<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>T-573/16</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62016TJ0573</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2019:481">EU:T:2019:481</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>7</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>7</PAGE.TOTAL><AUTHOR>T</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC">Spriedums, 3.7.2019. – Lieta T‑573/16 [Izvilkumi]</HT></P><P>PT/EIB</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Vispārējās tiesas spriedums</HT> (ceturtā palāta)</P><P><DATE ISO="20190703">2019. gada 3. jūlijā</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – zviedru.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE="" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN=""><KEYWORD>Civildienests</KEYWORD><KEYWORD>EIB personāls</KEYWORD><KEYWORD>Dienestu organizēšana</KEYWORD><KEYWORD>Atbrīvojums no dienesta</KEYWORD><KEYWORD>Piekļuve elektroniskajam pastam un informātikas pieslēgumiem</KEYWORD><KEYWORD>Pirmstiesas procedūra</KEYWORD><KEYWORD>Pieņemamība</KEYWORD><KEYWORD>Tiesiskā drošība</KEYWORD><KEYWORD>Tiesības tikt uzklausītam</KEYWORD><KEYWORD>Nevainīguma prezumpcija</KEYWORD><KEYWORD><HT TYPE="ITALIC">OLAF</HT> gala ziņojums</KEYWORD><KEYWORD>Pienākums norādīt pamatojumu</KEYWORD><KEYWORD>Atbildība</KEYWORD><KEYWORD>Mantiskais kaitējums</KEYWORD><KEYWORD>Morālais kaitējums</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><JUDGMENT.INIT><P>Lietā T‑573/16</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD">PT</HT>, Eiropas Investīciju bankas personāla loceklis, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">E</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Nordh</HT>, <HT TYPE="ITALIC">avocat</HT>,</P><PARTY.STATUS>prasītājs,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Investīciju banku (EIB)</HT>, ko sākotnēji pārstāvēja <HT TYPE="ITALIC">G. Nuvoli</HT>, <HT TYPE="ITALIC">E. Raimond, T. Gilliams</HT> un <HT TYPE="ITALIC">G. Faedo</HT>, vēlāk – <HT TYPE="ITALIC">G. Faedo</HT> un <HT TYPE="ITALIC">M. Loizou</HT>, pārstāvji, kuriem palīdz <HT TYPE="ITALIC">M. Johansson</HT>, <HT TYPE="ITALIC">B. Wägenbaur</HT>, advokāti, un <HT TYPE="ITALIC">J. Currall</HT>, <HT TYPE="ITALIC">barrister</HT>,</P><PARTY.STATUS>atbildētāja,</PARTY.STATUS></DEFENDANTS><INTERVENERS><P>par prasību, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 50.a pantu, pirmkārt, atcelt EIB <DATE ISO="20150413">2015. gada 13. aprīļa</DATE>, <DATE ISO="20160512">12. maija</DATE>, <DATE ISO="20160616">16. jūnija</DATE> un <DATE ISO="20161020">20. oktobra</DATE>, <DATE ISO="20160606">2016. gada 6. jūnija</DATE> un <DATE ISO="20170207">2017. gada 7. februāra</DATE> lēmumus par prasītāja atbrīvojumu no dienesta, EIB <DATE ISO="20150618">2015. gada 18. jūnija</DATE> lēmumu par prasītāja piekļuves viņa elektroniskā pasta pastkastītei un informātikas pieslēgumiem bloķēšanu un EIB lēmumus nepaziņot viņam algas lapas un svītrot viņa uzvārdu no EIB intranetā publicētās organizācijas struktūras un, otrkārt, atlīdzināt prasītājam nodarīto kaitējumu,</P></INTERVENERS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētājs H. Kanninens [<HT TYPE="ITALIC">H</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Kanninen</HT>] (referents), tiesneši J. Švarcs [<HT TYPE="ITALIC">J</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Schwarcz</HT>] un K. Iliopuls [<HT TYPE="ITALIC">C</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Iliopoulos</HT>],</P><P>sekretārs: P. Kullens [<HT TYPE="ITALIC">P</HT>. <HT TYPE="ITALIC">Cullen</HT>], administrators,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un <DATE ISO="20180123">2018. gada 23. janvāra</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><?PAGE NO="2"?><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NOTE.ID="E0002"><P>Ietverti tikai tie šī sprieduma punkti, kuru publicēšanu Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu.</P></NOTE></HT></P></TI><STI><P>[<HT TYPE="ITALIC">..</HT>]</P></STI></TITLE></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Juridiskais pamatojums</HT></TXT></NP></TI><STI><P>[<HT TYPE="ITALIC">..</HT>]</P></STI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">D.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Par lietas būtību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par prasījumiem atcelt tiesību aktu</HT></HT></TXT></NP></TI><STI><P>[<HT TYPE="ITALIC">..</HT>]</P></STI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">a)</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmā pamata pirmo daļu – tiesiskās drošības principa pārkāpumu</HT></HT></TXT></NP></TI><STI><P>[<HT TYPE="ITALIC">..</HT>]</P></STI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="5"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Par pirmā pamata pirmās daļas pamatotību</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0233"><NO.P>233</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka tiesiskā drošība, kuras neatņemama sastāvdaļa ir paredzamības princips (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170511">2017. gada 11. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Deza</HT>/<HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑115/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:329">EU:T:2017:329</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0135">135.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra), ir Savienības tiesību vispārējais princips. Šī principa mērķis ir nodrošināt situāciju un tiesisko attiecību, ko regulē Savienības tiesības, paredzamību (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160504">2016. gada 4. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Andres</HT> u.c./ECB</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑129/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:267">EU:T:2016:267</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0035">35.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra), un tas prasa, ka ikvienam administrācijas aktam, kurš rada juridiskas sekas, ir jābūt skaidram un precīzam, lai ieinteresētās personas varētu nepārprotami uzzināt savas tiesības un pienākumus un attiecīgi rīkoties (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 27. janvāris, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">DF</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑782/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2016:29">EU:T:2016:29</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). Šī prasība ir spēkā it īpaši tad, ja konkrētais akts var radīt negatīvas sekas attiecīgajām personām (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170511">2017. gada 11. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Deza</HT>/<HT TYPE="ITALIC">ECHA</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑115/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:329">EU:T:2017:329</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0135">135.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0234"><NO.P>234</NO.P><TXT>Tādējādi, pirmkārt, tiesiskās drošības princips prasa, lai jebkurš akts, ar kuru ir paredzēts radīt tiesiskas sekas, iegūtu saistošu spēku no Savienības tiesību normas, kas ir skaidri norādāma kā akta juridiskais pamats (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20170511">2017. gada 11. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Deza/ECHA</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑115/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:329">EU:T:2017:329</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0135">135.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra). Šī prasība ir spēkā arī, lai būtu izpildīts pienākums norādīt pamatojumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20091001">2009. gada 1. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Padome</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑370/07</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2009:590">EU:C:2009:590</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0055">55.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0235"><NO.P>235</NO.P><TXT>Precīzas tiesību normas nenorādīšana, protams, nevar būt būtisks trūkums tad, ja akta juridisko pamatu var noteikt, balstoties uz citiem šī akta elementiem. Tomēr šāda skaidra norāde ir obligāta tad, ja šīs norādes ieinteresētajām personām un Savienības tiesai nav skaidrs precīzs juridiskais pamats (spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20160614">2016. gada 14. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/<HT TYPE="ITALIC">McBride</HT> u.c.</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑361/14 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:434">EU:C:2016:434</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0236"><NO.P>236</NO.P><TXT>Otrkārt, tiesiskās drošības princips prasa, lai konkrētā akta sekas būtu paredzamas (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150612">2015. gada 12. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Health Food Manufacturers’ Association</HT> u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑296/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2015:375">EU:T:2015:375</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0086">86.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0237"><NO.P>237</NO.P><TXT>Tomēr paredzamības jēdziena piemērojamība lielā mērā ir atkarīga no attiecīgā akta satura, no jomas, uz kuru tas attiecas, kā arī no tā adresāta statusa. It īpaši šis jēdziens nav pretrunā ar to, ka attiecīgā persona ir spiesta izmantot profesionālus padomus, lai lietā pastāvošajos apstākļos saprātīgi novērtētu, kādas sekas attiecīgais akts varētu radīt (šajā nozīmē pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20050628">2005. gada 28. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>Dansk Rørindustri u.c./Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑189/02 P, C‑202/02 P, no C‑205/02 P līdz C‑208/02 P un C‑213/02 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:408">EU:C:2005:408</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0219">219.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0238"><NO.P>238</NO.P><TXT>Šajā lietā jānorāda, tāpat kā darījis prasītājs, ka atbrīvojuma no dienesta jēdzienam nav skaidra pamata nedz 2009. gada personāla reglamentā, nedz jebkādā citā Savienības tiesību tekstā. No lietas materiāliem neizriet, ka tādu līdzekļu kā prasītāja atbrīvojums no dienesta izmantošana būtu bieža vai pat zināma prakse, it īpaši EIB iekšienē un Savienības iestādēs vispār. Turklāt 2015. gada 13. un 15. jūnija sanāksmēs tika norādīts uz prasītāja atbrīvojuma no dienesta <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/>īpašo<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/> raksturu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0239"><NO.P>239</NO.P><TXT>Taču nedz <DATE ISO="20150413">2015. gada 13. aprīļa</DATE>, nedz <DATE ISO="20150512">2015. gada 12. maija</DATE> lēmumā nav norādīts juridiskais pamats, ar kuru EIB paredzēja pamatot prasītāja atbrīvojumu no dienesta. Šajos īpaši kodolīgajos lēmumos nav norādīta neviena tiesību norma, nedz arī elementi, kuri būtu ļāvuši prasītājam noteikt šādu juridisko pamatu. Proti, <DATE ISO="20150413">2015. gada 13. aprīļa</DATE> lēmumā EIB tikai atsaucas uz prasītāja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>situāciju darba vietā<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>, uz ģenerālinspekcijas pārbaudi un uz dienesta un prasītāja interesēm un, nesniedzot turpmākus precizējumus, norāda, ka prasītājs ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>uz laiku atbrīvots no profesionālo pienākumu pildīšanas<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/> un ka viņa Civildienesta noteikumos noteiktās finansiālās tiesības paliek nemainīgas. <DATE ISO="20150512">2015. gada 12. maija</DATE> lēmums ir vēl kodolīgāks, jo tajā ir tikai sniegta norāde uz izmeklēšanas veikšanu, prasītāja labklājību un viņa priekšniecību un uz iespējamo prasītāja pārcelšanu citā amatā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0240"><NO.P>240</NO.P><TXT>Taču, lai gan <DATE ISO="20150413">2015. gada 13. aprīļa</DATE> un 12. maija lēmumos prasītāja atbrīvojumam no dienesta nav norādīts juridiskais pamats, EIB vairākus mēnešus neatbildēja uz prasītāja lūgumiem sniegt paskaidrojumu šajā ziņā, viņu tikai ar savas Sociālo attiecību un administratīvo dienestu direkcijas direktora starpniecību informējot, ka atbrīvojums no dienesta nav atstādināšana no amata uz laiku atbilstoši 2009. gada personāla reglamenta 39. pantam. Tātad netiek apstrīdēts, ka EIB nav atbildējusi tostarp uz <DATE ISO="20150313">2015. gada 13. marta</DATE> vēstuli, ar kuru prasītājs tai skaidri lūdzis <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>norādīt lēmuma [par atbrīvojumu no dienesta, kuru EIB paredz pieņemt,] juridisko pamatu<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> (skat. iepriekš 224. punktu). Tikai <DATE ISO="20150616">2015. gada 16. jūnijā</DATE>, kas ir pēc <DATE ISO="20150413">2015. gada 13. aprīļa</DATE> un 12. maija lēmumu darbības beigšanās un pēc prasītāja pārstāvju tieša pieprasījuma, EIB norādīja administrācijas plašo novērtējuma brīvību attiecībā uz tās dienestu organizēšanu un rūpības pienākumu, kas tai ir jāievēro, lai prasītājam piemērotu atbrīvojumu no dienesta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0241"><NO.P>241</NO.P><TXT>Šajos apstākļos prasītājs, neraugoties uz savu juridisko izglītību un pat izmantojot profesionālus padomdevējus, nevarēja līdz <DATE ISO="20150616">2015. gada 16. jūnijam</DATE> kliedēt savas šaubas par juridisko pamatu, uz kuru pamatojoties tika pieņemti <DATE ISO="20150413">2015. gada 13. aprīļa</DATE> un 12. maija lēmumi. Tātad ir jāsecina, ka EIB ir atstājusi prasītāju ilglaicīgas nenoteiktības situācijā attiecībā uz jautājumu par šo lēmumu piemērojamību. Līdz ar to viņš nevarēja nepārprotami zināt savas tiesības un pienākumus un tādēļ nevarēja veikt pasākumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0242"><NO.P>242</NO.P><TXT>Šis secinājums jo vairāk ir spēkā tāpēc, kā būtībā norāda prasītājs, ka <DATE ISO="20150413">2015. gada 13. aprīļa</DATE> un 12. maija lēmumos EIB sniegtā jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>atbrīvojums [<HT TYPE="ITALIC">dispense</HT>] (no dienesta)<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>atbrīvots<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> [<HT TYPE="ITALIC">libéré</HT>] (no dienesta pienākumu pildīšanas) interpretācija stipri atšķiras no to parastās nozīmes. Proti, jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>atbrīvojums<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> [<HT TYPE="ITALIC">dispense</HT>] savā parastajā nozīmē norāda uz atļauju nedarīt to, kas ir noteikts. Savukārt jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>atbrīvots<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/> [<HT TYPE="ITALIC">libéré</HT>] savā parastajā nozīmē norāda uz atbrīvošanu no saistības darīt to, kas ir noteikts. Taču šajā lietā EIB ir izmantojusi jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>atbrīvojums<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> [<HT TYPE="ITALIC">dispense</HT>] un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>atbrīvots<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> [<HT TYPE="ITALIC">libéré</HT>], lai apzīmētu aizliegumu darīt to, kas ir noteikts. EIB tiesas sēdē ir skaidri atzinusi, ka prasītājs <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>nevarēja strādāt<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/> atbrīvojuma [<HT TYPE="ITALIC">dispense</HT>] no dienesta dēļ. Sarakste starp prasītāju un EIB liecina par šo neskaidrību. Tādējādi prasītāja atbilde uz darba <DATE ISO="20150415">2015. gada 15. aprīļa</DATE> vēstuli tika atzīta par ĢD RM Finanšu risku direkcijas direktora <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>aizrādījumu<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>. Tomēr pēdējais minētais nav norādījis prasītājam, ka viņam būtu bijis aizliegts strādāt, bet tikai to, ka tas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>oficiāli ir atpūtas laikā<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/> un ka no viņa vairs netiek sagaidīts, ka viņš strādā vai atbild uz vēstulēm.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0243"><NO.P>243</NO.P><TXT>No tā izriet, ka, tā kā nav norādīts izmantotais juridiskais pamats, <DATE ISO="20150413">2015. gada 13. aprīļa</DATE> un 12. maija lēmumos ir pārkāpts tiesiskās drošības princips, kā arī nav sniegts pamatojums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0244"><NO.P>244</NO.P><TXT>Savukārt <DATE ISO="20150616">2015. gada 16. jūnija</DATE> un 20. oktobra lēmumos ir skaidri un precīzi norādīts to juridiskais pamats vai katrā ziņā ir norādes, kas ļauj prasītājam to noteikt bez iespējamām neskaidrībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0245"><NO.P>245</NO.P><TXT>Tā <DATE ISO="20150616">2015. gada 16. jūnija</DATE> lēmumā ir norādīts šādi:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>Turklāt attiecībā uz Jūsu lūgumu, kuru iesnieguši Jūsu advokāti <DATE ISO="20150603">2015. gada 3. jūnija</DATE> vēstulē, sniegt paskaidrojumu par atbrīvojuma [no dienesta] juridisko pamatu lūdzu ņemt vērā, ka EIB kā jebkurai Savienības iestādei ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz savu dienestu un sava personāla organizēšanu. Šī brīvība ietver pilnvaras noteikt atbrīvojumu no dienesta, it īpaši saskaņā ar judikatūru, kad administrācija saskaras ar tādiem incidentiem, kuri nav saderīgi ar dienesta kārtību un mierīgu norisi. EIB ir ātri jāiejaucas ar visu nepieciešamo sparu un ar apstākļiem atbilstošu rūpību attiecīgi jāreaģē, lai konstatētu faktus un, zinot lietas apstākļus, izdarītu atbilstošus secinājumus.</P><P>Tāpēc tādos apstākļos, kādi ir šajā lietā, [EIB], pirmkārt, veica pagaidu steidzamus administratīvos pasākumus, kurus tā uzskatīja par vajadzīgiem, lai atjaunotu mierīgus darba apstākļus saskaņā ar labas pārvaldības un rūpības prasībām. Šie pasākumi tika veikti ar pieprasīto rūpību no [EIB] puses, tai izskatot personas situāciju.</P><P>Otrkārt, [EIB] uzreiz mēģināja konstatēt atbilstošos faktus saistībā ar ziņotajām situācijām vai apvainojumiem, lai izlemtu par papildu pasākumiem. Ņemot vērā incidentus šajā lietā, [EIB] rīkojās īpaši uzmanīgi.</P><P>[..]</P><P>Šis Jūsu atbrīvojuma [no dienesta] apstiprinājums galvenokārt ir pamatots ar:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>būtiskām dienesta interesēm, kas prasa no EIB puses noteikt formālus aizsardzības pasākumus, lai atrisinātu situāciju Jūsu darba vietā vai attiecības starp Jums un Jūsu priekšniekiem, kuras uz šo brīdi ir kļuvušas tik neciešamas, ka normāla dienesta norise vairs nav iespējama. Struktūrvienības darbības atjaunošanu vairs nevar veikt, nenošķirot Jūs no Jūsu tiešās priekšniecības;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>pienākumu ņemt vērā Jūsu priekšnieka intereses, kuru Jūsu rīcība apdraudēja un kurš vairs nespēja labi veikt savu profesionālo darbību, Jums atrodoties [EIB] telpās;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>pienākumu ņemt vērā Jūsu intereses tādējādi, ka administrācijai ir pienākums nenorādīt Jūsu vārdu personām, pret kurām Jūs izteicāt apgalvojumus.<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0246"><NO.P>246</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20151020">2015. gada 20. oktobra</DATE> lēmumu prasītāja atbrīvojums no dienesta ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>apstiprināts<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>, norādot, ka jautājums par izmantoto juridisko pamatu ir ticis atrisināts iepriekš, un sniedzot šādus precizējumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Atbrīvojums [no dienesta] patiešām ietilpst [EIB] administrācijas, it īpaši [EIB] priekšsēdētāja, [bankas] personāla pārvaldīšanas kompetences ietvaros, kas tiek īstenota oficiālajā iecēlējinstitūcijas statusā atbilstoši [5. protokolam par EIB statūtiem] un EIB reglamentam (23. panta 3. punkts).<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></P></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0247"><NO.P>247</NO.P><TXT>Tomēr tas vien, ka <DATE ISO="20150616">2015. gada 16. jūnija</DATE> un 20. oktobra lēmumos ir skaidri identificēts izmantotais juridiskais pamats vai ļauts prasītājam to viegli identificēt, nav pietiekami, lai secinātu, ka tie atbilst tiesiskās drošības principa prasībām. Vēl saskaņā ar iepriekš 233., 234. un 236. punktā minēto judikatūru bija vajadzīgs, lai prasītājs spētu pietiekami precīzi novērtēt minēto lēmumu piemērojamību, it īpaši laikā, un tādējādi noteikt, uz cik ilgu laiku viņš tiks atbrīvots no dienesta. Šī prasība ir jo stingrāka tad, ja tik ilgs atbrīvojums no dienesta, kāds bijis prasītājam, ir ne tikai pielīdzināms lēmumam par atstādināšanu no amata atbilstoši 2009. gada personāla reglamenta<?PAGE NO="5"?> 39. pantam, jo ar to tiek liegta iespēja pildīt savus uzdevumus (šajā nozīmē pēc analoģijas skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151216">2015. gada 16. decembris</DATE>, <NAME.CASE>DE/<HT TYPE="ITALIC">EMA</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>F‑135/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2015:152">EU:F:2015:152</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0039">39.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>), bet tai var būt arī būtiska nelabvēlīga iedarbība uz viņa profesionālo, administratīvo un finansiālo situāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0248"><NO.P>248</NO.P><TXT>Proti, pirmkārt, tik ilgs atbrīvojums no dienesta, kāds bijis prasītājam, var nelabvēlīgi ietekmēt viņa Civildienesta noteikumos noteiktās tiesības. Tā kā viņam ir aizliegts strādāt, tāds EIB personāla loceklis kā prasītājs, kurš ir ilglaicīgi atbrīvots no dienesta, nevar tikt pienācīgi novērtēts atbilstoši 2009. gada personāla reglamenta 22. pantam, nedz arī pēc tam tikt paaugstināts pēc nopelniem saskaņā ar šī paša reglamenta 23. pantu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0249"><NO.P>249</NO.P><TXT>Otrkārt, tik ilgs atbrīvojums no dienesta, kāds bijis prasītājam, var nelabvēlīgi ietekmēt viņa finansiālās tiesības. Tāds ir gadījums, ja – kā tas ir pamatlietā – attiecīgās personas atalgojums tiek saglabāts visā atbrīvojuma periodā. Proti, jāatgādina, ka tāda EIB personāla locekļa kā prasītājs atalgojums var ietvert ne tikai algu, bet it īpaši arī 2009. gada personāla reglamenta II pielikumā minētās gadskārtējās piemaksas. Taču, tā kā tāds paildzināts atbrīvojums no dienesta, kādā atradās prasītājs, ir radījis šķēršļus viņa snieguma novērtēšanai ilglaicīgā posmā (skat. iepriekš 245.[248.]. punktu), viņam praktiski tiek liegta iespēja saņemt šādas piemaksas. Šādā gadījumā, tā kā viņu vairs nevar paaugstināt amatā (skat. 248. punktu), viņam tiek liegta iespēja saņemt algas palielināšanu, kas notiek līdz ar jebkuru paaugstināšanu amatā atbilstoši 2009. gada personāla reglamenta 23. pantam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0250"><NO.P>250</NO.P><TXT>Treškārt, tā kā tādam EIB darbiniekam, kāds ir prasītājs, kuram ir piemērots paildzināts atbrīvojums no dienesta, nepiešķir darba uzdevumus, lai gan viņa alga tiek saglabāta, viņš var atsaukties uz savu morālo interešu (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20151216">2015. gada 16. decembris</DATE>, <NAME.CASE>DE/<HT TYPE="ITALIC">EMA</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>F‑135/14</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2015:152">EU:F:2015:152</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0042">42.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>) un principa par saistību starp pakāpi un nodarbinātību, atbilstoši kuram Savienības ierēdņa vai darbinieka darba uzdevumi nedrīkst būt acīmredzami zemāki par tiem, kas atbilst viņa pakāpei un amatam, ņemot vērā to raksturu, svarīgumu un apmēru, aizskārumu (spriedumi, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19880323">1988. gada 23. marts</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Hecq</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>19/87</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1988:165">EU:C:1988:165</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0007">7.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="19980528">1998. gada 28. maijs</DATE>, <NAME.CASE>W/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑78/96 un T‑170/96</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:1998:112">EU:T:1998:112</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0104">104.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Proti, pretēji EIB apgalvotajam, šī principa piemērojamība nav ierobežota tikai līdz lēmumiem par pārcelšanu citā amatā (šajā nozīmē skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20080508">2008. gada 8. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Kerstens</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>F‑119/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2008:54">EU:F:2008:54</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0045">45.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0251"><NO.P>251</NO.P><TXT>Taču atšķirībā ne tikai no <DATE ISO="20150413">2015. gada 13. aprīļa</DATE> un 12. [maija] lēmumiem, kuru ilgums skaidri bija ierobežots līdz vienam mēnesim, bet arī no lēmuma par atstādināšanu no amata atbilstoši 2009. gada personāla reglamenta 39. pantam, kura maksimālais ilgums ir trīs mēneši, izņemot kriminālprocesa gadījumā, <DATE ISO="20150616">2015. gada 16. jūnija</DATE> un 20. oktobra lēmumos nav norādīts nekāds ierobežojuma skaitlisks rādītājs. Protams, šie lēmumi atgādina, ka prasītāja atbrīvojumam no dienesta ir pagaidu raksturs, un būtībā precizē, ka tā ilgums ir atkarīgs no tā, vai iestāsies jauns notikums. Tomēr jākonstatē, ka šāda notikuma iestāšanās datums pietiekami precīzi nav nosakāms, tāpēc pietiek ar minēto lēmumu pieņemšanas datumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0252"><NO.P>252</NO.P><TXT>Proti, <DATE ISO="20150616">2015. gada 16. jūnija</DATE> lēmumā ir tikai noteikts, ka prasītāja atbrīvojuma no dienesta ilgums ir atkarīgs no <HT TYPE="ITALIC">OLAF</HT> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>formālās izmeklēšanas<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> pabeigšanas. Formālās izmeklēšanas jēdziens nefigurē nedz Regulā Nr. 883/2013, nedz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1073/1999 (<DATE ISO="19990525">1999. gada 25. maijs</DATE>) par izmeklēšanu, ko veic <HT TYPE="ITALIC">OLAF</HT> (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="136" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1999">OV 1999, L 136, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>), kura ar to ir atcelta. Tomēr no <DATE ISO="20150615">2015. gada 15. jūnija</DATE> sanāksmes protokola izriet, ka pretēji tam, kam liek ticēt prasītāja rakstveida apsvērumi, šis jēdziens ir nevis par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>administratīvu izmeklēšanu<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>, kāda ir definēta Regulas Nr. 883/2013 2. panta 4. punktā, bet vispārīgi par procedūru <HT TYPE="ITALIC">OLAF</HT> iekšienē, kuras beigās tiek sastādīts izmeklēšanas ziņojums. Proti, šīs sanāksmes laikā EIB Sociālo attiecību un administratīvo dienestu direkcijas direktors norādīja prasītājam par nodomu pagarināt viņa atbrīvojumu no dienesta līdz brīdim, kad būs pieejams <HT TYPE="ITALIC">OLAF</HT> ziņojums.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0253"><NO.P>253</NO.P><TXT>Arī <DATE ISO="20151020">2015. gada 20. oktobra</DATE> lēmumā ir tikai noteikts, ka prasītāja atbrīvojuma no dienesta ilgums ir atkarīgs no tā, kad tiks pabeigti <HT TYPE="ITALIC">OLAF</HT> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>darbi<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>. Darbu jēdziens šajā izpratnē netiek izmantots nedz Regulā Nr. 883/2013, nedz Regulā Nr. 1073/1999, ko tā atceļ. Tomēr, ievērojot iepriekš 252. punktā norādītos apsvērumus, prasītājs varēja saprast, ka, tāpat formālās izmeklēšanas jēdziens, arī darbu jēdziens vispārīgi nozīmē procedūru <HT TYPE="ITALIC">OLAF</HT>, kuras beigās tiek sastādīts izmeklēšanas ziņojums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0254"><NO.P>254</NO.P><TXT>Taču ir jākonstatē, ka Regulā Nr. 883/2013 <HT TYPE="ITALIC">OLAF</HT> izmeklēšanas ziņojums nav pakļauts nekāda veida konkrētiem ierobežojumiem laikā. Šajā regulā, nesniedzot precizējumus, ir tikai norādīts, ka <HT TYPE="ITALIC">OLAF</HT> izmeklēšanas ziņojums tiek sastādīts administratīvās izmeklēšanas, kā tā ir definēta minētās regulas 2. panta 4. punktā un kuras ilgums arī nav pakļauts konkrētām prasībām, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>beigās<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> vai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>pēc tās<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>. Proti, minētās regulas 7. panta 8. punktā ir paredzēts, ka, ja šādu izmeklēšanu nevar pabeigt 12 mēnešos pēc tās sākšanas, <HT TYPE="ITALIC">OLAF</HT> ģenerāldirektors pēc minētā 12 mēnešu laikposma beigām un ik pēc sešiem mēnešiem pēc tam ziņo <HT TYPE="ITALIC">OLAF</HT> Uzraudzības komitejai, minot iemeslus, kādēļ tas nav izdevies, un plānotos korektīvos pasākumus, kuru mērķis ir paātrināt izmeklēšanas gaitu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0255"><NO.P>255</NO.P><TXT>EIB Sociālo attiecību un administratīvo dienestu direkcijas direktora paziņojumi <DATE ISO="20150615">2015. gada 15. jūnija</DATE> sanāksmē, kurā tika paredzēts uzklausīt prasītāju pirms <DATE ISO="20150616">2015. gada 16. jūnija</DATE> lēmuma pieņemšanas, apstiprina, ka ir grūti precīzi vai noteikti paredzēt tāda termiņa iestāšanos, kas ir saistīts ar procedūras pabeigšanu <HT TYPE="ITALIC">OLAF</HT>. Proti, šajā sanāksmē EIB Sociālo attiecību un administratīvo dienestu direkcijas direktors informēja prasītāju par nodomu pagarināt viņa atbrīvojuma no dienesta laiku līdz brīdim, kad būs pieejams <HT TYPE="ITALIC">OLAF</HT> ziņojums, un, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>cerams, ka tas notiks pirms vasaras brīvdienām, taču viņam šajā ziņā nav iespējams sniegt garantiju, jo [EI]B nekontrolē <HT TYPE="ITALIC">OLAF</HT> procedūru<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0256"><NO.P>256</NO.P><TXT>Šādos apstākļos prasītājs nevarēja pietiekami precīzi noteikt <DATE ISO="20150616">2015. gada 16. jūnija</DATE> un 20. oktobra lēmumu piemērojamību laikā. Līdz ar to viņš nevarēja nepārprotami zināt savas tiesības un pienākumus un tādēļ nevarēja veikt pasākumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0257"><NO.P>257</NO.P><TXT>Līdz ar to <DATE ISO="20150616">2015. gada 16. jūnija</DATE> un 20. oktobra lēmumos – tāpat kā <DATE ISO="20150413">2015. gada 13. aprīļa</DATE> un 12. maija lēmumos – ir pieļauts tiesiskās drošības principa pārkāpums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0258"><NO.P>258</NO.P><TXT>Šo secinājumu nevar atspēkot ar EIB argumentu, saskaņā ar kuru vienīgi ar atbrīvojumu no dienesta varēja izbeigt konfliktu starp prasītāju un viņa priekšnieku, jo viņu nebija iespējams ne pārcelt amatā uz citu dienestu, ne norīkot uz citu struktūrvienību. Plašā novērtējuma brīvība, uz kuru EIB norāda savu dienestu organizēšanas jautājumā, ņemot vērā tai uzticētos uzdevumus, un tās rīcībā esošā personāla iecelšana amatā šim nolūkam nav ierobežota. Tieši pretēji, šī brīvība ir jāīsteno dienesta interesēs un ievērojot principu par atbilstību starp pakāpi un nodarbinātību (skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150619">2015. gada 19. jūnijs</DATE>, <NAME.CASE>Z/Tiesa</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑88/13 P</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2015:393">EU:T:2015:393</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0105">105.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra), kā arī rūpības pienākumu, Savienības tiesību vispārējos principus un attiecīgās personas pamattiesības (šajā nozīmē skat. spriedumus, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20171213">2017. gada 13. decembris</DATE>, <NAME.CASE>HQ/<HT TYPE="ITALIC">OCVV</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑592/16</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2017:897">EU:T:2017:897</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0026">26.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0027">27.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>; <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20070502">2007. gada 2. maijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Giraudy</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>F‑23/05</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2007:75">EU:F:2007:75</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0141">141.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20071009">2007. gada 9. oktobris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Bellantone</HT>/Revīzijas palāta</NAME.CASE>, <NO.CASE>F‑85/06</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:F:2007:171">EU:F:2007:171</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0061">61.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>). Tātad minētā brīvība nebija tāda, kas ļautu administrācijai neņemt vērā tiesiskās drošības principa prasības vai atbilstības principu starp pakāpi un nodarbinātību, lai atstādinātu prasītāju no viņa profesionālās darbības uz ilgāku laikposmu, kura ilgums nebija nosakāms precīzi un ar būtiskām negatīvām sekām, kā aprakstīts iepriekš 247.–250. punktā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0259"><NO.P>259</NO.P><TXT>Ja EIB uzskatīja, ka prasītāja rīcībai ir bijis nopietns iemesls, kas varētu izraisīt viņa atlaišanu bez iepriekšēja brīdinājuma, tai bija jāuzsāk disciplinārlieta un viņš jāatstādina no amata saskaņā ar 2009. gada personāla reglamenta 39. pantu. Savukārt, ja EIB uzskatīja, kā tā ir apgalvojusi tiesas sēdē, ka prasītāja rīcībai nav piemērojams šis noteikums, bet ka sadarbības turpināšana ar viņu ir neiedomājama, tai – ja vien tiek ievēroti piemērojamie noteikumi – ir jāizbeidz viņa līgums atbilstoši 2009. gada personāla reglamenta 16. pantam.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0260"><NO.P>260</NO.P><TXT>Tādējādi pirmā pamata pirmā daļa ir jāapmierina, un līdz ar to <DATE ISO="20150413">2015. gada 13. aprīļa</DATE>, <DATE ISO="20150412">12.</DATE> maija, 16. jūnija un 20. oktobra lēmumi ir jāatceļ.</TXT><P>[..]</P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu</P><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)</P><P>nospriež:</P></INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atcelt Eiropas Investīciju bankas (EIB) <DATE ISO="20150413">2015. gada 13. aprīļa</DATE>, <DATE ISO="20160512">12. maija</DATE>, <DATE ISO="20160616">16. jūnija</DATE> un <DATE ISO="20161020">20. oktobra</DATE>, <DATE ISO="20160606">2016. gada 6. jūnija</DATE> un 2017. gada7. februāra lēmumus par PT atbrīvojumu no dienesta, kā arī EIB <DATE ISO="20150618">2015. gada 18. jūnija</DATE> lēmumu bloķēt PT piekļuvi viņa elektroniskajam pastam un EIB informātikas pieslēgumiem.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">EIB samaksā PT par nodarīto morālo kaitējumu summu <FT TYPE="NUMBER">25000</FT> EUR apmērā, tai pieskaitot nokavējuma procentus, skaitot no šī sprieduma pasludināšanas dienas, kas aprēķināti atbilstoši Eiropas Centrālas bankas (ECB) galvenajām kapitāla refinansēšanas operācijām piemērotajai likmei, to palielinot par 3,5 procentpunktiem.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">3)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Prasību pārējā daļā noraidīt.</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">4)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">EIB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>Kanninen</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Schwarcz</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Iliopoulos</P></SIGNATORY><P>Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā <DATE ISO="20190703">2019. gada 3. jūlijā</DATE>.</P><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>