END="QE0010" CODE="201C"/>par iekšējas informācijas izmantošanu nebūtu jāuzskata [..] darījumu veikšana ar mērķi stabilizēt jauno emitēto pārvedamo vērtspapīru vai saskaņā ar sekundāru piedāvājumu atsavinātu vērtspapīru cenas<QUOT.END ID="QE0010" REF.START="QS0010" CODE="201D"/>.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-3746"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P>B —</NO.P><TXT>Valsts tiesiskais regulējums</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>13.</NO.P><TXT>Lietas apstākļu norises laikā spēkā esošā Grieķijas prezidenta dekrēta Nr. 53/1992 par darbībām ar iekšēju informāciju, ar ko ir transponēta Direktīva 89/592 (turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0011" REF.END="QE0011" CODE="201C"/>Dekrēts Nr. 53/1992<QUOT.END ID="QE0011" REF.START="QS0011" CODE="201D"/>), 1. pantā ir noteikts, ka mērķis ir saskaņot tiesību aktus, kas attiecas uz vērtspapīru biržu darbību, ar šo direktīvu.</TXT></NP><NP><NO.P>14.</NO.P><TXT>Dekrēta Nr. 53/1992 2., 3., 4. un 5. pantā ir pārņemti attiecīgi Direktīvas 89/592 1., 2., 3. un 4. pants.</TXT></NP><NP><NO.P>15.</NO.P><TXT>Dekrēts Nr. 53/1992 neietver tiesību normas, kas paplašinātu Direktīvā 89/592 izmantoto jēdzienu un noteikto aizliegumu saturu. Līdz ar to Grieķijas Republika nav izmantojusi Direktīvas 89/592 6. pantā paredzēto iespēju.</TXT></NP><NP><NO.P>16.</NO.P><TXT>Dekrēta Nr. 53/1992 11. pantā paredzēts, ka par dekrēta 3. panta 1. un 2. punkta, 4. un 5. panta pārkāpumiem papildus Likuma Nr. 1806/1988 30. panta 1. un 2. punktā noteiktajām sankcijām Kapitāla tirgus komisija uzliek naudas sodu no 10 miljoniem līdz 1 miljardam Grieķijas drahmu [turpmāk tekstā — <QUOT.START ID="QS0012" REF.END="QE0012" CODE="201C"/>GRD<QUOT.END ID="QE0012" REF.START="QS0012" CODE="201D"/>] apmērā vai summas, kas atbilst pieckāršam tās personas, kura ļaunprātīgi izmantojusi iekšēju informāciju, īstenotajam kapitāla vērtības pieaugumam.</TXT></NP><NP><NO.P>17.</NO.P><TXT>Personām, kuru rīcībā ir slepena informācija un kuras to ļaunprātīgi izmantojušas, minētā likuma 30. pantā paredzēts arī kriminālsods.</TXT></NP><NP><NO.P>18.</NO.P><TXT>Turklāt Likuma Nr. 3632/1928 34. pantā par īpašu līdzekļu, kas var maldināt sabiedrību, apzinātu izmantošanu, lai ietekmētu biržas cenas un tā nepamatoti gūtu labumu, paredzēts brīvības atņemšanas sods un naudas sods līdz GRD <FT TYPE="NUMBER">50000</FT> vai tikai viens no šiem sodiem.</TXT></NP><NP><NO.P>19.</NO.P><TXT>Turklāt Likuma Nr. 1969/1991 72. panta 1. punktā noteikts, ka par tādu nepatiesu vai nepareizu ziņu izplatīšanu presē vai citādā veidā, kas var ietekmēt viena vai vairāku biržā kotētu pārvedamu vērtspapīru cenu, sods ir brīvības atņemšana un naudas sods līdz 100 miljoniem GRD.</TXT></NP><NP><NO.P>20.</NO.P><TXT>Visbeidzot, minētā likuma 76. panta 10. punktā paredzēts, ka, ievērojot krimināltiesību vispārīgās normas, Kapitāla tirgus<?PAGE NO="I-3747"?> komisija var piemērot uzņēmumiem, kas pārkāpj kapitāla tirgus darbību regulējošos tiesību aktus vai minētās komisijas lēmumus, naudas sodu līdz 100 miljoniem GRD.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>III —</NO.P><TXT>Pamata prāva un prejudiciālais jautājums</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>21.</NO.P><TXT>Georgakis <HT TYPE="ITALIC">[Georgakis]</HT> un viņa ģimenes locekļi, ko iesniedzējtiesa apzīmē kā <QUOT.START ID="QS0013" REF.END="QE0013" CODE="201C"/>Geor-gaka grupa<QUOT.END ID="QE0013" REF.START="QS0013" CODE="201D"/>, 1996. gada sākumā bija sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">Parnassos</HT> galvenie akcionāri. <HT TYPE="ITALIC">Parnassos</HT> un tās meitas sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">Syrios AVEE</HT> piederēja lielākā daļa sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">ATEMKE</HT> akciju; tās visas bija vārda akcijas. Vairums Georga-ka grupas locekļu bija sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">Parnassos</HT> un sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">ATEMKE</HT> valdes locekļi un ieņēma tajās vadošus amatus.</TXT></NP><NP><NO.P>22.</NO.P><TXT>Atbilstoši savu finanšu padomnieku ieteikumam Georgaka grupas locekļi pieņēma lēmumu paaugstināt sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">Parnassos</HT> akciju cenu. Lai viņi varētu rēķināties ar Grieķijas tiesību aktos paredzēto šāda lēmuma pieņemšanai nepieciešamo akcionāru kopsapulces vairākumu, viņi vienojās iegūt akcijas, lai viņu rīcībā būtu 75 % no sabiedrības pamatkapitāla un tādējādi viņi varētu šo lēmumu uzspiest citiem akcionāriem.</TXT></NP><NP><NO.P>23.</NO.P><TXT>No 1996. gada maija līdz decembrim Georgaka grupas locekļi veica darījumus ar sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">Parnassos</HT> un sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">ATE-MKE</HT> akcijām. Viņi pārdeva sabiedrībai <HT TYPE="ITALIC">Parnassos</HT> sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">ATEMKE</HT> akcijas un par tādējādi iegūto skaidro naudu iegādājās sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">Parnassos</HT> akcijas. 1996. gada oktobrī sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">Parnassos</HT> pārdeva sabiedrībai <HT TYPE="ITALIC">Merrill Lynch Capital Markets plc.</HT> <FT TYPE="NUMBER">835000</FT> akcijas, līgumā ietverot noteikumus par atpakaļpirkumu, par ko gan tirgū netika paziņots. Pateicoties šim darījumam, sabiedrība <HT TYPE="ITALIC">Parnassos</HT> īstermiņā spēja finansēt pati savu akciju iegādi, tās meitas uzņēmuma <HT TYPE="ITALIC">ATEMKE</HT> akcijām kalpojot kā nodrošinājumam.</TXT></NP><NP><NO.P>24.</NO.P><TXT>Par Dekrēta Nr. 53/1992 3. panta 1. punkta, 4. un 5. panta pārkāpumu, kas izdarīts, piedaloties šajos secinājumos iepriekš aprakstītajos darījumos ar iekšējo informāciju, kas Georgaka rīcībā nonākusi tieši, kā minēto sabiedrību akcionāram un direktoram, vai netieši, ar minēto sabiedrību citu vadošu amatpersonu starpniecību, Grieķijas Kapitāla tirgus komisija Georgakim piemēroja naudas sodu pavisam 70 miljonu GRD apmērā. Georgakis apstrīdēja paziņojumu par naudas sodu.</TXT></NP><NP><NO.P>25.</NO.P><TXT>Pirmajā instancē Livādijas <HT TYPE="ITALIC">[Trimeles] Dioikitiko Protodikeio</HT> (Pirmās instances administratīvā tiesa) nosprieda, ka Georgakis ļaunprātīgi izmantojis iekšēju informāciju<?PAGE NO="I-3748"?> par Georgaka grupas veiktajiem darījumiem, lai mākslīgi palielinātu sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">Parnassos</HT> akciju tirdzniecības apjomu un tādējādi radītu maldinošu iespaidu par to vērtību, kas neatbilda akciju faktiskajai vērtībai gadījumā, ja šādi darījumi nebūtu veikti. Pirmās instances tiesa Kapitāla tirgus komisijas piemēroto naudas sodu atstāja spēkā.</TXT></NP><NP><NO.P>26.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Dioikitiko Efeteio Peiraios</HT> (Pirejas Administratīvā apelācijas tiesa) pieņēma izskatīšanai Georgaka iesniegto apelācijas sūdzību un Pirmās instances tiesas spriedumu un paziņojumu par naudas sodu atcēla.</TXT></NP><NP><NO.P>27.</NO.P><TXT>Apelācijas tiesa nosprieda, ka naudas sods ir uzlikts prettiesiski, jo Direktīvas 89/592 normas, kas valsts tiesībās transponetas ar Dekrētu Nr. 53/1992, attiecas uz darbībām starp personām, kuru rīcībā ir iekšēja informācija, un ieguldītājiem, kas ir trešās personas, un šo normu piemērošanas nosacījums ir iekšējas informācijas ļaunprātīga izmantošana, taču gadījumā, kad pēc divu personu iepriekšējas savstarpējas norunas ir iegūts vai pārdots liels skaits akciju, šādas informācijas pastāvēšana nav iespējama, jo abas personas apzinās darījuma mērķi un būtiskos apstākļus. Pirejas Administratīvā apelācijas tiesa noteica, ka, tā kā nevar uzskatīt, ka pats darījums, ar kuru pēc divu personu iepriekšējas savstarpējas norunas ir iegūts vai atsavināts liels skaits akciju, ir balstīts uz iekšējas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu, prasītāja darījumi ar Georgaka grupas locekļiem neietilpst minētās direktīvas un Dekrēta Nr. 53/1992 piemērošanas jomā.</TXT></NP><NP><NO.P>28.</NO.P><TXT>Nodokļu administrācija par minēto spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Symvoulio tis Epikrateias.</HT></TXT></NP><NP><NO.P>29.</NO.P><TXT>No apstākļiem, kas izklāstīti <HT TYPE="ITALIC">Symvoulio tis Epikrateias</HT> lēmumā uzdot prejudiciālu jautājumu, izriet, ka darījumi Georgaka grupas locekļu starpā veikti pēc iepriekšējas savstarpējas norunas un šie locekļi zināja, ka sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">Parnassos</HT> akciju cena cēlusies, pateicoties viņu pašu radītam mākslīgam pieprasījumam, kas balstījās uz dažādos ceļos iegūtu liela apmēra finansējumu.</TXT></NP><NP><NO.P>30.</NO.P><TXT>Jautājumā, vai attiecīgās darbības balstītas uz iekšējas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu, iesniedzējtiesai ir saprātīgas šaubas par pamata prāvā sniegto Direktīvas 89/592 normu interpretāciju, it īpaši attiecībā uz jēdzieniem <QUOT.START ID="QS0014" REF.END="QE0014" CODE="201C"/>iekšēja informācija<QUOT.END ID="QE0014" REF.START="QS0014" CODE="201D"/> un <QUOT.START ID="QS0015" REF.END="QE0015" CODE="201C"/>persona, kuras rīcībā ir iekšēja informācija<QUOT.END ID="QE0015" REF.START="QS0015" CODE="201D"/>, kā arī attiecībā uz to, cik plašs ir noteiktu<?PAGE NO="I-3749"?> darbību aizliegums šādai personai, kuras rīcībā ir iekšējā informācija. Līdz ar to <HT TYPE="ITALIC">Symvoulio tis Epikrateias</HT> nolēma atlikt jautājuma izskatīšanu pēc būtības un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START ID="QS0016" REF.END="QE0016" CODE="201C"/>Vai tad, ja persona vai personu grupa, kam piemīt kāda no [..] Direktīvas 89/592 [..] 2. panta 1. punktā minētajām pazīmēm, pēc iepriekšējas savstarpējas norunas veic biržas darījumus, kā rezultātā mākslīgi paaugstinās atsavināto vērtspapīru cena, šīs personas ir jāuzskata par personām, kuru rīcībā ir iekšējā informācija, minētās direktīvas 1. un 2. panta nozīmē, kā rezultātā uz tām attiecas direktīvas [89/592] 2., 3. un 4. pantā noteiktais aizliegums izmantot iekšējo informāciju?<QUOT.END ID="QE0016" REF.START="QS0016" CODE="201D"/></P></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>IV —</NO.P><TXT>Tiesvedība Tiesā</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>31.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Tiesas Statūtu 23. pantu atbildētājs pamata prāvā, Grieķijas valdība, Itālijas valdība un Eiropas Kopienu Komisija Tiesai iesniedza rakstveida apsvērumus. Turklāt minētie lietas dalībnieki, izņemot Itālijas valdību, kas nebija pārstāvēta, tika uzklausīti <DATE ISO="20060713">2006. gada 13. jūlija</DATE> tiesas sēdē.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>V —</NO.P><TXT>Prejudiciālā jautājuma vērtējums</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>32.</NO.P><TXT>Ievadā ir jāizceļ atsevišķi apstākļi, kas šķiet skaidri prejudiciālajā jautājumā un lēmumā uzdot prejudiciālu jautājumu.</TXT></NP><NP><NO.P>33.</NO.P><TXT>Vispirms jau — 1996. gadā notikušajiem lietas faktiskajiem apstākļiem ir piemērojama tikai Direktīva 89/592 un Grieķijas tiesību akti, ar ko tā transponēta valsts tiesībās. Tātad Tiesai nav tieši lūgts interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20030128">2003. gada 28. janvāra</DATE> Direktīvu 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu)<NOTE NOTE.ID="E0003" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P><REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="096" DATE.PUB="2003" PAGE.FIRST="16">OV L 96, 16. lpp</REF.DOC.OJ>.</P></NOTE>, ar kuru, tai stājoties spēkā <DATE ISO="20030412">2003. gada 12. aprīlī</DATE>, atbilstoši tās 20. un 21. pantam tai pašā dienā ir atcelta Direktīva 89/592.</TXT></NP><NP><NO.P>34.</NO.P><TXT>Ir skaidrs arī tas, ka Georgaka grupas locekļi ietilpst to personu lokā, kam piemērojama Direktīva 89/592 un to transponēju-šie valsts tiesību akti, jo viņi ir gan sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">Parnassos</HT> un sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">ATEMKE</HT><?PAGE NO="I-3750"?> pārvaldes orgānu vai vadības locekļi, gan minēto sabiedrību kapitāla līdzīpašnieki.</TXT></NP><NP><NO.P>35.</NO.P><TXT>Turklāt akcijas, kas bija pamata prāvā apstrīdēto darījumu objekti, ir pārvedami vērtspapīri Direktīvas 89/592 1. panta 2. punktā sniegtās definīcijas nozīmē.</TXT></NP><NP><NO.P>36.</NO.P><TXT>Visbeidzot, no iesniedzējtiesas izklāstītajiem apstākļiem izriet, ka atbilstoši attiecīgo personu iepriekšējai savstarpējai norunai veikto darījumu rezultātā mākslīgi pacēlusies attiecīgo pārvedamo vērtspapīru cena.</TXT></NP><NP><NO.P>37.</NO.P><TXT>Kad nu tas precizēts, jāsecina, ka iesnie-dzējtiesa būtībā lūdz Tiesu noteikt, vai iekšēja informācija ir personu, ko atbilstoši Direktīvai 89/592 var uzskatīt par informācijas avotu, rīcībā un viņas to izmanto, ja šīs personas pēc iepriekšējas savstarpējas norunas veic tādus darījumus ar vērtspapīriem, kā rezultātā mākslīgi paaugstinās atsavināto pārvedamo vērtspapīru cena.</TXT></NP><NP><NO.P>38.</NO.P><TXT>Vispirms jāatgādina, ka ar Direktīvu 89/592 nav aizliegts, ka tās 2. panta 1. punktā minēto personu rīcībā ir iekšēja informācija, bet ir aizliegts šo iekšējo informāciju ļaunprātīgi izmantot<NOTE NOTE.ID="E0004" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Direktīvas 89/592 2. panta 1. punkts.</P></NOTE>. Tiesa to apstiprinājusi spriedumā lietā <HT TYPE="ITALIC">Verdonck</HT> u.c.<NOTE NOTE.ID="E0005" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Tiesas <DATE ISO="20010503">2001. gada 3. maija</DATE> spriedums lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-28/99" YEAR="2001" PAGE.ECR="I-3399">C-28/99 Verdonck u.c. {Recueil, I-3399. lpp., 29. punkts)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>39.</NO.P><TXT>No Direktīvas 89/592 2. panta 1. punkta izriet, ka iekšējas informācijas ļaunprātīga izmantošana iespējama tikai tad, ja šāda informācija faktiski pastāv. Proti, iekšējai informācijai jāpastāv vēl pirms tās ļaunprātīgas izmantošanas. Tātad iekšēju informāciju var ļaunprātīgi izmantot vienīgi tāda persona, kuras rīcībā tā iepriekš bijusi, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir <QUOT.START ID="QS0017" REF.END="QE0017" CODE="201C"/>primārais<QUOT.END ID="QE0017" REF.START="QS0017" CODE="201D"/> avots, tas ir, tā atbilst kādai no Direktīvas 89/592 2. panta 1. punktā uzskaitītajām pazīmēm, vai arī <QUOT.START ID="QS0018" REF.END="QE0018" CODE="201C"/>sekundārais<QUOT.END ID="QE0018" REF.START="QS0018" CODE="201D"/> avots, kas norādīts direktīvas 4. pantā.</TXT></NP><NP><NO.P>40.</NO.P><TXT>Lietas dalībniekiem, kuri Tiesai iesniedza rakstveida apsvērumus, ir atšķirīgi viedokļi par to, vai tādu personu rīcībā, kas veikušas tādus darījumus, kā pamata prāvā, ir iekšēja informācija, kuras ļaunprātīga izmantošana aizliegta saskaņā ar Direktīvu 89/592.</TXT></NP><?PAGE NO="I-3751"?><NP><NO.P>41.</NO.P><TXT>Gan Georgakis, kas ir atbildētājs pamata prāvā, gan Komisija uzskata, ka pamata prāvā vērtējamā situācija neietilpst Direktīvas 89/592 darbības jomā.</TXT></NP><NP><NO.P>42.</NO.P><TXT>Georgakis uzskata, ka Direktīvas 89/592 mērķis ir liegt iespēju personām, kuru rīcībā viņu amata dēļ ir iekšēja informācija, to ļaunprātīgi izmantot, kaitējot trešam personām, ar kurām viņi slēdz darījumus. Līdz ar to viens no direktīvas piemērošanas nosacījumiem ir tāds, ka līdzās personai, kuras rīcībā ir iekšējā informācija, jāpastāv otram darījuma slēdzējam, kura rīcībā nav šādas informācijas. Pamata prāvā situācija ir atšķirīga. Šajā lietā visu attiecīgā darījuma slēdzēju rīcībā bija iekšējā informācija par vērtspapīru tirgu, turklāt viņi paši šo informāciju arī radīja. Līdz ar to, pirmkārt, šī informācija attiecībā uz šīm personām vairs nav uzskatāma par iekšēju un, otrkārt, to, ka šī informācija ir vienas personas rīcībā, nevar izmantot, kaitējot kādai citai no šīm personām.</TXT></NP><NP><NO.P>43.</NO.P><TXT>Komisija uzskata, ka no iesniedzējtiesas izklāstītajiem apstākļiem neizriet, ka iekšējā informācija Georgaka grupas locekļus pamudinājusi veikt attiecīgos darījumus. Gluži otrādi, iesniedzējtiesa norāda, ka darījumi veikti, pamatojoties uz Georgaka grupas lēmumu paaugstināt sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">Parnassos</HT> akciju cenu, paklausot finanšu konsultantu ieteikumam. Līdz ar to šādi darījumi paši par sevi nav uzskatāmi par iekšējas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu. Komisija piebilst, ka darījumiem, kas balstīti uz atsevišķu mitenta valdes locekļu lēmumu vērtspapīru tirgū paaugstināt akciju cenu, piemērojama Direktīva 2003/6, jo tā attiecas uz darbībām, ļaunprātīgi izmantojot tirgu, kas attiecīgi nav piemērojama šajā gadījumā.</TXT></NP><NP><NO.P>44.</NO.P><TXT>Savukārt Grieķijas valdība un Itālijas valdība apgalvo, ka tāda situācija, kāda aprakstīta pamata prāvā, ietilpst Direktīvas 89/592 darbības jomā.</TXT></NP><NP><NO.P>45.</NO.P><TXT>Grieķijas valdība uzstāj, ka saskaņoti darījumi ar viena uzņēmuma akcijām vai fiktīva akciju iegūšana un pārdošana starp vienām un tām pašām personām, lai paaugstinātu akciju apgrozību un cenu, ir būtiska informācija, kuras izmantošana var būtiski ietekmēt tirgus pārskatāmību. Izšķirošā iekšējas informācija pazīme, kura ir savstarpēji saskaņoti darbojošās grupas locekļu rīcībā, ir tā, ka viņi apzinās, ka vērtspapīru pašreizējā cena balstīta uz pašu grupas locekļu darbības rezultātā mākslīgi izveidotu pieprasījumu, nevis attiecīgās sabiedrības finanšu rādītāju pozitīvu attīstību vai tādas attīstības izredzēm, un ka tās, acīmredzami, nav biržā laisto vērtspapīru paaugstinātas apgrozības sekas. Grieķijas valdības skatījumā fakts, ka iekšēja informācija ir kādas personas rīcībā, ietver ne tikai informācijas iegūšanu, bet arī<?PAGE NO="I-3752"?> radīšanu. Līdz ar to iekšējas informācijas izmantošanu regulējošos tiesību aktus var piemērot arī tad, ja personas, kuras šādu informāciju ļaunprātīgi izmanto, ir tās avots. Tiesas sēdē Grieķijas valdība piebilda, ka tādu situāciju, kā pamata prāvā, var vērtēt gan kā iekšējas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu, gan kā tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.</TXT></NP><NP><NO.P>46.</NO.P><TXT>Itālijas valdība būtībā uzskata, ka, ņemot vērā Direktīvas 89/592 mērķus ieviest pēc iespējas lielāku pārskatāmību finanšu tirgus darbībā un nodrošināt ieguldītāju līdztiesību, arī personas, kas nolēmušas veikt kādu darbību vai darbību sēriju, lai mākslīgi paaugstinātu vērtspapīru cenu tirgū, jāuzskata par tādām, kuru rīcībā ir attiecīgā informācija, tas ir, pēc iepriekš norunāta pārvedamo vērtspapīru pārdošanas un iegūšanas plāna, kura īstenošanas mērķis ir mākslīgi paaugstināt biržā kotēta vērtspapīra cenu, to publiski neatklājot. Šāds plāns, pēc Itālijas valdības ieskatiem, pavisam noteikti uzskatāms par iekšēju informāciju Direktīvas 89/592 nozīmē, un tādas informācijas ļaunprātīga izmantošana ir aizliegta.</TXT></NP><NP><NO.P>47.</NO.P><TXT>Lietas dalībnieki, kas piedalījās tiesas sēdē, ir vienisprātis, ka Georgaka grupas veiktās darbības var uzskatīt par tā saukto <QUOT.START ID="QS0019" REF.END="QE0019" CODE="201C"/>painting the tape<QUOT.END ID="QE0019" REF.START="QS0019" CODE="201D"/> paņēmienu.</TXT></NP><NP><NO.P>48.</NO.P><TXT>Finanšu un vērtspapīru jomā tā parasti apzīmē situāciju, kad atsevišķi ieguldītāji savā starpā veic virkni darījumu ar noteiktiem pārvedamiem vērtspapīriem, tā radot iespaidu par lielu tirdzniecības apjomu un augstu ieguldītāju interesi par minētajiem vērtspapīriem, kas var citus ieguldītājus pamudināt iegādāties attiecīgos pārvedamos vērtspapīrus, tādējādi paaugstinot minēto vērtspapīru cenu<NOTE NOTE.ID="E0006" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat., piemēram, definīcijas, kas sniegtas tīmekļa vietnēs: www.investorwords.com un www.investopedia.com.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>49.</NO.P><TXT>Turpmāk izklāstīto apsvērumu dēļ es sliecos uzskatīt, ka, ņemot vērā mūsu rīcībā esošos faktiskos apstākļus, uz tādām situācijām kā tā, ko apraksta iesniedzējtiesa, Direktīva 89/592 neattiecas.</TXT></NP><NP><NO.P>50.</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka Direktīvas 89/592 2. panta 1. punktā aizliegts, zinot iekšējās informācijas izcelsmi, to ļaunprātīgi izmantot. Manuprāt, iekšējās informācijas <QUOT.START ID="QS0020" REF.END="QE0020" CODE="201C"/>ļaunprātīgu izmantošanu, zinot tās izcelsmi<QUOT.END ID="QE0020" REF.START="QS0020" CODE="201D"/>, raksturo divi atsevišķi elementi: pirmkārt, psihiskais elements un, otrkārt, materiālais elements. Psihiskais elements ir nodoms (vai lēmums) apzināti ļaunprātīgi izmantot informāciju, par kuru zināms, ka tā ir iekšēja. Materiālais elements ir minētā nodoma vai lēmuma<?PAGE NO="I-3753"?> īstenošana, vai nu tieši vai ar finanšu starpnieka palīdzību veicot darījumus ar pārvedamiem vērtspapīriem<NOTE NOTE.ID="E0007" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Nav svarīgi, ka abi minētie elementi laikā īstenojas savstarpēji ļoti tuvu, pat gandrīz vienlaikus. Turklāt psihiskais elements iekšējas informācijas ļaunprātīgai izmantošanai, apzinoties, ka šī informācija ir iekšēja, nenozīmē, ka pastāv nodoms gūt peļņu.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>51.</NO.P><TXT>Ņemot vērā, ka atbilstoši manai norādei šo secinājumu 39. punktā — iekšējai informācijai atbilstoši tās definīcijai ir jāpastāv pirms to var ļaunprātīgi izmantot; iekšēju informāciju ļaunprātīgi izmantojot, pastāv gan psihiskais elements, tas ir, nodoms vai lēmums informāciju izmantot, gan materiālais elements, tas ir, šāda nodoma vai lēmuma īstenošana, kas ir pakārtoti iekšējas informācijas esamībai.</TXT></NP><NP><NO.P>52.</NO.P><TXT>Pēc apstākļiem, kas izklāstīti rīkojumā par prejudicial jautājuma uzdošanu, var secināt, ka Georgaka grupas locekļu lēmums sākt darījumus, lai <QUOT.START ID="QS0021" REF.END="QE0021" CODE="201C"/>paaugstinātu<QUOT.END ID="QE0021" REF.START="QS0021" CODE="201D"/> sabiedrības <HT TYPE="ITALIC">Parnassos</HT> akciju cenu, pieņemts 1996. gada sākumā, ņemot vērā viņu finanšu konsultantu ieteikumu. Tā kā pārējie fakti nav precizēti, šķiet, ka Georgaka grupas locekļu lēmums nav pieņemts, pamatojoties uz ekšēju informāciju Direktīvas 89/592 nozīmē. No lēmuma uzdot prejudiciālu jautājumu neizriet arī tas, ka Georgaka grupas locekļu finanšu konsultantu ierosinājums būtu pamatots ar iekšēju informāciju minētās direktīvas nozīmē.</TXT></NP><NP><NO.P>53.</NO.P><TXT>Tādējādi tādā situācijā, kā pamata prāvā, principā nevar uzskatīt, ka personas, kas veikušas attiecīgos darījumus, ļaunprātīgi izmantojušas iekšēju informāciju, jo iesnie-dzējtiesas sniegtajā faktisko apstākļu izklāstā nevar konstatēt iekšēju informāciju, kas šīs personas pamudinājusi veikt norādītos darījumus.</TXT></NP><NP><NO.P>54.</NO.P><TXT>Pārliecību nerada arī lietā iestājušos valdību nostāja, ka būtībā Georgaka grupas locekļu pats lēmums veikt darījumus, lai mākslīgi paaugstinātu akciju cenu, to publiski neatklājot, uzskatāms par iekšēju informāciju, kuru viņiem aizliegts ļaunprātīgi izmantot.</TXT></NP><NP><NO.P>55.</NO.P><TXT>Manuprāt, Georgaka grupas locekļu pašu lēmumu veikt pamata prāvā vērtētos<?PAGE NO="I-3754"?> darījumus uzskatīt par iekšēju informāciju liedz Direktīvas 89/592 vienpadsmitajā un divpadsmitajā apsvērumā paustā doma.</TXT></NP><NP><NO.P>56.</NO.P><TXT>Atgādinu, ka saskaņā ar Direktīvas 89/592 vienpadsmito apsvērumu <QUOT.START ID="QS0022" REF.END="QE0022" CODE="201C"/>iegūšana vai atsavināšana vien nav iekšējas informācijas izmantošana, jo pirms pārvedamu vērtspapīru iegūšanas vai atsavināšanas ir jābūt tās personas lēmumam iegūt vai atsavināt, kura sākusi vienu vai otru no šīm darbībām<QUOT.END ID="QE0022" REF.START="QS0022" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>57.</NO.P><TXT>Direktīvas 89/592 divpadsmitajā apsvērumā uzsvērts, ka <QUOT.START ID="QS0023" REF.END="QE0023" CODE="201C"/>ļaunprātīga izmantošana nozīmē, ka iekšēja informācija ir izmantota savā labā<QUOT.END ID="QE0023" REF.START="QS0023" CODE="201D"/> un ka līdz ar to <QUOT.START ID="QS0024" REF.END="QE0024" CODE="201C"/>darījumu veikšana ar mērķi stabilizēt cenas pārvedamu vērtspapīru jaunām emisijām vai sekundārajam piedāvājumam nav uzskatāma par iekšējas informācijas izmantošanu<QUOT.END ID="QE0024" REF.START="QS0024" CODE="201D"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>58.</NO.P><TXT>Manuprāt, minētos apsvērumus jāinterpretē tā, ka abās minētajās situācijās pašu sākotnējo lēmumu sākt attiecīgā veida darījumus nevar uzskatīt par iekšēju informāciju.</TXT></NP><NP><NO.P>59.</NO.P><TXT>Pretējā gadījumā ieguldītājiem, pārvedamu vērtspapīru emitentiem vai to institūcijām tiktu traucēts īstenot pieņemtos lēmumus sākt attiecīgā veida darījumus, jo par šiem uzņēmumiem principā rastos aizdomas, ka, sākot darījumus, tie ļaunprātīgi izmanto iekšēju informāciju. Šāda interpretācija, bez šaubām, kaitētu pārvedamu vērtspapīru tirgus vienmērīgai darbībai. Tāds pavisam noteikti nav Direktīvas 89/592 mērķis.</TXT></NP><NP><NO.P>60.</NO.P><TXT>Protams, tāda situācija, kā pamata prāvā, nav pilnībā pielīdzināma situācijām, kas aprakstītas Direktīvas 89/592 vienpadsmitajā un divpadsmitajā apsvērumā.</TXT></NP><NP><NO.P>61.</NO.P><TXT>Es tomēr neuzskatu, ka, Direktīvas 89/592 vienpadsmitajā un divpadsmitajā apsvērumā norādot tikai divas šādas situācijas, Kopienu likumdevējs vēlējies paust nostāju, ka visās pārējās situācijās, izejot no pretējā, tostarp arī tādā situācijā, kā pamata prāvā, pats sākotnējais lēmums veikt darījumus<?PAGE NO="I-3755"?> ar pārvedamiem vērtspapīriem ir jāuzskata par iekšēju informāciju.</TXT></NP><NP><NO.P>62.</NO.P><TXT>Līdz ar to mani īpaši nepārliecina šajā sakarā izteiktais Itālijas valdības apgalvojums, ka, norādot vienīgi uz pārvedamu vērtspapīru iegūšanu <QUOT.START ID="QS0025" REF.END="QE0025" CODE="201C"/>vai<QUOT.END ID="QE0025" REF.START="QS0025" CODE="201D"/> atsavināšanu, Direktīvas 89/592 vienpadsmitā apsvēruma darbības jomā nav iekļautas situācijas, kad tiek veikti vairāki vērtspapīru darījumi, un ka šāda apsvēruma dēļ būtu jāuzskata, ka Georgaka grupas veiktie darījumi uzskatāmi par iekšējas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu. Saikļa <QUOT.START ID="QS0026" REF.END="QE0026" CODE="201C"/>vai<QUOT.END ID="QE0026" REF.START="QS0026" CODE="201D"/> lietojums vienpadsmitajā apsvērumā, manuprāt, nav izslēdzošs, bet gan kalpo kā norāde, ka sniegti piemēri, un to, šķiet, apliecina arī vārda <QUOT.START ID="QS0027" REF.END="QE0027" CODE="201C"/>darījumi<QUOT.END ID="QE0027" REF.START="QS0027" CODE="201D"/> daudzskaitļa forma divpadsmitajā apsvērumā.</TXT></NP><NP><NO.P>63.</NO.P><TXT>Turklāt, manuprāt, to, ka Georgaka grupas lēmums ir jāuzskata par iekšēju informāciju, neapliecina arī fakts, ka noruna par attiecīgajiem darījumiem panākta iepriekš. Par vērtspapīru darījumiem iepriekš vienojas arī gadījumā, kad iecerēts (patiešām) regulēt pārvedamu vērtspapīru cenu, tieši kā minēts Direktīvas 89/592 divpadsmitajā apsvērumā.</TXT></NP><NP><NO.P>64.</NO.P><TXT>Savukārt, man šķiet, ka Direktīvas 89/592 vienpadsmitā un divpadsmitā apsvēruma mērķis ir ilustrēt domu, ka pats iepriekšējais lēmums veikt darījumus ar pārvedamiem vērtspapīriem nav iekšēja informācija.</TXT></NP><NP><NO.P>65.</NO.P><TXT>Šāds lēmums tomēr var apliecināt nodomu izmantot iekšēju informāciju savā labā, ja šis lēmums ir uz to balstīts. Turklāt gadījumā, kad darījumi ir izretināti laikā, iepazīšanās ar iekšēju informāciju, atbilstoši kurai var tikt grozīts ieguldītāju iepriekš pieņemtais lēmums, var novest pie tā, ka darījumus, ko veic pēc iepazīšanās ar šādu informāciju un to ļaunprātīgi izmantojot, var uzskatīt par iekšējas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu Direktīvas 89/592 nozīmē.</TXT></NP><NP><NO.P>66.</NO.P><TXT>Tomēr, kā jau norādīju iepriekš, no iesniedzējtiesas izklāstītajiem faktiem es nevaru<?PAGE NO="I-3756"?> konstatēt, ka pamata prāvā vērtētajā situācijā pastāvētu iekšēja informācija.</TXT></NP><NP><NO.P>67.</NO.P><TXT>Manuprāt, šādu nostāju neatspēko lietā iestājušos valdību argumenti, ka, pamatojoties uz Direktīvā 89/592 izvirzītajiem tirgus pārskatāmības un ieguldītāju līdztiesības mērķiem, tāda situācija, kā pamata prāvā, būtu jāietver Direktīvas 89/592 darbības jomā.</TXT></NP><NP><NO.P>68.</NO.P><TXT>Lai gan Eiropas Kopienu tiesās Kopienu tiesību aktu noteikumu interpretācijā bieži izmanto teleoloģisko metodi, manuprāt, šajā lietā Direktīvas 89/592 materiāltiesisko darbības jomu nevar paplašināt, pamatojoties uz tās motīvu daļā minētiem ļoti vispārīgiem mērķiem. Lai arī pamata prāvā vērtējamā situācija nešaubīgi kaitē tirgus vienmērīgai darbībai, piemērojot lietā iestājušos valdību ierosināto pieeju, tiktu ignorēti būtiski Direktīvas 89/592 piemērojamības nosacījumi, it īpaši tas, ka iekšējas informācijas pastāvēšana ir pamatā tās ļaunprātīgai izmantošanai gan nodoma, gan tā īstenošanas ziņā.</TXT></NP><NP><NO.P>69.</NO.P><TXT>Turklāt Kopienu tiesību akta darbības joma parasti ir noteikta pašā tiesību aktā, un principā to nevar paplašināt, aptverot arī citas situācijas papildus tām, uz kurām tiesību aktu paredzēts attiecināt<NOTE NOTE.ID="E0008" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Attiecībā uz regulu skat. <DATE ISO="19851212">1985. gada 12. decembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="165/84" YEAR="1985" PAGE.ECR="3997">165/84 Krohn (Recueil, 3997. lpp., 13. punkts un tajā minētā judikatura)</REF.DOC.ECR>.</P></NOTE>. Šajā lietā nešķiet, ka Direktīvā 89/592 paredzēts to attiecināt uz situācijām, kurās tiek izmantots <QUOT.START ID="QS0028" REF.END="QE0028" CODE="201C"/>painting the tape<QUOT.END ID="QE0028" REF.START="QS0028" CODE="201D"/> paņēmiens un, vispārīgāk runājot, tiek ļaunprātīgi izmantots tirgus.</TXT></NP><NP><NO.P>70.</NO.P><TXT>Šajā sakarā es vēlos norādīt, ka, pieņemot Direktīvu 2003/6, kurai ir tādi paši tirgus pārskatāmības un integritātes mērķi, kā Direktīvai 89/592<NOTE NOTE.ID="E0009" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. it īpaši Direktīvas 89/592 otro, vienpadsmito, divpadsmito, piecpadsmito, divdesmit septīto, četrdesmit pirmo un četrdesmit trešo apsvērumu.</P></NOTE>, un līdz ar to veco direktīvu aizstājot ar jauno, kuras darbības jomā nu iekļauta arī tirgus manipulāciju apkarošana, Kopienu likumdevējs bija paredzējis sekmēt dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu, paredzot sodus par darbībām, kuras, kā liecināja pieredze, grauj sabiedrības uzticību<?PAGE NO="I-3757"?> un tādējādi traucē tirgus vienmērīgu darbību<NOTE NOTE.ID="E0010" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. Direktīvas 2003/6 trīspadsmito apsvērumu. Skat. arī vienpadsmito apsvērumu, kurā precizēts, ka <QUOT.START ID="QS0029" REF.END="QE0029" CODE="201C"/>esošais Kopienas tiesiskais regulējums, kas paredzēts tam, lai aizsargātu tirgus integritāti, nav pilnīgs<QUOT.END ID="QE0029" REF.START="QS0029" CODE="201D"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>71.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2003/6 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu <QUOT.START ID="QS0030" REF.END="QE0030" CODE="201C"/>tirgus manipulācijas<QUOT.END ID="QE0030" REF.START="QS0030" CODE="201D"/> ir it īpaši darbības vai rīkojumi, ar kuriem, vienai vai vairākām personām sadarbojoties, vienam vai vairākiem finanšu instrumentiem tiek noteikta neatbilstoša vai mākslīga cena, ja vien persona, kas veikusi darbības vai izdevusi rīkojumus, nepierāda, ka šādas rīcības motīvi ir likumīgi un ka šīs darbības vai rīkojumi atbilst pieņemtajai tirgus praksei attiecīgajā regulētajā tirgū. Šāda definīcija aptver arī tādus paņēmienus, kā tā dēvētais <QUOT.START ID="QS0031" REF.END="QE0031" CODE="201C"/>painting the tape<QUOT.END ID="QE0031" REF.START="QS0031" CODE="201D"/> paņēmiens<NOTE NOTE.ID="E0011" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Šajā sakarā jānorāda, ka direktīvas projektā Komisija bija ierosinājusi jēdziena <QUOT.START ID="QS0032" REF.END="QE0032" CODE="201C"/>tirgus ļaunprātīga izmantošana<QUOT.END ID="QE0032" REF.START="QS0032" CODE="201D"/> definīciju papildināt ar piemēriem, kas pievienoti direktīvas projekta tekstam, lai tādējādi atvieglotu definīcijas izpratni. Pielikuma B sadaļas apakšnodaļā ar nosaukumu <QUOT.START ID="QS0033" REF.END="QE0033" CODE="201C"/>Darbības ar mērķi radīt maldīgu iespaidu par aktivitāti tirgū<QUOT.END ID="QE0033" REF.START="QS0033" CODE="201D"/> bija norādīts <QUOT.START ID="QS0034" REF.END="QE0034" CODE="201C"/>painting the tape<QUOT.END ID="QE0034" REF.START="QS0034" CODE="201D"/> paņēmiens (skat. <DATE ISO="20010530">2001. gada 30. maija</DATE> direktīvas projektu COM(2001) 281 galīgā redakcija, 25. lpp.). Ņemot vērā Eiropas Parlamenta iebildumus pret direktīvas projektā paredzēto t.s. komitoloģijas piemērošanu pielikuma noteikumu grozīšanai (šajā sakarā skat. Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komisijas <DATE ISO="20020227">2002. gada 27. februāra</DATE> dokumentu A5/2002/69), Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtajā galīgajā direktīvas tekstā šāda pielikuma nav.</P></NOTE>.</TXT></NP><NP><NO.P>72.</NO.P><TXT>Ņemot vērā Kopienu likumdošanas procesu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas jomā<NOTE NOTE.ID="E0012" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Saskaņā ar Direktīvu 2003/6 tirgus ļaunprātīga izmantošana aptver gan iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu, gan tirgus manipulācijas.</P></NOTE>, manuprāt, nevar piekrist lietā iestājušos valdību argumentam par Direktīvas 89/592 darbības jomas paplašināšanu vai, kā tiesas sēdē sīkāk skaidroja Grieķijas valdība, <QUOT.START ID="QS0035" REF.END="QE0035" CODE="201C"/>[šo aktu] interpretēt elastīgāk<QUOT.END ID="QE0035" REF.START="QS0035" CODE="201D"/>, tas ir, pieņemot, ka ar minēto direktīvu aizliegtas arī tādas darbībās, kā pamata prāvā.</TXT></NP><NP><NO.P>73.</NO.P><TXT>Lietā iestājušos valdību nostājā nav atspoguļots tas, ka Direktīvas 89/592 piemērošanas laikā pastāvošais Kopienu tiesiskais regulējums bija fragmentārs, un minētajai direktīvai tiek piedēvēta tāda darbības joma, kas ierobežo dalībvalstīm atlikušo kompetenci regulēt tirgus manipulācijas un paredzēt par tām sodus.</TXT></NP><NP><NO.P>74.</NO.P><TXT>Turklāt vēlos norādīt, ka pamata prāvas faktu laikā Grieķijas Republikā<NOTE NOTE.ID="E0013" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Skat. it īpaši šo secinājumu 18. punktā minēto Likuma Nr. 3632/1928 34. pantu.</P></NOTE>, tāpat kā lielākajā daļā dalībvalstu, reglamentēja un krimināli sodīja tirgus manipulācijas<NOTE NOTE.ID="E0014" NUMBERING.CONTINUED="YES"><P>Šķiet, sankcijas par tirgus manipulācijām nebija paredzētas tikai Austrijas Republikā un Zviedrijas Karalistē, un pavisam nedaudz Nīderlandes Karalistē.</P></NOTE>.</TXT></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-3758"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P>VI —</NO.P><TXT>Secinājumi</TXT></NP></TI></TITLE><NP><NO.P>75.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, iesaku Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">Symvoulio tis Epikrateias</HT> uzdoto prejudiciālo jautājumu atbildēt šādi:</TXT><P>Personas vai personu grupas, kurām ir kāda no Padomes <DATE ISO="19891113">1989. gada 13. novembra</DATE> Direktīvas 89/592/EEK, ar ko koordinē noteikumus par iekšējas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu, 2. panta 1. punktā minētajām īpašībām un kas pēc iepriekšējas savstarpējas norunas veic darījumus ar vērtspapīriem, kā rezultātā mākslīgi paaugstinās nodoto vērtspapīru cena, nav jāuzskata par personām, kuru rīcībā ir iekšējā informācija minētās direktīvas 2. panta nozīmē.</P></NP></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>