|
Oficiālais Vēstnesis |
LV Serija L |
|
2023/2524 |
24.11.2023 |
KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2023/2524
(2023. gada 10. augusts)
par valsts atbalstu SA.34001 (2017/C), ko Spānijas Karaliste sniegusi uzņēmumam Telecom Castilla La Mancha SA
(izziņots ar dokumenta numuru C(2023)5414)
(Autentisks ir tikai teksts spāņu valodā)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
ņemot vērā 9. panta 3. punktu Padomes Regulā (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (1),
pēc tam, kad ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt savas piezīmes atbilstoši minētajiem noteikumiem (2), un ņemot vērā to piezīmes,
tā kā:
1. PROCEDŪRA
|
(1) |
Komisija 2011. gada decembrī saņēma sūdzību, kurā apgalvots, ka Kastīlijas-Lamančas autonomā reģiona (JCCM) valdība piešķīrusi valsts atbalstu uzņēmumam Telecom Castilla La Mancha SA (Telecom CLM) – elektronisko sakaru operatoram, kas darbojas Kastīlijas-Lamančas reģionā –, piešķirot tam līgumu par bezvadu platjoslas pamata tīkla izbūvi un ekspluatāciju (“pasākums”). |
|
(2) |
Komisija 2012. gada 16. janvārī lūdza Spānijas Karalisti iesniegt piezīmes par iepriekš minēto sūdzību. Spānijas Karaliste 2012. gada 12. martā nosūtīja Komisijai informāciju. Komisija 2012. gada 21. jūnijā uzdeva papildu jautājumus, uz kuriem Spānijas Karaliste atbildēja 2012. gada 25. jūlijā. Spānijas Karaliste 2013. gada 3. aprīlī, 2014. gada 24. jūnijā, 2016. gada 4. jūlijā un 2016. gada 18. jūlijā nosūtīja papildu informāciju. Komisija 2017. gada 17. janvārī uzdeva papildu jautājumus, uz kuriem Spānijas Karaliste atbildēja 2017. gada 3. februārī. |
|
(3) |
Komisija 2017. gada 19. jūlija vēstulē informēja Spānijas Karalisti, ka tā ir nolēmusi sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 108. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz iespējamo atbalstu (“lēmums par procedūras sākšanu”). |
|
(4) |
Lēmums par procedūras sākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes. |
|
(5) |
Spānijas Karaliste piezīmes par lēmumu par procedūras sākšanu iesniedza 2017. gada 22. septembra vēstulē. |
|
(6) |
Komisija 2017. gada 6. novembrī saņēma piezīmes no vienas ieinteresētās personas – Telecom CLM. Komisija šīs piezīmes pārsūtīja Spānijas Karalistei un deva tai iespēju iesniegt apsvērumus. Spānijas Karaliste 2018. gada 15. janvāra vēstulē informēja Komisiju, ka tai nekādu piezīmju nav. |
|
(7) |
Komisija 2018. gada 21. decembra vēstulē uzdeva Spānijas Karalistei papildu jautājumus. Spānijas Karaliste uz šiem jautājumiem atbildēja vēstulē, kas tika saņemta 2019. gada 11. februārī. |
2. SĪKS PASĀKUMA APRAKSTS
2.1. Konteksts
|
(8) |
Kastīlijas-Lamančas reģionā platjoslas infrastruktūras izplatības līmenis uz vienu iedzīvotāju bija zemāks nekā vidēji Spānijā (4). Platjoslas (mobilās un fiksētās) izplatības līmenis šajā reģionā, izņemot reģiona aglomerācijas Toledo [Toledo], Sjudadrealu [Ciudad Real], Alvaseti [Albacete], Kvenku [Cuenca] un Gvadalaharu [Guadalajara], bija ievērojami zemāks nekā pārējā valstī (5). |
|
(9) |
Tāpēc pirms pasākuma JCCM vairāku gadu garumā centās attīstīt reģiona platjoslas infrastruktūru un uzlabot piekļuvi platjoslai visā reģionā, arī attālās un izkliedētās apdzīvotās vietās, piedaloties dažādās valsts infrastruktūras attīstības programmās. Neraugoties uz JCCM dalību šajās programmās, 2010. gadā platjoslas pamata pakalpojumu pieejamība vēl nebija nodrošināta visā reģionā. Tāpēc JCCM pasludināja, ka šādas platjoslas pieejamības nodrošināšana visiem reģiona iedzīvotājiem ir viena no tā prioritātēm, un izstrādāja projektu šā mērķa īstenošanai. |
2.2. Pasākuma mērķis
|
(10) |
Pasākuma mērķis bija nodrošināt platjoslas pamata pakalpojumu (lejupielādes ātrums galalietotājiem – vismaz 2 megabiti sekundē (Mbps)) pieejamību visās Kastīlijas-Lamančas reģiona apdzīvotajās teritorijās, kurās nebija platjoslas infrastruktūras un nebija gaidāms, ka tā tuvākajā nākotnē tiks attīstīta, proti, teritorijās, kas būtu uzskatāmas par “baltajām” zonām tajā laikā piemērojamo 2009. gada Platjoslas pamatnostādņu (6) nozīmē. Šajā nolūkā projektā bija paredzēts, ka trešās puses operators (kas iecelts atklāta konkursa procedūras rezultātā) attīstīs platjoslas pamata tīklu un to ekspluatēs projekta laikā, savukārt JCCM kļūs par tīkla īpašnieku. Bija skaidri paredzēts, ka uzvarējušais pretendents ne tikai attīstīs un ekspluatēs tīklu, bet arī sniegs galalietotājiem mazumtirdzniecības pakalpojumus (interneta piekļuves pakalpojumus un IP telefoniju / IP balss pārraidi). Ar tīkla ekspluatāciju saistītie riski bija jāuzņemas sekmīgajam pretendentam, kam bija jānodrošina tīkla uzturēšana un jāsedz visas ekspluatācijas izmaksas. Bija paredzēts, ka JCCM nesaņems nekādus ieņēmumus no tīkla ekspluatācijas, bet arī nesegs nekādas ar to saistītas izmaksas. |
2.3. Projekts un budžets
|
(11) |
JCCM2010. gada 13. maijā organizēja atklāta konkursa procedūru un Kastīlijas-Lamančas oficiālajā vēstnesī publicēja uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus par platjoslas pamata tīkla nodrošināšanu, ieskaitot nepieciešamās infrastruktūras attīstīšanu un ekspluatāciju, 478 mērķapgabalos, kuru skaits vēlāk, pēc tirgus analīzes, tika samazināts līdz 461 mērķapgabalam (sk. 12. apsvērumu tālāk tekstā). Piedāvājumu drīkstēja iesniegt visi uzņēmumi, kas reģistrēti kā telesakaru operatori Spānijas Telesakaru tirgus komisijā (CMT). Viss 461 mērķapgabals bija Kastīlijas-Lamančas reģiona pašvaldību lauku rajoni, kuros vidējais iedzīvotāju skaits ir 35 (7). Tātad projekts kopumā aptvēra aptuveni 16 000 iedzīvotāju. Piedāvājumi bija jānovērtē Rūpniecības, enerģētikas un vides reģionālās ministrijas iepirkuma komisijai – Mesa de Contratación (8). |
|
(12) |
Lai noteiktu mērķapgabalus, JCCM bija veicis tirgus analīzi, kurā tika apzināti apgabali, kas ir ietverti Kastīlijas-Lamančas reģionā jau izveidotajos platjoslas tīklos, un apgabali, kuros platjoslas tīklu nav. Tirgus analīzes pamatā bija informācija, kas divpusējo apspriešanos laikā tika saņemta no visiem platjoslas operatoriem, kuri, cik JCCM zināms, darbojās šajā reģionā (9). Šī informācija deva iespēju kartēt esošo infrastruktūru un atklāja platjoslas operatoru plānus attiecībā uz tīkla izvēršanu laika nogrieznī, kas bija būtisks šajā kontekstā, – nākamajos trīs līdz četros gados. JCCM arī analizēja visus ikgadējos teritoriālās izvēršanas plānus, ko CMT reģistrēti tīkla operatori bija iesnieguši iepriekšējos gados (10). Tirgus analīzē tika secināts, ka mērķapgabalos nav platjoslas pamata tīklu un ka nākamajos trīs līdz četros gados pēc apspriešanās nav plānoti nekādi ieguldījumi platjoslas attīstīšanā šajos apgabalos. |
|
(13) |
JCCM iepriekš bija veicis trīs pētījumus par aplēstajām izmaksām, kas rastos, izvēršot platjoslas pamata tīklu tā, lai nodrošinātu pārklājumu visā reģionā, un šo pētījumu ziņojumi tika iesniegti JCCM 2008. gada novembrī, 2009. gada oktobrī un 2010. gada februārī. Pētījumi liecināja, ka vislētākā iespēja būtu bezvadu platjoslas risinājums – tā izmaksas tika lēstas 17 miljonu EUR līdz 20 miljonu EUR apmērā. Tā kā projektam pieejamais maksimālais budžets bija 16 miljonu EUR, 461 mērķapgabals tika iedalīts 311 obligātajos pārklājuma apgabalos un 150 neobligātajos papildu apgabalos. Mērķapgabali obligātajos un neobligātajos apgabalos tika iedalīti, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu. 311 obligātajā mērķapgabalā bija vismaz 12 iedzīvotāju, bet visos neobligātajos mērķapgabalos bija mazāk par 12 iedzīvotājiem. |
|
(14) |
Finanšu līdzekļus vienādās daļās nodrošināja Vides un lauku un jūras lietu ministrija (MARM) un JCCM – katrs no sava budžeta (attiecīgi valsts un reģionālā budžeta) nodrošināja 8 miljonus EUR. Šie finanšu līdzekļi jau bija iezīmēti šā projekta īstenošanai MARM un JCCM sadarbības nolīgumā par ilgtspējīgas lauku attīstības programmu, kas tika parakstīts 2009. gada 12. novembrī. |
|
(15) |
JCCM izmantotie piešķiršanas kritēriji bija norādīti un sīki paskaidroti Īpašajās administratīvajās specifikācijās un Īpašajās tehniskajās specifikācijās, kas bija sagatavotas pirms uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus publicēšanas. Piešķiršanas kritērijos bija paredzēta novērtēšanas sistēma, kurā varēja iegūt maksimums 100 punktu. Kopā 64 punktus varēja iegūt, izpildot “objektīvos kritērijus”, kas attiecās, piemēram, uz jaunā tīkla aptverto papildu mājsaimniecību skaitu, piedāvāto mazumtirdzniecības pakalpojumu kvalitāti un nepieciešamo finanšu līdzekļu daudzumu, un kopumā 36 punktus varēja iegūt, izpildot “subjektīvos kritērijus”, saskaņā ar kuriem JCCM vērtēja i) piedāvāto tehnoloģisko risinājumu, ii) piedāvāto infrastruktūras un problēmu pārvaldību, iii) cik daudz palīdzības un atbalsta pretendents piedāvā tīkla atdošanā JCCM pēc līguma darbības beigām, iv) vai ir saistošs piedāvājums pēc līguma darbības beigām nopirkt tīklu no JCCM un v) cik detalizēts ir pretendenta tīkla atpakaļatdošanas plāns. |
|
(16) |
Katra piešķiršanas kritērija svērums bija norādīts Īpašajās administratīvajās specifikācijās, kurās bija norādīts maksimālais punktu skaits, ko var iegūt par katru piešķiršanas kritēriju un apakškritēriju. |
|
(17) |
Runājot par platjoslas pamata tīkla tehniskajām specifikācijām – JCCM konkursa dokumentos noteica, ka visos obligātā pārklājuma apgabalos minimālajam pārraides ātrumam jābūt šādam: lejupielādes ātrums 2 Mbps, ko var palielināt vismaz līdz 4 Mbps, un augšupielādes ātrums 512 kbps. Tas noteica, ka latentums nedrīkst būt lielāks par 150 ms, bet trīce nedrīkst pārsniegt 30 ms. Tīklam bija jāgarantē, ka maksimumstundās ātrums ir vismaz 20 % no līgumā noteiktā nominālā ātruma (11). Šīs maksimumstundas, kurās pārraides ātrums uz vienu galalietotāju ir samazināts, nedrīkstēja ilgt vairāk par divām stundām dienā. Galaklientiem pieejamajam datu apjomam vajadzēja būt neierobežotam. |
|
(18) |
Papildus tam JCCM prasīja, lai sekmīgais pretendents piedāvātu IP telefoniju / IP balss pārraidi (12) un nodrošinātu tīklu starpsavienojuma punktu, kurā trešās puses operatori varētu iegūt vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi tīklam. Īpašo tehnisko specifikāciju 4.2. punktā JCCM bija noteicis pretendentiem pienākumu piedāvāt vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves pakalpojumus un nodrošināt, ka citi elektronisko sakaru operatori var mazumtirdzniecības līmenī sniegt galalietotājiem mērķapgabalos tikpat kvalitatīvus, uzticamus un pieejamus platjoslas pamata pakalpojumus, kādi prasīti Īpašajās tehniskajās specifikācijās. Sekmīgajam pretendentam platjoslas pamata tīkls bija jāizvērš viena gada laikā no līguma parakstīšanas dienas. |
|
(19) |
Konkursa dokumentu tehniskajās specifikācijās bija izšķirti divi dažādi izvēršamā platjoslas pamata tīkla komponenti: i) “piekļuves tīkls” un ii) “transporta tīkls”. Piekļuves tīkls bija definēts kā platjoslas tīkla daļa no piekļuves mezgla līdz galalietotājam. Transporta tīkls bija definēts kā platjoslas tīkla daļa no operatora pamatmezgliem līdz piekļuves aprīkojumam. Piekļuves tīkls varēja būt vadu vai bezvadu tīkls, un sekmīgajam pretendentam bija jānodrošina viss nepieciešamais aprīkojums, izņemot galalietotāju aprīkojumu. Transporta tīklam vajadzēja būt vairākpakalpojumu tīklam, ko varētu izmantot arī citu elektronisko sakaru pakalpojumu, ne tikai platjoslas pamata pakalpojumu sniegšanai. |
|
(20) |
Turklāt konkursa dokumentos iekļautajās tehniskajās specifikācijās bija atļauts izmantot esošo infrastruktūru, ieskaitot infrastruktūru, ko Kastīlijas-Lamančas reģionā izmanto pārejai no zemes analogās televīzijas uz zemes ciparu televīziju (DTT infrastruktūra). |
|
(21) |
Spānijas iestādes norādīja, ka Kastīlijas-Lamančas oficiālajā vēstnesī publicētajā uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus bija ietverta saite uz JCCM tīmekļa vietni (13), kurā bija pieejamas Īpašās administratīvās specifikācijas un Īpašās tehniskās specifikācijas un bija iekļauta bieži uzdoto jautājumu lapa. Spānijas iestādes arī norādīja, ka minētajā tīmekļa vietnē bija iekļauti jautājumi un atbildes par atklātā konkursa procedūru un uzskaitīta infrastruktūra, kas ir tikusi izmantota Plāna par pāreju uz zemes ciparu televīziju (DTT) īstenošanai, kā arī minēta šīs infrastruktūras īpašnieku kontaktinformācija; viņiem bija līgumisks pienākums piešķirt visiem pretendentiem piekļuvi šai infrastruktūrai, lai varētu izveidot platjoslas pamata tīklu (14). |
|
(22) |
JCCM saņēma piecus piedāvājumus. Divi piedāvājumi – no Telecom CLM un Telefónica España S.A. (turpmāk tekstā “Telefónica”) – atbilda visām tehniskajām prasībām un tika izskatīti atlases procedūrā. |
|
(23) |
Telecom CLM piedāvājumā tika piedāvāts uz WIMAX tehnoloģijas balstīts bezvadu risinājums pilnīgi visiem obligātajiem mērķapgabaliem un aptuveni 56 % neobligāto papildu mērķapgabalu. Atlikušajiem neobligātajiem apgabaliem Telecom CLM piedāvāja satelīta risinājumu. Ar šo kombināciju bija paredzēts nodrošināt pamata platjoslas pārklājums visos mērķapgabalos (gan obligātajos, gan neobligātajos), kas bija norādīti konkursa dokumentos. Telecom CLM piedāvāja izveidot un ekspluatēt tīklu par 15,85 miljoniem EUR un atlases procedūrā par cenas kritēriju saņēma 1,76 no 10 punktiem. |
|
(24) |
Lai gan satelīta risinājums, ko Telecom CLM piedāvāja aptuveni 44 % neobligāto mērķapgabalu, neatbilda tehniskajām prasībām par maksimālo latentumu un trīci, Telecom CLM piedāvājums tomēr bija pieņemams, jo šīs tehniskās prasības bija piemērojamas tikai obligātajiem mērķapgabaliem (sk. 17. apsvērumu iepriekš tekstā) un Telecom CLM piedāvājums obligātajiem mērķapgabaliem bija balstīts uz WIMAX tehnoloģiju, kas nodrošināja šo prasību izpildi. |
|
(25) |
Telecom CLM piedāvājumā bija paredzēts izveidot starpsavienojuma punktu Toledo, un tajā bija izklāstīti noteikumi un nosacījumi, saskaņā ar kuriem trešās puses tīkla operatoriem tiktu piešķirta piekļuve tīklam. Telecom CLM saņēma kopumā 76,13 punktus no 100 (44,93 punktus par “objektīvajiem kritērijiem” un 31,2 punktus par “subjektīvajiem kritērijiem”). Tai skaitā tika piešķirti 0 no 7 punktiem par piešķiršanas kritēriju, kas attiecās uz piekļuves vairumtirdzniecības cenu, jo Telecom CLM piedāvātās vairumtirdzniecības cenas par piekļuvi bija augstākas par Telefónica piedāvātajām. |
|
(26) |
Telefónica piedāvājumā tika piedāvāts jauktu tehnoloģiju risinājums, proti, tika ierosināts visos 311 obligātajos mērķapgabalos pārklājumu nodrošināt, izmantojot WIMAX tehnoloģiju (218 mērķapgabalos), xDSL tehnoloģiju (58 mērķapgabalos) un 3G mobilo tehnoloģiju (35 mērķapgabalos). Telefónica piedāvāja nodrošināt pārklājumu aptuveni trešdaļā neobligāto apgabalu, izmantojot WIMAX tehnoloģiju, bet aptuveni divās trešdaļās šo apgabalu pārklājums netiktu nodrošināts. Telefónica piedāvāja, lielākoties izmantojot savu esošo mobilajiem tīkliem paredzēto infrastruktūru, izveidot un ekspluatēt tīklu par 16 miljoniem EUR un saņēma kopumā 46,22 no 100 punktiem (26,07 punktus par “objektīvajiem kritērijiem” un 20,15 punktu par “subjektīvajiem kritērijiem”). Tai skaitā tika piešķirti 0 no 10 punktiem par cenas kritēriju un 2 no 7 punktiem par piešķiršanas kritēriju, kas attiecās uz piekļuves vairumtirdzniecības cenu. |
|
(27) |
Pēc atlases procedūras JCCM2010. gada 17. augustā piešķīra līgumu 15,85 miljonu EUR vērtībā uzņēmumam Telecom CLM. 2010. gada 13. septembrīJCCM un Telecom CLM līgumu parakstīja. Telecom CLM sāka ekspluatēt tīklu 2012. gada 19. septembrī. |
|
(28) |
Telecom CLM saņēma 15,85 miljonus EUR piecās daļās laikā no 2012. gada 20. aprīļa līdz 2012. gada 26. novembrim. |
|
(29) |
Divos gadījumos Telecom CLM brīvprātīgi uzlaboja platjoslas pamata tīkla sniegumu, pārsniedzot to, ko tas līgumā bija apņēmies nodrošināt. Pirmais uzlabojums tika īstenots 2016. gada 28. aprīlī, kad minimālais lejupielādes ātrums tika palielināts līdz 5 Mbps. Otrais uzlabojums tika īstenots 2018. gada 4. maijā, kad minimālais lejupielādes ātrums tika palielināts līdz 10 Mbps. |
|
(30) |
Komisija par šo pasākumu netika informēta. |
2.4. Ilgums
|
(31) |
Līgums tika noslēgts uz pieciem gadiem ar iespēju to atjaunot vēl uz diviem gadiem, un līguma darbības laikā tīkla ekspluatācija bija jānodrošina sekmīgajam pretendentam. Līgums tika atjaunots divas reizes – pirmoreiz 2017. gadā uz vienu gadu līdz 2018. gada septembrim un otrreiz 2018. gadā līdz 2019. gada septembrim. |
2.5. Saņēmējs
|
(32) |
Iespējamā atbalsta saņēmējs ir Telecom CLM, privāts uzņēmums, kura galvenā mītne atrodas Toledo, Spānijā, un kurš sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus (televīzijas, radio un platjoslas pakalpojumus). To kontrolē ieguldījumu sabiedrība Equitix Investment Management Limited. JCCM pieder aptuveni 45 % Telecom CLM kapitāla daļu. |
|
(33) |
2008. gadā Telecom CLM piederēja 138 zemes analogās televīzijas centri, kas ietilpa Kastīlijas-Lamančas reģiona zemes televīzijas tīklā, kurā kopā bija aptuveni 500 pārraides centru. Saistībā ar pāreju uz DTT 2008.–2009. gadā Telecom CLM saņēma publiskā sektora atbalstu i) 13,2 miljonu EUR apmērā, lai tas varētu digitalizēt savus pārraides centrus, uzstādot DTT aprīkojumu, ii) 6,4 miljonu EUR apmērā Kastīlijas-Lamančas reģiona tīkla ekspluatācijai un uzturēšanai un iii) 2,26 miljonu EUR apmērā 20 jaunu DTT pārraides centru būvniecībai (15). |
|
(34) |
2014. gada 1. oktobrī Komisija pieņēma Lēmumu C(2014) 6846 final, kurā tā konstatēja, ka šis Telecom CLM saņemtais publiskā sektora atbalsts ir valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu, un uzdeva atgūt šos līdzekļus. (16) |
|
(35) |
2018. gadā Tiesa 2018. gada 26. aprīļa spriedumā apvienotajās lietās C-91/17 P un C-92/17 P Cellnex Telecom / Komisija un 2018. gada 20. septembra spriedumā lietā C-114/17 P Spānija/Komisija apstiprināja Komisijas lēmumu par atgūšanu. (17) Līdz 2022. gada 18. augustamTelecom CLM bija atmaksājis visu atbalsta pamatsummu un atgūšanas procentus, uz ko attiecās atgūšanas procedūra par DTT izvēršanu Kastīlijas-Lamančas reģionā (SA.27408). |
2.6. Spānijas Telesakaru tirgus komisijas (CMT) veiktā izmeklēšana
|
(36) |
2010. gada 20. decembrīCMT sāka administratīvu ex officio procedūru, lai pārbaudītu platjoslas pamata tīkla ekspluatācijas nosacījumus, par kuriem JCCM un Telecom CLM bija vienojušies 2010. gada 13. septembrī parakstītajā līgumā, un konstatētu, vai tie neierobežo konkurenci. |
|
(37) |
CMT2011. gada 23. jūnija lēmumā (18) secināja, ka trešām personām piedāvātā Telecom CLM cena par vairumtirdzniecības līmeņa bitu plūsmas piekļuvi ir bijusi pārāk augsta un patiesībā pārāk tuva tirgus mazumtirdzniecības cenām par platjoslas pamata pakalpojumiem šajā reģionā. CMT norāda, ka Telecom CLM piedāvātā cena par vairumtirdzniecības līmeņa bitu plūsmas piekļuvi nebūtu ļāvusi trešās puses mazumtirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem piemērot pietiekamu uzcenojumu, lai gūtu pienācīgu peļņu, izmantojot Telecom CLM nodrošinātos vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves pakalpojumus nolūkā sniegt platjoslas mazumtirdzniecības pakalpojumus galalietotājiem. Turklāt CMT konstatēja, ka ne konkursa dokumentos, ne līgumā, ko JCCM 2010. gada septembrī noslēdzis ar Telecom CLM, nav atgūšanas klauzulas, kas nodrošinātu, ka tad, ja pieprasījums pēc platjoslas pakalpojumiem attiecīgajā teritorijā pieaug vairāk, nekā prognozēts, izvēlētajam pretendentam jāatmaksā virspeļņa, lai tam piešķirtā kompensācija nebūtu pārmērīga. |
|
(38) |
CMT2011. gada 23. jūnija lēmumā uzdeva i) Telecom CLM pazemināt piekļuves cenu, kas trešām personām jāmaksā par vairumtirdzniecības līmeņa bitu plūsmas piekļuvi, un JCCM ieviest ar Telecom CLM 2010. gada septembrī noslēgtajā līgumā atgūšanas klauzulu, kurā Telecom CLM būtu prasīts no virspeļņas atmaksāt procentuālo daļu, kas atbilst 15,85 miljonu EUR veidotajai procentuālajai daļai no projekta kopējām izmaksām. |
2.7. Grozītās vairumtirdzniecības cenas par piekļuvi un atgūšanas mehānisms
|
(39) |
Telecom CLM piedāvāja vairumtirdzniecības līmeņa bitu plūsmas piekļuvi tīklam, lai trešās puses operatori varētu sniegt galalietotājiem mērķapgabalos platjoslas mazumtirdzniecības pakalpojumus, kas atbilst konkursa specifikācijās noteiktajām mazumtirdzniecības pakalpojumu kvalitātes, uzticamības un pieejamības prasībām. Pēc CMT lēmuma, ka Telecom CLM sākotnēji piedāvātā vairumtirdzniecības cena (34,50 EUR) ir pārāk tuva mazumtirdzniecības cenām, ko šis uzņēmums piedāvā galalietotājiem (37,50 EUR), un arī augstāka par citām cenām, ko šajā nozarē piedāvā par vairumtirdzniecības līmeņa bitu plūsmas piekļuvi, Telecom CLM pārskatīja savu vairumtirdzniecības līmeņa bitu plūsmas piekļuves piedāvājumu, grozīja to un, sākot ar 2011. gada 15. jūliju, samazināja savu cenu, un iesniedza to CMT un JCCM, kas to 2011. gada 29. jūlijā apstiprināja. |
|
(40) |
Atkārtoti iesniegtā vairumtirdzniecības cena par bitu plūsmas piekļuvi bija samazināta no sākotnējiem 34,50 EUR līdz 23,70 EUR, proti, par 31,3 %, un tādējādi piemērotās piekļuves vairumtirdzniecības cenas bija par 36,8 % zemākas nekā Telecom CLM mazumtirdzniecības cenas. |
|
(41) |
Konkursa dokumentos atgūšanas mehānisma prasība sākotnēji nebija iekļauta tāpēc, ka to uzskatīja par nevajadzīgu, jo tika konstatēts, ka ar maksimālo atbalsta summu – 16 miljoniem EUR –, visticamāk, nepietiks, lai izvērstu tīklu, un tāpēc šis projekts atbalsta saņēmējam diez vai nesīs peļņu. Tomēr CMT lēma, ka JCCM būtu jāpiemēro Telecom CLM atgūšanas mehānisms, lai tad, ja palielinās pieprasījums vai mainās uzņēmējdarbības rādītāji, kā rezultātā tīkla ekspluatācijas sniegtā peļņa mainās tā, ka tiek pārsniegta nozarē vidēji gūtā peļņa, JCCM saņemtu atpakaļ tādu virspeļņas procentuālo daļu, kas vienāda ar saņemtā atbalsta veidoto procentuālo daļu no kopējā ieguldījuma. |
|
(42) |
Tāpēc JCCM iesniedza CMT šādu atgūšanas mehānismu: “Uzņēmējdarbības plānā, kas bija iekļauts piedāvājumā, uz kura pamata tika piešķirts šis līgums, tika uzskatīts, ka platjoslas pakalpojumu izmantos 10 % mērķa iedzīvotāju. Pamatojoties uz to, gaidāms, ka gada apgrozījums būs 6,3 % no piešķirtā līguma budžeta (15 845 301,84 EUR). Tīkla ekspluatācijas periodā katra kalendārā gada pirmajā ceturksnī tiks pārbaudīts, cik liels ir līgumā paredzētajiem mērķa iedzīvotājiem piedāvātā platjoslas pakalpojuma izmantošanas apmērs. Atkarībā no pārbaudes rezultātiem tiks piemēroti šādi atgūšanas kritēriji:
|
|
(43) |
CMT apstiprināja ierosinātās izmaiņas. Telecom CLM un JCCM ieviesa CMT uzdotos pasākumus ar 2010. gada septembrī noslēgtā līguma papildinājumiem. Jaunais atgūšanas mehānisms stājās spēkā 2012. gada 1. jūnijā. |
2.8. Sūdzības iesniedzējs
|
(44) |
Sūdzības iesniedzējs Difusión Herciana S.L. ir privāts uzņēmums, kas atrodas Madridē, Spānijā, un sniedz atbalstu apraides un televīzijas pakalpojumiem. |
|
(45) |
Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka līguma piešķiršana Telecom CLM ir uzņēmumam Telecom CLM sniegts nesaderīgs valsts atbalsts. Tas apgalvoja, ka konkursa procedūra nav garantējusi, ka tiek izvēlēts ekonomiski visizdevīgākais piedāvājums, un ka JCCM intervences nepieciešamība nav bijusi pietiekami pārbaudīta ar pienācīgu sabiedrisko apspriešanu un kartēšanu. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka vairums projekta mērķapgabalu patiesībā ir bijuši “pelēkās”, nevis “baltās” zonas 2009. gada Platjoslas pamatnostādņu nozīmē. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka projekts nav bijis tehnoloģiski neitrāls, jo tajā bija paredzēts izmantot esošo DTT infrastruktūru. Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Telecom CLM cenas par vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi izveidotajam platjoslas pamata tīklam ierobežojušas konkurenci, un kritizēja to, ka līgumā, ko 2010. gada septembrī JCCM noslēdza ar Telecom CLM, nav bijusi ietverta atgūšanas klauzula. |
2.9. Procedūras sākšanas pamatojums
|
(46) |
Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija uzskatīja, ka līguma piešķiršana Telecom CLM ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē un ka šis atbalsts ir piešķirts, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktā noteikto paziņošanas un nogaidīšanas pienākumu. Konkrētāk, Komisija uzskatīja, ka, piešķirot līgumu Telecom CLM, uzņēmumam Telecom CLM ir radīta ekonomiska priekšrocība, neraugoties uz to, ka līgums piešķirts atklāta konkursa procedūrā. |
|
(47) |
Komisija arī pauda šaubas par to, vai līguma piešķiršana Telecom CLM ir bijusi saderīga ar 2009. gada Platjoslas pamatnostādnēm. |
|
(48) |
Pirmkārt, Komisijai šķita, ka JCCM nav publiski apspriedies ar ieinteresētajām personām par šo konkrēto publisko ieguldījumu, lai apzinātu esošos vai turpmākos privāto ieguldījumu plānus mērķapgabalos, bet gan tikai veicis tirgus analīzi, lai apzinātu esošos platjoslas tīklus, izmantojot jau pieejamus datus (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 30. apsvērumu). Otrkārt, Komisija bažījās par to, ka JCCM organizētais konkursa process varētu nebūt bijis atbilstošs 2009. gada Platjoslas pamatnostādņu noteikumiem par pārredzamību un ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 31. apsvērumu). Treškārt, Komisija bažījās par to, ka pasākums varētu nebūt bijis atbilstošs 2009. gada Platjoslas pamatnostādņu nosacījumam par tehnoloģisko neitralitāti (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 32. apsvērumu). Ceturtkārt, Komisija bažījās par to, ka pasākums varētu nebūt bijis atbilstošs 2009. gada Platjoslas pamatnostādņu prasībām par vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi un atgūšanas mehānismu, kas nepieciešams, lai novērstu pārmērīgu kompensāciju (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 33. apsvērumu). Visbeidzot, Komisija uzskatīja, ka saskaņā ar lietā Deggendorf (19) iedibināto principu tas, ka Telecom CLM vēl nebija atmaksājis atbalstu, ko Komisija lietā SA.27408 (20) bija pasludinājusi par nesaderīgu ar iekšējo tirgu, ir jāņem vērā pasākuma saderības novērtēšanā (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 37. apsvērumu). |
|
(49) |
Tāpēc Komisija nevarēja izslēgt iespēju, ka 2010. gada septembrī veiktā līguma piešķiršana Telecom CLM nav saderīga ar iekšējo tirgu. |
3. SPĀNIJAS KARALISTES PIEZĪMES
3.1. Vispārīgas piezīmes
|
(50) |
Spānijas Karaliste, atbildot uz lēmumu par procedūras sākšanu, iesniedza Kastīlijas-Lamančas autonomā reģiona piezīmes, kurās apgalvots, ka, pirmkārt, uzņēmumam Telecom CLM nav radīta ekonomiska priekšrocība un, otrkārt, ja tomēr tiktu uzskatīts, ka ir piešķirts valsts atbalsts, šis atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu, jo atbilst 2009. gada Platjoslas pamatnostādnēm. Spānijas Karaliste arī apgalvoja, ka iespējamais atbalsts jāuzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu (VGAR) (21). |
3.2. Ekonomiskas priekšrocības neesība
|
(51) |
Spānijas Karaliste norāda, ka lēmumā par procedūras sākšanu nav norādīta konkrētā priekšrocība, ko Telecom CLM esot ieguvis, un ir tikai paskaidrots, kāpēc nevar izslēgt priekšrocības pastāvēšanu. Spānijas Karaliste norāda, ka jauno infrastruktūru iegādājās tieši un tikai JCCM, nevis Telecom CLM, un ka platjoslas pamata tīkla ekspluatācija piecu gadu garumā uzņēmumam Telecom CLM nav nesusi peļņu. |
|
(52) |
Spānijas Karaliste norāda, ka priekšrocība varētu būt pastāvējusi tikai tad, ja uzņēmumam Telecom CLM samaksātā kompensācija par tā pakalpojumiem būtu pārsniegusi tirgus cenu. Taču atklāta konkursa procedūra bija garantējusi, ka piešķirto valsts līdzekļu apmērs aprobežojas ar projekta īstenošanai nepieciešamo minimumu. |
|
(53) |
Spānijas Karaliste uzskata, ka priekšrocības esība ir jānovērtē, salīdzinot finansiālo situāciju, kādā saņēmējs atradās pēc pasākuma piemērošanas, ar hipotētisko finansiālo situāciju, kādā tas būtu bijis, ja pasākums nebūtu īstenots. Spānijas Karaliste apgalvo, ka summas, kas saskaņā ar piešķirto līgumu samaksātas uzņēmumam Telecom CLM, nav pārsniegušas izmaksas, kas tam radušās, izvēršot platjoslas pamata tīklu saskaņā ar līgumu, un ka tāpēc Telecom CLM pēc līguma piešķiršanas 2010. gada septembrī nav nokļuvis labākā finansiālajā situācijā. |
|
(54) |
Visbeidzot, Spānijas Karaliste atzīst, ka uzņēmumam Telecom CLM piešķirtais finansiālais atbalsts ir ļāvis tam ienākt jaunā tirgū. Taču tā arī apgalvo, ka ienākšanas tirgū atvieglošanu nevar uzskatīt par valsts atbalstu, ja attiecīgais tirgus nenes peļņu. (22) |
3.3. Pasākuma saderība saskaņā ar 2009. gada Platjoslas pamatnostādnēm
|
(55) |
Spānijas Karaliste apstrīd lēmumā par procedūras sākšanu izklāstīto Komisijas analīzi, apgalvojot, ka Komisija ir analizējusi pasākuma saderību tai brīdī, kad līgums tika piešķirts uzņēmumam Telecom CLM. Spānijas Karalistes ieskatā, lai novērtētu projekta ietekmi uz konkurenci, analīze būtu jāveic par 2012. gada septembri, kad sākās izvērstā platjoslas pamata tīkla ekspluatācija, t. i., par laiku pēc tam, kad JCCM un Telecom CLM bija ieviesuši CMT uzdotās izmaiņas. |
3.3.1. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
|
(56) |
Runājot par apspriešanos ar ieinteresētajām personām, Spānijas Karaliste apgalvo, ka JCCM ir padziļināti apspriedies ar visām pasākuma skartajām pusēm saskaņā ar 2009. gada Platjoslas pamatnostādnēm. Tas norāda, ka, atšķirībā no 2013. gada Platjoslas pamatnostādnēm (23), 2009. gada Platjoslas pamatnostādnēs nav prasīta sabiedriskā apspriešana ar ieinteresētajām personām, bet gan “padziļināta apspriešanās” ar ieinteresētajām personām. Spānijas Karaliste apgalvo, ka JCCM bija rīkojis daudzas divpusējas apspriešanās ar visiem operatoriem, kas tai laikā reģionā izvērsa platjoslas pakalpojumus. Ziņots, ka pirmā saziņa notikusi laikā no 2009. gada maija līdz oktobrim. Attiecīgie operatori Kastīlijas-Lamančas reģionam bija zināmi, jo saskaņā ar likumu platjoslas operatoriem ik gadu ir jāiesniedz teritoriālās izvēršanas plāni. Spānijas Karaliste uzskata, ka citos gadījumos JCCM izmantoto pieeju Komisija ir pieņēmusi kā padziļinātu apspriešanos 2009. gada Platjoslas pamatnostādņu nozīmē. |
|
(57) |
Attiecībā uz to, ka nav notikusi apspriešanās ar sūdzības iesniedzēju, Spānijas Karaliste norāda, ka sūdzības iesniedzējs nebija reģistrēts CMT kā platjoslas operators. Spānijas Karaliste, atsaucoties uz apgalvojumiem, ko sūdzības iesniedzēja juridiskais pārstāvis esot paudis sanāksmē ar JCCM 2016. gada maijā, apgalvo, ka sūdzības iesniedzējs nekad agrāk nav sniedzis platjoslas pakalpojumus un tam arī nav bijis intereses tādus sniegt nākotnē. |
3.3.2. Mērķapgabalu kartēšana
|
(58) |
Atbildot uz Komisijas šaubām, kas, balstoties uz CMT2011. gada 23. jūnija lēmumā izklāstītajiem konstatējumiem, bija radušās par to, vai JCCM 461 mērķapgabalu pareizi kategorizējis kā “baltās” zonas 2009. gada Platjoslas pamatnostādņu nozīmē, Spānijas Karaliste apstiprina, ka viss 461 mērķapgabals bija “baltās” zonas 2009. gada Platjoslas pamatnostādņu nozīmē. Spānijas Karaliste paskaidro, ka CMT novērtējums atšķīrās tāpēc, ka CMT bija veicis kartēšanu tikai pašvaldību līmenī un kā “pelēkos” mērķapgabalus bija klasificējis pašvaldības, kurās platjoslas pārklājums ir nodrošināts vismaz 50 % iedzīvotāju. Savukārt JCCM bija analizējis projekta mērķapgabalus detalizētāk, sadalot reģiona pašvaldības daudzos rajonos un nosakot “baltos” mērķapgabalus šajā līmenī. |
3.3.3. Atlases procedūra
|
(59) |
Atbildot uz Komisijas šaubām par to, vai JCCM organizētā konkursa procedūra bijusi saskaņā ar 2009. gada Platjoslas pamatnostādņu noteikumiem par pārredzamību un ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, Spānijas Karaliste apstrīd apgalvojumu, ka par “subjektīvajiem” piešķiršanas kritērijiem punkti piešķirti patvaļīgi (36/100) tikai tāpēc, ka piešķiršana nav bijusi balstīta uz matemātisku formulu. Spānijas Karaliste atsaucas uz agrākiem Komisijas lēmumiem (24), kuros tā uzskatījusi, ka šādi kvalitatīvie piešķiršanas kritēriji nav uzskatāmi par patvaļīgiem, un uzskata, ka “subjektīvie” piešķiršanas kritēriji, ko JCCM izmantojis konkursa procedūrā, atbilst Tiesas judikatūrā iedibinātajiem noteikumiem (25). Turklāt JCCM konkursa dokumentos bija norādījis relatīvo svērumu, kas piešķirams katram kvalitatīvajam kritērijam. Attiecībā uz Komisijas kritiku par mazo svērumu, kas bija dots piešķiršanas kritērijam, kurš attiecās uz cenu (10/100), Spānijas Karaliste norāda, ka iespējamā atbalsta saņēmēja iesniegtais cenas piedāvājums bija zemāks par visiem pārējiem cenas piedāvājumiem, kas atbilda platjoslas pamata tīkla tehniskajām prasībām un tāpēc nebija izslēgti no galīgās atlases procedūras, un apgalvo, ka Komisija citās lietās (26) ir akceptējusi mazu cenas kritērija svērumu. Spānijas Karaliste arī norāda, ka CMT2011. gada 23. jūnija lēmumā nebija konstatējis nekādas problēmas šajā saistībā, un atsaucas uz agrākiem Komisijas lēmumiem, kuros mazs cenas kritērija svērums nav ticis uzskatīts par problēmu. (27) |
3.3.4. Tehnoloģiskā neitralitāte
|
(60) |
Runājot par to, cik tehnoloģiski neitrāls ir projekts, par kuru tika rīkots konkurss, Spānijas Karaliste uzskata, ka pasākuma veidols ir tāds, ka nevienai konkrētai tehnoloģijai vai tīkla platformai netiek dota priekšroka. Tā atsaucas uz konkursa dokumentos iekļautajām tehniskajām specifikācijām, norādot, ka JCCM nav prasījis pretendentiem izvērst kādu konkrētu tehnoloģisko risinājumu. Tā vietā tas ir aicinājis pretendentus ierosināt risinājumu, kas tiem šķiet vispiemērotākais katrai teritoriālajai zonai. Spānijas Karaliste apgalvo, ka līgums, par kuru tika rīkots konkurss, esot pieļāvis jebkuru tehnoloģisko risinājumu, kas atbilst tīkla tehniskajām prasībām. Kā piemēru Spānijas Karaliste min dažādos tehnoloģiskos risinājumus un tehnoloģiju kombinācijas, ko konkursa procedūrā piedāvāja abi kvalificējušies pretendenti. |
|
(61) |
Konkursa dokumentos minēto iespēju izmantot esošo DTT infrastruktūru Spānijas Karaliste pamato ar nepieciešamību ievērot 2009. gada Platjoslas pamatnostādnes. Spānijas Karaliste norāda, ka saskaņā ar 2009. gada Platjoslas pamatnostādnēm iestādēm būtu cik vien iespējams jācenšas izmantot jau esošo infrastruktūru. Spānijas Karaliste uzsver, ka iespēja izmantot esošo infrastruktūru tika piedāvāta visiem ieinteresētajiem pretendentiem un ka visos saņemtajos piedāvājumos, izņemot vienu, bija iekļauti piedāvājumi, kuros bija paredzēts izmantot šo jau esošo infrastruktūru. |
3.3.5. Vairumtirdzniecības līmeņa piekļuve un atgūšanas klauzula
|
(62) |
Attiecībā uz Komisijas šaubām par Telecom CLM piedāvāto vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves nosacījumu saderību un par to, ka līgumā nav paredzēts atgūšanas mehānisms, Spānijas Karaliste piezīmēs norāda vienīgi to, ka šie jautājumi līdz 2011. gada 29. jūlijam tika atrisināti. Reaģējot uz CMT2011. gada 23. jūnija lēmumu, Telecom CLM ievērojami pazemināja savas piekļuves vairumtirdzniecības cenas, ko tas piedāvāja trešām personām, un starp JCCM un Telecom CLM noslēgtajā līgumā tika ieviesta atgūšanas klauzula. |
3.3.6. VGAR
|
(63) |
Spānijas Karaliste arī uzskata, ka līguma piešķiršana, ciktāl tā ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, ietilpst VGAR darbības jomā un sader ar iekšējo tirgu, ņemot vērā tajā izklāstītos noteikumus. Spānijas Karaliste apgalvo, ka saskaņā ar 58. pantu VGAR piemēro ar atpakaļejošu spēku nelikumīgam individuālajam atbalstam un ka 2014. gada 1. jūlijā, kad VGAR stājās spēkā, visi VGAR 52. panta nosacījumi, kas piemērojami platjoslas pasākumiem, bija izpildīti. |
3.3.7. Lietas Deggendorf princips
|
(64) |
Spānijas Karaliste apgalvo, ka lietā Deggendorf (28) iedibināto principu šā atbalsta pasākuma saderības novērtēšanā piemērot nevar. Tāpēc būtu jāuzskata, ka faktam, ka Telecom CLM nebija atmaksājis atbalstu, kas ar Komisijas lēmumu lietā SA.27408 (29) bija pasludināts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu, pasākuma saderības novērtēšanā nav nekādas nozīmes. |
4. IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES
|
(65) |
Piezīmes par lēmumu par procedūras sākšanu Komisija saņēma no vienas ieinteresētās personas – iespējamā atbalsta saņēmēja Telecom CLM. |
4.1. Vispārīgas piezīmes
|
(66) |
Telecom CLM savus argumentus lielākoties balsta uz tādiem pašiem punktiem kā Spānijas Karaliste. Pirmkārt, Telecom CLM apgalvo, ka Telecom CLM nav saņēmis nekādu ekonomisku priekšrocību. Otrkārt, Telecom CLM uzskata, ka pasākums nav bijis selektīvs un nav ietekmējis tirdzniecību starp dalībvalstīm. Treškārt, Telecom CLM apgalvo, ka, pat ja līguma piešķiršana ir uzskatāma par valsts atbalstu, šis atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu un Komisijas Lēmumu 2005/842/EK (2005. gada VTNP lēmums) (30), LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un 2009. gada Platjoslas pamatnostādnēm, kā arī VGAR. |
4.2. LESD 107. panta 1. punktā minētā atbalsta neesība
4.2.1. Ekonomiska priekšrocība
|
(67) |
Telecom CLM apgalvo, ka līgums, kas 2010. gada augustā tika piešķirts Telecom CLM un ko 2010. gada septembrī parakstīja Telecom CLM un JCCM, bija uzticēšanas akts, ar kuru JCCM uzticēja uzņēmumam Telecom CLM VTNP sniegšanu. Pamatojoties uz šo konstatējumu, Telecom CLM apgalvo, ka kompensācijai, ko JCCM samaksāja Telecom CLM par norunātā VTNP sniegšanu, ir bijuši piemērojami principi, ko Tiesa iedibinājusi spriedumā lietā Altmark (31). Telecom CLM arī apgalvo, ka visi četri nosacījumi (32), ko Tiesa noteikusi lietā Altmark, ir izpildīti, tāpēc līguma piešķiršana nav radījusi Telecom CLM ekonomisku priekšrocību un tādējādi tā nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. |
|
(68) |
Alternatīvs arguments, ar ko Telecom CLM pamato, kāpēc tas neesot saņēmis nekādu ekonomisku priekšrocību, ir tāds, ka i) izvērsto platjoslas infrastruktūru tieši iegādājās JCCM, ii) lai izvēlētos saņēmēju, tika rīkota atklāta konkursa procedūra, kas tika īstenota saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem, iii) Telecom CLM finansiālā situācija pēc līguma piešķiršanas nebija labāka par to, kāda būtu bijusi, ja līgums nebūtu piešķirts, un iv) tirgus, kuram Telecom CLM nu varēja vieglāk piekļūt, nav bijis ienesīgs. Visbeidzot, Telecom CLM apgalvo, ka pat tad, ja ekonomiska priekšrocība ir bijusi, Komisija nav norādījusi, kas tā ir par priekšrocību. |
4.2.2. Selektivitāte, konkurences izkropļojumi un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm
|
(69) |
Runājot par atlikušajām LESD 107. panta 1. punkta prasībām, Telecom CLM apstrīd apgalvojumu, ka līguma piešķiršana bijusi selektīva, ir radījusi vai draudējusi radīt konkurences izkropļojumus un ir iespaidojusi tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo Komisija nav pienācīgi parādījusi vai paskaidrojusi, kā šie nosacījumi ir izpildīti. |
4.3. Iespējamā atbalsta saderība
|
(70) |
Telecom CLM uzskata, ka iespējamais atbalsts ir bijis saderīgs ar iekšējo tirgu. |
4.3.1. LESD 106. panta 2. punkts un 2005. gada VTNP lēmums
|
(71) |
Telecom CLM apgalvo, ka, pat ja Komisija uzskatītu, ka līguma piešķiršana Telecom CLM nav atbildusi visiem četriem Altmark nosacījumiem, tā ir bijusi saderīga ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu un 2005. gada VTNP lēmumu. Telecom CLM apgalvo, ka JCCM, 2010. gada septembrī parakstot līgumu, tam uzticējis VTNP sniegšanu un ka uzņēmumam Telecom CLM izmaksātā 15,85 miljonu EUR kompensācija nav pārsniegusi izmaksas, kas Telecom CLM radušās, pildot sabiedrisko pakalpojumu saistības, kuras tas uzņēmies ar minēto līgumu. Telecom CLM uzskata, ka līguma piešķiršana ietilpa 2005. gada VTNP lēmuma darbības jomā, jo Telecom CLM gada vidējais apgrozījums pirms nodokļu nomaksas pēdējos divos gados pirms līguma piešķiršanas bija mazāks par 100 miljonu EUR robežvērtību un Telecom CLM saņemtās kompensācijas summa bija mazāka par 30 miljonu EUR robežvērtību, kas noteikta 2005. gada VTNP lēmumā. |
4.3.2. LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 2009. gada Platjoslas pamatnostādnes
|
(72) |
Telecom CLM apsvērumos par līguma piešķiršanas saderību saskaņā ar LESD 107. panta 3. panta c) apakšpunktu un 2009. gada Platjoslas pamatnostādnēm lielākoties ir pārņemti argumenti, ko Spānijas Karaliste iesniedza atbildē uz lēmumu par procedūras sākšanu. |
|
(73) |
Telecom CLM piezīmes par to, kā JCCM kartējis mērķapgabalus, un par apspriešanos ar ieinteresētajām personām būtībā ir identiskas Spānijas Karalistes sniegtajai informācijai, kas rezumēta 3.3.1. un 3.3.2. iedaļā iepriekš tekstā. |
|
(74) |
Attiecībā uz JCCM īstenoto atklāta konkursa procedūru Telecom CLM apgalvo, ka JCCM izmantojis kvalitatīvos piešķiršanas kritērijus atbilstoši publiskā iepirkuma noteikumiem un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2004/18/EK (33), kā arī 2009. gada Platjoslas pamatnostādnēm. Telecom CLM apgalvo, ka Komisija jēdzienu ekonomiski visizdevīgākais piedāvājums interpretē nepareizi, ar to saprotot viszemākās cenas piedāvājumu. Visi pārējie argumenti par šo punktu būtībā ir identiski Spānijas Karalistes sniegtajai informācijai, kas rezumēta 3.3.3. iedaļā iepriekš tekstā. |
|
(75) |
Telecom CLM apsvērumi par konkursa tehnoloģisko neitralitāti, vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves nodrošināšanas pienākumu un atgūšanas klauzulu arī būtībā ir identiski Spānijas Karalistes sniegtajai informācijai, kas rezumēta 3.3.4. un 3.3.5. iedaļā iepriekš tekstā. |
4.3.3. VGAR
|
(76) |
Papildus tam Telecom CLM apgalvo, ka pasākumam ar atpakaļejošu spēku bijusi piemērojama VGAR un ka visas VGAR prasības 2014. gada 1. jūlijā – dienā, kad VGAR stājās spēkā, – bijušas izpildītas. Telecom CLM uzskata, ka lietā SA.27408 (34) vēl neatgūtais tam nelikumīgi piešķirtais atbalsts nav iemesls tam, lai uzņēmumam Telecom CLM VGAR nevarētu piemērot. Šajā saistībā Telecom CLM apgalvo, ka VGAR 1. panta 4. punkta a) apakšpunktu piemēro tikai atbalsta shēmām, bet pasākums bijis individuāls pasākums. Turklāt 2014. gada 1. jūlijā, kad VGAR stājās spēkā, tātad laikā, kad tā bija piemērojama šim pasākumam, rīkojums par nelikumīgā valsts atbalsta atgūšanu lietā SA.27408 vēl nepastāvēja, jo galīgais lēmums ar atgūšanas rīkojumu lietā SA.27408 tika pieņemts tikai 2014. gada 1. oktobrī. |
4.3.4. Deggendorf judikatūrā iedibinātais princips
|
(77) |
Telecom CLM apgalvo, ka atbalsts, ko tas saņēmis lietā SA.27408, un fakts, ka tas nebija atmaksāts, pasākuma atbilstību nekādi neskar. Telecom CLM arī uzskata, ka lietā SA.27408 saņemtais nelikumīgais atbalsts vairs nebija jāatmaksā, jo Telecom CLM līdz 2013. gada maijam bija nodevis JCCM visu sev piederošo DTT apraides aprīkojumu. |
5. PASĀKUMA NOVĒRTĒJUMS
5.1. Valsts atbalsta esība LESD 107. panta 1. punkta nozīmē
|
(78) |
Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu “ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”. |
|
(79) |
No tā izriet, ka, lai pasākumu varētu uzskatīt par valsts atbalstu, ir jābūt izpildītiem šādiem kumulatīviem nosacījumiem: i) pasākuma saņēmējam ir jābūt “uzņēmumam”, ii) pasākumam jābūt piešķirtam no valsts līdzekļiem un jābūt attiecināmam uz valsti, iii) pasākumam jārada uzņēmumam ekonomiska priekšrocība, iv) ekonomiskajai priekšrocībai ir jābūt selektīvai, un v) pasākumam jāietekmē tirdzniecība un konkurence. |
5.1.1. Uzņēmums
|
(80) |
Uzņēmumi LESD 107. panta 1. punkta nozīmē ir struktūras, kas veic saimniecisko darbību, neatkarīgi no to juridiskā statusa un finansējuma veida (35). |
|
(81) |
Pasākuma tiešais saņēmējs ir Telecom CLM. |
|
(82) |
Uzņēmumam Telecom CLM2010. gada 17. augustā tika piešķirts līgums 15,85 miljonu EUR vērtībā par platjoslas pamata tīkla izveidi un ekspluatāciju Kastīlijas-Lamančas reģiona pašvaldību lauku rajonos, kuros nebija platjoslas pārklājuma. Uzņēmumam Telecom CLM bija jāattīsta un jāizveido platjoslas pamata tīkla infrastruktūra JCCM labā, un tam tika piešķirtas tiesības ekspluatēt šo tīklu – sākumā uz pieciem gadiem. Pēc tam šo tīkla ekspluatācijas tiesību termiņš divreiz tika pagarināts par vienu gadu – līdz 2019. gada septembrim. |
|
(83) |
Telecom CLM tieši izmantoja šo infrastruktūru, lai sniegtu vairumtirdzniecības pakalpojumus piekļuves prasītājiem un platjoslas mazumtirdzniecības pakalpojumus, ieskaitot IP telefoniju / IP balss pārraidi, galalietotājiem mērķapgabalos. Tā ir saimnieciska darbība. Tāpēc Telecom CLM tiek uzskatīts par uzņēmumu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. |
5.1.2. Valsts līdzekļi un attiecināmība
|
(84) |
Valsts līdzekļi ietver visus publiskā sektora līdzekļus (36), ieskaitot valsts iekšējo struktūru (decentralizētu, federālu, reģionālu vai citu) līdzekļus (37), un noteiktos apstākļos arī privāto struktūru līdzekļus. Gadījumos, kad publiska iestāde piešķir priekšrocību kādam saņēmējam, pasākums ir attiecināms uz valsti, pat ja attiecīgā iestāde ir juridiski neatkarīga no citām publiskajām iestādēm. |
|
(85) |
Šajā gadījumā pasākuma finansējumu vienādās daļās nodrošināja Spānijas valdība un JCCM – valsts iekšējā struktūra un reģionāla līmeņa pašvaldība – un tas tika piešķirts JCCM organizēta konkursa rezultātā. Tāpēc Komisija secina, ka pasākums tika piešķirts no valsts līdzekļiem un bija attiecināms uz Spānijas Karalisti. |
5.1.3. Ekonomiska priekšrocība
|
(86) |
Priekšrocība LESD 107. panta 1. punkta nozīmē ir ikviens saimnieciskais labums, ko uzņēmums nebūtu varējis gūt parastos tirgus apstākļos, t. i., bez valsts intervences (38). |
5.1.3.1. Uzņēmumam Telecom CLM netika uzticēta VTNP sniegšana
|
(87) |
Saskaņā ar lietas Altmark judikatūru (39) valsts finansējums, ko piešķir par VTNP sniegšanu LESD 106. panta 2. punkta nozīmē, nav priekšrocība LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, ja ir izpildīti četri galvenie nosacījumi (40). |
|
(88) |
Četri Altmark nosacījumi ir šādi:
|
|
(89) |
Lai būtu izpildīts pirmais nosacījums, saņēmējam, kas saņem līdzekļus no VTNP finansēšanas valsts mehānisma, ir jābūt oficiāli uzticētai VTNP sniegšanai un izpildei un attiecīgajām saistībām ir jābūt skaidri definētām. |
|
(90) |
Taču Spānijas Karaliste neuzskata, ka būtu piešķirts VTNP (sk. 3.2. iedaļu iepriekš tekstā). Telecom CLM apgalvo, ka tam piešķirtais līgums ir bijis uzticēšanas akts, ar kuru JCCM uzticējis Telecom CLM VTNP sniegšanu (sk. 67. apsvērumu iepriekš tekstā). |
|
(91) |
Lai pastāvētu uzticēšanas akts saskaņā ar iepriekš minēto pirmo Altmark nosacījumu, tiesībām sniegt sabiedrisko pakalpojumu ir jābūt piešķirtām ar aktu, kas var būt līgums. Taču šajā aktā cita starpā jābūt norādītiem vismaz kompensācijas aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas parametriem un kārtībai, kādā novērst un atmaksāt jebkādu kompensācijas pārmaksu (41). |
|
(92) |
Starp JCCM un Telecom CLM noslēgtajā līgumā nebija atgūšanas klauzulas un tātad nebija noteikta kārtība, kādā novērst un atmaksāt jebkādu kompensācijas pārmaksu. Atgūšanas mehānisms līgumā tika ietverts tikai 2011. gada jūlijā, reaģējot uz CMT intervenci, t. i., gandrīz gadu pēc līguma piešķiršanas un parakstīšanas, kas notika attiecīgi 2010. gada augustā un septembrī. |
|
(93) |
Turklāt Telecom CLM piešķirtajā līgumā nav minēta VTNP vai citu sabiedrisko pakalpojumu saistību uzticēšana Telecom CLM un nav noteikti parametri, pēc kuriem aprēķināma, kontrolējama un pārskatāma kompensācija, kas izmaksājama Telecom CLM par VTNP sniegšanu. Tas arī liecina, ka JCCM nebija plānojis, piešķirot līgumu, uzticēt Telecom CLM VTNP vai citas sabiedrisko pakalpojumu saistības. Tāpēc nevar uzskatīt, ka, piešķirot un parakstot līgumu, par kuru tika rīkots konkurss, JCCM uzticēja Telecom CLM sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildi. |
|
(94) |
Tā kā četri Altmark kritēriji ir kumulatīvi, tad gadījumā, ja kāds no šiem kritērijiem nav izpildīts, kompensācija tiek uzskatīta par priekšrocību LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. Tā kā šajā lietā vismaz viens no četriem Altmark kritērijiem nav izpildīts, Komisija secina, ka apgalvojums, ka JCCM ar piešķirto līgumu ir uzticējis Telecom CLM VTNP sniegšanu, ir jānoraida. |
5.1.3.2. Līguma piešķiršana ir ekonomiska priekšrocība
|
(95) |
JCCM piešķīra Telecom CLM līgumu par tāda platjoslas pamata tīkla izveidi, ko JCCM bija paredzējis tieši iegādāties, un par minētā tīkla ekspluatāciju piecus gadus ar iespēju pagarināt šo periodu par vēl diviem gadiem, Telecom CLM uzņemoties ar ekspluatāciju saistītos ekonomiskos riskus. Telecom CLM pēc platjoslas pamata infrastruktūras izveides beigām tika piešķirti 15,85 miljoni EUR, kas tika izmaksāti piecās daļās laikā no 2012. gada 20. aprīļa līdz 2012. gada 26. novembrim. |
|
(96) |
Tātad papildus summai, kas tika piešķirta par JCCM iegādātā platjoslas pamata tīkla izvēršanu, Telecom CLM ieguva tiesības ekspluatēt tīklu vismaz piecus gadus, un tādējādi tam bija tiesības gūt saimnieciskos labumus, ko sniedz minētā tīkla izmantošana gan vairumtirdzniecības pakalpojumu, gan mazumtirdzniecības pakalpojumu nodrošināšanai. |
|
(97) |
Pamatojoties uz rēķiniem, ko Telecom CLM izrakstīja JCCM platjoslas pamata tīkla izvēršanas procesā, un ņemot vērā JCCM veiktos pētījumus par platjoslas pamata tīkla izvēršanas izmaksām mērķapgabalos (sk. 13. apsvērumu iepriekš tekstā), kā arī Spānijas Karalistes un Telecom CLM sniegto informāciju, Komisija uzskata, ka 15,85 miljonu EUR cena, par kuru tika piešķirts līgums, principā sedza platjoslas pamata tīkla izveides izmaksas. Taču Telecom CLM ne tikai izvērsa tīklu, bet arī vismaz piecus gadus varēja gūt platjoslas pamata tīkla sniegtos saimnieciskos labumus, t. i., sniegt komerciālus vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves pakalpojumus elektronisko sakaru operatoriem, kā arī mazumtirdzniecības līmenī sniegt komerciālus platjoslas pamata pakalpojumus, ieskaitot IP telefonijas / IP balss pārraides pakalpojumus, galalietotājiem. |
|
(98) |
Operatori, kuri atbalstīto infrastruktūru izmanto pakalpojumu sniegšanai galalietotājiem, saņem priekšrocību, ja šīs infrastruktūras izmantošana tiem dod saimniecisku labumu, ko tie nebūtu guvuši parastos tirgus apstākļos. (42) Platjoslas infrastruktūras gadījumā operatoriem, kuri izmanto no publiskā sektora līdzekļiem finansētu infrastruktūru, lai sniegtu pakalpojumus galalietotājiem, priekšrocība ir tad, ja summa, kuru tie maksā par tiesībām izmantot infrastruktūru, ir mazāka nekā summa, kura tiem par līdzīgu infrastruktūru būtu jāmaksā parastos tirgus apstākļos (43). |
|
(99) |
Pateicoties piešķirtajam līgumam, Telecom CLM izvērsa tīklu uz JCCM rēķina un ieguva tiesības ekspluatēt un izmantot JCCM platjoslas pamata tīklu vismaz piecus gadus, par to nemaksājot nekādu atlīdzību. Parastos tirgus apstākļos platjoslas infrastruktūras operatori/īpašnieki gūst ieņēmumus, darot savu tīklu pieejamu citiem operatoriem vai sniedzot mazumtirdzniecības pakalpojumus galalietotājiem. Turklāt piekļuves prasītāji maksā attiecīgā tīkla operatoriem/īpašniekiem piekļuves vairumtirdzniecības cenas par tiesībām izmantot platjoslas infrastruktūru. Tātad JCCM būtu varējis gūt ieņēmumus, darot izvērsto tīklu pieejamu piekļuves pieprasītājiem un sniedzot pakalpojumus galalietotājiem. Tā arī darīja Telecom CLM, kurš pārdeva platjoslas mazumtirdzniecības pakalpojumus, ieskaitot IP telefoniju / IP balss pārraidi, galalietotājiem un vairumtirdzniecības pakalpojumus trešām personām, pats gūstot no tā saimniecisku labumu. |
|
(100) |
Spānijas Karaliste un Telecom CLM apgalvo, ka Telecom CLM nav guvis ekonomisku priekšrocību LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, jo infrastruktūru, kas Telecom CLM bija jāattīsta, tieši iegādājās JCCM, atklātā konkursa procedūra bija garantējusi, ka Telecom CLM piešķirto līdzekļu summa aprobežojas ar nepieciešamo minimumu, Telecom CLM finansiālā situācija pēc līguma piešķiršanas nebija labāka par to, kāda tā bija iepriekš, un Telecom CLM ekspluatētais platjoslas pamata tīkls nav bijis ienesīgs (sk. 51.–54. un 68. apsvērumu iepriekš tekstā). |
|
(101) |
Kā aprakstīts iepriekš tekstā (sk. 95.–99. apsvērumu), izvērsto jauno platjoslas pamata tīklu patiešām tieši iegādājās JCCM, nevis Telecom CLM, taču Telecom CLM tika piešķirtas ekskluzīvas tiesības to piecus gadus ekspluatēt, tāpēc Telecom CLM līdz ar piešķirto līgumu ir saņēmis ekonomisku priekšrocību. |
|
(102) |
Apgalvojumu, ka platjoslas pamata tīkls, ko Telecom CLM ekspluatējis piecus un tad vēl divus gadus, nav bijis ienesīgs, Spānijas Karaliste un Telecom CLM nav pamatojuši ar apliecinošiem pierādījumiem. Jebkurā gadījumā, nosakot, vai līguma piešķiršanas brīdī Telecom CLM ir bijusi ekonomiska priekšrocība, šim argumentam nav nekādas nozīmes. Izšķirīgais faktors ir tas, vai publiskās struktūras rīkojās tā, kā līdzīgā situācijā būtu rīkojies tirgus ekonomikas dalībnieks. Bet tirgus ekonomikas dalībnieks, kas būtu līdzīgā situācijā kā JCCM, nebūtu piešķīris izveidojamā platjoslas pamata tīkla operatoram tiesības šo infrastruktūru izmantot piecus un pēc tam vēl divus gadus tā, ka operators gūst no tā saimniecisku labumu, par to nemaksājot tirgus cenu līmenim atbilstošu atlīdzību. Tirgus ekonomikas dalībnieks, kas būtu līdzīgā situācijā kā JCCM, būtu centies gūt sev pēc iespējas lielāku saimniecisko labumu. Un Spānijas Karaliste nesniedza nekādus pierādījumus, ka tirgus operators būtu piešķīris tiesības izmantot platjoslas infrastruktūru bez atlīdzības. Tā vietā pieejamā dokumentācija liecina, ka saskaņā ar piešķirto līgumu Telecom CLM varēja ekspluatēt infrastruktūru un par maksu sniegt savus pakalpojumus, ieskaitot IP telefoniju / IP balss pārraidi, vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves prasītājiem un galalietotājiem, pats uzņemoties ar to saistītos ekonomiskos riskus un pats gūstot saimniecisko labumu, nemaksājot īpašniekam, JCCM, tirgus cenu līmenim atbilstošu atlīdzību. |
|
(103) |
Komisija arī norāda, ka pārredzama, nediskriminējoša un beznosacījumu iepirkuma konkursa procedūra, kurā būtu piešķirta infrastruktūras ekspluatācijas koncesija, noteiktos apstākļos varētu izslēgt atbalsta esību, tostarp tad, ja šīs tiesības būtu piešķirtas par pozitīvu cenu. Taču konkurss nedod pamatu noliegt, ka Telecom CLM ir guvis ekonomisku priekšrocību, jo minētajā konkursā nebija noteikta pozitīva cena, kas saņēmējam par infrastruktūras ekspluatāciju jāmaksā infrastruktūras īpašniekam. Piešķirtais līgums deva Telecom CLM iespēju veikt komerciālu darbību, t. i., ar tādiem nosacījumiem, kas citādi tirgū nav pieejami, piecus un pēc tam vēl divus gadus ekspluatēt un izmantot infrastruktūru, no tā gūstot saimniecisku labumu. |
|
(104) |
Visbeidzot, attiecībā uz finansiālo situāciju, kādā saņēmējs bija pēc pasākuma piemērošanas, un hipotētisko finansiālo situāciju, kādā tas būtu bijis, ja pasākums nebūtu īstenots, Komisija uzskata, ka šā vispārīgā principa ņemšana vērā nemaina Telecom CLM ekonomiskās priekšrocības esības analīzes iznākumu. Spānijas Karaliste un Telecom CLM apgalvo, ka uzņēmumam Telecom CLM samaksātā kompensācija nav pārsniegusi tā izmaksas un ka tāpēc Telecom CLM finansiālā situācija pēc 2010. gada septembra, kad tika piešķirts līgums, nav uzlabojusies. Tomēr šajā viedoklī nav ņemts vērā, ka Telecom CLM tika piešķirtas arī tiesības piecus un pēc tam vēl divus gadus ekspluatēt un izmantot platjoslas pamata infrastruktūru, gūstot saimniecisku labumu un nemaksājot īpašniekam, JCCM, tirgus cenām atbilstošu atlīdzību. |
|
(105) |
Tāpēc Komisija secina, ka, piešķirot līgumu, JCCM ir piešķīris Telecom CLM priekšrocību, kas parastos tirgus apstākļos nebūtu bijusi pieejama. |
5.1.4. Selektivitāte
|
(106) |
Lai valsts pasākums ietilptu LESD 107. panta 1. punkta darbības jomā, tam ir jādod priekšroka “konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai”. Pasākums dod priekšroku Telecom CLM kā vienīgajam saņēmējam. |
|
(107) |
Pasākums ir paredzēts tikai vienam uzņēmumam, kas darbojas elektronisko sakaru nozarē, un izslēdz visus pārējos uzņēmumus, kas darbojas šajā nozarē. Turklāt pasākums aprobežojas ar infrastruktūras izmantošanu, ko veic platjoslas pamata tīkla operatori, un neattiecas uz vispārējas infrastruktūras ekspluatāciju, kas būtu nediskriminējoši pieejama ikvienam. |
|
(108) |
Ņemot vērā to, ka šī lieta attiecas uz individuālu atbalsta pasākumu, ar ekonomiskās priekšrocības noteikšanu (sk. 95.–105. apsvērumu iepriekš tekstā) pietiek, lai pamatotu pieņēmumu, ka pasākums ir selektīvs (44). Jebkurā gadījumā nešķiet, ka citi tās pašas vai citu nozaru uzņēmumi, kas ir pielīdzināmā faktiskā un juridiskā situācijā, gūst tādu pašu priekšrocību. |
|
(109) |
Tāpēc Komisija secina, ka pasākums bija selektīvs. |
5.1.5. Ietekme uz tirdzniecību un konkurenci
|
(110) |
Publiskais atbalsts uzņēmumiem ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē tikai tad, ja tas “rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus”, un tikai tiktāl, ciktāl tas “iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”. Saskaņā ar Savienības tiesu judikatūru jēdziens “ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm” ir saistīts ar konkurences kropļošanas jēdzienu un abi jēdzieni bieži ir nesaraujami saistīti. Šajā saistībā Tiesa ir norādījusi, ka “[j]o īpaši tad, ja valsts piešķirts finansiāls atbalsts nostiprina kāda uzņēmuma stāvokli salīdzinājumā ar citiem konkurējošiem uzņēmumiem Kopienas iekšējā tirdzniecībā, ir jāuzskata, ka šis atbalsts ir ietekmējis minēto tirdzniecību” (45). |
|
(111) |
Spānijā platjoslas nozarei ir pieejams liels privāts finansējums platjoslas pamata tīklu attīstīšanai un ekspluatācijai visā valstī. Tāpēc ietekme uz tirdzniecību un konkurences kropļošana nav izslēgtas. |
|
(112) |
Platjoslas pamata tīklu infrastruktūras attīstīšana un ekspluatācija ir pakalpojums liberalizētā nozarē, kurā parasti ir vai varētu pastāvēt konkurence. Telecom CLM darbojas šajā nozarē, un JCCM tam ir piešķīris finansiālu priekšrocību, kas, ļoti iespējams, ir uzlabojusi tā konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuri darbojas šajā nozarē. |
|
(113) |
JCCM intervence pamata platjoslas tīkla attīstīšanā un ekspluatācijā 461 šā reģiona pašvaldību lauku rajonā, kur nav platjoslas pieslēguma, ir mainījusi esošos tirgus apstākļus. Šā pasākuma rezultātā šajos apgabalos iedibinātās fiziskās personas un uzņēmumi varēja izvēlēties abonēt Telecom CLM nodrošinātos platjoslas pamata pakalpojumus, ieskaitot IP telefoniju / IP balss pārraidi, nevis citus, iespējams, dārgākus alternatīvus tirgū balstītus risinājumus, piemēram, satelītpieslēgumu. |
|
(114) |
Uzņēmumi, kas nodarbojas ar platjoslas pamata tīklu infrastruktūras attīstīšanu un ekspluatēšanu un sniedz platjoslas mazumtirdzniecības pakalpojumus, var konkurēt Savienības iekšējā tirdzniecībā, jo daudzi no tiem darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī. Elektronisko sakaru pakalpojumu tirgi (arī platjoslas vairumtirgi un mazumtirgi) ir atvērti konkurencei starp operatoriem un pakalpojumu sniedzējiem. Tāpēc var uzskatīt, ka Telecom CLM piešķirtā finansiālā priekšrocība ir iespaidojusi citus uzņēmumus, kas darbojas šajos tirgos un vairāk nekā vienā dalībvalstī. |
|
(115) |
Tāpēc Komisija secina, ka pasākums varēja izkropļot konkurenci un iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm. |
5.1.6. Secinājums
|
(116) |
Komisija secina, ka pasākums bija valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē. |
5.2. Atbalsta likumība
|
(117) |
Spānijas Karaliste nepaziņoja Komisijai par pasākumu, kā noteikts LESD 108. panta 3. punktā (sk. 30. apsvērumu iepriekš tekstā). Tāpēc Komisija secina, ka atbalsts ir bijis nelikumīgs. |
5.3. Atbalsta saderība
|
(118) |
Komisija ir novērtējusi atbalsta saderību saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un pamatojoties uz 2009. gada Platjoslas pamatnostādnēm, bet ne saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu vai VGAR (46). |
|
(119) |
LESD 106. panta 2. punktā ir sniegts juridiskais pamats par VTNP piešķirtā valsts atbalsta saderības novērtēšanai. Tajā ir noteikts, ka uz uzņēmumiem, kam uzticēti VTNP vai kas darbojas kā dalībvalstu fiskāli monopoli, attiecas noteikumi par konkurenci. Taču Komisija secināja, ka 2010. gada augustā, kad JCCM piešķīra līgumu Telecom CLM, minētajam uzņēmumam netika uzticēts VTNP. Komisija arī konstatēja, ka uzņēmumam Telecom CLM līdz ar piešķirto līgumu nav uzticētas arī nekādas citas sabiedrisko pakalpojumu saistības un ka līgumā arī nebija iekļauts ne kompensācijas mehānisms, ne kompensācijas aprēķināšanas, uzraudzības un pārskatīšanas parametri (sk. 87.–94. apsvērumu iepriekš tekstā). |
|
(120) |
Saskaņā ar VGAR (47) 58. panta 1. punktu VGAR piemēro individuālam atbalstam, kas piešķirts pirms regulas stāšanās spēkā, ja atbalsts atbilst visiem VGAR paredzētajiem nosacījumiem, izņemot 9. pantu. Tai laikā spēkā esošās VGAR redakcijas 52. panta 1. punktā bija noteikts, ka ieguldījumu atbalsts platjoslas tīklu attīstīšanai ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punktu un ir atbrīvots no LESD 108. panta 3. punktā paredzētās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti VGAR 52. pantā un VGAR I nodaļā paredzētie nosacījumi. Saskaņā ar VGAR 52. panta 2. punktu attiecināmas ir tikai ieguldījumu izmaksas. Taču Telecom CLM nekļuva par izvērstā platjoslas pamata tīkla īpašnieku (sk. 10. apsvērumu iepriekš tekstā), tāpēc Komisija uzskata, ka uzņēmumam Telecom CLM nekādas ieguldījumu izmaksas neradās. Turklāt VGAR 52. panta 3. punktā ir prasīts veikt atklātu sabiedrisko apspriešanu, lai pārbaudītu, vai mērķapgabali patiešām ir “baltās” zonas platjoslas pamata tīkla kontekstā. Tā kā JCCM bija veicis tikai divpusējas apspriešanās ar visiem platjoslas operatoriem, par kuriem tas zināja, ka tie darbojas šajā reģionā (sk. 12. apsvērumu iepriekš tekstā), arī šī VGAR prasība nebija izpildīta. Tāpēc pasākums neietilpst VGAR darbības jomā. |
|
(121) |
Saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu “atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm”, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Un 2009. gada Platjoslas pamatnostādnes (48) ir standarts, pēc kura novērtē valsts atbalstu, kas laikā no 2009. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 26. janvārim piešķirts platjoslas pamata tīklu izvēršanai. |
|
(122) |
Lai atbalstu varētu atzīt par saderīgu, jābūt izpildītiem diviem nosacījumiem: pirmkārt, atbalstam ir jābūt paredzētam, lai veicinātu konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, un, otrkārt, atbalstam nedrīkst būt tāda nelabvēlīga iespaida uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm (49). |
|
(123) |
Lai konstatētu, vai ir izpildīts pirmais nosacījums, Komisija aplūko:
|
|
(124) |
Lai konstatētu, vai ir izpildīts otrais nosacījums, Komisija novērtē atbalsta pozitīvo ietekmi uz to darbību attīstību, ko ar to paredzēts atbalstīt, un negatīvo ietekmi, kāda šim pasākumam var būt uz iekšējo tirgu, proti, pasākuma radītos konkurences izkropļojumus un nelabvēlīgo ietekmi uz tirdzniecību. Šajā saistībā Komisija novērtē:
|
|
(125) |
Visbeidzot, Komisija samēro konstatēto atbalsta negatīvo ietekmi uz iekšējo tirgu ar atbalsta pozitīvo ietekmi uz atbalstītajām saimnieciskajām darbībām. |
Pirmais nosacījums
5.3.1. Saimnieciskās darbības attīstības veicināšana
|
(126) |
Ar pasākumu tika atbalstīta šādu saimniecisko darbību attīstība – pamata platjoslas tīkla izvēršana un ekspluatācija un platjoslas mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšana Kastīlijas-Lamančas reģiona pašvaldību rajonos, kuros platjosla nebija pieejama un platjoslas tīkla izvēršana nebija ne gaidāma, ne plānota (sk. 12. apsvērumu iepriekš tekstā). Pasākumā bija skaidri paredzēts, ka saņēmējs arī sniegs platjoslas mazumtirdzniecības pakalpojumus galalietotājiem (sk. 10. apsvērumu iepriekš tekstā) un attiecīgajos apgabalos esošajiem galalietotājiem darīs pieejamus platjoslas pakalpojumus ar lejupielādes ātrumu vismaz 2 Mbps un augšupielādes ātrumu vismaz 512 kbps (sk. 17. apsvērumu iepriekš tekstā). Saņēmējam bija arī jāpiedāvā IP telefonija / IP balss pārraide un jānodrošina tīklu starpsavienojuma punkts, kurā trešās puses operatoriem tiktu sniegta vairumtirdzniecības līmeņa piekļuve tīklam (sk. 18. apsvērumu iepriekš tekstā). Tādējādi ar šo pasākumu tika vērsta par labu tirgus situācija, kas patērētājiem un uzņēmumiem mērķapgabalos liedza piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumiem, un tādējādi tika palielināta mērķapgabalu ekonomiskā konkurētspēja. |
|
(127) |
Komisija atzīst, ka, palielinot platjoslas pamata tīkla un pakalpojumu pieejamību šajos mērķapgabalos un uzliekot saņēmējam pienākumu nodrošināt i) platjoslas pakalpojumu, tostarp IP telefonijas / IP balss pārraides, sniegšanu galalietotājiem ar lejupielādes ātrumu vismaz 2 Mbps un augšupielādes ātrumu vismaz 512 kbps un ii) vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi platjoslas pamata tīklam, izmantojot tīklu starpsavienojuma punktu, pasākums veicināja šo saimniecisko darbību attīstību. |
5.3.2. Stimulējoša ietekme
|
(128) |
Komisija izpētīja, vai platjoslas pamata tīkls, ieskaitot platjoslas mazumtirdzniecības pakalpojumus, tai skaitā IP telefoniju / IP balss pārraidi, galalietotājiem piecus un pēc tam vēl divus gadus būtu nodrošināts tai pašā termiņā arī tad, ja valsts atbalsts nebūtu sniegts (50). |
|
(129) |
Tirgus analīze un apspriešanās ar visām skartajām ieinteresētajām personām, ko JCCM īstenoja pirms konkursa procedūras sākšanas, liecināja, ka mērķapgabalos nav nekādas platjoslas infrastruktūras un ka nākamajos trīs līdz četros gados pēc apspriešanās nav plānots veikt nekādus ieguldījumus platjoslas tīkla attīstīšanā šajos apgabalos (sk. 12. apsvērumu iepriekš tekstā). Tādējādi tika nodrošināts, ka pasākums attiecas tikai uz tiem Kastīlijas-Lamančas reģiona pašvaldību rajoniem, kuros atbalstītā platjoslas pamata tīkla ekspluatācijas sākuma brīdī, 2012. gada septembrī, nebija platjoslas pārklājuma. Tātad, ja pasākums nebūtu īstenots, galalietotājiem mērķapgabalos nebūtu pieejami platjoslas mazumtirdzniecības pakalpojumi, ieskaitot IP telefoniju / IP balss pārraidi. |
|
(130) |
Papildus tam gan Spānijas Karaliste, gan saņēmējs apgalvo, ka platjoslas pamata tīkla ekspluatācija mērķapgabalos nav bijusi ienesīga (sk. 51. un 68. apsvērumu iepriekš tekstā). Tāpēc Komisija uzskata, ka platjoslas pamata tīkla ekspluatācija un platjoslas pakalpojumu, tostarp IP telefonijas / IP balss pārraides, sniegšana galalietotājiem mērķapgabalos tai pašā termiņā bez atbalsta netiktu nodrošināta un ka atbalsts tāpēc ir mainījis piedāvājumu iesniegušo operatoru, ieskaitot Telecom CLM, lēmumus par ieguldījumiem. |
|
(131) |
Tādējādi Komisija secina, ka pasākumam bija stimulējoša ietekme. |
5.3.3. Atbilstība citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem
|
(132) |
Ja ar valsts atbalsta pasākumu, tā nosacījumiem vai tā finansēto darbību ir pārkāpts kāds Savienības tiesību aktu noteikums vai vispārīgi principi, šo atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. |
|
(133) |
Komisija nesaredz nekādus potenciālus Savienības tiesību aktu pārkāpumus, kas liegtu pasākumu atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. |
Otrais nosacījums
5.3.4. Atbalsta pozitīvā ietekme
|
(134) |
Viss pasākuma aptvertais 461 mērķapgabals bija Kastīlijas-Lamančas reģiona pašvaldību lauku rajoni, kuros vidējais iedzīvotāju skaits bija tikai 35. JCCM piešķīra Telecom CLM atbalstu tikai par platjoslas pamata tīkla izvēršanu un ekspluatēšanu (šīs darbības bija nesaraujami saistītas, jo līgums, par ko tika rīkots konkurss, aptvēra tās abas, neparedzot iespēju tās sadalīt) šajos apgabalos, kuros galalietotājiem vēl nebija pieejami platjoslas mazumtirdzniecības pakalpojumi un kuros nebija ne gaidāms, ne plānots, ka līdz 2012. gada septembrim, kad sākās platjoslas pamata tīkla ekspluatācija, tiks izvērsts kāds platjoslas tīkls (sk. 12. apsvērumu iepriekš tekstā). Pasākums šajos apgabalos nodrošināja, ka galalietotājiem no 2012. gada septembra, kad sākās tīkla ekspluatācija, ir pieejami platjoslas pamata pakalpojumi ar lejupielādes ātrumu vismaz 2 Mbps un augšupielādes ātrumu vismaz 512 kbps, ieskaitot IP telefoniju / IP balss pārraidi (sk. 17. apsvērumu iepriekš tekstā). Telecom CLM divreiz uzlaboja tīkla sniegumu – pirmoreiz 2014. gada 28. aprīlī, palielinot lejupielādes ātrumu līdz vismaz 5 Mbps, un pēc tam 2018. gada 4. maijā, palielinot lejupielādes ātrumu līdz vismaz 10 Mbps (sk. 29. apsvērumu iepriekš tekstā). |
|
(135) |
Jau 2010. gadā bija ļoti svarīgi nodrošināt plašu un cenas ziņā pieņemamu piekļuvi platjoslas tīkliem un pakalpojumiem, lai platjoslas tehnoloģijas varētu veicināt izaugsmi un inovāciju visās ekonomikas nozarēs un sociālo un teritoriālo kohēziju. |
|
(136) |
Komisija tai laikā konsekventi nošķīra zonas, kur platjoslas infrastruktūra nebija ieviesta vai bija maz iespējams, ka tā tiks ieviesta tuvākajā nākotne (“baltās” zonas), no zonām, kur darbojās tikai viens platjoslas tīkla operators (“pelēkās” zonas), un zonām, kur darbojās vismaz divi platjoslas tīkla operatori (“melnās” zonas) (51). Politikas ietvaros Komisija ir vienmēr uzskatījusi, ka atbalsts platjoslas tīkla izvēršanai lauku apvidos un nepietiekami apkalpotajās “baltajās” zonās atbilst spēkā esošajiem Savienības politikas virzieniem, jo tas veicina teritoriālo, sociālo un ekonomisko kohēziju un novērš tirgus nepilnības (52). |
|
(137) |
Sniedzot finansiālu atbalstu platjoslas pakalpojumu nodrošināšanai apgabalos, kuros platjosla nav pieejama un kuros privātie ieguldītāji neplāno tuvākajā laikā (ko parasti saprot kā trīs gadu periodu (53)) šādu infrastruktūru izvērst, dalībvalstis īsteno reālus kohēzijas un ekonomiskās attīstības mērķus. Tādējādi Spānijas Karalistes intervence atbilda kopīgajām interesēm. |
|
(138) |
Turklāt Komisija stratēģijā “Eiropa 2020” (54) 2010. gada martā iepazīstināja ar savu pamatiniciatīvu “Digitālā programma Eiropai”, kuras mērķis bija “nodrošināt ilgtspējīgus ekonomiskus un sociālus ieguvumus, ko sniedz vienots digitālais tirgus, kas balstīts uz ātrgaitas un īpaši ātru internetu un sadarbspējīgām lietojumprogrammām, līdz 2013. gadam nodrošinot visiem platjoslas piekļuvi un līdz 2020. gadam – piekļuvi daudz lielākam interneta ātrumam (30 Mbps un lielākam), un nodrošinot, ka 50 % vai vairāk Eiropas mājsaimniecību var abonēt interneta pieslēgumu ar ātrumu virs 100 Mbps” (55) (izcēlums pievienots). Šo mērķi pastiprināja Komisijas apņemšanās “[veicināt] interneta piekļuvi visiem Eiropas pilsoņiem un tā vispārēju izmantošanu, īpaši veicot pasākumus digitālās kompetences un pieejamības atbalstam” (56). |
|
(139) |
Tādējādi JCCM piešķirtais atbalsts veicināja un centās panākt teritoriālo, sociālo un ekonomisko kohēziju. Tas turklāt palīdzēja virzīties uz Digitālās programmas mērķi līdz 2013. gadam nodrošināt visiem platjoslas piekļuvi. |
|
(140) |
Tāpēc Komisija secina, ka atbalstam bija pozitīva ietekme mērķapgabalos. |
5.3.5. Atbalsta nepieciešamība – tirgus nepilnības dēļ tirgus nenodrošina attiecīgo pakalpojumu
|
(141) |
Valsts atbalstu var uzskatīt par nepieciešamu tad, ja tas var nodrošināt būtisku uzlabojumu, ko tirgus pats par sevi nesniedz. Noteiktos apstākļos valsts atbalsta pasākumi var novērst tirgus nepilnības, tādējādi veicinot tirgu efektīvu darbību un sekmējot konkurētspēju. |
|
(142) |
Tirgus nepilnība ir situācija, kad tirgus bez valsts intervences pats par sevi nenodrošina no sabiedrības viedokļa efektīvus rezultātus. Tāds gadījums var būt, piemēram, ja netiek veikti noteikti ieguldījumi, kaut arī ekonomiskais labums, ko tie dotu sabiedrībai, pārsniedz izmaksas. |
|
(143) |
Pasākuma mērķapgabali bija Kastīlijas-Lamančas reģiona pašvaldību rajoni, kuros galalietotājiem nebija pieejami platjoslas pamata pakalpojumi un kuros nebija ne gaidāms, ne plānots, ka līdz 2012. gada septembrim, kad sākās atbalstītā platjoslas pamata tīkla ekspluatācija, tiks izvērsts kāds platjoslas tīkls (sk. 12. apsvērumu iepriekš tekstā). |
|
(144) |
Tādējādi JCCM ir nodrošinājis, ka mērķapgabalos kļūst pieejams platjoslas pamata tīkls un platjoslas mazumtirdzniecības pakalpojumi, ieskaitot IP telefoniju / IP balss pārraidi, kas bez pasākuma ietvaros sniegtā atbalsta nebūtu nodrošināti. Ieņēmumi, ko varēja gūt no tīkla izmantošanas un mazumtirdzniecības pakalpojumu, tostarp IP telefonijas / IP balss pārraides, nodrošināšanas, pasākuma mērķapgabalos bija daudz mazāki nekā citviet Spānijā, jo pasākuma mērķapgabalos bija ļoti maz iedzīvotāju – vidēji tikai 35 iedzīvotāji un kopā tikai 16 000 iedzīvotāju. Tā kā projektam pieejamais maksimālais budžets bija 16 miljonu EUR, 461 mērķapgabals tika iedalīts 311 obligātā pārklājuma apgabalos un 150 neobligātajos papildu apgabalos (sk. 13. apsvērumu iepriekš tekstā). |
|
(145) |
Ņemot vērā galalietotāju stāvokli pasākuma mērķapgabalos, proti, to, ka viņiem 2010. gadā nebija vispār nekādas piekļuves platjoslai, pasākums palīdzēja virzīties uz mērķi līdz 2013. gadam nodrošināt visiem platjoslas piekļuvi. Tas bija nepieciešams, lai palīdzētu veidot vienotu digitālo tirgu un nodrošinātu, ka visi iedzīvotāji var tajā iesaistīties un izmantot tā sniegtos labumus. Turklāt, kā minēts 136. apsvērumā iepriekš tekstā, Komisija ir uzskatījusi, ka atbalsts platjoslas tīkla izvēršanai lauku apvidos un nepietiekami apkalpotajās “baltajās” zonās veicina teritoriālo, sociālo un ekonomisko kohēziju un novērš tirgus nepilnības. |
|
(146) |
Attiecībā uz JCCM secinājumu, ka viss 461 mērķapgabals bija “baltās” zonas 2009. gada Platjoslas pamatnostādņu nozīmē, Komisija uzskata, ka Spānijas Karaliste ir pierādījusi, ka JCCM pie šāda secinājuma nonācis pamatoti. Kā norādījusi Spānijas Karaliste, CMT lēmumā izklāstītie konstatējumi un JCCM veiktās kartēšanas rezultāti nebija viens otram pretrunā (sk. 58. apsvērumu iepriekš tekstā). Spānijas Karaliste paskaidroja, ka JCCM bija noteicis visu 461 mērķapgabalu pašvaldību rajonu līmenī. Daži no šiem rajoniem ietilpa tādās plašākās teritorijās, kuru dažās daļās jau bija platjoslas pamata tīkli, taču konkrētajos rajonos, kas veidoja 461 mērķapgabalu, šādu tīklu nebija. Savukārt CMT lēmuma pamatā bija pašvaldību līmenī veikta analīze, un tajā konkrēts apgabals tika kategorizēts kā “pelēkā” zona, ja vismaz 50 % attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju bija pieejama platjosla (pat ja noteiktos konkrētās pašvaldības rajonos segums bija mazāks). |
|
(147) |
Tāpēc Komisija secina, ka atbalsts bija nepieciešams, lai veicinātu attiecīgo saimniecisko darbību attīstību, un lauku un nepietiekami apkalpotajās “baltajās” zonās 2009. gada Platjoslas pamatnostādņu nozīmē ar to tika panākts būtisks uzlabojums, ko tirgus pats par sevi nebūtu panācis. Tātad ar pasākumu tika novērsta tirgus nepilnība mērķapgabalos. |
5.3.6. Valsts atbalsta kā politikas instrumenta piemērotība
|
(148) |
Ir vajadzīgs, lai atbalsts būtu bijis piemērots politikas instruments, ar ko risināt problēmu, ka tirgus nepilnības dēļ tirgus nenodrošina attiecīgo pakalpojumu. |
|
(149) |
Kā to apstiprināja pirms konkursa JCCM veiktā tirgus analīze un apspriešanās ar skartajām ieinteresētajām personām, problēma, kas pastāvēja visā attiecīgajā 461 mērķapgabalā, bija tāda, ka tajos nebija nekāda platjoslas pārklājuma un ka tirgus dalībnieki neplānoja nākamajos trīs līdz četros gados pēc apspriešanās nodrošināt platjoslas pamata pakalpojumus šajos apgabalos. |
|
(150) |
Spānijas Karaliste norāda, ka ex ante regulējums nav nodrošinājis pietiekamus ieguldījumus, lai šajos reģiona mērķapgabalos samazinātu digitālo plaisu. |
|
(151) |
Lai gan ex ante regulējums var veicināt efektīvu konkurenci, jo īpaši tādos produktu un ģeogrāfiskajos tirgos, kuros kāds uzņēmums ir atzīts par tādu, kam ir būtiska ietekme tirgū, ar šo instrumentu nebūtu pieticis, lai nodrošinātu platjoslas pakalpojumu sniegšanu projekta mērķapgabalos. Šajos apgabalos nebija platjoslas tīklu un plānu veikt komerciālus ieguldījumus un trūka piekļuves platjoslas mazumtirdzniecības pakalpojumiem, jo prognozētais ieguldījumu ienesīgums šajos apgabalos bija īpaši zems, tāpēc ka daudzie mērķapgabali bija ļoti izkliedēti un tajos bija ļoti maz iedzīvotāju – vidēji tikai 35. |
|
(152) |
Šo pakalpojumu plašāku izplatību var veicināt arī ar platjoslas pakalpojumu pieprasījumu veicinošiem pasākumiem (piemēram, kuponiem galalietotājiem), un šādi pasākumi būtu atbalstāmi kā alternatīva vai papildinājums citiem publiskiem pasākumiem. Taču šajā gadījumā ar tiem nebūtu bijis iespējams novērst platjoslas nodrošinājuma trūkumu, jo vēl bija jāizvērš infrastruktūra un mērķapgabalu iedzīvotāju skaits bija tik mazs, ka ar platjoslas pakalpojumu pieprasījumu veicinošiem pasākumiem nebūtu bijis iespējams piesaistīt privātos ieguldījumus platjoslas pamata infrastruktūrā visā 461 mērķapgabalā. |
|
(153) |
Tā kā tika uzskatīts, ka pamata platjoslas tīkla izvēršanas un ekspluatācijas rentabilitāte mērķapgabalos būs negatīva, JCCM neredzēja nekādu citu iespēju kā vien piešķirt valsts finansējumu, lai nodrošinātu mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanu mērķapgabalos. |
|
(154) |
Tāpēc Komisija secina, ka valsts atbalsts bija piemērots politikas instruments tirgus nepilnības novēršanai šajos apgabalos. |
5.3.7. Samērīgums – atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam
|
(155) |
Atbalstu uzskata par samērīgu, ja tā summa ir ierobežota līdz nepieciešamajam minimumam un iespējamie konkurences izkropļojumi ir samazināti līdz minimumam. Vērtējot, cik samērīgi ir bijuši pasākumi “baltajās” zonās 2009. gada Platjoslas pamatnostādņu kontekstā, tika novērtēts, vai ir izpildīti vairāki obligātie nosacījumi, kas jāizpilda, lai līdz minimumam samazinātu sniegto valsts atbalstu un iespējamos konkurences izkropļojumus. |
5.3.7.1. Sīka kartēšana un pārklājuma analīze
|
(156) |
Dalībvalstīm būtu skaidri jānosaka, uz kurām ģeogrāfiskajām teritorijām attiecīgais atbalsta pasākums attieksies (57). Paralēli veicot konkrētās teritorijas konkurences apstākļu un struktūras analīzi un apspriežoties ar visām ieinteresētajām personām, kuras attiecīgais pasākums ietekmētu, dalībvalstis līdz minimumam samazina konkurences izkropļojumus attiecībā uz esošajiem pakalpojumu sniedzējiem un tiem, kuriem jau ir ieguldījumu plāni tuvākajai nākotnei, un tādējādi dod šiem ieguldītājiem iespēju plānot savu darbību. |
|
(157) |
Komisija 2017. gada 19. jūlija lēmumā par procedūras sākšanu pauda šaubas par JCCM veikto kartēšanu. Šīs šaubas attiecās uz i) to, cik pareizi JCCM pirms pasākuma sākšanas apspriedies ar ieinteresētajām personām, arī to, ka ar sūdzības iesniedzēju apspriešanās nenotika, un ii) to, cik pareizi pasākuma 461 mērķapgabals kategorizēts kā “baltās” zonas 2009. gada Platjoslas pamatnostādņu nozīmē, ņemot vērā CMT2011. gada 23. jūnija lēmumā izdarītos konstatējumus (sk. 48. apsvērumu iepriekš tekstā un lēmuma par procedūras sākšanu 30. apsvērumu). Tomēr pēc padziļinātas izmeklēšanas Komisija uzskata, ka tās sākotnēji paustās nopietnās šaubas ir kliedētas. |
|
(158) |
Attiecībā uz apspriešanos ar attiecīgajām ieinteresētajām personām Komisija uzskata, ka JCCM tirgus analīzi par Kastīlijas-Lamančas reģionā esošajiem platjoslas tīkliem veica un apgabalus, kuros nav platjoslas tīklu un platjoslas mazumtirdzniecības pakalpojumu, skaidri noteica tādā veidā, kas atbilda 2009. gada Platjoslas pamatnostādnēm (sk. 12. apsvērumu iepriekš tekstā). |
|
(159) |
Pirmkārt, JCCM tirgus analīzē tika ņemta vērā informācija, kas divpusējo apspriešanos laikā tika saņemta no visiem platjoslas operatoriem, kuri, cik JCCM zināms, darbojās šajā reģionā. Šo divpusējo apspriešanos laikā saņemtā informācija deva iespēju kartēt esošo infrastruktūru un atklāja platjoslas operatoru plānus attiecībā uz infrastruktūras izvēršanu nākamajos trīs līdz četros gados. |
|
(160) |
Otrkārt, JCCM analizēja visus ikgadējos teritoriālās izvēršanas plānus, ko CMT reģistrēti tīkla operatori bija iesnieguši iepriekšējos gados. Šajā analīzē atklājās, ka mērķapgabalos nav pakalpojumu sniedzēju un ka nevienam pakalpojumu sniedzējam vēl nav plānu tuvākajā nākotnē veikt ieguldījumus šajos apgabalos. Pēc tam attiecīgie mērķapgabali tika norādīti paziņojumā par līgumu un tā pielikumos (58). |
|
(161) |
Lai gan 2009. gada Platjoslas pamatnostādnēs nebija noteiktas konkrētas prasības par to, kā jāveic padziļināta apspriešanās ar visām pasākuma skartajām ieinteresētajām personām, tai laikā šajā nozarē ierasta un Komisijas akceptēta prakse bija tieši un individuāli apspriesties ar zināmajiem operatoriem par viņu esošo infrastruktūru un turpmākas infrastruktūras izvēršanas plāniem. Citos Komisijas lēmumos necelt iebildumus (59) tā tika uzskatīta par pietiekamu pieeju. JCCM bija sazinājies ar visiem elektronisko sakaru operatoriem, par kuriem tas zināja, ka tie darbojas šajā reģionā (t. i., ar uzņēmumiem, kas bija reģistrēti CMT kā elektronisko sakaru operatori un kas bija regulāri iesnieguši izvēršanas ziņojumus). Sabiedriskā apspriešana, kas tika prasīta vēlākajās 2013. gada Platjoslas pamatnostādnēs (60), 2009. gada Platjoslas pamatnostādnēs nebija minēta kā priekšnosacījums tam, lai pasākumu varētu atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. |
|
(162) |
Treškārt, sūdzības iesniedzējs nebija ieinteresētā persona, ar ko JCCM pirms paziņojuma par līgumu publicēšanas būtu bijis jāapspriežas. Sūdzības iesniedzējs Kastīlijas-Lamančas autonomajam reģionam bija zināms, bet tikai kā apraides un televīzijas pakalpojumu atbalsta sniedzējs. Sūdzības iesniedzējs nebija reģistrēts CMT kā elektronisko sakaru operators un nekad nav darbojies kā šāds operators (sk. 2.8. iedaļu iepriekš tekstā). Tāpēc JCCM nebija iemesla apspriesties ar sūdzības iesniedzēju par attiecīgo projektu. |
|
(163) |
Tāpēc Komisija secina, ka lēmumā par procedūras sākšanu sākotnēji paustās šaubas ir kliedētas un JCCM veiktā sīkā kartēšana un pārklājuma analīze atbilst 2009. gada Platjoslas pamatnostādnēm. |
5.3.7.2. Atklāta konkursa procedūra
|
(164) |
Izmantojot atklātu konkursu, tiek nodrošināta pārredzamība visiem ieguldītājiem, kuri vēlas piedalīties subsidētā projekta īstenošanā (61). Atklāta konkursa gadījumā nepieciešams nosacījums ir vienlīdzīga un nediskriminējoša attieksme pret visiem pretendentiem. |
|
(165) |
Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par to, vai konkursa procedūra ir atbildusi 2009. gada Platjoslas pamatnostādņu noteikumiem par pārredzamību. Tā uzskatīja, ka JCCM izmantotajos piešķiršanas kritērijos liela nozīme bija piešķirta subjektīviem izvērtēšanas kritērijiem (sk. 48. apsvērumu iepriekš tekstā un lēmuma par procedūras sākšanu 31. apsvērumu). |
|
(166) |
Pēc formālās izmeklēšanas procedūras Komisija konstatēja, ka 2010. gada 13. maijā Kastīlijas-Lamančas oficiālajā vēstnesī tika publicēts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus un piedāvājumu drīkstēja iesniegt visi uzņēmumi, kas reģistrēti CMT kā elektronisko sakaru operatori (sk. 11. apsvērumu iepriekš tekstā). |
|
(167) |
JCCM izmantotie piešķiršanas kritēriji bija norādīti un sīki paskaidroti Īpašajās administratīvajās specifikācijās un Īpašajās tehniskajās specifikācijās un tātad bija noteikti iepriekš, t. i., pirms uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus publicēšanas. JCCM bija izvēlējies ekonomiski visizdevīgākā piedāvājuma, nevis viszemākās cenas metodi, un sarežģītākos un lielākos projektos tā ir standarta prakse. Piešķiršanas kritērijos bija paredzēta novērtēšanas sistēma, kurā varēja iegūt maksimums 100 punktu. Kopā 64 punktus varēja iegūt, izpildot “objektīvos kritērijus”, kas attiecās, piemēram, uz jaunā tīkla aptverto papildu mājsaimniecību skaitu, piedāvāto mazumtirdzniecības pakalpojumu kvalitāti un nepieciešamo finanšu līdzekļu daudzumu, un kopumā 36 punktus varēja iegūt, izpildot “subjektīvos kritērijus”, saskaņā ar kuriem JCCM vērtēja i) piedāvāto tehnoloģisko risinājumu, ii) piedāvāto infrastruktūras un problēmu pārvaldību, iii) cik daudz palīdzības un atbalsta pretendents piedāvā tīkla atdošanā JCCM pēc līguma darbības beigām, iv) vai ir saistošs piedāvājums pēc līguma darbības beigām nopirkt tīklu no JCCM un v) cik detalizēts ir pretendenta tīkla atpakaļatdošanas plāns (sk. 15. apsvērumu iepriekš tekstā). |
|
(168) |
Katra piešķiršanas kritērija svērums bija skaidri norādīts Īpašajās administratīvajās specifikācijās, kurās bija norādīts maksimālais punktu skaits, ko var iegūt par katru piešķiršanas kritēriju un apakškritēriju (sk. 16. apsvērumu iepriekš tekstā). |
|
(169) |
Komisija konstatē, ka “subjektīvie kritēriji” patiesībā ir kvalitatīvie kritēriji, kas ir saistīti ar procedūras priekšmetu un attiecas uz izveidojamā tīkla tehniskajām un funkcionālajām īpašībām, uzturēšanu, pārvaldību utt. Saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumiem šādus kritērijus drīkst izmantot, ja katra kritērija svērums ir noteikts iepriekš un ir pārredzams, kā tas ir arī šajā gadījumā. |
|
(170) |
Turklāt visi kritēriji, arī “subjektīvie kritēriji”, bija saistīti ar konkursa priekšmetu un uzskaitīti konkursa dokumentos. “Subjektīvie kritēriji” nešķiet nepiemēroti, ņemot vērā, ka JCCM bija jākļūst par izveidojamās platjoslas pamata infrastruktūras īpašnieku un, visticamāk, pēc piešķirtā līguma termiņa beigām būtu jāpārņem tīkla ekspluatācija. |
|
(171) |
Tāpēc JCCM izmantotie “subjektīvie kritēriji” tiek uzskatīti par pietiekami pārredzamiem, lai JCCM tos varētu piemērot objektīvi, konkrēti un vienādi. |
|
(172) |
Tāpēc Komisija secina, ka JCCM ir izvēlējies saņēmēju atklāta konkursa procedūrā saskaņā ar 2009. gada Platjoslas pamatnostādņu noteikumiem par pārredzamību. |
5.3.7.3. Ekonomiski visizdevīgākais piedāvājums
|
(173) |
Lai atklāta konkursa procedūras kontekstā samazinātu piešķiramā atbalsta summu, līdzīgu vai identisku kvalitātes nosacījumu gadījumā piedāvājuma kopējā novērtējumā vairāk prioritātes punktu principā būtu jāsaņem pretendentam, kurš prasījis mazāko atbalsta summu (62). Tomēr ekonomiski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanā tiek ņemti vērā vēl citi kritēriji, ne tikai viszemākā piedāvātā cena. Lai varētu noteikt ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, līgumslēdzējai iestādei jau iepriekš būtu jānorāda, kādu relatīvo svērumu tā piešķirs katram izvēlētajam kritērijam. |
|
(174) |
Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par to, vai konkursa procedūra ir atbildusi 2009. gada Platjoslas pamatnostādņu noteikumiem par prasībām, kas attiecas uz ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, jo piešķiršanas kritērijam, kas attiecās uz pretendenta prasīto atbalsta summu, bija piešķirts pārāk mazs svērums (tikai 10 no 100 punktiem jeb tikai 10 % no visa piešķiršanas kritēriju kopuma) un tā dēļ piedāvājumi nevarēja būt atbilstoši tirgus vērtībai (sk. 48. apsvērumu iepriekš tekstā un lēmuma par procedūras sākšanu 31. apsvērumu). |
|
(175) |
Piešķiršanas kritērijus un relatīvo svērumu, ko bija paredzēts piešķirt katram no tiem, JCCM bija noteicis un paziņojis jau iepriekš (sk. 15. un 16. apsvērumu iepriekš tekstā). |
|
(176) |
No pieciem atklātā konkursa procedūrā iesniegtajiem piedāvājumiem konkursa dokumentos noteiktajām tehniskajām prasībām atbilda divi, ko JCCM arī izskatīja atlases procedūrā (Telecom CLM un Telefónica S.A.; sk. 22. apsvērumu iepriekš tekstā). Telecom CLM piedāvājums kopumā saņēma 76,13 no 100 punktiem (44,93 punktus par “objektīvajiem kritērijiem” un 31,2 punktus par “subjektīvajiem kritērijiem”), bet Telefónica piedāvājums saņēma kopumā 46,22 no 100 punktiem (26,07 punktus par “objektīvajiem kritērijiem” un 20,15 punktu par “subjektīvajiem kritērijiem”) (sk. 25. un 26. apsvērumu iepriekš tekstā). Telecom CLM piedāvājumā tika prasīta mazāka atbalsta summa nekā Telefónica piedāvājumā, tāpēc tas par šo kritēriju saņēma vairāk punktu (1,76 no 10 salīdzinājumā ar 0,00 no 10) (sk. 23. un 26. apsvērumu iepriekš tekstā). |
|
(177) |
Saskaņā ar pētījumiem, ko JCCM bija veicis pirms projekta sākšanas, ar pieejamo atbalsta budžetu 16 miljonu EUR apmērā diez vai pietiktu, lai nodrošinātu pārklājumu visos obligātajos un neobligātajos mērķapgabalos (sk. 13. apsvērumu iepriekš tekstā). Tāpēc bija maz ticams, ka ar prasīto atbalsta summu saistītais piešķiršanas kritērijs kļūs par svarīgu vai izšķirīgu faktoru ekonomiski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanā, jo bija gaidāms, ka vairums pretendentu vai pat visi pretendenti prasīs visu pieejamo atbalsta summu. |
|
(178) |
JCCM galu galā piešķīra līgumu pretendentam, kura piedāvājumā bija prasīta vismazākā atbalsta summa. JCCM šim pretendentam bija arī piešķīris visvairāk punktu par piešķiršanas kritēriju, kas attiecās uz prasīto atbalsta summu (1,76 no 10 punktiem salīdzinājumā ar 0 no 10 punktiem). Ja šā piešķiršanas kritērija svērums būtu bijis lielāks, saņēmējs no tā būtu tikai ieguvējs. |
|
(179) |
Tāpēc Komisija vairs neuzskata, ka salīdzinoši mazais svērums, kas piešķirts ar prasīto atbalsta summu saistītajam piešķiršanas kritērijam, ir radījis nevienlīdzīgu vai diskriminējošu attieksmi pasākuma kontekstā vai ir palielinājis galu galā piešķirtā atbalsta summu. Komisija secina, ka tātad JCCM veiktais novērtējums par to, kurš no piedāvājumiem ir ekonomiski visizdevīgākais, atbilda 2009. gada Platjoslas pamatnostādnēm. |
5.3.7.4. Tehnoloģiskā neitralitāte
|
(180) |
Tā kā platjoslas pakalpojumi var tikt sniegti, izmantojot dažādas tīkla infrastruktūras, balstoties uz vadu, bezvadu, satelīta un mobilajām tehnoloģijām, dalībvalstis nedrīkstētu dot priekšroku kādai konkrētai tehnoloģijai vai tīkla platformai, ja vien tās nevar pierādīt, ka šādai izvēlei ir objektīvs pamatojums (63). Pretendentiem vajadzētu būt tiesīgiem piedāvāt sniegt nepieciešamos platjoslas pakalpojumus, izmantojot vai kombinējot jebkuras tehnoloģijas, kas tiem šķiet piemērotākās. |
|
(181) |
Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par to, vai projekts atbilst 2009. gada Platjoslas pamatnostādņu nosacījumiem, kas attiecas uz tehnoloģisko neitralitāti, jo tai bija radies iespaids, ka JCCM projektā ir koncentrējies uz konkrētu bezvadu tehnoloģiju, tāpēc ka tas bija aprēķinājis budžetu, pamatojoties uz bezvadu tīkla izvēršanas izmaksām, un bija netieši mudinājis izmantot jau esošo konkrētas tehnoloģijas infrastruktūru (sk. 48. apsvērumu iepriekš tekstā un lēmuma par procedūras sākšanu 32. apsvērumu). Formālajā izmeklēšanā Komisija izdarīja šādus konstatējumus:
|
|
(182) |
Tāpēc Komisija, ņemot vērā formālās izmeklēšanas procedūrā iegūto informāciju, secina, ka konkursa dokumenti bija tehnoloģiski neitrāli un projekts tādējādi atbilda 2009. gada Platjoslas pamatnostādņu nosacījumiem par tehnoloģiskās neitralitātes prasību. |
5.3.7.5. Esošās infrastruktūras izmantošana
|
(183) |
Saskaņā ar 2009. gada Platjoslas pamatnostādnēm dalībvalstīm, ciktāl iespējams, būtu jāmudina pretendenti izmantot esošās pieejamās infrastruktūras, lai tiktu novērsta lieka un neracionāla resursu dublēšanās (65). Cenšoties ierobežot ekonomisko ietekmi uz esošajiem tīklu operatoriem, tiem būtu jādod iespēja darīt savu infrastruktūru pieejamu paziņotā projekta vajadzībām. |
|
(184) |
JCCM visiem pretendentiem piedāvāja iespēju savos iesniegtajos piedāvājumos paredzēt, ka viņi izmantos esošo DTT infrastruktūru. Tai pašā laikā pienākuma izmantot DTT infrastruktūru viņiem nebija. Tīkla operatori tikpat labi varēja izmantot savu esošo infrastruktūru. Piemēram, Telefónica iesniedza piedāvājumu, kurā lielākoties bija paredzējis izmantot savu esošo infrastruktūru. Telefónica piedāvājums tika atzīts par atbilstīgu un tika iekļauts atlases procedūrā. |
|
(185) |
Iespēja izmantot esošo DTT infrastruktūru uzņēmumam Telecom CLM kā vienam no šīs infrastruktūras daļu īpašniekiem nekādas priekšrocības nedeva, jo visiem DTT infrastruktūras īpašniekiem (t. i., daudzām dažādām pašvaldībām, Telecom CLM un privātajam uzņēmumam Abertis Telecom S.A.) bija pienākums piešķirt tīkla operatoram piekļuvi šai infrastruktūrai, lai nākotnē varētu izvērst pamata platjoslas tīklu. Uzņēmumam Telecom CLM nekādas priekšrocības nedeva arī tas, ka Telecom CLM ekspluatēja visu reģiona DTT tīklu, jo platjoslas pamata tīklam varēja izmantot tikai DTT tīklā izmantoto pasīvo infrastruktūru, bet ne pašu DTT aprīkojumu, par ko iepriekš bija piešķirts atbalsts un kas bija uzstādīts šajā pasīvajā infrastruktūrā, un ko ekspluatēja Telecom CLM (sk. arī 217. apsvērumu turpmāk tekstā). |
|
(186) |
Komisija secina, ka projekts atbilda 2009. gada Platjoslas pamatnostādņu nosacījumiem par prasību, kas attiecas uz esošās infrastruktūras izmantošanu. |
5.3.7.6. Faktiska vairumtirdzniecības līmeņa piekļuve
|
(187) |
Nodrošināt trešām personām faktisku vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi subsidētai platjoslas infrastruktūrai ir nepieciešams elements ikvienā valsts atbalsta pasākumā, kas paredz jaunas platjoslas infrastruktūras būvniecības finansēšanu (66). |
|
(188) |
Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par to, vai projekts atbilst 2009. gada Platjoslas pamatnostādņu nosacījumiem par vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi un piekļuves vairumtirdzniecības cenām, apgalvojot, ka pasākums ex ante nav bijis pietiekami labi izstrādāts, jo pēc tam, kad līgums jau bija piešķirts Telecom CLM, CMT konstatēja, ka uzņēmuma Telecom CLM piedāvātās piekļuves vairumtirdzniecības cenas ir pārāk augstas (sk. 48. apsvērumu iepriekš tekstā un lēmuma par procedūras sākšanu 33. apsvērumu). |
|
(189) |
Konkursa dokumentos sekmīgajam pretendentam bija noteikts pienākums nodrošināt vismaz vienu starpsavienojuma punktu, lai trešās puses tīkla operatori varētu izmantot tīklu platjoslas pamata pakalpojumu sniegšanai galalietotājiem mazumtirdzniecības līmenī. Īpašo tehnisko specifikāciju 4.2. punktā JCCM bija noteicis pretendentiem pienākumu piedāvāt vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves pakalpojumus un nodrošināt, ka citi elektronisko sakaru operatori var mazumtirdzniecības līmenī sniegt galalietotājiem mērķapgabalos tikpat kvalitatīvus, uzticamus un pieejamus platjoslas pamata pakalpojumus, kādi prasīti Īpašajās tehniskajās specifikācijās (sk. 18. apsvērumu iepriekš tekstā). Tātad konkursa dokumentos bija nodrošināta faktiska trešo personu piekļuve infrastruktūrai vairumtirdzniecības līmenī. |
|
(190) |
Telecom CLM piedāvājumā bija paredzēts izveidot starpsavienojuma punktu Toledo, un tajā bija izklāstīti noteikumi un nosacījumi, saskaņā ar kuriem trešās puses tīkla operatoriem tiktu piešķirta datu plūsmas piekļuve tīklam (sk. 25. apsvērumu iepriekš tekstā). Telecom CLM piedāvātā vairumtirdzniecības līmeņa piekļuve nebija ierobežota laikā. Tā deva trešās puses operatoriem iespēju konkurēt ar Telecom CLM mazumtirdzniecības līmenī, paplašinot izvēles iespējas un pastiprinot konkurenci mērķapgabalos, novēršot Telecom CLM monopolstāvokļa rašanos vietējo pakalpojumu sniegšanā. |
|
(191) |
Lai nodrošinātu faktisku vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi un līdz minimumam samazinātu iespējamos konkurences izkropļojumus, ir ļoti svarīgi novērst to, ka izraudzītais pretendents nosaka pārmērīgas vairumtirdzniecības cenas vai, tieši pretēji, nosit cenas vai nosaka cenu ierobežojumus. Piekļuves vairumtirdzniecības cenām būtu jāpamatojas uz citu tādu attiecīgās valsts vai Savienības salīdzināmu apgabalu, kuros konkurence ir aktīvāka, publicēto (regulēto) vairumtirdzniecības cenu vidējo aritmētisko vai, ja nav pieejamas šādas publicētas cenas, tad uz valsts regulatora jau noteiktajām vai apstiprinātajām cenām attiecīgajiem tirgiem un pakalpojumiem (67). |
|
(192) |
Uzņēmums Telecom CLM bitu plūsmas vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi tīklam sākumā piedāvāja par 34,50 EUR, bet mēneša mazumtirdzniecības cena, ko tas piedāvāja galalietotājiem, bija 37,50 EUR (sk. 39. apsvērumu iepriekš tekstā). |
|
(193) |
CMT2011. gada 23. jūnija lēmumā secināja, ka Telecom CLM piedāvātās piekļuves vairumtirdzniecības cenas ir pārāk tuvas cenām, ko Telecom CLM plānoja pieprasīt galalietotājiem mazumtirdzniecības līmenī par saviem platjoslas pamata pakalpojumiem. CMT arī secināja, ka šīs piekļuves vairumtirdzniecības cenas ir augstākas par citām bitu plūsmas piekļuves vairumtirdzniecības cenām šajā nozarē (sk. 39. apsvērumu iepriekš tekstā). CMT arī konstatēja, ka neviens trešās puses tīkla operators, kas no Telecom CLM vairumtirdzniecības līmenī pirktu piekļuvi platjoslas pamata tīklam, nespētu, konkurējot ar Telecom CLM, gūt peļņu no platjoslas pamata pakalpojumu sniegšanas galalietotājiem mazumtirdzniecības līmenī (sk. 37. apsvērumu iepriekš tekstā). Tāpēc CMT prasīja Telecom CLM pazemināt tā piekļuves vairumtirdzniecības cenas. Tā rezultātā Telecom CLM līdz 2011. gada 29. jūlijam bija pazeminājis savas piedāvātās piekļuves vairumtirdzniecības cenas par vairāk nekā 30 % (sk. 39. un 40. apsvērumu iepriekš tekstā). CMT, uzskatīdams, ka jaunā cena atbilst bitu plūsmas piekļuves vidējām cenām Spānijā, apstiprināja jauno piekļuves vairumtirdzniecības cenu – 23,70 EUR – mērķapgabalos (sk. 39. apsvērumu iepriekš tekstā). |
|
(194) |
Komisija konstatē, ka ar piekļuves vairumtirdzniecības cenu saistītie trūkumi tika novērsti ar grozīto līgumu, pirms tie bija radījuši kādus konkurences izkropļojumus. Pirmkārt, Telecom CLM savas piekļuves vairumtirdzniecības cenas par vairāk nekā 30 % pazemināja 2011. gada jūlijā, t. i., vairāk nekā gadu pirms 2012. gada septembra, kad tika sākta platjoslas pamata tīkla ekspluatācija. Tāpēc tas, ka piekļuves vairumtirdzniecības cenas sākumā bija augstas, konkurenci neietekmēja. Trešās personas tīklam varēja piekļūt tikai no 2012. gada septembra, kad pazeminātās cenas jau bija spēkā. |
|
(195) |
Komisija secina, ka grozītā un CMT apstiprinātā piekļuves vairumtirdzniecības cena atbilda vidējām publicētajām vairumtirdzniecības cenām, kas bija spēkā citos Spānijas Karalistes apgabalos, kuros konkurence bija lielāka. Tātad Telecom CLM piedāvātā un CMT apstiprinātā jaunā bitu plūsmas piekļuves vairumtirdzniecības cena atspoguļoja tirgus apstākļus un nodrošināja faktisku vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi, līdz minimumam samazinot konkurences izkropļojumus. |
|
(196) |
Tātad grozītais projekts atbilda 2009. gada Platjoslas pamatnostādņu nosacījumiem par prasību attiecībā uz faktiskas vairumtirdzniecības līmeņa piekļuves nodrošināšanu trešām personām un attiecībā uz cenām. |
5.3.7.7. Atgūšanas mehānisms pārmērīgas kompensācijas novēršanai
|
(197) |
Lai nodrošinātu to, ka izraudzītais pretendents nesaņem pārmērīgu kompensāciju gadījumā, ja pieprasījums pēc platjoslas pakalpojumiem mērķapgabalā pārsniedz paredzēto līmeni, dalībvalstīm līgumā ar sekmīgo pretendentu būtu jāiekļauj atmaksāšanas mehānisms (68). |
|
(198) |
Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija pauda šaubas par to, vai projekts atbilst 2009. gada Platjoslas pamatnostādņu nosacījumiem par atgūšanas mehānismu pārmērīgas kompensācijas novēršanai, apgalvojot, ka pasākums ex ante nav bijis pietiekami labi izstrādāts, jo Telecom CLM piešķirtajā līgumā sākotnēji nav bijis atgūšanas mehānisma un šādu mehānismu JCCM ieviesis tikai pēc CMT intervences (sk. 48. apsvērumu iepriekš tekstā un lēmuma par procedūras sākšanu 33. apsvērumu). |
|
(199) |
Uzņēmumam Telecom CLM piešķirtajā līgumā atgūšanas mehānisma nebija. Taču šāds mehānisms starp JCCM un Telecom CLM noslēgtajā līgumā tika ieviests pēc CMT izmeklēšanas un pēc tam, kad CMT bija atgūšanas mehānismu apstiprinājis, un tas stājās spēkā 2012. gada 1. jūnijā (sk. 41.–43. apsvērumu iepriekš tekstā), t. i., pirms Telecom CLM sāka ekspluatēt pamata platjoslas tīklu (sk. 27. apsvērumu iepriekš tekstā). Komisija uzskata, ka līgumā ieviestais atgūšanas mehānisms nodrošināja, ka atbalsta summa tiek samazināta līdz minimumam. |
|
(200) |
Tāpēc Komisija secina, ka sākotnējais atgūšanas mehānisma trūkums nav varējis ietekmēt konkurenci, jo šis mehānisms līgumā tika ieviests ilgu laiku pirms tam, kad Telecom CLM būtu varējis gūt kādu peļņu no pamata platjoslas tīkla ekspluatācijas. |
|
(201) |
Tātad grozītais projekts atbilda arī 2009. gada Platjoslas pamatnostādņu nosacījumiem par prasību attiecībā uz atgūšanas mehānisma paredzēšanu ar saņēmēju noslēgtajā līgumā. |
5.3.7.8. Secinājums par samērīgumu
|
(202) |
Ņemot vērā iepriekš 156.–201. apsvērumā izklāstītos apsvērumus, Komisija secina, ka attiecīgais valsts atbalsts un iespējamie konkurences izkropļojumi nav bijuši lielāki par pasākumā nepieciešamo minimumu. |
5.3.8. Negatīva ietekme uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm
|
(203) |
Atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam ir jānovērtē, vai ir kāda negatīva ietekme uz konkurenci un tirdzniecību attiecīgajos produktu tirgos, tas ir, šajā gadījumā – platjoslas pamata tīkla izvēršanā un ekspluatācijā un platjoslas pakalpojumu, tostarp IP telefonijas / IP balss pārraides, nodrošināšanā galalietotājiem mazumtirdzniecības līmenī. |
|
(204) |
Tā kā pasākuma mērķapgabali bija “baltās” zonas 2009. gada Platjoslas pamatnostādņu nozīmē, t. i., zonas bez platjoslas piekļuves, ir maz ticams, ka šis pasākums būtu radījis būtisku negatīvu ietekmi uz konkurenci tāpēc, ka šajos apgabalos tika izvērsts un ekspluatēts atbalstītais platjoslas pamata tīkls. Mērķapgabalos nebija platjoslas tīkla operatoru, ko šī izvēršana būtu varējusi ietekmēt, un neviens operators arī nebija plānojis tuvākajā nākotnē šajos apgabalos ienākt. |
|
(205) |
Teorētiski varētu būt iespējams, ka privātie tirgus dalībnieki samazināja savus nākotnes ieguldījumus platjoslas tīklos mērķapgabalos vai izlēma mērķapgabalu tirgos neienākt, tāpēc ka tajos tika izvērsts un ekspluatēts atbalstītais platjoslas pamata tīkls, taču Komisija nav saņēmusi nekādu informāciju, kas uz to norādītu. |
|
(206) |
Runājot par ietekmi uz tirdzniecību, jānorāda, ka nekāda Komisijas rīcībā esoša informācija neliecina, ka šim pasākumam būtu bijusi būtiska negatīva papildu ietekme uz citām dalībvalstīm. |
5.3.9. Atbalsta pozitīvās ietekmes samērošana ar iespējamo negatīvo ietekmi, kas izpaužas kā konkurences izkropļojumi un nelabvēlīga ietekme uz tirdzniecību
|
(207) |
Pienācīgi izstrādātam valsts atbalsta pasākumam būtu jānodrošina, ka pasākuma ietekmes kopējais samērs ir pozitīvs, proti, ka tā nelabvēlīgais iespaids uz tirdzniecības apstākļiem nav tāds, kas būtu pretrunā kopīgajām interesēm. |
|
(208) |
JCCM ieviestais pasākums palīdzēja attīstīt saimnieciskās darbības – platjoslas pamata tīkla izvēršanu un ekspluatāciju – mērķapgabalos un galalietotājiem, kam iepriekš nebija piekļuves platjoslai, nodrošināja pieeju platjoslas pakalpojumiem ar vismaz 2 Mbps lejupielādes ātrumu un vismaz 512 kbps augšupielādes ātrumu (sk. 126. apsvērumu iepriekš tekstā). Tas arī nodrošināja, ka patērētājiem un uzņēmumiem tiek piedāvāta IP telefonija / IP balss pārraide (sk. 126. apsvērumu iepriekš tekstā) un ka tīkla sniegums tiek divreiz uzlabots – lejupielādes ātrums tika palielināts vispirms 2014. gada 28. aprīlī līdz vismaz 5 Mbps un pēc tam 2018. gada 4. maijā līdz vismaz 10 Mbps (sk. 134. apsvērumu iepriekš tekstā). Tādējādi šis pasākums veicināja un centās panākt teritoriālo, sociālo un ekonomisko kohēziju un palīdzēja virzīties uz Digitālās programmas mērķi līdz 2013. gadam nodrošināt visiem platjoslas piekļuvi (sk. 139. apsvērumu iepriekš tekstā). |
|
(209) |
Turklāt, ņemot vērā saņēmēja pienākumu nodrošināt vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi, šis pasākums ne vien deva labumu galalietotājiem, bet arī pozitīvi ietekmēja konkurenci mērķapgabalos. |
|
(210) |
Ar pasākumu tika arī novērsta tirgus nepilnība (sk. 5.3.5. iedaļu iepriekš tekstā), proti, līdz 2012. gada septembrim, kad sākās atbalstītā platjoslas pamata tīkla ekspluatācija, bez atbalsta mērķapgabalos cita platjoslas tīkla izvēršana un platjoslas pakalpojumu sniegšana galalietotājiem mazumtirdzniecības līmenī nebūtu nodrošināta. |
|
(211) |
Pasākums bija arī samērīgs (sk. 5.3.7. iedaļu iepriekš tekstā). Tā veidols nodrošināja, ka tas nepārsniedz nepieciešamo minimumu un ka tā iespējamā negatīvā ietekme uz konkurenci un tirdzniecību platjoslas pamata tīklu izbūves un ekspluatācijas tirgū, kā arī tirgū, kas sastāv no platjoslas pamata pakalpojumu, tostarp IP telefonijas / IP balss pārraides, nodrošināšanas galalietotājiem mazumtirdzniecības līmenī, ir ierobežota. Pasākums bija veidots tā, lai netiktu izspiesti privātie ieguldījumi, un tas ietekmēja tikai mērķapgabalus, t. i., Kastīlijas-Lamančas reģiona pašvaldību rajonus, kuros vidējais iedzīvotāju skaits bija 35 un kuros galalietotājiem nebija piekļuves platjoslai, un kuros privātie ieguldītāji neplānoja ieguldīt bez atbalsta. |
|
(212) |
Komisijai nav zināms, ka pasākumam būtu bijusi kāda negatīva ietekme, kas būtu ietekmējusi tirdzniecības apstākļus pārmērīgi – tik lielā apmērā, lai tas būtu pretrunā kopīgajām interesēm (sk. 5.3.8. iedaļu iepriekš tekstā). |
|
(213) |
Komisija secina, ka līguma piešķiršana Telecom CLM bija objektīvi pamatota ar nepieciešamību novērst platjoslas pamata pakalpojumu nepieejamību 461 mērķapgabalā, t. i., attālos daudzu dažādu pašvaldību rajonos, kas ir izkliedēti pa visu Kastīlijas-Lamančas reģionu. |
|
(214) |
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto un pasākuma un piemēroto garantiju kopējo raksturojumu, atbalsta pozitīvā ietekme uz attiecīgo saimniecisko darbību attīstību atsver jebkādu potenciālu negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību. Izsverot visu, jāatzīst, ka pasākums bija saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta mērķiem un tam uz konkurenci nebija tāda nelabvēlīga iespaida, kas būtu pretrunā kopīgajām interesēm. |
5.3.10. DTT pasīvās infrastruktūras izmantošana
|
(215) |
Komisija lēmumā par procedūras sākšanu apgalvoja, ka saskaņā ar lietā Deggendorf (69) iedibināto principu tas, ka Telecom CLM vēl nebija atmaksājis atbalstu, kas ar Komisijas lēmumu lietā SA.27408 (70) bija pasludināts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu, ir jāņem vērā pasākuma saderības novērtēšanā. Komisija uzskatīja, ka, tā kā uzvarējušajā Telecom CLM piedāvājumā bija paredzēts izmantot esošo DTT tīklu, kas bija izvērsts, izmantojot nelikumīgu valsts atbalstu, ļoti iespējams, šim nelikumīgajam atbalstam ir bijusi arī noteicoša loma līguma piešķiršanā Telecom CLM šajā lietā (sk. 48. apsvērumu iepriekš tekstā un lēmuma par procedūras sākšanu 37. apsvērumu). |
|
(216) |
Komisijas lēmumu lietā SA.27408 2018. gadā apstiprināja Tiesa (71). Tomēr saskaņā ar Komisijai pašlaik pieejamo informāciju Telecom CLM līdz 2022. gada 18. augustam bija atmaksājis visu atbalstu, kas ar iepriekš minēto Komisijas lēmumu bija pasludināts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu. |
|
(217) |
Katrā ziņā Komisija arī uzskata, ka nelikumīgais valsts atbalsts, kas tika piešķirts un izmaksāts Telecom CLM saistībā ar pāreju uz DTT Kastīlijas-Lamančas reģionā, neradīja izšķirīgu priekšrocību, kā dēļ attiecīgais uzņēmums būtu ieguvis līguma slēgšanas tiesības šajā lietā. Formālā izmeklēšana norāda, ka Telecom CLM bezvadu platjoslas pamata tīkla izvēršanai izmantoja tikai esošā DTT tīkla pasīvo infrastruktūru, t. i., pārraides centrus. Taču lielākā daļa šīs pasīvās zemes televīzijas infrastruktūras Kastīlijas-Lamančas reģionā pastāvēja jau pirms pārejas no analogās uz ciparu televīziju. Tā sastāvēja no kopumā aptuveni 500 pārraides centriem, no kuriem 138 piederēja Telecom CLM (sk. 33. apsvērumu iepriekš tekstā). Telecom CLM par nelikumīgo valsts atbalstu, par kuru bija ierosināta lieta SA.27408, uzbūvēja tikai 20 papildu pārraides centru, kļuva par īpašnieku tikai 6 no tiem un platjoslas pamata tīklam šajā lietā izmantoja tikai 1 no šiem papildu pārraides centriem (sk. 33. un 15. apsvērumu iepriekš). Lai piekļūtu pārējai DTT pasīvajai infrastruktūrai, Telecom CLM bija jāievēro tā pati procedūra, kas jebkuram citam ieinteresētajam trešās puses operatoram, proti, jāiegūst piekļuve minētajai infrastruktūrai no šo pārraides centru īpašniekiem. Nelikumīgo atbalstu, kas bija piešķirts saistībā ar pāreju uz zemes ciparu televīziju, Telecom CLM lielākoties bija izmantojis, lai esošajā pasīvajā infrastruktūrā uzstādītu aktīvo DTT aprīkojumu (sk. 33. apsvērumu iepriekš tekstā). Tomēr šo aktīvo DTT aprīkojumu nevarēja izmantot platjoslas pamata pakalpojumu sniegšanai. Tātad apmērs, kādā uz šo pasākumu attiecās nelikumīgais atbalsts, ko Telecom CLM bija saņēmis lietā SA.27408 aplūkotajā DTT shēmā, aprobežojās ar izmaksām, kas bija radušās tā viena papildu pārraides centra būvniecībā, kurš piederēja Telecom CLM un tika izmantots šajā lietā aplūkotajam platjoslas pamata tīklam. |
|
(218) |
Turklāt visa esošā DTT infrastruktūra, ieskaitot par nelikumīgo atbalstu uzbūvētos papildu pārraides centrus, bija darīta pieejama visiem ieinteresētajiem pretendentiem, ne tikai Telecom CLM. Esošo DTT tīklu patiesībā bija plānojuši izmantot četri no pieciem pretendentiem (sk. 21. apsvērumu iepriekš tekstā). |
|
(219) |
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Komisija secina, ka nelikumīgais atbalsts, uz ko attiecās lēmums lietā SA.27408 un ko bija saņēmis Telecom CLM, konkursā nedeva tam priekšrocību, kas būtu bijusi izšķirīga ar pasākumu saistītā līguma piešķiršanā. Tātad lietā SA.27408 aplūkotais nelikumīgais atbalsts konkursa procedūru nav padarījis diskriminējošu. |
6. SECINĀJUMS
|
(220) |
Komisija secina, ka Spānijas Karaliste pasākumu Telecom CLM labā ir īstenojusi nelikumīgi, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu. Taču formālās izmeklēšanas procedūrā ir kliedētas 2017. gada 19. jūlija lēmumā par procedūras sākšanu paustās šaubas par atbalsta saderību un ir konstatēts, ka 2009. gada Platjoslas pamatnostādņu prasības ir izpildītas. Tādējādi 2010. gada augustā Telecom CLM piešķirtais līgums ar grozījumiem bija saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Valsts atbalsts, ko Spānijas Karaliste ir īstenojusi Telecom CLM labā un kas izpaužas kā piešķirts līgums (ar grozījumiem) par bezvadu platjoslas pamata tīkla izveidi un ekspluatāciju Kastīlijas-Lamančas reģiona attālajos apgabalos, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Spānijas Karalistei.
Briselē, 2023. gada 10. augustā
Komisijas vārdā –
Komisijas locekle
Margrethe VESTAGER
(1) OV L 248, 24.9.2015., 9. lpp.
(2) Valsts atbalsts – Spānija – Valsts atbalsts SA.34001 (2017/C) – Iespējams atbalsts Telecom Castilla-La Mancha – Uzaicinājums iesniegt piezīmes saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 2. punktu (OV C 336, 6.10.2017., 20. lpp.).
(3) Sk. 2. zemsvītras piezīmi.
(4) 17,1 % Kastīlijas-Lamančas reģionā salīdzinājumā ar 20,7 % Spānijā kopumā; sk. Comisión del Mercado de las Telecomunicaciones 2011. gada 23. jūnija ziņojumu, MTZ 2010/2249, 6. lpp., pieejams vietnē https://www.cnmc.es/sites/default/files/1505025_7.pdf.
(5) Sk. Comisión del Mercado de las Telecomunicaciones 2011. gada 23. jūnija ziņojumu, MTZ 2010/2249, 7. lpp., pieejams vietnē https://www.cnmc.es/sites/default/files/1505025_7.pdf.
(6) Komisijas paziņojums “Kopienas pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu” (OV C 235, 30.9.2009., 7. lpp.) (“2009. gada Platjoslas pamatnostādnes”).
(7) Sk. arī 15.–20. apsvērumu tālāk tekstā, kuros aprakstīti konkursa procesā piemērotie piešķiršanas kritēriji.
(8) Mesa de Contratación veido priekšsēdētājs – ministrijas Informācijas sabiedrības un telesakaru departamenta ģenerāldirektors – un četri locekļi – viens Galvenā revīzijas biroja pārstāvis, viens reģionālās ministrijas Juridiskā dienesta pārstāvis un divi Informācijas sabiedrības un telesakaru departamenta pārstāvji.
(9) Apspriešanās notika ar operatoriem Abertis Telecom S.A., Telefónica España S.A., Telecom CLM, IberBand S.A., Radio Banda Ancha, Ensinca Networks S.L. un mobilo tīklu operatoriem Orgedor, Yoigo, Vodafone España S.A.U. un Telefónica Móviles S.A.
(10) Visiem Kastīlijas-Lamančas reģiona platjoslas operatoriem bija likumisks pienākums ik gadu iesniegt JCCM teritoriālās tīkla izvēršanas plānu kopā ar ziņojumu, kurā norādīta to esošo iekārtu atrašanās vieta un iekļauts visu plānoto jauno iekārtu ieviešanas grafiks.
(11) Konkursa tehniskajās specifikācijās bija norādīts: “Laikā, kad lietotāju vidū valda maksimāla konkurence (maksimumstundās), jānodrošina, ka minimālais ātrums uz vienu lietotāju ir 20 % no nominālā ātruma, kas ir norādīts līgumā, un lietotāja nosūtītās vai izlādētās datplūsmas apjoms nekādā ziņā nedrīkst būt ierobežots.”
(12) IP telefonija / IP balss pārraide ir metode, kā nodrošināt balss sakarus un multimediālus sakarus, izmantojot interneta protokola tīklus, piemēram, internetu. Tātad šis termins attiecas uz sakaru pakalpojumu nodrošināšanu internetā, nevis publiskajā komutējamā telefonu tīklā.
(13) www.jccm.es/contratacion; formālās izmeklēšanas laikā šī tīmekļa vietne vairs nebija pieejama, tāpēc tās saturu nebija iespējams pārbaudīt.
(14) Šis pienākums bija iekļauts jau sadarbības nolīgumos starp JCCM un vietējām pašvaldībām, kam pieder lielākā daļa attiecīgās pasīvās infrastruktūras. Šie nolīgumi tika noslēgti saistībā ar pāreju no zemes analogās televīzijas uz DTT, un tajos pašvaldībām bija prasīts piešķirt piekļuvi minētajai infrastruktūrai saistībā ar platjoslas tīkla izvēršanu, ja nākotnē tā tiktu īstenota. Pārējie attiecīgās pasīvās infrastruktūras īpašnieki bija Telecom CLM un Abertis Telecom S.A.; tie abi saņēma ar DTT saistītu atbalstu, un tiem abiem DTT atbalsta piešķiršanas līgumos bija noteikti tādi paši pienākumi.
(15) Telecom CLM kļuva par sešu šo centru īpašnieku un vienu centru izmantoja platjoslas pamata tīklam.
(16) Commission Decision C(2014) 6846 final of 1 October 2014 on state aid SA.27408 (C 24/2010) (ex NN 37/2010, ex CP 19/2009) implemented by the authorities of Castile-La Mancha for the deployment of digital terrestrial television in remote and less urbanised areas in Castile-La Mancha (DTT roll out in Castilla-La Mancha; SA.27408, 01.10.2014), pieejams vietnē http://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases/237771/237771_1657032_272_4.pdf.
(17) Tiesas 2018. gada 26. aprīļa spriedums Cellnex Telecom / Komisija, apvienotās lietas C-91/17 P un C-92/17 P, EU:C:2018:284, un 2018. gada 20. septembra spriedums Spānija/Komisija, C-114/17 P, EU:C:2018:753.
(18) Resolución relativa al procedimiento de imposición de condiciones para la explotación de una red de banda ancha en zonas rurales de la Comunidad Autónoma de Castilla-La Mancha (MTZ 2010/2249), 2011. gada 23. jūnijs, pieejams vietnē https://www.cnmc.es/sites/default/files/1505025.pdf.
(19) Tiesas 1997. gada 15. maija spriedums Textilwerke Deggendorf GmbH (TWD) / Eiropas Kopienu Komisija un Vācijas Federatīvā Republika, C-355/95 P, ECLI:EU:C:1997:241.
(20) Sk. 16. zemsvītras piezīmi iepriekš tekstā.
(21) Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.) (VGAR).
(22) Sākotnējā izmeklēšanā Spānijas Karaliste apgalvoja, ka JCCM nav uzticējis projektu Telecom CLM kā pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (VTNP), taču tas var īstenot pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (OV L 108, 24.4.2002., 51. lpp.) (Universālā pakalpojuma direktīva), lai nodrošinātu, ka tiek sniegti universālā pakalpojuma jēdzienā neietilpstoši pakalpojumi, piemēram, platjoslas pakalpojumi (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 11. apsvērumu). Komisija šo argumentu aplūkoja un noraidīja lēmumā par procedūras sākšanu (sk. lēmuma par procedūras sākšanu 20. apsvērumu). Spānijas Karaliste šo punktu savās piezīmēs par lēmumu par procedūras sākšanu nekomentēja un vairs neapgalvo, ka projekts uzņēmumam Telecom CLM tika uzticēts saskaņā ar Universālā pakalpojuma direktīvu.
(23) Komisijas paziņojums “ES pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu” (OV C 25, 26.1.2013., 1. lpp.) (2013. gada Platjoslas pamatnostādnes).
(24) Piemēram, lēmumu, kas šajā jautājumā pieņemts lietā Esedra/Komisija, T-169/00, EU:T:2002:40.
(25) Spānijas Karaliste atsaucas uz lietu Concordia Bus Finland, C-513/99, EU:C:2002:495.
(26) Spānijas Karaliste sākotnējā izmeklēšanā paskaidroja, ka cenas kritērijam tika piešķirts mazs svērums tāpēc, ka, no vienas puses, bija paredzēts, ka JCCM iegādāsies šo tīklu, un tāpēc tas bija ieinteresēts citos kvalitatīvajos kritērijos un, no otras puses, tika uzskatīts, ka tīkla izvēršanai ar pieejamo 16 miljonu EUR lielo atbalstu nepietiks, un tāpēc bija gaidāms, ka cenas kritērija nozīme būs maza (tika prognozēts, ka visiem pretendentiem tīkla izvēršanai būs vajadzīgi visi 16 miljonu EUR), un, ņemot to vērā, pārāk liels uzsvars uz cenas kritēriju dotu ievērojamas priekšrocības operatoriem, kuriem šajā reģionā jau bija sava infrastruktūra. Spānijas Karaliste atsaucas arī uz lietu N323/2009 – sk. 27. zemsvītras piezīmi tālāk tekstā.
(27) Spānijas Karaliste atsaucas uz Komisijas 2009. gada 14. decembra Lēmumu C(2009) 10259 final lietā N323/2009 (SA.28665) par platjoslas pakalpojumiem Astūrijas lauku apgabalos, kurā Komisija atbalstu, kas piešķirts konkursa procedūrā, kurā cenas faktoram kopā ar projekta finansiālo dzīvotspēju piešķirtais svērums bija maksimums 15 punktu no kopumā 90 punktiem, atzina par saderīgu. Minētais lēmums ir pieejams vietnē https://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases/231480/231480_1087482_29_1.pdf.
(28) Sk. 19. zemsvītras piezīmi iepriekš tekstā.
(29) Sk. 16. zemsvītras piezīmi iepriekš tekstā.
(30) Komisijas Lēmums 2005/842/EK (2005. gada 28. novembris) par EK Līguma 86. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (OV L 312, 29.11.2005., 67. lpp.) (2005. gada VTNP lēmums).
(31) Tiesas 2003. gada 24. jūlija spriedums Altmark Trans GmbH un Regierungspräsidium Magdeburg / Nahverkehrsgesellschaft Altmark GmbH, C-280/00, ECLI:EU:C:2003:415.
(32) Četri Altmark nosacījumi ir šādi:
saņēmējuzņēmumam faktiski ir jābūt uzliktām sabiedrisko pakalpojumu saistībām, un šīm saistībām jābūt skaidri definētām;
lai izvairītos no ekonomisko priekšrocību piešķiršanas saņēmējuzņēmumam salīdzinājumā ar konkurējošajiem uzņēmumiem, kompensāciju aprēķināšanas parametriem jābūt iepriekš objektīvi un pārredzami noteiktiem;
kompensācija nedrīkst pārsniegt summu, kas nepieciešama, lai nosegtu visas izmaksas, kuras radušās, pildot sabiedrisko pakalpojumu saistības, vai to daļu, ņemot vērā atbilstošos ieņēmumus un saprātīgu peļņu; un,
ja uzņēmums sabiedrisko pakalpojumu saistībām konkrētajā gadījumā nav izvēlēts publiskā iepirkuma procedūrā, kas ļautu izvēlēties pretendentu, kurš spēj šos pakalpojumus piedāvāt par sabiedrībai viszemāko cenu, kompensācijas apjoms nosakāms, pamatojoties uz to izmaksu analīzi, kādas, pildot šīs saistības, rastos tipiskam uzņēmumam, kas ir labi vadīts un adekvāti nodrošināts ar transporta līdzekļiem, lai spētu izpildīt sabiedrisko pakalpojumu saistības, ņemot vērā atbilstošos ieņēmumus un paredzot saprātīgu peļņu par šo saistību izpildi.
(33) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.).
(34) Sk. 16. zemsvītras piezīmi iepriekš tekstā.
(35) Tiesas 2006. gada 10. janvāra spriedums Cassa di Risparmio di Firenze SpA u. c., C-222/04, ECLI:EU:C:2006:8, 107. punkts.
(36) Pirmās instances tiesas 1996. gada 12. decembra spriedums Air France / Komisija, T-358/94, ECLI:EU:T:1996:194, 56. punkts.
(37) Pirmās instances tiesas 2002. gada 6. marta spriedums Territorio Histórico de Álava un citi / Komisija, apvienotās lietas T-92/00 un 103/00, ECLI:EU:T:2002:61, 57. punkts.
(38) Tiesas 1999. gada 29. aprīļa spriedums Spānija/Komisija, C-342/96, ECLI:EU:C:1999:210, 41. lpp.
(39) Sk. 31. zemsvītras piezīmi iepriekš tekstā.
(40) Sk. 32. zemsvītras piezīmi iepriekš tekstā.
(41) Sk. Komisijas paziņojumu par Eiropas Savienības atbalsta noteikumu piemērošanu kompensācijai, kas piešķirta par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu (OV C 8, 11.1.2012., 4. lpp.), 52. punktu.
(42) Sk. Komisijas paziņojumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (OV C 262, 19.7.2016., 1. lpp.) (Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu), 223. punktu.
(43) Sk. Paziņojumu par valsts atbalsta jēdzienu (42. zemsvītras piezīme iepriekš tekstā), 223. punktu.
(44) Sk. spriedumus Komisija/MOL, C-15/14 P, EU:C:2015:362, 60. punktu; Beļģija/Komisija, C-270/15 P, EU:C:2016:489, 49. punktu; Grieķija/Komisija, T-314/15, EU:T:2017:903, 79. punktu.
(45) Pirmās instances tiesas 2001. gada 4. aprīļa spriedums Regione Friuli Venezia Giulia / Komisija, T-288/97, ECLI:EU:T:2001:115, 41. punkts.
(46) Sk. 21. zemsvītras piezīmi iepriekš tekstā.
(47) Sk. 21. zemsvītras piezīmi iepriekš tekstā.
(48) Sk. 6. zemsvītras piezīmi iepriekš tekstā.
(49) Tiesas 2020. gada 22. septembra spriedums Austrija/Komisija, C-594/18 P, ECLI:EU:C:2020:742, 19. punkts.
(50) 2009. gada Platjoslas pamatnostādnes (6. zemsvītras piezīme iepriekš tekstā), 50. punkts.
(51) 2009. gada Platjoslas pamatnostādnes (6. zemsvītras piezīme iepriekš tekstā), 37. un 40. punkts.
(52) 2009. gada Platjoslas pamatnostādnes (6. zemsvītras piezīme iepriekš tekstā), 41. punkts.
(53) 2009. gada Platjoslas pamatnostādnes (6. zemsvītras piezīme iepriekš tekstā), 42. punkts.
(54) Komisijas paziņojums “Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, 3.3.2010., COM(2010) 2020 final (paziņojums “Eiropa 2020”).
(55) Paziņojums “Eiropa 2020”, 14. lpp.
(56) Sk. 55. zemsvītras piezīmi.
(57) 2009. gada Platjoslas pamatnostādnes (6. zemsvītras piezīme iepriekš tekstā), 51. punkta a) apakšpunkts.
(58) Pēc tam kad bija publicēts konkursa procedūrā ietveramo mērķapgabalu saraksts, daži operatori informēja JCCM, ka dažos apgabalos tuvākajā nākotnē tiks ieviesti platjoslas tīkli, kā rezultātā šie apgabali tika izņemti no mērķapgabalu kopuma.
(59) Sk., piemēram, Komisijas Lēmumu C(2010) 9171 final (2010. gada 10. decembris) par valsts atbalsta lietu N336/2010 “Austrijas federālā platjoslas shēma” (Austrian federal broadband scheme), pieejams vietnē http://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases/237158/237158_1182946_31_3.pdf.
(60) Sk. 23. zemsvītras piezīmi iepriekš tekstā.
(61) 2009. gada Platjoslas pamatnostādnes (6. zemsvītras piezīme iepriekš tekstā), 51. punkta b) apakšpunkts.
(62) 2009. gada Platjoslas pamatnostādnes (6. zemsvītras piezīme iepriekš tekstā), 51. punkta c) apakšpunkts.
(63) 2009. gada Platjoslas pamatnostādnes (6. zemsvītras piezīme iepriekš tekstā), 51. punkta d) apakšpunkts.
(64) To apstiprināja saņēmēja ārējais juridiskais konsultants 2019. gada 20. maija e-pasta vēstulē Komisijai.
(65) 2009. gada Platjoslas pamatnostādnes (6. zemsvītras piezīme iepriekš tekstā), 51. punkta e) apakšpunkts.
(66) 2009. gada Platjoslas pamatnostādnes (6. zemsvītras piezīme iepriekš tekstā), 51. punkta f) apakšpunkts.
(67) 2009. gada Platjoslas pamatnostādnes (6. zemsvītras piezīme iepriekš tekstā), 51. punkta g) apakšpunkts.
(68) 2009. gada Platjoslas pamatnostādnes (6. zemsvītras piezīme iepriekš tekstā), 51. punkta h) apakšpunkts.
(69) Sk. 19. zemsvītras piezīmi iepriekš tekstā.
(70) Sk. 16. zemsvītras piezīmi iepriekš tekstā.
(71) Sk. 17. zemsvītras piezīmi iepriekš tekstā.
ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2023/2524/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)