10.6.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 204/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/930

(2021. gada 1. marts),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuri precizē minētās regulas 181. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 182. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās ekonomikas lejupslīdes būtību, nopietnību un ilgumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 181. panta 3. punkta trešo daļu un 182. panta 4. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 181. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka iestādēm, nosakot ar reitingu kategorijām vai portfeļiem saistītos riska parametrus, jāizmanto pašu LGD aplēses, kurās ņemta vērā iespējamā ekonomikas lejupslīde, ja tās ir konservatīvākas nekā ilgtermiņa vidējais rādītājs. Līdzīgi minētās regulas 182. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka iestādēm jāizmanto pašu korekcijas pakāpju aplēses, kurās ņemta vērā iespējamā ekonomikas lejupslīde, ja tās ir konservatīvākas nekā ilgtermiņa vidējais rādītājs.

(2)

Ņemot vērā dažādu portfeļu specifiku, būtu jāparedz pienākums iestādēm konstatēt ekonomikas lejupslīdes atsevišķi katram riska darījumu veidam, kas definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 142. panta 1. punkta 2. apakšpunktā.

(3)

Ekonomikas lejupslīdes būtība attiecībā uz konkrētu riska darījumu veidu būtu jānosaka, pamatojoties uz to ekonomikas rādītāju kopumu, kurus uzskata vai nu par šim riska darījumu veidam raksturīgā ekonomikas cikla skaidrojošajiem mainīgajiem vai šāda ekonomikas cikla rādītājiem. Ekonomikas rādītāju kopumā būtu jāiekļauj gan makroekonomiskie, gan ar kredītiem saistītie rādītāji. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka līdzīgiem riska darījumu veidiem iestādes principā konstatē vienu un to pašu ekonomikas lejupslīdi.

(4)

Lai gan realizēto LGD un realizēto korekcijas pakāpju līmenis ekonomikas lejupslīdes rezultātā var ievērojami pārsniegt ilgtermiņa vidējo rādītāju, ekonomikas lejupslīdi raksturojošie apstākļi nebūtu jāuzskata par līdzvērtīgiem tiem nosacījumiem, ko izmanto stresa testos. Stresa testos izmantotie nosacījumi var būt nopietnāki un tajos var būt izmantoti ekstremālāki scenāriji, kas ne vienmēr balstās uz vēsturiskiem novērojumiem. Regulā (ES) Nr. 575/2013 un to papildinošajos deleģētajos aktos ir pienācīgi paredzēta stresa testu veikšana gadījumos, kad tas ir nepieciešams, un noteikumos par pašu LGD un pašu korekcijas pakāpju aplēsēm šādas stresa testu veikšanas prasības nav iekļautas. Savukārt, lai aplēstu pašu LGD un pašu korekcijas pakāpes, ekonomikas lejupslīdes noteikšanai būtu jābalstās uz vēsturiski konstatētajiem ekonomikas rādītājiem.

(5)

Ekonomikas lejupslīdes nopietnība būtu jānosaka, izmantojot sliktākās 12 mēnešu vērtības attiecībā pret atbilstošā vēsturiskā laikposmā novērotajām vērtībām ekonomikas rādītāju kopumam, kas raksturo lejupslīdes būtību konkrētajam riska darījumu veidam. Katram kopumā iekļautajam ekonomikas rādītājam būtu jāizmanto sliktākā 12 mēnešu vērtība, jo tā nodrošina līdzsvaru starp stabilitāti un atbilstošā laikposmā novēroto nopietnāko apstākļu konstatēšanu. Šī pieeja tika izvēlēta 12 mēnešu pārskata vienkāršības dēļ un arī tāpēc, ka garāka laikposma vidējais rādītājs varētu mazināt attiecībā uz konkrēto ekonomikas rādītāju novēroto nelabvēlīgo apstākļu nozīmīgumu. Biežākas vērtības, piemēram, ceturkšņa vērtības, varētu būt pakļautas sezonālai ietekmei. Savukārt retākas vērtības, piemēram, 36 mēnešu vidējās vērtības, varētu slēpt nopietnus apstākļus.

(6)

Pat attiecībā uz ekonomikas rādītājiem, par kuriem ziņo gada griezumā, 12 mēneši, uz kuriem šie rādītāji attiecas, ne vienmēr ir vieni un tie paši visos gadījumos. Daži rādītāji attiecas uz kalendārajiem gadiem, citi – uz finanšu gadiem, citi – uz taksācijas gadiem utt. Tāpēc ekonomikas lejupslīdes konstatēšanas nolūkā vajadzētu būt iespējai gan attiecībā uz ekonomikas rādītājiem, par kuriem ziņo gada griezumā, gan attiecībā uz rādītājiem, par kuriem ziņo īsāka laikposma griezumā, izmantot 12 mēnešu laikposmus, kas sākas gada jebkurā brīdī.

(7)

Ņemot vērā to, ka riska darījumu veids var ietvert riska darījumus, kas saistīti ar dažādiem uzņēmumiem, nozarēm vai ģeogrāfiskiem apgabaliem, ekonomikas lejupslīde attiecībā uz riska darījumu veidu var ietvert vienu vai vairākus atsevišķus “lejupslīdes periodus”. Lejupslīdes periods būtu jāatzīst kā noteikts periods, kurā nozīmīgs ekonomikas rādītājs uzrāda tā sliktāko vērtību 12 mēnešu laikposmā. Ja augstākie vai zemākie punkti, kuri atbilst sliktākajām divu vai vairāku ekonomikas rādītāju 12 mēnešu vērtībām, tiek sasniegti vienlaicīgi vai neilgi viens pēc otra, visi šie ekonomikas rādītāji būtu jāattiecina uz vienu un to pašu “lejupslīdes periodu”. Iemesls pieļaut iespēju, ka tiek konstatēta ekonomikas lejupslīde, kas aptver vairāk nekā vienu atsevišķu lejupslīdes periodu, ir nodrošināt, nosakot nepārklājošos lejupslīdes periodus, kas jāanalizē saistībā ar lejupslīdes LGD aplēsēm un lejupslīdes korekcijas pakāpju aplēsēm, ir ņemts vērā ikviens nozīmīgais ekonomikas rādītājs.

(8)

Lai izvairītos no pārmērīgas sarežģītības, ir lietderīgi izveidot to ekonomikas rādītāju sarakstu, kas jebkurā gadījumā jāņem vērā. Tomēr, ņemot vērā konkrētu portfeļu specifiku, iestādēm būtu arī jāņem vērā papildu ekonomikas rādītāji, kas ir šim riska darījumu veidam raksturīgā ekonomikas cikla skaidrojošie mainīgie vai šāda ekonomikas cikla rādītāji.

(9)

Ņemot vērā portfeļu plašo ģeogrāfisko un nozaru daudzveidību, nav lietderīgi paredzēt konkrētus datu avotus, kas būtu jāizmanto katram uzskaitītajam rādītājam katrā pasaules jurisdikcijā un katrā nozarē. Turklāt iestādēm jau saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 ir noteikts pienākums izmantot ticamus datus un ieviest stabilas sistēmas visu riska parametru aplēšu validēšanai. Tā rezultātā iestādēm jebkurā gadījumā būs jāpierāda rādītāju vērtību iegūšanai izmantoto datu avotu precizitāte un uzticamība. Tāpēc nav nepieciešams šajā regulā paredzēt īpašus noteikumus par konkrētiem izmantojamajiem datu avotiem.

(10)

Iestādēm būtu jāizmanto atbilstīgi uzticami datu avoti, bet nebūtu jāprasa tām iegūt datus par pieejamajiem ekonomikas rādītājiem, ja izmaksas ir nesamērīgas, ņemot vērā rādītāja veidu, kā arī attiecīgo riska darījumu veidu būtiskumu salīdzinājumā ar citiem riska darījumu veidiem attiecīgajā portfelī.

(11)

Ekonomikas rādītāji jāņem vērā attiecīgi pēc līmeņa vai izmaiņām līmeņos, ņemot vērā veidu, kādā ekonomikas rādītāju parasti paziņo, un to, cik lielā mērā tas spēj parādīt cikliskumu.

(12)

Ekonomikas rādītājs būtu jāiekļauj nozīmīgo ekonomikas rādītāju kopumā vienu reizi par katru jurisdikciju vai – attiecīgā gadījumā – mazāku ģeogrāfisko apgabalu, kas atspoguļo attiecīgo riska darījumu veidu būtisku daļu. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka rādītāju kopums taisnīgi atspoguļo riska darījumu ģeogrāfisko kombināciju šajā riska darījumu veidā. Līdzīgs noteikums būtu jāpiemēro katrai nozarei, kas atbilst būtiskai daļai attiecīgajā riska darījumu veidā. Tikai tad, ja dažādās jurisdikcijās vai dažādās nozarēs ir vērojama izteikti līdzīga dinamika attiecībā uz ekonomikas rādītāju realizēto vērtību, iestādēm būtu jāatļauj grupēt šīs jurisdikcijas vai nozares, konstatējot ekonomikas lejupslīdi.

(13)

Konkrēta ekonomikas rādītāja vērtības vērā ņemšanai būtu jānosaka vēsturiskais laikposms. Šā laikposma noklusējuma vērtība būtu jānosaka kā 20 gadi katram ekonomikas rādītājam. Tas nodrošinātu, ka vēsturiskais novērošanas periods aptver vismaz divus ekonomikas ciklus. Tomēr, ja šie 20 gadi neietver pietiekami sliktas vērtības, būtu jāparedz, ka iestādes izskata senāku datu vēsturi. Vērtības būtu jāuzskata par “nepietiekami sliktām”, ja ekonomikas rādītāja mainīgums minētajā 20 gadu novērošanas periodā nav reprezentatīvs šā rādītāja mainīguma iespējamajam diapazonam nākotnē.

(14)

Vienkāršības un salīdzināmības labad lejupslīdes perioda ilgumam vajadzētu būt vismaz 12 mēnešiem. Lai nodrošinātu rezultātu lielāku precizitāti, šim vajadzētu būt minimālajam izskatāmajam perioda ilgumam. Iestādēm būtu jāpiemēro ilgāks periods, ja ar lejupslīdes periodu saistītā(-o) ekonomikas rādītāja(-u) sliktākā(-ās) vērtība(-as) nozīmē ilgāku lejupslīdi. Lejupslīdes perioda ilgumam būtu jāatspoguļo nelabvēlīgie apstākļi cikliskā izpausmē, kas raksturīga attiecīgajam riska darījumu veidam, nevis strukturālas pārmaiņas ekonomikā, kas rada ilgtermiņa ietekmi uz ekonomikas rādītāju vērtībām.

(15)

Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktās prasības LGD un korekcijas pakāpju aplēšanai paredz, ka iestādēm jādokumentē savu reitingu sistēmu struktūra un operacionālā informācija, tostarp to procesu modeļi, ar kuriem konstatē ekonomikas lejupslīdi, un jāsaglabā pierādījumi, kas apliecina atbilstību minētajā regulā noteiktajām aplēšu prasībām. Turklāt Regulā (ES) Nr. 575/2013 ir noteikts, ka iestādēm jāpārskata savas LGD un korekcijas pakāpju aplēses un visi ievaddati, kas vajadzīgi, lai veiktu šīs aplēses, ja atklājas jauna informācija, un jebkurā gadījumā – vismaz reizi gadā.

(16)

Šīs regulas noteikumi ir cieši saistīti, jo tie attiecas uz ekonomikas lejupslīdes būtību, nopietnību un ilgumu, kas ietekmē divus dažādus riska parametrus, kurus abus izmanto, lai piemērotu uz iekšējiem reitingiem balstīto (IRB) pieeju, proti, pašu LGD aplēses un pašu korekcijas pakāpju aplēses. Lai nodrošinātu, ka noteikumi, kas vajadzīgi, lai konstatētu ekonomikas lejupslīdi LGD vajadzībām, un noteikumi, kas vajadzīgi, lai noteiktu ekonomikas lejupslīdi korekcijas pakāpju vajadzībām, ir konsekventi un ka tie stājas spēkā vienlaikus, un lai nodrošinātu vieglu piekļuvi šiem noteikumiem, ir vēlams vienā regulā iekļaut regulatīvos tehniskos standartus, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 181. panta 3. punktā, un regulatīvos tehniskos standartus, kas paredzēti 182. panta 4. punktā.

(17)

Ņemot vērā mijiedarbību ar citiem Savienības tiesību aktiem, kas attiecas uz pašu LGD un pašu korekcijas pakāpju aplēsēm, šīs regulas piemērošanas sākuma diena būtu jāatliek līdz 2021. gada 1. janvārim. Konkrētāk, iestādēm būs jāievēro pārskatītā būtiskuma robežvērtība, ko kompetentās iestādes nosaka saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2018/171 (2).

(18)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Eiropas Banku iestāde iesniegusi Komisijai.

(19)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (3) 10. pantu analizējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar minētās regulas 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ekonomikas lejupslīdes būtības, nopietnības un ilguma noteikšana

1.   Regulas (ES) Nr. 575/2013 181. panta 1. punkta b) apakšpunkta vai 182. panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkā ekonomikas lejupslīdi konstatē attiecībā uz katru riska darījumu veidu, kas definēts minētās regulas 142. panta 1. punkta 2. apakšpunktā.

2.   Konstatējot ekonomikas lejupslīdi konkrētam riska darījumu veidam, piemēro šādus noteikumus:

a)

ekonomikas lejupslīdes būtību raksturo to ekonomikas rādītāju kopums, kuri saskaņā ar 2. panta noteikumiem ir klasificēti kā nozīmīgi konkrētā veida riska darījumiem (“nozīmīgo rādītāju kopums”);

b)

ekonomikas lejupslīdes nopietnību norāda sliktākā novērotā vērtība, kas attiecas uz 12 mēnešu laikposmu (“sliktākā 12 mēnešu vērtība”), attiecībā uz katru ekonomikas rādītāju nozīmīgo rādītāju kopumā vēsturiskā laikposmā, kas šim ekonomikas rādītājam noteikts saskaņā ar 3. pantu (“piemērojamais laikposms”);

c)

ekonomikas lejupslīdi veido viens vai vairāki atsevišķi lejupslīdes periodi, kas aptver augstākos un zemākos punktus, kuri atbilst ekonomikas rādītāju sliktākajām 12 mēnešu vērtībām nozīmīgo rādītāju kopumā, un katra šāda perioda ilgums tiek noteikts saskaņā ar 4. pantu (“lejupslīdes perioda ilgums”).

3.   Šā panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkā 12 mēnešu laikposmi, uz kuriem attiecas ekonomikas rādītāja vērtības, var sākties jebkurā piemērojamā laikposma brīdī.

4.   Šā panta 2. punkta c) apakšpunkta nolūkā:

a)

lejupslīdes periods ir periods, kurā ekonomikas rādītājs sasniedz tā sliktāko 12 mēnešu vērtību;

b)

ja dažādiem, būtiski korelētiem ekonomikas rādītājiem augstākie vai zemākie punkti, kuri atbilst sliktākajām 12 mēnešu vērtībām, tiek sasniegti vienlaicīgi vai neilgi viens pēc otra, lejupslīdes periodi, kuros šie rādītāji sasniedz sliktāko 12 mēnešu vērtību, jāuzskata par vienu lejupslīdes periodu, kas aptver sliktākās 12 mēnešu vērtības visiem šiem rādītājiem.

2. pants

Nozīmīgo rādītāju kopums

1.   Riska darījumiem, kas ietilpst konkrētā riska darījumu veidā, par nozīmīgiem klasificē šādus ekonomikas rādītājus:

a)

attiecībā uz visiem riska darījumu veidiem:

i)

iekšzemes kopprodukts (IKP);

ii)

bezdarba līmenis;

iii)

ārēju avotu sniegti kopējie saistību neizpildes rādītāji, ja pieejami;

iv)

ārēju avotu sniegti kopējo kredītzaudējumu rādītāji, ja pieejami;

b)

papildus a) apakšpunktā uzskaitītajiem ekonomikas rādītājiem:

i)

attiecībā uz riska darījumiem ar komercsabiedrībām vai ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) – sektora vai nozares indeksi;

ii)

attiecībā uz mājokļa īpašumu riska darījumiem ar komercsabiedrībām vai ar privātpersonām vai MVU – mājokļu cenas vai mājokļu cenu indeksi;

iii)

attiecībā uz komerciālā nekustamā īpašuma riska darījumiem ar komercsabiedrībām vai ar MVU – komerciālā nekustamā īpašuma cenas vai komerciālā nekustamā īpašuma cenu indeksi un komerciālā nekustamā īpašuma nomas cenas vai komerciālā nekustamā īpašuma nomas cenu indeksi;

iv)

attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU, uz kuriem neattiecas i), ii) vai iii) punkts, – mājsaimniecību kopējais parāds un izmantojamie ienākumi, ja dati ir pieejami;

v)

attiecībā uz specializētās kreditēšanas riska darījumiem:

—

nekustamā īpašuma gadījumā – nekustamā īpašuma cenas vai nekustamā īpašuma cenu indeksi, nekustamā īpašuma nomas cenas vai nekustamā īpašuma nomas cenu indeksi attiecīgi mājokļa, komerciālajam vai rūpnieciskajam īpašumam,

—

projektu finansējuma gadījumā – piegādāto pamatā esošo produktu cenas,

—

objektu finansējuma gadījumā – attiecīgā nodrošinājuma veida vai veidu indeksi,

—

preču finansējuma gadījumā – attiecīgā preču veida cenas vai cenu indeksi;

vi)

attiecībā uz riska darījumiem ar iestādēm – finanšu kredītu indeksi;

c)

papildus a) un b) apakšpunktā uzskaitītajiem ekonomikas rādītājiem – jebkādi citi ekonomikas rādītāji, kas ir attiecīgā veida riska darījumiem raksturīgā ekonomikas cikla skaidrojošie mainīgie vai šāda ekonomikas cikla rādītāji.

2.   Ekonomikas rādītāji, kas saskaņā ar 1. punktu konstatēti konkrēta veida riska darījumiem, atspoguļo konkrētā veida riska darījumu ģeogrāfisko un – attiecīgā gadījumā – nozaru sadalījumu.

Šajā nolūkā konkrētu ekonomikas rādītāju nozīmīgo rādītāju kopumā iekļauj šādi:

a)

vienu reizi par katru jurisdikciju vai attiecīgā gadījumā – vienu reizi par katru jurisdikcijas ģeogrāfisko apgabalu, kas atbilst šā riska darījumu veida būtiskai daļai; un

b)

attiecīgā gadījumā – vienu reizi par katru nozari, kas atbilst šā riska darījumu veida būtiskai daļai.

Tomēr, ja ekonomikas rādītāji, ko iekļauj saskaņā ar otro daļu, uzrāda izteikti līdzīgu dinamiku dažādās jurisdikcijās vai, attiecīgā gadījumā, dažādos jurisdikcijas ģeogrāfiskajos apgabalos, vai, attiecīgā gadījumā, dažādās nozarēs, tā vietā var izvēlēties kopīgu ekonomikas rādītāju, kas atspoguļo šīs jurisdikcijas, ģeogrāfiskos apgabalus vai nozares kopumā.

3. pants

Piemērojamā laikposma noteikšana

Šīs regulas 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkā vēsturiskais laikposms, ko piemēro ekonomikas rādītājam, ir 20 gadu laikposms, kas beidzas brīdī, kad iestāde saskaņā ar šo regulu konstatē ekonomikas lejupslīdi. Tomēr, ja ekonomikas rādītāja mainīgums minētajā 20 gadu laikposmā nav reprezentatīvs attiecībā uz šā rādītāja iespējamo mainīguma diapazonu nākotnē, šim rādītājam piemērojamo vēsturisko laikposmu pietiekami pagarina tā, lai nodrošinātu vērtības, kas ir reprezentatīvas šim iespējamajam mainīguma diapazonam.

4. pants

Lejupslīdes perioda ilgums

Šīs regulas 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta nolūkā lejupslīdes perioda ilgumu nosaka šādi:

a)

gadījumā, uz kuru attiecas 1. panta 4. punkta b) apakšpunkts, minētais viens lejupslīdes periods ir tāds, kas ir pietiekami ilgs, lai aptvertu visus augstākos vai zemākos punktus, kuri atbilst novērotajām sliktākajām 12 mēnešu vērtībām par visiem attiecīgajiem ekonomikas rādītājiem, kuri saistīti ar šo vienu lejupslīdes periodu;

b)

visos gadījumos neatkarīgi no tā, vai uz tiem attiecas vai neattiecas 1. panta 4. punkta b) apakšpunkts, ja dažādās 12 mēnešu vērtības, kas novērotas attiecīgajam ekonomikas rādītājam vai rādītājiem piemērojamajā laikposmā, būtiski neatšķiras no to sliktākās 12 mēnešu vērtības konkrētā, nepārtrauktā periodā piemērojamā laikposma ietvaros, lejupslīdes periodu nosaka pietiekami ilgu, lai atspoguļotu attiecīgajam ekonomikas rādītājam vai rādītājiem novēroto ilgstošo slikto vērtību;

c)

visos gadījumos neatkarīgi no tā, vai uz tiem attiecas 1. panta 4. punkta b) apakšpunkts, ja ekonomikas rādītājs vai rādītāji uzrāda augstākos vai zemākos punktus tuvu tiem augstākajiem vai zemākajiem punktiem, kuri atbilst novērotajām sliktākajām 12 mēnešu vērtībām attiecīgajam ekonomikas rādītājam vai rādītājiem piemērojamajā laikposmā, un šie tuvējie augstākie un zemākie punkti būtiski neatšķiras no sliktākās 12 mēnešu vērtības, kas novērota šim rādītājam vai rādītājiem minētajā laikposmā, un šie tuvējie augstākie un zemākie punkti ir saistīti ar to pašu makroekonomikas stāvokli, lejupslīdes periodu nosaka pietiekami ilgu, lai atspoguļotu visu ilgstošo periodu, kurā ir novēroti šie augstākie vai zemākie punkti;

d)

gadījumā, uz kuru attiecas 1. panta 4. punkta a) apakšpunkts un uz kuru neattiecas ne šā panta b), ne c) apakšpunkts, lejupslīdes periods ir 12 mēnešu laikposms, uz kuru attiecas sliktākā 12 mēnešu vērtība.

5. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 1. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(2)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/171 (2017. gada 19. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par būtiskuma robežvērtību attiecībā uz kavētām kredītsaistībām (OV L 32, 6.2.2018., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).