(1)

Ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 470/2014 (2) (“sākotnējā antidempinga regula”) Eiropas Komisija (“Komisija”) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “Ķīna”) izcelsmes solārā stikla importam.

(2)

Pēc atkārtotas absorbcijas novēršanas izmeklēšanas, kas veikta saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (3) 12. pantu, Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/1394 (4) grozīja antidempinga maksājuma līmeni, kas noteikts ar sākotnējo antidempinga regulu.

(3)

Ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/1080 (5) (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”) Komisija pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot pamatregulas 11. panta 2. punktu, vēl uz pieciem gadiem pagarināja galīgā antidempinga maksājuma piemērošanu (“spēkā esošie pasākumi”). Individuālie antidempinga maksājumi noteikti robežās no 17,5 % līdz 75,4 %. Visiem pārējiem uzņēmumiem piemēro valsts mēroga antidempinga maksājumu 67,1 % (“spēkā esošie pasākumi”).

(4)

Atsevišķās procedūrās Komisija 2014. gada maijā noteica kompensācijas maksājumus 3,2–17,1 % robežās (6). Ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/1081 (7) (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”) Komisija pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1037 (8) 18. pantu, vēl uz pieciem gadiem pagarināja galīgā kompensācijas maksājuma piemērošanu.

(5)

Pēc tam kad tika publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (9), Komisija saņēma pieprasījumu veikt pārskatīšanu, ievērojot pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(6)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2025. gada 18. aprīlī iesniedza Interfloat Group, t. i., Interfloat Corporation un GMB Glasmanufaktur Brandenburg GmbH (“pieprasījuma iesniedzēji”) Savienības solārā stikla ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties dempings un atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(7)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2025. gada 22. jūlijā sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”, “Ķīna” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes solārā stikla importu Savienībā, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu. Tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (10) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(8)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(9)

Ieinteresētās personas paziņojumā par procedūras sākšanu tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu īpaši informēja pieprasījuma iesniedzējus, zināmos Savienības ražotājus, pārskatāmā ražojuma lietotājus Savienībā, zināmos ražotājus ĶTR un ĶTR iestādes, zināmos importētājus, lietotājus, tirgotājus, kā arī attiecīgās zināmās apvienības un aicināja tos piedalīties.

(10)

Ieinteresētajām personām bija iespēja iesniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(11)

Viena persona pieprasīja uzklausīšanu Komisijas dienestos. Komisijas un apvienības Solar Heat Europe, kas pārstāv vairākus lietotājus, kuri darbojas saules siltumenerģijas tehnoloģiju jomā, uzklausīšana notika 2026. gada 11. maijā. Uzklausīšana attiecās uz pārskatīšanas izmeklēšanām, saistībā ar kurām apvienība bija reģistrējusies kā ieinteresētā persona un izvirzīja argumentus, kas sīkāk izklāstīti 7.2. iedaļā.

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski izveidojusi Savienības ražotāju izlasi, lai gan šajā gadījumā Savienības ražotāju atlase nebija nepieciešama, ņemot vērā nelielo pieteikušos Eiropas Savienības ražotāju skaitu. Izlasē tika iekļauti divi Savienības ražotāji, kas uzskaitīti pārskatīšanas pieprasījumā. Abi ražotāji tajā laikā veidoja aptuveni 70 % no Savienības ražošanas un pārdošanas apjoma, kas ir reprezentatīvs Savienības ražošanas nozarei. Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes sniegtas netika. Izlasē ir iekļauti šādi divi uzņēmumi:

(14)

Lai lemtu, vai vajadzīga atlase, un attiecīgā gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(15)

Sākotnēji pieteicās divi importētāji – UAB Soli Tek Cells (“Soli Tek”) un Sunerg Solar Energy (“Sunerg”), un tiem tika nosūtīta nesaistītiem importētājiem aizpildāmā anketa. Pēc tam kad no Soli Tek tika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem, tika secināts, ka šis uzņēmums ir lietotājs, nevis importētājs. Tāpēc Komisija aicināja to sniegt atbildes uz lietotājiem aizpildāmās anketas jautājumiem. Sunerg nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(16)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, ja tādi ir, un/vai sazināties ar tiem. Komisija nesaņēma atbildi no ĶV.

(17)

Sadarbībā neiesaistījās neviens ĶTR ražotājs eksportētājs.

(18)

Tādējādi Komisija ar 2025. gada 5. novembra verbālnotu informēja ĶTR iestādes, ka tā dempinga turpināšanās un atkārtošanās pārbaudē ir iecerējusi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantot pieejamos faktus. ĶTR iestādes uz šo verbālnotu neatbildēja.

(19)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par to, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. ĶV nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(20)

Komisija aicināja pieprasījuma iesniedzējus, otru Savienības ražotāju un lietotājus aizpildīt anketas, kas procedūras sākšanas dienā tika publicētas tās tīmekļa vietnē (11). Komisija saņēma ražotāju (GMB/Interfloat un AGC) un lietotāju (Soli Tek, SOLVIS un Bisol) atbildes uz anketas jautājumiem. Vēstules par nepilnībām tika nosūtītas GMB un Interfloat, AGC un SOLVIS.

(21)

Pieprasījuma iesniedzēji neiesniedza atbildes uz makroekonomikas anketas jautājumiem, lai gan Komisijas dienesti to bija vairākkārt pieprasījuši. Bisol iesniedza ļoti nepilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem un neatbildēja uz Komisijas jautājumiem.

(22)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti pārbaudes apmeklējumi šādos uzņēmumos:

Saistītais Savienības tirdzniecības uzņēmums:

Lietotāji:

(23)

Savienības ražošanas nozarē izveidojušās situācijas dēļ pārbaudes apmeklējumus nebija iespējams veikt. Abi ražotāji 2025. gada sākumā pārtrauca ražošanu. Pieprasījuma iesniedzējs GMB Glasmanufaktur Brandenburg GmbH 2025. gada novembrī iesniedza maksātnespējas procesa pieteikumu un divas reizes īsi pirms paredzētā laika atcēla ieplānotos pārbaudes apmeklējumus. Otrs ražotājs AGC ražošanas apturēšanas dēļ nevarēja uzņemt Komisijas lietas izskatīšanas grupu. Šo apstākļu dēļ un tā kā nebija attiecīgo nozari pārstāvošas apvienības (12), ievērojama daļa informācijas netika iesniegta un Komisija to nevarēja pārbaudīt.

(24)

Komisijas dienesti veica iepriekš minēto lietotāju sniegtās informācijas attālinātu kontrolpārbaudi.

(25)

Komisija 2026. gada 28. augustā izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata plāno atcelt spēkā esošos antidempinga maksājumus. Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(26)

Pēc informācijas izpaušanas piezīmes netika saņemtas un neviena persona nepieprasīja uzklausīšanu.

(27)

Pārskatāmais ražojums ir solārais stikls no rūdīta nātrijkaļķa lokšņu stikla, kura dzelzs saturs ir mazāks par 300 ppm, saules enerģijas caurlaide pārsniedz 88 % (mērīta saskaņā ar AM1,5 300–2 500 nm), izturība pret karstumu ir līdz 250 °C (mērīta saskaņā ar EN 12150), izturība pret termisku šoku ir Δ 150 K (mērīta saskaņā ar EN 12150) un mehāniskā izturība ir 90 N/mm2 vai lielāka (mērīta saskaņā ar EN 1288-3) un kuru patlaban klasificē ar KN kodu ex 7007 19 80 (Taric kodi 7007 19 80 12, 7007 19 80 18, 7007 19 80 80 un 7007 19 80 85) (“pārskatāmais ražojums”). Solārais stikls, uz ko attiecas antidempinga maksājums, ietver visu stiklu, kas atbilst iepriekš minētajām tehniskajām un fizikālajām īpašībām, neatkarīgi no tā, vai to izmanto fotoelementu moduļiem, plakaniem fototermālās enerģijas kolektoriem, mēbelēm, siltumnīcu būvniecībai vai citiem lietojumiem.

(28)

Solārais stikls var būt ar rakstu vai bez tā, ar caurspīdīgu vai difūzu virsmu vai dažādi apdarinātām malām. Abās stikla pusēs var būt dažādi raksti, vai arī raksts var būt tikai vienā pusē. Solārajam stiklam var būt urbumi, un to var arī apdrukāt, izmantojot, piemēram, keramikas krāsas. Stikla virsmu var apstrādāt, izmantojot dažādas tehnoloģijas. Visbiežākais ir antireflektējošs pārklājums, ko uzliek pirms vai pēc rūdīšanas procesa. Citas tehnoloģijas ļauj solāro stiklu pārklāt ar plāniem funkcionāliem slāņiem, kas nodrošina lielāku caurlaidi, pašattīrīšanos, netīrumu atgrūšanu vai cietības īpašības.

(29)

Solārais stikls ir viens no komponentiem, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai paredzētu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un plānkārtiņu fotoelektrisko moduļu (“FE moduļi”), kā arī, piemēram, ūdens uzkarsēšanai izmantotu plakanu fototermālās enerģijas kolektoru (“fototermālie moduļi”) izgatavošanā. To izmanto arī siltumnīcu būvniecībai (tā sauktais “dārzkopības stikls” jeb “siltumnīcu stikls”).

(30)

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir ĶTR izcelsmes pārskatāmais ražojums, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 7007 19 80 (Taric kodi 7007 19 80 12, 7007 19 80 18, 7007 19 80 80 un 7007 19 80 85).

(31)

Kā jau ir konstatēts sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā, Savienības ražošanas nozares Savienībā ražotajam un pārdotajam solārajam stiklam, ĶTR ražotajam un iekšzemes tirgū pārdotajam solārajam stiklam un no ĶTR Savienībā importētajam solārajam stiklam ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un vienādi galalietojumi. Tāpēc tie uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(32)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā solārā stikla imports no ĶTR turpinājās. Saskaņā ar Eurostat datiem ĶTR izcelsmes solārā stikla imports pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 3 % no Savienības tirgus, savukārt sākotnējās izmeklēšanas laikā tā tirgus daļa bija 30,5 %, bet iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas laikā – 9 %.

(33)

Kā minēts 17. apsvērumā, neviens no ĶTR eksportētājiem/ražotājiem izmeklēšanā nesadarbojās. Tādēļ Komisija informēja ĶTR iestādes, ka nesadarbošanās dēļ tā, lai izdarītu konstatējumus par ĶTR, var piemērot pamatregulas 18. pantu. Par šo jautājumu Komisija nesaņēma ne piezīmes, ne uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanās pieprasījumus.

(34)

Komisija 2025. gada 5. novembrī informēja Ķīnas valdību, ka ĶTR eksportētāju/ražotāju nesadarbošanās dēļ tā ir iecerējusi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatot savus konstatējumus ar pieejamajiem faktiem. Komisija arī uzsvēra, ka konstatējums, kura pamatā ir pieejamie fakti, attiecīgajai personai var būt mazāk labvēlīgs, un aicināja to sniegt piezīmes. ĶV piezīmes nesniedza.

(35)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz pārskatīšanas pieprasījumā ietvertajiem faktiem un Eurostat sniegto informāciju. Komisija izmantoja arī citus publiski pieejamas informācijas avotus, piemēram, Global Trade Atlas (13) (“GTA”), Turcijas Statistikas institūtu (14) (“TurkStat”), GlobalPetrolPrices (15), Turcijas Republikas Enerģijas tirgus regulatīvo iestādi (16) un Turcijas Republikas prezidentūras Investīciju biroju (17).

(36)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus, kuri attiecībā uz ĶTR vedina domāt, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija noteica normālo vērtību, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(37)

Lai iegūtu informāciju, kas bija vajadzīga tās novērtējumiem attiecībā uz apgalvotajiem nozīmīgajiem kropļojumiem, Komisija nosūtīja ĶV anketu. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad paziņojums par procedūras sākšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Noteiktajā termiņā no ĶV netika saņemtas ne atbildes uz anketas jautājumiem, ne informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Tad Komisija informēja ĶV, ka izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(38)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija norādīja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tā, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu par iespējamo reprezentatīvo valsti Ķīnas Tautas Republikai šajā gadījumā ir izvēlējusies Turciju. Turklāt Komisija norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(39)

Komisija 2026. gada 30. aprīlī ar paziņojumu par ražošanas faktoriem (“paziņojums par ražošanas faktoriem”) informēja ieinteresētās personas par attiecīgajiem avotiem, kurus tā bija iecerējusi izmantot normālās vērtības noteikšanai, par reprezentatīvo valsti izvēloties Turciju. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti solārā stikla ražošanā. Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņu, pamatojoties uz pieejamo informāciju par uzņēmumu Türkiye Şişe ve Cam Fabrikaları A.Ş, ražotāju reprezentatīvajā valstī. Piezīmes netika saņemtas.

(40)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastās tirdzniecības operācijās] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(41)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts: “Ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem” un tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņa”, turpmāk – “PVA”).

(42)

Kā sīkāk paskaidrots turpmāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, kuri liecina par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu eksportētājvalstī, un ņemot vērā ĶV un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, bija pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(43)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir definēts, ka “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā, inter alia, iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

(44)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, citstarp ņem vērā tajā ietverto elementu neizsmeļošo sarakstu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu, novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no minētajiem elementiem uz cenām un izmaksām pārskatāmā ražojuma eksportētājvalstī. Tā kā minētais saraksts nav kumulatīvs, nozīmīgu kropļojumu konstatēšanai nav jāpierāda visu tajā minēto elementu pastāvēšana. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem elementiem, var izmantot vienus un tos pašus faktu apstākļus. Tomēr ikviens secinājums par nozīmīgiem kropļojumiem 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Turklāt, kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, īpaši tad, ja eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementi paredz, ka valdībai ir ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē.

(45)

Šajā sakarā pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir teikts, ka tad, “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”.

(46)

Ievērojot šo noteikumu, Komisija ir publicējusi ziņojumu par Ķīnu (18) (“Ziņojums par Ķīnu”), kas apliecina, ka daudzos ekonomikas līmeņos ir būtiska valdības iejaukšanās, ieskaitot konkrētus daudzu būtisku ražošanas faktoru kropļojumus (piemēram, ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku saistītus kropļojumus), kā arī konkrētās nozarēs (piemēram, tērauda un ķīmisko vielu nozarē). Procedūras sākšanas posmā Ziņojums tika iekļauts izmeklēšanas lietas materiālos. Sākot izmeklēšanu, ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot izmeklēšanas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos, un Ziņojums bija to neatņemama sastāvdaļa. Piezīmes netika saņemtas.

(47)

Pārskatīšanas pieprasījumā, ko iesniedza pieprasījuma iesniedzēji, sniegti papildu pierādījumi par to, ka solārā stikla nozarē ir nozīmīgi kropļojumi 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, un tie papildina Ziņojumu. Šie pierādījumi attiecas uz dažādiem kropļojumiem un ir izklāstīti turpmāk 49.–76. apsvērumā.

(48)

Kā norādīts 19. apsvērumā, ĶV nesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas pamatotu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot Ziņojumu un pieprasījuma iesniedzēju sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(49)

Pirmkārt, pieprasījumā ietvertie pierādījumi cita starpā bija informācija, kurā apgalvots, ka Ķīnas tirgū pastāv sistēmiski kropļojumi, kas skar gan solārā stikla nozari, gan visu ekonomiku. Tādējādi pieprasījumā bija konstatēts, ka būtiskas valdības iejaukšanās radīto kropļojumu dēļ nevar izmantot ne solārā stikla iekšzemes pārdošanas cenas, ne izejresursu (izejvielu, enerģijas, zemes, finansējuma, darbaspēka u. c.) izmaksas. ĶV iejaucas visos solārā stikla piegādes ķēdes līmeņos, radot situāciju, kurā visus attiecīgos izejresursus tā vai citādi ietekmē valdības radīti kropļojumi. Konkrētāk, pieprasījumā bija minēti šādi elementi, kas liecina par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu (19):

(50)

Tā kā Ķīna nesadarbojās, Komisijai bija jābalstās uz pieejamo informāciju par ĶTR solārā stikla nozarē darbojošos uzņēmumu īpašumtiesību struktūru.

(51)

Iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā Komisija konstatēja, ka ĶTR solārā stikla nozarē lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder Ķīnas iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai kuriem tās sniedz norādes. Komisija vairākus lielākos ražotājus atzina par valstij piederošiem uzņēmumiem, tostarp Dongguan CSG Solar Glass, kas ietilpst CSG Holding, kā arī Luoyang Glass un CNBM un arī norādīja, ka pat tādas šķietami privātas grupas kā Xinyi Solar Holdings un Flat Glass Group ir pakļautas plašākai valsts ietekmes un Partijas kontroles sistēmai (20). Pārskatīšanas pieprasījumā tika apstiprināts, ka vairāki lielākie Ķīnas ražotāji joprojām pieder valstij vai atrodas valsts ietekmē un ka abi lielākie ražotāji darbojas sistēmā, kurā korporatīvajā pārvaldībā joprojām ir integrētas Partijas struktūras un valsts īstenota stratēģiskā uzraudzība.

(52)

ĶV un ĶKP uztur struktūras, kas nodrošina to pastāvīgu ietekmi uzņēmumos, jo īpaši valstij piederošos uzņēmumos (“VPU”). Valsts (un daudzējādā ziņā arī ĶKP) ne tikai aktīvi formulē un pārrauga vispārējās ekonomikas politikas īstenošanu atsevišķos VPU, bet arī pastāv uz tiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā par to darbību. Parasti tas tiek darīts, veicot darbinieku rotāciju starp valdības iestādēm un VPU, nodrošinot partijas biedru klātbūtni VPU izpildstruktūrās un partijas pirmorganizācijās uzņēmumos, kā arī veidojot VPU korporatīvo struktūru. Savukārt VPU saņem pretī īpašu statusu Ķīnas ekonomikā, kas ietver virkni ekonomisku ieguvumu, jo īpaši aizsardzību pret konkurenci un preferenciālu piekļuvi attiecīgiem izejresursiem, ieskaitot finansējumu.

(53)

Attiecībā uz valsts īstenoto stratēģisko uzraudzību un norādījumu sniegšanu solārā stikla nozarē jānorāda, ka pat privātā īpašumā esošajiem solārā stikla ražotājiem ir liegts darboties brīvā tirgus apstākļos. Valdībai plaši iejaucoties solārā stikla ražošanas nozarē un nozarē darbojoties proporcionāli nozīmīgai daļai VPU, pat privātā īpašumā esošajiem ražotājiem ir liegts darboties tirgus apstākļos.

(54)

ĶKP komiteja uzrauga, kā uzņēmums ievēro valdības politiku un īsteno ĶKP pamatnostādnes, pārrauga vadītāju vai valdes locekļu izvirzīšanu un piedalās svarīgāko uzņēmuma lēmumu pieņemšanā (21). Dažādajām vietējām Valsts padomes Valstij piederošo aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisijām (“SASAC”) ir pilnvaras faktiski kontrolēt uzņēmumu statūtos noteikto struktūru sastāvu, savukārt valstij piederošo uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji pāriet no amatiem šādos uzņēmumos uz amatiem valsts pārvaldē un otrādi. Praksē uzņēmuma vadība ievēro ĶV norādes, pretī saņemot preferenciālu piekļuvi darījumdarbības iespējām un finansiālas priekšrocības. Valsts privāto uzņēmumu darbībā iejaucas arī ar netiešākiem līdzekļiem, piemēram, īstenojot apvienošanās un iegādes politiku, kuras mērķis ir izveidot vadošos uzņēmumus, virzot ieguldījumus ar banku iestāžu kontroles palīdzību un nodrošinot savu plašo klātbūtni finanšu tirgos. Šīs ietekmes sviras ļauj ĶV vieniem uzņēmumiem piešķirt priekšrocības salīdzinājumā ar citiem, piemēram, nodrošinot preferenciālu piekļuvi finansējumam tiem uzņēmumiem, kuru darbība atbilst valsts rūpniecības politikai.

(55)

ĶV kropļojošā ietekme izpaužas arī augšupējos uzņēmumos, kuri darbojas gan solārā stikla ražošanā izmantoto izejvielu, gan enerģijas piegādē.

(56)

Piemēram, Sinopec Group, kuru ar SASAC starpniecību pilnībā kontrolē Ķīnas centrālā valdība, sevi raksturo kā neorganisko un organisko ķīmisko vielu un organiskās sintēzes ķīmijas vielu “valsts ražošanas bāzi”. Uzņēmums ir paziņojis, ka tas darbojas kā Ķīnas ekonomikas politikas instruments, un daudzos gadījumos uzsvēris savu uzticību partijas principiem. Komisijas izmeklēšanā apstiprinājās, ka: “Uzņēmums 2018. gadā īstenoja Sji Dzjiņpina jaunā laikmeta sociālistiskās ideoloģijas ar Ķīnas īpatnībām norādes un Partijas 19. nacionālā kongresa garu, pilnībā izpildīja vispārējās prasības saistībā ar partijas veidošanu jaunajā laikmetā, īpaši pievērsās pasaules līmeņa uzņēmuma veidošanas stratēģiskajai izvēršanai un politikas veidošanas ievērošanai. [Mērķis] ir pārliecinoši stiprināt tiešā īpašumā esošu uzņēmumu partijas komiteju spēju veidošanu, lai tās pārvaldītu vispārējo situāciju, pārliecinoši īstenot pamatlīmeņa partijas organizācijas organizatorisko uzlabojumu projektu, enerģiski stiprināt komandu vadītāju vitalitāti un uzņēmējdarbību, koordinēt un stiprināt visu partijas veidošanas darbu, kā arī pastāvīgi uzlabot partijas veidošanas kvalitāti un nodrošināt pārliecinošu garantiju Sinopec kā pasaules līmeņa un globālā mērogā konkurētspējīga uzņēmuma attīstībai. Partijas locekļu un kadru vienotība, izglītība un vadība turpina stiprināt izpratni par pārliecinošu “divu garantiju” nodrošināšanu, kā arī lojalitātes partijai īstenošanu ar praktisku darbību palīdzību.” (22)

(57)

Elektroenerģijas tirgum Ķīnā ir raksturīga spēcīga VPU iesaiste visos piegādes ķēdes posmos. (23) Aptuveni 50 % no ražošanas jaudas pieder valstij, savukārt viss pārvades tīkls pieder diviem VPU. Spēcīga valsts klātbūtne aptver visu enerģētikas nozari, un no vairāk nekā 100 centralizētiem valstij piederošiem uzņēmumiem, ko pašlaik uzrauga SASAC, 21 uzņēmums darbojas enerģētikas nozarē. Tas papildina dažu Ķīnas provinču praksi piedāvāt preferenciālas enerģijas cenas, lai piesaistītu ieguldījumus ekonomikas zonās un industriālajos parkos. (24)

(58)

Vairāki Ķīnas valdības politikas aspekti arī kropļo elektroenerģijas cenas. Pirmkārt, Valsts elektroenerģijas regulatīvā komisija (“SERC”), kas ir Ķīnas neatkarīgais elektroenerģijas regulators, nenosaka elektroenerģijas cenas. Cenas nosaka Valsts attīstības un reformu komisija (“NDRC”) – valdības iestāde, kuras kompetencē ir arī rūpniecības politika. Otrkārt, lai gan elektroenerģija ir viens no galvenajiem izejresursiem solārā stikla ražošanā, elektroenerģijas cenas ĶTR nav balstītas uz tirgu, un arī tās ietekmē nozīmīgi kropļojumi (centralizēta cenu noteikšana, cenu diferenciācija un tiešās elektroenerģijas iegādes prakse). Arī dabasgāzes ražošanu Ķīnā regulē un kontrolē Ķīnas valsts, un tas ar vairāku mehānismu starpniecību rada kropļojumus, tā kā iekšzemes dabasgāzes cenas regulē NDRC, kas paziņojumos publicē katrā provincē piemērojamās cenas, un pēc tam vietējie cenu biroji publicē attiecīgu vietēja līmeņa paziņojumu, kas ievieš centrālās NDRC noteiktās cenas (25).

(59)

Kopumā enerģijas cenas Ķīnā joprojām nav balstītas uz tirgu, un cenas joprojām lielā mērā kontrolē valsts. Šo kropļojumu dēļ Ķīnas solārā stikla ražotāji var izmantot pazeminātus enerģijas tarifus un tādējādi samazināt vietējā tirgū pārdotā attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksas.

(60)

Kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek virzīti tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem.

(61)

Vairāki Ķīnas solārā stikla ražotāji (26) ir atzīti par valsts augsto tehnoloģiju uzņēmumiem un/vai valsts vai provinces līmeņa uzņēmumu tehnoloģiju centriem. Augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmuma (“HNTE”) statuss dod uzņēmumam tiesības piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa 15 % likmi standarta 25 % likmes vietā neatkarīgi no uzņēmuma ieguldījumu veida. HNTE statusu parasti piešķir provinces nodokļu iestādes attiecībā uz uzņēmuma objektiem un ražotnēm, kas atrodas attiecīgajā provincē.

(62)

Citi kropļojumi rodas no labumiem, kas saskaņā ar centrālās valdības un vietējo pašvaldību programmām tiek piešķirti rūpniecības vai ķīmiskās rūpniecības parkiem un arvien vairāk tā dēvētajām augsto tehnoloģiju rūpniecības attīstības teritorijām.

(63)

Ķīnas bankrota tiesību sistēma atbilstīgi nenodrošina savu galveno mērķu sasniegšanu, piemēram, prasījumu un parādu taisnīgu nokārtošanu un kreditoru un parādnieku likumīgo tiesību un interešu aizsardzību (27). Tā pamatā ir Ķīnas bankrota tiesību sistēmai raksturīgā tiesību normu sistemātiski nepietiekamā piemērošana. Bankrota lietu skaits ir ļoti mazs Ķīnas ekonomikas apmēram, un tas liecina par nopietnām problēmām bankrota tiesību aktu izpildē, kuras izriet gan no šo tiesību aktu nepilnībām, gan no to neatbilstīgas īstenošanas. Turklāt maksātnespējas procesā joprojām ir spēcīga un aktīva valsts loma, un bieži vien tā tieši ietekmē procesa rezultātus.

(64)

Attiecībā uz īpašuma tiesībām publiskā īpašuma pārākums pār privāto īpašumu caurvij visu tiesību sistēmu un kā vispārējs princips ir uzsvērts visos centrālā līmeņa tiesību aktos. Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un uztic valstij atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums.

(65)

Tāpat kā citu Ķīnas ekonomikas nozaru uzņēmumiem, arī Ķīnas solārā stikla ražotājiem ir piemērojami Ķīnas bankrota, uzņēmējdarbības un īpašuma tiesību vispārējie noteikumi. Uz šiem uzņēmumiem attiecas lejupējie kropļojumi, ko rada bankrota un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde. Tāpēc Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesības pienācīgi nedarbojas un tā rezultātā, saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības Ķīnas Tautas Republikā, rada kropļojumus. Pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, minētie apsvērumi šķiet pilnībā attiecināmi arī uz solārā stikla ražošanas nozari.

(66)

Ķīnas solārā stikla nozari ietekmē arī algu izmaksu kropļojumi (28). Šie kropļojumi ietekmē nozari gan tieši (pārskatāmā ražojuma ražošanā vai galveno izejresursu ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejams kapitāls vai resursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati darba tiesību sistēma).

(67)

Ķīna nav ratificējusi daudzas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu. Valsts tiesību aktos ir noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaiste darba koplīgumu slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja.

(68)

Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo visā valstī piemērotā mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas pilnīgu piekļuvi sociālajam nodrošinājumam un citiem pabalstiem paredz tikai attiecīgā administratīvā apgabala vietējiem iedzīvotājiem. Šie trūkumi liek secināt, ka algu izmaksas ĶTR ir izkropļotas.

(69)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnā ir dažādos veidos izkropļota.

(70)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīga spēcīga valstij piederošu banku pozīcija, un, piešķirot piekļuvi finansējumam, tās ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā nefinanšu VPU bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašuma tiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielu valsts īpašumā esošu finanšu iestāžu vadošos darbiniekus amatā ieceļ ĶKP) un, tāpat kā nefinanšu VPU, bankas regulāri īsteno valdības izstrādāto valsts politiku. Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumdarbību saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un vadoties pēc valsts rūpniecības politikas. Minētos faktorus papildina spēkā esoši papildu noteikumi, saskaņā ar kuriem finansējumu virza uz nozarēm, kuras valdība atzinusi par atbalstāmām vai citādi nozīmīgām (29).

(71)

Tas nodrošina privileģētu piekļuvi finansējumam privileģētām nozarēm un uzņēmumiem, tostarp tiem, kas darbojas ar saules enerģiju saistītās nozarēs. Šie kropļojumi kopā ar valsts politikas plašo lomu kredītu piešķiršanā ietekmē piekļuvi kapitālam solārā stikla nozarē.

(72)

Otrkārt, iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, un secināja, ka Ķīnas valdība turpina atbalstīt solārā stikla nozari, ka šī nozare ir viena no veicinātajām nozarēm un ka normālās vērtības noteikšanai nevar izmantot Ķīnas iekšzemes cenas un izmaksas (30).

(73)

Pārskatīšanas pieprasījumā tika norādīts, ka ne ĶTR, ne solārā stikla nozarē nav notikušas strukturālas pārmaiņas, kuru dēļ būtu jāapšauba iepriekšējās iedaļās izklāstītie konstatējumi. Gluži pretēji, joprojām pastāv tās pašas kropļojošās iezīmes, un nozarei aizvien ir raksturīgs Ķīnas īstenotais stratēģiskais atbalsts, jaudas pārpalikums (31), valsts ietekme un kropļojumi attiecībā uz izejvielām, enerģiju, darbaspēku, tiesisko regulējumu un finansējumu.

(74)

Turklāt pārskatīšanas pieprasījums liecina, ka nozīmīgie kropļojumi solārā stikla nozarē turpinājās arī pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(75)

Visbeidzot, pašreizējā izmeklēšanā ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji nav snieguši pierādījumus vai argumentus par pretējo.

(76)

Ņemot vērā iepriekš minēto, pieejamie pierādījumi liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas vai izmaksas, tāpat kā izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, tāpēc ka tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, un par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto elementu faktiskā vai potenciālā ietekme. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija noteica salikto normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

(77)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka dempinga līmenis pārsniedz de minimis slieksni. Tomēr, ņemot vērā turpmākajā iedaļā izklāstītos secinājumus, detalizētāks novērtējums nebija nepieciešams.

(78)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka kopš 2025. gada sākuma pārskatāmais ražojums Savienībā netiek ražots. Pārskatīšanas pieprasījuma iesniegšanas posmā vēl darbojās tikai GMB Glasmanufaktur Brandenburg un AGC Glass Europe. Tomēr abi ražotāji 2025. gada pirmajā ceturksnī izbeidza ražošanu, un norises pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda (PIP) apstiprināja, ka ražošana nav atsākta.

(79)

Savienības ražotāji ir norādījuši, ka pasākumu turpināšana ļautu atsākt ražošanu, tiklīdz uzlabotos tirgus apstākļi. Tomēr Savienības ražotāji visā izmeklēšanas gaitā nespēja pamatot šīs izredzes. Tie nesniedza ne pierādījumus, kas liecinātu, ka tirgus apstākļi uzlabotos, ne saistošas vienošanās, nodrošināta finansējuma apliecinājumu vai darbības plānu, kas parādītu, vai un kad ražošanu varētu atsākt. Komisijai netika iesniegti arī dokumenti, kas pamatotu iespējamu ražošanas atsākšanu vai attiecīgās darbības pārņemšanu, lai gan tā Savienības ražotājiem bija skaidri piedāvājusi iespēju šādus pierādījumus iesniegt.

(80)

Tāpēc, ņemot vērā to, ka nebija pārbaudāmas informācijas, Komisija nevarēja konstatēt, ka pasākumu turpināšanas gadījumā Savienības ražošana varētu tikt atsākta saprātīgi paredzamā laikposmā.

(81)

Cik Komisijai zināms, PIP sākumā GMB un AGC bija vienīgie divi atlikušie solārā stikla ražotāji Savienībā. Izmeklēšanas laikā Komisija apspriedās ar lietotājiem un apvienībām, lai pārbaudītu, vai Savienībā darbojas citi pārskatāmā ražojuma ražotāji. Tā sazinājās ar citiem iespējamiem ražotājiem, tomēr tie nesniedza nekādas norādes par pārskatāmā ražojuma ražošanu vai jebkādu ar to saistītu darbību. Izmeklēšanas laikā nepieteicās neviens cits ražotājs.

(82)

Abi pārbaudītie lietotāji – UAB Soli Tek cells un SOLVIS d. o. o. – apgalvoja, ka, ņemot vērā iepriekš minēto, izmeklēšana būtu nekavējoties jāizbeidz, pamatojoties uz to, ka Savienības ražošanas nozare pārskatāmo ražojumu vairs neražo.

(83)

Patiešām, GMB 2025. gada jūlijā nonāca maksātnespējas procesā un pēc tam, kā tika apgalvots, sāka sarunas ar jaunu ieguldītāju par tā darbības pārņemšanu.

(84)

Attiecībā uz lietotāju lūgumu izbeigt izmeklēšanu Komisija norādīja, ka tobrīd, ņemot vērā notiekošos maksātnespējas procesus, būtu pāragri secināt, ka Savienības ražošanas nozare ir galīgi beigusi pastāvēt. Tāpēc Komisija neizbeidza procedūru Savienības ražošanas nozares neesības dēļ. Tāpēc Komisija nolēma turpināt izmeklēšanu un novērtēt visus pieejamos pierādījumus.

(85)

Tomēr līdz izmeklēšanas pabeigšanai ražošana Savienībā nebija atsākta, un pieprasījuma iesniedzēji nebija iesnieguši pārbaudāmus pierādījumus par iespējamu darbības pārņemšanu.

(86)

Faktiski līdz PIP beigām Savienības solārā stikla ražošanas nozare nebija atsākusi darbību un nebija no jauna atvērusi pārskatāmā ražojuma ražotnes.

(87)

Šādos apstākļos nav Savienības ražošanas nozares pamatregulas 4. panta nozīmē, kuras stāvokli varētu pārbaudīt, lai noteiktu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, un nav arī ražošanas, kurai spēkā esošie pasākumi varētu turpināt nodrošināt aizsardzību.

(88)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija konstatēja, ka Savienības ražošanas nozare ir izbeigusi pārskatāmā ražojuma ražošanu un ka nav iespējams pārbaudīt izredzes atsākt ražošanu saprātīgi paredzamā laikposmā. Šajā lietā, tā kā PIP beigās Savienībā nenotika ražošana, nebija Savienības ražošanas nozares pamatregulas 4. panta nozīmē, nebija iespējams pārbaudīt Savienības ražošanas nozares stāvokli un nebija norādīts uz pārbaudāmām izredzēm atsākt ražošanu, Komisija secināja, ka nepastāv kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība.

(89)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka nepastāv kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība, tāpēc, ņemot vērā iepriekšējā iedaļā izklāstītos secinājumus, cēloņsakarības analīze nebija nepieciešama.

(90)

Lai gan 88. apsvērumā izklāstītais konstatējums pats par sevi ir pietiekams, lai secinātu, ka pasākumi nebūtu jāsaglabā, Komisija pilnības labad un saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja arī to, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares un lietotāju intereses.

(91)

Kā paskaidrots 5. iedaļā, izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozare pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izbeidza solārā stikla ražošanu, tādējādi pašlaik de facto nepastāv aktīva Savienības ražošanas nozare.

(92)

Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka pasākuma pagarināšana atjaunotu ražošanas nozari, ja uzlabotos tirgus apstākļi. Kā minēts 79. apsvērumā, Komisija šo apgalvojumu noraida, jo nav to pamatojošu pierādījumu.

(93)

Kā paskaidrots 1.8. iedaļā, nebija iespējams pārbaudīt Savienības ražotāju iesniegto informāciju. Ņemot vērā pieprasījuma iesniedzēja situāciju un jo īpaši to, ka tas vairākkārt nespēja iesniegt pieprasīto informāciju un nodrošināt iespēju pārbaudīt iesniegto informāciju, Komisija uzskatīja, ka Savienības ražošanas nozare nav spējusi pierādīt pastāvīgu un faktisku interesi pasākumu turpināšanā.

(94)

Tādējādi pašreizējā situācijā, kad Savienības ražošanas nozare pārskatāmo ražojumu vairs neražo un nav pārbaudāmu izredžu ražošanu atsākt, Komisija nevarēja konstatēt, ka Savienības ražošanas nozare būtu ieinteresēta pagarināt pasākumus, lai to aizsargātu pret iespējamu negodīgas tirdzniecības praksi attiecībā uz ražojumu, ko tā vairs neražo.

(95)

Solārā stikla lietotāji ir fotoelementu moduļu ražotāji, saules siltumenerģijas nozare un zināmā mērā arī siltumnīcu ražotāji.

(96)

Visi lietotāji iebilda pret pasākumu turpināšanu. Lietotāji apgalvoja, ka, tā kā solārais stikls Savienībā netiek ražots, pasākumi de facto darbojas kā nodoklis.

(97)

Komisija veica divu lietotāju – abi ir saules enerģijas paneļu ražotāji – sniegtās informācijas attālinātas kontrolpārbaudes. Pārbaudes laikā Komisija novērtēja abu iespējamo izmeklēšanas iznākumu ietekmi.

(98)

Pasākumu turpināšana nemainītu lietotāju situāciju. Ķīnas izcelsmes solārajam stiklam joprojām tiktu piemēroti antidempinga maksājumi. Tā kā Savienībā nenotiek ražošana, Savienības lietotājiem tomēr nav citas izvēles kā vien importēt solāro stiklu. Tādējādi pasākumu saglabāšana palielinātu izmaksas lejupējiem lietotājiem, kuri solāro stiklu sagādā no Ķīnas un nesniegtu nekādu labumu augšupējai nozarei, kas faktiski ir beigusi darboties.

(99)

No otras puses, pasākumu izbeigšanai būtu tieša pozitīva ietekme uz lietotāju ražošanas izmaksām. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka solārais stikls veido ievērojamu daļu no saules enerģijas paneļu ražotāju izmaksu struktūras. Solārais stikls veido aptuveni 12–18 % no standarta moduļu ražošanas izmaksām. Ņemot vērā ražošanas laiku un piegādi no Ķīnas, Komisija secināja, ka lietotāju nozarei būtu vajadzīgi vismaz četri mēneši, lai tā sāktu gūt labumu no pasākumu izbeigšanas ražošanas izmaksu samazinājuma veidā, kas galu galā palielinātu peļņu vai uzlabotu konkurētspēju Savienībā.

(100)

Lejupējā tirgū, kam raksturīgs spēcīgs cenu spiediens un zems peļņas procents, pat neliels lietotāju ražošanas izmaksu samazinājums varētu uzlabot to spēju konkurēt ar importētajiem moduļiem.

(101)

Pamatojoties uz to, pasākumu turpināšana nav Savienības interesēs, savukārt to izbeigšana uzlabotu saules enerģijas moduļu lejupējās ražošanas nozares konkurētspēju, nekaitējot nevienam Savienības ražotājam, jo neviens no tiem šajā tirgū nedarbojas.

(102)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un izsverot iesaistītās intereses, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu pagarināt pasākumus.

(103)

Gluži pretēji, Savienības interešu analīze, jo īpaši attiecībā uz lietotāju interesēm, pamato pasākumu izbeigšanu. Tā kā Savienības ražošanas nozare nav aktīva, pasākumi vairs neatbilst mērķim, kura dēļ tie tika noteikti.

(104)

No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāatceļ Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes solārā stikla importam piemērojamie antidempinga pasākumi, kas tika noteikti ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 470/2014 un kas tika pagarināti ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/1080. Kā minēts 102. apsvērumā, Komisija secina, ka nepastāv tādas Savienības intereses, kas pamatotu pasākumu turpināšanu.

(105)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,