European flag

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

LV

L sērija


2025/1723

7.8.2025

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2025/1723

(2025. gada 6. augusts),

ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes sagatavotu vai konservētu cukurkukurūzas graudu importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 7. pantu,

apspriedusies ar dalībvalstīm,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Procedūras sākšana

(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2024. gada 9. decembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts” jeb “ĶTR”, jeb “Ķīna”) izcelsmes cukurkukurūzas importu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad Association Européenne des Transformateurs de Maïs Doux (AETMD) (“sūdzības iesniedzējs”) 2024. gada 25. oktobrī iesniedza sūdzību. Sūdzība tika iesniegta konkrētu sagatavotu vai konservētu cukurkukurūzas graudu Savienības ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, kas bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

1.2.   Reģistrācija

(3)

Ar Komisijas 2025. gada 14. februāra Īstenošanas regulu (ES) 2025/309 (“reģistrācijas regula”) (3) Komisija uz attiecīgā ražojuma importu attiecināja reģistrāciju.

1.3.   Ieinteresētās personas

(4)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu īpaši informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus un Ķīnas iestādes, kā arī zināmos importētājus un tirgotājus un aicināja tos piedalīties.

(5)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Pēc procedūras sākšanas notika uzklausīšana ar Eiropas žāvētu augļu, ēdamo riekstu, pārstrādātu augļu un dārzeņu un pārstrādātu zivsaimniecības produktu tirdzniecības federāciju (“FRUCOM”) un tās nacionālajām apvienībām Waren-Verein der Hamburger Börse e.V. (“Waren-Verein”) un Nederlandse Vereniging voor de Handel in Gedroogde Zuidvruchten, specerijen en Aanverwante Artikelen (“NZV”), kā arī vairāku importētāju biedru pārstāvjiem.

1.4.   Piezīmes par procedūras sākšanu

(6)

Komisija saņēma piezīmes par procedūras sākšanu no Ķīnas Pārtikas produktu, vietējo produktu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu importa un eksporta tirdzniecības palātas (“CFNA”) un no Waren-Verein.

(7)

CFNA izteica kritisku piezīmi, ka sūdzības izmeklēšanas periods netika atjaunināts, tuvojoties iesniegšanas datumam. Minētā apvienība apgalvoja, ka var sniegt atšķirīgu kaitējuma ainu, salīdzinot ar izmeklēšanas periodu, jo laikposmā no 2024. gada otrā ceturkšņa līdz 2024. gada beigām ES tirgū ir notikušas būtiskas izmaiņas. CFNA arī uzskatīja, ka Taizeme un ĶTR ir vienīgās lielākās cukurkukurūzas ražotājas un eksportētājas un ka Taizemes tirgus daļas varētu pārņemt imports no ĶTR, ja importu no Taizemes ierobežotu antidempinga pasākumi. Turklāt CFNA apgalvoja, ka importa pieaugumu no ĶTR 2022. gadā, iespējams, izraisīja neparedzēti notikumi, piemēram, 1) dabas katastrofas un plūdi Taizemē, kas samazināja kukurūzas izlaidi un pietiekamu piegādi; 2) slikta raža Eiropā sausu klimatisko apstākļu dēļ, jo īpaši Francijā, un 3) karš Ukrainā, kas, iespējams, palielināja cukurkukurūzas ražotāju enerģijas izmaksas un samazināja cukurkukurūzas piegādi. CFNA arī uzskatīja, ka 2022. gadā ĶTR eksporta pārdošanas modelis mainījās Lidl lielā pasūtījuma dēļ. Tā uzskatīja, ka sliktā raža Eiropā, iespējams, ir ietekmējusi cukurkukurūzas piegādi Eiropā un ka tādi pircēji kā Lidl, iespējams, tika veidojuši uzkrājumus, lai izvairītos no piegāžu trūkuma.

(8)

Komisija atgādina CFNA, ka izmeklēšanas periods tika noteikts saskaņā ar pamatregulas 6. pantu, aptverot vismaz sešus mēnešus tieši pirms procedūras sākšanas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(9)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka importa no ĶTR tirgus daļas pieaugums bija saistīts ar antidempinga pasākumu noteikšanu importam no Taizemes, Komisija atgādina CFNA, ka šie pasākumi ir spēkā kopš 2009. gada. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(10)

CFNA nesniedza nekādus apstiprinošus pierādījumus saistībā ar apgalvojumu, ka eksporta izmaiņas bija saistītas tikai ar lielu mazumtirgotāja Lidl pasūtījumu. Tāpēc minētais apgalvojums tika noraidīts.

(11)

CFNA arī apgalvoja, ka sūdzībā nav pierādīts būtiskais kaitējums Savienības ražošanas nozarei, un norādīja, ka importa pieaugums no ĶTR negatīvi neietekmēja sūdzības iesniedzēja attīstību ražošanas, jaudas un tās izmantojuma, kā arī krājumu un pārdošanas cenu ziņā.

(12)

Komisija novērtēja sūdzībā sniegto informāciju un secināja, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, kas liecina par būtisku kaitējumu un ar ko var pamatot izmeklēšanas sākšanu. Tāpēc minētais apgalvojums tika noraidīts.

(13)

CFNA arī apgalvoja, ka imports no ĶTR nav vienīgais sūdzības iesniedzējam nodarītā kaitējuma cēlonis, un atsaucās uz 6. apsvērumā aprakstītajiem faktoriem. CFNA atgādināja par antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz ĶTR izcelsmes sojas proteīna importu (4), kurā Komisija konstatēja, ka cenu pieauguma sakritība ar Savienības ražošanas nozares sliktajiem finanšu rādītājiem liecina par izejvielu tirgus nestabilitāti un ir galvenais Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis, kas pārtrauca cēloņsakarību starp importu no Ķīnas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. CFNA apgalvoja, ka šajā izmeklēšanā situācija ir līdzīga.

(14)

Komisija uzskata, ka neviens no pārējiem iespējamajiem iepriekš minētajiem paskaidrojumiem neatspēko secinājumu, ka sūdzībā ir sniegti pietiekami pierādījumi par kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei radījis imports par dempinga cenām un kas pamato antidempinga procedūras sākšanu.

(15)

Waren-Verein lūdza pagarināt attiecīgo periodu, lai varētu novērtēt sliktās kultūraugu ražas ietekmi 2020. gadā. Tā lūdza apsvērt arī citas vienreizējas sekas, piemēram, kravu pārvadājumu un valūtas nosacījumus, kas bija labvēlīgi lēmumiem par pirkumu.

(16)

Sūdzībā tika analizēta pozitīvā cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām no ĶTR un būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, analizējot importa apjomu tendences, Savienības pārdošanas cenas attiecīgajā periodā un galvenos kaitējuma rādītājus attiecīgajā periodā. Var pierādīt pozitīvu saikni, vienlaikus parādot, ka nekādi citi faktori nemazina cēloņsakarību. Šajā posmā Komisija uzskatīja, ka sūdzībā ietvertie pierādījumi par cēloņsakarību ir pamatoti, un atsaucas uz 5. iedaļu par cēloņsakarību. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(17)

Visbeidzot, CFNA lūdza Komisiju piemērot mazākā maksājuma noteikumu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu. Tā apgalvoja, ka sūdzībā nav sniegti konkrēti pierādījumi par kropļojumiem izejvielu tirgū.

(18)

Sūdzības iesniedzējs sniedza ticamus un būtiskus pierādījumus, ka procedūras sākšanas laikā tika izpildītas visas juridiskās prasības, lai atceltu mazākā maksājuma noteikumu, to vidū pierādījumus par kropļojumiem tērauda tirgū ĶTR, kas varētu ietekmēt tērauda konservu kārbu cenu. Šajā posmā Komisija uzskatīja, ka sūdzībā ietvertie pierādījumi par kropļojumiem izejvielu tirgū ir pamatoti. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(19)

Waren-Verein izteica kritisku piezīmi par procedūras sākšanas datumu, jo tas ierobežoja ieinteresēto personu iespēju piedalīties izmeklēšanā.

(20)

Komisijas dienesti neietekmē Savienības ražošanas nozares lēmumu par to, kad tie iesniedz sūdzību. Pēc sūdzības iesniegšanas Komisijai ir juridisks pienākums pieņemt lēmumu par lietu un informēt attiecīgās personas 45 dienās saskaņā ar pamatregulas 5. panta 9. punktu, vai nu publicējot paziņojumu Oficiālajā Vēstnesī izmeklēšanas sākšanas gadījumā, vai informējot Savienības ražošanas nozari, ja minētā sūdzība tiek noraidīta.

(21)

Attiecībā uz ražotāju eksportētāju atlasi Waren-Verein lūdza atlasīt eksportētājus, pamatojoties uz reprezentatīviem kritērijiem.

(22)

Komisija uzsvēra, ka saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu izlases izveidei vajadzētu būt statistiski derīgai, pamatojoties uz atlases laikā pieejamo informāciju, vai balstītai uz lielāko reprezentatīvo ražošanas, pārdošanas vai eksporta apjomu, ko var saprātīgi izmeklēt atvēlētajā laikā.

(23)

Waren-Verein pieprasīja ierobežot izmeklējamā ražojuma izvēli līdz TARIC kodam 2005 80 00 , savukārt TARIC kodu 2001 90 30 10 nevajadzētu iekļaut.

(24)

Komisija norādīja, ka nav sniegti nekādi papildu pierādījumi, kas pamatotu ražojuma izslēgšanas pieprasījumu. Tāpēc minētais apgalvojums tika noraidīts.

(25)

Waren-Verein apgalvoja, ka kravu pārvadājumu un valūtas maiņas kursi negatīvi ietekmē ražojumu cenas, un lūdza tos ņemt vērā normālās vērtības aprēķinā. Turklāt Waren-Verein apšaubīja to produktu cenu salīdzināmību, kas atbilst ražojuma aprakstam, bet atšķiras pēc lieluma, galapatērētājiem, iepakojuma vai piegādes nosacījumiem.

(26)

Attiecībā uz jautājumiem par cenu salīdzināmību Komisija atkārtoti apliecināja Waren-Verein, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu salīdzinājumu starp eksporta cenām un normālo vērtību veic vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī un attiecībā uz pārdevumiem, kas veikti, cik vien iespējams, tajā pašā laikā un pienācīgi ņemot vērā arī citas atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Vajadzības gadījumā var veikt korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības attiecībā uz fiziskajiem raksturlielumiem, transporta un kravas nosacījumiem, iepakošanu, valūtas konvertēšanu un citiem faktoriem.

(27)

Waren-Verein lūdza izmeklēšanas laikā ņemt vērā patērētāju un tirgotāju intereses. Šī apvienība apgalvoja, ka gadījumā, ja tiks noteikti antidempinga maksājumi, cukurkukurūzas cenas, visticamāk, palielināsies par sliktu patērētājiem. Ņemot vērā slikto kultūraugu ražu nākotnē un citus tādus neparedzētus notikumus ES, kas ietekmē importu, apvienība uzskatīja, ka pasākumi nebūtu jānosaka. Tā arī apgalvoja, ka ES cukurkukurūzas ražotāji ir pietiekami ekonomiski spēcīgi un nav jāaizsargā ar antidempinga pasākumiem.

(28)

Komisija atgādina Waren-Verein, ka Savienības interešu novērtējums tiek veikts izmeklēšanas ietvaros, nevis sūdzības iesniegšanas posmā. Tāpēc visu personu viedokļi ir izvērtēti šīs regulas 7. iedaļā.

1.5.   Atlase

(29)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

Savienības ražotāju atlase

(30)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz lēsto līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomu ES izmeklēšanas periodā. Šajā izlasē tika iekļauti divi Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji veidoja vairāk nekā [29–38] % no aplēstā kopējā ražošanas apjoma un vairāk nekā [39–48] % no aplēstā kopējā pārdošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes par izlasi netika saņemtas. Tāpēc Savienības ražošanas nozares izlase tika apstiprināta.

Nesaistīto importētāju atlase

(31)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(32)

Seši nesaistītie importētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no diviem nesaistītiem importētājiem, pamatojoties uz lielāko attiecīgā ražojuma importa apjomu Savienībā. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par izlases veidošanu notika apspriešanās ar visiem zināmajiem attiecīgajiem importētājiem. Viens no izlasē iekļautajiem importētājiem informēja Komisiju, ka vairs nevēlas sadarboties un nesniegs atbildes uz anketas jautājumiem. Tāpēc Komisija nolēma aizstāt šo importētāju ar citu importētāju. Par šīm izmaiņām attiecīgi tika paziņots ieinteresētajām personām. Piezīmes par koriģēto izlasi netika saņemtas.

Ražotāju eksportētāju atlase

(33)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas pārstāvniecību apzināt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai sazināties ar tiem.

(34)

Divdesmit trīs uzņēmumi attiecīgajā valstī sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Divi no šiem uzņēmumiem bija saistīti, un no tiem viens nebija ražotājs eksportētājs. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no diviem ražotājiem eksportētājiem, pamatojoties uz vislielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, ko varētu saprātīgi izmeklēt atvēlētajā laikā. Par izveidoto izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm. Piezīmes par izlases izveidi netika saņemtas, un Komisija apstiprināja izlasi.

1.6.   Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumi

(35)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par nozīmīgu kropļojumu esību ĶTR pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(36)

Turklāt sūdzības iesniedzējs sūdzībā sniedza pietiekamus pirmšķietamus pierādījumus par kropļojumiem izejvielu tirgū Ķīnā attiecībā uz attiecīgo ražojumu. Tāpēc, kā tika norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, izmeklēšana aptvēra šos izejvielu tirgus kropļojumus, lai noteiktu, vai attiecībā uz Ķīnu piemērot pamatregulas 7. panta 2.a un 2.b punkta noteikumus. Šā iemesla dēļ Komisija šajā saistībā Ķīnas valdībai nosūtīja papildu anketas.

(37)

Komisija nosūtīja anketas sūdzības iesniedzējam, Savienības ražotājiem, ražotājiem eksportētājiem un zināmajiem importētājiem. Procedūras sākšanas dienā tās pašas anketas tika darītas pieejamas tiešsaistē (5).

(38)

Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pamatojoties uz pamatregulas 16. pantu, tika veikti pārbaudes apmeklējumi šādu uzņēmumu telpās:

Savienības ražotāji

—

Bonduelle Europe Long Life, Francija, un Bonduelle Central Europe, Ungārija

—

Dawtona Sp z o.o., Polija

Importētāji

—

Otto Franck Import GmbH & Co. KG, Augsburga, Vācija

Ražotāji eksportētāji Ķīnas Tautas Republikā

Sunflower Group

—

Sun Flower Food Industry (Xinfeng) Co., Ltd, Ganžou, Ķīna

—

Sunny Food Industry Co., Ltd, Ganžou, Ķīna

Tongfa Group

—

Zhangzhou Tongfa Foods Industry Co., Ltd, Džandžou, Ķīna

—

Fujian Tongfa Foods Group Co., Ltd, Sjameņa, Ķīna

(39)

Turklāt Komisija pārbaudīja sūdzības iesniedzēja AETMD iesniegto makroaptauju Parīzē, Francijā.

1.7.   Pamatregulas 18. panta piemērošana

(40)

Komisija informēja ĶV, ka tā izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi, kā aprakstīts tālāk 3.2.1. iedaļā.

(41)

Sunflower Group tika daļēji piemērots 18. pants attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar sniegto informāciju par CIF cenu un kredīta izmaksu aprēķināšanu saistībā ar konstatējumiem par eksporta cenām, kā aprakstīts tālāk 3.3. iedaļā.

(42)

Arī Tongfa Group tika daļēji piemērots 18. pants attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar sniegto informāciju par CIF cenu aprēķināšanu saistībā ar konstatējumiem par eksporta cenām, kā aprakstīts 3.4. iedaļā. Turklāt 18. pants tika piemērots arī nolūkā noteikt darba stundu izlietojumu darbaspēka kā ražošanas faktora aprēķinā, kā aprakstīts tālāk 3.2.3.1. iedaļā.

1.8.   Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(43)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2023. gada 1. oktobra līdz 2024. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

2.   IZMEKLĒJAMAIS RAŽOJUMS, ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Izmeklējamais ražojums

(44)

Ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana, ir cukurkukurūzas (Zea mays var. saccharata) graudi, sagatavoti vai konservēti etiķī vai etiķskābē, nesaldēti, un cukurkukurūzas (Zea mays var. saccharata) graudi, kas sagatavoti vai konservēti citādi nekā etiķī vai etiķskābē, nesaldēti, izņemot pozīcijas 2006 ražojumus, pašlaik klasificēti ar KN kodiem ex 2001 90 30 (TARIC kods 2001 90 30 10) un ex 2005 80 00 (TARIC kods 2005 80 00 10) (“izmeklējamais ražojums”).

(45)

Cukurkukurūzu lieto pārtikā. Produkts parasti ir konservu kārbās, kā arī burkās, tetrapakās vai maisiņos.

2.2.   Attiecīgais ražojums

(46)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes izmeklējamais ražojums (“attiecīgais ražojums”).

2.3.   Līdzīgais ražojums

(47)

Izmeklēšanā konstatēts, ka visiem tālāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un vieni un tie paši pamatlietojumi:

—

attiecīgajam ražojumam, ko eksportē uz Savienību,

—

attiecīgajā valstī ražotajam un tās iekšzemes tirgū pārdotajam izmeklējamajam ražojumam un

—

izmeklējamajam ražojumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā.

(48)

Tāpēc Komisija šajā posmā nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

3.   DEMPINGS

3.1.   Pamatregulas 2. panta 6.a punktā paredzētā normālās vērtības noteikšanas procedūra

(49)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus par to, ka attiecībā uz ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, atzina par pareizu sākt izmeklēšanu attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem no minētās valsts.

(50)

Tāpēc, lai savāktu datus, kas vajadzīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta iespējamai piemērošanai, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par izejresursiem, kas izmantoti konkrētu sagatavotu vai konservētu cukurkukurūzas graudu (cukurkukurūzas) ražošanā. Attiecīgo informāciju iesniedza 14 ražotāji eksportētāji.

(51)

Lai iegūtu informāciju, kuru Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgajiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienās no dienas, kad paziņojums par procedūras sākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Noteiktajā termiņā no ĶV netika saņemtas ne atbildes uz anketas jautājumiem, ne informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Tad Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(52)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija arī norādīja, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tā, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu par attiecīgu reprezentatīvo valsti ir provizoriski izvēlējusies Turciju. Turklāt Komisija norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamās attiecīgās reprezentatīvās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(53)

Komisija 2025. gada 12. martā ar paziņojumu (“pirmais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, ko izmanto attiecīgā ražojuma ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija par attiecīgajām reprezentatīvajām valstīm noteica iespējamās reprezentatīvās valstis, proti, Kolumbiju, Malaiziju, Meksiku, Serbiju, Taizemi un Turciju.

(54)

Komisija 2025. gada 6. jūnijā ar otro paziņojumu (“otrais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, par reprezentatīvo valsti izmantojot Malaiziju. Komisija arī informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA izmaksas”) un peļņu, pamatojoties uz pieejamo informāciju par Fraser and Neave Holdings BHD, kas ir ražotājs reprezentatīvajā valstī.

(55)

Komisija secināja, ka Kolumbija, Serbija un Turcija nebūtu jāuzskata par reprezentatīvām valstīm, jo īpaši tāpēc, ka trūkst attiecīgu, publiski pieejamu finanšu datu par uzņēmumiem, kas ražo izmeklējamo ražojumu un/vai līdzīgus ražojumus. Turklāt nešķiet, ka Taizeme būtu attiecīga reprezentatīvā valsts 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo Taizemē svaigas cukurkukurūzas importa cenas ietekmē kropļojumi, ņemot vērā to importa apjomu no Ķīnas.

(56)

Komisija neierosināja izmantot Meksiku par reprezentatīvo valsti, jo nebija datu par svaigas cukurkukurūzas importu, kas ir galvenais ražošanas faktors, kurš veido aptuveni 50 % no kopējām ražošanas izmaksām.

(57)

Komisija norādīja, ka Malaizija būtu piemērota valsts salīdzinošai vērtēšanai attiecībā uz svarīgākajiem ražošanas faktoriem (svaiga cukurkukurūza un konservu kārbas). Komisija norādīja, ka ir pieejama piemērota svaigas cukurkukurūzas importa cena, jo importa apjoms no ĶTR ir neliels. Attiecībā uz konservu kārbām, lai gan 78 % no to daudzuma tika iegūti no ĶTR, Komisija norādīja uz lielu cenu atšķirību starp konservu kārbām, kas iegūtas no ĶTR, un konservu kārbām no citiem avotiem (attiecīgi aptuveni 14 CNY par kilogramu un 28 CNY par kilogramu). Tāpēc, tā kā nav pierādījumu, ka kārbu no citiem avotiem cena ir izkropļota, Komisija ierosināja izmantot šo cenu kā atsauces vērtību. Tika konstatēts, ka Ķīnas cenas nav ietekmējušas konservu kārbu importu no citiem avotiem, un pārējā importa apjomi un cenas joprojām bija reprezentatīvi. Turklāt Fraser un Neave Holdings BHD informācija bija īpaši piemērota kā PVA un peļņas datu avots, jo 2024. gada pārskats bija par izmeklēšanas periodu (no 2023. gada 30. oktobra līdz 2024. gada septembrim).

(58)

Tāpēc Komisija provizoriski nolēma izvēlēties Malaiziju par vispiemērotāko reprezentatīvo valsti. Ieinteresēto personu piezīmes par pirmo un otro paziņojumu un jo īpaši par reprezentatīvās valsts izvēli ir aplūkotas tālāk 3.2.2. iedaļā.

3.2.   Normālā vērtība

(59)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir teikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(60)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja .. tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības” un “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas” turpmāk tekstā “PVA izmaksas”).

(61)

Kā sīkāk paskaidrots tālāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamiem pierādījumiem un ņemot vērā Ķīnas valdības nesadarbošanos, ir atbilstīgi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

3.2.1.   Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana

(62)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir teikts, ka “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā, inter alia, iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

—

attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes,

—

valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām,

—

diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus,

—

bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde,

—

izkropļotas algu izmaksas,

—

piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts ”.

(63)

Tā kā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā minētais saraksts nav kumulatīvs, nozīmīgu kropļojumu konstatēšanai nav jānorāda visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktu apstākļus.

(64)

Tomēr secinājumi par nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementos ir paredzēts, ka valdībai ir ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē.

(65)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir teikts, ka tad, “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”.

(66)

Saskaņā ar minēto noteikumu Komisija publicēja ziņojumu par Ķīnu (“ziņojums”) (6), kurā ietverti pierādījumi par būtisku valdības iejaukšanos daudzos ekonomikas līmeņos, to skaitā par konkrētiem daudzu būtisku ražošanas faktoru kropļojumiem (piem., ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku saistītiem kropļojumiem), kā arī atsevišķās nozarēs (piem., tērauda nozarē). Procedūras sākumā ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot šīs izmeklēšanas lietas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos. Procedūras sākumā ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas materiālos.

(67)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka izmeklējamā ražojuma cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, un ka tā rezultātā normālās vērtības noteikšanai nav piemēroti izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(68)

Lai pamatotu šo nostāju, sūdzības iesniedzējs atsaucās uz ziņojumā ietvertajiem pierādījumiem, jo īpaši attiecībā uz kropļojumiem galvenajās ražošanas nozarēs, piemēram, saistībā ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku, kā arī kropļojumiem saistībā ar galvenajām izejvielām konservētas cukurkukurūzas ražošanā (piem., tēraudu un alumīniju). Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi attiecībā uz visiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā uzskaitītajiem punktiem.

(69)

Konkrēti, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ĶV kontrolē, uzrauga un vada Ķīnas konservētās cukurkukurūzas ražošanas nozari, kas ir pārtikas konservu ražošanas nozares neatņemama sastāvdaļa. Sūdzības iesniedzējs uzskaitīja vairākus politikas pasākumus, kuru rezultātā: Ķīnas ražotāji ievēro Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) ideoloģiju; tiek īstenota uz eksportu orientēta pieeja, jo īpaši izmantojot iniciatīvu “Viena josla, viens ceļš”; nozarē ar spēcīgu konsolidāciju piedalās tikai daži tirgus dalībnieki; Ķīnas ražotājs saņem valdības atbalstu.

(70)

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka starp svarīgākajiem valsts politikas pasākumiem minēto mērķu sasniegšanai ir šādi:

—

valsts 14. piecgades plāns (“14. piecgades plāns”), kura mērķis ir atbalstīt, konsolidēt un stiprināt lauksaimniecības produktus un ražošanas spējas (7),

—

Ķīnas konservētās pārtikas rūpniecības attīstības 14. piecgades plāns, kurā uzsvērts, cik svarīga ir stabila eksporta politika un ka ir jāuzlabo nozares starptautiskā konkurētspēja, un kurā ir ietverti stimuli pārtikas konservu nozarei, lai sasniegtu uzskaitītos mērķus (8),

—

ĶKP Centrālās komitejas un Valsts padomes atzinumi par lauku atdzīvināšanas galveno darbu visaptverošu veicināšanu 2023. gadā, kas attiecas uz lauksaimniecības un lauku apvidu modernizāciju (9),

—

Ķīnas Konservētās pārtikas rūpniecības asociācijas (CCFIA) trīs gadu īpašais rīcības plāns (2021–2023), kura mērķis ir uzlabot konservētās pārtikas nozares ražotāju sadarbību (10).

(71)

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka provinču un pašvaldību politikas pasākumi konservētas pārtikas rūpniecības atbalstam citastarp ir šādi:

—

Guandunā – Lauksaimniecības produktu pārstrādes rūpniecības attīstības plāns (2018–2025), kura mērķis ir izveidot un optimizēt primārās pārstrādes iekārtas un garantēt atbalstu vairākiem projektiem (11),

—

Heilundzjanā – trīs gadu rīcības plāns (2023–2025) lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares augstas kvalitātes attīstības paātrināšanai, kura mērķis ir arī uzlabot lauksaimniecības produktu pārstrādes rūpniecisko sistēmu (12), kā arī ar to saistītais Paziņojums par trīs gadu rīcības plāna (2023–2025) izdošanu lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares augstas kvalitātes attīstības paātrināšanai (Vispārējā biroja paziņojums) (13) un Paziņojums par vairāku politiku izstrādi lauksaimniecības produktu intensīvās pārstrādes nozares augstas kvalitātes attīstības atbalstam (14),

—

Suihuas pašvaldībā (Heilundzjanā) – īstenošanas atzinumi par lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares augstas kvalitātes attīstības paātrināšanu (2023–2025), kuros noteikts, ka lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumos, arī kukurūzas pārstrādes rūpniecībā, būtu jāsaņem lielāks politikas atbalsts, citastarp izmantojot inovatīvus finanšu pakalpojumus (15).

(72)

Turklāt sūdzības iesniedzējs norādīja, ka ĶV arī saglabā kontroli pār ekonomiku, pateicoties savai klātbūtnei valstij piederošos uzņēmumos (“VPU”) un privātos uzņēmumos, izmantojot ĶKP komitejas uzņēmumos un ieceļot vadošos darbiniekus, kuri parasti ir ne tikai ĶKP locekļi, bet arī ieņem vadošus amatus ĶKP hierarhijā (16). Sūdzības iesniedzējs to ilustrēja ar konkrētiem nozares ražotāju piemēriem, to vidū:

—

Hangzhou Wahaha Group Co Ltd, kura dibinātājs un priekšsēdētājs bija ĶKP pārstāvis Džedzjanas kongresā (17),

—

Huanlejia Food Group: priekšsēdētājs un ģenerāldirektors, ko sabiedrības normatīvajos aktos konsekventi dēvē par “komunisma politiķi”  (18),

—

Hebei Yaxiong Modern Agriculture Co. Ltd., kuras kontrolējošais akcionārs ir bijis Ķīnas Tautas politiskās konsultatīvās konferences Hebei provinces komitejas un Hebei Rūpniecības un tirdzniecības federācijas loceklis, kā arī dārzeņu nozares Tirdzniecības kameras priekšsēdētājs (19).

(73)

Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka kropļojumi izmeklējamā ražojuma nozarē izriet no ĶV iejaukšanās augšupējās nozarēs, jo īpaši neapstrādātas kukurūzas un tērauda rūpniecības nozarēs.

(74)

Attiecībā uz neapstrādātas kukurūzas rūpniecības nozari sūdzības iesniedzējs norādīja, ka lielākā daļa kukurūzas eksportētāju ir VPU, kas saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju ir ĶV līdzekļi, lai tā varētu sasniegt savus politikas mērķus, un gūst labumu no saistītā valdības atbalsta.

(75)

Attiecībā uz tērauda rūpniecības nozari sūdzības iesniedzējs norādīja, ka lielākā daļa tērauda ražotāju Ķīnā ir VPU, un atsaucās uz iepriekšējām izmeklēšanām, kurās Komisija konstatēja, ka šajā nozarē pastāv kropļojumi (20).

(76)

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka cukurkukurūzas nozarē pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē.

3.2.1.1.   Nozīmīgi kropļojumi, kas ietekmē iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā

(77)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka Ķīnas ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir tāds, ka “ražošanas līdzekļi ir sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums” (21).

(78)

Valstij piederošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota nodrošināt tās “nostiprināšanu un izaugsmi” (22). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet arī tieši pilnvaro šādi iejaukties. Ideja par valsts īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu, un visos galvenajos tiesību aktos ir uzsvērts, ka tas ir vispārējs princips.

(79)

Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un tajās valstij ir uzticēts atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē valsts īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (23).

(80)

Turklāt saskaņā ar attiecīgajiem Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās ĶKP vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma.

(81)

Pēc tam kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas Konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta Konstitūcijas 1. panta tekstā.

(82)

Minētajā noteikumā aiz jau esošā pirmā teikuma “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma” tika iekļauts šāds jauns otrais teikums: “Noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma (24) .” Tas parāda neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār Ķīnas ekonomikas sistēmu.

(83)

Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdība īsteno vispārēju makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(84)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencē balstītu ekonomikas politiku (25). Ķīnas iestāžu izmantotie iejaukšanās ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi un ietver rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni.

(85)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Minēto plānu kopums aptver plašu un sarežģītu nozaru un pārnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus.

(86)

Provinces līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts mēroga plānos ir izvirzīti plašāki mērķrādītāji. Turklāt plānos ir precizēti līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgās nozares/sektorus, un arī termiņi, kuros minētie mērķi ir jāsasniedz. Atsevišķos plānos joprojām ir skaidri formulēti mērķrādītāji attiecībā uz izlaidi.

(87)

Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķas rūpniecības nozares un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.).

(88)

Gan privātajiem, gan valstij piederošiem ekonomikas dalībniekiem ir faktiski jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmā noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (26).

(89)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī Ķīnas finanšu sistēmā dominē valstij piederošas komercbankas un politikas bankas. Veidojot un īstenojot savu aizdošanas politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (27).

(90)

Tas pats attiecas uz citiem Ķīnas finanšu sistēmas komponentiem, piemēram, akciju tirgiem, obligāciju tirgiem, privātā kapitāla tirgiem. Turklāt minētās finanšu nozares daļas institucionāli un darbības ziņā ir veidotas nevis tā, lai panāktu finanšu tirgu maksimāli efektīvu darbību, bet gan tā, lai nodrošinātu kontroli un ļautu valstij un ĶKP iejaukties (28).

(91)

Treškārt, normatīvās vides līmenī valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumus regulāri izmanto, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamajos tiesību aktos konkrēti ir paredzēts, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu būtība nav definēta, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (29).

(92)

Līdzīgi ir ieguldījumu jomā, kur Ķīnas valdība saglabā nozīmīgu ietekmi un kontroli gan pār valsts, gan pār privāto ieguldījumu saņēmējiem, kā arī attiecībā uz šo ieguldījumu apmēru. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto par nozīmīgu instrumentu tādu rūpniecības politikas mērķu atbalstam kā, piemēram, valsts kontroles saglabāšana nozīmīgajos sektoros vai iekšzemes rūpniecības stiprināšana (30).

(93)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz noteiktām pamataksiomām, kurās ir paredzēta un ar kurām tiek veicināta valdības iejaukšanās dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali atbilstīgi tirgus principiem (31).

3.2.1.2.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē: attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes.

(94)

Ķīnas ekonomikas būtiska daļa ir uzņēmumi, kuri ir valsts īpašumā, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem sniedz norādes.

(95)

Cukurkukurūzu galvenokārt ražo privāti uzņēmumi, piemēram, Sunflower Food Industry Xinfeng Co. Ltd. (32), Zhangzhou Tongfa Food Industry Co. Ltd. (33) vai Runfeng Food Co. Ltd. (34). Konservētas pārtikas nozarē darbojas arī uzņēmumi, kas daļēji pieder valstij, piemēram, Hangzhou Wahaha Group (35), kurā 46 % daļu pieder valstij (36).

(96)

Tomēr ĶKP iejaukšanās darbības lēmumu pieņemšanā ir kļuvusi par normu ne tikai VPU, bet arī privātos uzņēmumos (37), un ĶKP uzņemas vadību gandrīz visos valsts ekonomikas aspektos. Valsts ietekme, ko rada ĶKP struktūras uzņēmumos, faktiski ir novedusi pie tā, ka ekonomikas dalībnieki ir valdības kontrolē un stratēģiskā uzraudzībā, ņemot vērā to, cik ciešas saites Ķīnā saista valsti un partijas struktūras.

(97)

Turklāt uz cukurkukurūzas nozari attiecas vairākas valdības politikas, piemēram, 2022. gada galvenās rīcībpolitikas, par kurām paziņoja Finanšu ministrija un Lauksaimniecības un lauku lietu ministrija: “[P]anākt lauksaimniecības rūpniecības integrētu attīstību; koordinēt vairāku mūsdienīgu valsts lauksaimniecības industriālo parku, perspektīvu un unikālu industriālo klasteru un spēcīgu lauksaimniecības un industriālo pašvaldību izvietojumu un būvniecību; koncentrēties uz to, lai nodrošinātu valsts nodrošinātību ar pārtiku un efektīvu apgādi ar svarīgiem lauksaimniecības produktiem, galveno uzmanību pievēršot rīsiem, kviešiem, kukurūzai, (..) izveidot modernu lauku rūpniecības sistēmu, kuras pamatā ir spēcīgas industriālās pilsētas, industriālie parki kā dzinējspēks un industriālie klasteri kā pamats, provinču, novadu un pilsētu izvietojums, kā arī punktu, līniju un teritoriju koordinēta popularizēšana, lai uzlabotu rūpniecības attīstības kvalitāti un efektivitāti kopumā (38) .”

(98)

Tāpat Lauksaimniecības un lauku apvidu modernizācijas veicināšanas 14. piecgades plānā ir noteikti šādi mērķi: “[N]acionālās pārtikas nodrošinājuma nozares joslas izveide: ņemot vērā rīsu, kviešu, kukurūzas, sojas pupu u. c. produktu ražošanu un piegādi, koordinēt ražošanas, pārstrādes, uzglabāšanas un aprites spēju veidošanas struktūru un veidot pārtikas nodrošinājuma industriālās joslas (..) (39) .”

(99)

Valdības kontroli un stratēģisko uzraudzību var novērot arī attiecīgo nozares apvienību līmenī (40).

(100)

Piemēram, konservētu pārtikas produktu nozari pārrauga Ķīnas Nacionālā vieglās rūpniecības padome (“CNLIC”) (41). CNLIC statūtu 2. pantā (42) ir aprakstīts padomes mērķis, proti, “rūpīgi izpētīt un ieviest ģenerālsekretāra Sji Dzjiņpina vairāku svarīgu runu garu”. Turklāt 3. pantā ir noteikts, ka “padome ievēro Ķīnas Komunistiskās partijas vispārējo vadību un saskaņā ar Ķīnas Komunistiskās partijas konstitūcijas noteikumiem izveido Ķīnas Komunistiskās partijas organizāciju, veic partijas darbības un nodrošina partijas organizācijas darbībai nepieciešamos nosacījumus” (43).

(101)

CNLIC sniedz norādījumus nozarei (44), kā arī CCFIA (45), jo īpaši attiecībā uz partijas veidošanas darbībām un politikas veidošanu. Padome 2022. gadā ieteica, ka CCFIA“būtu jāievēro partijas veidošanas norādījumi, jāvirza nozare nelokāmi uzklausīt partiju un nelokāmi jāseko partijai” un ka tai “vajadzētu mudināt uzņēmumus izstrādāt jaunas šķirnes, pamatojoties uz (..) konservētiem dārzeņiem”, un “izstrādāt, stiprināt un atbalstīt uzņēmumus, attīstīt konservēšanas nozares klasterus” (46).

(102)

Tādējādi saskaņā ar CCFIA statūtu 4. pantu (47) asociācija “pieņem [ĶKP] vispārējo vadību, izveido [ĶKP] organizāciju saskaņā ar [ĶKP] konstitūcijas noteikumiem (..), veic partijas darbības un nodrošina partijas organizāciju darbībai nepieciešamos nosacījumus. Šīs asociācijas reģistrācijas un pārvaldības iestāde ir Ķīnas Tautas Republikas Civillietu ministrija, un partijas veidošanas vadošā iestāde ir Valsts padomes valstij piederošo aktīvu uzraudzības un pārvaldības komisijas partijas komiteja”. Turklāt asociācija “akceptē darījumdarbības norādījumus, uzraudzību un pārvaldību”, ko veic Civillietu ministrija un Valsts aktīvu uzraudzības un administrācijas komisijas partijas komiteja (48). Turklāt CCFIA statūtu 24. pantā ir noteikts, ka asociācijas priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekam un ģenerālsekretāram ir “jāievēro partijas nostāja, principi, politika un jābūt ar labām politiskajām īpašībām” (49). Sunflower Food Industry Xinfeng Co. Ltd (50), Zhangzhou Tongfa Food Industry Co. Ltd. un Runfeng Food Co. Ltd. (51) ir CCFIA biedri (52).

(103)

Tādējādi pat privātā īpašumā esošiem ražotājiem attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē ir liegts darboties tirgus apstākļos. Proti, gan valstij piederošie, gan privātā īpašumā esošie uzņēmumi nozarē tiek stratēģiski uzraudzīti un saņem norādījumus.

3.2.1.3.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē: valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām

(104)

Tā kā valsts ir pārstāvēta uzņēmumos, Ķīnas valdība var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām. ĶKP pirmorganizācijas gan valstij piederošos, gan privātos uzņēmumos ir nozīmīgs kanāls, ar kura starpniecību valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā.

(105)

Saskaņā ar Ķīnas uzņēmējdarbības tiesībām ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trijiem ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (53)), un uzņēmuma pienākums ir nodrošināt partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus.

(106)

Šķiet, ka iepriekš šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP ir pastiprinājusi savu ietekmi uz uzņēmumu lēmumu pieņemšanu, nosakot to par politiska principa jautājumu (54), arī izdarot sistemātisku spiedienu uz privātajiem uzņēmumiem ar mērķi par prioritāti izvirzīt “patriotismu” un nodrošināt partijas disciplīnas ievērošanu (55).

(107)

Ir informācija, ka jau 2018. gadā partijas pirmorganizācijas pastāvēja 73 % aptuveni no 2,57 miljoniem privātīpašumā esošu uzņēmumu un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (56). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visās nozarēs, arī attiecīgā ražojuma ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem.

(108)

Turklāt 2020. gada 15. septembrī tika publicēts dokuments “ĶKP Centrālās komitejas Galvenā biroja Pamatnostādnes par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu” (“pamatnostādnes”) (57), ar kurām vēl vairāk tika paplašināta partijas komiteju loma privātajos uzņēmumos.

(109)

Pamatnostādņu II.4. iedaļā ir teikts: “.. mums jāceļ partijas kopējās spējas vadīt privātā sektora darbu vienotajā frontē un šajā jomā efektīvi jāveic aktīvāks darbs”; savukārt III.6. iedaļā ir teikts: “.. mums vēl aktīvāk ir jāīsteno partijas attīstības pasākumi privātos uzņēmumos un jānodrošina, ka partijas pirmorganizācijas var efektīvi izpildīt savus partijas posteņa uzdevumus un ka partijas biedri var uzņemties līderu un pionieru lomu”. Tādējādi pamatnostādnēs ir uzsvērta ĶKP nozīme uzņēmumos un citās privātā sektora struktūrās un ir mēģināts šo nozīmi palielināt (58).

(110)

Lai gan nav bijis iespējams konstatēt sistemātisku attiecīgā ražojuma ražotāju vadības amatu un ĶKP dalības/funkciju pārklāšanos, izmeklēšana apstiprināja tiešu ĶKP iejaukšanos to pārvaldībā. Piemēram, partijas Darba komiteja un Pancheng ielas Tirdzniecības palātas Vispārējās grupas filiāle, kas atrodas Naņdzjinas Dzjanbei apgabalā (59), kur atrodas Runfeng Food Co. meitasuzņēmums, raksturo savu darbu kā “ciešu koncentrēšanos uz galveno partijas veidošanas līniju, kas vada Tirdzniecības palātas darbu, (..) veicot vairākus pasākumus, lai veicinātu partijas izveides un Tirdzniecības kameras darba dziļu integrāciju. (..) Apkalpojot uzņēmumus, Tirdzniecības palātas Vispārējās partijas filiāle regulāri veic“uzņēmumu apkalpošanu”, klātienes simpozijus un apmeklējumus, lai palīdzētu uzņēmumiem kļūt lielākiem un spēcīgākiem, un uzņēmumu apkalpošanas procesā tā ir sekmīgi ieviesusi daudzus projektus (..) un veicinājusi Jiangsu Runfeng Food Co., Ltd. ieguldījumus visaptveroša demonstrējumu parka lauksaimniecības produktu šķirošanas centra būvniecībā” (60).

(111)

Turklāt Likumā par privātā sektora ekonomikas veicināšanu (“Privātās ekonomikas likums”) ir noteikts, ka “ekonomikas organizācijas un to dalībnieki atbalsta [ĶKP] vadību (..), ievēro Ķīnas sociālistisko sistēmu un aktīvi piedalās sociālistiskas mūsdienu varas veidošanā” (61).

(112)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk (62). Tādējādi valsts klātbūtne uzņēmumos, cukurkukurūzas nozarē un citās nozarēs (piem., finanšu un izejresursu nozarēs) ļauj ĶV iejaukties attiecībā uz cenām un izmaksām.

3.2.1.4.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē: diskriminējoša valsts politika vai pasākumi, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus

(113)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam ir jābūt centrālās, provinču un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos un aptver praktiski visas ekonomikas nozares. Ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un iestādes katrā pārvaldības līmenī uzrauga, kā attiecīgais valdības līmenis, kas ir par tām zemāks, īsteno šos plānus.

(114)

Kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek virzīti tām nozarēm, kuras valdība ir atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (63).

(115)

Turklāt Privātās ekonomikas likumā ir noteikts, ka “valsts stiprina privātu ekonomikas organizāciju dalībnieku grupas izveidi, stiprina ideoloģisko un politisko vadību un piešķir tiem svarīgo lomu ekonomiskajā un sociālajā attīstībā; (..) palīdz privāto ekonomikas organizāciju dalībniekiem īstenot sociālistiskās pamatvērtības, būt patriotiskiem un mērķtiecīgiem (..) un stingri kļūt par Ķīnas izcelsmes sociālisma veidotājiem un Ķīnas modeļa modernizācijas veicinātājiem”, un ka “ekonomikas organizācijas un to dalībnieki, iesaistoties ražošanas un darbības darbībās, (..) akceptē valdības un sociālo uzraudzību” (64).

(116)

Ķīnas iestādes ir ieviesušas vairākus rīcībpolitikas virzienus, kas virza attiecīgā ražojuma ražošanas nozares darbību.

(117)

Iepriekš minētajā Finanšu ministrijas un Lauksaimniecības un lauku lietu ministrijas 2022. gada galveno rīcībpolitikas virzienu izklāstā (sk. 97. apsvērumu) ir ietverti arī šādi noteikumi, kas ietekmē nozares darbību: “[V]alsts turpinās īstenot tādu politiku kā subsīdijas kukurūzas un sojas pupu ražotājiem, subsīdijas rīsiem un stimuli lieliem graudu ražošanas apgabaliem, lai konsolidētu piedāvājuma puses strukturālās reformas efektivitāti lauksaimniecībā un nodrošinātu valsts nodrošinātību ar pārtiku.” Turklāt dokumentā ir paredzēts “atalgojums galvenajiem sēklu ražošanas apgabaliem. Paplašināt atbalstu lieliem rīsu, kviešu, kukurūzas (..) sēklu audzēšanas apgabaliem un veicināt sēklu nozares pārveidi un modernizāciju” (65).

(118)

Ķīnas 14. piecgades plāna par lauksaimniecības un lauku apvidu modernizācijas veicināšanu (66) mērķis ir “uzlabot graudu ražošanas atbalsta politiku; stabilizēt subsīdijas graudu audzētājiem, uzlabot minimālās iepirkuma cenas politiku attiecībā uz rīsiem un kviešiem un subsīdiju politiku kukurūzas un sojas pupu audzētājiem; uzlabot kompensācijas mehānismu lielu graudu audzēšanas apgabalu interesēs un uzlabot atbalsta politikas sistēmu lieliem graudu audzēšanas apgabaliem” (67). Saskaņā ar 14. piecgades plānu par stādīšanas nozares attīstību valsts līmenī (68)“14. piecgades periodā mēs izpētīsim iespējamo paplašināšanos, palielināsim ražošanas jaudu, optimizēsim struktūru, veicināsim diversificētu attīstību un uzlabosim piegādes garantiju spējas” (69).

(119)

Turklāt, “lai īstenotu partijas un valdības lēmumus un pamatnostādnes” (70)’, CCFIA izdeva 14. piecgades plānu Ķīnas konservētās pārtikas rūpniecības attīstībai (71), nosakot kvantitatīvus mērķus, piemēram, “izveidot trīs demonstrējumu bāzes attiecībā uz augstas kvalitātes izejvielām konservētai pārtikai, izveidot piecas inovācijas demonstrējumu vienības, attīstīt vienu jaunu valsts konservētas pārtikas rūpniecības kopu, izveidot desmit ietekmīgus zīmolus ar augstu reputāciju”, kā arī tādus kvalitatīvus mērķus kā “aktīvi attīstīt konservētas pārtikas variācijas, piemēram, dārzeņus, [un] virzīt lauksaimniecības teritorijas (..), lai attīstītu zaļas un kvalitatīvas kultūras un šķirnes (..) un izveidotu attiecīgas nozares kopas” (72).

(120)

Provinču līmenī Dzjansji izdeva 14. piecgades plānu augstas kvalitātes ražošanas nozares attīstībai, kura mērķis bija “turpināt paplašināt un izvērst pārtikas rūpniecības ķēdi, palielināt produktu pievienoto vērtību [tā], ka līdz 2025. gadam provinces pārtikas pārstrādes nozares mērogs sasniegs 850 miljardus RMB. (..) Augļu un dārzeņu konservu nozarē [mēs] veidosim dārzeņu un augļu pārstrādes bāzes (..) un paplašināsim un stiprināsim augļu un dārzeņu pārstrādes kopu Fudzjaņas dienvidaustrumu daļā (73)”.

(121)

Sunflower Food Industry Xinfeng Co. Ltd atrodas Dzjansji, un Zhangzhou Tongfa Food Industry Co. Ltd atrodas Fudzjaņā.

(122)

Turklāt Heilundzjanas 14. piecgades plāna par ekonomisko un sociālo attīstību un 2035. gada perspektīvām mērķis ir “modernizēt augstas produktivitātes pārtikas kultūraugus, piemēram, kukurūzu (..), un izveidot augstas kvalitātes kukurūzas un sojas pupu ražošanas bāzi” (74).

(123)

Konkrētāk, attiecībā uz attiecīgā ražojuma nozari Heilundzjana izdeva Kukurūzas pārstrādes nozares attīstības plānu 2021.–2025. gadam (75), saskaņā ar kuru province plāno “veicināt un izveidot vadošo un pamatuzņēmumu grupu, ko vada“10 miljardu [RMB] līmeņa”uzņēmumi, lai sniegtu galveno atbalstu mūsdienīgas kukurūzas pārstrādes rūpniecības sistēmas izveidei” un “veicinātu uzņēmumu pārveidi un modernizāciju, lai tie kļūtu labāki un spēcīgāki, (..) rosināt pārstrādes uzņēmumus paātrināt tehnoloģisko pārveidi, pieņemt progresīvas un piemērojamas tehnoloģijas un procesus, likvidēt vecās iekārtas, ieviest un iegādāties modernas iekārtas un ražošanas līnijas un uzlabot pamata konkurētspēju” (76) .

(124)

Turklāt 2024. gadā Šaņduna uzsāka “izmēģinājuma projektu”, lai veicinātu, modernizētu un attīstītu kukurūzas rūpniecību (77), sniedzot būtisku nodokļu atbalstu pētniecībai un izstrādei.

(125)

Tāpat Dzjiliņa izdeva īpašu preferenciālu politiku, kas dod labumu attiecīgā ražojuma ražošanas nozarei. Saskaņā ar tās tīmekļa vietnē publicēto ziņojumu Dzjiliņas provinces nodokļu birojs “formulē un pielāgo politikas pabalstu sarakstu, kā arī to tematu sarakstu, uz kuriem ir jāreaģē ātri. Uzņēmumiem ir vajadzības, un nodokļi attiecīgi reaģē. Ceļā uz rūpniecības modernizāciju ir pieejams pietiekams skaits politikas instrumentu” (78).

(126)

Ar šiem un citiem līdzekļiem Ķīnas valdība tādējādi dod rīkojumus praktiski par ikvienu nozares attīstības un darbības aspektu un augšupējiem izejresursiem un kontrolē tos.

(127)

Kopumā Ķīnas valdība ir ieviesusi pasākumus, lai mudinātu uzņēmējus sasniegt ražošanas nozarei izvirzītos valsts politikas mērķus. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

3.2.1.5.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē: bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību vai īpašuma tiesību trūkums, diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde

(128)

Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā prasījumu un parādu taisnīga segšana un kreditoru un parādnieku likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tā pamatā, šķiet, ir fakts, ka, lai gan Ķīnas bankrota tiesības formāli balstās uz līdzīgiem principiem kā atbilstīgie tiesību akti citās valstīs, izņemot Ķīnu, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde.

(129)

Vispārzināms, ka bankrotu skaits joprojām ir zemā līmenī attiecībā pret valsts ekonomikas lielumu, jo īpaši tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt maksātnespējas procesā joprojām ir spēcīga un aktīva valsts loma, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesa rezultātu (79).

(130)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām Ķīnā (80). Visa zeme pieder valstij (kopīga lauku zeme un valstij piederoša pilsētu zeme), un tās piešķiršana joprojām ir atkarīga tikai no valsts. Ir tiesību normas, kuru mērķis ir piešķirt zemes izmantošanas tiesības pārredzami un par tirgus cenām, piemēram, ieviešot izsoles procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti – daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (81). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politikas mērķus, kas ietver ekonomikas plānu īstenošanu (82).

(131)

Ļoti līdzīgi kā citos Ķīnas ekonomikas sektoros uz attiecīgā ražojuma ražotājiem attiecas parastie Ķīnas noteikumi par bankrota tiesībām, uzņēmējdarbības tiesībām un īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka arī šos uzņēmumus skar lejupēji kropļojumi, ko rada bankrota un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde. Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, šie apsvērumi, šķiet, ir pilnībā piemērojami arī ķīmijas un līdz ar to arī cukurkukurūzas nozarē. Šajā izmeklēšanā netika atklāts nekas tāds, kas liktu šos konstatējumus apšaubīt.

(132)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē bankrota un īpašuma tiesības tiek piemērotas diskriminējoši vai izpildītas neatbilstīgi.

3.2.1.6.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē: izkropļotas algu izmaksas

(133)

Uz tirgu balstīta algu sistēma Ķīnā nevar pilnībā attīstīties, jo ir traucētas darba ņēmēju un darba devēju iespējas izmantot tiesības uz kolektīvu organizāciju. Ķīna nav ratificējusi vairākas Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijas, jo īpaši tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas sarunām (83).

(134)

Saskaņā ar valsts tiesību aktiem darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaiste darba koplīgumu slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (84). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem ierobežo piekļuvi visam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam.

(135)

Tādējādi darba ņēmēji, kuriem nav reģistrētas dzīvesvietas vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kurām ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (85). Šie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnā ir izkropļotas.

(136)

Netika iesniegti pierādījumi par to, ka uz cukurkukurūzas nozari neattiektos aprakstītā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi ražošanas nozari skar algu izmaksu kropļojumi – gan tieši (attiecīgā ražojuma ražošanā vai tā galvenās izejvielas ražošanā), gan netieši (ja ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati Ķīnas darba tiesību sistēma).

3.2.1.7.   Nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē: piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts

(137)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnā ir dažādos veidos izkropļota.

(138)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīgs tas, ka pastāv spēcīgas valstij piederošas bankas (86), kuras, piešķirot piekļuvi finansējumam, ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā valstij piederoši nefinanšu uzņēmumi arī bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašumtiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus amatā ieceļ ĶKP) (87), un tās regulāri īsteno ĶV izstrādāto valsts politiku.

(139)

Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu, ar likumu noteiktu pienākumu veikt uzņēmējdarbību saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un valsts rūpniecības politikas norādēm (88). Lai gan ir atzīts, ka dažādi tiesību aktu noteikumi attiecas uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju, pārliecinoši pierādījumi, ieskaitot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumus, liecina, ka minētajiem noteikumiem ir tikai sekundāra nozīme dažādu juridisko instrumentu piemērošanā.

(140)

Piemēram, ĶV ir precizējusi, ka pat privāto komercbanku lēmumi ir jāpārrauga ĶKP un tiem ir jāatbilst valsts politikai. Viens no trim valsts vispārējiem mērķiem banku pārvaldības jomā tagad ir stiprināt partijas vadošo lomu banku un apdrošināšanas sektorā, arī saistībā ar darbības un vadības jautājumiem (89). Arī komercbanku darbības novērtēšanas kritērijos tagad jo īpaši ir jāņem vērā tas, kā struktūras “kalpo valsts attīstības mērķiem un reālajai ekonomikai” un kā tās “apkalpo stratēģiskas un jaunas nozares” (90).

(141)

Piemēram, Sunflower Food Industry Xinfeng Co. Ltd. Ganžou pašvaldības Finanšu biroja uzraudzībā parakstīja sadarbības līgumu ar valstij piederošās Dzjudzjanas Bankas Ganžou meitasuzņēmumu, lai “atbalstītu uzņēmumu, lai paplašinātu tā uzņēmējdarbības mērogu, palielinātu tā tirgus daļu un palīdzētu uzņēmuma attīstībai” (91).

(142)

Turklāt obligāciju reitings un kredītvērtējums dažādu iemeslu dēļ bieži vien ir izkropļoti – arī tādēļ, ka riska novērtējumu ietekmē firmas stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un implicīto valdības garantiju spēks (92). Minētos faktorus pastiprina spēkā esoši papildu noteikumi, kas virza finansējumu uz sektoriem, kurus valdība atzinusi par atbalstāmiem vai citādi nozīmīgiem (93). Tā rezultātā rodas nosliece par labu tam, lai aizdevumus piešķirtu VPU, lieliem privātiem uzņēmumiem ar labiem sakariem un uzņēmumiem, kas darbojas nozīmīgākajās rūpniecības nozarēs, un tas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas visiem tirgus dalībniekiem nav vienādas.

(143)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku peļņu no ieguldījumiem. To parāda tādu līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, kaut arī strauji samazinājusies rentabilitāte, un tas liecina, ka mehānismi, kuri darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(144)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts radīti kropļojumi. To aizdevumu daļa, kam nav pārsniegta atsauces likme, 2018. gada beigās joprojām bija vismaz viena trešdaļa no visiem aizdevumiem (94). Ķīnas oficiālie mediji nesen ziņoja, ka ĶKP aicināja “virzīt uz leju aizdevumu tirgus procentu likmi” (95). Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantojumu.

(145)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnā liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšanas ierobežojumi varētu kļūt stingrāki, kā tas būtu sagaidāms neizkropļotā tirgus vidē. Tā rezultātā ienākumus nenesošo aizdevumu apjoms ir strauji palielinājies, ĶV vairākas reizes izvēloties izvairīties no saistību neizpildes procedūras, tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus vai nododot īpašumtiesības uz parādu (piem., izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizāciju), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus.

(146)

Būtībā, lai gan ir veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu Ķīnā ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos. Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka tirgus apstākļi tiek nopietni ietekmēti visos līmeņos.

(147)

Šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz attiecīgā ražojuma nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē. Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka tirgus apstākļi tiek nopietni ietekmēti visos līmeņos.

3.2.1.8.   Aprakstīto kropļojumu sistēmiskums

(148)

Komisija norādīja, ka ziņojumā aprakstītie kropļojumi ir Ķīnas ekonomikai raksturīgi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka ziņojuma I daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visām ekonomikas nozarēm. Tas pats sakāms par iepriekš minētajiem un ziņojuma II daļā aprakstītajiem ražošanas faktoriem.

(149)

Komisija atgādināja, ka attiecīgā ražojuma ražošanai ir vajadzīgi konkrēti izejresursi. Kad attiecīgā ražojuma ražotāji iegādājas šos izejresursus / slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kuru piemēro visos valdības līmeņos un visās nozarēs. Šie kropļojumi ir sīki aprakstīti iepriekš, jo īpaši 3.2.1.1. iedaļā. Komisija norādīja, ka regulatīvā struktūra, kas ir šo kropļojumu pamatā, ir vispārēji piemērojama, jo uz cukurkukurūzas ražotājiem – tāpat kā uz jebkuru citu ekonomikas dalībnieku Ķīnā – attiecas minētie noteikumi. Tāpēc kropļojumi tieši ietekmē attiecīgā ražojuma izmaksu struktūru.

(150)

Tādējādi ne vien nav pareizi izmantot attiecīgā ražojuma pārdošanas cenas iekšzemes tirgū pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot par izejvielām, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir izkropļotas, jo cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kas aprakstīta ziņojuma I un II daļā.

(151)

Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, patiešām ir vērojama visā Ķīnā. Tas nozīmē, ka, piemēram, resursi, kas paši ir ražoti Ķīnā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz resursu resursiem un tā tālāk.

(152)

Ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai argumentus par pretējo.

3.2.2.   Reprezentatīvā valsts

Vispārīgas piezīmes

(153)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

—

līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR. Šim nolūkam Komisija, pamatojoties uz Pasaules Bankas datubāzi (96), izmantoja valstis, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir līdzīgs kā ĶTR,

—

izmeklējamā ražojuma ražošana minētajā valstī,

—

pieejamu attiecīgo datu publiska esība reprezentatīvajā valstī,

—

ja bija vairākas iespējamās reprezentatīvās valstis, priekšroka attiecīgā gadījumā tika dota valstij ar atbilstoša līmeņa sociālo un vides aizsardzību.

(154)

Kā paskaidrots iepriekš 53. un 54. apsvērumā, Komisija lietas materiālos publicēja divus paziņojumus par normālās vērtības noteikšanas avotiem. Šajos paziņojumos aprakstīti fakti un pierādījumi, uz kuriem balstīti attiecīgie kritēriji, un atbildēts uz piezīmēm, ko personas saņēmušas par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem. Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas par savu nolūku izmantot Malaiziju kā attiecīgu reprezentatīvo valsti pašreizējā izmeklēšanā, ja tiktu apstiprināta nozīmīgu kropļojumu pastāvēšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

Līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā ĶTR

(155)

Pirmajā paziņojumā Komisija noteica Kolumbiju, Malaiziju, Meksiku, Serbiju, Taizemi un Turciju kā valstis ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā ĶTR saskaņā ar Pasaules Bankas datiem, t. i., Pasaules Banka tās visas klasificēja kā valstis ar “vidēji augstiem ienākumiem” pēc nacionālā kopienākuma, par kurām bija zināms, ka tajās notiek izmeklējamā ražojuma ražošana.

(156)

AETMD apgalvoja, ka attiecībā uz Kolumbiju, Malaiziju, Serbiju, Taizemi vai Turciju Komisijas pirmajā paziņojumā bija norādīts, ka ne visi dati par ražošanas un pārdošanas faktoriem ir pieejami. Tā arī norādīja, ka ražošanas un pārdošanas faktoru cenas un izmaksas ir izkropļotas. Tāpēc tā atbalstīja Meksikas kā reprezentatīvās valsts izmantošanu.

(157)

CFNA apgalvoja, ka Malaizija ir piemērota reprezentatīvā valsts, jo bija pieejami dati par uzņēmumu, kas ietilpst tajā pašā vispārīgajā kategorijā kā attiecīgā ražojuma ražotāji, t. i., iepakotu pārtikas produktu, arī konservētu pārtikas produktu un dzērienu, ražošana un pārdošana. CFNA arī apgalvoja, ka Taizeme, Kolumbija un Turcija būtu jāizslēdz no ierosināto reprezentatīvo valstu saraksta, jo tur svaiga cukurkukurūza lielā apjomā tiek importēta no Ķīnas. Turklāt CFNA norādīja, ka Meksika būtu jāizslēdz, jo tā lielā daudzumā neimportēja konservu kārbas.

Pieejamu attiecīgo datu publiska esība reprezentatīvajā valstī

(158)

Pirmajā paziņojumā Komisija norādīja, ka attiecībā uz valstīm, kas identificētas kā valstis, kurās ražo izmeklējamo ražojumu, t. i., Kolumbiju, Malaiziju, Meksiku, Serbiju, Taizemi un Turciju, datu pieejamība ir jāpārbauda sīkāk, jo īpaši attiecībā uz viegli pieejamiem finanšu datiem no izmeklējamā ražojuma ražotājiem.

(159)

Attiecībā uz Kolumbiju, Serbiju un Turciju netika identificēti viegli pieejami finanšu dati.

(160)

Attiecībā uz Malaiziju tika norādīts, ka par vienu uzņēmumu (Fraser and Neave Holdings BHD) bija viegli pieejami finanšu dati par visu izmeklēšanas periodu.

(161)

Attiecībā uz Meksiku tika norādīts, ka par vienu uzņēmumu (Grupo Herdez) bija viegli pieejami finanšu dati par 2023. gadu.

(162)

Attiecībā uz Taizemi tika norādīts, ka par diviem uzņēmumiem (Chin Huay PCL un Sunsweet PCL) bija viegli pieejami finanšu dati par 2023. gadu.

(163)

Piezīmes par pirmo paziņojumu tika saņemtas no CFNA un AETMD.

(164)

CFNA apgalvoja, ka Malaizija ir piemērota reprezentatīvā valsts, jo bija pieejami dati par uzņēmumu, kas ietilpst tajā pašā vispārīgajā kategorijā kā attiecīgā ražojuma ražotāji, t. i., iepakotu pārtikas produktu, arī konservētu pārtikas produktu un dzērienu, ražošana un pārdošana.

(165)

Otrajā paziņojumā Komisija piekrita ieinteresētajām personām, ka Kolumbija, Serbija un Turcija pagaidu posmā nebūtu turpmāk jāuzskata par reprezentatīvu valsti, jo trūka viegli pieejamu finanšu datu.

(166)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija ar otro paziņojumu informēja ieinteresētās personas, ka tā plāno izmantot Malaiziju kā attiecīgu reprezentatīvo valsti un uzņēmumu Fraser and Neave Holdings BHD saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai.

(167)

Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par Malaizijas kā reprezentatīvās valsts un Fraser and Neave Holdings BHD kā reprezentatīvās valsts ražotāja atbilstību.

(168)

Tongfa Group iebilda pret ierosinātā uzņēmuma (Fraser and Neave Holdings BHD) PVA un peļņas datu izmantošanu, jo tas neražo izmeklējamo ražojumu. Tongfa Group tā vietā ierosināja cukurkukurūzas ražotāju Taizemē. Komisija norādīja, ka tas ir pretrunā to viedoklim par pirmo paziņojumu, kurā Tongfa Group ierosināja Fraser and Neave Holdings BHD kā piemērotu uzņēmumu reprezentatīvajā valstī.

(169)

Komisija nevarēja pieņemt šo apgalvojumu, jo Taizeme jau ir noraidīta kā piemērota reprezentatīvā valsts. Turklāt Fraser and Neave Holdings BHD ražo produktus, kas ietilpst tajā pašā vispārīgajā kategorijā kā izmeklējamais ražojums, t. i., pārtikas produktus un dzērienus, arī konservētus produktus.

(170)

Attiecībā uz Malaiziju tika norādīts, ka vairāk nekā 70 % no konservu kārbu importa un mazāk nekā 15 % no svaigas cukurkukurūzas importa bija no ĶTR.

(171)

Attiecībā uz Meksiku tika norādīts, ka GTA nav reģistrēts svaigas cukurkukurūzas imports. Mazāk nekā 20 % konservu kārbu bija no ĶTR.

(172)

Attiecībā uz Taizemi tika norādīts, ka gandrīz viss svaigas cukurkukurūzas imports un vairāk nekā puse no konservu kārbu importa bija no ĶTR.

(173)

AETMD apgalvoja, ka attiecībā uz Malaiziju un Taizemi Komisijas pirmajā paziņojumā bija norādīts, ka nav pieejami visi dati par ražošanas un pārdošanas faktoriem. Tā arī norādīja, ka Ķīnas importa ietekmes dēļ ražošanas un pārdošanas faktoru cenas un izmaksas ir izkropļotas. Tāpēc tā atbalstīja Meksikas kā reprezentatīvās valsts izmantošanu.

(174)

CFNA apgalvoja, ka Taizeme, Kolumbija un Turcija būtu jāizslēdz no ierosināto reprezentatīvo valstu saraksta, jo tur svaiga cukurkukurūza lielā apjomā tiek importēta no Ķīnas. Turklāt CFNA norādīja, ka Meksika būtu jāizslēdz, jo tā lielā daudzumā neimportēja konservu kārbas.

(175)

Otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka pagaidu posmā Taizemi vairs nevajadzētu uzskatīt par reprezentatīvu valsti, jo svaigas cukurkukurūzas un konservu kārbu importa apjoms no Ķīnas ir liels un veido aptuveni 75 % no ražošanas izmaksām.

(176)

Komisija arī norādīja, ka Meksika turpmāk nebūtu jāuzskata par reprezentatīvu valsti, jo Meksikā netiek importēta galvenā izejviela (svaiga cukurkukurūza).

(177)

Otrajā paziņojumā Komisija arī norādīja, ka nav pierādījumu tam, ka Ķīnas izcelsmes konservu kārbu importa cenas Malaizijā būtu ietekmējušas cita importa cenas. Turklāt mazāk nekā 15 % svaigas cukurkukurūzas importa bija no Ķīnas.

(178)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija ar otro paziņojumu informēja ieinteresētās personas, ka tā plāno izmantot Malaiziju kā attiecīgu reprezentatīvo valsti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai.

(179)

Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par Malaizijas kā reprezentatīvās valsts atbilstību.

(180)

Pēc otrā paziņojuma izdošanas AETMD sniedza datus par svaigas cukurkukurūzas eksportu no ASV uz Meksiku. Tā apgalvoja, ka, ņemot vērā šos datus, Komisijai par reprezentatīvo valsti būtu jāizmanto Meksika, nevis Malaizija. CFNA atspēkojumā norādīja, ka šī informācija ir eksporta dati, un tas nozīmē, ka ir vajadzīgas papildu izmaksas, lai cenas sasniegtu CIF Meksikas maksājuma līmenī. CFNA arī apstrīdēja šo datu vērtību, jo norādīja, ka attiecīgie daudzumi ir ierobežoti un tāpēc cenas nav reprezentatīvas.

(181)

Komisija norādīja, ka šā eksporta cena bija tik augsta, ka nebija skaidrs, vai kropļojošs faktors ietekmē šīs cenas un vai eksportētais ražojums vispār ir salīdzināms ar izmeklējamo ražojumu.

(182)

CFNA norādīja, ka otrajā paziņojumā bija neatbilstība attiecībā uz izmantojamo konservu kārbu avotu, jo paziņojumā tika ierosināts izmantot Meksiku kā avotu, savukārt Malaizija bija reprezentatīvā valsts. CFNA pieņēma, ka ir pieļauta kļūda. Šī piezīme tika pieņemta, jo atsauce uz Meksiku patiešām bija kļūda.

(183)

CFNA arī norādīja uz Malaizijas kā konservu kārbu avota izmantošanu, jo tā ierosināja izmantot vidējo cenu ar kodiem 7310 21 91 un 7310 21 99 . Tomēr šī piezīme tika noraidīta, jo kods 7310 21 91 attiecas uz konservu kārbām no baltā skārda, bet kods 7310 21 99  – uz konservu kārbām, kas nav no baltā skārda. Tāpēc Komisija nolēma izmantot tikai kodu 7310 21 91 , kā norādīts iepriekš 1. tabulā.

(184)

CFNA un Tongfa Group arī apgalvoja, ka Meksikas konservu kārbu importa daudzums absolūtā izteiksmē ir pārāk mazs un tāpēc tās importa cena nav reprezentatīva. Tomēr šīs personas neprecizēja, uz kuru kodu attiecas to piezīmes. Komisija norādīja, ka Meksikā nav importētas konservu kārbas ar kodu 7310 21 91 .

(185)

Pēc otrā paziņojuma izdošanas un ieinteresēto personu sniegto piezīmju pārskatīšanas Komisija secināja, ka Malaizija joprojām ir vispiemērotākais avots neizkropļotu izmaksu noteikšanai. Tas lielā mērā bija saistīts ar neizkropļotu atsauces vērtību pieejamību galvenajiem IP (svaiga cukurkukurūza un konservu kārbas). Turklāt joprojām trūka piemērotu neizkropļotu un reprezentatīvu datu par svaigu cukurkukurūzu un konservu kārbām Meksikā.

Sociālās un vides aizsardzības līmenis

(186)

Tā kā, pamatojoties uz visiem minētajiem elementiem, tika konstatēts, ka Malaizija ir vienīgā pieejamā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nebija vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

3.2.2.1.   Secinājums

(187)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Malaizija atbilst kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to varētu uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

3.2.3.   Neizkropļotu izmaksu noteikšanai izmantotie avoti

(188)

Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā izejvielas, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji eksportētāji izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un norādīt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotu katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtību.

(189)

Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka, lai aprēķinātu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā izmantos GTA, lai noteiktu neizkropļotas izmaksas dažiem ražošanas faktoriem, jo īpaši izejvielām. Turklāt Komisija norādīja, ka neizkropļotu darbaspēka (97) (98) (99) un enerģijas (100) (101) izmaksu noteikšanai tā izmantos Malaizijas valsts statistiku.

(190)

Komisija otrajā paziņojumā arī informēja ieinteresētās personas, ka, ņemot vērā to, ka uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un sniedza pilnīgu informāciju, attiecās liels skaits ražošanas faktoru, kā arī dažu izejvielu nenozīmīgo īpatsvaru kopējās ražošanas izmaksās, šie nenozīmīgie posteņi ir iekļauti vienā grupā “palīgmateriāli”. Komisija arī informēja, ka aprēķinās palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām izejvielu izmaksām un piemēros šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās atsauces vērtības attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

3.2.3.1.   Ražošanas faktori

(191)

Ņemot vērā visu ieinteresēto personu iesniegto un pārbaudes apmeklējumos savākto informāciju, ir noteikti tālāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas ir jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Izmeklējamā ražojuma ražošanas faktori

Ražošanas faktors

Preces kods

Neizkropļota vērtība (CNY)

Mērvienība

Izejvielas

Svaiga saldā kukurūza

0709 99 10

1,68

kg

Konservu kārbas

7310 21 91

28,13

kg

 

 

 

 

Palīgmateriāli

Darbaspēks

Darbaspēks

Neattiecas

39

Nostrādātās stundas

Enerģija

Dabasgāze

Neattiecas

1,79

m3

Elektroenerģija

Neattiecas

0,548

kWh

Biomasa

4401 39

3,65

kg

(192)

Komisija ietvēra arī ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, lai segtu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros. Lai noteiktu šo summu, Komisija izmantoja izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju izmaksas kā procentus no tiešajām ražošanas izmaksām. Metodika ir pienācīgi izskaidrota 202. apsvērumā.

Izejvielas

(193)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu uz reprezentatīvo valsti, kurai tika pieskaitīti ievedmuitas nodokļi un transporta izmaksas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (102) 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis. Komisija nolēma neņemt vērā no ĶTR veikto importu reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā secinājusi 3.2.1. iedaļā, pastāvot nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, nav pareizi izmantot ĶTR iekšzemes cenas un izmaksas. Tā kā nav pierādījumu tam, ka šie paši kropļojumi vienlīdz neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka šie kropļojumi ietekmē arī eksporta cenas.

(194)

Attiecībā uz vairākiem ražošanas faktoriem faktiskās ar tiem saistītās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, veidoja nenozīmīgu daļu no kopējām izejvielu izmaksām izmeklēšanas periodā. Tā kā attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem izmantotā vērtība būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinus, lai kāds būtu bijis izmantotais avots, Komisija nolēma iekļaut šīs izmaksas palīgmateriālu izmaksās, kā paskaidrots 190. apsvērumā.

(195)

Attiecīgā gadījumā tika pieskaitīti maksājumi, kas piemērojami ražošanas faktoru importam Malaizijā.

(196)

Lai iegūtu neizkropļotas transporta izmaksas, Komisija importētajām cenām pieskaitīja procentuālo daļu, lai segtu faktoru vai ražošanas transportēšanu no robežas līdz ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās. Šis papildinājums bija līdzvērtīgs katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja izejvielu piegādes izmaksu faktiskajai procentuālajai daļai. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā šo metodiku varētu pamatoti izmantot kā norādi, lai aplēstu neizkropļotas izejvielu transportēšanas izmaksas, piegādājot tās uz uzņēmuma rūpnīcu.

Darbaspēks

(197)

Malaizijas Statistikas departaments (103) publicē detalizētu informāciju par algām dažādos Malaizijas ekonomikas sektoros. Tās ziņojumos ir atspoguļotas mēnešalgas un algas apstrādes rūpniecībā. Vidējā mēneša vērtība izmeklēšanas periodā ir pienācīgi koriģēta, ņemot vērā citas iemaksas, pieskaitot Darba ņēmēju nodrošināšanas fonda (EPF) iemaksas (13 %), Sociālā nodrošinājuma organizācijas (SOCSO) iemaksas (1,75 %), Nodarbinātības apdrošināšanas sistēmas (EIS) iemaksas (0,2 %) un Cilvēkresursu attīstības fonda (HRDF) iemaksas (1 %) (104) (105).

Elektroenerģija

(198)

Komisija ir izmantojusi Tenaga Nasional Berhad (106) publicēto elektroenerģijas cenu statistiku. Komisija izmantoja datus par elektroenerģijas cenām rūpniecībā patēriņa grupā “Tarifs E2 – vidsprieguma maksimumslodzes/minimumslodzes rūpnieciskais tarifs” maksimumslodzes izmantošanai kWh, 0,355 RM par kWh (0,548 CNY par kWh).

Dabasgāze

(199)

Dabasgāzes cenu rūpnieciskajiem lietotājiem Malaizijā publicē Malaizijas Enerģētikas komisija (Suruhanjaya Tenaga) (107). Komisija izmantoja jaunākos pieejamos datus un indeksēja tos attiecībā uz inflāciju, lai atspoguļotu cenu izmeklēšanas periodā.

(200)

Tāpēc Komisija izmantoja datus par vidējām rūpnieciskās gāzes cenām izmeklēšanas periodā, proti, 1,79 CNY/m3.

Ražošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņa

(201)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts, ka “[s]aliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt ir jānosaka ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība, lai aptvertu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros.

(202)

Ražošanas pieskaitāmās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, tika izteiktas kā daļa no ražotāju eksportētāju faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām ražošanas izmaksām.

(203)

Lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu, Komisija izmantoja Fraser and Neave Holdings BHD finanšu datus, kas izgūti no tā 2024. gada pārskata (izņemot transportu) par izmeklēšanas periodu.

Aprēķins

(204)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

(205)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas ražošanas izmaksas. Komisija piemēroja neizkropļotas vienības izmaksas atsevišķu ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam. Šie patēriņa apjomi tika pārbaudīti pārbaudes laikā. Komisija reizināja izmantošanas koeficientus ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī, kā aprakstīts 3.2.3. iedaļā.

(206)

Attiecībā uz Sunflower Group pārbaudes apmeklējuma laikā tika saņemta katra ražojuma veida patēriņa rādītāju pārskatīta versija.

(207)

Attiecībā uz Tongfa Group pārbaudes apmeklējuma laikā tika apspriesta metode, ko izmantoja, lai iedalītu darbaspēkam patērētās stundas izmeklējamajam ražojumam. Tika paskaidrots, ka Tongfa Group izmeklēšanas periodā ražoja daudzus konservētus ražojumus. Komisijas pārbaudes apmeklējumā tika apstrīdēta metode, kas tika izmantota, lai sadalītu izmeklējamās produkcijas patēriņa rādītājus darba stundās salīdzinājumā ar citiem ražojumiem, jo izmantotā metode bija pamatota tikai ar datiem elektroniskajās tabulās, kas neveido pārbaudāmu sistēmu, jo tiem nevar veikt kontrolpārbaudi, salīdzinot ar cita uzņēmuma ierakstiem. Turklāt darba grupa jautāja, kāpēc Tongfa Group darbaspēkam neizmantoja to pašu sadales koeficientu, ko izmantoja citiem ražošanas faktoriem (piem., enerģijai), proti, izmeklējamā ražojuma apjoma īpatsvaru uzņēmuma kopējā ražošanas apjomā. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu nosūtīja vēstuli, lai informētu Tongfa Group par savu priekšlikumu darba stundu patēriņu balstīt uz pieejamajiem faktiem.

(208)

Tongfa Group atbildēja, norādot, ka tā ir sadarbojusies izmeklēšanā pēc iespējas labāk attiecībā uz darbaspēka jautājumu un visiem izmeklēšanas aspektiem. Tā vēlējās tikt uzskatīta par pusi, kas pilnībā sadarbojās.

(209)

Lai gan Komisija joprojām uzskata Tongfa par pusi, kas sadarbojās šajā izmeklēšanā, Komisija uzskata arī, ka būtu jāpiemēro 18. pants, jo Tongfa nesniedza vajadzīgo informāciju attiecībā uz darba stundu aprēķināšanu. Attiecīgi darba stundas būtu jāaprēķina, izmantojot pieejamos faktus. Tāpēc šajā posmā patērētās darba stundas tika aprēķinātas, izmantojot proporcionālu attiecību starp izmeklējamā ražojuma ražošanas daudzumu un visu ražojumu kopējo ražošanas daudzumu.

(210)

Pēc neizkropļotu izgatavošanas izmaksu noteikšanas Komisija piemēroja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas, peļņu un amortizāciju, kā norādīts 203. apsvērumā. Tās tika noteiktas, pamatojoties uz Fraser and Neave Holdings BHD finanšu pārskatiem, kā paskaidrots 3.2.2. iedaļā.

(211)

Pēc tam Komisija neizkropļotām ražošanas izmaksām pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas un amortizāciju, lai iegūtu neizkropļotas ražošanas izmaksas. Kā paskaidrots 192. apsvērumā, tas kopā veidoja aptuveni 6 % no katra izlasē iekļautā uzņēmuma tiešajām ražošanas izmaksām. Izmantoto pieskaitāmo procentuālo daļu aprēķins tika izpausts katram izlasē iekļautajam uzņēmumam.

(212)

Ražošanas izmaksām, kas noteiktas, kā aprakstīts iepriekšējā apsvērumā, Komisija piemēroja Fraser and Neave Holdings BHD PVA izmaksas un peļņu. PVA izmaksas, izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām (“PPI”) un piemērotas neizkropļotām ražošanas izmaksām, bija 17 %. Peļņa, kas izteikta procentos no pārdoto preču izmaksām un piemērota neizkropļotām ražošanas izmaksām, bija 19 %.

(213)

Pamatojoties uz minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī pa ražojuma veidiem.

3.3.   Eksporta cena

(214)

Attiecībā uz Sunflower Group – ražotājs eksportētājs eksportēja uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā, vai ar nesaistītu tirgotāju starpniecību ārpus Savienības.

(215)

Attiecībā uz Tongfa Group – ražotājs (Zhangzhou Tongfa Foods Industry Co., Ltd – turpmāk tekstā “ZT”) pirmo reizi pārdeva attiecīgo ražojumu saistītam tirgotājam (Fujian Tongfa Foods Group Co., Ltd, turpmāk tekstā “FT”). Pēc tam FT pārdeva uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, vai ar nesaistītu tirgotāju starpniecību ārpus Savienības.

(216)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu abu grupu eksporta cena bija cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, to pārdodot eksportam uz Savienību.

3.4.   Salīdzināšana

(217)

Pamatregulas 2. panta 10. punktā noteikts, ka Komisija normālo vērtību un eksporta cenu salīdzina taisnīgi, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus, un izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus, kuri ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šajā gadījumā Komisija izvēlējās salīdzināt normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī. Kā skaidrots tālāk, attiecīgā gadījumā normālā vērtība un eksporta cena tika koriģētas, lai: i) tās atgrieztu EXW līmenī ii) izdarītu korekcijas, ņemot vērā to faktoru atšķirības, par kuriem apgalvo (un kuri norāda), ka tie ietekmē cenas un cenu salīdzināmību.

3.4.1.   Normālās vērtības korekcijas

(218)

Kā paskaidrots 210. apsvērumā, normālo vērtību noteica EXW līmenī, izmantojot ražošanas izmaksas kopā ar PVA izmaksām (izņemot transportu) un peļņu, kas tika uzskatītas par samērīgām šim tirdzniecības līmenim. Tāpēc, lai iegūtu normālo vērtību EXW līmenī, nebija vajadzīgas korekcijas.

3.4.2.   Eksporta cenas korekcijas

(219)

Lai iegūtu eksporta cenu EXW tirdzniecības līmenī, tika veiktas korekcijas, ņemot vērā iekšzemes pārvadājumu, apdrošināšanas, kravas apstrādes, pārkraušanas un papildu izmaksas.

(220)

Tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā šādus faktorus, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību: kredīta izmaksas, banku maksājumi un iepakošana.

(221)

Attiecībā uz Tongfa Group, tā kā visa pārdošana Savienībā notika ar saistīta tirgotāja Ķīnā (FT) starpniecību, tika veikta eksporta cenas korekcija, lai segtu saistītā tirgotāja PVA izmaksas un peļņu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu. Attiecīgajai personai tika izpausts šo likmju avots un līmenis.

(222)

Attiecībā uz Sunflower Group pārbaudes laikā tika apspriesta metode, kas izmantota kredītizmaksu aprēķināšanai. Uzņēmums izmantoja Ķīnas valūtas tirdzniecības sistēmas procentu likmes (108). Pārbaudes laikā darba grupa uzsvēra, ka šīs procentu likmes nav piemērotas, jo tās nebija procentu likme, ko komercbankas iekasēja par komercaizdevumiem. Tāpēc darba grupa lūdza uzņēmumu pārskatīt procentu likmes līmeni kredīta izmaksu aprēķināšanai. Tomēr Sunflower Group nesniedza vajadzīgo pārskatīto informāciju par procentu likmēm.

(223)

Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu nosūtīja vēstuli, lai informētu Sunflower Group par savu priekšlikumu kredīta izmaksas noteikt, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(224)

Sunflower Group atbildēja, norādot, ka tā izmantoja tobrīd pieejamos tarifus un ka, ja Komisija izmantos alternatīvas likmes, tām būtu pienācīgi jāatspoguļo situācija saistībā ar starptautiskajiem tirdzniecības darījumiem.

(225)

Tāpēc Komisija apgalvoja, ka attiecībā uz kredīta izmaksu aprēķinu būtu jāpiemēro 18. pants, un tas nozīmē, ka kredīta izmaksas būtu jāaprēķina, izmantojot pieejamos faktus. Tādējādi kredīta izmaksas tika aprēķinātas, izmantojot Ķīnas Bankas likmes. Šādas likmes pamatoti atspoguļoja komercaizdevumiem piemērojamās likmes.

(226)

Abu izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksports uz Savienību tika veikts, pamatojoties uz FOB. Tāpēc pārbaudes laikā tika apspriesta CIF cenu aprēķināšanai izmantotā metodika, pieskaitot jūras vedmaksu un apdrošināšanu. Tika konstatēts, ka abi uzņēmumi pārāk zemu novērtēja šīs jūras vedmaksas likmes. Tāpēc darba grupa lūdza uzņēmumu pārskatīt vedmaksas likmju līmeni CIF cenu aprēķināšanas nolūkā. Taču izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji nesniedza ne vajadzīgo pārskatīto informāciju par jūras vedmaksas likmēm, ne aplēstās CIF cenas.

(227)

Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu nosūtīja vēstuli, lai informētu abas grupas par savu priekšlikumu jūras vedmaksas likmes balstīt uz pieejamajiem faktiem, jo sniegtie dati bija nepatiesi vai maldinoši un jebkurā gadījumā uzņēmums nebija sniedzis vajadzīgo informāciju Komisijas noteiktajā termiņā.

(228)

Sunflower Group atbildēja, norādot, ka tā ir ieguvusi no klienta izmantotās likmes un ka 2024. gada jūlijā tā aptver 15 dienu periodu. Tāpēc Sunflower Group nepiekrita, ka informācija ir nepatiesa vai maldinoša. Tomēr izmeklēšana parādīja, ka vedmaksas likmes izmeklēšanas periodā būtiski svārstījās un 15 dienu periodā 2024. gada jūlijā jūras vedmaksas likmes bija ļoti augstas. Komisija uzskatīja par nepiemērotu izmantot šīs jūras vedmaksas likmes visā izmeklēšanas periodā un konstatēja, ka Sunflower Group ir maldinoši iesniegusi šādu informāciju, apgalvojot, ka šīs likmes būtu jāpiemēro visam IP.

(229)

Tongfa Group atbildēja uz 18. panta vēstuli, norādot, ka tā ir sadarbojusies pēc iespējas labāk un neuzskata, ka tās sniegtā informācija būtu nepatiesa vai maldinoša. Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka sniegtie dati bija precīzi tikai par aptuveni 70 % no pārdošanas apjoma uz Savienību pēc neto svara. Izmeklēšanas laikā Komisija norādīja, ka attiecībā uz atlikušajiem 30 % no pārdošanas apjoma izmantotajā pieejā netika ņemts vērā nosūtīšanas datums un līdz ar to pieeja, kas izmantota attiecībā uz šādu pārdošanu, bija acīmredzami nepareiza. Tāpēc bija lietderīgi pārrēķināt vedmaksas likmes 30 % no pārdošanas apjoma Savienībā.

(230)

Sunflower Group ierosināja Komisijai citās antidempinga izmeklēšanās izmantot faktiskās vedmaksas izmaksas, kas radušās ražotājiem eksportētājiem. Tomēr šis apgalvojums tika noraidīts, jo Komisijas izmantotās jūras vedmaksas likmes attiecās uz attiecīgo ražojumu un tāpēc bija precīzākas.

(231)

Tāpēc Komisija apgalvoja, ka attiecībā uz CIF cenu aprēķināšanu būtu jāpiemēro 18. pants, kas nozīmē, ka jūras vedmaksas likmes būtu jāaprēķina, izmantojot pieejamos faktus. Šādas jūras vedmaksas likmes tika aprēķinātas, izmantojot četru izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju klientu vidējo mēneša informāciju. Šādas jūras vedmaksas likmes tika uzskatītas par piemērotām, jo tās attiecās uz attiecīgā ražojuma eksportu no Ķīnas uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(232)

Iesaistītās likmes tika izpaustas izlasē iekļautajiem ražotājiem.

3.5.   Dempinga starpības

(233)

Komisija salīdzināja izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu, kā noteikts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā.

(234)

Tādējādi iegūtās vidējās svērtās pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Pagaidu dempinga starpība

Sunflower Group

—

Sun Flower Food Industry (Xinfeng) Co., Ltd, Ganžou, Ķīna

—

Sunny Food Industry Co., Ltd, Ganžou, Ķīna

42,4  %

Zhangzhou Tongfa Foods Industry Co., Ltd, Džandžou, Ķīna

54,3  %

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

48,1  %

Viss pārējais attiecīgās valsts izcelsmes imports

54,3  %

(235)

Attiecībā uz izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija aprēķināja vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tāpēc minētā starpība tika noteikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju starpībām, neņemot vērā to ražotāju eksportētāju starpības, kuriem dempinga starpība bija nulle un de minimis. Kā paskaidrots 40.–42. apsvērumā, Komisija ir piemērojusi 18. pantu ierobežotam skaitam jautājumu, kas saistīti ar katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja sniegtajiem datiem, un lielākoties ir pārskatījusi uzņēmumu datus, nevis aizstājusi tos ar citiem datiem. Pamatregulas 18. panta piemērošana būtiski neietekmēja normālās vērtības aprēķinu. Šā iemesla dēļ Komisija uzskatīja par lietderīgu noteikt dempinga starpību citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, pamatojoties uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem noteiktajām dempinga starpībām.

(236)

Tādējādi izlasē neiekļauto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, provizoriskā dempinga starpība ir 48,1 %.

(237)

Visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem Komisija dempinga starpību noteica saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamiem faktiem. Šajā nolūkā Komisija noteica ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Sadarbības līmenis ir ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta apjoms uz Savienību, izteikts kā daļa no kopējā importa, kas noteikts pēc Eurostat datiem, no attiecīgās valsts uz Savienību izmeklēšanas periodā.

(238)

Sadarbības līmenis šajā gadījumā ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksports veidoja vairāk nekā 90 % no kopējā importa izmeklēšanas periodā. Tādējādi Komisija nolēma ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, noteikt dempinga starpību tādā līmenī, kāds bija izlasē iekļautajam atsevišķi pārbaudītajam uzņēmumam, kurš sadarbojās un kuram bija visaugstākā dempinga starpība.

4.   KAITĒJUMS

4.1.   Mērvienība

(239)

Importa statistiku Eurostat (Comext) norāda kā neto svaru, kas atspoguļo cukurkukurūzas graudu un šķidruma svaru. Tādējādi šajā izmeklēšanā par mērvienību izmanto neto svaru.

4.2.   Savienības ražošanas nozares definīcija un Savienības ražošanas apjoms

(240)

Izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja 11 ražotāji un ražotāju grupas. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(241)

Tika noteikts, ka Savienības ražošanas kopējais apjoms izmeklēšanas periodā bija apmēram 259 400 tonnas. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, tiešo informāciju no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un Savienības ražotājiem, kas atbalsta sūdzību. Kā norādīts 30. apsvērumā, abi izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārstāvēja vairāk nekā [29–38] % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

4.3.   Patēriņš Savienībā

(242)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū un Eurostat datiem par importu.

(243)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā (tonnas / neto svars)

 

2021

2022

2023

Izmeklēšanas periods

Kopējais patēriņš Savienībā (tonnas / neto svars)

299 021

307 619

295 208

272 245

Indekss

100

103

99

91

Avots:

Savienības ražošanas nozares un Eurostat (Comext) dati.

(244)

Kopējais patēriņš Savienībā laikposmā no 2021. līdz 2022. gadam palielinājās par 3 % aptuveni no 299 020 tonnām 2021. gadā aptuveni līdz 327 620 tonnām 2022. gadā. 2022. –2023. gadā patēriņš samazinājās par 4 procentpunktiem aptuveni līdz 295 208 tonnām. Līdz izmeklēšanas perioda beigām patēriņš samazinājās vēl par 8 procentpunktiem līdz 272 245 tonnām.

4.4.   Imports no attiecīgās valsts

4.4.1.   Importa no attiecīgās valsts apjoms un tirgus daļa

(245)

Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat (Comext) datiem. Importa tirgus daļu noteica, pamatojoties uz pieejamajiem Eurostat datiem.

(246)

Importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda dinamika:

3. tabula

Importa daudzums (tonnas / neto svars) un tirgus daļa

 

2021

2022

2023

Izmeklēšanas periods

Importa apjoms no attiecīgās valsts (tonnas / neto svars)

6 484

17 712

46 631

40 052

Indekss

100

273

719

618

Tirgus daļa (%)

2

6

16

15

Avots:

Savienības ražošanas nozares un Eurostat dati (Comext).

(247)

Importa apjoms no Ķīnas attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās. Lai gan imports laikposmā no 2021. gada līdz 2022. gadam palielinājās par 173 % – aptuveni no 6 500 tonnām līdz 17 710 tonnām, 2022.–2023. gadā tas pieauga par 446 procentpunktiem – līdz 46 631 tonnai. Līdz izmeklēšanas perioda beigām imports tika nedaudz samazināts aptuveni līdz 40 050 tonnām, saglabājoties ļoti ievērojamā līmenī.

(248)

Importa no Ķīnas tirgus daļa uzrādīja līdzīgu dinamiku kā importa apjoms, strauji palielinoties no 2 % 2021. gadā līdz 15 % izmeklēšanas periodā.

4.5.   Importa no attiecīgās valsts cenas un cenu samazinājums

(249)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz EUR par tonnu (neto svars), kas paziņoti Eurostat statistikā (Comext). Importa cenu samazinājums tika noteikts, pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju CIF cenām un pārbaudītajām izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(250)

Importa no attiecīgās valsts Savienībā vidējai svērtajai cenai bija šāda dinamika:

4. tabula

Importa cenas (tonnas / neto svars)

 

2021

2022

2023

Izmeklēšanas periods

Vidējā cena no attiecīgās valsts

1 164

1 570

1 285

1 192

Indekss

100

135

110

102

Avots:

Eurostat (Comext).

(251)

Importa no ĶTR vidējā cena laikposmā no 2021. līdz 2022. gadam palielinājās par 35 % no 1 164 EUR/t līdz 1 570 EUR par tonnu. Tomēr 2023. gadā šīs cenas samazinājās par 25 procentpunktiem. Cenas izmeklēšanas periodā bija tikai par 2 % augstākas nekā 2021. gadā. Kopumā importa cenas saglabājās ievērojami zemākas nekā Savienības cenas, kā atspoguļots 8. tabulā.

(252)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

1)

katra ražojuma veida vidējās svērtās pārdošanas cenas, ko izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem Savienības tirgū maksājuši nesaistīti klienti (koriģētas līdz EXW līmenim); un

2)

katra ražojuma veida atbilstošās vidējās svērtās cenas importam no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, noteiktas izmaksu, apdrošināšanas, vedmaksas (CIF) līmenī ar attiecīgām korekcijām attiecībā uz muitas nodokļiem, parasto nodokli un pēcimportēšanas izmaksām.

(253)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju teorētiskā apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tas uzrādīja būtisku vidējo svērto cenu samazinājuma starpību no 7,2 % līdz 28,6 % importam no attiecīgās valsts Savienības tirgū.

(254)

Eksporta cenas korekcijas, kā aprakstīts iepriekš 3.4.2. iedaļā, attiecas arī uz CIF cenām, kas izmantotas cenu samazinājuma aprēķinos.

(255)

Jebkurā gadījumā neatkarīgi no konstatējumiem par cenu samazinājumu Komisija konstatēja, ka imports no Ķīnas apspieda Savienības ražošanas nozares cenas, jo īpaši izmantojot konkursa mehānismu, kā paskaidrots tālāk 4.6.4. iedaļā, un izraisīja ievērojamu Savienības ražotāju pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazinājumu.

4.6.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

4.6.1.   Vispārīgas piezīmes

(256)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tiek novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(257)

Kā minēts 30. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(258)

Cukurkukurūzas tirgu raksturo divi pārdošanas kanāli, t. i., pārdošana ar ražotāja zīmolu un pārdošana ar mazumtirgotāja zīmolu. Ar mazumtirgotāja zīmolu pārdošanas cenas ir zemākas, konkurējot ar importu no Ķīnas, un tās ir pakļautas ievērojamam cenu spiedienam un veidoja aptuveni 70 % no pārdošanas apjoma Savienībā IP laikā un [35–55 %] izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Pārdošana ar ražotāja zīmolu parasti radīs augstākas pārdošanas izmaksas, kas īpaši paredzētas tirgvedībai un reklāmai, kā arī augstākas pārdošanas cenas. Komisijas savāktie pierādījumi liecina, ka imports rada cenu spiedienu arī attiecībā uz šo otro pārdošanas kanālu. Būtībā Komisijas savāktie pierādījumi norādīja uz attiecīgā ražojuma radīta kaitējuma esību kopumā neatkarīgi no pārdošanas kanāla.

(259)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomisko rādītājus, pamatojoties uz datiem sūdzības iesniedzēja sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem, kuras ietvēra datus par visiem Savienības ražotājiem. Komisija izvērtēja mikroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, kas ietverti atbildēs, kuras izlasē iekļautie Savienības ražotāji bija snieguši uz anketas jautājumiem. Šie dati attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(260)

Makroekonomiskie rādītāji ir: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(261)

Mikroekonomiskie rādītāji ir: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

4.6.2.   Makroekonomiskie rādītāji

4.6.2.1.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(262)

Kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

 

2021

2022

2023

Izmeklēšanas periods

Ražošanas daudzums (t)

368 786

319 410

375 541

333 973

Indekss

100

87

102

91

Ražošanas jauda (t)

436 428

449 694

463 575

471 406

Indekss

100

103

106

108

Jaudas izmantojums (%)

85

71

81

71

Indekss

100

84

96

84

Avots:

pārbaudītas atbildes uz makroekonomikas anketas jautājumiem.

(263)

Ražošanas apjoms laikposmā no 2021. gada līdz 2022. gadam samazinājās par 13 % – aptuveni no 368 790 tonnām līdz 319 410 tonnām. Šo attīstību var saistīt ar slikto cukurkukurūzas ražu, kura aprakstīta 313. apsvērumā un kuras rezultātā ražošanas apjomi ir zemāki. 2023. gadā ražošanas apjoms palielinājās par 15 procentpunktiem aptuveni līdz 375 540 tonnām, un tas liecina par atgūšanos no sliktās ražas Savienībā. Tomēr izmeklēšanas periodā ražošanas apjoms atkal ievērojami samazinājās – par 11 procentpunktiem – aptuveni līdz 333 970 tonnām, kas sakrīt ar Ķīnas importa pieaugumu. Kopumā ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %.

(264)

Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda attiecīgajā periodā pastāvīgi palielinājās par 8 % sakarā ar ieguldījumiem, par kuriem tika lemts pirms importa no Ķīnas pieauguma. No 2021. līdz 2022. gadam jauda palielinājās par 3 %, kam sekoja turpmāks pieaugums par 3 procentpunktiem 2022. gadā un vēl par 2 procentpunktiem izmeklēšanas periodā.

(265)

Jaudas izmantojums atbilda ražošanas apjoma tendencei. Laikposmā no 2021. līdz 2022. gadam tas samazinājās no 85 % līdz 71 %, kam sekoja pieaugums līdz 81 %. Izmeklēšanas periodā jaudas izmantojums atkal samazinājās līdz 71 %.

4.6.2.2.   Pārdošanas daudzums un tirgus daļa

(266)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas daudzumam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Pārdošanas daudzums un tirgus daļa

 

2021

2022

2023

Izmeklēšanas periods

Pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem Savienībā (tonnās)

284 883

279 277

241 039

225 854

Indekss

100

98

85

79

Eiropas Savienības ražošanas nozares tirgus daļa (%)

95

91

82

83

Indekss

100

96

86

88

Avots:

pārbaudītas atbildes uz makroekonomikas anketas jautājumiem.

(267)

Visā attiecīgajā periodā pārdošanas apjoms Savienībā ievērojami samazinājās – par 21 %. Laikposmā no 2021. gada līdz 2022. gadam pārdošanas apjoms samazinājās par 2 % – aptuveni no 284 880 tonnām līdz 279 280 tonnām. 2023. gadā pārdošanas apjoms ievērojami samazinājās – par 13 procentpunktiem – aptuveni līdz 241 040 tonnām. Izmeklēšanas laikā pārdošanas apjoms samazinājās vēl par 6 procentpunktiem, sasniedzot aptuveni 225 850 tonnas.

(268)

Tirgus daļas ziņā pārdošanas apjoms Savienībā samazinājās no 95 % 2021. gadā līdz 91 % 2022. gadā, t. i., par 4 %. 2023. gadā tirgus daļa ievērojami samazinājās līdz 82 %, kas ir par 14 % mazāk nekā 2021. gadā. Izmeklēšanas periodā tirgus daļa nedaudz palielinājās (par 1 procentpunktu) līdz 83 %.

(269)

Pārdošanas apjoma samazinājumu 2022. gadā var saistīt ar slikto ražu, kas minēta 313. apsvērumā, un samazināto ražošanas apjomu, par ko ziņots 5. tabulā. Tomēr galvenais Savienības pārdošanas apjoma samazinājums 2023. gadā un izmeklēšanas periodā bija saistīts ar Ķīnas importa ienākšanu tirgū par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, kā parādīts 253. apsvērumā.

(270)

Tirgus daļas attīstību attiecīgajā periodā ietekmēja tie paši faktori, un galvenais tirgus daļas zaudējums 2023. gadā sakrita ar Ķīnas importa tirgus daļas pieaugumu.

4.6.2.3.   Izaugsme

(271)

Importa no Ķīnas dēļ Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā zaudēja 12 procentpunktus no tirgus daļas. Pārdošanas apjoms ievērojami samazinājās – par 21 %. Galveno tirgus daļas zaudējumu var saistīt ar importu no Ķīnas, jo tas sakrita ar Ķīnas tirgus daļas pieaugumu, kas attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās no 2 % līdz 15 % un pārsniedza Savienības patēriņa samazinājumu par 9 %. Tāpēc, neraugoties uz ražošanas jaudas pieaugumu, Savienības ražošanas nozare neguva nekādu pieaugumu ražošanas un pārdošanas apjoma ziņā.

4.6.2.4.   Nodarbinātība un ražīgums

(272)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

 

2021

2022

2023

Izmeklēšanas periods

Nodarbināto skaits

3 648

3 449

3 658

3 456

Indekss

100

95

100

95

Ražīgums (t uz nodarbināto)

101

93

103

97

Indekss

100

92

102

96

Avots:

pārbaudītas atbildes uz makroekonomikas anketas jautājumiem.

(273)

Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē samazinājās par 5 % aptuveni no 3 460 pilnas slodzes darbiniekiem (pilnslodzes ekvivalentos) 2021. gadā līdz 3 456 pilnas slodzes darbiniekiem izmeklēšanas periodā. Šī dinamika lielā mērā atbilst ražošanas apjoma tendencei, kas parādīta 5. tabulā.

(274)

Tā kā ražošanas un nodarbinātības rādītāji ir cieši saistīti, ražīgums tonnās uz vienu nodarbināto atbilst ražošanas apjoma tendencei, kas norādīta 5. tabulā.

4.6.2.5.   Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(275)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā importa apjomu no attiecīgās valsts un tā cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(276)

Attiecībā uz cukurkukurūzu tika veikta iepriekšēja antidempinga izmeklēšana. Galīgie antidempinga pasākumi importam no Taizemes tika noteikti 2007. gadā (109) un pagarināti pēc termiņbeigu pārskatīšanām 2013. (110) un 2019. gadā (111). Pēc pasākumu noteikšanas Savienības ražošanas nozare spēja vismaz daļēji atgūties rentabilitātes līmenim un tirgus daļai.

4.6.3.   Mikroekonomiskie rādītāji

4.6.3.1.   Cenas un faktori, kas tās ietekmē

(277)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

 

2021

2022

2023

Izmeklēšanas periods

Vienības vidējā pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā (EUR/t)

[1 302 –2 028 ]

[1 473 –2 294 ]

[1 754 –2 732 ]

[1 843 –2 870 ]

Indekss

100

113

135

142

Pārdoto preču izmaksu vienības vidējās izmaksas (EUR/t)

[1 146 –1 784 ]

[1 323 –2 059 ]

[1 590 –2 476 ]

[1 655 –2 577 ]

Indekss

100

115

139

144

Avots:

izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(278)

Vidējā pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 42 %. Laikposmā no 2021. līdz 2022. gadam vidējā pārdošanas cena palielinājās par 13 % no [1 302–2 028] EUR/t līdz [1 473–2 294] EUR/t. Vidējā pārdošanas cena 2023. gadā palielinājās vēl par 22 procentpunktiem līdz [1 754–2 732] EUR/t. Izmeklēšanas periodā vidējā pārdošanas cena palielinājās vēl par 7 procentpunktiem līdz [1 843–2 870] EUR/t.

(279)

Šī acīmredzamā pozitīvā vidējo pārdošanas cenu tendence ir jāskata ievērojama izmaksu pieauguma kontekstā, un tas jo īpaši attiecas uz izejvielu izmaksām, kas saistītas ar cukurkukurūzu, konservu kārbām un enerģiju. Neraugoties uz pārdošanas cenu pieaugumu, izlasē iekļautie Savienības ražotāji nespēja paaugstināt cenas pietiekamā līmenī, kas pilnībā atbilda izmaksu pieaugumam.

(280)

Pārdoto preču izmaksu vienības vidējās izmaksas laikposmā no 2021. līdz 2022. gadam palielinājās par 15 % no [1 146–1 784] EUR/t līdz [1 323–2 059] EUR/t. 2023. gadā izmaksas palielinājās vēl vairāk līdz [1 590–2 476] EUR/t, kas ir papildu pieaugums par 24 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2022. gadu. Izmeklēšanas periodā vidējās vienības izmaksas par tonnu palielinājās par 5 procentpunktiem līdz [1 655–2 577] EUR/t. Rezultātā vidējās importa cenas attiecīgajā periodā, kas aprakstīts 250. apsvērumā, pastāvīgi bija zemākas par pārdoto preču izmaksu vidējām vienības izmaksām.

4.6.3.2.   Darbaspēka izmaksas

(281)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto

 

2021

2022

2023

Izmeklēšanas periods

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto (EUR)

[29 702 –46 250 ]

[34 296 –53 404 ]

[30 203 –47 030 ]

[33 281 –51 823 ]

Indekss

100

115

102

112

Avots:

izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(282)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto 2022. gadā palielinājās par 15 %, kam sekoja samazinājums par 13 % 2023. gadā. Izmeklēšanas periodā vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto atkal palielinājās par 12 %. Vidējo darbaspēka izmaksu pieaugums bija saistīts ar minimālās algas pieaugumu inflācijas dēļ.

4.6.3.3.   Krājumi

(283)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Krājumi

 

2021

2022

2023

Izmeklēšanas periods

Krājumi perioda beigās (t)

[72 917 – 113 542 ]

[70 300 – 109 467 ]

[89 648 – 139 596 ]

[112 712 –175 509 ]

Indekss

100

96

123

155

Krājumi perioda beigās, izteikti procentos no ražošanas apjoma (%)

[143 – 222 ]

[150 –234 ]

[274 –427 ]

[355 –553 ]

Indekss

100

105

192

249

Avots:

izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(284)

Laikposmā no 2021. gada līdz 2022. gadam izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumi perioda beigās samazinājās par 4 % no [72 917–113 542] līdz [70 300–109 467] tonnām. Tomēr 2023. gadā krājumi perioda beigās ievērojami palielinājās, proti, par 27 procentpunktiem jeb [89 648–139 596] tonnām, vēl vairāk palielinoties par 32 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2021. gadu, t. i., [112 712–175 509] tonnām.

(285)

Samazināto krājumu līmeni 2022. gadā var saistīt ar slikto ražu Savienībā. Lai gan krājumu līmeņa pieaugumu var saistīt ar sezonālu ietekmi kalendārā gada beigās, ievērojamais krājumu pieaugums 2023. gadā un IP laikā nepārprotami bija importa par dempinga cenām no Ķīnas pieauguma ietekme, un tas liecināja, ka Savienības ražotāji nevarēja pārdot savus ražojumus.

4.6.3.4.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(286)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

 

2021

2022

2023

Izmeklēšanas periods

Nesaistītiem klientiem Savienībā veiktās pārdošanas rentabilitāte (% no pārdošanas apgrozījuma)

[8 –13 ]

[7 –11 ]

[7 –10 ]

[7 –11 ]

Indekss

100

85

78

85

Naudas plūsma (EUR)

[8 548 316 – 13 310 950 ]

[(–7 179 488 )– (–11 179 489 )]

[(–26 396 595 )–(–41 103 270 )]

[(– 299 781 )– (– 466 801 )]

Indekss

100

–84

– 309

–4

Neto ieguldījumi (EUR)

[5 084 019 – 7 916 544 ]

[9 363 438 – 14 580 211 ]

[14 746 664 – 22 962 663 ]

[12 310 955 – 19 169 915 ]

Indekss

100

184

290

242

Ienākums no ieguldījumiem (%)

[17 –27 ]

[15 –23 ]

[14 –21 ]

[13 –20 ]

Indekss

100

88

79

76

Avots:

izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(287)

Komisija noteica izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti, neto peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā, izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(288)

Rentabilitāte attiecīgajā periodā samazinājās par 15 %.

(289)

Lai gan Savienības ražošanas nozare joprojām bija rentabla, tā attiecīgajā periodā pastāvīgi saglabājās zem 14 % mērķa peļņas. Rentabilitātes tendence būtu jāapsver, ņemot vērā pārdošanas apjomu ievērojamo samazinājumu, ražošanas apjoma samazināšanos, jaudas izmantojumu un nodarbinātību, kā arī krājumu līmeņa ievērojamo pieaugumu un piedāvājumu un līgumu gada ilguma novēloto ietekmi. Būtībā Savienības ražošanas nozare spēja saglabāt pozitīvu rentabilitātes līmeni, bet uz savu pārdošanas apjomu rēķina.

(290)

Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Laikposmā no 2021. gada līdz 2022. gadam naudas plūsma krasi samazinājās par 184 %. 2023. gadā naudas plūsma samazinājās vēl par 225 procentpunktiem Izmeklēšanas periodā naudas plūsma atguvās gandrīz tādā pašā līmenī kā 2021. gadā.

(291)

Spriežot pēc iepriekš norādītajiem ieguldījumu skaitliskajiem rādītājiem, atlasītie Savienības ražotāji attiecīgajā periodā turpināja veikt ieguldījumus. Ieguldījumi palielinājās par 84 % no [5 084 019–7 916 544] EUR 2021. gadā līdz [9 363 438–14 580 211] EUR 2022. gadā. 2023. gadā ieguldījumi palielinājās par 96 % līdz [14 746 664–22 962 663] EUR. Izmeklēšanas periodā ieguldījumi palielinājās par 38 % līdz [12 310 955–19 169 915] EUR. Ieguldījumi tika veikti ražošanas jaudas palielināšanai, kā aprakstīts 5. tabulā, un aprīkojuma nomaiņai. Kopumā nozare ir ļoti kapitālietilpīga, un ir vajadzīgi lieli ieguldījumi ražošanas iekārtās. Savienības ražošanas nozare spēja piesaistīt nepieciešamo kapitālu. Tomēr, ja pasākumi netiks noteikti, tiks apdraudēti ne tikai nākotnes ieguldījumi, bet arī esošo ražošanas plānu nākotne.

(292)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Laikposmā no 2021. gada līdz 2022. gadam tas samazinājās par 12 % no [17–27] % līdz [15–23] %. 2023. gadā ienākums no ieguldījumiem samazinājās vēl par 9 % līdz [14–21] %. Izmeklēšanas periodā ienākums no ieguldījumiem vēl vairāk samazinājās – par 3 % līdz [13–20] %.

4.6.4.   Konkursa procedūru analīze

(293)

Mazumtirgotāja zīmola ražojumi attiecīgajā periodā veidoja aptuveni 70 % no kopējā cukurkukurūzas pārdošanas apjoma Savienībā un aptuveni [35–55] % no izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas apjoma. Visu mazumtirgotāja zīmolu cukurkukurūzu Savienībā pārdod konkursa kārtībā. Konkursa pārdošanas procesā Savienības ražotāji netieši konkurē ar Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas pārdod savus ražojumus ar importētāju starpniecību. Lai iegūtu vajadzīgo ieskatu cukurkukurūzas tirgū, Komisija no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un importētājiem pieprasīja detalizētu informāciju par konkursiem. Tika pieprasīta informācija par piedāvājumu raksturlielumiem, piemēram, procesu, laiku un citiem būtiskiem raksturlielumiem.

(294)

Izmeklēšana parādīja, ka piedāvājumus var organizēt dažādos veidos, piemēram, tiešsaistes platformās vai izmantojot e-pastu, tālruni vai personisku saziņu, atkarībā no sarunu pušu darījumdarbības un pārdošanas modeļa. Konkursa sarunas notiek no attiecīgā gada maija līdz augustam par pārdošanu, kas aptver gadu pēc sarunām.

(295)

Konkursa process notiek dažādos posmos. Pirmkārt, Savienības cukurkukurūzas ražotāji pieprasa informāciju no mazumtirgotājiem par savu un mazumtirdzniecības zīmolu produktu nepieciešamību. Mazumtirgotāji reaģē uz savām vajadzībām pēc apjoma. Mazumtirgotājs var arī sākt sarunas par konkursu, pieprasot sīkāku informāciju par pieejamajiem apjomiem, ko ražotāji var pārdot mazumtirgotājiem. Mazumtirgotāji parasti vienlaikus sāk diskusijas ar vairākiem ražotājiem, arī Savienības un ārpussavienības ražotājiem. Otrajā posmā cukurkukurūzas ražotāji atbild uz mazumtirgotāja pieprasījumu ar apjoma piedāvājumiem un atbilstošām cenām. Treškārt, mazumtirgotājs un Savienības cukurkukurūzas ražotāji vai ES importētāji sāk sarunas, parasti koncentrējoties uz cukurkukurūzas cenu. Attiecībā uz sava zīmola cukurkukurūzu mazumtirgotāji parasti apspriež cenu, nevis apjomu. Ceturtkārt, mazumtirgotājs lemj par apjoma sadali starp dažādiem cukurkukurūzas ražotājiem un piegādātājiem, un puses pabeidz pārdošanas līgumu nākamajam gadam. Piektkārt, kad sarunas ir pabeigtas, Savienības un ārpussavienības cukurkukurūzas ražotāji piegādā saskaņoto apjomu visā septembra–augusta periodā par cenām, par kurām panākta vienošanās.

(296)

Imports no Ķīnas ietekmē konkursa sarunas, jo traucē spēju vienoties par taisnīgām cenām un samazina to konkursu skaitu, kuros ir gūta uzvara. Tā rezultātā Savienības ražotāju ražošanas apjomi bija jāsamazina, ražošanas nozarei bija augstas pastāvīgās izmaksas, kas palika nemainīgas, un tāpēc palielinājās pastāvīgās izmaksas par vienību. Imports no Ķīnas netieši ietekmēja arī sava zīmola ražojuma pārdošanu, ņemot vērā to, ka patērētāji parasti ir jutīgi pret cenām un dod priekšroku lētāka mazumtirgotāja zīmola ražojuma iegādei, ja cenu starpība ar pašu zīmola ražojumiem ir ievērojama. Savienības ražotāja iesniegtā informācija arī apstiprināja, ka ievērojami samazinājās to konkursu īpatsvars, kuros tas uzvarējis.

(297)

Ņemot vērā piedāvājumu raksturu un cukurkukurūzas ražošanas un pārdošanas ciklu, jāņem vērā arī importa novēlotā ietekme. Ņemot vērā to, ka sarunas par konkursiem notiek attiecībā uz nākamo gadu, sākot no septembra, ietekme uz apjomiem un pārdošanas cenām izpaužas tikai nākamajā gadā. Tāpēc Ķīnas cenu radītā cenu spiediena ietekme izmeklēšanas periodā joprojām nav pilnībā redzama, jo tā turpinās attīstīties pēc attiecīgā perioda. Kā aprakstīts 289. apsvērumā, krājumu līmenis ievērojami palielinājās uz pārdošanas apjomu rēķina.

4.7.   Secinājums par kaitējumu

(298)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis pasliktinājās tirgū, kurā pieprasījums nedaudz samazinājās. Attiecīgajā periodā patēriņš samazinājās par 9 %, bet Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās lielākā mērā – no 95 % 2021. gadā līdz 83 % attiecīgajā periodā. Tas bija saistīts ar Ķīnas importa radīto cenu spiedienu ar ievērojamu cenu samazinājumu un, jebkurā gadījumā, ar cenu apspiešanu, ņemot vērā to, ka Ķīnas imports pastāvīgi bija zemāks par pārdoto preču vidējām vienības izmaksām. Šāda cenu apspiešana neļāva Savienības ražošanas nozarei pilnībā pielāgot savas pārdošanas cenas ar izejvielām saistītajam cenu pieaugumam, un tā rezultātā attiecīgajā periodā samazinājās peļņa, kas pastāvīgi saglabājās zem mērķa peļņas, vienlaikus ievērojami samazinoties pārdošanas apjomam.

(299)

Lai gan pārdošanas cenu dinamika attiecīgajā periodā uzrādīja pozitīvu tendenci ar pieaugumu par 42 %, tas bija saistīts ar galveno izejvielu cenu ievērojamo pieaugumu. Tomēr pārdošanas cenu pieaugums neļāva pilnībā segt izejvielu cenu pieaugumu, kas atspoguļojās pārdoto preču vidējo vienības izmaksu pieaugumā par 44 %, un tā rezultātā pārdošanas apjomi samazinājās par 21 %.

(300)

Lielākā daļa rādītāju uzrādīja negatīvu tendenci – peļņa samazinājās par 21 % un naudas plūsma samazinājās par 104 %. Pārdošanas un ražošanas apjomi, kā arī jaudas izmantojums izmeklēšanas periodā ievērojami samazinājās, liecinot par kaitējumu apjomam. Gatavo preču krājumus perioda beigās ietekmēja imports no Ķīnas, un tie ievērojami palielinājās, kas arī negatīvi ietekmēja naudas plūsmu un būtiski palielināja pastāvīgās izmaksas. Ķīnas importa cenas pastāvīgi saglabājās zemākas par Savienības ražošanas nozares vidējām pārdošanas cenām un pārdoto preču vidējām vienības izmaksām. Ķīnas importa cenu attīstība, ņemot vērā augošos daudzumus un negatīvos kaitējuma rādītājus, skaidri liecināja par cenu spiedienu.

(301)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarei izdevās veikt ieguldījumus, lai palielinātu ražošanas jaudu. Lai gan lēmumi veikt minētos ieguldījumus tika pieņemti pirms importa no Ķīnas pieauguma, turpmākie ieguldījumi varētu būt apdraudēti, ja netiktu noteikti pasākumi.

(302)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā posmā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

5.   CĒLOŅSAKARĪBA

(303)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja arī to, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši citi zināmi faktori. Komisija raudzījās, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu izraisījuši citi zināmi faktori, kuri nav imports no attiecīgās valsts par dempinga cenām, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie zināmie faktori ir šādi: imports no trešām valstīm, eksporta rādītāji, patēriņa samazinājums un citi faktori, arī sliktā cukurkukurūzas raža ES 2022. gadā, plūdi Taizemē un Ukrainas kara ietekme uz izejvielu un enerģijas izmaksām.

5.1.   Importa par dempinga cenām radītā ietekme

(304)

Kā parādīts 3. tabulā, importa par dempinga cenām apjoms no Ķīnas ievērojami palielinājās – aptuveni no 6 480 tonnām 2021. gadā līdz 40 050 tonnām izmeklēšanas periodā. Tirgus daļas ziņā imports par dempinga cenām no Ķīnas palielinājās no 2 % 2021. gadā līdz 15 % izmeklēšanas periodā.

(305)

Ķīnas importa vidējā cena vienmēr bija ievērojami zemāka par Savienības ražošanas nozares pārdoto preču vidējo cenu un to vienības vidējām izmaksām. Laikposmā no 2022. gada līdz izmeklēšanas periodam Ķīnas vidējās importa cenas ievērojami samazinājās – par 33 %, savukārt cenas samazinājums tika apstiprināts 253. apsvērumā.

(306)

Šie novērojumi sakrita ar Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazinājumu par 12 % attiecīgajā periodā – no 95 % 2021. gadā līdz 83 %. Šis samazinājums pārsniedza patēriņa samazinājumu par 9 % attiecīgajā periodā.

(307)

Imports no Ķīnas uzrādīja ievērojamu negatīvu ietekmi uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem, kas ievērojami samazinājās 2023. gadā un izmeklēšanas periodā, kā aprakstīts 266. apsvērumā. Izmeklēšanas periodā ražošanas apjoms samazinājās par 9 procentpunktiem. Tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozares sekmīgo konkursu attiecība ievērojami samazinājās, savukārt krājumi (absolūtā izteiksmē, kā arī ražošanas un pārdošanas apjoma ziņā) ievērojami palielinājās. Šīs tendences, jo īpaši attiecībā uz pārdošanas apjomiem un tirgus daļām, var būt saistītas ar importa no Ķīnas radīto kaitējumu apjomam.

(308)

Kā paskaidrots 255. apsvērumā, imports no Ķīnas 2023. gadā izraisīja cenu apspiešanu Savienības ražošanas nozarē. Šāda cenu apspiešana nozīmēja to, ka, lai gan Savienības ražotāju vienības izmaksas 2022. gadā palielinājās par vairāk nekā 30 % un 2023. gadā palielinājās vēl par 13 % izejvielu un enerģijas izmaksu pieauguma dēļ, Savienības ražotāji nespēja pilnībā koriģēt savas pārdošanas cenas atbilstoši cenu pieaugumam saistībā ar izejvielām. Šīs cenu apspiešanas rezultātā rentabilitāte attiecīgajā periodā samazinājās. Lai gan peļņa saglabājās pozitīva, tā attiecīgajā periodā saglabājās zem mērķa peļņas. Laika sakritība starp Savienības nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos un ievērojamo Ķīnas izcelsmes importa par dempinga cenām klātbūtni, kas bija zemākas nekā ES nozares cenas un apspieda ES tirgus cenu līmeņus, apstiprina cēloņsakarību starp šiem diviem faktoriem.

(309)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Ķīnas izcelsmes imports par dempinga cenām radīja būtisku kaitējumu Savienības nozarei.

5.2.   Citu faktoru ietekme

5.2.1.   Imports no trešām valstīm

(310)

Importa daudzumiem no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

12. tabula

Imports no trešām valstīm

Valsts

 

2021

2022

2023

Izmeklēšanas periods

Taizeme

Apjoms (t)

4 345

4 863

3 293

3 638

 

Indekss

100

112

76

84

 

Tirgus daļa (%)

1,4

1,5

1,1

1,3

 

Vidējā cena (EUR/t)

1 115

1 392

1 186

1 264

 

Indekss

100

125

106

113

Kopā no visām trešām valstīm, izņemot attiecīgo valsti

Apjoms (t)

7 654

10 630

7 538

6 339

 

Indekss

100

139

98

83

 

Tirgus daļa (%)

2,4

3,2

2,4

2,2

 

Vidējā cena (EUR/t)

1 206

1 952

1 874

1 498

 

Indekss

100

162

155

124

Avots:

Eurostat (Comext).

(311)

Importam no Taizemes piemēro antidempinga pasākumus, kā minēts 276. apsvērumā. Attiecīgajā periodā importa līmenis nedaudz samazinājās – no 4 345 tonnām 2021. gadā līdz 3 640 tonnām izmeklēšanas periodā. Tādējādi tirgus daļa samazinājās no 1,4 % līdz 1,3 % un kopumā saglabājās zemā līmenī. Lai gan importa no Taizemes cenu līmenis bija zemāks par Savienības ražošanas nozares cenām, imports no Taizemes nevarēja iegūt papildu tirgus daļu. Tāpēc tika uzskatīts, ka ietekme ir ierobežota vai pat nenozīmīga, un tāpēc Komisija secināja, ka tā nemazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(312)

Komisija uzskatīja, ka imports no citām trešām valstīm visā attiecīgajā periodā bija ļoti zems. Attiecīgajā periodā visu pārējo trešo valstu tirgus daļa samazinājās no 2,4 % 2021. gadā līdz 2,2 % izmeklēšanas periodā. Vidējais cenu līmenis saglabājās zem Savienības ražošanas nozares cenu līmeņa, lai gan attiecīgajā periodā tas palielinājās par 24 %. Lai gan Komisija nevarēja izslēgt, ka šis imports veicināja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ņemot vērā tā nelielo un stabilo apjomu, ietekme tika uzskatīta par ierobežotu, un tāpēc Komisija secināja, ka tas nemazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

5.2.2.   Zema cukurkukurūzas raža ES 2022. gadā

(313)

Piezīmēs par izmeklēšanu CFNA un nesaistītais importētājs Otto Frank uzskatīja, ka sausuma izraisītā zemā ES cukurkukurūzas raža 2022. gadā veicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(314)

Otto Frank uzskatīja, ka ES cukurkukurūzas zemā raža 2022. gadā, ko izraisīja plaši izplatītais sausums, bija galvenais faktors, kas veicināja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Importētājs paskaidroja, ka šīs sliktās ražas dēļ ES kukurūzas, arī cukurkukurūzas, produkcija 2022. gadā samazinājās par 28,9 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un par 24,3 % zem piecu gadu vidējā rādītāja (112). Līdz ar to izejvielu cenas strauji pieauga (113). Otto Frank uzskatīja, ka pēc lielākām cenu aplēsēm un, ņemot vērā riskus, ka Savienības ražošanas nozare nevarēs nodrošināt pietiekamas piegādes, daži ES mazumtirgotāji nolēma mainīt savu iepirkuma stratēģiju, iegādājoties cukurkukurūzu no Ķīnas, nevis no Savienības ražotājiem. Šis importētājs apgalvoja, ka mazas ražas gads ietekmēs arī nākamo ražošanas gadu, jo ražotājiem ir jāpilda līgumi par iepriekšējo sezonu, neatstājot pārpalikumu. Tā rezultātā mazumtirgotāji vilcinājās atgriezties pie Savienības ražotāju piegādēm, kad tika slēgti līgumi 2023. un 2024. gadam, jo nebija skaidrības par 2023. gada kultūraugu ražu, joprojām augstajām izejvielu cenām un iepriekšējo piegādi no Ķīnas, kas novērsa piegādes deficītu. Tomēr importētājs uzskatīja, ka pēc izejvielu cenu samazināšanās 2023. gada beigās un kultūraugu ražas atjaunošanās 2023. un 2024. gadā pircēji atkal iegādājās ES ražoto cukurkukurūzu un ka Ķīnas importa pieaugums ir pagaidu pāreja.

(315)

CFNA apgalvoja, ka pēkšņās izmaiņas importā no Ķīnas 2022. gadā izraisīja Lidl lielais pasūtījums, kas veido aptuveni 60 % no Ķīnas kopējā eksporta.

(316)

Komisija norādīja, ka CFNA sīkāk neprecizēja šo apgalvojumu un nesniedza nekādus apstiprinošus pierādījumus. Tāpēc tas tika noraidīts.

(317)

Ražošanas apjoma analīze 262. apsvērumā liecināja, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoms 2022. gadā samazinājās. Tomēr nākamajā gadā ražošanas apjoms atguvās līdz normālam līmenim, savukārt imports no Ķīnas Savienībā turpināja ienākt par dempinga cenām. Lai gan nevar izslēgt, ka zemā cukurkukurūzas raža veicināja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ņemot vērā to, ka šā kaitējuma ilgums nepārsniedz vienu gadu attiecīgajā periodā, tika uzskatīts, ka tas nemazina cēloņsakarību tādā mērā, lai to noliegtu vai padarītu to nebūtisku.

5.2.3.   Plūdi Taizemē

(318)

CFNA apgalvoja, ka piegādes trūkums, ko izraisīja plūdi Taizemē, bija vēl viens kaitējuma cēlonis.

(319)

Komisija atzīmēja, ka CFNA sīkāk neprecizēja šo apgalvojumu un nesniedza nekādus papildu apstiprinošus pierādījumus.

(320)

Lai gan Taizeme 2022. gadā patiesi piedzīvoja nopietnus plūdus, kas negatīvi ietekmēja lauksaimniecības nozari un jo īpaši rīsu ražošanu (114), importa statistika, kas aprakstīta saistībā ar trešo valstu izcelsmes cukurkukurūzas importa līmeni, liecināja, ka cukurkukurūzas importa līmenis no Taizemes netika negatīvi ietekmēts. Gluži pretēji, imports no Taizemes laikposmā no 2021. gada līdz 2022. gadam palielinājās no 4 345 tonnām līdz 4 863 tonnām, t. i., par 12 %. Tāpēc Komisija neuzskatīja, ka plūdi Taizemē ir Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis.

5.2.4.   Patēriņa samazinājums

(321)

Kā aprakstīts 243. apsvērumā, patēriņš Savienībā laikposmā no 2021. gada līdz 2022. gadam palielinājās par 3 %, kam sekoja ievērojams samazinājums par 9 % izmeklēšanas periodā. Tajā pašā laikā imports no Ķīnas ievērojami palielinājās – no 6 % 2022. gadā līdz 16 % 2023. gadā, savukārt Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 91 % līdz 82 %.

(322)

Lai gan patēriņa samazināšanās būtu varējusi veicināt ražošanas un pārdošanas apjoma samazināšanos pieprasījuma samazināšanās dēļ, Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazinājums sakrita ar tirgus daļu, ko ieguva Ķīnas eksports. Tādējādi Komisija uzskata, ka patēriņa samazinājums nemazināja cēloņsakarību starp importu no Ķīnas par dempinga cenām un būtisko kaitējumu tādā mērā, lai to noliegtu vai padarītu to nebūtisku.

5.2.5.   Izejvielu un enerģijas izmaksas

(323)

CFNA uzskatīja, ka karš Ukrainā, iespējams, ir radījis problēmas Savienības ražotājiem, palielinot enerģijas izmaksas un problēmas piegādes drošības jomā.

(324)

Kā minēts 280. apsvērumā, pārdoto preču izmaksu vienības vidējās izmaksas 2022. gadā palielinājās par vairāk nekā 30 % un 2023. gadā par vēl 5 %, ko galvenokārt noteica galveno izejvielu, piemēram, enerģijas, konservu kārbu un cukurkukurūzas, cenu pieaugums. Taču Ķīnas importa radītā cenu spiediena dēļ Savienības ražošanas nozare nespēja palielināt cenas atbilstoši izmaksu pieaugumam un saglabāt dzīvotspēju.

(325)

Lai gan nevarēja izslēgt, ka izejvielu cenu pieaugums veicināja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, Komisija uzskatīja, ka tas nemazina cēloņsakarību tādā mērā, lai to noliegtu vai padarītu to nebūtisku.

5.3.   Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji

(326)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

13. tabula

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

 

2021

2022

2023

Izmeklēšanas periods

Eksporta apjoms (t)

[51 698 –80 502 ]

[46 673 –72 677 ]

[36 129 –56 260 ]

[35 794 –55 738 ]

Indekss

100

90

70

69

Vidējā cena (EUR/t)

[1 285 –2 003 ]

[1 466 –2 285 ]

[1 671 –2 603 ]

[1 786 –2 782 ]

Indekss

100

114

130

139

Avots:

izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

(327)

Savienības ražošanas nozares eksporta apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 31 %. Šā eksporta pārdošanas cenas tajā pašā periodā palielinājās par 39 %.

(328)

Ņemot vērā to, ka eksporta apjomi veido tikai aptuveni 10 % no Savienības pārdošanas apjoma un ka pārdošanas apjomu un cenu tendence bija līdzīga Savienības ražošanas nozares pārdošanas tendencei Savienībā, ir acīmredzams, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji nav būtisks elements vispārējā novērtējumā par Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(329)

Tāpēc Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji neradīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un nevarēja mazināt cēloņsakarību attiecībā uz importu no Ķīnas.

5.4.   Secinājums par cēloņsakarību

(330)

Komisija konstatēja cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu un importu par dempinga cenām no Ķīnas. Ķīnas importa pieaugums 2023. gadā un izmeklēšanas periodā sakrita ar Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos. Straujais Ķīnas tirgus daļas pieaugums izraisīja ievērojamu Savienības ražotāju pārdošanas apjoma kritumu 2023. gadā un izmeklēšanas periodā un ražošanas apjoma samazināšanos izmeklēšanas periodā. Tajā pašā laikā krājumu līmenis krasi palielinājās un sekmīgo konkursu īpatsvars samazinājās. Šo apjoma rādītāju tendence liecināja par nepārprotamu kaitējumu apjoma ziņā. Imports no Ķīnas tika veikts par cenām, kas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām. Lai gan rentabilitāte saglabājās pozitīva, tā joprojām bija zemāka par mērķa peļņu.

(331)

Citi pārbaudītie faktori bija imports no citām trešām valstīm, Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji, plūdi Taizemē, patēriņa samazinājums Savienībā un slikta cukurkukurūzas raža 2022. gadā.

(332)

Tāpēc Komisija nošķīra un nodalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no kaitējumu radošās ietekmes, ko radīja imports par dempinga cenām. Netika konstatēts, ka kāds no faktoriem, kopā vai atsevišķi, ietekmētu Savienības nozares stāvokli tā, ka varētu apšaubīt secinājumu par importa no Ķīnas radītu būtisku kaitējumu.

(333)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija šajā posmā secināja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un ka citi faktori atsevišķi vai kopā nav mazinājuši cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu. Kaitējumu galvenokārt veido zaudētie apjomi, kas saistīti ar pārdošanas un ražošanas apjomiem, jaudas izmantojumu un krājumu līmeņa pieaugumu. Tajā pašā laikā Savienības ražošanas nozare cieta zemu importa cenu dēļ, kas bija zemākas par Savienības pārdošanas cenām un samazināja rentabilitātes līmeni, kas pastāvīgi saglabājās zem mērķa peļņas.

6.   PASĀKUMU LĪMENIS

(334)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija pārbaudīja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei radījis imports par dempinga cenām.

(335)

Sūdzības iesniedzēji šajā lietā apgalvoja, ka pastāv izejvielu tirgus kropļojumi pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Šajā izmeklēšanas posmā Komisija nav pieņēmusi lēmumu par kropļojumiem izejvielu tirgū, un tas tiks pieņemts izmeklēšanas galīgajā posmā.

6.1.   Mērķa cenas samazinājuma starpība

(336)

Kaitējums tiktu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare varētu iegūt mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c un 2.d punkta nozīmē.

(337)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā šādus faktorus: rentabilitātes līmeni, pirms palielinājās imports no attiecīgās valsts, rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību, izstrādi un inovāciju, kā arī rentabilitātes līmeni, kas gaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt mazākam par 6 %.

(338)

Vispirms Komisija noteica pamatpeļņu, kas normālos konkurences apstākļos sedz visas izmaksas. Šī pamatpeļņa tika noteikta, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, ko uzskatīja par sasniegtu, ja nebūtu importa no Ķīnas par dempinga cenām. Šāda peļņas norma tika noteikta 14 % apmērā. Šis rentabilitātes līmenis tika apstiprināts jau iepriekšējā antidempinga izmeklēšanā, ņemot vērā importu no Taizemes (115).

(339)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija Savienības nozarei aprēķināja kaitējumu neizraisošu līdzīgā ražojuma cenu, atlasīto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā piemērojot mērķa peļņas normu.

(340)

Pēc tam Komisija noteica mērķa cenas samazinājuma starpības līmeni, salīdzinot izlasē iekļauto attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(341)

Eksporta cenas korekcijas, kā aprakstīts iepriekš 3.4.2. iedaļā, attiecas arī uz CIF cenām, kas izmantotas mērķa cenas samazinājuma aprēķinos.

(342)

Mērķa cenas samazinājuma līmenis “citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visam pārējam Ķīnas izcelsmes importam” ir definēts tāpat kā dempinga starpība šiem uzņēmumiem un importam (sk. 234. apsvērumu).

Valsts

Uzņēmums

Dempinga starpība (%)

Kaitējuma starpība (%)

Ķīna

Sunflower Group

—

Sun Flower Food Industry (Xinfeng) Co., Ltd, Ganžou, Ķīna

—

Sunny Food Industry Co., Ltd, Ganžou, Ķīna

42,4

37,5

 

Zhangzhou Tongfa Foods Industry Co., Ltd, Džandžou, Ķīna

54,3

81,8

 

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

48,1

61,2

 

Viss pārējais attiecīgās valsts izcelsmes imports

54,3

81,8

6.2.   Izvērtējums par Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma novēršanai nepieciešamo starpību

(343)

Kā paskaidrots paziņojumā par procedūras sākšanu, sūdzības iesniedzējs sūdzībā ir sniedzis pietiekamus pierādījumus tam, ka attiecīgajā valstī saistībā ar attiecīgo ražojumu pastāv kropļojumi izejvielu tirgū pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē. Sūdzībā minētie pierādījumi liecina, ka tērauda konservu kārbām, kas veido vismaz 17 % no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām, attiecīgajā valstī piemēro eksporta PVN.

(344)

Komisija turpinās izmeklēt iespējamos kropļojumus, lai izmeklēšanas galīgajā posmā veiktu novērtējumu par attiecīgā līmeņa pasākumiem saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu. Tāpēc Komisija secināja, ka šajā posmā nosaka pagaidu maksājumu summu saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu.

(345)

Tāpēc attiecībā uz Sunflower Group pagaidu antidempinga maksājums ir noteikts mērķa cenas samazinājuma starpības līmenī.

(346)

Tāpēc attiecībā uz Tongfa Group pagaidu antidempinga maksājums ir noteikts dempinga starpības līmenī.

6.3.   Secinājums par pasākumu līmeni

(347)

Ņemot vērā iepriekš minēto novērtējumu, saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu būtu jānosaka šādi pagaidu antidempinga maksājumi:

Valsts

Uzņēmums

Pagaidu antidempinga maksājums

Ķīna

Sunflower Group

—

Sun Flower Food Industry (Xinfeng) Co., Ltd, Ganžou, Ķīna

—

Sunny Food Industry Co., Ltd, Ganžou, Ķīna

37,5  %

 

Zhangzhou Tongfa Foods Industry Co., Ltd, Džandžou, Ķīna

54,3  %

 

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

48,1  %

 

Viss pārējais attiecīgās valsts izcelsmes imports

54,3  %

7.   SAVIENĪBAS INTERESES

(348)

Pēc tam, kad Komisija šajā posmā bija nolēmusi piemērot pamatregulas 7. panta 2. punktu, tā pārbaudīja, vai tā var skaidri secināt, ka pasākumu pieņemšana šajā lietā nav Savienības interesēs, neraugoties uz to, ka ir konstatēts dempings, kas rada kaitējumu, saskaņā ar pamatregulas 21. pantu. Savienības intereses tika noteiktas, novērtējot visas dažādās iesaistītās intereses, arī Savienības ražošanas nozares, importētāju, vairumtirgotāju, mazumtirgotāju, lietotāju, patērētāju un lauksaimnieku intereses.

7.1.   Savienības ražošanas nozares intereses

(349)

Savienības ražošanas nozari veido 11 ražotāji vai ražotāju grupas, kas nodarbina aptuveni 3 460 cilvēkus (pilnslodzes ekvivalentos). Ražotāji ir izvietoti visā Savienībā, un vairāki ražotāji atrodas Ungārijā un Francijā.

(350)

Ņemot vērā konstatējumus par būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, pasākumu noteikšana ļautu Savienības ražošanas nozarei palielināt pārdošanas cenas un tādējādi uzlabot rentabilitāti atbilstoši izmaksu pieaugumam un saglabāt konkurētspējīgu līmeni tirgū. Savienības ražošanas nozare varētu arī atgūt zaudēto tirgus daļu, palielinot ražošanas un pārdošanas apjomus Savienības tirgū. Tā kā imports no Ķīnas palielinājās, Savienības ražotāji 2023. gadā un izmeklēšanas periodā nespēja pārdot savu ražošanas apjomu un ieguva lielus krājumus. Pasākumu noteikšana ļautu Savienības ražošanas nozarei pārdot savus esošos krājumus, lai samazinātu pastāvīgās izmaksas.

(351)

Pasākumu neveikšana, visticamāk, arī turpmāk būtiski negatīvi ietekmēs Savienības ražošanas nozari, samazinot pārdošanas un ražošanas apjomus, kā arī vēl vairāk palielinot krājumu līmeni. Turpmāka cenu apspiešana, kas vēl vairāk pasliktina tās ekonomisko stāvokli rentabilitātes un turpmāko ieguldījumu ziņā, apdraud tās nākotni un nodarbinātību.

(352)

Tāpēc tiek secināts, ka pagaidu pasākumi atbilst Savienības ražošanas nozares interesēm.

7.2.   Nesaistītu importētāju un tirgotāju intereses

(353)

Procedūras sākšanas dienā Komisija sazinājās ar 20 nesaistītiem importētājiem, tirgotājiem un mazumtirgotājiem. Kā aprakstīts 32. apsvērumā, pieprasīto informāciju sniedza seši nesaistīti importētāji un tirgotāji. Tika izveidota izlase no diviem nesaistītiem importētājiem, no kuriem viens nesaistīts importētājs sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, kas tika pārbaudītas. Importētājs, kas sadarbojās, izmeklēšanas periodā pārstāvēja aptuveni [17–27] % no cukurkukurūzas importa. Notika importētāju apvienību FRUCOM un Waren-Verein uzklausīšana.

(354)

Importētājs, kas sadarbojās, uzskatīja, ka cukurkukurūzas mazumtirdzniecības produkti no ĶTR izzudīs no tirgus, ja pasākumi tiks noteikti. Importētājs apgalvoja, ka īstermiņā importētāji zaudēs konkurētspēju saistībā ar cukurkukurūzas pārdošanu ārpus ES un tāpēc, ka trūks alternatīvu piegādes avotu no citiem trešo valstu tirgiem. Tā rezultātā tiks samazināts apgrozījums un peļņa, kas var ietekmēt nodarbinātības līmeni.

(355)

Ņemot vērā to, ka cukurkukurūza veido salīdzinoši nelielu daļu no tā importētāja apgrozījuma, kas sadarbojās, un, ņemot vērā arī to, ka ar cukurkukurūzu tieši saistīto pilnslodzes ekvivalentu skaits ir salīdzinoši neliels, tiek uzskatīts, ka pasākumu noteikšana nesamērīgi neietekmēs importētājus. Turklāt Komisija uzskatīja, ka attiecībā uz turpmākiem pārdošanas līgumiem importētājs varēs vismaz daļēji pārnest cenu pieaugumu uz saviem klientiem.

(356)

Importētājs, kas sadarbojās, uzsvēra iespējamos eksistenciālos draudus, ko rada antidempinga maksājumu iekasēšana ar atpakaļejošu spēku.

(357)

Kā aprakstīts 387. apsvērumā, šajā izmeklēšanas posmā nevar pieņemt lēmumu par maksājumu iekasēšanu ar atpakaļejošu spēku.

(358)

Ja pasākumi netiks noteikti, importētāji turpinās savu uzņēmējdarbību, importējot cukurkukurūzu no ĶTR un pārdodot to mazumtirgotājiem, ēdināšanas nozarei vai citiem lietotājiem.

7.3.   Mazumtirgotāju un patērētāju intereses

(359)

Izmeklēšanas sākšanas dienā Komisija sazinājās ar vairākiem cukurkukurūzas mazumtirgotājiem. Sadarbība netika panākta. Ņemot vērā cukurkukurūzas tirgus specifikāciju, pasākumi ietekmē arī privātos patērētājus un citus cukurkukurūzas lietotājus, piemēram, ēdināšanas uzņēmumus.

(360)

Ja pasākumi tiks noteikti, šo pasākumu dēļ mazumtirgotāji un citi lietotāji saskarsies ar augstākām cukurkukurūzas iepirkuma izmaksām.

(361)

Importētājs, kas sadarbojās, izteica kritisku piezīmi par to, ka mazumtirgotāju noteiktās vidējās iepirkuma cenas izraisīs privāto patērētāju cenu pieaugumu. Minētais importētājs arī uzskatīja, ka cenu pieaugums negatīvi ietekmēs arī ēdināšanas nozari sakarā ar cenu spiedienu, ko rada izmaksu un pārtikas cenu pieaugums un klientu mazāka vēlme patērēt pārtiku ārpus mājām. Ņemot vērā to, ka ēdināšanā izmantotu konservētu cukurkukurūzu Eiropas Savienībā ražo tikai nelielos apjomos, galvenā piegāde no ĶTR saglabāsies par paaugstinātām cenām.

(362)

Ja pasākumi netiks noteikti, mazumtirgotāji, privātie patērētāji un citi lietotāji, visticamāk, gūs labumu no zemākām cenām.

(363)

Komisija uzskatīja, ka cukurkukurūza veido ļoti mazu daļu no patēriņa iepirkšanās groza. Antidempinga maksājumu piemērošanas ietekme uz vidusmēra patērētāja finansiālo stāvokli, visticamāk, būs nenozīmīga.

(364)

Ņemot vērā mazumtirgotāju un citu lietotāju nesadarbošanos un to, ka cukurkukurūza veido tikai nelielu procentuālo daļu no to pārdošanas apjoma un aizņem ierobežotu plauktu laukumu mazumtirdzniecības veikalos, provizoriski tiek secināts, ka ierosinātie pasākumi tos būtiski ietekmēs.

7.4.   Piegādātāju intereses

(365)

Kā minēts 280. apsvērumā, galvenās cukurkukurūzas izejvielas ir neapstrādāta cukurkukurūza un konservu kārbas. Pēc izmeklēšanas sākšanas pieteicās viena konservu kārbu ražotāju apvienība. Turklāt sūdzību atbalstīja lauksaimnieku apvienības.

(366)

Ja pasākumi tiks noteikti, cukurkukurūzas piegādātāji varēs saglabāt savu uzņēmējdarbību.

(367)

Ja pasākumi netiks noteikti, piegādātāji, visticamāk, tiks ietekmēti gadījumā, ja Savienības cukurkukurūzas ražotājiem būs jāsamazina ražošanas apjoms. Ņemot vērā to, ka lauksaimnieki un konservu kārbu ražotāji ir cieši saistīti ar cukurkukurūzas uzņēmējdarbību, ir ļoti iespējams, ka samazināts cukurkukurūzas ražošanas apjoms Savienībā ietekmēs arī piegādātāju uzņēmējdarbību.

(368)

Importētājs, kas sadarbojās, izteica kritisku piezīmi par to, ka pasākumu noteikšanas gadījumā nebūs garantijas, ka jo īpaši galvenie tirgus dalībnieki novirzīs savu papildu peļņu.

(369)

Komisija uzskatīja, ka gadījumā, ja pasākumi netiks noteikti, piegādātāji tiks vairāk ietekmēti, jo tie zaudētu noteiktu uzņēmējdarbības daļu. Tāpēc minētais apgalvojums tika noraidīts.

(370)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka pasākumu noteikšana, visticamāk, negatīvi neietekmēs piegādātājus.

7.5.   Konkurences samazināšana Savienības tirgū un piegādes deficīta risks

(371)

Importētājs Otto Frank, kas sadarbojās, atbildēs uz anketas jautājumiem izteica kritisku piezīmi par ierobežoto konkurenci gadījumā, ja pasākumi tiks noteikti, ES ražotāju nelielā skaita dēļ, brīdinot par oligopola tirgus situāciju. Importētājs arī brīdināja, ka gadījumā, ja nākotnē būs zema kultūraugu ražība, nevar garantēt cukurkukurūzas pieejamību Savienībā.

(372)

Importētājs, kas sadarbojās, turklāt uzskatīja, ka bez Ķīnas neviena cita trešā valsts nespēj nodrošināt Eiropas tirgū prasīto kvalitātes standartu un cenu konkurētspēju.

(373)

Komisija uzskatīja, ka pasākumu noteikšana neliegs importam, kam tika noteikti pasākumi, piekļuvi Savienībā, bet drīzāk pasākumu mērķis ir novērst izkropļoto tirgus apstākļu ietekmi, ko rada imports par dempinga cenām.

(374)

Izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozari veidoja 11 ražotāji vai ražotāju grupas. Kā parādīts 262. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare izmeklēšanas periodā darbojās krietni zem pilnas jaudas. Tāpēc tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozare spēs palielināt ražošanas apjomu pirms jaudas ierobežojumu sasniegšanas. Turklāt Savienības ražotāji ieguva ievērojamu cukurkukurūzas krājumu apjomu sakarā ar importu no Ķīnas, kas arī ir pieejams pārdošanai.

(375)

Importētājs, kas sadarbojās, uzskatīja, ka bez Ķīnas neviena cita trešā valsts nespēj nodrošināt Eiropas tirgū prasīto kvalitātes standartu un cenu konkurētspēju.

(376)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, attiecīgā ražojuma tirgus daļas un neatkarīgo piegādātāju skaitu, iepriekš minētie apgalvojumi par konkurences jautājumiem tiek noraidīti.

7.6.   Secinājums par Savienības interesēm

(377)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu, kāpēc šajā izmeklēšanas posmā pasākumu noteikšana ĶTR izcelsmes cukurkukurūzas importam nebūtu Savienības interesēs.

8.   PAGAIDU ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(378)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, pasākumu līmeni un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku importa par dempinga cenām radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(379)

Ķīnas izcelsmes cukurkukurūzas importam būtu jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu pamatregulas 7. panta 2. punktā. Komisija salīdzināja kaitējuma starpības ar dempinga starpībām iepriekš 342. apsvērumā. Maksājumu apjoms tika noteikts dempinga starpības vai kaitējuma starpības līmenī atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem bija mazāks.

(380)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

Valsts

Uzņēmums

Pagaidu antidempinga maksājums

Ķīna

Sunflower Group

—

Sun Flower Food Industry (Xinfeng) Co., Ltd, Ganžou, Ķīna

—

Sunny Food Industry Co., Ltd, Ganžou, Ķīna

37,5  %

 

Zhangzhou Tongfa Foods Industry Co., Ltd, Džandžou, Ķīna

54,3  %

 

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

48,1  %

 

Viss pārējais attiecīgās valsts izcelsmes imports

54,3  %

(381)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šajā izmeklēšanā izdarītajiem konstatējumiem. Tādējādi tās atspoguļo šīs izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši konkrēti minētie tiesību subjekti. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, arī subjekti, kas saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(382)

Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, kas saistīts ar maksājuma likmju atšķirību, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Individuālos antidempinga maksājumus piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Kamēr šāds rēķins nav uzrādīts, uz importu būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visam pārējam attiecīgās valsts izcelsmes importam”.

(383)

Šis rēķins ir jāuzrāda dalībvalstu muitas dienestiem, lai importam tiktu piemērotas individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā izklāstītajām prasībām, tiem saskaņā ar muitas jomas tiesību aktiem tāpat ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tiem var būt vajadzīgi papildu dokumenti (kravas nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijā sniegto ziņu precizitāti un pārliecinātos, ka ir pamatoti pēc tam piemērot zemāku maksājuma likmi.

(384)

Ja uzņēmumam, kam piemēro zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski pieaug eksporta apjoms, šāda pieauguma dēļ var uzskatīt, ka tirdzniecības modelī ir notikušas pārmaiņas, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā citastarp var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un pēc tam piemērot valsts mēroga maksājumu.

9.   REĢISTRĀCIJA

(385)

Kā minēts 3. apsvērumā, Komisija noteica, ka attiecīgā ražojuma imports ir jāreģistrē. Reģistrācija notika, lai maksājumus varētu potenciāli iekasēt ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu.

(386)

Ņemot vērā pagaidu posmā izdarītos konstatējumus, importa reģistrēšana vairs nebūtu jāturpina.

(387)

Šajā procedūras posmā nevar pieņemt lēmumu par antidempinga pasākumu iespējamu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

10.   INFORMĀCIJA PAGAIDU POSMĀ

(388)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu informēja ieinteresētās personas, ka ir plānots noteikt pagaidu maksājumus. Šī informācija tika arī publiskota Tirdzniecības ĢD tīmekļvietnē. Ieinteresētajām personām tika dotas trīs darbdienas, lai sniegtu piezīmes par to, vai konkrēti tām izpaustie aprēķini ir pareizi.

(389)

Piezīmes iesniedza gan Sunflower grupa, gan Tongfa grupa. Komisija, ņemot vērā Sunflower grupas piezīmes par normālās vērtības noteikšanai veikto palīgmateriālu un iekšzemes transporta izmaksu aprēķinu precizitāti, pārskatīja dempinga aprēķinus abām grupām. Citās abu grupu piezīmēs bija aplūkota dempinga aprēķinos izmantotā metodika, tāpēc pēc vajadzības tiks izskatītas izmeklēšanas galīgajā posmā.

11.   NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(390)

Pareizas pārvaldības nolūkos Komisija aicinās ieinteresētās personas konkrētā termiņā sniegt rakstiskas piezīmes un/vai lūgt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(391)

Konstatējumi par pagaidu maksājumu noteikšanu ir provizoriski un var tikt grozīti izmeklēšanas galīgajā posmā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Tiek noteikts pagaidu antidempinga maksājums par importētiem Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes cukurkukurūzas (Zea mays var. saccharata) graudiem, sagatavotiem vai konservētiem etiķī vai etiķskābē, nesaldētiem, un cukurkukurūzas (Zea mays var. saccharata) graudiem, kas sagatavoti vai konservēti citādi nekā etiķī vai etiķskābē, nesaldēti, izņemot pozīcijas 2006 ražojumus, pašlaik klasificēti ar KN kodiem ex 2001 90 30 (TARIC kods 2001 90 30 10) un ex 2005 80 00 (TARIC kods 2005 80 00 10).

2.   Pagaidu antidempinga maksājuma likmes, ko piemēro tālāk uzskaitīto uzņēmumu ražotā 1. punktā aprakstītā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Izcelsmes valsts

Uzņēmums

Pagaidu antidempinga maksājums

TARIC papildu kods

Ķīnas Tautas Republika

Sunflower Group

—

Sun Flower Food Industry (Xinfeng) Co., Ltd, Ganžou, Ķīna

—

Sunny Food Industry Co., Ltd, Ganžou, Ķīna

37,5  %

89SJ

 

Zhangzhou Tongfa Foods Industry Co., Ltd, Džandžou, Ķīna

54,3  %

89SK

 

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās un uzskaitīti pielikumā

48,1  %

 

 

Viss pārējais Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes imports

54,3  %

8999

3.   Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem individuālās maksājuma likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs komercrēķins, kurā ir šāda deklarācija, ko datējusi un parakstījusi šo rēķinu izdevušā subjekta amatpersona un kur norādīts tās vārds, uzvārds un ieņemamais amats: “ES, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādītos eksportam uz Eiropas Savienību pārdotos (apjoms vienībās, ko izmantojam) (attiecīgā ražojuma) ir ražojis (uzņēmuma nosaukums un adrese) (TARIC papildu kods) (attiecīgajā valstī). Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.” Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro visam pārējam ĶTR izcelsmes importam piemērojamo maksājumu.

4.   Laižot 1. punktā minēto ražojumu brīvā apgrozībā Savienībā, iemaksā drošības naudu pagaidu maksājuma apmērā.

5.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1.   Ieinteresētajām personām rakstiskās piezīmes par šo regulu jāiesniedz Komisijai 15 kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

2.   Ieinteresētās personas, kas vēlas pieprasīt uzklausīšanu Komisijā, to izdara 5 kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3.   Ieinteresētās personas, kas vēlas pieprasīt uzklausīšanu pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas, tiek aicinātas to izdarīt 5 kalendāro dienu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Uzklausīšanas amatpersona var izskatīt arī pēc šā termiņa iesniegtos pieprasījumus un attiecīgā gadījumā var lemt par šo pieprasījumu apmierināšanu.

3. pants

1.   Muitas dienestiem ar šo tiek dots rīkojums vairs neturpināt saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2025/309 1. pantu noteikto importa reģistrēšanu.

2.   Savāktos datus par ražojumiem, kuri ievesti Eiropas Savienībā patēriņam ne agrāk kā 90 dienas pirms šīs regulas stāšanās spēkā, glabā, līdz stājas spēkā iespējamie galīgie pasākumi vai līdz šīs procedūras izbeigšanai.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2025. gada 6. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(2)  Paziņojums par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes sagatavotu vai konservētu cukurkukurūzas graudu importu (OV C, C/2024/7407, 9.12.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/7407/oj).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/309 (2025. gada 14. februāris), ar ko uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes sagatavotu vai konservētu cukurkukurūzas graudu importu attiecina reģistrāciju (OV L, 2025/309, 17.2.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/309/oj).

(4)  Komisijas Lēmums 2012/343/ES (2012. gada 27. jūnijs), ar ko izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes sojas proteīna koncentrāta produktu importu (OV L 168, 28.6.2012., 38. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2012/343/oj), 161.–167. apsvērums.

(5)   https://tron.trade.ec.europa.eu/investigations/case-view?caseId=2762.

(6)  Komisijas dienestu darba dokuments “ Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the purposes of Trade Defence Investigations ”, 2024. gada 10. aprīlis, SWD(2024) 91 final.

(7)   Georgetown University Center for Security and Emerging Technology, “Tulkojums: Ķīnas Tautas Republikas Valsts ekonomiskās un sociālās attīstības 14. piecgades plāna un ilgtermiņa mērķu 2035. gadam izklāsts”, 2021. gada 13. maijs.

(8)  Ķīnas Konservētās pārtikas rūpniecības asociācija, “14. piecgades plāna Ķīnas konservētās pārtikas rūpniecības attīstībai izklāsts”.

(9)  ĶV, “Ķīnas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas un Valsts padomes atzinumi par lauku atdzīvināšanas galveno darbu visaptverošu veicināšanu 2023. gadā”, 2023. gada 13. februāris.

(10)  Ķīnas Konservētās pārtikas rūpniecības asociācija, “Trīs gadu īpašais rīcības plāns (2021–2023)”, 2021. gada 7. septembris.

(11)  ĶV, “Guandunas provinces lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares attīstības plāns (2018–2025)”, Yue Nong [2018] Nr. 195, 2018. gada 30. augusts.

(12)  ĶV, “Heilundzjanas provinces Tautas valdības Galvenais birojs par Heilundzjanas provinces plāna izdošanu, lai paātrinātu augstas kvalitātes lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares veicināšanu. Paziņojums par trīs gadu rīcības plānu attīstībai (2023–2025)”.

(13)  ĶV, “Heilundzjanas provinces Tautas valdības Galvenā biroja paziņojums par trīs gadu rīcības plāna (2023–2025) izdošanu, lai paātrinātu lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares augstas kvalitātes attīstību Heilundzjanas provincē”, Noteikumi [2023] Nr. 3, 2023. gada 25. jūnijs.

(14)  ĶV, “Heilundzjanas provinces Tautas valdības Galvenā biroja paziņojums par vairāku rīcībpolitiku un pasākumu pieņemšanu, lai atbalstītu lauksaimniecības produktu intensīvās pārstrādes nozares augstas kvalitātes attīstību Heilundzjanas provincē”, Valdības noteikumi [2023] Nr. 4, 2023. gada 25. jūnijs.

(15)  ĶV, “Suihuas pašvaldības Tautas valdības biroja īstenošanas atzinumi par lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares augstas kvalitātes attīstības paātrināšanu (2023–2025)”, Suizheng Banfa [2023] Nr. 24, 2023. gada 31. augusts.

(16)  Ziņojums, 3. nodaļa, 55. lpp.

(17)   36 Krypton, “ Zong Qinghou desmit nozīmīgāko dzīves mezglu pārskatīšana”, 2024. gada 25. februāris.

(18)   Huanlejia, “2022. gada ziņojums”, 2023. gada aprīlis, 8. lpp.

(19)   Hebei Yaxiong Modern Agriculture Co. Ltd., “Publiskās nodošanas norādījumi (deklarācijas projekts)”, 2017. gada jūnijs, 30. un 43. lpp.

(20)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/802, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Brazīlijas izcelsmes ražojumu no elektrolītiski ar hromu pārklāta tērauda importam, 75. apsvērums, http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2022/802/oj; Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/100 (2023. gada 11. janvāris), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes atkārtoti uzpildāmu nerūsējošā tērauda muciņu importam, 58. apsvērums, http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/100/oj.

(21)  Ziņojums, 2. nodaļa, 7. lpp.

(22)  Ziņojums, 2. nodaļa, 7. un 8. lpp.

(23)  Ziņojums, 2. nodaļa, 10. un 18. lpp.

(24)  Sk. vietni http://www.npc.gov.cn/zgrdw/englishnpc/Constitution/node_2825.html (skatīts 2025. gada 10. jūnijā).

(25)  Ziņojums, 2. nodaļa, 29. un 30. lpp.

(26)  Ziņojums, 4. nodaļa, 57. un 92. lpp.

(27)  Ziņojums, 6. nodaļa, 149. un 150. lpp.

(28)  Ziņojums, 6. nodaļa, 153.–171. lpp.

(29)  Ziņojums, 7. nodaļa, 204. un 205. lpp.

(30)  Ziņojums, 8. nodaļa, 207., 208., 242. un 243. lpp.

(31)  Ziņojums, 2. nodaļa, 19.–24. lpp., 4. nodaļa, 69., 99. un 100. lpp., 5. nodaļa, 130. un 131. lpp.

(32)  Sk. vietni http://en.tyhsp.cn/ (skatīts 2025. gada 10. jūnijā).

(33)  Sk. vietni http://www.tfacan.com/page-10500.html (skatīts 2025. gada 10. jūnijā).

(34)  Sk. vietni http://www.jsrunfeng.cn/ (skatīts 2025. gada 10. jūnijā).

(35)  Sk. vietni https://www.wahaha.com.cn/#/Introduce (skatīts 2025. gada 10. jūnijā).

(36)  Sk. vietni http://www.21jingji.com/article/20240718/herald/8041aff7549aaa03487bacb1128aa14f.html (skatīts 2025. gada 10. jūnijā).

(37)  Sk. ĶKP konstitūcijas 33. pantu, Ķīnas Uzņēmējdarbības likuma 19. pantu. Sk. ziņojumu, 3. nodaļu, 47.–50. lpp.

(38)  Sk. vietni http://www.moa.gov.cn/gk/cwgk_1/nybt/202206/t20220610_6402146.htm, 20. punkts (skatīts 2025. gada 10. jūnijā).

(39)  Sk. vietni https://www.gov.cn/zhengce/content/2022-02/11/content_5673082.htm, II.6. iedaļa, 2. izcēlums (skatīts 2025. gada 10. jūnijā).

(40)  Ziņojums, 2. nodaļa, 24.–27. lpp.

(41)  Sk. vietni http://www.cnlic.org.cn/index.html (skatīts 2025. gada 11. jūnijā).

(42)  Sk. vietni http://www.cnlic.org.cn/footers/footer-zc.html (skatīts 2025. gada 11. jūnijā).

(43)  Turpat.

(44)  Sk. vietni http://www.cnlic.org.cn/LingDaoHuoDong/202206/t20220630_64680.html (skatīts 2025. gada 11. jūnijā).

(45)  Sk. vietni http://www.topcanchina.com (skatīts 2025. gada 10. jūnijā).

(46)  Sk. vietni http://www.cnlic.org.cn/LingDaoHuoDong/202206/t20220630_64680.html (skatīts 2025. gada 11. jūnijā).

(47)  Sk. vietni http://www.topcanchina.com/xhjj/4095 (skatīts 2025. gada 10. jūnijā).

(48)  Turpat.

(49)  Turpat.

(50)  Sk. vietni http://www.topcanchina.com/myxrhqy/16113 (skatīts 2025. gada 10. jūnijā).

(51)  Sk. vietni http://www.topcanchina.com/myxrhqy/16123 (skatīts 2025. gada 10. jūnijā).

(52)  Sk. vietni http://www.topcanchina.com/xhhydw/11568 (skatīts 2025. gada 10. jūnijā).

(53)  Ziņojums, 3. nodaļa, 40. lpp.

(54)  Sk., piem., Blanchette, J. – Xi's Gamble: The Race to Consolidate Power and Stave off Disaster; Foreign Affairs, 100. sēj., Nr. 4, 2021. gada jūlijs/augusts, 10.–19. lpp.

(55)  Ziņojums, 3. nodaļa, 41. lpp.

(56)  Sk. vietni https://merics.org/en/comment/who-ccp-chinas-communist-party-infographics (skatīts 2025. gada 10. jūnijā).

(57)  ĶKP Centrālās komitejas Galvenā biroja Pamatnostādnes par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu, sk. www.gov.cn/zhengce/2020-09/15/content_5543685.htm (skatīts 2025. gada 10. jūnijā).

(58)   Financial Times (2020) – Chinese Communist Party asserts greater control over private enterprise, sk. https://on.ft.com/3mYxP4j (skatīts 2025. gada 10. jūnijā).

(59)  Sk. vietni https://njna.nanjing.gov.cn/jd/pcjd/jdgk/201807/t20180724_502337.html (skatīts 2025. gada 19. jūnijā).

(60)  Sk. vietni http://js.news.cn/20250108/60bd844f35d747b3917cfe5131c0a677/c.html (skatīts 2025. gada 11. jūnijā).

(61)  Sk. Privātās ekonomikas likuma 5. pantu, pieejams tīmekļa vietnē https://www.gov.cn/yaowen/liebiao/202504/content_7022018.htm (skatīts 2025. gada 12. jūnijā).

(62)  Ziņojums, 14. nodaļa, 14.1.–14.3. iedaļa.

(63)  Ziņojums, 4. nodaļa, 56., 57., 99. un 100. lpp.

(64)  Sk. Privātās ekonomikas likuma 5. un 6. pantu.

(65)  Sk. vietni http://www.moa.gov.cn/gk/cwgk_1/nybt/202206/t20220610_6402146.htm, 6. un 15. punkts (skatīts 2025. gada 10. jūnijā).

(66)  Sk. vietni https://www.gov.cn/zhengce/content/2022-02/11/content_5673082.htm (skatīts 2025. gada 10. jūnijā).

(67)  Turpat, II.1. iedaļa.

(68)  Sk. vietni http://www.moa.gov.cn/govpublic/ZZYGLS/202201/t20220113_6386808.htm (skatīts 2024. gada 18. oktobrī).

(69)  Turpat, III.1.3. iedaļa.

(70)  Sk. vietni https://dsynews.com.cn/shipin/2023/03/31/17765.shtml (skatīts 2025. gada 10. jūnijā).

(71)  Turpat.

(72)  Turpat.

(73)  Sk. vietni https://gxt.fujian.gov.cn/jdhy/zxzcfg/sjzcfg/202107/t20210707_5641856.htm (skatīts 2025. gada 12. jūnijā).

(74)  Sk. III.2. iedaļu, kas pieejama vietnē https://www.ndrc.gov.cn/fggz/fzzlgh/dffzgh/202106/P020210628416237004949.pdf (skatīts 2025. gada 12. jūnijā).

(75)  Sk. Heilundzjanas kukurūzas pārstrādes nozares attīstības plānu 2021.–2025. gadam, publicēts 2021. gada jūnijā.

(76)  Turpat, III.1. iedaļa.

(77)  Sk. vietni https://www.sohu.com/a/756699103_121769698 (skatīts 2025. gada 12. jūnijā).

(78)  Sk. vietni http://jilin.chinatax.gov.cn/art/2023/11/6/art_334_710476.html (skatīts 2025. gada 12. jūnijā).

(79)  Ziņojums, 6. nodaļa, 171.–179. lpp.

(80)  Ziņojums, 9. nodaļa, 260. un 261. lpp.

(81)  Ziņojums, 9. nodaļa, 257.–260. lpp.

(82)  Ziņojums, 9. nodaļa, 252., 253. un 254. lpp.

(83)  Ziņojums, 13. nodaļa, 360., 361., 364.–370. lpp.

(84)  Ziņojums, 13. nodaļa, 366. lpp.

(85)  Ziņojums, 13. nodaļa, 370.–373. lpp.

(86)  Ziņojums, 6. nodaļa, 137.–140. lpp.

(87)  Ziņojums, 6. nodaļa, 146.–149. lpp.

(88)  Ziņojums, 6. nodaļa, 149. lpp.

(89)  Sk. Trīs gadu rīcības plānu banku un apdrošināšanas nozares korporatīvās pārvaldības uzlabošanai (2020–2022), ko 2020. gada 28. augustā izdeva Ķīnas Banku un apdrošināšanas regulatīvā komisija (“ CBIRC ”); pieejams vietnē http://www.cbirc.gov.cn/cn/view/pages/ItemDetail.html?docId=925393&itemId=928 (skatīts 2024. gada 21. oktobrī). Plānā uzdots “ turpināt īstenot ģenerālsekretāra Sji Dzjiņpina programmatiskajā runā par finanšu nozares korporatīvās pārvaldības reformas virzību pausto nostāju ”. Turklāt plāna II iedaļas mērķis ir veicināt partijas vadības organisku integrāciju uzņēmumu pārvaldībā: “ .. mums jāpadara partijas vadības integrācija uzņēmumu pārvaldībā sistemātiskāka, standartizētāka un lielākā mērā uz procedūrām balstīta. (..) Galvenie darbības un vadības jautājumi ir jāapspriež partijas komitejā, pirms par tiem lemj direktoru padome vai augstākā līmeņa vadība. ”

(90)  Sk. CBIRC 2020. gada 15. decembrī izdoto Paziņojumu par komercbanku darbības rezultātu novērtēšanas metodi, kas pieejams vietnē http://jrs.mof.gov.cn/gongzuotongzhi/202101/t20210104_3638904.htm (skatīts 2025. gada 12. jūnijā).

(91)  Sk. vietni http://www.gzjrw.com.cn/Item/396372.aspx (skatīts 2025. gada 12. jūnijā).

(92)  Ziņojums, 6. nodaļa, 157. un 158. lpp.

(93)  Ziņojums, 6. nodaļa, 150., 151., 152., 156.–160., 165.–171. lpp.

(94)  ESAO (2019), OECD Economic Surveys: China 2019, OECD Publishing, Parīze, 29. lpp., sk. vietni

https://doi.org/10.1787/eco_surveys-chn-2019-en (skatīts 2025. gada 12. jūnijā).

(95)  Sk. vietni http://www.gov.cn/xinwen/2020-04/20/content_5504241.htm (skatīts 2025. gada 12. jūnijā).

(96)   World Bank Open Data – Upper Middle Income, https://data.worldbank.org/income-level/upper-middle-income.

(97)   http://www.dosm.gov.my/uploads/release-content/file_20241108110530.pdf.

(98)   https://www.rippling.com/country-hiring/malaysia-employees.

(99)   https://www.mida.gov.my/setting-up-content/human-resources-development-fund/.

(100)   https://www.tnb.com.my/commercial-industrial/pricing-tariffs1.

(101)   https://www.st.gov.my/.

(102)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/755 (2015. gada 29. aprīlis) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/755/oj). Pamatregulas 2. panta 7. punktā ir atzīts, ka normālās vērtības noteikšanai nevar izmantot iekšzemes cenas šajās valstīs.

(103)   http://www.dosm.gov.my/uploads/release-content/file_20241108110530.pdf.

(104)   https://www.rippling.com/country-hiring/malaysia-employees.

(105)   https://www.mida.gov.my/setting-up-content/human-resources-development-fund/.

(106)   https://www.tnb.com.my/commercial-industrial/pricing-tariffs1.

(107)   https://www.st.gov.my/.

(108)  Avots: www.chinamoney.com.cn/.

(109)  Padomes Regula (EK) Nr. 682/2007 (2007. gada 18. jūnijs), ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts dažu Taizemes izcelsmes sagatavotu un konservētu cukurkukurūzas graudu importam (OV L 159, 20.6.2007., 14. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2007/682/oj).

(110)  Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 875/2013 (2013. gada 2. septembris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Taizemes izcelsmes sagatavotu vai konservētu cukurkukurūzas graudu importam (OV L 244, 13.9.2013., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2013/875/oj).

(111)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1996 (2019. gada 28. novembris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta atbilstīgi Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Taizemes Karalistes izcelsmes sagatavotu vai konservētu cukurkukurūzas graudu importam (OV L 310, 2.12.2019., 6. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2019/1996/oj).

(112)   https://agriculture.ec.europa.eu/system/files/2023-03/cmo-16-3-2023-summary_en.pdf.

(113)   https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=File:F4_Developments_of_output_price_indices_for_cereals_(2015_%3D_100,_EU,_2015-2023).png.

(114)   https://www.world-grain.com/articles/17685-thailands-rice-crop-hurt-by-flooding.

(115)  Padomes Regula (EK) Nr. 682/2007 (2007. gada 18. jūnijs), ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts dažu Taizemes izcelsmes sagatavotu un konservētu cukurkukurūzas graudu importam (OV L 159, 20.6.2007., 14. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2007/682/oj).


PIELIKUMS

Izlasē neiekļautie Ķīnas Tautas Republikas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās

Valsts

Nosaukums

TARIC papildu kods

ĶTR

Anshan N&M Foods Co., Ltd.

89SL

Fujian Golden Promise Food Technology Co., Ltd.

89SM

Fujian Haishan Foods Co., Ltd.

89SN

Fujian Lucheng Food Co., Ltd.

89SO

Fujian Xingguang Foods Co., Ltd.

89SP

Fujian Yuxing Fruit & Vegetable Foodstuff Development Co., Ltd.

89SQ

Guangdong Zhicheng Food Co., Ltd

89SR

Guilin Risheng Foods Co., Ltd

89SS

HEBEI PENGDA FOOD CO., LTD

89ST

Hebei Shuangsheng Agricultural Technology Co., Ltd.

89SU

HEZE SANQING FOOD CO., LTD.

89SV

Jieyang Chengfeng Industrial Co., Ltd.

89SW

Jieyang Yuxiu Industrial Co., Ltd.

89SX

Nanjing County Xingguang Canned Food Co., Ltd.

89SY

SHANDONG SANGONGJU FOOD CO., LTD.

89SZ

XINFENG RUNFENG FOODS CO., LTD.

89TA

Zhangzhou Gangchang Canned Foods Co., Ltd.

89TB

Zhangzhou Jiawei Foods Co., Ltd.

89TC

Zhangzhou Tianbaolong Food Co., Ltd.

89TD

Zhangzhou Xiangcheng Shunxing Canned Food Co., Ltd.

89TE


ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/1723/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)