—

ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificēto kukurūzu MZIR098 (SYN-ØØØ98-3), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (D070620/02,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

—

ņemot vērā Komisijas 2013. gada 3. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 503/2013 par ģenētiski modificētas pārtikas un barības atļauju pieteikumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 un par Komisijas Regulas (EK) Nr. 641/2004 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1981/2006 grozījumiem (2),

—

ņemot vērā to, ka Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja 2021. gada 11. janvāra balsojuma rezultātā nolēma atzinumu nesniegt,

—

ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (3),

—

ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2020. gada 28. maijā pieņemto atzinumu, kas publicēts 2020. gada 26. jūnijā (4),

—

ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas, ko ir pieņēmis, iebilstot pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) (5),

—

ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,

—

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.

tā kā 2017. gada 25. aprīlī uzņēmums “Syngenta Crop Protection NV/SA” (turpmāk — pieteikuma iesniedzējs) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza pieteikumu par atļauju laist tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un dzīvnieku barību, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MZIR098 (turpmāk — ĢM kukurūza), no tās sastāv vai ir no tās ražota; tā kā pieteikums attiecas arī uz atļauju laist tirgū produktus, kas satur ĢM kukurūzu vai no tās sastāv un ko nav paredzēts izmantot pārtikas un dzīvnieku barības, bet gan citām vajadzībām, izņemot audzēšanu;

B.

tā kā 2020. gada 28. maijāEFSA pieņēma labvēlīgu atzinumu, kas publicēts 2020. gada 26. jūnijā;

C.

tā kā ĢM kukurūza ir modificēta tā, lai augs būtu tolerants pret herbicīdiem, kas satur glufozinātu (turpmāk — papildu herbicīds), kā arī izstrādātu divus insekticīdus proteīnus (Bt jeb Cry toksīnus) — eCry3.1Ab un mCry3A, kas ir toksiski dažiem cietspārņu kāpuriem (coleopteran larvae), kuri barojas ar kukurūzu (6);

D.

tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 ir noteikts, ka ģenētiski modificēta (ĢM) pārtika vai dzīvnieku barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un vidi un ka Komisijai lēmums ir jāsagatavo, ņemot vērā visus attiecīgos Savienības tiesību aktu noteikumus un citus leģitīmus faktorus, kas ir būtiski konkrētā jautājuma izskatīšanai;

E.

tā kā atbilstoši Īstenošanas regulai (ES) Nr. 503/2013 ir jānovērtē, vai paredzamās lauksaimniecības darbības ietekmēs pētīto galējo punktu ekspresiju; tā kā saskaņā ar minēto īstenošanas regulu tas ir sevišķi svarīgi pret herbicīdiem tolerantu augu gadījumā; tā kā dažādajām vietām, kas izraudzītas lauka izmēģinājumiem, turklāt ir arī jāatspoguļo dažādie meteoroloģiskie un agronomiskie apstākļi, kuros kultūraugs ir audzējams;

F.

tā kā lauka izmēģinājumi ĢM kukurūzas sastāva un agronomiskai novērtēšanai ir veikti ASV un tikai astoņās vietās, bet ne citās kukurūzas ražošanas ziņā svarīgās teritorijās, piemēram, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā vai Urugvajā; tā kā ir izmantoti dati tikai par vienu gadu, proti, par 2013. gadu, lai sagatavotu datus par attiecīgajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem, kuros konkrēto augu var audzēt; tā kā glufozināts nav izmantots lielās devās kā papildu herbicīds, kā tam vajadzētu būt, ņemot vērā nezāļu aizvien lielāku rezistenci;

G.

tā kā EFSA nav pieprasījusi papildu pētījumus, piemēram, lauka izmēģinājumus, kas bijuši ilgāki par vienu sezonu un veikti citos kukurūzas ražošanas reģionos; tā kā nav iegūti arī dati par to ekstremālākiem vides apstākļiem — piemēram, tiem, kas veidojas klimata pārmaiņu ietekmē —, lai gan fakti liecina, ka vides faktori var ietekmēt Bt toksīna ekspresiju (7);

H.

tā kā glufozināts ir klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska 1.B kategorijas viela un tāpēc tam piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktie izslēgšanas kritēriji (8); tā kā termiņš atļaujai izmantot Savienībā glufozinātu beidzās 2018. gada 31. jūlijā (9);

I.

tā kā pētījumi liecina, ka glufozināts var nopietni ietekmēt mikrobiomu (10), un tāpēc vispirms būtu jāizvērtē visas pārtikas un dzīvnieku barības Bt toksīnu hroniskais toksiskums (jauktais toksiskums) zarnām gadījumos, kad kultūraugi ir apsmidzināti ar glufozinātu, un tikai pēc tam var nonākt pie secinājumiem par ietekmi uz veselību un par pārtikas nekaitīgumu;

J.

tā kā tiek uzskatīts, ka EFSA Ekspertu grupai ģenētiski modificētu organismu jautājumos (turpmāk — EFSA ĢMO ekspertu grupa) nav pienākuma novērtēt ĢM augos konstatētās herbicīdu atliekas un herbicīdu noārdīšanās produktus, kā arī to mijiedarbību ar Bt toksīniem, un tāpēc šādas novērtēšanas ĢMO atļaujas piešķiršanas procesā nav;

K.

tā kā nekaitīguma pētījumu vajadzībām ir izmantoti ar Escherichia coli (E-coli) iegūti eCry3.1Ab un mCry3A proteīni, nevis paša ĢM auga izstrādātie proteīni (11), un tas nozīmē, ka toksiskās darbības novērtējums ir balstīts uz pieņēmumu par E-coli izstrādāto Bt toksīnu un paša auga izstrādāto Bt toksīnu ekvivalenci; tā kā viena no dalībvalstu kompetentajām iestādēm uzskata — lai adekvāti ņemtu vērā sinerģisko iedarbību, novērtējumu pamatā nedrīkst būt tikai tie testi, kas veikti ar mikroorganismu sistēmās izstrādātiem transgēnu Bt toksīniem (12);

L.

tā kā toksiskuma testus, kas veikti ar izolētiem proteīniem, turklāt var uzskatīt par maznozīmīgiem, jo Bt toksīni ĢM kultūraugos — tādos kā kukurūza, kokvilna un sojas pupas, — būtībā ir toksiskāki par izolētiem Bt toksīniem; tā kā iemesls tam ir auga šūnās esošie proteāzes inhibitori, kas aizkavē Bt toksīnu noārdīšanos, un tādējādi šie toksīni kļūst vēl toksiskāki; tā kā šī parādība ir konstatēta vairākos zinātniskos pētījumos, tostarp vienā no pētījumiem, kuru pirms 30 gadiem veica uzņēmums “Monsanto” un kurā tika konstatēts, ka pat ārkārtīgi zema proteāzes inhibitoru līmeņa klātbūtne palielina Bt toksīnu toksiskumu līdz pat 20 reizēm (13);

M.

tā kā šāda veida ietekme EFSA veiktajos riska novērtējumos nekad nav ņemta vērā, kaut gan tas ir būtisks faktors visiem Bt augiem, ko atļauts Savienībā importēt vai audzēt; tā kā nevar izslēgt riskus, ko šāds paaugstināts toksiskums proteāzes inhibitoru un Bt toksīnu mijiedarbības rezultātā rada cilvēkiem un dzīvniekiem, kas lieto pārtiku un barību, kura satur Bt toksīnus;

N.

tā kā vairākos pētījumos ir konstatēts, ka Bt toksīnu iedarbības rezultātā ir iespējama blakusietekme uz imūnsistēmu un ka dažiem Bt toksīniem var būt palīgvielai raksturīgās īpašības (14), proti, nonākot saskarē ar citiem proteīniem, tie var palielināt šo citu proteīnu alerģiskumu;

O.

tā kā tiek uzskatīts, ka EFSA ĢMO ekspertu grupai nav pienākuma novērtēt herbicīdu atlieku un to metabolītu iespējamo mijiedarbību ar Bt toksīniem, un tāpēc riska novērtēšanas procesā tas netiek darīts; tas ir problemātiski, jo ir zināms, ka atliekas, kuras veidojas pēc apsmidzināšanas ar glufozinātu, negatīvi ietekmē mikrobiomu, un tādēļ tas kombinācijā ar Bt toksīniem var, piemēram, veicināt spēcīgāku imūnreakciju (15);

P.

tā kā atšķirībā no insekticīdiem ĢM Bt kultūraugu izmantošanas gadījumā, ja iedarbība ir apsmidzināšanas laikā un noteiktu laiku pēc tam, gan mērķa, gan nemērķa organismi ir pakļauti pastāvīgai Bt toksīnu iedarbībai;

Q.

tā kā pieņēmumu, ka Bt toksīniem ir raksturīgs viens uz konkrētu mērķi vērsts iedarbības veids, vairs nevar uzskatīt par pareizu un nevar izslēgt ietekmi uz nemērķa organismiem (16); tā kā tiek ziņots, ka iedarbība daudzējādā ziņā ietekmē aizvien vairāk nemērķa organismu; tā kā vienā no jaunākajiem pārskatiem ir minētas 39 zinātniski recenzētas publikācijas, kurās konstatēts, ka Bt toksīni ļoti negatīvi ietekmē daudzas nemērķa sugas (17);

R.

tā kā Bt toksīnu iedarbība ar Bt kultūraugu importu saistītos izšļakstīšanās, atkritumu un kūtsmēslu rašanās procesos varētu skart vairākus nemērķa organismus; tā kā riska novērtējumā nav analizēta ietekme uz nemērķa organismiem;

S.

tā kā riska novērtējumā nav ņemts vērā, ka mērķa kaitēkļiem veidojas rezistence pret Bt toksīniem, un tas, iespējams, nozīmē, ka tiks izmantoti videi mazāk droši pesticīdi vai tie tiks izmantoti lielākās devās un ka palielināsies pieteikumu skaits ĢM kultūru izmantošanai audzēšanas valstī; tā kā ASV Vides aizsardzības aģentūra plāno nākamo trīs līdz piecu gadu laikā pakāpeniski izskaust vairākus Bt kukurūzas hibrīdus, kā arī dažas Bt kokvilnas šķirnes, jo šo kultūraugu gadījumā palielinās insektu rezistence (18);

T.

tā kā tiek apgalvots, ka Bt kultūraugu izmantošanas rezultātā insekticīdu izmantošana samazinās, un tomēr kādā nesen ASV publicētā pētījumā (19) ir konstatēts, ka vairākās analīzēs par Bt kultūraugu ietekmi uz pesticīdu izmantošanas praksi, šķiet, nav ņemta vērā sēklu apstrāde, un tāpēc secinājumi par insekticīdu izmantošanu mazākā apjomā (sevišķi par mazāku apstrādāto platību) saistībā ar Bt kultūraugiem, iespējams, ir pārspīlēti;

U.

tā kā Savienība ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (turpmāk — ANO KBD) līgumslēdzēja puse, un tas skaidri liecina, ka gan eksportētājām, gan importētājām valstīm ir starptautiski pienākumi attiecībā uz bioloģisko daudzveidību;

V.

tā kā trīs mēnešu apspriešanās periodā dalībvalstis iesniedza EFSA daudz kritisku piezīmju (20); tā kā šīs kritiskās piezīmes cita starpā ir arī par to, ka ar datiem, kuri iesniegti par lauka izmēģinājumiem, nepietiek, lai konstatētu, ka izmēģinājuma vietas ir reprezentatīvas agronomiskās prakses vai abiotisko (piemēram, augsnes mitruma un auglības) un biotisko faktoru (piemēram, dominējošās kaitēkļu un slimību slodzes un nezāļu profilu) ziņā, ka salīdzinošās analīzes tvērums ir pārāk šaurs, jo nav ņemta vērā glufozināta izmantošana ĢM kukurūzai, ka ar monitoringa plānu nepietiek, lai novērstu ĢM kukurūzas iespējamo ietekmi uz vidi, ka ar pētījumiem, kas saņemti no pieteikuma iesniedzēja, nepietiek, lai secinātu, ka iedarbība uz vidi un līdz ar to ietekme uz nemērķa organismiem būs niecīga, un ka nav iespējams nonākt pie galīgā slēdziena par visas pārtikas un dzīvnieku barības ilgtermiņa reproduktīvo vai ontoģenēzes ietekmi;

W.

tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 ir noteikts, ka ĢM pārtika vai dzīvnieku barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un vidi un ka Komisijai lēmums ir jāsagatavo, ņemot vērā visus attiecīgos Savienības tiesību aktu noteikumus un citus leģitīmus faktorus, kas ir būtiski konkrētā jautājuma izskatīšanai; tā kā šādiem leģitīmiem faktoriem būtu jāietver arī Savienības pienākumi saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un ANO KBD;

X.

tā kā 2017. gada ziņojumā, ko sagatavojis ANO īpašais referents jautājumos par tiesībām uz pārtiku, ir konstatēts, ka tieši jaunattīstības valstīs bīstami pesticīdi katastrofāli ietekmē veselību (21); tā kā saskaņā ar IAM 3.9. apakšmērķi līdz 2030. gadam būtu jāpanāk, ka ievērojami samazinās to nāves un saslimšanas gadījumu skaitu, kurus izraisa bīstamas ķīmiskas vielas un gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums un kontaminācija (22); tā kā līdz ar atļauju importēt ĢM kukurūzu palielinātos pieprasījums pēc šī kultūrauga, apstrādāta ar herbicīdu, kas ir reproduktīvajai sistēmai toksiska viela un ko Savienībā vairs nav atļauts izmantot, un tādējādi iedarbībai vairāk būtu pakļauti darba ņēmēji trešās valstīs; tā kā pret herbicīdiem tolerantu ĢM kultūraugu gadījumā bažas jo īpaši rada lielāka iedarbība uz darba ņēmējiem, rēķinoties ar herbicīdu apjomīgāku izmantošanu;

Y.

tā kā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja 2021. gada 11. janvāra balsojuma rezultātā nolēma atzinumu nesniegt, un tas nozīmē, ka atļaujas piešķiršana neguva dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalstu; tā kā 13 dalībvalstis (pārstāv 35,52 % no Savienības iedzīvotājiem) balsoja pret atļaujas piešķiršanu, savukārt par balsoja tikai 10 dalībvalstis (ar iedzīvotāju pārstāvības 27,49 % īpatsvaru); tā kā 4 dalībvalstis (ar iedzīvotāju pārstāvības 37 % īpatsvaru) balsojumā atturējās;

Z.

tā kā Komisija atzīst — tas ir problemātiski, ka lēmumus par atļaujas piešķiršanu ĢMO Komisija joprojām pieņem, nesaņemot dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalstu, un produktu atļauju piešķiršanas kontekstā kopumā tas ir ļoti liels izņēmums, un tomēr tā ir kļuvusi par normu lēmumu pieņemšanai par atļaujas piešķiršanu attiecībā uz ĢM pārtiku un dzīvnieku barību;

AA.

tā kā astotajā sasaukumā Eiropas Parlaments pieņēma pavisam 36 rezolūcijas, iebilstot pret atļauju laist tirgū ĢMO, ko paredzēts izmantot pārtikas un dzīvnieku barības vajadzībām (33 rezolūcijas), un pret atļauju audzēt Savienībā ĢMO (trīs rezolūcijas); tā kā devītajā sasaukumā Eiropas Parlaments jau ir pieņēmis 16 iebildumus pret atļauju laist tirgū ĢMO; tā kā atļaujas piešķiršana nevienam no attiecīgajiem ĢMO nav guvusi dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalstu; tā kā iemesli, kuru dēļ dalībvalstis neatbalsta atļaujas piešķiršanu, cita starpā attiecas arī uz piesardzības principa neievērošanu atļaujas piešķiršanas procesā un zinātniski nenoskaidrotiem jautājumiem saistībā ar riska novērtējumu;

AB.

tā kā Komisija turpina piešķirt atļaujas izmantot ĢMO, kaut gan pati ir atzinusi, ka ir nepilnības demokrātijas ziņā, ka trūkst dalībvalstu atbalsta un ka Parlamentam ir iebildumi;

AC.

tā kā nav jāmaina tiesību akti, lai Komisija varētu nepiešķirt atļauju izmantot ĢMO, ja nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta pārsūdzības komitejā (23),

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MZHG0JG (SYN-ØØØJG-2), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0028).

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas A2704-12 (ACS-GMØØ5-3), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0029).

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122 × DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs vai četras atsevišķas modifikācijas MON 89034, 1507, MON 88017, 59122 un DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0030).

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu LLCotton25 (ACS-GHØØ1-3), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0054).

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 89788 (MON-89788-1), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0055).

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un apakškombinācijas MON 89034 × NK603 × DAS-40278-9, 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un NK603 × DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0056).

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × 1507 × 5307 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi, trīs, četri vai pieci no vienkāršiem transformācijas notikumiem Bt11, MIR162, MIR604, 1507, 5307 un GA21, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0057).

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0069).

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar kuru atceļ Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1111 (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0291).

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas SYHT0H2 (SYN-ØØØH2-5), no tām sastāv vai ir no tām ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0292).

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 87460 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi, trīs vai četri no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 87460, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0293).

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87751 × MON 87701 × MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0365).

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × MON 87411 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 89034, MIR162 un MON 87411, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0366).

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MIR604 (SYN-IR6Ø4-5), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0367).

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 88017 (MON-88Ø17-3), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0368).

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 (MON-89Ø34-3), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0369).