<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-547/18</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62018CJ0547</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2020:350">EU:C:2020:350</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>7</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>7</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, <DATE ISO="20200507">7.5.2020</DATE>. – Lieta C‑547/18</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="SC">Dong Yang Electronics</HT></HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (piektā palāta)</P><P><DATE ISO="20200507">2020. gada 7. maijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – poļu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Nodokļi</KEYWORD><KEYWORD>Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)</KEYWORD><KEYWORD>Direktīva 2006/112/EK</KEYWORD><KEYWORD>44. pants</KEYWORD><KEYWORD>Īstenošanas regula (ES) Nr. 282/2011 – 11. panta 1. punkts</KEYWORD><KEYWORD>Pakalpojumu sniegšana</KEYWORD><KEYWORD>Nodokļu piesaistes vieta</KEYWORD><KEYWORD><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>Pastāvīgās iestādes<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> jēdziens</KEYWORD><KEYWORD>PVN maksātājs</KEYWORD><KEYWORD>Trešās valsts sabiedrības meitasuzņēmums, kas atrodas kādā dalībvalstī</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā C‑547/18</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Wojewódzki Sąd Administracyjny we Wrocławiu</HT> (Vojevodistes administratīvā tiesa Vroclavā, Polija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20180606">2018. gada 6. jūnijā</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20180823">2018. gada 23. augustā</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Dong Yang Electronics sp. z o.o.</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Dyrektor Izby Administracji Skarbowej we Wrocławiu,</HT></HT></P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (piektā palāta)</P><P>šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs J. Regans [<HT TYPE="ITALIC">E. Regan</HT>], tiesneši I. Jarukaitis [<HT TYPE="ITALIC">I. Jarukaitis</HT>], E. Juhāss [<HT TYPE="ITALIC">E. Juhász</HT>] (referents), M. Ilešičs [<HT TYPE="ITALIC">M. Ilešič</HT>] un K. Likurgs [<HT TYPE="ITALIC">C. Lycourgos</HT>],</P><P>ģenerāladvokāte: J. Kokote [<HT TYPE="ITALIC">J. Kokott</HT>],</P><P>sekretāre: S. Stremholma [<HT TYPE="ITALIC">C. Strömholm</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20190905">2019. gada 5. septembra</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Dong Yang Electronics sp. z o.o</HT>. vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. Goj</HT> un <HT TYPE="ITALIC">T. Dziadura</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">I. Rymanowska</HT> un <HT TYPE="ITALIC">D. Pokrop</HT>, <HT TYPE="ITALIC">doradcy podatkowi</HT>,</P></ITEM><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Dyrektor Izby Administracji Skarbowej we Wrocławiu</HT> vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. Kowalewska</HT> un <HT TYPE="ITALIC">J. Grzebyk</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">B. Kołodziej</HT> un <HT TYPE="ITALIC">T. Wojciechowski</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Polijas valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">B. Majczyna</HT> un <HT TYPE="ITALIC">A. Kramarczyk‑Szaładzińska</HT>, pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Apvienotās Karalistes valdības vārdā – <HT TYPE="ITALIC">F. Shibli</HT> un <HT TYPE="ITALIC">D. Thorneloe</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">J. Kraehling</HT>, pārstāvji, kuriem palīdz <HT TYPE="ITALIC">R. Hill</HT>, <HT TYPE="ITALIC">barrister</HT>,</P></ITEM><?PAGE NO="2"?><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā – <HT TYPE="ITALIC">M. Siekierzyńska</HT> un <HT TYPE="ITALIC">N. Gossement</HT>, pārstāves,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus <DATE ISO="20191114">2019. gada 14. novembra</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvas 2006/112/EK (<DATE ISO="20061128">2006. gada 28. novembris</DATE>) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="347" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2006">OV 2006, L 347, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2008/8/EK (2008. gada 12. februāris) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="044" PAGE.FIRST="11" DATE.PUB="2008">OV 2008, L 44, 11. lpp.</REF.DOC.OJ>) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>Direktīva 2006/112<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>), 44. pantu un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011 (<DATE ISO="20110315">2011. gada 15. marts</DATE>), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="077" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2011">OV 2011, L 77, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), 11. panta 1. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar strīdu starp <HT TYPE="ITALIC">Dong Yang Electronics sp. z o.o</HT>. (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/><HT TYPE="ITALIC">Dong Yang</HT><QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>) un <HT TYPE="ITALIC">Dyrektor Izby</HT> <HT TYPE="ITALIC">Administracji Skarbowej we Wrocławiu</HT> (Nodokļu administrācijas palātas direktors Vroclavā, Polija) par pēdējā minētā lēmumu tai nosūtīt paziņojumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) korekciju.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Brīvās tirdzniecības nolīgums</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, kas Savienības vārdā apstiprināts ar Padomes <DATE ISO="20100916">2010. gada 16. septembra</DATE> Lēmumu 2011/265/ES (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="127" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2011">OV 2011, L 127, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), 7.A.2. pielikumā iekļautās tabulas otrajā slejā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>Uzņēmējdarbības veidi<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> ir noteikts:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>PL: izņemot finanšu pakalpojumus, saistību nav attiecībā uz filiālēm. Korejas ieguldītāji var uzņemties un veikt saimniecisku darbību tikai komandītsabiedrības, akciju komandītsabiedrības, ierobežotas atbildības sabiedrības un akciju sabiedrības (juridisko pakalpojumu gadījumā tikai reģistrētas sabiedrības vai komandītsabiedrības) veidā.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></P></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2006/112</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Direktīvas 2006/112 V sadaļas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>To darījumu vieta, par kuriem uzliek nodokli<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> 3. nodaļā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>Pakalpojumu sniegšanas vieta<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> ir ietverts šīs direktīvas 44. pants, kurā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Pakalpojumu sniegšanas vieta nodokļa maksātājam, kas darbojas kā tāds, ir vieta, kura ir nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta. Tomēr, ja pakalpojumus sniedz nodokļa maksātāja pastāvīgās iestādes vietā, kas nav viņa saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta, šo pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur atrodas šī pastāvīgā iestāde. Ja šādas saimnieciskās darbības pastāvīgās vietas vai pastāvīgas iestādes vietas nav, pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur nodokļa maksātājam, kas saņem šos pakalpojumus, ir pastāvīgā adrese vai parastā uzturēšanās vieta.<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="3"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Īstenošanas regula Nr. 282/2011</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT>Īstenošanas regulas Nr. 282/2011 11. pantā ir paredzēts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="011.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Piemērojot Direktīvas 2006/112/EK 44. pantu, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>pastāvīgās iestādes vieta<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> ir jebkura vieta, kas nav šīs regulas 10. pantā minētā saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta, ko raksturo pietiekama pastāvības pakāpe un piemērota struktūra cilvēkresursu un tehnisko resursu ziņā, kas tai ļauj saņemt un izmantot pakalpojumus, kuri sniegti tās pašas vajadzībām.</ALINEA><ALINEA>[..]</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="011.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>PVN identifikācijas numurs pats par sevi nav pietiekams pamats uzskatīt, ka nodokļa maksātājam ir pastāvīgās iestādes vieta.<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT>Šīs regulas 22. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="022.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Lai noteiktu pakalpojumu saņēmēja pastāvīgo iestādi, kurai tiek sniegts pakalpojums, pakalpojumu sniedzējs pārbauda sniegtā pakalpojuma veidu un izmantojumu.</ALINEA><ALINEA>Ja sniegtā pakalpojuma veids un izmantojums viņam neļauj identificēt pastāvīgo iestādi, kurai pakalpojums tiek sniegts, pakalpojumu sniedzējs, nosakot minēto pastāvīgo iestādi, pievērš īpašu uzmanību tam, vai līgumā, pasūtījuma veidlapā un PVN identifikācijas numurā, ko ir piešķīrusi pakalpojumu saņēmēja dalībvalsts un ko viņam ir paziņojis pakalpojumu saņēmējs, kā pakalpojumu saņēmējs ir norādīta pastāvīgā iestāde un vai pastāvīgā iestāde ir struktūra, kas maksā par pakalpojumu.</ALINEA><ALINEA>Ja saskaņā ar šā punkta pirmo un otro daļu nav iespējams noteikt pakalpojumu saņēmēja, kam tiek sniegts pakalpojums, pastāvīgo iestādi vai gadījumos, kad pakalpojumi, uz kuriem attiecas Direktīvas 2006/112/EK 44. pants, tiek sniegti nodokļa maksātājam saskaņā ar līgumu, kurā paredzēts sniegt vienu vai vairākus pakalpojumus, ko izmanto neidentificējamā un skaitliski neizsakāmā veidā, pakalpojumu sniedzējs var pamatoti uzskatīt, ka pakalpojumi ir sniegti pakalpojumu saņēmēja saimnieciskās darbības pastāvīgajā vietā.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="022.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Šā panta piemērošana neskar pakalpojumu saņēmēja pienākumus.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Polijas tiesības</HT></HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT><DATE ISO="20040311">2004. gada 11. marta</DATE> <HT TYPE="ITALIC">ustawa o podatku od towarów i usług</HT> (Likums par preču un pakalpojumu nodokli; 2011. gada <HT TYPE="ITALIC">Dz. U</HT>. Nr. 177, 1054. pozīcija) 28.b panta 1.–3. punktā, redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietā, ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="028B.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ja pakalpojumi tiek sniegti nodokļa maksātājam, pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur ir nodokļa maksātāja, kas ir pakalpojumu saņēmējs, saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta, neskarot 2.–4. punktu un 28.e pantu, 28.f panta 1. un 1.a punktu, 28.g panta 1. punktu, 28.i pantu, 28.j panta 1. un 2. punktu un 28.n pantu.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="028B.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Ja pakalpojumi tiek sniegti nodokļa maksātāja pastāvīgajai iestādei, kura atrodas vietā, kas nav tā saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta, šo pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur atrodas šī pastāvīgā iestāde.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="028B.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Ja nodokļa maksātājam, kas ir pakalpojumu saņēmējs, nav pastāvīgās vietas vai pastāvīgās iestādes 2. punkta izpratnē, pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur ir tā pastāvīgā adrese vai parastā uzturēšanās vieta.<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="4"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Dong</HT> <HT TYPE="ITALIC">Yang</HT>, kas ir atbilstoši Polijas tiesībām dibināta sabiedrība, <DATE ISO="20101027">2010. gada 27. oktobrī</DATE> ar <HT TYPE="ITALIC">LG Display Co. Ltd (Korea)</HT> (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/><HT TYPE="ITALIC">LG</HT> Koreja<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>), kas ir atbilstoši Korejas tiesībām dibināta sabiedrība, kura ir reģistrēta Seulā (Dienvidkoreja), noslēdza līgumu par pakalpojumu sniegšanu – iespiedshēmas plašu (<HT TYPE="ITALIC">printed circuit boards</HT>, turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/><HT TYPE="ITALIC">PCB</HT><QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>) montāžu no materiāliem un sastāvdaļām, kas bija <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/><HT TYPE="ITALIC">LG</HT> Koreja<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> īpašumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT>Materiāli un sastāvdaļas, kas ir vajadzīgi <HT TYPE="ITALIC">PCB</HT> izgatavošanai, tika atmuitoti un pēc tam piegādāti <HT TYPE="ITALIC">Dong</HT> <HT TYPE="ITALIC">Yang</HT>, un piegādi veica <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/><HT TYPE="ITALIC">LG</HT> Koreja<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/> meitasuzņēmums – <HT TYPE="ITALIC">LG Display Polska sp. z o.o</HT>. (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/><HT TYPE="ITALIC">LG</HT> Polija<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>), kas ir atbilstoši Polijas tiesībām dibināta sabiedrība.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Dong</HT> <HT TYPE="ITALIC">Yang</HT> nodeva <HT TYPE="ITALIC">PCB</HT> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/><HT TYPE="ITALIC">LG</HT> Polija<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>, kas, pamatojoties uz līgumu ar <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/><HT TYPE="ITALIC">LG</HT> Koreja<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>, šīs <HT TYPE="ITALIC">PCB</HT> izmantoja, lai ražotu <HT TYPE="ITALIC">TFT LCD</HT> moduļus. Šie moduļi, kas bija <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/><HT TYPE="ITALIC">LG</HT> Koreja<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> īpašums, tika piegādāti citai sabiedrībai – <HT TYPE="ITALIC">LG Display Germany GmbH</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/><HT TYPE="ITALIC">LG</HT> Polija<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/> rīcībā ir atbilstoši ražošanas līdzekļi. Šai sabiedrībai un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/><HT TYPE="ITALIC">LG</HT> Koreja<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> ir atsevišķi PVN maksātāja numuri.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Dong</HT> <HT TYPE="ITALIC">Yang</HT> par <HT TYPE="ITALIC">PCB</HT> montāžas pakalpojumiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/><HT TYPE="ITALIC">LG</HT> Koreja<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/> izrakstīja rēķinus, uzskatot, ka tiem Polijas teritorijā nav piemērojams PVN.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/><HT TYPE="ITALIC">LG</HT> Koreja<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> apliecināja <HT TYPE="ITALIC">Dong Yang</HT>, ka tai nav pastāvīgās iestādes Polijā un ka tā Polijā nenodarbina darbiniekus un tai nav nekustamo īpašumu vai tehnisko resursu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Nodokļu administrācijas palātas direktors Vroclavā uzskatīja, ka <HT TYPE="ITALIC">Dong</HT> <HT TYPE="ITALIC">Yang</HT> <HT TYPE="ITALIC">PCB</HT> montāžas pakalpojumus ir sniegusi Polijā, jo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/><HT TYPE="ITALIC">LG</HT> Polija<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/> ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/><HT TYPE="ITALIC">LG</HT> Koreja<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> pastāvīgā iestāde. Tādējādi 2017. gada 28. februārī minētais direktors pieprasīja <HT TYPE="ITALIC">Dong Yang</HT> samaksāt PVN, kas attiecas uz montāžas pakalpojumiem, kurus tā bija sniegusi 2012. gadā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Šajā lēmumā Nodokļu administrācijas palātas direktors Vroclavā norādīja, ka, pamatojoties uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/><HT TYPE="ITALIC">LG</HT> Koreja<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> izveidotajām līgumattiecībām, tā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/><HT TYPE="ITALIC">LG</HT> Polija<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/> izmanto kā savu pastāvīgo iestādi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Viņš piebilda, ka <HT TYPE="ITALIC">Dong</HT> <HT TYPE="ITALIC">Yang</HT> bija nevis jāpaļaujas tikai uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/><HT TYPE="ITALIC">LG</HT> Koreja<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> paziņojumu, ka tai nav pastāvīgās iestādes Polijā, bet saskaņā ar Īstenošanas regulas Nr. 282/2011 22. pantu jāpārbauda, kas ir faktiskais tās sniegto pakalpojumu saņēmējs, un ka šāda pārbaude tai būtu ļāvusi secināt, ka šis saņēmējs patiesībā ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/><HT TYPE="ITALIC">LG</HT> Polija<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Dong</HT> <HT TYPE="ITALIC">Yang</HT> vērsās <HT TYPE="ITALIC">Wojewódzki Sąd Administracyjny we Wrocławiu</HT> (Vojevodistes administratīvā tiesa Vroclavā, Polija) ar prasību atcelt Nodokļu administrācijas palātas direktora Vroclavā lēmumu, tāpēc ka ar šo lēmumu esot pārkāpts Direktīvas 2006/112 44. pants, kā arī Īstenošanas regulas Nr. 282/2011 11. panta 1. punkts un 21. un 22. pants.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesa atsaucas uz <DATE ISO="19850704">1985. gada 4. jūlija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berkholz</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>168/84</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1985:299">EU:C:1985:299</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), <DATE ISO="19960502">1996. gada 2. maija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Faaborg‑Gelting Linien</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑231/94</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1996:184">EU:C:1996:184</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), <DATE ISO="19970717">1997. gada 17. jūlija</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">ARO Lease</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑190/95</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1997:374">EU:C:1997:374</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>) un <DATE ISO="20141016">2014. gada 16. oktobra</DATE> spriedumu <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Welmory</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑605/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2298">EU:C:2014:2298</NO.ECLI></REF.DOC.ECR>), kuri attiecas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>pastāvīgās iestādes<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/> jēdzienu šīs direktīvas 44. panta izpratnē. Tomēr tā uzskata, ka tajā izskatāmajam strīdam piemīt būtiskas faktiskas atšķirības. Tā kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/><HT TYPE="ITALIC">LG</HT> Koreja<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> juridiskā adrese ir trešajā valstī, šajā gadījumā Korejas Republikā, šai sabiedrībai nav LESD piešķirto brīvību un tā Polijas Republikā nevar brīvi veikt saimniecisko darbību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Tā kā šādas darbības veikšana ir iespējama, tikai izmantojot meitasuzņēmumu, iesniedzējtiesa uzskata, ka sabiedrībai, kas ir dibināta trešajā valstī, vienmēr ir iespēja ietekmēt sava meitasuzņēmuma darbību un tādējādi izmantot tā resursus.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="5"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Tādējādi iesniedzējtiesa vaicā, vai un attiecīgā gadījumā kādos apstākļos pakalpojumu sniedzējam, it īpaši ņemot vērā pienākumus, kas tam ir saskaņā ar Īstenošanas regulas Nr. 282/2011 22. pantu, lai noteiktu vietu, kur tiek sniegti pakalpojumi, ir jāuzskata, ka meitasuzņēmums, kas Polijas teritorijā pieder kādai trešajā valstī dibinātai sabiedrībai, ir pastāvīgā iestāde.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Tā it īpaši vēlas noskaidrot, vai pastāvīgās iestādes esamība var izrietēt no tā vien, ka pastāv meitasuzņēmums, vai arī pakalpojumu sniedzējam ir jāņem vērā līgumattiecības starp mātesuzņēmumu un šo meitasuzņēmumu. Šajā ziņā iesniedzējtiesa norāda, ka sadarbības līgumi starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu, pamatojoties uz kuriem Polijas nodokļu iestādes ir secinājušas, ka pastāv pastāvīgā iestāde, tika iesniegti nodokļu procedūrā, kas nav tā, kura ir izraisījusi pamatlietu, un nebija pieejami pakalpojumu sniedzējam, uz kuru attiecas pamatlieta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Wojewódzki Sąd Administracyjny we Wrocławiu</HT> (Vojevodistes administratīvā tiesa Vroclavā), uzskatot par nepieciešamu saņemt Tiesas paskaidrojumus, nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>1)</NO.P><TXT>Vai tikai no tā, ka sabiedrībai, kuras juridiskā adrese ir ārpus Eiropas Savienības teritorijas, ir meitasuzņēmums Polijas teritorijā, var secināt, ka tās pastāvīgās iestādes vieta ir Polijā Direktīvas 2006/112 [..] 44. panta un Īstenošanas regulas Nr. 282/2011 [..] 11. panta 1. punkta izpratnē?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai trešajai personai ir pienākums analizēt līgumattiecības starp sabiedrību, kuras juridiskā adrese ir ārpus Eiropas Savienības, un meitasuzņēmumu ar mērķi noskaidrot, vai pirmās sabiedrības pastāvīgās iestādes vieta ir Polijā?<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/></TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Uzdodot abus jautājumus, kas ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2006/112 44. pants, kā arī Īstenošanas regulas Nr. 282/2011 11. panta 1. punkts un 22. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka faktu, ka dalībvalsts teritorijā pastāv trešajā valstī reģistrētas sabiedrības pastāvīgā iestāde, pakalpojumu sniedzējs var secināt no tā vien, ka šai sabiedrībai tajā pieder meitasuzņēmums, vai arī šim pakalpojumu sniedzējam šāda vērtējuma veikšanas nolūkā ir jānoskaidro abu uzņēmumu līgumattiecības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Direktīvas 2006/112 44. panta pirmajā teikumā ir noteikts, ka pakalpojumu sniegšanas vieta nodokļu maksātājam, kas darbojas kā tāds, ir vieta, kura ir nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta. Tomēr šī panta otrajā teikumā ir paredzēts, ka tad, ja pakalpojumi tiek sniegti nodokļu maksātāja pastāvīgajai iestādei, kas atrodas vietā, kura nav tā saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta, šo pakalpojumu sniegšanas vieta ir šīs pastāvīgās iestādes atrašanās vieta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Šajās tiesību normās ir noteikta pakalpojumu sniegšanas nodokļu piesaistes vieta, lai izvairītos, pirmkārt, no konfliktiem kompetences jomā, kas var izraisīt dubultu aplikšanu ar nodokļiem, un, otrkārt, no ienākumu neaplikšanas ar nodokļiem vispār (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141016">2014. gada 16. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Welmory</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑605/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2298">EU:C:2014:2298</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Tiesa jau ir atzinusi, ka tad, ja vispiemērotākā un tādējādi galvenā piesaistes vieta, lai noteiktu pakalpojumu sniegšanas vietu nodokļa uzlikšanas mērķiem, ir vieta, kur ir nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta, nodokļa maksātāja pastāvīgās iestādes ņemšana vērā veido atkāpi no šī vispārējā noteikuma, ja vien ir izpildīti daži nosacījumi (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141016">2014. gada 16. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Welmory</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑605/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2298">EU:C:2014:2298</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0053">53.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Šajā ziņā, lai novērstu tādu apstākļu rašanos, kas var apdraudēt PVN kopējās sistēmas pienācīgu darbību, Savienības likumdevējs Direktīvas 2006/112 44. pantā ir paredzējis, ka tad, ja pakalpojums ir sniegts uzņēmumam/iestādei, kas var tikt kvalificēts kā nodokļa maksātāja pastāvīgā iestāde, ir jāuzskata, ka pakalpojumu sniegšanas vieta ir vieta, kur šī pastāvīgā iestāde atrodas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Runājot par to, vai pastāv <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>pastāvīgā iestāde<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> minētā 44. panta otrā teikuma izpratnē, ir jānorāda, ka šis jautājums ir jāizskata atkarībā no nodokļa maksātāja – pakalpojumu saņēmēja, kam pakalpojumi tiek sniegti (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20141016">2014. gada 16. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Welmory</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑605/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2014:2298">EU:C:2014:2298</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0057">57.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Šajā ziņā saskaņā ar Īstenošanas regulas Nr. 282/2011 11. pantu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>pastāvīgās iestādes vieta<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> ir jebkura vieta, kas nav šīs regulas 10. pantā minētā saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta, kuru raksturo pietiekama pastāvības pakāpe un piemērota struktūra cilvēkresursu un tehnisko resursu ziņā, kas tai ļauj saņemt un izmantot pakalpojumus, kuri sniegti tās pašas vajadzībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Protams, šajā ziņā ir jānorāda, ka šī sprieduma 3. punktā minētā Brīvās tirdzniecības nolīguma 7.A.2. pielikumā iekļautās tabulas otrajā slejā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>Uzņēmējdarbības veidi<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/> ir ietverta atruna attiecībā uz Polijas Republiku, saskaņā ar kuru Korejas ieguldītāji var uzņemties un veikt saimniecisku darbību Polijā tikai komandītsabiedrības, akciju komandītsabiedrības, ierobežotas atbildības sabiedrības un akciju sabiedrības veidā. Šī tiesību norma nepieļauj Korejas uzņēmumu iespēju saimniecisku darbību Polijā veikt tieši.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>Tomēr nevar izslēgt, ka meitasuzņēmums, kas Dienvidkorejā dibinātam mātesuzņēmumam pieder, lai veiktu šādu darbību, var būt šī mātesuzņēmuma pastāvīgā iestāde Savienības dalībvalstī Direktīvas 2006/112 44. panta izpratnē, kas aplūkots kopā ar Īstenošanas regulas Nr. 282/2011 11. panta 1. punktu. Tādējādi iepriekšējā punktā minētā atruna neietekmē jēdziena <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>pastāvīgā iestāde<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/> Direktīvas 2006/112 44. panta izpratnē interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka ekonomiskās un komerciālās situācijas ņemšana vērā ir uzskatāma par pamatkritēriju kopējās PVN sistēmas piemērošanai (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20190502">2019. gada 2. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Budimex</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑224/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:347">EU:C:2019:347</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). Tādējādi iestādes kā pastāvīgās iestādes kvalifikācija nevar būt atkarīga tikai no attiecīgās struktūras juridiskā statusa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Šajā ziņā, lai gan ir iespējams, ka meitasuzņēmums ir tā mātesuzņēmuma pastāvīgā iestāde (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1997. gada 20. februāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">DFDS</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑260/95</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1997:77">EU:C:1997:77</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0025">25.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), šāda kvalifikācija ir atkarīga no Īstenošanas regulā Nr. 282/2011, it īpaši tās 11. pantā, paredzētajiem materiālajiem nosacījumiem, kas ir jānovērtē, ņemot vērā ekonomisko un komerciālo situāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet – to, ka dalībvalsts teritorijā atrodas trešajā valstī dibinātas sabiedrības pastāvīgā iestāde, pakalpojumu sniedzējs nevar secināt no tā vien, ka šai sabiedrībai tajā ir meitasuzņēmums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Runājot par to, vai attiecīgo pakalpojumu sniedzējam ir jāpārbauda minētās sabiedrības un tās meitasuzņēmuma līgumattiecības, lai noskaidrotu, vai pirmajai ir šāda pastāvīgā iestāde šajā dalībvalstī, ir jānorāda, ka lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniedzējtiesa atsaucas uz Īstenošanas regulas Nr. 282/2011 22. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāatgādina, ka šajā 22. pantā ir paredzēta virkne kritēriju, kas šim pakalpojumu sniedzējam ir jāņem vērā, lai noteiktu pakalpojumu saņēmēja pastāvīgo iestādi. Vispirms runa ir par nodokļa maksātājam, kas ir pakalpojumu saņēmējs, sniegtā pakalpojuma veida un izmantojuma pārbaudi. Pēc tam, ja šī pārbaude neļauj identificēt šī pakalpojumu saņēmēja pastāvīgo iestādi, it īpaši ir jāpārbauda, vai līgumā, pasūtījuma veidlapā un PVN identifikācijas numurā, ko ir piešķīrusi pakalpojumu saņēmēja dalībvalsts un ko viņam ir paziņojis pakalpojumu saņēmējs, kā pakalpojumu saņēmējs ir norādīta pastāvīgā iestāde un vai pastāvīgā iestāde ir struktūra, kura maksā par pakalpojumu. Visbeidzot, ja abi<?PAGE NO="7"?> iepriekš minētie kritēriji neļauj identificēt pakalpojumu saņēmēja pastāvīgo iestādi, pakalpojumu sniedzējs leģitīmi uzskata, ka pakalpojumi ir sniegti pakalpojumu saņēmēja saimnieciskās darbības pastāvīgajā vietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Tādējādi ir jākonstatē, kā to apgalvoja Polijas un Apvienotās Karalistes valdības, kā arī Eiropas Komisija, ka no minētā 22. panta neizriet, ka attiecīgo pakalpojumu sniedzējam ir jāpārbauda trešajā valstī dibinātas sabiedrības un tās meitasuzņēmuma, kas ir dibināts kādā dalībvalstī, līgumattiecības, lai noskaidrotu, vai pirmajai šajā dalībvalstī ir šāda pastāvīgā iestāde. It īpaši minētā panta 1. punkta otrā daļa attiecas uz pakalpojumu sniedzēja un nodokļa maksātāja, kas ir pakalpojumu saņēmējs, noslēgtu līgumu par pakalpojumu sniegšanu, nevis uz līgumattiecībām starp šo nodokļa maksātāju, kas ir pakalpojumu saņēmējs, un struktūru, kura attiecīgā gadījumā var tikt identificēta kā tā pastāvīgā iestāde.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Turklāt, kā ģenerāladvokāte to ir norādījusi secinājumu 73. un 74. punktā, pakalpojumu sniedzējam, pieprasot, lai tas noskaidrotu starp mātesuzņēmumu un tā meitasuzņēmumu pastāvošās līgumattiecības, lai gan šī informācija tam principā nav pieejama, nevar uzlikt pienākumus, kas ir uzlikti nodokļu iestādēm (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20191003">2019. gada 3. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Altic</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑329/18</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2019:831">EU:C:2019:831</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Direktīvas 2006/112 44. pants, kā arī Īstenošanas regulas Nr. 282/2011 11. panta 1. punkts un 22. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka faktu, ka dalībvalsts teritorijā atrodas trešajā valstī dibinātas sabiedrības pastāvīgā iestāde, pakalpojumu sniedzējs nevar secināt no tā vien, ka šai sabiedrībai tajā ir meitasuzņēmums, un ka šim pakalpojumu sniedzējam šāda vērtējuma veikšanas nolūkā nav pienākuma noskaidrot abu uzņēmumu līgumattiecības.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:</INTRO><P><HT TYPE="BOLD">Padomes Direktīvas 2006/112/EK (<DATE ISO="20061128">2006. gada 28. novembris</DATE>) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2008/8/EK (2008. gada 12. februāris), 44. pants, kā arī Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011 (<DATE ISO="20110315">2011. gada 15. marts</DATE>), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112, 11. panta 1. punkts un 22. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka faktu, ka dalībvalsts teritorijā atrodas trešajā valstī dibinātas sabiedrības pastāvīgā iestāde, pakalpojumu sniedzējs nevar secināt no tā vien, ka šai sabiedrībai tajā ir meitasuzņēmums, un ka šim pakalpojumu sniedzējam šāda vērtējuma veikšanas nolūkā nav pienākuma noskaidrot abu uzņēmumu līgumattiecības.</HT></P></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>