4.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 69/60


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/365

(2022. gada 3. marts),

ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2018/1624, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz procedūrām, standarta veidlapām un veidnēm informācijas sniegšanai kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējuma plānu vajadzībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/879 (2) tika ieviesti daži grozījumi Direktīvā 2014/59/ES noteiktajā minimuma prasībā pašu kapitālam un atbilstīgajām prasībām. Informācija par iestādes spēju izpildīt šo prasību arī noteiktā mērā tiek ņemta vērā noregulējuma plānošanas kontekstā.

(2)

Tāpēc Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1624 (3) būtu attiecīgi jāgroza.

(3)

Šīs regulas pamatā ir īstenošanas tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde (EBI).

(4)

EBI nav nedz rīkojusi atklātas sabiedriskās apspriešanas par šīs regulas pamatā esošo īstenošanas tehnisko standartu projektu, nedz analizējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus, jo tā uzskatīja, ka tas būtu ļoti nesamērīgi ar grozījumu ļoti ierobežoto apmēru, nelielo skaitu un zemo ietekmi, ņemot vērā, ka šie grozījumi ietver tikai atsauču uz Direktīvu 2014/59/ES atjauninājumus, divus jaunus posteņus, par kuriem jāziņo, un nelielus grozījumus ziņošanas tehnisko šķēršļi novēršanai. EVTI pieprasīja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (4) 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulu (ES) 2018/1624 groza šādi:

1)

I pielikumu groza šādi:

a)

veidni Z 02.00 aizstāj ar šīs regulas I pielikuma veidni Z 02.00;

b)

veidni Z 03.00 aizstāj ar šīs regulas I pielikuma veidni Z 03.00;

2)

II pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 3. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/879 (2019. gada 20. maijs), ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un Direktīvu 98/26/EK (OV L 150, 7.6.2019., 296. lpp.).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1624 (2018. gada 23. oktobris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz procedūrām, standarta veidlapām un veidnēm informācijas sniegšanai kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējuma plānu vajadzībām un atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1066 (OV L 277, 7.11.2018., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).


I PIELIKUMS

“Z 02.00 — saistību struktūra (LIAB)


 

Darījumu partneris

KOPĀ

 

Mājsaimniecības

Nefinanšu sabiedrības (MVU)

Nefinanšu sabiedrības (kas nav MVU)

Kredītiestādes

Citas finanšu iestādes

Vispārējās valdības un centrālās bankas

Neidentificēts, iekļauts sarakstā tirdzniecības vietā

Neidentificēts, nav iekļauts sarakstā tirdzniecības vietā

t. sk.: grupas iekšējie darījumi

t. sk.: saistības, kurām piemēro trešās valsts tiesību aktus, izņemot grupas iekšējos darījumus

Rinda

Postenis

0010

0020

0030

0040

0050

0060

0070

0080

0090

0100

0110

0100

IEKŠĒJĀ REKAPITALIZĀCIJĀ NEIEKĻAUTĀS SAISTĪBAS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0110

Segtie noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0120

Nodrošinātās saistības — daļa, kas izmantota kā nodrošinājums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0130

Klientu saistības, ja aizsargātas maksātnespējas gadījumā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0140

Fiduciārās saistības, ja aizsargātas maksātnespējas gadījumā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0150

Iestādes saistības < 7 dienas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0161

Sistēmas (operatora) un CDP saistības < 7 dienas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0170

Darbinieku saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0180

Saistības, kas ir kritiski svarīgas ikdienas operatīvajai darbībai

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0190

Nodokļu un sociālā nodrošinājuma iestāžu saistības, ja tām ir priekšroka

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0200

NGS saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0210

Saistības pret citām noregulējuma grupas vienībām

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0300

IEKŠĒJĀ REKAPITALIZĀCIJĀ IEKĻAUTĀS SAISTĪBAS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0310

Noguldījumi, nesegtie, bet preferenciālie

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0311

t. sk.: atlikušais termiņš <= 1 gadi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0312

t. sk.: atlikušais termiņš > 1 mēnesis un < 1 gads

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0313

t. sk.: atlikušais termiņš >= 1 gads un < 2 gadi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0314

t. sk.: atlikušais termiņš >= 2 gadi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0320

Noguldījumi, nesegtie un nepreferenciālie

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0321

t. sk.: atlikušais termiņš <= 1 gadi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0322

t. sk.: atlikušais termiņš > 1 mēnesis un < 1 gads

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0323

t. sk.: atlikušais termiņš >= 1 gads un < 2 gadi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0324

t. sk.: atlikušais termiņš >= 2 gadi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0330

No atvasinātajiem instrumentiem izrietošās bilances saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0331

Neto saistību pozīciju summa, ņemot vērā līgumiskās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas, pēc novērtēšanas atbilstoši tirgus cenas pielāgojumiem un pirms nodrošinājuma kompensācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0332

Neto saistību pozīciju summa, ņemot vērā līgumiskās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas, pēc novērtēšanas atbilstoši tirgus cenas pielāgojumiem un pēc nodrošinājuma kompensācijas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0333

Neto saistību pozīciju summa, ņemot vērā līgumiskās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas, pēc novērtēšanas atbilstoši tirgus cenas pielāgojumiem un pēc nodrošinājuma kompensācijas, iekļaujot aplēstās slēgšanas summas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0334

Neto saistību pozīciju summa, ņemot vērā prudenciālā ieskaita noteikumus

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0340

Nodrošinātās saistības, kas netiek izmantotas kā nodrošinājums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0341

t. sk.: atlikušais termiņš <= 1 gadi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0342

t. sk.: atlikušais termiņš > 1 mēnesis un < 1 gads

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0343

t. sk.: atlikušais termiņš >= 1 gads un < 2 gadi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0344

t. sk.: atlikušais termiņš >= 2 gadi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0350

Strukturētās parādzīmes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0351

t. sk.: atlikušais termiņš <= 1 gadi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0352

t. sk.: atlikušais termiņš > 1 mēnesis un < 1 gads

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0353

t. sk.: atlikušais termiņš >= 1 gads un < 2 gadi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0354

t. sk.: atlikušais termiņš >= 2 gadi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0360

Augstākās prioritātes nenodrošinātās saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0361

t. sk.: atlikušais termiņš <= 1 gadi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0362

t. sk.: atlikušais termiņš > 1 mēnesis un < 1 gads

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0363

t. sk.: atlikušais termiņš >= 1 gads un < 2 gadi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0364

t. sk.: atlikušais termiņš >= 2 gadi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0365

Augstākās prioritātes nepreferenciālas saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0366

t. sk.: atlikušais termiņš <= 1 gadi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0367

t. sk.: atlikušais termiņš > 1 mēnesis un < 1 gads

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0368

t. sk.: atlikušais termiņš >= 1 gads un < 2 gadi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0369

t. sk.: atlikušais termiņš >= 2 gadi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0370

Subordinētās saistības (nav atzītas kā pašu kapitāls)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0371

t. sk.: atlikušais termiņš <= 1 gadi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0372

t. sk.: atlikušais termiņš > 1 mēnesis un < 1 gads

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0373

t. sk.: atlikušais termiņš >= 1 gads un < 2 gadi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0374

t. sk.: atlikušais termiņš >= 2 gadi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0380

Citas MREL atbilstīgas saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0381

t. sk.: atlikušais termiņš >= 1 gads un < 2 gadi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0382

t. sk.: atlikušais termiņš >= 2 gadi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0390

Nefinanšu saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0400

Atlikušās saistības

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0500

PAŠU KAPITĀLS

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0510

Pirmā līmeņa pamata kapitāls

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0511

t. sk.: kapitāla instrumenti / akciju kapitāls

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0512

t. sk.: parastām akcijām līdzvērtīgi instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0520

Pirmā līmeņa papildu kapitāls

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0521

t. sk.: subordinētās saistības (to daļa), kas atzītas kā pašu kapitāls

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0530

Otrā līmeņa kapitāls

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0531

t. sk.: subordinētās saistības (to daļa), kas atzītas kā pašu kapitāls

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

0600

KOPĒJĀS SAISTĪBAS UN PAŠU KAPITĀLS, TOSTARP ATVASINĀTO INSTRUMENTU SAISTĪBAS”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

“Z 03.00 — pašu kapitāla prasības (OWN)


 

 

Summa vai procentuālā daļa

0010

0100

KOPĒJĀ RISKA DARĪJUMU VĒRTĪBA

 

0110

Iemaksa kopējā konsolidētajā riska darījumu vērtībā

 

0120

Kopējās riska darījumu vērtības mērs

 

 

SĀKOTNĒJĀ KAPITĀLA UN SVIRAS RĀDĪTĀJA PRASĪBA

 

0210

Sākotnējais kapitāls

 

0220

Sviras rādītāja prasība

 

0300

KOPĒJĀS SREP KAPITĀLA PRASĪBAS (TSCR) RĀDĪTĀJS

 

0310

TSCR: ko veido pirmā līmeņa pamata kapitāls

 

0320

TSCR: ko veido pirmā līmeņa kapitāls

 

0400

APVIENOTO REZERVJU PRASĪBAS

 

0410

Kapitāla saglabāšanas rezerves

 

0420

Saglabāšanas rezerves saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku

 

0430

Iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves

 

0440

Sistēmiskā riska rezerves

 

0450

Globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves

 

0460

Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves

 

0500

Vispārējās kapitāla prasības (OCR) rādītājs

 

0510

OCR: ko veido pirmā līmeņa pamata kapitāls

 

0520

OCR: ko veido pirmā līmeņa kapitāls

 

0600

OCR un 2. pīlāra norādes (P2G)

 

0610

OCR un P2G: ko veido pirmā līmeņa pamata kapitāls

 

0620

OCR un P2G: ko veido pirmā līmeņa kapitāls”

 


II PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

Norādījumi

I.   Vispārīgie norādījumi

I.1   Struktūra

1.

Satvaru veido 15 veidnes, kas sakārtotas 3 blokos:

(1)

“Vispārīga informācija”, kurā sniegts pārskats par grupas organizatorisko struktūru un tās vienībām, aktīvu sadalījumu un riska darījumu vērtībām. Šajā blokā ir veidne “Z 01.00 – organizatoriskā struktūra (ORG)”.

(2)

“Informācija par bilances un ārpusbilances posteņiem”, kurā sniegta finanšu informācija par saistībām, pašu kapitālu, finansiālajām saiknēm starp grupas vienībām, saistībām pret nozīmīgākajiem darījumu partneriem un ārpusbilances posteņiem, kas saņemti no galvenajiem darījumu partneriem, kā arī par noguldījumu apdrošināšanu. Šajā blokā ir 6 veidnes:

a)

“Z 02.00 – saistību struktūra (LIAB)”;

b)

“Z 03.00 – pašu kapitāla prasības (OWN)”;

c)

“Z 04.00 – grupas iekšējās finansiālās saiknes (IFC)”;

d)

divas veidnes par galvenajiem darījumu partneriem “Z 05.01 – nozīmīgākie saistību darījumu partneri (MCP 1)” un “Z 05.02 – nozīmīgākie ārpusbilances darījumu partneri (MCP 2)”;

e)

“Z 06.00 – noguldījumu apdrošināšana (DIS)”.

(3)

“Kritiski svarīgas funkcijas”, kurā sniegts pārskats par kritiski svarīgām funkcijām un tās sasaistītas ar juridiskajām personām, pamatdarbības virzieniem, kritiski svarīgiem pakalpojumiem, finanšu tirgus infrastruktūrām un informācijas sistēmām. Šajā blokā ir 7 veidnes:

a)

4 veidnes par kritiski svarīgu funkciju identifikāciju to sasaistīšanu ar pamatdarbības virzieniem un grupas vienībām: “Z 07.01 – ekonomisko funkciju kritiskā svarīguma novērtējums (FUNC 1)”, “Z 07.02 – kritiski svarīgo funkciju sasaistīšana pēc juridiskajām personām (FUNC 2)”, “Z 07.03 – pamatdarbības virzienu sasaistīšana ar juridiskajām personām (FUNC 3)” un “Z 07.04 – kritiski svarīgo funkciju sasaistīšana ar pamatdarbības virzieniem (FUNC 4)”;

b)

“Z 08.00 – kritiski svarīgi pakalpojumi (SERV)”;

c)

“Z 09.00 – finanšu tirgus infrastruktūras pakalpojumi – sniedzēji un lietotāji – sasaistīšana ar kritiski svarīgām funkcijām (FMI)”;

d)

2 veidnes par kritiski svarīgām informācijas sistēmām: “Z 10.01 – kritiski svarīgas informācijas sistēmas (vispārīga informācija) (CIS 1)” un “Z 10.02 – informācijas sistēmu sasaistīšana (CIS 2)”.

I.2   Atsauces

2.

Šajā pielikumā piemēro šādus saīsinājumus:

a)

“BCBS” ir Starptautisko norēķinu bankas Bāzeles Banku uzraudzības komiteja;

b)

“CPMI” ir Starptautisko norēķinu bankas Maksājumu un tirgus infrastruktūru komiteja;

c)

“FINREP” ir Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/451 (1) III un IV pielikumā iekļautās finanšu informācijas veidnes un minētās regulas V pielikumā iekļautie papildu norādījumi;

d)

“COREP (OF)” ir Īstenošanas regulas (ES) 2021/451 I pielikums (veidnes) un II pielikums (norādījumi);

e)

“COREP (LR)” ir Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2021/451 X pielikums (veidnes) un XI pielikums (norādījumi);

f)

“FSP” ir Finanšu stabilitātes padome;

g)

“SGS” ir starptautiskie grāmatvedības standarti, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1606/2002 2. pantā (2);

h)

“SFPS” ir starptautiskie finanšu pārskatu standarti, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1606/2002 2. pantā;

i)

“LEI kods” ir juridiskās personas identifikatora kods (3). Ja attiecīgam darījumu partnerim ir juridiskas personas identifikators (LEI kods), to izmanto, lai identificētu minēto partneri;

j)

“nGAAP” jeb “valsts vispārpieņemti grāmatvedības principi” ir valstu uzskaites ietvari, kas izstrādāti saskaņā ar Padomes Direktīvu 86/635/EEK (4).

I.3   Grāmatvedības standarti

3.

Ja vien šajā pielikumā nav minēts citādi, iestādes sniedz pārskatus par visām summām, pamatojoties uz uzskaites ietvaru, ko tās izmanto, lai sniegtu pārskatus par finanšu informāciju saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2021/451 9.–11. pantu. Iestādes, kurām nav jāsniedz finanšu pārskati saskaņā ar minēto regulu, piemēro savu attiecīgo uzskaites ietvaru noteikumus.

4.

Iestādēm, kas sniedz pārskatus saskaņā ar SFPS, ir iekļautas atsauces uz attiecīgajiem SFPS.

I.4   Konsolidācijas tvērums

5.

Atkarībā no veidnes šis satvars attiecas uz:

a)

konsolidāciju, pamatojoties uz uzskaites konsolidāciju (vienības, kas iekļautas konsolidētajos finanšu pārskatos saskaņā ar piemērojamo uzskaites ietvaru);

b)

prudenciālo konsolidāciju (vienības, kas ir konsolidācijas tvērumā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu (5)) ES mātesuzņēmuma līmenī;

c)

noregulējuma grupas konsolidāciju noregulējuma vienības līmenī.

6.

Attiecībā uz katru veidni iestādes ievēro konsolidācijas pamatu vai pamatus, kas piemērojami saskaņā ar šīs Regulas 4. pantu.

I.5   Numerācija un citas konvencijas

7.

Šā pielikuma norādījumos izmantota turpmāk izklāstītā marķēšanas konvencija, kas izmanto ciparu kodus, atsaucoties uz veidņu slejām, rindām un ailēm. Šos ciparu kodus plaši izmanto validācijas noteikumos.

Lai norādītu uz veidnes slejām, rindām un ailēm, šajos norādījumos izmanto šādu vispārēju pieraksta formu:{Veidne;Rinda;Sleja};

a)

ja validāciju veic veidnē, kurā izmantoti tikai minētās veidnes datu punkti, neatsaucoties uz veidni: {Rinda;Sleja};

b)

ja veidnē ir tikai viena sleja, atsaucas vienīgi uz rindām: {Veidne;Rinda};

c)

zvaigznītes zīmi izmanto, lai norādītu, ka validāciju veic attiecībā uz iepriekš norādītām rindām vai slejām.

d)

zvaigznītes zīmi izmanto, lai norādītu, ka validāciju veic attiecībā uz iepriekš norādītām rindām vai slejām.

8.

Ja uz vienībām, par kurām tiek iesniegts pārskats, kāds informācijas postenis neattiecas, attiecīgo lauku atstāj tukšu.

9.

Ja norādījumi šajā pielikumā ietver atsauci uz primāro atslēgu, tas nozīmē sleju vai sleju kombināciju, kas unikāli identificē visas veidnes rindas. Primārā atslēga ietver unikālu vērtību katrai veidnes rindai. Tā neietver nulles vērtību.

II.   Norādījumi saistībā ar veidnēm

II.1   Z 01.00 – organizatoriskā struktūra (ORG)

II.1.1   Vispārīgas piezīmes

10.

Šī veidne sniedz pārskatu par grupas juridisko un īpašumtiesību struktūru. Saistībā ar visām grupas vienībām, kas atbilst šīs regulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajam minimālajam slieksnim, iesniedz vienu veidni. Veidnē norāda tikai juridiskās personas.

II.1.2   Norādījumi par konkrētām pozīcijām

Slejas

Norādījumi

0010-0160

Vienība

0010

Nosaukums

Vienības nosaukums. Oficiālais nosaukums, kas minēts uzņēmuma aktos, tostarp norāde uz juridisko formu.

0020

Kods

Vienības kods. Iestāžu gadījumā kods ir burtciparu LEI kods, kurā ir 20 zīmes. Citām vienībām kods ir LEI burtciparu kods, kurā ir 20 zīmes, vai, ja tas nav pieejams, Savienībā piemērojamai vienotai kodifikācijai atbilstošs kods, vai, ja tas nav pieejams, valsts kods.

Kodam jābūt unikālam, un tas veidnēs jāizmanto konsekventi. Šis kods vienmēr apzīmē kādu vērtību.

0030

LEI kods

Vienības burtciparu LEI kods, ko veido 20 zīmes, ja tas ir pieejams.

0040

Vienības veids

Vienības veids prioritārā secībā ir kāds no turpmāk minētajiem.

a)

“Kredītiestāde”

Šī kategorija ietver kredītiestādes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā minēto definīciju, izņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (6) 2. panta 5. punktā minētās vienības;

b)

“Ieguldījumu brokeru sabiedrība, uz kuru attiecas Direktīvas 2013/36/ES 28. panta 2. punktā noteiktā sākotnējā kapitāla prasība”

Šī kategorija ietver ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 2. apakšpunktā minēto definīciju, uz kurām attiecas Direktīvas 2013/36/ES 28. panta 2. punktā noteiktā sākotnējā kapitāla prasība.

c)

“Ieguldījumu brokeru sabiedrība, uz kuru neattiecas Direktīvas 2013/36/ES 28. panta 2. punktā noteiktā sākotnējā kapitāla prasība”

d)

“Finanšu iestāde”

Šī kategorija ietver finanšu iestādes, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 26) apakšpunktā, izņemot tās, kuras klasificētas kā “pārvaldītājsabiedrība”, kā izklāstīts e) punktā.

e)

“Pārvaldītājsabiedrība”

Šī kategorija ietver jebkuru no turpmāk minētajām sabiedrībām:

—

finanšu pārvaldītājsabiedrība, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 20) apakšpunktā;

—

jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 21) apakšpunktā;

—

jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 22) apakšpunktā;

—

mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 30. apakšpunktā;

—

ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 31) apakšpunktā;

—

mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 32) apakšpunktā;

—

ES mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 33) apakšpunktā;

f)

“Apdrošināšanas sabiedrība”

Šī kategorija ietver apdrošināšanas sabiedrības, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK (7) 13. pantā.

g)

“Cits vienības veids”, ja vienība nav ietverta nevienā no minētajām kategorijām.

0050

Valsts

Vienības reģistrācijas valsts, kas var būt dalībvalsts vai trešā valsts, ISO 3166-1–alfa–2 kods.

0060

Iekļauta prudenciālajā perimetrā

Uzrāda šādus saīsinājumus:

 

“J” – jā;

 

“N” – nē.

0070

Atbrīvojums no KPR 7. panta

Uzrāda šādus saīsinājumus:

 

“J” – ja kompetentā iestāde ir atcēlusi Regulas (ES) Nr. 575/2013 6. panta 1. punkta piemērošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 7. pantu;

 

“N” – pārējos gadījumos.

0080

Atbrīvojums no KPR 10. panta

Uzrāda šādus saīsinājumus:

 

“J” – ja kompetentā iestāde ir piemērojusi atbrīvojumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu.

 

“N” – pārējos gadījumos.

0090

Kopējie aktīvi

Aktīvi kopā, kā noteikts attiecībā uz FINREP: {F 01.01;380,010}

0100

Kopējā riska darījumu vērtība

Kopējā riska darījumu vērtība, kā noteikts attiecībā uz COREP (OF): {C 02.00;0010;0010}

Vienībām, kas nav iestādes, un vienībām, kas izmanto atbrīvojumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 7. vai 10. pantu, pārskatu par šo posteni nesniedz.

0110

Sviras rādītāja riska darījumi

Kopējie sviras rādītāja riska darījumi, kā noteikts attiecībā uz COREP (LR): {C 47.00;0290;0010}

Vienībām, kas nav iestādes, un vienībām, kas izmanto atbrīvojumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 7. vai 10. pantu, pārskatu par šo posteni nesniedz.

0120

Grāmatvedības standarts

Vienības piemērotie grāmatvedības standarti. Uzrāda šādus saīsinājumus:

—

SFPS

—

nGAAP

0130

Iemaksa kopējos konsolidētajos aktīvos

Summa, ko vienība iemaksā tās grupas kopējos konsolidētajos aktīvos, par kuru iesniegts pārskats.

0140

Iemaksa kopējā konsolidētajā riska darījumu vērtībā

Summa, ko vienība iemaksā tās grupas kopējā konsolidētajā riska darījumu vērtībā, par kuru iesniegts pārskats.

0150

Iemaksa konsolidētajos sviras rādītāja riska darījumos

Summa, ko vienība iemaksā tās grupas kopējos konsolidētajos sviras rādītāja riska darījumos, par kuru iesniegts pārskats.

0160

Attiecīgā juridiskā persona

Vai vienība ir attiecīgā juridiskā persona saskaņā ar šīs regulas 2. pantā minēto definīciju.

0170-0210

Tiešais mātesuzņēmums

Vienības tiešais mātesuzņēmums. Pārskatu iesniedz tikai par tiešu mātesuzņēmumu, kam ir vairāk nekā 5 % balsstiesību vienībā.

Ja vienībai ir vairāki tiešie mātesuzņēmumi, pārskatu iesniedz tikai par tiešo mātesuzņēmumu, kam ir augstākā kapitāla daļa vai – attiecīgā gadījumā – balsstiesību daļa.

0170

Nosaukums

Vienības tiešā mātesuzņēmuma nosaukums.

0180

Kods

Tiešā mātesuzņēmuma kods. Iestāžu gadījumā kods ir burtciparu LEI kods, kurā ir 20 zīmes. Citām vienībām kods ir LEI burtciparu kods, kurā ir 20 zīmes, vai, ja tas nav pieejams, Savienībā piemērojamai vienotai kodifikācijai atbilstošs kods, vai, ja tas nav pieejams, valsts kods.

Kodam jābūt unikālam, un tas veidnēs jāizmanto konsekventi. Šis kods vienmēr apzīmē kādu vērtību.

0190

LEI kods

Vienības burtciparu LEI kods, ko veido 20 zīmes, ja tas ir pieejams.

0200

Akciju kapitāls

Akciju kapitāla summa, ko tiešais mātesuzņēmums tur vienībā, izņemot rezerves.

0210

Balsstiesības vienībā

Tiešā mātesuzņēmuma balsstiesību procentuālā daļa vienībā.

Šī informācija ir nepieciešama tikai tad, ja viena akcija neatbilst vienai balsij (attiecīgi balsstiesības neatbilst akciju kapitālam).

II.2   Z 02.00 – saistību struktūra (LIAB)

II.2.1   Vispārīgas piezīmes

11.

Šajā veidnē ir pieprasīta detalizēta informācija par vienības vai grupas saistību struktūru. Saistības tiek nošķirtas kā iekšējā rekapitalizācijā neiekļautās saistības un iekšējā rekapitalizācijā iekļautās saistības. Tiek prasīts arī sīkāks sadalījums pēc saistību kategorijām, darījumu partneru kategorijām un termiņa.

12.

Ja šajā veidnē ir notādīts termiņa sadalījums, atlikušais termiņš ir laiks līdz līguma termiņam. Atkāpjoties no iepriekš minētā:

a)

ja saistību instruments ietver turētāja izpirkšanas iespēju, kas izmantojama pirms instrumenta sākotnēji noteiktā termiņa, instrumenta termiņš ir agrākais iespējamais datums, kurā turētājs var izmantot izpirkšanas iespēju un pieprasīt instrumenta izpirkšanu vai atmaksu;

b)

ja saistību instruments ietver stimulu emitentam instrumentu pirkt, izpirkt, atmaksāt vai atpirkt pirms instrumenta sākotnēji noteiktā termiņa, instrumenta termiņš ir agrākais iespējamais datums, kurā emitents var izmantot minēto iespēju un pieprasīt instrumenta izpirkšanu vai atmaksu;

c)

ja instruments ietver šādu pirkšanas iespēju emitentam ar nenoteiktu izmantošanas datumu vai ja iespējas izmantošanu izraisa konkrēti notikumi, ziņo par konservatīvi aplēsto iespējamo izmantošanas datumu; šajā nolūkā neņem vērā pirkšanas iespējas regulatīviem vai nodokļu mērķiem.

Pamatsummas starpposma maksājumu gadījumā pamatsummu sadala un iedala atbilstošajās termiņu grupās. Ja piemērojams, termiņu norāda atsevišķi gan pamatsummai, gan uzkrātajiem procentiem.

13.

Šajā veidnē norādītās summas ir nenomaksātās summas. Prasības vai instrumenta nenomaksātā summa ir prasības vai instrumenta kopējā pamatsumma un uzkrātie procenti. Nenomaksātā summa, par ko jāveic maksājums, ir vienāda ar tās prasības vērtību, kuru kreditors varētu iesniegt maksātnespējas procedūrā.

14.

Taču no atvasinātajiem instrumentiem izrietošās bilances saistības (norādītas 0330 rindā) norāda kā tīrās aktīvu vērtības. Tīrā aktīvu vērtība ir tīrā aktīvu vērtība, kā noteikts FINREP nolūkos attiecīgi vai nu saskaņā ar SFPS vai nGAAP. Pārējos gadījumos izmanto skaitļus saskaņā ar nGAAP pārskatu iesniegšanas shēmām.

II.2.2   Norādījumi par konkrētām pozīcijām

Slejas

Norādījumi

0010

Mājsaimniecības

FINREP, V pielikums, 1. daļas 42. punkta f) apakšpunkts.

Indivīdi vai indivīdu grupas kā patērētāji un preču un nefinanšu pakalpojumu ražotāji, kuru preces un pakalpojumi paredzēti vienīgi pašu gala patēriņam, un kā preču ražotāji tirgum un nefinanšu un finanšu pakalpojumu sniedzēji ar noteikumu, ka viņu darbība nav tāda, kāda ir kvazisabiedrībām. Iekļautas ir arī bezpeļņas organizācijas, kas apkalpo mājsaimniecības un galvenokārt nodrošina ārpustirgus preces un pakalpojumus, kuri paredzēti konkrētām mājsaimniecību grupām.

0020

Nefinanšu sabiedrības (MVU)

Komisijas 2003. gada 6. maija ieteikuma pielikums, I sadaļa, 2. panta 1. punkts (8); FINREP, V pielikums, 1. daļas 5. punkta i) apakšpunkts.

Uzņēmumi, kuros nodarbināti mazāk nekā 250 cilvēki un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus euro un/vai gada kopējā bilance nepārsniedz 43 miljonus euro.

0030

Nefinanšu sabiedrības (kas nav MVU)

FINREP, V pielikums, 1. daļas 42. punkta e) apakšpunkts.

Sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nenodarbojas ar finanšu starpniecību, bet galvenokārt nodarbojas ar tirgū apgrozāmu preču ražošanu un nefinanšu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas regulu (ES) 2021/379 (9).

Izņemot 0020. slejā norādītos “MVU”.

0040

Kredītiestādes

FINREP, V pielikums, 1. daļas 42. punkta c) apakšpunkts.

Kredītiestādes Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunkta nozīmē un daudzpusējas attīstības bankas.

0050

Citas finanšu sabiedrības

FINREP, V pielikums, 1. daļas 42. punkta d) apakšpunkts.

Visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nav kredītiestādes, piemēram, ieguldījumu brokeru sabiedrības, ieguldījumu fondi, apdrošināšanas sabiedrības, pensiju fondi, kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi un tīrvērtes iestādes, kā arī pārējie finanšu starpnieki, finanšu palīgiestādes, piesaistītās (kaptīvās) finanšu iestādes un naudas aizdevēji.

0060

Vispārējās valdības un centrālās bankas

FINREP, V pielikums, 1. daļas 42. punkta a) un b) apakšpunkts.

Centrālās bankas un centrālās valdības, pavalsts vai reģionālās pašvaldības un vietējās pašpārvaldes, tostarp administratīvās struktūras un nekomerciāli uzņēmumi, izņemot šo pārvaldes iestāžu publiskās un privātās sabiedrības, kas veic komercdarbību (atkarībā no darbības veida tās uzrāda kā “kredītiestādes”, “citas finanšu sabiedrības” vai “nefinanšu sabiedrības”); sociālā nodrošinājuma fondi; un tādas starptautiskās organizācijas kā Eiropas Savienība, Starptautiskais Valūtas fonds un Starptautisko norēķinu banka.

0070

Neidentificēts, iekļauts sarakstā tirdzniecības vietā

Ja darījumu platformas (tirdzniecības vietas), kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES (10), sarakstā iekļauto instrumentu dēļ vērtspapīru turētāja identitāte nav zināma, summas norāda šajā slejā.

0080

Neidentificēts, neiekļauts sarakstā tirdzniecības vietā

Ja vērtspapīru turētāja identitāte nav zināma un instrumenti nav iekļauti darījumu platformas (tirdzniecības vietas) sarakstā, summas norāda šajā slejā un nekāds sīkāks darījumu partneru iedalījums nav nepieciešams. Vienības dara visu iespējamo, lai identificētu darījumu partnerus un pēc iespējas ierobežotu šīs slejas izmantošanu.

0090

Kopā

0100

T. sk.: grupas iekšējie darījumi

Saistības pret vienībām, kas iekļautas galvenās mātessabiedrības konsolidētajos finanšu pārskatos (atšķirībā no konsolidācijas regulatīvās darbības jomas).

0110

T. sk.: saistības, kurām piemēro trešās valsts tiesību aktus, izņemot grupas iekšējos darījumus

Tās ietver saistību bruto summas, kurām piemēro trešās valsts tiesību aktus un/vai kuras emitē grupas vienības, kas nodibinātas trešajās valstīs. Grupas iekšējie darījumi netiek ņemti vērā.

Ja noregulējuma iestāde ir apstiprinājusi, ka tā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES (11) 55. panta 1. punkta trešo daļu ir apmierināta un ka jebkurš noregulējuma iestādes lēmums norakstīt vai konvertēt saistības stājas spēkā saskaņā ar attiecīgās trešās valsts tiesību aktiem, attiecīgās saistības šajā slejā nenorāda.


Rindas

Norādījumi

0100

Iekšējā rekapitalizācijā neiekļautās saistības

Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2. punktā noteikts, ka noregulējuma iestādes neīsteno norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras attiecībā uz šādām saistībām, kas izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas, neatkarīgi no tā, vai uz tām attiecas kādas dalībvalsts vai trešās valsts tiesību akti”.

0110

Segtie noguldījumi

Segto noguldījumu summa, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/49/ES (12) 2. panta 1. punkta 5. apakšpunktā, izņemot augstas pagaidu bilances vērtības, kā noteikts attiecīgās direktīvas 6. panta 2. punktā.

0120

Nodrošinātās saistības – daļa, kas izmantota kā nodrošinājums

Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2. punkta b) apakšpunkts

Nodrošinātās saistības, tostarp līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, segtas obligācijas un saistības finanšu instrumentu veidā, kas veido seguma portfeļa neatņemamu daļu un kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiek nodrošinātas līdzīgā veidā kā segtās obligācijas.

Ne prasība gādāt, lai visi nodrošinātie aktīvi saistībā ar segto obligāciju seguma portfeli paliktu neskarti, nošķirti un ar pietiekamu finansējumu, ne Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētais izņēmums neliedz noregulējuma iestādēm attiecīgā gadījumā izmantot šādas pilnvaras saistībā ar jebkuru nodrošinātu saistību daļu vai saistībām, kurām ir ieķīlāts nodrošinājums, kas pārsniedz aktīvu, ķīlas, aizturējuma tiesību vai nodrošinājuma vērtību, pret ko tās ir nodrošinātas. Šādu nodrošināto saistību nesegto summu nenorāda šajā rindā, bet norāda 0340. rindā, piemērojot papildu sadalījumu.

Centrālās bankas saistības, kuras sedz nodrošinājuma portfelis, (piem., galvenās refinansēšanas operācijas, ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas, mērķa ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas u. c.) uzskata par nodrošinātām saistībām.

Īpašs saistību veids ir nodrošinājuma pozīcijas, kas saņemtas un reģistrētas bilancē. Ja šādas nodrošinājuma pozīcijas ir juridiski saistītas ar aktīvu pozīciju, tās šī pārskata iesniegšanas nolūkā uzskata par nodrošinātajām saistībām.

0130

Klientu saistības, ja aizsargātas maksātnespējas gadījumā

Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2. punkta c) apakšpunkts.

Jebkuras saistības, ko rada iestādes vai Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības turējumā esoši klienta aktīvi vai nauda, tostarp klienta aktīvi vai nauda, kas ir tās turējumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK (13) 1. panta 2. punktā definēto PVKIU vārdā vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES (14) 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā definēto AIF vārdā, ar nosacījumu, ka šāds klients ir aizsargāts saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem maksātnespējas jomā.

0140

Fiduciārās saistības, ja aizsargātas maksātnespējas gadījumā

Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2. punkta d) apakšpunkts

Jebkuras saistības, kas rodas no fiduciārām attiecībām starp iestādi vai Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto vienību (kā fiduciāru) un citu personu (kā labuma guvēju), ar nosacījumu, ka šāds labuma guvējs ir aizsargāts saskaņā ar piemērojamajām maksātnespējas tiesībām vai civiltiesībām.

0150

Iestādes saistības < 7 dienas

Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2. punkta e) apakšpunkts

Saistības pret iestādēm, izņemot vienības, kas ir tajā pašā uzskaites grupā, kuru sākotnējais termiņš ir mazāks par septiņām dienām.

0161

Sistēmas (operatora) un CDP saistības < 7 dienas

Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2. punkta f) apakšpunkts

Tādas saistības pret sistēmām, kas noteiktas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/26/EK (15) un kuru atlikušais termiņš ir mazāks par septiņām dienām, vai pret šādu sistēmu operatoriem, vai pret Savienībā autorizētiem CCP, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 (16) 14. pantu un trešo valstu CCP, kurus EVTI atzinusi, ievērojot minētās regulas 25. pantu;

0170

Darbinieku saistības

Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2. punkta g) apakšpunkta i) punkts

Saistības pret darbiniekiem saistībā ar uzkrāto algu, pensijas pabalstu vai citu fiksētu atalgojumu, izņemot atalgojuma mainīgo daļu, ko neregulē darba koplīgums. Taču to nepiemēro personu, kas uzņemas būtisku risku, atalgojuma mainīgajai daļai, kā noteikts Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 2. punktā.

0180

Saistības, kas ir kritiski svarīgas ikdienas operatīvajai darbībai

Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2. punkta g) apakšpunkta ii) punkts

Komerckreditoru vai tirdzniecības kreditoru, ja saistības rodas no iestādes vai Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības ikdienas darba nodrošināšanai kritiski vajadzīgo preču vai pakalpojumu, tostarp IT pakalpojumu, sabiedrisko pakalpojumu un telpu īres, apkalpošanas un uzturēšanas pakalpojumu, sniegšanas.

0190

Nodokļu un sociālā nodrošinājuma iestāžu saistības, ja tām ir priekšroka

Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2. punkta g) apakšpunkta iii) punkts

Saistības pret nodokļu un sociālā nodrošinājuma iestādēm ar nosacījumu, ka minētajām saistībām ir prioritāte saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem.

0200

NGS saistības

Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2. punkta g) apakšpunkta iv) punkts

Saistības pret noguldījumu garantiju sistēmām, kas rodas no maksājamajām iemaksām saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES.

0210

Saitības pret citām noregulējuma grupas vienībām

Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2. punkta h) apakšpunkts

Saistības pret Direktīvas 2014/59/ES 1. panta 1. unkta b), c) vai d) punktā minētajām vienībām, kas ietilpst vienā un tajā pašā noregulējuma grupā, bet kas pašas nav noregulējuma vienības, neatkarīgi no to termiņa, izņemot, ja minētās saistības ierindojas pēc parastām nenodrošinātām saistībām saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem, kuri reglamentē parasto maksātnespējas procedūru un kas piemērojami Direktīvas 2014/59/ES transponēšanas dienā.

Ja neiekļautās saistības ir atvasināto instrumentu saistības, neto saistību pozīcijas uzrāda, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.c pantā noteiktos ieskaita noteikumus.

0300

Iekšējā rekapitalizācijā iekļautās saistības

0310 – 0314

Noguldījumi, nesegtie, bet preferenciālie

Direktīvas 2014/59/ES 108. pants

Noguldījumi, kā noteikts Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 3. apakšpunktā, kas nekvalificējas atbrīvojumam no iekšējas rekapitalizācijas (Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2. punkta a) apakšpunkts), taču attiecībā uz kuriem ir paredzēts preferenciāls režīms saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 108. pantu.

0320 – 0324

Noguldījumi, nesegtie un nepreferenciālie

Noguldījumi, kā noteikts Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 3. apakšpunktā, kas nekvalificējas atbrīvojumam no iekšējas rekapitalizācijas vai preferenciālam režīmam, saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 2. punkta a) apakšpunktu vai 108. pantu.

0330

No atvasinātajiem instrumentiem izrietošās bilances saistības

No atvasinātajiem instrumentiem izrietošo saistību uzskaites vērtība.

0331

Neto saistību pozīciju summa, ņemot vērā līgumiskās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas, pēc novērtēšanas atbilstoši tirgus cenas pielāgojumiem un pirms nodrošinājuma kompensācijas

Pēc noklusējuma visu atvasināto instrumentu saistību neto tirgus vērtību summa katrai līgumisko savstarpējo prasījumu ieskaita kopai. Savstarpējo prasījumu ieskaita kopu iekļauj pārskatā tikai tad, ja savstarpējo prasījumu ieskaita kopas tirgus vērtība ir saistības. Atvasinātos instrumentus, uz kuriem neattiecas savstarpējā ieskaita līgumi, uzskata par vienu līgumu, t. i., it kā tā būtu savstarpējo prasījumu ieskaita kopa ar tikai vienu atvasināto instrumentu.

0332

Neto saistību pozīciju summa, ņemot vērā līgumiskās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas, pēc novērtēšanas atbilstoši tirgus cenas pielāgojumiem un pēc nodrošinājuma kompensācijas

Uz novērtējumu 0331. rindā attiecina pielāgojumu nodrošinājumam, kas paredzēts, lai nodrošinātu šo riska darījumu, kā rezultātā tiek iegūta šo neto tirgus vērtību summa pēc nodrošinājuma savstarpējā ieskaita atbilstoši tā tirgus vērtībai.

0333

Neto saistību pozīciju summa, ņemot vērā līgumiskās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas, pēc novērtēšanas atbilstoši tirgus cenas pielāgojumiem un pēc nodrošinājuma kompensācijas, iekļaujot aplēstās slēgšanas summas

Saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2016/1401 (17) papildu slēgšanas summu, kas sedz zaudējumu summu vai atvasināto instrumentu darījumu partneru radītās izmaksas vai to gūtos ieguvumus, aizstājot vai iegūstot ekonomisko ekvivalentu atbilstoši līgumu materiālajiem noteikumiem un pušu izvēles tiesības, ievērojot izbeigtos līgumus.

Nepieciešamās aplēses, lai noteiktu slēgšanas summu saskaņā ar minēto deleģēto regulu, individuālā līmenī var būt sarežģītas. Tāpēc to vietā var izmantot aizstājējvērtības, kuru pamatā var būt pieejamie dati, piemēram, prudenciālās prasības tirgus riskam. Ja atvasināto instrumentu saistībām nav iespējams aprēķināt slēgšanas summu, norādītajai summai vajadzētu būt vienādai ar 0332. rindā norādīto summu.

0334

Neto saistību pozīciju summa, ņemot vērā prudenciālā ieskaita noteikumus

Pārskatā norāda neto saistību pozīcijas atvasinātajiem instrumentiem, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.c pantā noteiktos prudenciālā ieskaita noteikumus (saistībā ar sviras rādītāja kopējās riska darījumu vērtības mēra aprēķināšanu).

0340 – 0344

Nodrošinātās saistības, kas netiek izmantotas kā nodrošinājums

Nodrošināto saistību vai saistību summa, kurām ir ieķīlāts nodrošinājums, kas pārsniedz aktīvu, ķīlas, aizturējuma tiesību vai nodrošinājuma vērtību, pret ko tas ir nodrošināts. Tas ietver jebkādu saistību, kas tiek izmantotas kā nodrošinājums, “nenodrošināto” daļu, piemēram, segto obligāciju vai repo darījumu nenodrošināto daļu.

0350 – 0354

Strukturētās parādzīmes

Strukturētas parādzīmes šajā nolūkā nosaka kā parādsaistības, kas ietver iegulta atvasināta instrumenta elementu ar atdevi, kas saistīta ar bāzes aktīviem vai indeksu (publisku vai pasūtītu, piemēram, kapitāla vērtspapīrus vai obligācijas, fiksētas ieņēmumu likmes vai kredītu, ārvalstu valūtas, preces u. c.). Strukturētas parādzīmes neietver parāda instrumentus, kas ietver tikai pirkšanas vai pārdošanas iespējas, piem., instrumenta vērtība nav atkarīga ne no kāda iegulta atvasināta instrumenta elementa.

0360 – 0364

Augstākās prioritātes nenodrošinātās saistības

Tas ietver visus augstākās prioritātes nenodrošinātos instrumentus, kas nav iekļauti strukturēto parādzīmju kategorijā.

0365 – 0369

Augstākās prioritātes nepreferenciālas saistības

Jebkuru šādu saistību summa:

—

Nenodrošinātas prasības, kas izriet no Direktīvas 2014/59/ES 108. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 108. panta 3. punktā minētajiem nosacījumiem atbilstošiem parāda instrumentiem;

—

nenodrošinātas prasības, kas izriet no Direktīvas 2014/59/ES 108. panta 5. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajiem parāda instrumentiem;

—

parāda instrumenti, kam ir viszemākā prioritāte starp parastajām nenodrošinātajām prasībām, kas izriet no Direktīvas 2014/59/ES 108. panta 7. punktā minētajiem parāda instrumentiem, attiecībā uz kuriem kāda dalībvalsts saskaņā ar minēto punktu ir noteikusi, ka tie ir vienā līmenī ar prasībām, kas atbilst Direktīvas 2014/59/ES 108. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 108. panta 3. punktā minētajiem nosacījumiem.

0370 – 0374

Subordinētās saistības

Saistības, kuras tiks atmaksātas tikai saskaņā ar valsts tiesību aktiem maksātnespējas jomā pēc tam, kad visām parasto kreditoru un augstākās prioritātes nepreferenciālo kreditoru kategorijām ir veikta pilnīga atmaksa. Tās ietver gan līgumiskās, gan likumiskās subordinētās saistības. Pārvaldītājsabiedrību gadījumā šajā kategorijā var norādīt arī nesubordinētos parāda vērtspapīrus (t. i., strukturāla subordinācija).

Šajā kategorijā iekļauj tikai subordinētus instrumentus, kas netiek atzīti kā pašu kapitāls.

Šajā rindā arī iekļauj to subordinēto saistību daļu, kas principā ir kvalificējama kā pašu kapitāls, taču nav iekļauta pašu kapitālā pārejas noteikumu dēļ, piemēram, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 64. pantu (atlikušais termiņš) vai Regulas (ES) Nr. 575/2013 desmito daļu (tiesību saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus ietekme).

0380 – 0382

Citas MREL atbilstīgas saistības

Jebkurš instruments, kas ir atbilstīgs, lai izpildītu Direktīvas 2014/65/ES 45. pantā noteikto prasību, bet nav ietverts 0320. un 0340.–0370. rindā.

0390

Nefinanšu saistības

Šī rinda ietver nefinanšu saistības, kas nav saistītas ar parāda instrumentiem, kurus turētājiem var rekapitalizēt praktisku iemeslu dēļ, piemēram, vienībai piemērojamie tiesvedības noteikumi.

0400

Atlikušie pasīvi

Jebkuras saistības, kas nav norādītas 0100.–0390. rindā.

0500

Pašu kapitāls

Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 118) apakšpunkts un 72. pants.

Tāda pati definīcija kā COREP (OF): {C 01.00;010;010}

0510

Pirmā līmeņa pamata kapitāls

Regulas (ES) Nr. 575/2013 50. pants

Tāda pati definīcija kā COREP (OF): {C 01.00;020;010}

0511

T. sk.: kapitāla instrumenti/akciju kapitāls

Tiesību instrumenti, kas veido pirmā līmeņa pamata kapitālu (daļu no tā) kapitāla instrumentu/akciju kapitāla veidā.

0512

T. sk.: parastām akcijām līdzvērtīgi instrumenti

Tiesību instrumenti, kas veido pirmā līmeņa pamata kapitāla pašu kapitālu (daļu no tā) kā instrumenti, kas nav kapitāla instrumenti/akciju kapitāls, taču ir līdzvērtīgi šai kategorijai.

0520

Pirmā līmeņa papildu kapitāls

Regulas (ES) Nr. 575/2013 61. pants

Tāda pati definīcija kā COREP (OF): {C 01.00;530;010}

0521

T. sk.: subordinētās saistības (to daļa), kas atzītas kā pašu kapitāls

Tiesību instrumenti, kas veido pirmā līmeņa papildu kapitālu (daļu no tā).

0530

Otrā līmeņa kapitāls

Regulas (ES) Nr. 575/2013 71. pants

Tāda pati definīcija kā COREP (OF): {C 01.00;750;010}

0531

T. sk.: subordinētās saistības (to daļa), kas atzītas kā pašu kapitāls

Šajā sadalījumā identificēti tiesību instrumenti, kas veido otrā līmeņa pašu kapitālu (daļu no tā).

0600

Kopējās saistības un pašu kapitāls, tostarp atvasināto instrumentu saistības

Visu šajā veidnē norādīto saistību un regulatīvām prasībām atbilstošā kapitāla summa. Šajā nolūkā pieskaita visas iepriekšējo rindu summas. Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem izmantojamā vērtība ir 0334. rindā “Neto saistību pozīciju summa, ņemot vērā prudenciālā ieskaita noteikumus” norādītā vērtība.

II.3   Z 03.00 – pašu kapitāla prasības (OWN)

II.3.1   Vispārīgas piezīmes

15.

Šajā veidnē apkopota informācija par pašu kapitāla prasībām vienībai vai grupai.

16.

Visa norādītā informācija atspoguļo pašu kapitāla prasības, kas piemērojamas pārskata atsauces datumā.

17.

Informācija par šajā veidnē norādītajām 2. pīlāra prasībām ir balstīta uz jaunāko pieejamo oficiālo SREP vēstuli, ko nosūtījusi kompetentā iestāde.

18.

Ja vienībai, par kuru iesniegts pārskats, nav individuāli piemērojamu kapitāla prasību, tai jāsniedz informācija tikai 0110. rindā.

II.3.2   Norādījumi par konkrētām pozīcijām

Rindas

Norādījumi

0100

Kopējā riska darījumu vērtība

Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punktu

Sk. Z 01.00, 0100. sleju

Kopējā riska darījumu vērtība, kā noteikts attiecībā uz COREP (OF): {C 02.00;010;010}

0110

Iemaksa kopējā konsolidētajā riska darījumu vērtībā

Sk. Z 01.00, 0140. sleju

Šo posteni iekļauj pārskatā tikai vienībām, kurām nav individuāli piemērojamu kapitāla prasību.

0120

Kopējās riska darījumu vērtības mērs

Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. panta 4. punkts.

0210 – 0250

Sākotnējā kapitāla un sviras rādītāja prasības

0210

Sākotnējais kapitāls

Direktīvas 2013/36/ES 12. un 28.–31. pants un Regulas (ES) Nr. 575/2013 93. pants

Sākotnējā kapitāla summa, kas nepieciešama kā priekšnosacījums atļaujai uzsākt iestādes darbību.

0220

Sviras rādītāja prasība

Sviras rādītāja prasība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta d) apakšpunktu, kas piemērojama vienībai vai grupai un izteikta kā kopējās riska darījumu vērtības mērs. Pārskatu sniedzējas vienības, kas izslēdz Regulas (ES) Nr. 575/2013 429.a panta 1. punkta n) apakšpunktā minētos riska darījumus ar iestādēm, uzrāda koriģēta sviras rādītāja prasību saskaņā ar minētās regulas 429.a panta 7. punktu. Ja nav spēkā formāla prasība, vienības šo aili atstāj tukšu.

0300

Kopējās SREP kapitāla prasības (TSCR) rādītājs

COREP (OF): {C 03.00;0130;0010}

Tā ir šo i) un ii) summa:

i)

kopējais kapitāla rādītājs (8 %), kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

ii)

papildu pašu kapitāla prasību (2. pīlāra prasības – P2R) rādītājs, kas noteikts saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantu un EBI pamatnostādnēm par kopējām procedūrām un metodoloģijām uzraudzības pārskatam un novērtēšanas procesam un uzraudzības stresa pārbaudei – konsolidētā versija (EBI/GL/2014/13) minētajiem kritērijiem.

Šis postenis atspoguļo kopējās SREP kapitāla prasības (TSCR) rādītāju, ko iestādei paziņojusi kompetentā iestāde. TSCR ir definēts EBI SREP pamatnostādņu 1.2. iedaļā.

Ja kompetentā iestāde nav paziņojusi nekādas papildu pašu kapitāla prasības, uzrāda tikai i) punkta summu.

0310

TSCR: ko veido pirmā līmeņa pamata kapitāls

COREP (OF): {C 03.00;0140;0010}

Tā ir šo i) un ii) summa:

i)

pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs (4,5 %), kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

ii)

300. rindas ii) punktā minētā P2R rādītāja daļa, ko kompetentā iestāde liek turēt kā pirmā līmeņa pamata kapitālu.

Ja kompetentā iestāde nav paziņojusi nekādas papildu pašu kapitāla prasības, kas jātur kā pirmā līmeņa pamata kapitāls, pārskatu sniedz tikai par i) punktu.

0320

iii)

TSCR: ko veido pirmā līmeņa kapitāls

COREP (OF): {C 03.00;0150;0010}

Tā ir šo i) un ii) summa:

i)

pirmā līmeņa kapitāla rādītājs (6 %), kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

ii)

0300. rindas ii) punktā minētā P2R rādītāja daļa, ko kompetentā iestāde liek turēt kā pirmā līmeņa kapitālu.

Ja kompetentā iestāde nav paziņojusi nekādas papildu pašu kapitāla prasības, kas jātur kā pirmā līmeņa kapitāls, pārskatu sniedz tikai par i) punktu.

0400

Apvienoto rezervju prasības

Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punkts

COREP (OF): {C 04.00;0740;0010}

0410

Kapitāla saglabāšanas rezerves

Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 1. punkts un 129. pants

COREP (OF): {C 04.00;750;010}).

Saskaņā ar minētās direktīvas 129. panta 1. punktu kapitāla saglabāšanas rezerves ir papildus pirmā līmeņa pamata kapitālam turēta summa. Tā kā kapitāla saglabāšanas rezervju likme 2,5 % apmērā ir stabila, summu uzrāda šajā ailē.

0420

Saglabāšanas rezerves saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku

Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta iv) punkts

COREP (OF): {C 04.00;760;010}).

Šajā ailē uzrāda to saglabāšanas rezervju summu saistībā ar dalībvalsts līmenī konstatēto makroprudenciālo vai sistēmisko risku, ko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. pantu var pieprasīt papildus kapitāla saglabāšanas rezervēm.

Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības.

0430

Iestādes specifiskās pretcikliskās kapitāla rezerves

Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 2. punkts, 130. pants un 135. līdz 140. pants.

(sk. COREP (OF): {C 04.00;770;010}).

Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības.

0440

Sistēmiskā riska rezerves

Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 5. punkts un 133. un 134. pants

(sk. COREP (OF): {C 04.00;780;010}).

Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības.

0450

Globālas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves

Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 3. punkts un 131. pants

COREP (OF): {C 04.00;800;010}

Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības.

0460

Citas sistēmiski nozīmīgas iestādes rezerves

Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 4. punkts un 131. pants

COREP (OF): {C 04.00;810;010}

Uzrādītā summa atspoguļo pašu kapitāla summu, kas nepieciešama, lai pārskata sniegšanas datumā izpildītu attiecīgās kapitāla rezervju prasības.

0500

Vispārējās kapitāla prasības (OCR) rādītājs

COREP (OF): {C 03.00;160;010}

Tā ir šo i) un ii) summa:

i)

TSCR rādītājs, kas minēts 0300. rindā;

ii)

ciktāl tas ir juridiski piemērojami, Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punktā minētais apvienoto rezervju prasības rādītājs.

Šajā postenī atspoguļo kopējo kapitāla prasību (OCR) rādītāju, kā noteikts EBI SREP pamatnostādņu 1.2. iedaļā.

Ja rezervju prasība nav piemērojama, uzrāda tikai i) punktu.

0510

OCR: ko veido pirmā līmeņa pamata kapitāls

COREP (OF): {C 03.00;170;010}

Tā ir šo i) un ii) summa:

i)

TSCR rādītājs, ko nosaka pēc 0310. rindā minētā pirmā līmeņa pamata kapitāla;

ii)

ciktāl tas ir juridiski piemērojami, Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punktā minētais apvienoto rezervju prasības rādītājs.

Ja rezervju prasība nav piemērojama, uzrāda tikai i) punktu.

0520

OCR: ko veido pirmā līmeņa kapitāls

COREP (OF): {C 03.00;180;010}

Tā ir šo i) un ii) summa:

i)

TSCR rādītājs, ko nosaka pēc 0320. rindā minētā pirmā līmeņa kapitāla;

ii)

ciktāl tas ir juridiski piemērojami, Direktīvas 2013/36/ES 128. panta 6. punktā minētais apvienoto rezervju prasības rādītājs.

Ja rezervju prasība nav piemērojama, uzrāda tikai i) punktu.

0600

OCR un atbilstoši 2. pīlāra norādījumiem (P2G)

COREP (OF): {C 03.00;190;010}

Tā ir šo i) un ii) summa:

i)

0500. rindā norādītais OCR rādītājs;

ii)

ja piemērojams, otrā pīlāra norādījumus, kā noteikts EBI SREP pamatnostādnēs. Otrā pīlāra norādījumus iekļauj tikai tad, ja par tiem iestādei paziņojusi kompetentā iestāde.

Ja kompetentā iestāde nav paziņojusi P2G, uzrāda tikai i) punkta summu.

0610

OCR: ko veido pirmā līmeņa pamata kapitāls

COREP (OF): {C 03.00;200;010}

Tā ir šo i) un ii) summa:

i)

OCR rādītājs, ko veido pirmā līmeņa pamata kapitāls, kas minēts 0510. rindā;

ii)

ja piemērojami, 0600. rindas ii) punktā minētā P2G rādītāja daļa, ko kompetentā iestāde liek turēt kā pirmā līmeņa pamata kapitālu. P2G iekļauj tikai tad, ja kompetentā iestāde to ir paziņojusi iestādei.

Ja kompetentā iestāde nav paziņojusi P2G, uzrāda tikai i) punkta summu.

0620

OCR un P2G: ko veido pirmā līmeņa kapitāls

COREP (OF): {C 03.00;210;010}

Tā ir šo i) un ii) summa:

i)

OCR rādītājs, ko nosaka pēc 0520. rindā minētā pirmā līmeņa kapitāla;

ii)

ja piemērojami, 600. rindas ii) punktā minētā P2G rādītāja daļa, ko kompetentā iestāde liek turēt kā pirmā līmeņa kapitālu. P2G iekļauj tikai tad, ja kompetentā iestāde to ir paziņojusi iestādei.

Ja kompetentā iestāde nav paziņojusi P2G, uzrāda tikai i) punkta summu.

II.4   Z 04.00 – finansiālās saiknes grupā (IFC)

II.4.1   Vispārīgas piezīmes

19.

Šajā veidnē prasīta informācija par grupas iekšējām saistībām, kas nav izslēgtas no rekapitalizācijas, kapitāla instrumentiem un garantijām.

20.

Pārskats jāsniedz par visām finansiālajām saiknēm starp attiecīgajām juridiskajām personām, kas ir iekļautas konsolidētajos finanšu pārskatos. Norādītās summas apkopo, ja tās ir saistītas ar tiem pašiem darījumu partneriem (gan emitents vai garantētā vienība, gan kreditors, turētājs vai garantijas sniedzējs) un tā paša veida saistībām, kapitāla instrumentiem vai garantijām.

21.

Šīs veidnes 0020., 0040. un 0050. slejās norādīto vērtību kombinācija veido primāru atslēgu, kurai jābūt unikālai katrā veidnes rindā.

II.4.2   Norādījumi par konkrētām pozīcijām

Slejas

Norādījumi

0010-0020

Emitents vai garantētā vienība

Juridiskā persona, kas emitē saistības vai kapitāla instrumentu vai kas ir garantētā vienība.

0010

Vienības nosaukums

Jābūt atšķirīgam no 0030. slejā minētā vienības nosaukuma.

0020

Kods

Emitenta vai garantijas saņēmēja kods. Iestāžu gadījumā kods ir burtciparu LEI kods, kurā ir 20 zīmes. Citām vienībām kods ir LEI burtciparu kods, kurā ir 20 zīmes, vai, ja tas nav pieejams, Savienībā piemērojamai vienotai kodifikācijai atbilstošs kods, vai, ja tas nav pieejams, valsts kods.

Kodam jābūt unikālam, un tas veidnēs jāizmanto konsekventi.

Kodam jābūt atšķirīgam no 0040. slejā minētā koda.

0030-0040

Kreditors, turētājs vai garantijas sniedzējs

Juridiskā persona, kas ir saistību kreditors, kapitāla instrumenta turētājs vai garantijas sniedzējs.

0030

Vienības nosaukums

Jābūt atšķirīgam no 0010. slejā minētā vienības nosaukuma.

0040

Kods

Kreditora, turētāja vai garantijas sniedzēja kods. Iestāžu gadījumā kods ir burtciparu LEI kods, kurā ir 20 zīmes. Citām vienībām kods ir LEI burtciparu kods, kurā ir 20 zīmes, vai, ja tas nav pieejams, Savienībā piemērojamai vienotai kodifikācijai atbilstošs kods, vai, ja tas nav pieejams, valsts kods.

Kodam jābūt unikālam, un tas veidnēs jāizmanto konsekventi.

Jābūt atšķirīgam no 0020. slejā minētā koda.

0050 – 0080

Finansiālās saiknes

Šis lauks raksturo finansiālās saiknes starp attiecīgajām juridiskajām personām.

0050

Veids

Izvēlēties no šā saraksta.

Grupas iekšējās saistības

L.1.

Noguldījumi, nesegtie, bet preferenciālie

Tāda pati definīcija kā Z 02.00 (LIAB) 0310. rindā

L.2.

Noguldījumi, nesegtie un nepreferenciālie

Tāda pati definīcija kā Z 02.00 (LIAB) 0320. rindā

L.3.

No atvasinātajiem instrumentiem izrietošās saistības (slēgšanas summas)

Tāda pati definīcija kā Z 02.00 (LIAB) 0330. rindā

L.4.

Nodrošinātās saistības, kas netiek izmantotas kā nodrošinājums

Tāda pati definīcija kā Z 02.00 (LIAB) 0340. rindā

L.5.

Strukturētās parādzīmes

Tāda pati definīcija kā Z 02.00 (LIAB) 0350. rindā

L.6.

Augstākās prioritātes nenodrošinātās saistības

Tāda pati definīcija kā Z 02.00 (LIAB) 0360. rindā

L.7.

Augstākās prioritātes nepreferenciālas saistības

Tāda pati definīcija kā Z 02.00 (LIAB) 0365. rindā

L.8.

Subordinētās saistības

Tāda pati definīcija kā Z 02.00 (LIAB) 0370. rindā

L.9.

Citas MREL atbilstīgas saistības

Tāda pati definīcija kā Z 02.00 (LIAB) 0380. rindā

L.10.

Nefinanšu saistības

Tāda pati definīcija kā Z 02.00 (LIAB) 0390. rindā

L.11.

Atlikušās saistības

Tāda pati definīcija kā Z 02.00 (LIAB) 0400. rindā Jebkādas saistības, kas nav ietvertas kādā no iepriekšējiem posteņiem.

L.12.

Otrā līmeņa kapitāls

Tāda pati definīcija kā Z 02.00 (LIAB) 0530. rindā

L.13.

Pirmā līmeņa papildu kapitāls

Tāda pati definīcija kā Z 02.00 (LIAB) 0520. rindā

L.14.

Pirmā līmeņa pamata kapitāls

Tāda pati definīcija kā Z 02.00 (LIAB) 0510. rindā

Grupas iekšējās garantijas

G.1.

Emisijas

Garantijas par konkrētiem emitētiem instrumentiem/saistībām

G.2.

Darījuma partneris

Garantijas, kas sniegtas konkrētam darījumu partnerim iestādē

G.3.

Neierobežotas

Vispārīgas garantijas bez fiksētas summas ierobežojuma

G.4.

Citas

Jebkādas garantijas, kas nav ietvertas iepriekšējos veidos.

0060

Nenomaksātā summa

Saistībām (0050. slejā veidi L.1, L.2 un L.4–L.14) – grupas iekšējo saistību nenomaksātā summa; no atvasinātajiem instrumentiem izrietošajām saistībām (L.3 veids) – slēgšanas summas, kā noteikts Z 02.00 veidnes 0333. rindas nolūkos.

Garantijām (0050. slejā vērtības G.1–G.4) – maksimālā potenciālā turpmāku maksājumu summa saskaņā ar garantiju

0070

T.sk.: emitēta saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem

Tās nenomaksātās summas daļa monetārā izteiksmē, uz ko attiecas trešās valsts tiesību akti.

0080

T. sk.: atbilstīga MREL

Pašu kapitāla un saistību summa, kas atbilstīga, lai izpildītu Direktīvas 2014/59/ES 45. panta prasību.

II.5   Z 05.01 un Z 05.02 – nozīmīgākie darījumi partneri (MCP)

II.5.1   Vispārīgas piezīmes

22.

Šajās veidnēs vākta informācija par saistībām pret nozīmīgākajiem darījumu partneriem (Z 05.01) un no nozīmīgākajiem darījumu partneriem saņemtajiem ārpusbilances posteņiem (Z 05.02). Pārskatā norādītās summas apkopo, ja tās attiecas uz to pašu darījumu partneri un tā paša veida saistībām vai ārpusbilances posteņiem.

23.

Šajās veidnēs nenorāda saistības un ārpusbilances posteņus, kam nevar identificēt darījumu partneri. Pārskatā nenorāda saistības un ārpusbilances posteņus, attiecībā uz kuriem darījumu partneris ir konsolidētajos finanšu pārskatos iekļauta vienība.

II.5.2   Z 05.01 – nozīmīgākie saistību partneri – norādījumi attiecībā uz konkrētām pozīcijām

24.

Šīs veidnes 0020. un 0060. slejā norādīto vērtību kombinācija veido primāru atslēgu, kurai jābūt unikālai katrā veidnes rindā.

Slejas

Norādījumi

0010 – 0050

Darījuma partneris

Informācija par nozīmīgākajiem darījumu partneriem, attiecībā uz kuriem rodas saistības.

Nozīmīgākos darījumu partnerus identificē, summējot visu vienības vai grupas saistību nenomaksātās summas, par kurām ir iesniegta veidne, katram darījumu partnerim vai savstarpēji saistītu klientu grupai, izņemot saistības pret vienībām, kas iekļautas konsolidētajos finanšu pārskatos.

Pēc tam darījumu partneri un savstarpēji saistītu darījumu partneru grupas tiek sakārtotas pēc kopējās nenomaksātās summas, lai identificētu 10 nozīmīgākos darījumu partnerus, par kuriem sniedz informāciju šajā veidnē.

“Savstarpēji saistītu darījumu partneru grupas” definīcija atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 39. apakšpunktā minētajai “savstarpēji saistītu klientu grupas” definīcijai.

Šīs veidnes nolūkā darījumu partneris nav konsolidētajos finanšu pārskatos iekļauta vienība.

0010

Vienības nosaukums

Nozīmīgā darījumu partnera nosaukums vai – attiecīgā gadījumā – savstarpēji saistītu klientu grupas nosaukums.

Savstarpēji saistītu klientu grupas nosaukums ir mātesuzņēmuma nosaukums vai, ja savstarpēji saistītu klientu grupai nav mātesuzņēmuma, grupas komercnosaukums.

0020

Kods

Nozīmīgā darījumu partnera vai savstarpēji saistītu klientu grupas kods. Iestāžu gadījumā kods ir burtciparu LEI kods, kurā ir 20 zīmes. Citām vienībām kods ir LEI burtciparu kods, kurā ir 20 zīmes, vai, ja tas nav pieejams, Savienībā piemērojamai vienotai kodifikācijai atbilstošs kods, vai, ja tas nav pieejams, valsts kods.

Kodam jābūt unikālam, un tas veidnēs jāizmanto konsekventi.

0030

Grupa vai atsevišķs klients

Iestāde pārskatā norāda atzīmi “1” individuālajiem nozīmīgākajiem darījumu partneriem un “2” savstarpēji saistītu klientu grupām.

0040

Valsts

Darījumu partnera reģistrācijas valsts ISO 3166-1 alfa 2 kods. Tas ietver starptautisko organizāciju ISO pseidokodus, kas pieejami Eurostat jaunākajā maksājumu bilances rokasgrāmatā (“Balance of Payments Vademecum”).

Valsti nosaka, atsaucoties uz darījumu partnera juridisko adresi. Savstarpēji saistītu klientu grupām valsts ir mātesuzņēmuma reģistrācijas valsts.

0050

Nozare

Katram darījumu partnerim piešķir vienu sektoru, pamatojoties uz šādām FINREP ekonomisko sektoru kategorijām (FINREP, V pielikums, 1. daļa, 6. nodaļa):

—

Centrālās bankas

—

Vispārējās valdības

—

Kredītiestādes

—

Citas finanšu sabiedrības

—

Nefinanšu sabiedrības

—

Mājsaimniecības

Savstarpēji saistītu klientu grupām sektoru nenorāda.

0060

Veids

Saistību veids ir kāds no veidnē Z 02.00 – saistību struktūra (LIAB) norādītajiem saistību veidiem.

L.0

Iekšējā rekapitalizācijā neiekļautās saistības

L.1

Noguldījumi, nesegtie, bet preferenciālie

L.2.

Noguldījumi, nesegtie un nepreferenciālie

L.3

No atvasinātajiem instrumentiem izrietošās saistības

L.4

Nodrošinātās saistības, kas netiek izmantotas kā nodrošinājums

L.5

Strukturētās parādzīmes

L.6

Augstākās prioritātes nenodrošinātās saistības

L.7

Augstākās prioritātes nepreferenciālas saistības

L.8

Subordinētās saistības (nav atzītas kā pašu kapitāls)

L.9

Citas MREL atbilstīgas saistības

L.10

Nefinanšu saistības

L.11

Atlikušās saistības

Ja saistības pret nozīmīgu darījumu partneri ietver vairāk nekā vienu no minētajiem veidiem, katru saistību veidu norāda atsevišķā rindā.

0070

Summa

Summa ir vienāda ar “nenomaksātās summas” definīciju, kā paredzēts veidnē Z 02.00 – saistību struktūra. No atvasinātajiem instrumentiem izrietošo saistību gadījumā (L.3 veids) pārskatā norāda slēgšanas summas, kā noteikts Z 02.00 veidnes 0333. rindas nolūkos.

II.5.3   Z 05.02 – nozīmīgākie ārpusbilances darījumu partneri: Norādījumi par konkrētām pozīcijām

25.

Šīs veidnes 0020. un 0060. slejā norādīto vērtību kombinācija veido primāru atslēgu, kurai jābūt unikālai katrā veidnes rindā.

Slejas

Norādījumi

0010 – 0050

Darījuma partneris

Informācija par nozīmīgākajiem ārpusbilances darījumu partneriem.

Nozīmīgākos ārpusbilances darījumu partnerus identificē, summējot saņemto saistību un finanšu garantiju kopējo nominālo summu (kā noteikts FINREP nolūkos F 09 veidnē) pēc vienības vai grupas vienībām, par kurām no darījumu partneriem vai savstarpēji saistītu klientu grupas ir iesniegta veidne. Nozīmīgākie ārpusbilances darījumu partneri neietver vienības, kas iekļautas grupas konsolidētajos finanšu pārskatos. Pēc tam darījumu partneri un savstarpēji saistītu klientu grupas tiek sakārtotas pēc kopējās summas, lai identificētu 10 nozīmīgākos ārpusbilances darījumu partnerus, par kuriem sniedz informāciju šajā veidnē.

Šīs veidnes nolūkā pārskatu sniedz tikai par darījumu partneriem, kas nav iekļauti konsolidētajos finanšu pārskatos.

0010

Vienības nosaukums

Sk. norādījumus par Z 05.01 veidnes 0010. sleju

0020

Kods

Sk. norādījumus par Z 05.01 veidnes 0020. sleju

0030

Grupa vai atsevišķs klients

Sk. norādījumus par Z 05.01 veidnes 0030. sleju

0040

Valsts

Sk. norādījumus par Z 05.01 veidnes 0040. sleju

0050

Nozare

Sk. norādījumus par Z 05.01 veidnes 0050. sleju

0060

Veids

Ārpusbilances posteņa veids ir kāds no turpmāk minētajiem, kā noteikts FINREP F 09.02 veidnē:

OBS.1

Saņemtās aizdevumu apņemšanās

OBS.2

Saņemtās finanšu garantijas

OBS.3

Citas saņemtās saistības

Ja no nozīmīga darījumu partnera saņemtie ārpusbilances posteņi ietver vairāk nekā vienu no minētajiem veidiem, katru ārpusbilances posteņa veidu norāda atsevišķā rindā.

0070

Summa

II.6   Z 06.00 – noguldījumu apdrošināšana (DIS)

II.6.1   Vispārīgas piezīmes

26.

Šajā veidnē sniegts pārskats par noguldījumu apdrošināšanu grupā. Šajā veidnē uzrāda noguldījumu garantiju sistēmu (NGS), ja attiecīgā grupas juridiskā persona ir tās dalībniece.

27.

Katru grupai piederošu kredītiestādi norāda atsevišķā rindā.

II.6.2   Norādījumi par konkrētām pozīcijām

Slejas

Norādījumi

0010-0020

Vienība

0010

Vienības nosaukums

Vienības nosaukums, kā norādīts veidnē Z 01.00 – organizatoriskā struktūra (ORG).

0020

Kods

Vienības kods, kā norādīts veidnē Z 01.00 – organizatoriskā struktūra (ORG).

Tas ir rindas identifikators, un tam jābūt unikālam katrai veidnes rindai.

0030

NGS

Direktīvas 2014/49/ES 4. panta 3. punkts

Oficiāli atzītas NGS nosaukums, kurā vienība piedalās saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES. Tā ir vienības reģistrācijas dalībvalstī esoša NGS, izņemot citas NGS, kuras vienības klientiem varētu sniegt papildu aizsardzību (“papildinājums”) citās dalībvalstīs esošās filiālēs. Ja iestāde piedalās IAS, kas ir arī oficiāli atzīta kā NGS saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 4. panta 2. punktu, NGS nosaukums ir identisks IAS nosaukumam 050. rindā.

Katrai vienības reģistrācijas valstij NGS izvēlas no turpmāk minētajām:

Austrija

—

Einlagensicherung AUSTRIA Ges.m.b.H.

—

“Sparkassen-Haftungs GmbH”

Beļģija

—

“Garantiefonds voor financiële diensten/Fonds de garantie pour les services financiers”

Bulgārija

—

“Фондът за гарантиране на влоговете в банките”

Horvātija

—

“Državna agencija za osiguranje štednih uloga i sanaciju banaka”

Kipra

—

“Σύστημα Εγγύησης των Καταθέσεων και Εξυγίανσης Πιστωτικών και Άλλων Ιδρυμάτων”

Čehija

—

“Garanční systém finančního trhu”

Dānija

—

“Garantiformuen”

Igaunija

—

“Tagatisfond”

Somija

—

“Talletussuojarahasto”

Francija

—

“Fonds de Garantie des Dépôts et de Résolution”

Vācija

—

“Entschädigungseinrichtung deutscher Banken GmbH”

—

“Entschädigungseinrichtung des Bundesverbandes Öffentlicher Banken Deutschlands GmbH”

—

“Sicherungseinrichtung des Deutschen Sparkassen- und Giroverbandes (DSGV-Haftungsverbund)”

—

“BVR Institutssicherung GmbH”

Gibraltārs

—

“Gibraltar Deposit Guarantee Scheme”

Grieķija

—

“Ταμείο Εγγύησης Καταθέσεων και Επενδύσεων”

Ungārija

—

“Országos Betétbiztosítási Alap”

Islande

—

“Tryggingarsjóður innstæðueigenda og fjárfesta”

Īrija

—

“Irish Deposit Protection Scheme”

Itālija

—

“Fondo Interbancario di Tutela dei Depositi”

—

“Fondo di Garanzia dei Depositanti del Credito Cooperativo”

Latvija

—

“Latvijas Noguldījumu garantiju fonds”

Lihtenšteina

—

“Einlagensicherungs- und Anlegerentschädigungs-Stiftung SV”

Lietuva

—

“Indėlių ir investicijų draudimas”

Luksemburga

—

“Fond de garantie des Dépôts Luxembourg”

Malta

—

“Depositor Compensation Scheme”

Nīderlande

—

“De Nederlandsche Bank, Depositogarantiestelsel”

Norvēģija

—

“Bankenes sikringsfond”

Polija

—

“Bankowy Fundusz Gwarancyjny”

Portugāle

—

“Fundo de Garantia de Depósitos”

Rumānija

—

“Fondul de Garantare a Depozitelor Bancare”

Slovākija

—

“Fond ochrany vkladov”

Slovēnija

—

“Banka Slovenije”

Spānija

—

“Fondo de Garantía de Depósitos de Entidades de Crédito”

Zviedrija

—

“Riksgälden”

Ja oficiāli atzīta NGS, kurā vienība piedalās, šajā sarakstā nav minēta, pārskatā norāda “cita”.

0040

Segto noguldījumu summa

Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 5. apakšpunkts un 6. panta 2. punkts

Segto noguldījumu summa saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 5. apakšpunktu un 6. pantu, ko sedz 00030. rindā minētā NGS, izņemot augstas pagaidu bilances vērtības, kā noteikts Direktīvas 2014/49/ES 6. panta 2. punktā.

0050

Institucionālās aizsardzības shēma

Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktu

Institucionālās aizsardzības shēmas (IAS), kurā vienība piedalās, nosaukums, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā. Ja vienība nepiedalās IAS, neko nenorādīt. Ja vienība piedalās IAS, kas ir arī oficiāli atzīta kā NGS saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 4. panta 2. punktu, IAS nosaukums ir identisks NGS nosaukumam 030. rindā.

0060

Papildu aizsardzība saskaņā ar līgumisko shēmu

Direktīvas 2014/49/ES 1. panta 3. punkta a) apakšpunkts

Depozītu summas, ko sedz līgumiskā shēma vienībā.

II.7   Kritiski svarīgas funkcijas un pamatdarbības virzieni (galvenās darbības jomas)

II.7.1   Vispārīgas piezīmes

28.

Šīs sadaļas četras veidnes sniedz galvenos datus un kvalitatīvos novērtējumus par grupas veikto ekonomisko funkciju ietekmi, aizstājamību un kritisko svarīgumu, tos papildinot ar attiecīgo kritiski svarīgo funkciju sasaistīšanu ar pamatdarbības virzieniem un juridiskajām personām.

29.

Konkrētāk, veidnes ir paredzētas tālāk norādītajām tēmām.

30.

Veidnē “Z 07.01 – ekonomisko funkciju kritiskā svarīguma novērtējums (FUNC 1)”, pamatojoties uz kvantitatīviem un kvalitatīviem rādītājiem, identificētas kritiski svarīgas un ne tik svarīgas funkcijas, ko grupa veic katrā dalībvalstī, kurā grupa ir aktīva.

31.

Veidnē “Z 07.02 – kritiski svarīgo funkciju sasaistīšana pēc juridiskajām personām (FUNC 2)” identificētās kritiski svarīgās funkcijas, sasaistītas ar juridiskajām personām, un izvērtēts, vai katra juridiskā persona tiek uzskatīta par būtisku vai nebūtisku kritiski svarīgās funkcijas veikšanai.

32.

Veidnē “Z 07.03 – pamatdarbības virzienu sasaistīšana ar juridiskajām personām (FUNC 3)” sniegts pilnīgs pamatdarbības virzienu saraksts, un tie sasaistīti ar juridiskajām personām.

33.

Veidnē “Z 07.04 – kritiski svarīgo funkciju sasaistīšana ar pamatdarbības virzieniem (FUNC 4)” identificētās kritiski svarīgās funkcijas ir sasaistītas ar pamatdarbības virzieniem.

34.

Saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 35. apakšpunktu “kritiski svarīgas funkcijas" ir darbības, pakalpojumi vai operācijas, kuru pārtraukšana, iespējams, vienā vai vairākās dalībvalstīs izraisīs reālajai ekonomikai būtisku pakalpojumu sniegšanas traucējumus vai izjauks finanšu stabilitāti kādas iestādes vai grupas lieluma, tirgus daļas, ārējās un iekšējās savstarpējās saiknes, sarežģītības vai pārrobežu darbību dēļ, īpaši ņemot vērā šo darbību, pakalpojumu un operāciju aizstājamību.

35.

Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/778 (18) 6. panta 1. punktu funkciju uzskata par kritiski svarīgu, ja tā atbilst abiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

a)

iestāde funkciju nodrošina trešām personām, kas nav saistītas ar iestādi vai grupu; kā arī

b)

minētās funkcijas darbības pēkšņa pārtraukšana, visticamāk, radītu būtisku negatīvu ietekmi trešām pusēm, radītu kaitīgu ietekmi vai apdraudētu tirgus dalībnieku vispārējo uzticēšanos saistībā ar attiecīgās funkcijas sistēmisku nozīmību trešām pusēm un sistēmisku nozīmību iestādei vai grupai, kas nodrošina šo funkciju.

36.

Saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 36. apakšpunktu “pamatdarbības virzieni (galvenās darbības jomas)” ir “darbības jomas un saistītie pakalpojumi, kas ir svarīgs iestādes vai grupas, kuras sastāvā ietilpst iestāde, ienākumu, peļņas vai franšīzes vērtības avots”.

37.

Šīs veidnes nolūkā ekonomiskās funkcijas nozīmē turpmāk sniegtajā tabulā norādītās funkcijas.

38.

Katrai ekonomisko funkciju kategorijai var izvēlēties ekonomisko funkciju “cita”, ja funkcija nav ietverta pārējās iepriekš noteiktajās funkcijās.

39.

0010.–0070. un 0080.–0150. rindās minētos darījumu partnerus nosaka identiski darījumu partneru sektoriem, kas noteikti FINREP V pielikuma 1. daļas 6. nodaļā. “MVU” ir MVU, kā noteikts FINREP V pielikuma 1. daļas 5. punkta i) apakšpunktā.

ID

Ekonomiskā funkcija

Noguldījumi

Noguldījumu pieņemšana ir noguldījumu pieņemšana no nefinanšu starpniekiem. Tā neietver aizņēmumus no citiem finanšu starpniekiem, kas tiek uzskatīti atsevišķi sadaļā “korporatīvais finansējums”.

Noguldījumi ietver: i) norēķinu kontus/noguldījumus uz nakti, ii) termiņnoguldījumus un iii) noguldījumus ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, un neietver līgumus par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu.

Atsauces: FSP norādījumi par kritiski svarīgu funkciju un kritiski svarīgu dalīto pakalpojumu identifikāciju (“Guidance on Identification of Critical Functions and Critical Shared Services”) (2013.g.), 14. lpp.; Regulas (ES) Nr. 1071/2013 II pielikuma 2. daļas 9.1., 9.2. un 9.3. postenis.

1.1.

Mājsaimniecības

1.2.

Nefinanšu sabiedrības (MVU)

1.3.

Nefinanšu sabiedrības (kas nav MVU)

1.4.

Vispārējās valdības

1.5., 1.6., 1.7.

Citi sektori/darījumu partneri (1), (2) un (3)

Aizdevumi

Aizdevumu sniegšana ir līdzekļu piešķiršana nefinanšu darījumu partneriem, piemēram, korporatīvajiem vai privātajiem klientiem. Aizdevumu sniegšana finanšu darījumu partneriem ir atsevišķa darbība un tiek vērtēta sadaļā “korporatīvais finansējums”. Aizdevumi ietver iestāžu turētos parāda instrumentus, taču neietver parāda instrumentus, kas ir vērtspapīri, neatkarīgi no to uzskaites klasifikācijas.

Atsauces: FSP norādījumi par kritiski svarīgu funkciju un kritiski svarīgu dalīto pakalpojumu identifikāciju (“Guidance on Identification of Critical Functions and Critical Shared Services”) (2013.g.), 17. lpp.; Regulas (ES) Nr. 1071/2013 II pielikuma 2. daļas 2. postenis.

2.1.

Mājsaimniecības – aizdevumi mājas iegādei

Aizdevumi mājas iegādei ir aizdevumi, kas sniegti mājsaimniecībām, lai ieguldītu pašu lietošanai un nomai paredzētās mājās, tostarp būvēšanā un renovācijā.

2.2.

Mājsaimniecības – citi aizdevumi

2.3.

Nefinanšu sabiedrības – MVU

2.4.

Nefinanšu sabiedrības, kas nav MVU

2.5.

Vispārējās valdības

2.6., 2.7., 2.8.

Citi sektori/darījumu partneri (1), (2) un (3)

Maksājumi, skaidra nauda, norēķini, tīrvērte, kontu turēšanas pakalpojumi

Atsauce: FSP norādījumi par kritiski svarīgu funkciju un kritiski svarīgu dalīto pakalpojumu identifikāciju (“Guidance on Identification of Critical Functions and Critical Shared Services”) (2013.g.), 20. lpp.

Šajā sadaļā iekļautās ekonomiskās funkcijas ir maksājumu, skaidras naudas, norēķinu, tīrvērtes un kontu turēšanas pakalpojumi, ko kredītiestāde sniedz kā starpnieks starp saviem klientiem vai kā starpnieks starp klientu un vienu vai vairākām attiecīgajām finanšu tirgus infrastruktūrām, vai (netiešas) piekļuves finanšu tirgus infrastruktūrām sniegšana citām bankām. Saskaņā ar FSP norādījumiem par kritiski svarīgu funkciju un kritiski svarīgu dalīto pakalpojumu identifikāciju maksājumu, tīrvērtes un norēķinu funkcija attiecas tikai uz pakalpojumiem, ko bankas sniedz saviem klientiem. Šī kategorija neietver pakalpojumus, ko sniedz (tikai) finanšu tirgus infrastruktūras nodrošinātāji. Šīs veidnes nolūkā finanšu tirgus infrastruktūras ietver maksājumu sistēmas, vērtspapīru norēķinu sistēmas, centrālos vērtspapīru depozitārijus un centrālos darījumu partnerus (un neietver darījumu reģistrus).

“Maksājumu pakalpojums”, “maksājumu darījums” un “maksājumu sistēma” nozīmē vienu un to pašu, kā attiecīgi definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 (19) 4. panta 3., 5. un 7. punktā.

3.1.

Maksājumu pakalpojumi monetārām finanšu iestādēm

Šī rinda ietver maksājumu pakalpojumus, kas sniegti monetārām finanšu iestādēm, izmantojot vai neizmantojot ārējas maksājumu sistēmas. Tie arī ietver korespondentbanku pakalpojumus (ar tiem saistītus maksājumus). Monetārās finanšu iestādes ir visas institucionālās vienības, kas ietvertas apakšsektoros: i) centrālā banka; ii) noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālo banku; un iii) naudas tirgus fondi.

3.2.

Maksājumu pakalpojumi nemonetārām finanšu iestādēm

Maksājumu pakalpojumi, kas sniegti klientiem, izmantojot vai neizmantojot ārējas maksājumu sistēmas. Tas ietver tikai monetāro finanšu iestāžu sektoram nepiederošas fiziskas vai juridiskas personas. No nemonetāru finanšu iestāžu sektora ir izslēgti arī maksājumu pakalpojumu sniedzēji.

3.3.

Skaidras naudas pakalpojumi

Skaidras naudas pakalpojumu sniegšana klientiem (gan individuālajiem, gan korporatīvajiem, tikai nemonetārām finanšu iestādēm). Minētie pakalpojumi ir naudas izņemšana bankomātos un filiālēs un neietver citus skaidras naudas pakalpojumus (tostarp skaidras naudas pārvadājumus lielajiem mazumtirgotājiem). Tiek iekļauta skaidras naudas izņemšana ar čekiem un filiālēs, izmantojot bankas veidlapas (ja kartes var izmantot kā identifikācijas līdzekļus).

3.4.

Vērtspapīru norēķinu pakalpojumi

Pakalpojumi, kas klientiem sniegti vērtspapīru darījumu apstiprināšanai, tīrvērtei un norēķiniem, izmantojot vai neizmantojot vērtspapīru norēķinu sistēmas. “Norēķini” ir jebkur noslēgta vērtspapīru darījuma pabeigšana ar mērķi nokārtot minētā darījuma pušu saistības, pārvedot naudu un/vai vērtspapīrus.

3.5.

CDP tīrvērtes pakalpojumi

Klientiem sniegtie vērtspapīru un atvasināto instrumentu tīrvērtes pakalpojumi. Tie arī ietver netiešas piekļuves nodrošināšanu centrālajam darījumu partnerim (CDP).

3.6.

Turētājbankas pakalpojumi

Finanšu instrumentu kontu turēšana un administrācija klientiem un pakalpojumi saistībā ar glabāšanu, piemēram, skaidras naudas un nodrošinājuma pārvaldība.

3.7., 3.8., 3.9.

Citi pakalpojumi/darbības/funkcijas (1), (2) un (3)

Kapitāla tirgi

Kapitāla tirgus darbības ir vērtspapīru emitēšana un tirdzniecība, saistītie konsultāciju pakalpojumi un saistītie pakalpojumi, piemēram, specializētie brokera pakalpojumi un tirgus uzturēšana.

4.1.

Tirdzniecības nolūkā turēti atvasinātie finanšu instrumenti (ārpusbiržas)

Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 5. un 7. punkts.

“Atvasinātais instruments” jeb “atvasināto instrumentu līgums” ir finanšu instruments, kas minēts Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 4. līdz 10. punktā, ko īsteno ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1287/2006 38. un 39. pantu (20).

“Ārpusbiržas atvasinātais instruments” jeb “ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgums” ir atvasināto instrumentu līgums, kura izpilde nenotiek regulētā tirgū Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21. apakšpunkta nozīmē vai trešās valsts tirgū, ko uzskata par līdzvērtīgu regulētam tirgum saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 2.a pantu.

Uzrādāmā summa ietver tikai atvasinātos instrumentus, kas tirgoti ārpusbiržas tirgū.

4.2.

Tirdzniecības nolūkā turēti atvasinātie finanšu instrumenti (biržas)

Visi tirdzniecības nolūkā turētie atvasinātie finanšu instrumenti, izņemot ārpusbiržas instrumentus, kas turēti tirdzniecības nolūkā.

4.3.

Sekundārie tirgi/tirdzniecība

Sekundārais tirgus ir tad, kad ieguldītāji iegādājas un pārdod vērtspapīrus. Šī funkcija ir piemērojama kopējam tirdzniecības portfelim (t. i., pašu kapitālam, korporatīvajam kredītam, valsts kredītam).

Pārskatā norādītajā summā iekļauj vērtspapīru vērtību, ko nosaka kā tirdzniecībai turēto vērtspapīru kopējo summu. Vērtspapīrus norāda pēc patiesās vērtības pārskata sniegšanas datumā.

Summa neietver aizdevumus, atvasinātos instrumentus un netirgojamus aktīvus (piem., parādus).

4.4.

Primārie tirgi/riska parakstīšana

Primārie tirgi ir tirgi, kuros uzņēmumi, valdības un citas grupas biržā emitē jaunus vērtspapīrus, lai iegūtu finansējumu, izmantojot uz parādu vai kapitālu balstītus vērtspapīrus (piem., parastās un priekšrocību akcijas, uzņēmuma obligācijas, parādzīmes, vekseļus, valsts obligācijas). Primāros tirgus vada parakstīšanas grupas.

4.5., 4.6., 4.7.

Citi pakalpojumi/darbības/funkcijas (1), (2) un (3)

Korporatīvais finansējums

Aizdevumu un aizņēmumu darbības korporatīvajos tirgos starp finanšu darījumu partneriem (kredītiestādes un citas finanšu korporācijas).

5.1.

Aizņēmumi

Aizņēmumi korporatīvajos tirgos no finanšu darījumu partneriem (tostarp izmantojot līgumus par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, starpbanku aizņēmumus, komerciālus vērtspapīrus, noguldījumu sertifikātus, naudas tirgus fondus, kredītlīnijas, ar aktīviem balstītu komerciālu vērtspapīru un fiduciāros noguldījumus).

5.2.

Atvasinātie instrumenti (aktīvi)

Visi atvasinātie instrumenti ar finanšu darījumu partneriem, kas turēti bilances aktīvu daļā. Atšķirībā no sadaļas “Kapitāla tirgi”, sadaļā “Korporatīvais finansējums” atvasinātie instrumenti ietver visus atvasināto instrumentu līgumus ar finanšu darījumu partneriem (ne tikai ātrā datorizētā tirdzniecība).

5.3.

Aizdevumi

Aizdevumi korporatīvajos tirgos finanšu darījumu partneriem (tostarp izmantojot pirkšanas ar atpārdošanu aizdevumus, komerciālus vērtspapīrus, noguldījumu sertifikātus, naudas tirgus fondus, kredītlīnijas, ar aktīviem balstītu komerciālu vērtspapīru, fiduciāros noguldījumus).

5.4.

Atvasinātie instrumenti (saistības)

Visi atvasinātie instrumenti ar finanšu darījumu partneriem, kas turēti bilances saistību daļā.

5.5., 5.6., 5.7.

Citi produktu veidi (1), (2) un (3)

Jebkura ekonomiskās funkcijas “korporatīvais finansējums” funkcija, kas nav minēta 5.1.–5.4. punktā.

II.7.2   Z 07.01 – ekonomisko funkciju kritiskā svarīguma novērtējums (FUNC 1): Norādes par konkrētām pozīcijām

40.

Šo veidni iesniedz vienu reizi par katru dalībvalsti (identificēta kā “valsts”), kurā grupa veic darbību.

41.

Tā aptver visas ekonomiskās funkcijas, ko jebkura grupas vienība veic attiecīgajā dalībvalstī, neatkarīgi no tā, vai attiecīgā funkcija ir vai nav kritiski svarīga.

Rindas

Norādījumi

0010 – 0380

Ekonomiskās funkcijas

Ekonomiskās funkcijas, kā noteikts iepriekš

Slejas

Norādījumi

0010

Ekonomiskās funkcijas apraksts

Ja ekonomiskā funkcija ir “Cita” (funkcijas Nr. 1.5.–1.7., 2.6.–2.8., 3.7.–3.9., 4.5.–4.7., 5.5.– 5.7.), sniedz attiecīgās funkcijas aprakstu.

0020

Tirgus daļa

Iestādes vai grupas aplēstā tirgus daļa ekonomiskajai funkcijai attiecīgajā valstī. Kā procentuālā daļa no kopējā tirgus monetāras summas izteiksmē.

0030

Monetārā summa

Šīs slejas saturs ir atkarīgs no veiktās ekonomiskās funkcijas.

1.

Noguldījumi

Pieņemto noguldījumu tīrā uzskaites vērtība (tostarp uzkrātie procenti).

Atsauces: FINREP, III un IV pielikums, veidne F 08.01 un V pielikums, 2. daļas 97. punkts.

2.

Aizdevumi

Samazinātas un nesamazinātas vērtības aizdevumu un avansu bruto uzskaites vērtība (tostarp uzkrātie procenti). Vērtspapīru aizdevums tiek uztverts kā gaidāmo turpmāko aizdevumu aplēstā vērtība.

Atsauces: FINREP, III un IV pielikums, veidne F 04.04.01 un V pielikums, 1. daļas 34. punkta b) apakšpunkts.

3.

Maksājumi, skaidra nauda, norēķini, tīrvērte, kontu turēšanas pakalpojumi

Principā pārskatu iesniedz par ikdienas darījumu vidējo vērtību gada laikā. Ja tā nav pieejama, pārskatā var norādīt vidējo vērtību īsākā posmā (piem., dažos mēnešos).

Īpaši attiecībā uz dažādām funkcijām apsver tālāk norādītos mērus.

—

Maksājumu pakalpojumi (3.1. un 3.2.): nosūtīto darījumu vērtība.

—

(Atsauces: Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 5. punkts. ECB/2013/43 (21))

—

Skaidras naudas pakalpojumi (3.3.): bankomāta darījumu vērtība, kā noteikts ECB/2013/43 7. tabulā, kā arī skaidras naudas izņemšana filiālēs, kā noteikts ECB/2014/15 (22) 4. tabulā.

—

Vērtspapīru norēķinu pakalpojumi (3.4.): klientu vārdā apstrādāto vērtspapīru darījumu vērtība. Tas ietver darījumus, kas veikti, izmantojot vērtspapīru norēķinu sistēmu, vai darījumus, ko pārskatu sniedzošās iestādes veikušas iekšēji, un “bezmaksas” darījumus.

—

CDP tīrvērtes pakalpojumi (3.5.): pozīcijas (riska darījumi), ko CDP, kurā iestāde piedalās, savu klientu vārdā veic ar iestādi. Norāda vidējo dienas vērtību atklātajām pozīcijām saistībā ar klienta darbību CDP. Ja tā nav pieejama, pārskatā var norādīt vidējās vērtības īsākā posmā (piem., dažos mēnešos).

—

Kontu turēšanas pakalpojumi (3.6.): glabāšanā esošo aktīvu summa, izmantojot patieso vērtību. Ja patiesā vērtība nav pieejama, drīkst izmantot citu novērtējuma bāzi, tostarp nominālvērtību. Ja iestāde sniedz pakalpojumus tādām sabiedrībām kā kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi vai pensiju fondi, attiecīgos aktīvus var uzrādīt tajā vērtībā, kādā tās šos aktīvus uzrāda savā bilancē. Uzrādāmajās summās attiecīgā gadījumā iekļauj uzkrātos procentus.

(Atsauce: FINREP, III un IV pielikums, veidne F 22.02, 010. sleja)

4.

Kapitāla tirgi

Nosacītā summa – norādīt tikai atvasinātos instrumentus (4.1.–4.2.): bruto nosacītā summa visiem darījumiem, kas noslēgti, bet vēl nav veikti atsauces datumā.

Atsauces: FINREP, V pielikums, 2. daļas 133. punkta d) apakšpunkts definīcijai; FINREP, III, IV un V pielikums datiem.

—

Atvasinātie instrumenti kopā (4.1.–4.2.): veidne F 10.00, 030. sleja, 290. rinda.

—

Ārpusbiržas atvasinātie instrumenti (4.1.): veidne F 10.00, 030. sleja, 300. + 310. + 320. rinda.

—

Sekundārā tirgus darbības (4.3.): uzskaites vērtības aktīvi – uzskaites vērtība, kas jānorāda bilances aktīvu daļā, tostarp uzkrātie procenti [FINREP: V pielikuma 1. daļas 27. punkts] kapitāla vērtspapīru instrumentiem un parāda vērtspapīriem [FINREP: V pielikuma 1. daļas 31. punkts], klasificēti kā “turēti tirdzniecības nolūkā” [FINREP: V pielikuma 1. daļas 15. punkta a) apakšpunkts un 16. punkta a) apakšpunkts].

—

Atsauce: FINREP: III pielikums, veidne F 04.01, 010. sleja, 010. + 060. + 120. rinda.

—

Primārie tirgi (4.4.): “Ienākumi no maksām” ir maksas un komisijas nauda, kas saņemtas par iesaisti to vērtspapīru iniciēšanā vai emisijā, kurus nav iniciējusi vai emitējusi attiecīgā iestāde.

—

Atsauce: FINREP: III un IV pielikums, veidne F 22.01, 010. sleja, 030. + 180. rinda.

5.

Korporatīvais finansējums

Izmanto bruto uzskaites vērtību, kā noteikts FINREP.

Atsauces: FINREP: V pielikuma 1. daļas 34. punkts, FINREP: III un IV pielikums, veidnes:

—

Aizņēmumi (5.1.): veidne F 20.06, 010. seleja, 100. + 110. rinda, visas valstis.

—

Atvasinātie instrumenti (aktīvi) (5.2.): veidne F 20.04, 010. sleja, 010. rinda, visas valstis;

—

Aizdevumi (5.3.): veidne F 20.04, 010. sleja, 170. + 180. rinda, visas valstis;

—

Atvasinātie instrumenti (saistības) (5.4.): veidne F 20.06, 010. sleja, 010. rinda, visas valstis.

0040

Skaitliskais rādītājs

Šīs slejas saturs ir atkarīgs no veiktās ekonomiskās funkcijas.

1.

Noguldījumi

Kopējais klientu skaits, kuri noguldījuši vērtības, kas norādītas monetārā summā. Ja klients izmanto vairākus noguldījumu produktus/kontus, klientu skaita tikai vienreiz.

2.

Aizdevumi

Kopējais klientu skaits. Ja klients izmanto vairākus aizdevumu produktus/kontus, klientu skaita tikai vienreiz.

3.

Maksājumi, skaidra nauda, norēķini, tīrvērte, kontu turēšanas pakalpojumi

Principā pārskatu iesniedz par ikdienas darījumu vidējo vērtību gada laikā. Ja tā nav pieejama, pārskatā var norādīt vidējo vērtību īsākā posmā (piem., dažos mēnešos).

Īpaši attiecībā uz dažādām funkcijām apsver tālāk norādītos mērus.

—

Maksājumu pakalpojumi (3.1.–3.2.): veikto darījumu skaits.

—

Atsauces: Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 5. punkts; ECB/2013/43.

—

Skaidras naudas pakalpojumi (3.3.): bankomāta darījumu vērtība, kā noteikts ECB/2013/43 7. tabulā, kā arī skaidras naudas izņemšana filiālēs, kā noteikts ECB/2014/15 4. tabulā.

—

Vērtspapīru norēķinu pakalpojumi (3.4.): klientu vārdā apstrādāto vērtspapīru darījumu skaits. Tas ietver darījumus, kas veikti, izmantojot vērtspapīru norēķinu sistēmu, vai darījumus, ko pārskatu sniedzošā iestāde vai grupa veikusi iekšēji, un “bezmaksas” darījumus.

4.

Kapitāla tirgi

Darījumu partneru vai darījumu skaits. Atvasinātajiem instrumentiem (4.1.–4.2.) un sekundārā tirgus instrumentiem (4.3.) – kopējais darījumu partneru skaits. Primārajiem tirgiem (4.4.) – kopējais parakstīto darījumu skaits.

5.

Korporatīvais finansējums

Kopējais darījumu partneru skaits. Ja darījumu partnerim ir vairāki konti un/vai vairāki darījumi, darījumu partneri skaita tikai vienreiz.

0050

Ietekme uz tirgu

Aplēstā ietekme, ko funkcijas pēkšņa pārtraukšana radītu uz trešajām personām, finanšu tirgiem un reālo ekonomiku, ņemot vērā apmēru, tirgus daļu valstī, ārējās un iekšējās savstarpējās saiknes, sarežģītību un iestādes pārrobežu darbības.

Šo novērtējumu izsaka kvalitatīvi kā “augsts (A)”, “vidēji augsts (VA)”, “vidēji zems (VZ)” vai “zems (Z)”.

“A” norāda tad, ja pārtraukšanai ir būtiska ietekme uz valsts tirgu; “VA” – ja ietekme ir ievērojama; “VZ” – ja ietekme ir vērā ņemama, taču ierobežota; un “Z” – ja ietekme ir zema.

0060

Aizstājamība

Deleģētās regulas (ES) 2016/778 6. panta 3. punkts

Funkciju uzskata par aizstājamu, ja to var aizstāt pieņemamā veidā un samērīgā laika posmā, tādējādi novēršot sistēmiskas problēmas reālajā ekonomikā un finanšu tirgos. Ņem vērā, vai ir nodrošināts, ka:

a)

tirgus struktūru attiecīgajai funkcijai un aizstājējfunkcijas nodrošinātāju pieejamību;

b)

citu pakalpojumu sniedzēju spējas attiecībā uz kapacitāti, funkcijas veikšanas prasības un iespējamos tirgū ienākšanas vai paplašināšanās šķēršļus;

c)

citu pakalpojumu sniedzēju stimulu uzņemties šādu darbību veikšanu;

d)

laiku, kas pakalpojuma lietotājiem nepieciešams, lai pārietu pie jaunā pakalpojumu sniedzēja, un šādas darbības izmaksas, laiku, kas citiem konkurentiem nepieciešams, lai pārņemtu konkrētās funkcijas, un tas, vai ir pietiekami daudz laika, lai novērstu būtisku darbības pārtraukšanu atkarībā no pakalpojuma veida.

Šo novērtējumu izsaka kvalitatīvi kā “augsts (A)”, “vidēji augsts (VA)”, “vidēji zems (VZ)” vai “zems (Z)”.

“A” norāda, ja cita banka var viegli nodrošināt funkciju ar salīdzināmiem nosacījumiem un samērīgā laika posmā;

“Z” – ja funkciju nevar vienkārši vai ātri aizstāt;

“VA” un “VZ” – pārējos gadījumos, ņemot vērā dažādus aspektus (piem., tirgus daļu, tirgus koncentrāciju, laiku aizstāšanai, kā arī juridiskos šķēršļus un darbības prasības ienākšanai vai izvēršanai).

0070

Kritiski svarīga funkcija

Šajā slejā norāda, vai, ņemot vērā šīs veidnes kvantitatīvos datus un kritiskā svarīguma rādītājus, ekonomiskā funkcija tiek uzskatīta par kritiski svarīgu attiecīgās valsts tirgū.

Norādīt “Jā” vai “Nē”.

II.7.3   Z 07.02 – kritiski svarīgo funkciju sasaistīšana pēc juridiskajām personām (FUNC 2): Norādījumi par konkrētām pozīcijām

42.

Šajā veidnē sniedz pārskatu par visu grupu. Veidnē norāda tikai kritiski svarīgās funkcijas, kas kā tādas ir identificētas veidnē {Z 07.01;070} (par dalībvalsti).

43.

Šīs veidnes 0010., 0020. un 0040. slejās norādīto vērtību kombinācija veido primāru atslēgu, kurai jābūt unikālai katrā veidnes rindā.

Slejas

Norādījumi

0010

Valsts

Valsts, kurā funkcija ir būtiski svarīga, kā norādīts veidnē Z 07.01 (FUNC 1).

0020

ID

Kritiski svarīgu funkciju ID, kā noteikts iepriekš II.7.1. nodaļā un minēts veidnē Z 07.01 (FUNC 1).

0030

Vienības nosaukums

Kritiski svarīgo funkciju veicošās vienības nosaukums, kā norādīts veidnē Z 01.00 (ORG).

Ja vairākas vienības veic vienas un tās pašas kritiski svarīgās funkcijas vienā valstī, katru vienību norāda atsevišķā rindā.

0040

Kods

Kritiski svarīgo funkciju veicošās vienības kods, kā norādīts veidnē Z 01.00 – organizatoriskā struktūra (ORG).

0050

Monetārā summa

Iemaksa monetārā summā, ko juridiskā persona veic monetārajā summā, kā norādīts veidnes Z 07.01 (FUNC 1) 0030. slejā.

II.7.4   Z 07.03 – pamatdarbības virzienu sasaistīšana ar juridiskajām personām (FUNC 3) Norādījumi par konkrētām pozīcijām

44.

Šīs veidnes 0020. un 0040. slejā norādīto vērtību kombinācija veido primāru atslēgu, kurai jābūt unikālai katrā veidnes rindā.

45.

Veidnē uzrāda tikai attiecīgās juridiskās personas.

Slejas

Norādījumi

0010

Pamatdarbības virziens

Pamatdarbības virzieni (galvenās darbības jomas) saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 36) apakšpunktu un Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/778 7. pantu.

0020

Darbības jomas ID

Unikālais darbības jomas ID, ko izsniedz iestāde.

0030

Apraksts

Pamatdarbības virziena apraksts.

0040

Vienības nosaukums

Vienības nosaukums, kā norādīts veidnē Z 01.00 (ORG), kas ir vai ir bijusi daļa no pamatdarbības virziena.

Ja vairākas vienības ir vai ir bijušas daļa no tā paša pamatdarbības virziena, katru vienību norāda atsevišķā rindā.

0050

Kods

Vienības kods, kura ir vai ir bijusi daļa no pamatdarbības virziena, kā norādīts veidnē Z 01.00 (ORG).

II.7.5   Z 07.04 – kritiski svarīgo funkciju sasaistīšana ar pamatdarbības virzieniem (FUNC 4): Norādījumi par konkrētām pozīcijām

46.

Šīs veidnes 0010., 0020. un 0040. slejās norādīto vērtību kombinācija veido primāru atslēgu, kurai jābūt unikālai katrā veidnes rindā.

47.

Šajā veidnē norāda tikai kritiski svarīgas funkcijas, kā minēts veidnē {Z 07.01;0070}.

Slejas

Norādījumi

0010

Valsts

Valsts, kurā funkcija ir būtiski svarīga, kā norādīts veidnē Z 07.01 (FUNC 1).

0020

Funkcijas ID

Kritiski svarīgu funkciju ID, kā noteikts iepriekš II.7.1. nodaļā un minēts veidnē Z 07.01 (FUNC 1).

0030

Pamatdarbības virziens

Pamatdarbības virzieni (galvenās darbības jomas) saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 36) apakšpunktu un Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/778 (2016. gada 2. februāris) 7. pantu, kā norādīts veidnē Z 07.03 (FUNC 3).

0040

Darbības jomas ID

Unikālais darbības jomas ID, ko izsniedz iestāde; tāds pats ID, kā norādīts veidnē Z 07.03 (FUNC 3)

II.8   Z 08.00 – kritiski svarīgi pakalpojumi (SERV)

II.8.1   Vispārīgie norādījumi

48.

Šajā veidnē prasīto informāciju norāda vienu reizi visai grupai, uzskaita kritiski svarīgos pakalpojumus, ko saņēmusi kāda vienība grupā, un sasaista tos ar grupas veiktajām kritiski svarīgajām funkcijām.

49.

Kritiski svarīgi pakalpojumi ir pamatā esošās operācijas, darbības un pakalpojumi, ko veic viena (īpaši pakalpojumi) vai vairākas uzņēmuma vienības vai juridiskās personas (kopīgi pakalpojumi) grupas ietvaros un kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu vienu vai vairākas kritiski svarīgas funkcijas. Kritiski svarīgus pakalpojumus var sniegt vienības grupā (iekšējs pakalpojums) vai nodot ārpakalpojumā ārējam pakalpojumu sniedzējam (ārējs pakalpojums). Pakalpojumu uzskata par kritiski svarīgu, ja tā pārtraukšana var radīt nopietnu šķērsli vai pilnībā apturēt kritiski svarīgu funkciju veikšanu, jo tas ir cieši saistīts ar kritiski svarīgām funkcijām, ko iestāde veic trešajām personām.

50.

Pakalpojumus, ko pilnībā sniedz iekšējai juridiskai personai, šajā veidnē nenorāda.

51.

Pakalpojumus, kam nav būtiskas ietekmes uz kritiski svarīgiem pakalpojumiem, šajā veidnē nenorāda.

52.

Šīs veidnes 0005., 0010., 0030., 0050., 0070. un 0080. slejā norādīto vērtību kombinācija veido primāru atslēgu, kurai jābūt unikālai katrā veidnes rindā.

II.8.2   Norādījumi par konkrētām pozīcijām

Slejas

Norādījumi

0005

Identifikators

0010

Pakalpojuma veids

Pakalpojuma veids ir kāds no turpmāk minētajiem pakalpojumu veidiem.

Ja iespējams, norāda apakškategoriju (divciparu identifikācija). Ja nekādas apakškategorijas nav vai neviena apakškategorija pienācīgi neraksturo iestādes sniegto pakalpojumu, norāda galveno kategoriju (viencipara identifikācija).

1.

Cilvēkresursu atbalsts

1.1.

personāla administrācija, tostarp līgumu un atalgojumu administrācija

1.2.

iekšējā saziņa

2.

Informācijas tehnoloģijas

2.1.

IT un komunikāciju aparatūra

2.2.

datu glabāšana un apstrāde

2.3.

cita IT infrastruktūra, darbstacijas, telesakari, serveri, datu centri un saistītie pakalpojumi

2.4.

programmatūras licenču un lietojumprogrammatūras administrācija

2.5.

piekļuve ārējiem pakalpojumu sniedzējiem, jo īpaši datu un infrastruktūras nodrošinātājiem

2.6.

lietojumprogrammu uzturēšana, tostarp lietojumprogrammatūras uzturēšana un saistītās datu plūsmas

2.7.

pārskatu ģenerēšana, iekšējās informācijas plūsmas un datu bāzes

2.8.

lietotāju atbalsts

2.9.

atgūšanās no ārkārtas un katastrofu situācijām

3.

Darījumu apstrāde, tostarp darījumu juridiskie jautājumi, jo īpaši cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

4.

Nekustamā īpašuma un objektu nodrošināšana un pārvaldība, kā arī saistītie objekti

4.1.

biroju telpas un glabāšana

4.2.

iekšējā objektu pārvaldība

4.3.

drošība un piekļuves kontrole

4.4.

nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldība

4.5.

cits – lūgums precizēt

5.

Juridiskie pakalpojumi un atbilstības nodrošināšanas funkcijas:

5.1.

uzņēmuma juridiskais atbalsts

5.2.

uzņēmējdarbības un darījumu juridiskie pakalpojumi

5.3.

atbilstības nodrošināšanas atbalsts

6.

Ar finanšu līdzekļiem saistītie pakalpojumi

6.1.

kases darbības koordinācija, administrācija un pārvaldība

6.2.

vienību refinansēšanas koordinācija, administrācija un pārvaldība, tostarp nodrošinājuma pārvaldība

6.3.

pārskatu iesniegšanas funkcija, jo īpaši attiecībā uz regulatīvajiem likviditātes rādītājiem

6.4.

vidēja un ilgtermiņa finansēšanas programmu koordinācija, administrācija un pārvaldība un grupas vienību refinansēšana

6.5.

refinansēšanas koordinācija, administrācija un pārvaldība, jo īpaši īstermiņa jautājumos

7.

Tirdzniecība/aktīvu pārvaldība

7.1.

operāciju apstrāde: tirdzniecības pārņemšana, izstrāde, realizācija, tirdzniecības produktu apkalpošana

7.2.

apstiprināšana, norēķini, maksājumi

7.3.

pozīciju un darījumu partneru pārvaldība, ievērojot datu pārskatu sniegšanu un darījumu partneru attiecības

7.4.

pozīciju pārvaldība (risks un saskaņošana)

8.

Riska pārvaldība un novērtēšana

8.1.

ar centrālās vai darbības jomas vai riska veidu saistīta riska pārvaldība

8.2.

riska pārskatu sagatavošana

9.

Uzskaite

9.1.

tiesību aktos paredzēto un regulatīvo pārskatu sniegšana

9.2.

novērtēšana, jo īpaši tirgus pozīciju novērtēšana

9.3.

vadības sagatavotie pārskati

10.

Skaidras naudas apstrāde

0020-0030

Pakalpojuma saņēmējs

Grupas vienība, kas saņem 0010. slejā norādīto kritiski svarīgo pakalpojumu no citas 0040.–0050. slejā minētas grupas vienības vai ārēja pakalpojumu sniedzēja.

0020

Vienības nosaukums

Jābūt atšķirīgam no 0040. slejā minētā nosaukuma.

0030

Kods

Juridiskās personas unikālais identifikators 0020. slejā, kā norādīts veidnē Z 01.00 (ORG)

Jābūt atšķirīgam no 0050. slejā minētā identifikatora.

0040-0050

Pakalpojumu sniedzējs

Juridiskā persona (iekšēja vai ārēja), kas grupas vienībai sniedz 0010. slejā norādīto kritiski svarīgo pakalpojumu

0040

Vienības nosaukums

Jābūt atšķirīgam no 0020. slejā minētā nosaukuma.

0050

Kods

Juridiskās personas unikālais identifikators 0040. slejā. Atšķiras no 0030. slejā minētā identifikatora.

Ja pakalpojuma sniedzējs ir grupas vienība, kods ir vienāds ar veidnē Z 01.00 (ORG) norādīto.

Ja pakalpojuma sniedzējs nav grupas vienība, attiecīgās vienības kods ir:

—

iestādēm – burtciparu LEI kods, kurā ir 20 zīmes;

—

citām vienībām kods ir LEI burtciparu kods, kurā ir 20 zīmes, vai, ja tas nav pieejams, Savienībā piemērojamai vienotai kodifikācijai atbilstošs kods, vai, ja tas nav pieejams, valsts kods.

Kodam jābūt unikālam, un tas veidnēs jāizmanto konsekventi.

0060

Grupas daļa

“Jā” – ja pakalpojumu sniedz grupas vienība (“iekšējs”)

“Nē” – ja pakalpojumu sniedz vienība ārpus grupas (“ārējs”)

0070-0080

Kritiski svarīga funkcija

Kritiski svarīga funkcija, kuras veikšana kritiski svarīga pakalpojuma traucējumu gadījumā tiktu ievērojami sarežģīta vai pilnībā pārtraukta. Tā ir kāda no funkcijām, kas veidnē Z 07.01 (FUNC 1) novērtēta kā kritiski svarīga.

0070

Valsts

Dalībvalsts, kurā funkcija ir būtiski svarīga, kā norādīts veidnē Z 07.01 (FUNC 1).

0080

ID

Kritiski svarīgu funkciju ID, kā noteikts iepriekš II.7.1. nodaļā un minēts veidnē Z 07.01 (FUNC 1).

0090

Aplēstais aizstājamības laiks

Aplēstais laiks, kas nepieciešams, lai attiecībā uz saņemtā pakalpojuma priekšmetu, kvalitāti un izmaksām salīdzināmā mērā aizstātu pakalpojuma sniedzēju ar citu.

Norādīt vienu no šādām vērtībām:

—

“1 diena – 1 nedēļa”, ja aizstāšanas laiks nav ilgāks par nedēļu;

—

“1 nedēļa – 1 mēnesis”, ja aizstāšanas laiks ir ilgāks par nedēļu, bet nav ilgāks par mēnesi;

—

“1 nedēļa – 6 mēneši”, ja aizstāšanas laiks ir ilgāks par mēnesi, bet nav ilgāks par sešiem mēnešiem;

—

“6 nedēļas – 12 mēneši”, ja aizstāšanas laiks ir ilgāks par sešiem mēnešiem, bet nav ilgāks par gadu;

—

“vairāk nekā 1 gads”, ja aizstāšanas laiks ir ilgāks par gadu.

0100

Plānotais laiks piekļuvei līgumiem

Plānotais laiks, kas nepieciešams, lai pēc noregulējuma iestādes pieprasījuma iegūtu šādu informāciju par līgumu, ar ko regulē pakalpojumu:

—

līguma darbības laiks;

—

līgumslēdzējas puses (sagatavotāja puse un piegādātājs, kontaktpersonas) un to jurisdikcija;

—

pakalpojuma raksturs (t. i., īss apraksts par darījuma raksturu starp pusēm, tostarp cenas);

—

vai kāds cits ārējs/iekšējs pakalpojuma sniedzējs var sniegt to pašu pakalpojumu (norādīt potenciālos kandidātus);

—

līguma jurisdikcija;

—

atbildīgā nodaļa par galveno līgumā paredzēto operāciju veikšanu;

—

galvenās līgumā ietvertās sankcijas maksājumu apturēšanas vai aizkavēšanas gadījumā;

—

pirmstermiņa pārtraukšanas izraisītāji un atļautais izbeigšanas laiks;

—

darbības atbalsts pēc izbeigšanas;

—

kurām kritiski svarīgajām funkcijām un darbības virzieniem tas ir nozīmīgi.

Norādīt vienu no šādām vērtībām:

—

1 diena

—

1 diena – 1 nedēļa

—

vairāk par 1 nedēļu

—

nav līguma, ar ko regulē pakalpojumu

0110

Noteicošie tiesību akti

Tās valsts ISO kods, kuras tiesību akti līgumam ir piemērojami.

0120

Noregulējuma apliecinājuma līgums

Atspoguļo novērtējumu par to, vai līgumu varētu turpināt un pārnest noregulējumā.

Novērtējumā cita starpā ņem vērā:

—

jebkādas klauzulas, kas sniegtu darījuma partnerim tiesības izbeigt līgumu tikai noregulējuma, agrīnas intervences pasākumu vai saistību neizpildes atzīšanas gadījumos, kad nav pildītas kādas citas saistības, kaut arī būtiskie pienākumi joprojām tiek veikti;

—

jebkādas klauzulas, kas sniegtu darījuma partnerim tiesības mainīt pakalpojuma vai cenas noteikšanas noteikumus tikai noregulējuma, agrīnas intervences vai saistību neizpildes atzīšanas gadījumos, kad nav pildītas kādas citas saistības, kaut arī būtiskie pienākumi joprojām tiek veikti;

—

noregulējuma iestāžu apturēšanas tiesību atzīšanu līgumā.

Norādīt vienu no šādām vērtībām:

—

“Jā” – ja līgums tiek novērtēts kā noregulējuma apliecinājums

—

“Nē” – ja līgums netiek novērtēts kā noregulējuma apliecinājums

—

“Nav novērtēts” – ja nekāds vērtējums nav veikts

II.9   Z 09.00 – finanšu tirgus infrastruktūras pakalpojumi – sniedzēji un lietotāji – sasaistīšana ar kritiski svarīgām funkcijām

II.9.1   Vispārīgas piezīmes

53.

Šajā veidnē identificētas tīrvērtes, maksājumu, vērtspapīru norēķinu un kontu turēšanas darbības, funkcijas vai pakalpojumi, kuru pārtraukšana var ievērojami sarežģīt vai pilnībā novērst vienas vai vairāku kritiski svarīgu funkciju veikšanu.

54.

Šajā veidnē sniedz vienu pārskatu par visu iestādi vai grupu.

55.

Identificē tikai finanšu tirgus infrastruktūras, kuru traucējumi ievērojami sarežģītu vai apturētu kritiski svarīgas funkcijas veikšanu.

56.

Šīs veidnes 0020., 0030., 0040., 0070. un 0100. slejā norādīto vērtību kombinācija veido primāru atslēgu, kurai jābūt unikālai katrā veidnes rindā.

II.9.2   Norādījumi par konkrētām pozīcijām

Slejas

Norādījumi

0010-0020

Lietotājs

Grupas vienība, kas izmanto maksājumu, kontu turēšanas, norēķinu, tīrvērtes vai darījumu reģistra pakalpojumus, kā norādīts veidnē Z 01.00 – organizatoriskā struktūra (ORG).

0010

Vienības nosaukums

Vienības, kas izmanto maksājumu, kontu turēšanas, norēķinu, tīrvērtes vai darījumu reģistra pakalpojumus, kā norādīts veidnē Z 01.00 – organizatoriskā struktūra (ORG), nosaukums.

Pārskatā norāda tikai vienības, kuras veidnē Z 07.02 ir noteiktas kā tādas, kas veic kritiski svarīgas funkcijas.

0020

Kods

Vienības, kas izmanto maksājumu, kontu turēšanas, norēķinu, tīrvērtes vai darījumu reģistra pakalpojumus, kā norādīts veidnē Z 01.00 – organizatoriskā struktūra (ORG), kods.

0030-0040

Kritiski svarīga funkcija

Vienības veikta kritiski svarīga funkcija, kuras darbību sarežģītu vai apturētu traucējumi piekļuvē maksājumu, kontu turēšanas, norēķinu, tīrvērtes vai darījumu reģistra pakalpojumiem

0030

Valsts

Valsts, kurā funkcija ir būtiski svarīga, kā norādīts veidnē Z 07.01 (FUNC 1).

0040

ID

Kritiski svarīgu funkciju ID, kā noteikts iepriekš II.7.1. nodaļā un minēts veidnē Z 07.01 (FUNC 1).

0050-0070

Finanšu tirgus infrastruktūra (FMI)

Atsauce: Maksājumu un tirgus infrastruktūru komiteja, Finanšu tirgus infrastruktūru principi

Daudzpusēja sistēma starp līdzdalīgajām finanšu iestādēm, iekļaujot sistēmas operatoru, ko izmanto reģistrācijas, tīrvērtes vai maksājumu, vērtspapīru un atvasināto instrumentu norēķiniem vai citiem finanšu darījumiem.

0050

Sistēmas veids

Norādīt vienu no šādām vērtībām:

“MS”

Maksājumu sistēma

“S)

CVD” – (starptautiskais) centrālais vērtspapīru depozitārijs, tostarp (S)CVD, kas sniedz norēķinu pakalpojumus (iekšēji vai ārpakalpojumā)

“VNS”

Vērtspapīru norēķinu sistēma bez kontu turēšanas

“CDP–vērtspapīri”

centrālais darījumu partneris vērtspapīru tīrvērtei

“CDP–atvasinātie instrumenti”

centrālais darījumu partneris atvasināto instrumentu tīrvērtei

“DR”

Darījumu reģistrs

“Cits variants”

ja finanšu tirgus infrastruktūras sistēmas veids neatbilst nevienam no iepriekš minētajiem veidiem

“NA”

ja kritiski svarīgus maksājumu, tīrvērtes, norēķinu vai kontu turēšanas pakalpojumus sniedz vienība, kas nav iepriekš minēta finanšu tirgus infrastruktūra, piemēram, turētājbankas.

0060

Nosaukums

Finanšu tirgus infrastruktūras komerciālais nosaukums

Ja 0050. slejā ir norādīta atbilde “NA”, šo sleju atstāj tukšu.

0070

FMI kods

FMI kods. Ja pieejams, kods ir burtciparu LEI kods, kurā ir 20 zīmes. Ja LEI kods nav pieejams, Savienībā piemērojamai vienotai kodifikācijai atbilstošs kods vai, ja tas nav pieejams, valsts kods.

Ja 0050. slejā ir norādīta atbilde “NA”, šo sleju atstāj tukšu.

0080

Līdzdalības veids

Norādīt vienu no šādām vērtībām:

“Tieša”

tiešas piederības vai tiešas līdzdalības gadījumā

“Netieša”

netiešas piederības vai netiešas līdzdalības gadījumā

“NA”

Ja 0050. slejā norādīta atbilde “NA”.

0090

Nosaukums

Starpnieka komerciālais nosaukums, ja 0080. slejā norādīta atbilde “Netieša” vai “NA”.

Ja 0080. slejā norādīta atbilde “Tieša”, pārskatā norāda “NA” (“nepiemēro”).

Starpnieks var būt vai nu daļa no grupas, kurai pieder pārskatu sniedzošā vienība, vai cita kredītiestāde, kas nav saistīta ar attiecīgo grupu.

Starpnieks var būt uzņēmums, kas sniedz tīrvērtes, maksājumu, vērtspapīru norēķinu un/vai kontu turēšanas pakalpojumus citiem uzņēmumiem (jo īpaši gadījumā, ja 0050. slejā norādīta atbilde “NA”); tas var būt tiešs loceklis vienā vai vairākās FMI un sniedz netiešu piekļuvi šādas FMI piedāvātajiem pakalpojumiem (jo īpaši gadījumā, ja 0080. slejā norādīta atbilde “Netieša”).

0100

Kods

Starpnieka kods. Ja pieejams, kods ir burtciparu LEI kods, kurā ir 20 zīmes. Ja LEI kods nav pieejams, Savienībā piemērojamai vienotai kodifikācijai atbilstošs kods vai, ja tas nav pieejams, valsts kods.

Ja 0090. slejā norādīta atbilde “Tieša”, pārskatā norāda “NA” (“nepiemēro”).

0110

Pakalpojuma apraksts

Pakalpojuma apraksts, ja sistēmas veids, kas norādīts 050. slejā, ir “Cits” vai “NA”.

0120

Piemērojamie tiesību akti

Tās valsts ISO 3166-1 alfa 2 identifikācija, kuras tiesību aktus piemēro piekļuvei FMI.

Tiešas piederības vai tiešas līdzdalības gadījumā jānorāda tiesību akti, kas piemērojami līgumam starp finanšu tirgus infrastruktūru un lietotāju. Netiešas piederības vai netiešas līdzdalības gadījumā jānorāda tiesību akti, kas piemērojami līgumam starp pārstāvošo iestādi un lietotāju.

II.10   Kritiski svarīgas informācijas sistēmas

II.10.1   Vispārīgas piezīmes

57.

Šī sadaļa ietver šādas veidnes:

a)

Z 10.01 – kritiski svarīga informācijas sistēmas (vispārīga informācija) (CIS 1), kurā nosauktas visas kritiski svarīgās informācijas sistēmas grupā;

b)

Z 10.02 – informācijas sistēmu sasaistīšana (CIS 2), kurā kritiski svarīgas informācijas sistēmas sasaistītas ar lietotāju vienībām grupā un kritiski svarīgām funkcijām.

58.

Kritiski svarīga informācijas sistēma (CIS) ir IT lietojumprogramma vai programmatūra, kas atbalsta kritiski svarīgu pakalpojumu un kuras traucējumi ievērojami sarežģītu vai apturētu kritiski svarīgas funkcijas veikšanu.

59.

Šajās veidnēs sniedz pārskatu par visu grupu.

II.10.2   Z 10.01 – kritiski svarīgas informācijas sistēmas (vispārīga informācija) (CIS 1) Norādījumi par konkrētām pozīcijām

60.

Šīs veidnes 0010. slejā norādītā vērtība veido primāru atslēgu, kurai jābūt unikālai katrā veidnes rindā.

Slejas

Norādījumi

0010 – 0040

Kritiski svarīga informācijas sistēma

0010

Sistēmas identifikācijas kods

Sistēmas identifikācijas kods ir iestādes noteikts akronīms, kas nepārprotami identificē kritiski svarīgu informācijas sistēmu.

Šis kods ir rindas identifikators, un tas ir unikāls katrai veidnes rindai.

0020

Sistēmas nosaukums

Sistēmas komerciālais vai iekšējais nosaukums.

0030

Sistēmas veids

Norādīt vienu no šādām vērtībām:

—

“Pielāgota programmatūra uzņēmējdarbības atbalstam”

Lietojumprogrammas, kas ir izstrādātas saskaņā ar detalizētām uzņēmējdarbības specifikācijām. Tā var būt izstrādāta iekšēji vai izmantojot ārējus darbuzņēmējus, taču vienmēr uzņēmējdarbības atbalsta nolūkā.

—

“Programmatūra iegādāta tāda, kāda tā ir”

Tirgū iegādātas lietojumprogrammas, ko parasti pārdod vai licencē pārdevējs un kas nav mainītas attiecībā uz īpašiem pielāgojumiem organizācijas darbībai. Šajā kategorijā ir iekļautas lietojumprogrammas, kam piemēroti standarta konfigurācijas mehānismi.

—

“Programmatūra iegādāta ar pielāgotām izmaiņām”

Lietojumprogrammas iegādātas tirgū, taču pārdevējs (vai tāpārstāvis) ir radījis īpašu versiju attiecīgās instalēšanas situācijai. Šādu konkrēto versiju raksturo izmaiņas lietojumprogrammas darbībā, jaunas funkcijas vai nestandarta spraudņu iekļaušana, kas izstrādāti atbilstoši organizācijas darbībai.

—

“Lietojumprogramma/ārējs portāls”

Trešo personu – parasti partneru – nodrošināti ārējie portāli vai lietojumprogrammas, lai piekļūtu viņu piedāvātajiem pakalpojumiem. Parasti tie ir ārpus organizācijas informācijas sistēmu pārvaldības tvēruma un tos instalē, uztur un pārvalda pats partneris. Šādas lietojumprogrammas bieži ir portālu formā (kas pieejami, izmantojot internetu vai privātus tīklus) un, lai arī tās ir ārpus organizācijas informācijas sistēmu pārvaldības tvēruma, ir nozīmīgas (vai kritiski svarīgas) dažām darbības funkcijām.

0040

Apraksts

Informācijas sistēmas galvenā mērķa apraksts uzņēmējdarbības kontekstā.

0050 – 0060

Par sistēmu atbildīgā grupas vienība

0050

Vienības nosaukums

Juridiskās personas, kas grupā atbildīga par sistēmu, nosaukums.

Tā ir vienība, kas atbildīga par informācijas sistēmas kopējo iepirkumu, attīstību, integrāciju, modificēšanu, darbību, uzturēšanu un norakstīšanu un ir būtiski noteicoša sistēmas dizaina specifikāciju izstrādē, lai nodrošinātu drošību un lietotāja darbības vajadzību dokumentēšanu, testēšanu un īstenošanu.

0060

Kods

Juridiskās personas, kas grupā atbildīga par sistēmu, kods, kā norādīts veidnē Z 01.00 – organizatoriskā struktūra (ORG).

II.10.3   Z 10-02 – informācijas sistēmu sasaistīšana (CIS 2): Norādījumi par konkrētām pozīcijām

61.

Šīs veidnes 0010., 0030., 0040., 0050. un 0060. slejā norādīto vērtību kombinācija veido primāru atslēgu, kurai jābūt unikālai katrā veidnes rindā.

Slejas

Norādījumi

0010

Sistēmas identifikācijas kods

Informācijas sistēmas identifikācijas kods, kā norādīts veidnes Z 10.01 (CIS 1) 010. slejā.

0020-0030

Sistēmu lietojošā grupas vienība

Vienība, kas grupā izmanto sistēmu (“lietotājs”). Vairāku lietotāju gadījumā par katru tās pašas informācijas sistēmas lietotāju uzrāda atsevišķu rindu.

0020

Vienības nosaukums

Lietotāja vienības nosaukums, kā norādīts veidnē Z 01.00 (ORG).

0030

Kods

Lietotāja vienības kods, kā norādīts veidnē Z 01.00 (ORG).

0040

Kritiski svarīgs pakalpojums

Kritiski svarīga pakalpojuma, ko sistēma atbalsta, identifikators, kā norādīts veidnē Z 08.00 (0005. sleja). Kritiski svarīgais pakalpojums pats par sevi var būt IT pakalpojums vai cita veida pakalpojums, ko informācijas sistēma atbalsta (piemēram, darījumu apstrāde).

0050-0060

Kritiski svarīga funkcija

Kritiski svarīga funkcija, kas tiktu ievērojami sarežģīta vai pilnībā apturēta informācijas sistēmas atbalstīto pakalpojumu traucējumu gadījumā. Vairāku kritiski svarīgu funkciju gadījumā tai pašai informācijas sistēmai pārskatu iesniedz vairākās rindās.

0050

Valsts

Valsts, kurā funkcija ir būtiski svarīga, kā norādīts veidnē Z 07.01 (FUNC 1).

0060

ID

Kritiski svarīgu funkciju ID, kā noteikts iepriekš II.7.1. nodaļā un minēts veidnē Z 07.01 (FUNC 1).

”

(1)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/451 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 piemērošanai attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem un atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 (OV L 97, 19.3.2021., 1. – 1955. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).

(3)  Papildu informācija pieejama šādā tīmekļa vietnē: www.leiroc.org.

(4)  Padomes Direktīva 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(8)  Komisijas Ieteikums (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(9)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2021/379 par kredītiestāžu un monetāro finanšu iestāžu sektora bilances posteņiem (pārstrādāta redakcija) (OV L 73, 3.3.2021., 16. – 85. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām Dokuments attiecas uz EEZ (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(17)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1401 (2016. gada 23. maijs), ar ko attiecībā uz regulatīviem tehniskiem standartiem par metodēm un principiem tādu saistību vērtēšanai, kas izriet no atvasinātajiem instrumentiem, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu (OV L 228, 23.8.2016., 7. lpp.).

(18)  Komisijas 2016. gada 2. februāra Deleģētā regula (ES) 2016/778, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz apstākļiem un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem pilnībā vai daļēji var atlikt ārkārtas ex post maksājumus, un par kritērijiem darbību, pakalpojumu un operāciju noteikšanai attiecībā uz kritiski svarīgajām funkcijām un darbības jomu un saistīto pakalpojumu noteikšanu attiecībā uz galvenajām darbības jomām (OV L 131, 20.5.2016., 41. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).

(20)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1287/2006 (2006. gada 10. augusts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem (OV L 241, 2.9.2006., 1. lpp.).

(21)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1409/2013 (2013. gada 28. novembris) par maksājumu statistiku (OV L 352, 24.12.2013., 18. – 44. lpp.).

(22)  Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (2014. gada 4. aprīlis) par monetāro un finanšu statistiku (ECB/2014/15) (OV L 340, 26.11.2014., 1. – 209. lpp.).