(1)

Direktīvas 2006/112/EK 168. un 168.a pants reglamentē nodokļa maksātāju tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas maksājams par precēm un pakalpojumiem, ko tie saņēmuši izmantošanai darījumos, kuriem uzliekams nodoklis. Minētās direktīvas 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā ietverta prasība uzskaitīt PVN, ja nodokļa maksātāji saimnieciskās darbības aktīvus izmanto savām vai sava personāla privātajām vajadzībām vai – plašākā nozīmē – citiem mērķiem nekā savas saimnieciskās darbības vajadzībām.

(2)

Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2015/2429 (2), kas grozīts ar Padomes Īstenošanas lēmumiem (ES) 2018/1921 (3) un (ES) 2021/1968 (4), Latvijai līdz 2024. gada 31. decembrim atļauj līdz 50 % ierobežot tiesības atskaitīt PVN par izdevumiem saistībā ar vieglajiem pasažieru automobiļiem, kurus izmanto ne tikai saimnieciskajai darbībai, un Latvijai ir atļauts neuzskatīt par pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību tāda transportlīdzekļa izmantošanu privātām vajadzībām, kurš ir nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības aktīvu daļa, ja uz minēto automobili attiecas saskaņā ar minētā lēmuma 1. pantu atļautais ierobežojums (turpmāk tekstā – “īpašais pasākums”).

(3)

Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2024. gada 15. maijā, Latvija saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta pirmo daļu pieprasīja atļauju turpināt piemērot īpašo pasākumu (“pieprasījums”).

(4)

Komisija saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu ar 2024. gada 10. septembra vēstuli nosūtīja pieprasījumu pārējām dalībvalstīm. Ar 2024. gada 11. septembra vēstuli Komisija paziņoja Latvijai, ka ir saņēmusi visu pieprasījuma izvērtēšanai vajadzīgo informāciju.

(5)

Saskaņā ar Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/2429/ES 6. panta 2. punktu Latvija kopā ar pieprasījumu iesniedza Komisijai ziņojumu, kurā ietverts pārskats par minētā īstenošanas lēmuma 1. pantā norādīto procentuālo daļu, kas paredzēta attiecībā uz PVN atskaitīšanas tiesību ierobežojumu. Pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju, proti, nodokļu pārbaudēs gūto pieredzi un statistikas datiem par pasažieru automobiļu izmantošanu privātām vajadzībām, Latvija apgalvo, ka 50 % ierobežojums joprojām ir pamatots un atbilstošs.

(6)

Tā kā īpašajam pasākumam ir bijusi pozitīva ietekme attiecībā uz nodokļa maksātāju un nodokļu iestāžu administratīvo slogu, vienkāršojot PVN iekasēšanu un nepieļaujot nodokļu nemaksāšanu nepareizas uzskaites rezultātā, Komisija uzskata, ka ir lietderīgi atļaut pagarināt īpašo pasākumu. Tāpēc būtu jāatļauj Latvijai turpināt piemērot īpašo pasākumu līdz 2027. gada 31. decembrim.

(7)

Īpašais pasākums būtu jāierobežo līdz laikam, kas vajadzīgs, lai novērtētu tā efektivitāti un piemērotās procentu likmes piemērotību.

(8)

Īpašais pasākums ir samērīgs ar izvirzītajiem mērķiem, t. i., vienkāršot PVN iekasēšanas procedūru un nepieļaut noteiktu veidu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, jo tas ir ierobežots laikā un darbības jomā. Turklāt īpašais pasākums nerada risku, ka krāpšana varētu novirzīties uz citiem sektoriem vai citām dalībvalstīm.

(9)

Gadījumā, ja Latvija uzskata, ka īpašais pasākums ir jāpagarina uz laikposmu pēc 2027. gada, tai līdz 2027. gada 31. martam būtu jāiesniedz Komisijai pagarinājuma pieprasījums. Minētajam pieprasījumam būtu jāpievieno ziņojums par īpašā pasākuma piemērošanu, tostarp pārskats par piemēroto procentu likmi.

(10)

Saskaņā ar Latvijas sniegto informāciju, īpašajam pasākumam būs vien nenozīmīga ietekme uz galapatēriņa posmā Latvijas iekasētajiem kopējiem nodokļa ieņēmumiem, un tam nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido iekasētais PVN.

(11)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas lēmums (ES) 2015/2429,