Briselē, 28.9.2021

COM(2021) 589 final

2021/0300(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai noslēgtu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku un tā īstenošanas protokolu


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Mauritānijas Islāma Republikas un Eiropas Kopienas partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē tika parakstīts uz sešiem gadiem un provizoriski sākts piemērot 2008. gada 8. augustā. Nolīgums tiek atjaunots automātiski un tāpēc joprojām ir spēkā. Jaunākais nolīguma īstenošanas protokols, kura sākotnējais ilgums bija četri gadi (2015–2019), ir divreiz pagarināts vēl uz vienu gadu. Tā darbības termiņš beidzas 2021. gada 15. novembrī 1 . Lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu jaunu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu un tā īstenošanas protokolu, Eiropas Komisija, pamatodamās uz sarunu norādēm 2 , risināja sarunas ar Mauritānijas Islāma Republikas (turpmāk “Mauritānija”) valdību. Šo sarunu iznākumā nolīgumu un protokolu sarunvedēji parafēja 2021. gada 28. jūlijā.

Jaunais nolīgums aptver sešu gadu periodu no tā 20. pantā noteiktās provizoriskās piemērošanas sākumdienas, proti, no dienas, kad abas Puses to parakstījušas. Nolīgums ir atjaunojams automātiski.

Jaunais īstenošanas protokols aptver piecu gadu periodu no tā 19. pantā noteiktās provizoriskās piemērošanas sākumdienas, proti, no dienas, kad abas Puses to parakstījušas. Tas ietver pārskatīšanas klauzulu, kura vajadzības gadījumā ļauj protokola piemērošanas otrajā gadā pielāgot zvejas iespējas un finansiālo kompensāciju.

Šā priekšlikuma mērķis ir atļaut abu minēto aktu noslēgšanu.  

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā rīcībpolitikas jomā

Jaunā nolīguma galvenais mērķis ir nodrošināt atjauninātu satvaru, kurā ņemtas vērā reformētās kopējās zivsaimniecības politikas prioritātes un tās ārējā dimensija, lai tādējādi turpinātu un nostiprinātu Eiropas Savienības un Mauritānijas Islāma Republikas stratēģisko partnerību zivsaimniecības jomā.

Protokola mērķis ir zvejas iespējas Eiropas Savienības kuģiem Mauritānijas zvejas zonā piešķirt, nepārsniedzot pieejamo pārpalikumu un saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) un Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) rezolūcijām un ieteikumiem. Eiropas Komisijas nostāja sarunās daļēji pamatojās uz iepriekšējā, 2015.–2019. gada protokola izvērtēšanas rezultātiem un provizorisku novērtējumu par to, vai būtu lietderīgi noslēgt jaunu protokolu. Vērtēšanu veica neatkarīgi eksperti. Bez tam protokola mērķis ir nostiprināt Eiropas Savienības un Mauritānijas Islāma Republikas sadarbību, lai atbilstoši abu pušu interesēm veicinātu ilgtspējīgas zivsaimniecības politiku un zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Mauritānijas zvejas zonā un Atlantijas okeānā. Turklāt šī sadarbība palīdzēs radīt darbvietas un veicināt pienācīgu darba apstākļu nodrošināšanu zvejniecībā.

Izņemot abām tunzivju kategorijām noteiktos atskaites daudzumus, kuri ir nedaudz pielāgoti, jaunais protokols pirmajos divos piemērošanas gados paredz tādas pašas zvejas iespējas kā pašreizējais protokols. Ir noteiktas konkrēti šādas kategorijas:

–    1. kategorija. Vēžveidīgo (izņemot langustus un krabjus) zvejas kuģi: 5000 t un 15 kuģi,

–    2. kategorija. Senegālas heka zvejas traleri (izņemot saldētājtralerus) un kuģi zvejai ar grunts āķu jedām: 6000 t un 4 kuģi,

–    2.a kategorija. Saldētājtraleri, kuri Senegālas heku zvejo kā mērķsugu: 3500 t heka, 1450 t kalmāru, 600 t sēpiju uz 6 kuģiem,

–    3. kategorija. Demersālo sugu (izņemot Senegālas heku) zvejas kuģi, kas nezvejo ar trali: 3000 t un 6 kuģi,

–    4. kategorija. Tunzivju seineri: 14 000 t (atskaites daudzums) un 29 kuģi,

–    5. kategorija. Kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm un kuģi tunzivju zvejai ar āķu jedām: 7000 t (atskaites daudzums) un 15 kuģi,

–    6. kategorija. Pelaģiskās zvejas saldētājtraleri: 247 500 t un 19 kuģi,

–    7. kategorija. Pelaģiskās zvejas kuģi, kas nav saldētājkuģi: 15 000 t (šajā kategorijā izmantoto daudzumu atvelk no 6. kategorijai paredzētā daudzuma) un 2 kuģi.

•Saskanība ar citām Savienības rīcībpolitikas jomām

Sarunu risināšana par jauna ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma noslēgšanu ar Mauritāniju un par tā īstenošanas protokolu ir saskaņā ar Savienības ārējo darbību attiecībā uz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un konkrēti ar Savienības mērķiem, ko tā izvirzījusi demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanas ziņā.

Mauritānijas gadījumā zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums ir daļa no plašāka divpusējas partnerības satvara, kurš aptver daudzējādas jomas, to vidū attīstības sadarbību, drošības politiku, cilvēktiesības, imigrāciju, darba apstākļus, vidi un politiku, kas izstrādāta tālākajiem reģioniem.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. panta 2. punkts, ar ko izveido kopējo zivsaimniecības politiku, un LESD 218. panta 6. punkts, kurā paredzēts, ka lēmumu par nolīguma slēgšanu Padome pieņem pēc nolīguma sarunu vadītāja priekšlikuma.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija nodrošina Savienības ārējo pārstāvību jautājumos, kuri neietilpst kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā. Tāpēc tikai Komisijas ieceltām amatpersonām ir pilnvaras paziņot par nolīguma noslēgšanu starp Savienību un trešo valsti.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Priekšlikums ir Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums ir samērīgs ar mērķi izveidot juridiskās, vidiskās, ekonomiskās un sociālās pārvaldības satvaru zvejas darbībām, ko Savienības kuģi veic trešās valsts ūdeņos, kā noteikts Kopējās zivsaimniecības politikas regulas 31. pantā. Priekšlikums atbilst šiem noteikumiem, kā arī minētās regulas 32. panta noteikumiem par finansiālo palīdzību trešām valstīm.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Komisija 2018. gadā ex post (retrospektīvi) izvērtēja ar Mauritāniju noslēgtajam zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumam pievienoto 2015.–2019. gada protokolu un ex ante (provizoriski) – tā iespējamu atjaunošanu.

Izvērtējumā secināts, ka Savienības zvejas sektorā ir liela interese par zvejošanu Mauritānijas ūdeņos un ka protokola atjaunošana ir abu Pušu interesēs. Turklāt protokola atjaunošana palīdzētu stiprināt reģiona zvejniecību uzraudzību, kontroli un pārraudzību un veicinātu to labāku pārvaldīšanu.

No ES skatpunkta ir svarīgi saglabāt instrumentu, kurš ļauj apakšreģionālā līmenī īstenot padziļinātu nozarisku sadarbību ar nozīmīgu okeāna pārvaldības dalībnieku, kura jurisdikcijā atrodas plaši zvejas apgabali. Attiecību stiprināšana ar Mauritāniju turklāt ļaus izveidot alianses ICCAT un citās reģionālajās struktūrās, konkrēti CECAF. Bez tam ES flotei tas nozīmē saglabāt piekļuvi svarīgam zvejas apgabalam, kurā izvērst ieguves stratēģijas saskaņā ar daudzgadu starptautisko tiesisko regulējumu. Mauritānijas iestāžu mērķis ir uzturēt attiecības ar Savienību, lai stiprinātu okeāna pārvaldību, saņemtu īpašu nozarisko atbalstu, kas dod daudzgadu finansēšanas iespējas, kā arī kuģu darbības rezultātā uzsākt savas apstrādes nozares industrializāciju, lai tādējādi veicinātu ekonomikas dažādošanu.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Izvērtēšanas procesā notika apspriešanās ar dalībvalstīm, nozares pārstāvjiem, starptautiskām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī ar Mauritānijas zivsaimniecības pārvaldītājiem un pilsonisko sabiedrību. Apspriešanās notika arī Tāljūras flotes konsultatīvajā padomē.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Saskaņā ar Kopējās zivsaimniecības politikas regulas 31. panta 10. punktu Komisija ex post un ex ante izvērtējumu veikšanai piesaistīja neatkarīgu konsultantu.

•Ietekmes analīze

Neattiecas.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Neattiecas.

•Pamattiesības

Sarunās apspriestajā nolīgumā ir iekļauta klauzula par to, kādas būs sekas, ja tiks pārkāpti būtiski cilvēktiesību elementi, kas noteikti Kotonū nolīguma 9. pantā vai attiecīgajā pēctecīgā nolīguma pantā.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Pirmajos divos protokola piemērošanas gados ikgadējais finansiālais ieguldījums par Savienības kuģu piekļuvi Mauritānijas ūdeņiem un zvejas resursiem nepārsniedz 57 500 000 EUR. Līdz protokola piemērošanas trešajam gadam šī summa tiks pārskatīta. Pārskatīšana ir vajadzīga, lai ņemtu vērā protokola aptverto zivju krājumu stāvokļa izmaiņas, šo krājumu pārvaldības pasākumus, ko Mauritānija drīzumā pieņems, un to tehnisko pasākumu ilgtermiņa ietekmi, kuri ieviesti, lai protokolu padarītu pievilcīgāku Eiropas flotēm. Konkrēti šī pārskatīšana ļaus zvejas iespējas saskaņot ar faktiskajām Eiropas flotes darbībām Mauritānijas ūdeņos un vajadzības gadījumā pielāgot Savienības finansiālo ieguldījumu. Turklāt finansiālais ieguldījums, kas saistīts ar atbalstu Mauritānijas zivsaimniecības nozares politikas attīstībai, kopumā tiek saglabāts pašreizējā protokola līmenī, t. i., 16 500 000 EUR uz visu protokola darbības laiku, taču tiek sadalīts uz pieciem gadiem, ņemot vērā līdzekļu apguves tempu un summas, kuras paliek pieejamas saskaņā ar pašreizējo protokolu. Šis atbalsts atbilst Mauritānijas stratēģiskā zivsaimniecības plāna mērķiem. Ikgadējā saistību un maksājumu apropriāciju summa, arī rezerves pozīcija attiecībā uz protokoliem, kuri gada sākumā vēl nav stājušies spēkā, tiek noteikta ikgadējā budžeta procedūrā 3 .

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā un tā īstenošanas protokolā ir paredzēta uzraudzības kārtība.

2021/0300 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai noslēgtu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku un tā īstenošanas protokolu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu, lasītu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)Saskaņā ar Padomes [...] Lēmumu [XXX] 4 ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku un tā īstenošanas protokols [datums] ir parakstīts ar noteikumu, ka vēlāk tie abi tiks noslēgti.

(2)Partnerattiecību nolīguma un protokola mērķis ir dot Savienībai un Mauritānijas Islāma Republikai iespēju ciešāk sadarboties, lai turpinātu veicināt ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas izstrādi un ļautu atbildīgi izmantot zvejas resursus Mauritānijas zvejas zonā un Atlantijas okeānā, vienlaikus gādājot par pienācīgiem darba apstākļiem zvejniecības sektorā strādājošajiem.

(3)Nolīgums un protokols būtu jāapstiprina Eiropas Savienības vārdā.

(4)Ar nolīguma 14. pantu ir izveidota Apvienotā komiteja, kuras uzdevums ir uzraudzīt nolīguma un tā īstenošanas protokola īstenošanu. Turklāt saskaņā ar protokola 7. panta 1. punktu Apvienotā komiteja var apstiprināt dažus protokola grozījumus. Lai grozījumu apstiprināšanu atvieglotu, Komisija būtu jāpilnvaro, ievērojot konkrētus materiālus un procesuālus nosacījumus, tos Savienības vārdā apstiprināt vienkāršotā procedūrā.

(5)Savienības nostāja attiecībā uz ierosinātajiem protokola grozījumiem būtu jānosaka Padomei. Ierosinātie grozījumi būtu jāapstiprina, ja vien pret tiem neiebilst Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktā noteiktais bloķējošais mazākums dalībvalstu.

(6)Ņemot vērā Mauritānijas zvejas zonā notiekošo Savienības zvejas darbību saimniecisko nozīmi un to, ka pēc iespējas jāsaīsina laikposms, kurā šādas darbības tiek pārtrauktas, šiem pasākumiem būtu jāstājas spēkā pēc iespējas drīzāk,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku (“nolīgums”) un tā īstenošanas protokols (“protokols”).

Nolīguma un protokola teksts ir pievienots šā lēmuma I pielikumā 5 .

2. pants

Saskaņā ar šā lēmuma II pielikumā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem Komisija tiek pilnvarota Savienības vārdā apstiprināt protokola grozījumus, ko pieņēmusi Apvienotā komiteja, kura izveidota ar nolīguma 14. pantu.

3. pants

Komisija Savienības vārdā izdara protokola 26. pantā paredzēto paziņojumu, ar ko pauž Savienības piekrišanu uzņemties protokola uzliktās saistības.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

   Padomes vārdā –

   priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku un tā īstenošanas protokolu

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 6  

08 – Lauksaimniecība un jūrlietu politika

08 05 – Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi (IZPN) un reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO)

08 05 01 – Pārvaldības satvara izveidošana Savienības zvejas kuģu veiktām zvejas darbībām trešo valstu ūdeņos

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

☑ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 7  

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

1.4.Mērķi

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Sarunās apspriežot un noslēdzot ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus (IZPN) ar trešām valstīm, tiek sasniegts vispārīgais mērķis nodrošināt ES zvejas kuģu piekļuvi trešo valstu zvejas zonām un veidot partnerību ar minētajām valstīm, lai nostiprinātu zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu ārpus Savienības ūdeņiem.

IZPN nodrošina arī saskanību starp kopējās zivsaimniecības politikas principiem un saistībām, kuru uzņemšanās notikusi saskaņā ar citām Eiropas rīcībpolitikām (trešo valstu resursu ilgtspējīga izmantošana, cīņa pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, partnervalstu integrācija globālajā ekonomikā, ieguldījums ilgtspējīgā attīstībā visos tās aspektos un politiskajā un finansiālajā ziņā labāka zvejniecību pārvaldība).

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 1

Saskanīgi ar citām Eiropas rīcībpolitikām sekmēt ilgtspējīgu zvejošanu ārpus ES ūdeņiem, saglabāt Eiropas klātieni tāljūras zvejniecībās un aizsargāt Eiropas zivsaimniecības nozares un patērētāju intereses, sarunās ar piekrastes valstīm apspriežot un noslēdzot IZPN.

Attiecīgās ABM/ABB darbības

08 05 01 – Pārvaldības satvara izveidošana Savienības zvejas kuģu veiktām zvejas darbībām trešo valstu ūdeņos

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Nolīguma un tā īstenošanas protokola noslēgšana dod iespēju turpināt un nostiprināt Eiropas Savienības un Mauritānijas stratēģisko partnerību zivsaimniecības nozarē. Protokola noslēgšana pavērs Savienības kuģiem zvejas iespējas Mauritānijas zvejas zonā.

Nolīgums un protokols turklāt veicinās zvejas resursu labāku pārvaldību un saglabāšanu, izmantojot finansiālu atbalstu (nozariskais atbalsts) tādu programmu īstenošanai, kuras partnervalsts līmenī pieņemtas vispārīgi zivsaimniecības, nelegālās zvejas uzraudzības un apkarošanas un nerūpnieciskās zvejas sektora atbalstīšanas jomā.

Visbeidzot, nolīgums un protokols palīdzēs Mauritānijai ilgtspējīgi izmantot savus jūras resursus un, sekmējot izaugsmi un pienācīgus darba apstākļus ar zveju saistītajās saimnieciskajās darbībās, veicinās Mauritānijas zvejniecības ekonomikas attīstību.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Zvejas iespēju izmantojuma pakāpe (zvejas atļauju ikgadējais procentuālais izmantojums salīdzinājumā ar protokola sniegtajām iespējām).

Nozvejas dati (datu vākšana un analīze) un nolīguma komerciālā vērtība.

Ietekme uz nodarbinātību, pienācīgiem darba apstākļiem zvejniecībā un pievienoto vērtību Savienībā, kā arī uz Savienības tirgus stabilizāciju (agregētā veidā kopā ar citiem IZPN).

Labvēlīgā ietekme uz partnervalsts veikto pētniecisko darbu, zvejas darbību uzraudzību un kontroli un zvejniecības, konkrēti, nerūpnieciskās zvejas sektora, attīstību.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Lai vajadzības gadījumā saīsinātu laikposmu, kurā zvejas darbības nav iespējamas, paredzēts, ka jauno nolīgumu un tā īstenošanas protokolu provizoriski piemēros no parakstīšanas dienas.

Jaunais protokols nodrošinās satvaru Savienības flotes zvejas darbībām Mauritānijas zvejas zonā, bet ES kuģu īpašniekiem dos iespēju iesniegt pieteikumus uz zvejas atļaujām, lai varētu zvejot minētajā zonā. Turklāt jaunais protokols stiprinās ES un Mauritānijas sadarbību, kuras mērķis būs palīdzēt izstrādāt ilgtspējīgas zivsaimniecības politiku visos tās aspektos. Tajā jo īpaši paredzēta kuģu uzraudzība ar VMS un elektroniska nozvejas datu pārraidīšana. Saskaņā ar protokolu pieejamais nozariskais atbalsts Mauritānijai palīdzēs īstenot savu nacionālo zivsaimniecības stratēģiju, arī apkarot NNN zveju, un vienlaikus veicinās pienācīgu darba apstākļu iedibināšanu ar zveju saistītajās darbībās.

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Ja Savienība jaunu protokolu nenoslēgs, Savienības kuģi nedrīkstēs veikt zvejas darbības, jo pašreizējā nolīgumā ir ietverta klauzula, kas nepieļauj zvejas darbības, kuras nenotiek nolīguma protokola noteiktajā satvarā. Tāpēc ES tāljūras flote saņem pārliecinošu pievienoto vērtību. Turklāt protokols piedāvā satvaru ciešākai Savienības un Mauritānijas sadarbībai.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Izanalizējušas Mauritānijas Islāma Republikas zvejas zonā agrāk gūto nozveju un to, kas gūta nesen līdzīgu šajā reģionā spēkā esošu protokolu satvarā, kā arī pieejamos izvērtējumus un zinātniskos ieteikumus, Puses ir nolēmušas paskaidrojuma rakstā minētajām kategorijām noteikt ar kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) vai ar atskaites daudzumu izteiktas zvejas iespējas. Pirms sāksies protokola piemērošanas trešais gads, šīs zvejas iespējas tiks kopīgi izvērtētas un vajadzības gadījumā pielāgotas, kā norādīts protokola 7. pantā. Attiecībā uz nozarisko atbalstu ņemta vērā vajadzība nostiprināt Mauritānijas Islāma Republikas zvejas iestāžu spējas un nacionālās zivsaimniecības stratēģijas prioritātes, proti, zinātnisko pētniecību un zvejas darbību kontroles un monitoringa darbības.

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Līdzekļi, kas piešķirti kā finansiālā atlīdzība par IZPN doto piekļuvi, veido aizvietojamus ieņēmumus Mauritānijas valsts budžetā. Tomēr nozariskajam atbalstam paredzēto finansējumu (parasti ar ikgadējā budžeta likuma starpniecību) piešķir zivsaimniecības jomā kompetentajai ministrijai – tāds ir IZPN noslēgšanas un īstenošanas uzraudzības nosacījums. Šie finanšu resursi ir saderīgi ar pārējo finansējumu, kura avots ir citi starptautiskie finansētāji un kuru piešķir nacionālu projektu un/vai programmu īstenošanai zivsaimniecības nozarē.

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

☑ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

–☑    Priekšlikums/iniciatīva ir spēkā piecus gadus no parakstīšanas dienas 2021. gadā (līdz 2026. gadam)

–☑    Finansiālā ietekme no 2021. līdz 2026. gadam.

◻ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 8

☑ Komisijas īstenota tieša pārvaldība,

–☑ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

[…]

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Komisija (MARE ĢD sadarbībā ar zivsaimniecības atašeju, kura kompetencē ir Mauritānija un kurš bāzējas Nuakšotā, un koordinējot darbu ar attiecīgajiem Komisijas dienestiem) nodrošinās regulāru protokola īstenošanas uzraudzību, jo īpaši tādos aspektos kā operatoru iesaistīšanās zvejas iespēju izmantošanā, nozvejas dati un nozariskā atbalsta nosacījumu izpilde.

Turklāt IZPN paredz vismaz vienu Apvienotās komitejas ikgadējo sanāksmi, kuras laikā Komisija un Mauritānija pārskata nolīguma un protokola īstenošanu un, ja vajadzīgs, pielāgo plānojumu un –– attiecīgā gadījumā –– finansiālo ieguldījumu.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

Apzinātais risks ir zvejas iespēju nepilnīga apguve no Savienības kuģu īpašnieku puses un zivsaimniecības nozares rīcībpolitikas finansēšanai paredzēto līdzekļu nepilnīga apguve vai apguves kavēšanās no Mauritānijas puses. Paredzēts izvērsts dialogs par nozariskās politikas plānošanu un īstenošanu saskaņā ar nolīgumu un protokolu. Šo kontroles metožu daļa ir arī protokola 8. pantā minētā kopīgā rezultātu analizēšana. Turklāt nolīgumā un protokolā ir iekļautas īpašas klauzulas nolīguma un protokola apturēšanai ar konkrētiem nosacījumiem un noteiktos apstākļos.

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Maksājumus par piekļuvi kārto atsaistīti no nozariskā atbalsta maksājumiem.

Piekļuves maksājumu veic ik gadu protokola gadadienā, izņemot pirmo gadu, kad maksājums jānokārto 60 dienu laikā pēc protokola provizoriskās piemērošanas sākuma. Tomēr pirmajā gadā finansiālo ieguldījumu par piekļuvi samaksā divos daļmaksājumos, un otro no tiem veic ar nosacījumu, ka Mauritānija ir pieņēmusi mazo pelaģisko sugu zvejniecību pārvaldības plānu. Kuģu piekļuvi kontrolē ar zvejas atļaujām.

Pirmo reizi nozarisko atbalstu izmaksā trīs mēnešu laikā pēc tam, kad Apvienotā komiteja ir vienojusies par gada un daudzgadu īstenošanas programmu; nākamajos gados tas būs atkarīgs no sasniegtajiem rezultātiem. Sasniegtie rezultāti un izpildes rādītāji tiks uzraudzīti, ievērojot Mauritānijas zivsaimniecības politikai paredzētā nozariskā atbalsta īstenošanas nosacījumus, saskaņā ar protokola 2. pielikumu un pamatojoties uz partnervalsts iesniegtajiem ziņojumiem vai dokumentārajiem pierādījumiem un zivsaimniecības atašeja veiktajiem izvērtējumiem un verifikācijām.

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

IZPN paredzētie piekļuves maksājumi tiek kontrolēti, lai garantētu to atbilstību starptautisko nolīgumu noteikumiem. Ar nozarisko atbalstu saistītās kontroles mērķis ir uzraudzīt šā atbalsta īstenošanu. Uzraudzību īsteno Komisijas darbinieki, kuri strādā ES delegācijās, un Apvienotās komitejas sanāksmju laikā. Īstenošanas sekmes izvērtē, izmantojot daudzgadu plānošanas matricu. Ja sekmes ir nepietiekamas, nākamo daļmaksājumu aptur vai, iespējams, samazina. Visu IZPN pārbaužu kopējās izmaksas tiek lēstas aptuveni 1,8 % apmērā (no visām 2018. gada iemaksām). IZPN pārbaudes procedūras lielā mērā izriet no regulatīvajām pamatprasībām. Ja nekonstatē trūkumus, kas varētu būtiski ietekmēt finanšu darījumu likumību un pareizību, tiek uzskatīts, ka pārbaudes ir rezultatīvas. Tiek lēsts, ka vidējais kļūdu īpatsvars ir zemāks par būtiskuma robežvērtību.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

Komisija apņemas tiekties iedibināt politisku dialogu un regulāru koordināciju ar Mauritāniju, lai varētu uzlabot nolīguma un protokola pārvaldību un stiprināt Savienības ieguldījumu ilgtspējīgā resursu pārvaldībā. Uz visiem maksājumiem, kurus Komisija veic saskaņā ar IZPN, attiecas tās parastie noteikumi un parastās budžeta un finanšu procedūras. Konkrēti, tiek pilnībā identificēts trešo valstu bankas konts, kurā iemaksā finansiālo ieguldījumu. Protokola 5. panta 8. punktā noteikts, ka ar piekļuvi saistītā finansiālā ieguldījuma daļa jāiemaksā Valsts kases kontā. Protokola 2. pielikumā noteikts, ka Valsts kases kontā jāiemaksā arī nozariskajam atbalstam paredzētā daļa. Ar protokola 5. panta 17. punktu Eiropas iestādēm tagad ir atļauts uz vietas pārbaudīt projektus, kurus finansē no nozariskā atbalsta, kas finansiālā ieguldījuma veidā partnervalstij izmaksāts saskaņā ar protokolu.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu veids

Iemaksas

Nr. [...]

Dif./nedif.

( 9 )

no EBTA valstīm 10

no kandidātvalstīm 11

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

08.05.01

Pārvaldības satvara izveidošana Eiropas Savienības zvejas kuģu veiktām zvejas darbībām trešo valstu ūdeņos

Dif.

NĒ

NĒ

JĀ

NĒ

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu veids

Iemaksas

Nr. [...]

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

[…][XX.YY.YY.YY]

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem

[Šī iedaļa jāaizpilda ar administratīvu budžeta datu izklājlapu (otrais dokuments šā finanšu pārskata pielikumā) un jāielādē CISNET dienestu savstarpējo konsultāciju vajadzībām.]

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

 

Nr. 2

Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

MARE ĢD

2021 12

2022

2023

2024

2025

2026

KOPĀ

• Darbības apropriācijas

(*)

Budžeta pozīcija 08.05.01

Saistības

(1)

57,500

61,125

61,125

61,125

61,125

304

Maksājumi

(2)

50

68,625

61,125

61,125

61,125

pm

304

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 13  

Budžeta pozīcija

(3)

KOPĀ MARE ĢD apropriācijas

Saistības

=1+1a +3

57,500

61,125

61,125

61,125

61,125

304

Maksājumi

=2+2a

+3

50

68,625

61,125

61,125

61,125

pm

304

(*) No trešā piemērošanas gada paredzēta summu pārskatīšana; pm: daļu no maksājumu apropriācijām varētu izmaksāt 2026. gadā.



• KOPĀ darbības apropriācijas

Saistības

(4)

57,500

61,125

61,125

61,125

61,125

304

Maksājumi

(5)

50

68,625

61,125

61,125

61,125

304

• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem

(6)

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 2. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

Saistības

=4+6

57,500

61,125

61,125

61,125

61,125

304

Maksājumi

=5+6

50

68,625

61,125

61,125

61,125

304

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

• KOPĀ darbības apropriācijas

Saistības

(4)

57,500

61,125

61,125

61,125

61,125

304

Maksājumi

(5)

50

68,625

61,125

61,125

61,125

304

• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem

(6)

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (atsauces summa)

Saistības

=4+6

57,500

61,125

61,125

61,125

61,125

304

Maksājumi

=5+6

50

68,625

61,125

61,125

61,125

304





Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

 

5

“Administratīvie izdevumi”

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

N gads

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

<…….> ĢD

• Cilvēkresursi

• Citi administratīvie izdevumi

KOPĀ <…….> ĢD

Apropriācijas

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

 

(Saistību summa = maksājumu summa)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

2021 14

2022

2023

2024

2025

KOPĀ

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

 

Saistības

57,500

61,125

61,125

61,125

61,125

304

Maksājumi

50

68,625

61,125

61,125

61,125

304

3.2.2.Aplēstā ietekme uz darbības apropriācijām

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–☑    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus

⇩

2021

2022

2023

2024

2025

KOPĀ

IZNĀKUMI

Veids 15

Vidējās izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 16 …

– Flotes piekļuve

57,5

57,5

57,5

57,5

57,5

57,5

287,5

– Nozariskais atbalsts

3,3

4,125

4,125

4,125

4,125

16,5

– Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 ...

– Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KOPĒJĀS IZMAKSAS

57,5

61,125

61,125

61,125

61,125

304

3.2.3.Aplēstā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

–☑    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

N gads 17

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA

Cilvēkresursi

Pārējie administratīvie izdevumi

Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA

 

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS 18

:

Cilvēkresursi

Pārējie administratīvie izdevumi

Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

 

KOPĀ

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.    

3.2.3.2. Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–☑    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

N gads

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)

XX 01 01 02 (Delegācijas)

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)

• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu FTE) 19

XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)

XX 01 02 02 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās)

XX 01 04 yy 20

– galvenajā mītnē

– delegācijās

XX 01 05 02 (AC, END, INT – netiešā pētniecība)

10 01 05 02 (AC, END, INT – tiešā pētniecība)

Citas budžeta pozīcijas (norādīt)

KOPĀ

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Ārštata darbinieki

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

–☑    Priekšlikums/iniciatīva atbilst pašreizējai daudzgadu finanšu shēmai

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Rezerves pozīcijas izmantošana (40. nodaļa).

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma

Aprakstiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

[…]

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–☑    Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

N gads

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

Kopā

Norādīt līdzfinansējošo struktūru 

KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

–☑    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻    citus ieņēmumus

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija

Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas

Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 21

N gads

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

…………. pants

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

[…]

Norādīt, pēc kādas metodes aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

[…]

(1)    OV L 404, 2.12.2020., 1. lpp.
(2)    Pieņemtas Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes 3418. sēdē 2015. gada 22. oktobrī.
(3)    Saskaņā ar 20. punktu Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos (OV L 433 I, 22.12.2020.).
(4)    Padomes Lēmums (ES) 2021/… (...) par … (OV C […], […], […]. lpp.).
(5)    Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2015/2264 par īru valodas lietojumam noteiktā atbrīvojuma pakāpenisku atcelšanu starptautiskie nolīgumi īru valodā tiek tulkoti tikai no 2022. gada 1. janvāra.
(6)    ABM – budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām. ABB – budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.
(7)    Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.
(8)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļvietnē http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html .
(9)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.
(10)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.
(11)    Kandidātvalstis un, attiecīgā gadījumā, potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.
(12)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.
(13)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.
(14)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.
(15)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).
(16)    Kā aprakstīts 1.4.2. punktā “Konkrētie mērķi”.
(17)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.
(18)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.
(19)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.
(20)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo apakšsummu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).
(21)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.