<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.11-->
  <head>
    <title>2024-06-202406C113202205630-00-TRA-DOC-LV-CONCL-C-0563-22-202312223-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="4/08/2024 22:12:33" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="CNC" name="TypeDoc"/>
    <meta content="3hmDzT7KhVhBPnAA0VJa+0dG8txNnwapJrq06od/16Szi2p5w1Wu/rmQDd/RLPg3wBtB/3szqQd6KA0I3wakDZF19QEb59+2ypfd1JAR3fhMnI9+i9HFPwS5LbA+sxHVES3e1q2YNYRJ/EgdtyfwprwZleGcLGMvD/QXEEm6FTs=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="vasutil" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="0563" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2022" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="vasutil" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="FAST_document_go_orange" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="CNC_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 04-01-24 10:49:17" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="b59b77ec8fea45308f819d5daa77bb4b" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0563" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="RP" name="NatureAff"/>
    <meta content="RP" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId25" style="first"/>
      <div id="rId21" style="even">N. Emiliu secinājumi – Lieta C‑563/22</div>
      <div id="rId22" style="default">Zamestnik‑predsedatel na Darzhavna agentsia za Bezhantsite (Valsts bēgļu aģentūras vadītāja vietnieks)</div>
    </div>
    <p class="C36Centre" id="para-1" title="page-1">
      ĢENERĀLADVOKĀTA NIKOLASA EMILIU [NICHOLAS EMILIOU]
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-2" title="page-1">
      SECINĀJUMI,
    </p>
    <p class="C36Centre" id="para-3" title="page-1">
      sniegti 2024. gada 11. janvārī  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">1</a>
</span>)
      
    </p>
    <p class="C38Centregrasgrandespacement" id="para-4" title="page-1">
      Lieta C‑563/22
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-5" title="page-1">
      SN,
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-6" title="page-1">
      LN, ko pārstāv SN
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-7" title="page-1">
      pret
    </p>
    <p class="C37Centregras" id="para-8" title="page-1">
      Zamestnik‑predsedatel na Darzhavna agentsia za bezhantsite
    </p>
    <p class="C39Centreespacement" id="para-9" title="page-1">
      (Administrativen sad Sofia‑grad (Administratīvā tiesa, Sofija, Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-10" title="page-2">
      Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – Patvērums – Bēgļa statuss un alternatīvās aizsardzības status – Direktīva 2011/95/ES – Nosacījumi, kas jāizpilda trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem, kuri vēlas saņemt bēgļa statusu – Palestīnas izcelsmes bezvalstnieki, kas izmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un darba aģentūras Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA) sniegto palīdzību – 12. panta 1. punkta a) apakšpunkts – Izslēgšana no tiesībām uz bēgļa statusu – UNRWA aizsardzības vai palīdzības izbeigšana – Nosacījumi, kas dod tiesības ipso facto gūt labumu no Direktīvas 2011/95 – Frāzes “ja šāda aizsardzība vai palīdzība jebkādu iemeslu dēļ izbeigta” nozīme – Tādu elementu svarīgums, kuri saistīti ar Gazas joslā dominējošiem vispārējiem dzīves apstākļiem – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4. pants – Dzīves apstākļi, kas uzskatāmi par “necilvēcīgu un pazemojošu izturēšanos” – Minimālais līmenis – Direktīva 2013/32 – 40. pants – Turpmāki starptautiskās aizsardzības pieteikumi – Pienākums atkārtoti izvērtēt ar vispārējo situāciju saistītos elementus, kas jau tikuši pārbaudīti – Hartas 19. panta 2. punkts – Neizraidīšanas princips
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-11" title="page-3">
      
        <br/>
      
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">I.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ievads</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un darba aģentūra Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (turpmāk tekstā – “UNRWA”) tika izveidota 1948. gadā pēc izraēliešu un arābu konflikta, lai īstenotu tiešas palīdzības un darba programmas Palestīnas izcelsmes bezvalstniekiem, kas reģistrēti šajā aģentūrā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-2" href="#t-2">2</a>
</span>). UNRWA darbības teritorija aptver Jordāniju, Libānu, Sīriju, Jordānas Rietumkrastu (tostarp Austrumjeruzālemi) un Gazas joslu. UNRWA mandāts ir ticis veiksmīgi atjaunots, un pašreiz tā termiņš beidzas 2026. gada 30. jūnijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-3" href="#t-3">3</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasītājas pamatlietā SN un LN ir Palestīnas izcelsmes bezvalstnieces, kas agrāk dzīvoja Gazas joslā un ir reģistrētas UNRWA. Viņas otro reizi lūdz patvērumu Bulgārijā pēc tam, kad šīs dalībvalsts iestādes bija noraidījušas viņu pirmos starptautiskās aizsardzības pieteikumus. Viņas apgalvo, ka viņām ir jāpiešķir bēgļa statuss saskaņā ar Direktīvas 2011/95/ES 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto lex specialis  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-4" href="#t-4">4</a>
</span>). Saskaņā ar šo tiesību normu šis statuss netiek piešķirts Palestīnas izcelsmes bezvalstniekiem, kuri ir izmantojuši UNRWA aizsardzību vai palīdzību. Tomēr šo izslēgšanas nosacījumu vairs nepiemēro, ja šāda aizsardzība vai palīdzība ir “izbeigta”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā ir izvirzīts acīmredzami svarīgs un sensitīvs jautājums, jo īpaši, ņemot vērā notikumus Gazas joslā kopš Hamās uzbrukumiem Izraēlai 2023. gada 7. oktobrī: vai, ņemot vērā šajā teritorijā parasti dominējošos dzīves apstākļus, var uzskatīt, ka UNRWA aizsardzība vai palīdzība ir “izbeigta”, attiecīgajai personai neesot nepieciešamam pierādīt, ka šie apstākļi ir vērsti konkrēti pret viņām vai konkrēti viņas ietekmē sakarā ar faktoriem, kas raksturo viņu individuālo stāvokli?</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Strīds pamatlietā ir radies pirms šiem notikumiem. Patiešām, SN un LN prasība un elementi, uz kuriem savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu atsaucas Administrativen sad Sofia‑grad (Administratīvā tiesa, Sofija, Bulgārija), attiecas uz situāciju Gazas joslā, kāda tā bija 2022. gada 9. augustā, kad tika iesniegts šis lūgums, un pirms šā perioda. Tomēr, kā paskaidrošu šajos secinājumos, jebkurā šīs tiesas vai kompetento iestāžu veicamajā novērtējumā būs jāņem vērā šā reģiona pašreizējā situācija, par kuru vairākas Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādes un pārstāvji ir paudušas nopietnas bažas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-5" href="#t-5">5</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">II.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstošās tiesību normas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Starptautiskās tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ženēvas konvencija  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-6" href="#t-6">6</a>
</span>)
      </p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ženēvas konvencijas 1. panta D punktā ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-21" title="page-3">
      “Šī Konvencija neattiecas uz personām, kas pašreiz saņem aizsardzību vai palīdzību no citām Apvienoto Nāciju struktūrām, izņemot Apvienoto Nāciju Augstākā Komisāra pārvaldi bēgļu jautājumos.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-22" title="page-3">
      Ja personām šāda aizsardzības vai palīdzība ir pārtraukta jebkādu iemeslu dēļ un ja pēc Apvienoto Nāciju Ģenerālās asamblejas rezolūcijām to stāvoklis nav īpaši noteikts, tām ipso facto jābauda šīs Konvencijas labvēlība.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā UNRWA darbības raksturu, Ženēvas konvencijas 1. panta D punkta izpratnē tā ir uzskatāma par vienu no “citām Apvienoto Nāciju struktūrām, izņemot Apvienoto Nāciju Augstākā Komisāra pārvaldi bēgļu jautājumos”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecīgās Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas un Drošības padomes rezolūcijas</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Rezolūcijas, kas pieņemtas pirms 2023. gada 7. oktobra</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja un Drošības padome ir pieņēmusi vairākas rezolūcijas saistībā ar UNRWA un situāciju tās darbības teritorijā kopš šīs aģentūras dibināšanas. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2019. gada 13. decembra Rezolūciju Nr. 74/83:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-27" title="page-3">
      “Ģenerālā asambleja,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-28" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-29" title="page-3">
      Apzinoties Palestīnas bēgļu pieaugošās vajadzības visos darbības reģionos, proti, Jordānijā, Libānā, Sīrijas Arābu Republikā un okupētajā Palestīnas teritorijā,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-30" title="page-3">
      Paužot dziļas bažas par okupācijas apstākļos dzīvojošo Palestīnas bēgļu sevišķi grūto situāciju, jo īpaši attiecībā uz viņu drošību, labklājību un dzīves apstākļiem sociālekonomiskajā aspektā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-31" title="page-3">
      Paužot nopietnas bažas īpaši par Palestīnas bēgļu smago humanitāro situāciju un sociālekonomiskajiem apstākļiem Gazas joslā un uzsverot ārkārtas un humānās palīdzības un neatliekamo atjaunošanas pasākumu nozīmi,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-32" title="page-3">
      [..]
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-33" title="page-3">
      3. Uzsver, ka [UNRWA] darbs ir jāturpina un ka tās darbība, kurai jānotiek netraucēti, un pakalpojumi, tostarp ārkārtas atbalsts, ir nozīmīgi Palestīnas bēgļu labklājības, aizsardzības un tautas attīstības, kā arī reģionālās stabilitātes nodrošināšanā, kamēr nav panākts taisnīgs risinājums Palestīnas bēgļu jautājumā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-34" title="page-3">
      4. Aicina visus līdzekļu devējus turpināt pastiprināt centienus, lai apmierinātu paredzamās [UNRWA] vajadzības, tostarp saistībā ar pieaugošajiem izdevumiem un vajadzībām, ko rada konflikti un nestabilitāte reģionā un nopietnā sociālekonomiskā un humanitārā situācija, jo īpaši okupētajā palestīniešu teritorijā, kā arī saistībā ar tām vajadzībām, kas minētas nesenajos aicinājumos attiecībā uz ārkārtējo situāciju Gazas joslā un atjaunošanas un rekonstrukcijas plānos [..].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-35" title="page-3">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Rezolūcijas, kas pieņemtas kopš 2023. gada 7. oktobra</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Notikumi, kas kopš 2023. gada 7. oktobra risinājušies Gazas joslā, rosināja Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālo asambleju 2023. gada 27. oktobrī balsot par rezolūciju “Civiliedzīvotāju aizsardzība un juridisko un humānās palīdzības pienākumu ievērošana” (Protection of civilians and upholding legal and humanitarian obligations), kurā tā aicināja Gazas joslā panākt “tūlītēju, ilgstošu un noturīgu humāno pamieru, kas novestu pie karadarbības pārtraukšanas”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-7" href="#t-7">7</a>
</span>). Cita starpā tā norādīja uz “situācijas nopietno pasliktināšanos”, pauda nožēlu par “lielajiem civiliedzīvotāju upuriem un plašajiem postījumiem” un izteica nopietnas bažas “par katastrofālo humanitāro situāciju Gazas joslā un tās milzīgajām sekām civiliedzīvotājiem, kuru lielākā daļa ir bērni”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc šīs rezolūcijas tika pieņemta Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 2023. gada 15. novembra Rezolūcija 2712 (2023), kurā inter alia tika aicināts steidzami noteikt un pagarināt humanitāros pārtraukumus humānās palīdzības ievešanai Gazas joslā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-8" href="#t-8">8</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 12. decembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja balsoja par rezolūciju “Civiliedzīvotāju aizsardzība un juridisko un humanitāro pienākumu ievērošana”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-9" href="#t-9">9</a>
</span>). Šajā rezolūcijā to pieprasīja tūlītēju humanitāro pamieru Gazas joslā un lai tiktu nodrošināta humanitārā piekļuve šai teritorijai. Tā arī atkārtoto uzsvēra, lai konflikta puses ievērotu starptautiskās tiesības, it īpaši saistībā ar civiliedzīvotāju aizsardzību, un lai visi ķīlnieki tiktu nekavējoties atbrīvoti un bez nosacījumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 22. decembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome pieņēma Rezolūciju 2720 (2023)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-10" href="#t-10">10</a>
</span>), atsaucot visas savas attiecīgās rezolūcijas, it īpaši Rezolūciju 2712 (2023). Tā tostarp pauda “lielas bažas par nelabvēlīgo un straujo humanitārās situācijas pasliktināšanos Gazas joslā un tās būtisko ietekmi uz civiliedzīvotājiem”, uzsvēra “nepieciešamību pēc pilnas, ātras, drošas un neierobežotas humanitārās piekļuves visai Gazas joslas teritorijai” un ņēma vērā “šajā sakarā sniegtos satraucošos ziņojumus no Apvienoto Nāciju Organizācijas vadības un humanitārajām organizācijām”. Tā arī atkārtoti apstiprināja tās “stiprās bažas par konflikta nesamērīgo iedarbību uz neaizsargātās situācijās esošo bērnu, sieviešu un citu civiliedzīvotāju dzīvībām un labklājību”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Savienības tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 2011/95</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2011/95 12. pantā “Izslēgšana” ir noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-44" title="page-3">
      “1. Trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku izslēdz no to personu loka, kas atzīti par bēgļiem, ja:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-45" title="page-3">
      a) uz viņu attiecas Ženēvas konvencijas 1. panta D punkta darbības joma, kas attiecas uz aizsardzību vai palīdzību, ko sniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas struktūras vai aģentūras, izņemot Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos. Ja šāda aizsardzība vai palīdzība jebkādu iemeslu dēļ izbeigta, līdz galam nenokārtojot šādu personu stāvokli saskaņā ar attiecīgajām Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas rezolūcijām, minētās personas paša šā fakta dēļ ir tiesīgas gūt labumu no šīs direktīvas;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-46" title="page-3">
      [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 2013/32  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-11" href="#t-11">11</a>
</span>)
      </p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar Direktīvas 2013/32 40. pantu “Turpmāks pieteikums”:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-49" title="page-3">
      “Ja persona, kas ir pieteikusies uz starptautisko aizsardzību dalībvalstī, sniedz papildu paziņojumus vai turpmāku pieteikumu tajā pašā dalībvalstī, minētā dalībvalsts pārbauda šos turpmākos paziņojumus vai turpmākā pieteikuma elementus saskaņā ar iepriekšējā pieteikuma izskatīšanu vai saskaņā ar tāda lēmuma izskatīšanu, kas atrodas pārskatīšanas vai pārsūdzības procesā, ciktāl kompetentās iestādes var ņemt vērā un apsvērt visus elementus, kas ir pamatā turpmākajiem paziņojumiem vai turpmākajam pieteikumam.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-50" title="page-3">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">C.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Valsts tiesības</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 2011/95 un Direktīva 2013/32 tika transponētas Bulgārijas tiesībās ar Zakon za ubezhishteto i bezhantsite (Likums par patvērumu un bēgļiem, turpmāk tekstā – “ZUB”).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ZUB 8. un 9. pantā būtībā ir pārņemti Direktīvā 2011/95 izklāstītie starptautiskās aizsardzības piešķiršanas nosacījumi. ZUB 12. panta 1. punkta saturs ir identisks minētās direktīvas 12. panta 1. punkta a) apakšpunktam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">ZUB 75. panta 2. punktā noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-55" title="page-3">
      “Izskatot starptautiskās aizsardzības pieteikumu, jānovērtē visi fakti [..], kas attiecas uz pieteikuma iesniedzēja personisko situāciju vai viņa izcelsmes valsti [..].”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">III.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Fakti, valsts tiesvedība un uzdotie prejudiciālie jautājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">SN, kas dzimusi 1995. gadā, un viņas bērns LN ir Palestīnas izcelsmes bezvalstnieces. Viņas pameta Gazas joslu 2018. gada jūlijā un uzturējās Ēģiptē 45 dienas un Turcijā septiņus mēnešus. Pēc tam viņas cauri Grieķijai nelikumīgi ieceļoja Bulgārijas teritorijā kopā ar KN, kas ir SN vīrs un LN tēvs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">SN un LN 2019. gada 22. martā iesniedza starptautiskās aizsardzības pieteikumus Darzhavna agentsia za bezhantsite (Valsts bēgļu aģentūra, Bulgārija; turpmāk tekstā – “DAB”). Savas prasības viņas pamatoja ar vairākiem elementiem, tostarp pienācīgu dzīves apstākļu neesamību un nestabilitāti Gazas joslā, kā arī gandrīz pastāvīga bruņota konflikta situāciju, ko izraisa Izraēlas militārās darbības un cīņas starp grupējumu “Fatah” un Hamās. SN arī norādīja, ka, kamēr KN esot darbā, viņa dzīvība esot apdraudēta pastāvīgās bombardēšanas dēļ un ka viņu māja atrodas netālu no policijas iecirkņa, uz kuru bieži tika raidītas raķetes.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">SN un LN savos pieteikumos nepieminēja, ka viņas bija reģistrētas UNRWA.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2019. gada 5. jūlija lēmumu DAB Predsedatel (DAB vadītājs) noraidīja SN un LN starptautiskās aizsardzības pieteikumus. DAB vadītājs norādīja, ka SN un LN nebija spiestas pamest Gazas joslu, jo nepastāvēja reāls risks, ka viņām būtu draudējusi spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās, nāvessods vai nāvessoda izpilde, vai citi nopietni draudi. Nepastāvēja arī risks, ka SN un LN varētu būt šādi apdraudētas, ja viņas atgrieztos Gazas joslā, proti, viņas nebija iesniegušas pierādījumus, ka šie draudi būtu vērsti konkrēti pret viņām sakarā ar apstākļiem, kas raksturo viņa individuālo stāvokli. Turklāt, lai gan spriedumā Elgafaji  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-12" href="#t-12">12</a>
</span>) Tiesa bija atzinusi, ka atsevišķās situācijās plaši izplatītās vardarbības, kas raksturo notiekošo bruņoto konfliktu, pakāpe var sasniegt tādu līmeni, ka personām, kas lūdz starptautisko aizsardzību, nav jāiesniedz pierādījumi, ka šie draudi ir vērsti konkrēti pret viņām sakarā ar apstākļiem, kas raksturo viņu individuālo stāvokli, tomēr konkrētajā brīdī situācija šajā reģionā nevarēja tikt uzskatīta par bruņotu konfliktu, kas būtu līdzvērtīgs tam, kura rezultātā tika pieņemts minētais spriedums. Visbeidzot, DAB vadītājs apgalvoja, ka SN un LN varēja palikt Ēģiptē vai Turcijā un ka viņas ieradās Bulgārijā tikai tāpēc, lai izmantotu labākus ekonomiskos apstākļus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc pieejamo tiesiskās aizsardzības līdzekļu pilnīgas izmantošanas šis lēmums kļuva galīgs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">SN un LN 2020. gada 21. augustā vēlreiz iesniedza starptautiskās aizsardzības pieteikumu. Viņas iesniedza pierādījumus tam, ka bija reģistrētas UNRWA, un apgalvoja, ka attiecībā uz viņām ir piemērojams Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā ietvertais lex specialis. Viņas apgalvoja, ka saskaņā ar šo tiesību normu viņām ipso facto bija tiesības uz bēgļa statusu, jo UNRWA aizsardzība vai palīdzība attiecībā uz viņām bija uzskatāma par “izbeigtu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Struktūra Intervyuirasht na DAB (DAB Uzklausīšanas birojs) atzina SN un LN turpmākos pieteikumus par pieņemamiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai pamatotu savu prasību piešķirt bēgļa statusu, SN un LN iesniedza vairākus dokumentus, kas, pēc viņu domām, apliecināja, ka apstākļi, kādos UNRWA darbojās Gazas joslā attiecīgajā laikā (2020. gadā), bija ļoti slikti.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, SN apgalvoja, ka situācija Gazas joslā pēdējos gados ir pasliktinājusies, jo īpaši kopš Covid‑19 pandēmijas. Viņa apgalvoja, ka bezdarba līmenis bija īpaši augsts un ka strādājošie nesaņēma atalgojumu. Viņa arī norādīja, ka ir ieviesta komandanta stunda, ka skolas joprojām ir slēgtas un ka Hamās aizliedz cilvēkiem atstāt savas mājas un atkārtoti veic uzbrukumus Izraēlai. Viņa paskaidroja, ka puse mājas, kurā dzīvoja viņas ģimene, tika iznīcināta raķešu uzbrukumā, jo tā atradās tuvu policijas iecirknim, un ka 2014. gadā tika sabojāts jumts, tāpēc viņiem divus gadus bija jādzīvo citur.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2021. gada 14. maija lēmumu DAB Zamestnik‑predsedatel (DAB vadītāja vietnieks) noraidīja SN un LN turpmākos pieteikumus. DAB vadītāja vietnieks paskaidroja, ka, ņemot vērā to, ka šie pieteikumi bija “turpmākie pieteikumi” Direktīvas 2013/32 2. panta q) punkta izpratnē, DAB nebija pienākuma pārbaudīt visus to pamatā esošos elementus. Līdz ar to, lemjot par to, vai SN un LN ir jāpiešķir bēgļa statuss, varēja tikt izvērtēts tikai, pirmkārt, vai ir konstatēti “jauni elementi”, otrkārt, kāda ir šo elementu nozīme viņu personiskajā situācijā vai situācijā viņu izcelsmes valstī un, treškārt, vai šie elementi ir pietiekami pamatoti ar pierādījumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">DAB vadītāja vietnieks norādīja, ka fakts, ka SN un LN bija reģistrētas UNRWA, tika ierakstīts kā “jauns elements”, tomēr tas nebija būtisks attiecībā uz SN un LN personisko situāciju. Pirmkārt, SN un LN iepriekš faktiski bija izmantojušas UNRWA aizsardzību vai palīdzību, un vienīgais iemesls, kādēļ viņas to vairs neizmantoja, bija tas, ka viņas brīvprātīgi pameta šīs aģentūras darbības teritoriju. Otrkārt, nebija pamata uzskatīt, ka SN un LN nevarētu atkal saņemt UNRWA aizsardzību vai palīdzību, ja viņas atgrieztos Gazas joslā. Turklāt DAB vadītāja vietnieks norādīja, ka SN un LN argumenti attiecībā uz vispārējo situāciju Gazas joslā nepierādīja, ka viņas personiski tikušas vajātas vai saskārušās ar citiem nopietniem draudiem. Šādu draudu neesamība nozīmēja, ka uz viņām neattiecas starptautiskā aizsardzība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">SN un LN apstrīdēja šo lēmumu Administrativen sad Sofia‑grad (Administratīvā tiesa, Sofija), iesniedzējtiesā. Proti, SN apgalvoja, ka viņai izvirzītā prasība atgriezties Gazas joslā (kopā ar LN) pārkāpj neizraidīšanas principu, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu atturēties no jebkuras personas nosūtīšanas uz valsti, kurā pastāv liela iespējamība, ka attiecīgo personu tur sodīs ar nāvi, spīdzinās vai citādi necilvēcīgi vai pazemojoši pret viņu izturēsies vai sodīs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Valsts tiesa, pirmkārt, vēlas uzzināt, kā šādā situācijā ir jāinterpretē Direktīvas 2013/32 40. panta 1. punkts, kas attiecas uz turpmākiem pieteikumiem. Tā norāda, ka savu turpmāko pieteikumu pamatošanai SN un LN iesniedza pierādījumus par viņu reģistrāciju UNRWA – šo elementu viņas nebija norādījušas savos iepriekšējos pieteikumos. Tomēr tā norāda, ka nevienu no SN un LN minētajiem elementiem, kas attiecas uz iemesliem, kādēļ viņas bija atstājušas Gazas joslu, nevar uzskatīt par “jaunu”, jo visi šie elementi jau tika pārbaudīti procedūrā saistībā ar viņu iepriekšējiem pieteikumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, tā jautā, vai, ņemot vērā vispārējo situāciju Gazas joslā, ir jāuzskata, ka attiecībā uz SN un LN UNRWA aizsardzība vai palīdzība ir “izbeigta” Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Šajā saistībā tā norāda, ka pēdējos gados vispārējā situācija ir pasliktinājusies un tas nenoliedzami ir ietekmējis UNRWA spēju sniegt Gazas joslā efektīvu aizsardzību vai palīdzību Palestīnas izcelsmes bezvalstniekiem. Turklāt UNRWA ir nepietiekams finansējums, un tā ir nonākusi finansiālās grūtībās.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā Administrativen sad Sofia‑grad (Administratīvā tiesa, Sofija) atsaucas uz Eiropas Parlamenta 2018. gada 19. aprīļa Rezolūciju par situāciju Gazas joslā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-13" href="#t-13">13</a>
</span>), kurā šis reģions ir raksturots kā tāds, ko skārusi “vēl nepieredzēta humanitārā krīze”, kas pasliktinās. Turklāt tā vērš uzmanību uz 2022. gada marta dokumentu “UNHCR Position on Returns to Gaza” (UNHCR nostāja par atgriešanos Gazā)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-14" href="#t-14">14</a>
</span>), kurā Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos (UNHCR) ir norādījis, ka civiliedzīvotājus, kas bēg no Gazas joslas, nevajadzētu piespiedu kārtā atgriezt šajā teritorijā, jo ir pierādījumi nopietnām apsūdzībām starptautisko cilvēktiesību pārkāpumos un ilgstošai nestabilitātei.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šos elementus, iesniedzējtiesa jautā, vai tai ir jāuzskata, ka tad, ja SN un LN tiktu piespiestas atgriezties Gazas joslā, viņas nonāktu “ekstrēmā nabadzībā” sprieduma Jawo  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-15" href="#t-15">15</a>
</span>) izpratnē. Saskaņā ar šo spriedumu SN un LN būtu jāpierāda, ka, atgriežoties Gazas joslā, viņas nokļūtu situācijā, kas neļautu apmierināt viņu viselementārākās vajadzības, tādas vajadzības kā pabarot sevi, nomazgāties un atrast dzīvesvietu, un kas nodarītu kaitējumu viņu fiziskajai vai garīgajai veselībai vai radītu tādu viņu situācijas lejupslīdi, kura nav saderīga ar cilvēka cieņu. Minētā tiesa norāda, ka LN (kas ir bērns) labklājība un drošība noteikti būtu apdraudēta, ja viņa būtu spiesta atgriezties Gazas joslā. Tomēr tā arī atgādina, ka iemesls, kura dēļ SN un LN atstāja Gazas joslu, nav saistīts ar nopietnu apdraudējumu viņu personiskajai drošībai, bet tikai ar vispārējo situāciju šajā teritorijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos Administrativen sad Sofia‑grad (Administratīvā tiesa, Sofija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-74" title="page-3">
      1) Vai no Direktīvas [2013/32] 40. panta 1. punkta izriet, ka gadījumā, ja tiek pieņemts izskatīšanai turpmāks starptautiskās aizsardzības pieteikums, ko ir iesniedzis Palestīnas izcelsmes bezvalstnieks, pamatojoties uz viņa reģistrāciju UNRWA, tiesību normā noteiktais kompetento iestāžu pienākums ņemt vērā un pārbaudīt visus elementus, kas ir pamatā turpmākajiem paziņojumiem turpmākajā pieteikumā, ievērojot konkrētās lietas apstākļus, ietver arī pienākumu, papildus jaunajiem elementiem vai apstākļiem, kas ir turpmākā pieteikuma priekšmets, pārbaudīt iemeslus, kuru dēļ persona ir pametusi UNRWA darbības teritoriju, ja tos interpretē kopsakarā ar Direktīvas [2011/95] 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta otro teikumu? Vai minētā pienākuma izpilde ir atkarīga no tā, vai iemesli, kuru dēļ persona ir atstājusi UNRWA darbības teritoriju, jau ir tikuši pārbaudīti pirmā [starptautiskās] aizsardzības pieteikuma izskatīšanas procedūrā, kas tika pabeigta ar galīgo lēmumu par atteikumu, bet kurā pieteikuma iesniedzējs nav nedz apgalvojis, nedz pierādījis savu reģistrāciju UNRWA?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-75" title="page-3">
      2) Vai no Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrā teikuma izriet, ka tiesību normā ietvertā frāze “ja šāda aizsardzība vai palīdzība jebkādu iemeslu dēļ izbeigta” ir piemērojama Palestīnas izcelsmes bezvalstniekam, kurš bija reģistrēts UNRWA un kuram Gazas pilsētā UNRWA sniedza palīdzību ar pārtiku, veselības aprūpes pakalpojumiem un izglītības pakalpojumiem, un kurš, nekam neliecinot par personiskiem draudiem šai personai, brīvprātīgi un likumīgi ir pametis Gazas pilsētu, ja ņem vērā lietā pieejamo informāciju:
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-76" title="page-3">
      – vispārējā situācija pamešanas brīdī ir novērtēta kā vēl nepieredzēta humanitārā krīze, kas saistīta ar pārtikas, dzeramā ūdens, veselības aprūpes pakalpojumu, medikamentu trūkumu, kā arī ūdens un elektroenerģijas piegādes problēmām, ēku un infrastruktūras iznīcināšanu, bezdarbu;
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-77" title="page-3">
      – UNRWA grūtības Gazā turpināt nodrošināt palīdzību un pakalpojumus, tostarp pārtikas un veselības aprūpes pakalpojumu veidā, ievērojama UNRWA budžeta deficīta un pastāvīga to cilvēku skaita pieauguma dēļ, kuri ir atkarīgi no organizācijas palīdzības, [un apstāklis, ka] vispārējā situācija Gazā apdraud UNRWA darbību?
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-78" title="page-3">
      Vai uz šo jautājumu ir sniedzama citāda atbilde tikai tādēļ, ka pieteikuma iesniedzējs ir mazāk aizsargāta persona šīs direktīvas 20. panta 3. punkta izpratnē, proti, nepilngadīgs bērns?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-79" title="page-3">
      3) Vai Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka pieteikuma iesniedzējs, kurš lūdz starptautisko aizsardzību un ir UNRWA reģistrēts palestīniešu bēglis, var atgriezties UNRWA darbības teritorijā, kuru viņš ir atstājis, konkrēti, Gazas pilsētā, ja laikā, kad tiesā tiek izskatīta viņa prasība par noraidošo lēmumu,
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-80" title="page-3">
      – nav pārbaudītas informācijas, ka šī persona varēja saņemt UNRWA palīdzību pārtikas, veselības aprūpes pakalpojumu, medikamentu un medicīniskās aprūpes, izglītības jomā,
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-81" title="page-3">
      – informācija par vispārējo situāciju Gazas pilsētā un par UNRWA, kas sniegta 2022. gada marta UNHCR nostājā par atgriešanos Gazas joslā, tika novērtēta kā iemesli, lai pamestu UNRWA darbības teritoriju un tajā neatgrieztos,
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-82" title="page-3">
      [-] tostarp gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējs atgrieztos, viņš tur varētu uzturēties cilvēka cienīgos dzīves apstākļos?
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-83" title="page-3">
      Vai personas, kas lūdz starptautisko aizsardzību, personiskā situācija, ņemot vērā situāciju Gazas joslā attiecīgajā laikā, un ciktāl persona ir atkarīga no UNRWA sniegtās palīdzības attiecībā uz pārtiku, veselības aprūpes pakalpojumiem, medikamentiem un medicīnisko aprūpi, saistībā ar neizraidīšanas principa saskaņā ar Direktīvas 2011/95 21. panta 1. punktu, skatītu kopsakarā ar [Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”)] 19. pantu, piemērošanu un ievērošanu attiecībā uz šo pieteikuma iesniedzēju, ietilpst sprieduma, 2019. gada 19. marts, Jawo (C‑163/17, EU:C:2019:218) [..] interpretācijas, kas attiecas uz ekstrēmu nabadzību saskaņā ar Hartas 4. pantu, piemērošanas jomā?
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-84" title="page-3">
      Vai, pamatojoties uz informāciju par vispārējo situāciju Gazas pilsētā un par UNRWA, jautājums par atgriešanos Gazas pilsētā, ņemot vērā bērna interešu ievērošanu, kā arī viņa labklājības un sociālās attīstības, viņa aizsardzības un viņa drošības garantēšanu, ir jārisina atšķirīgi tikai tāpēc vien, ka persona, kas lūdz aizsardzību, ir nepilngadīgs bērns?
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-85" title="page-3">
      4) Atkarībā no tā, kā tiek atbildēts uz trešo jautājumu:
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-86" title="page-3">
      Vai Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrais teikums un it īpaši šajā tiesību normā ietvertā frāze “minētās personas paša šā fakta dēļ ir tiesīgas gūt labumu no šīs direktīvas” šajā gadījumā ir jāinterpretē tādējādi, ka:
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-87" title="page-3">
      A) attiecībā uz personu, kas lūdz aizsardzību un ir UNRWA reģistrēts Palestīnas izcelsmes bezvalstnieks, ir piemērojams neizraidīšanas princips saskaņā ar Direktīvas 2011/95 21. panta 1. punktu, skatot to kopsakarā ar Hartas 19. pantu, jo gadījumā, ja persona atgrieztos Gazas pilsētā, tā būtu pakļauta necilvēcīgas un pazemojošas attieksmes riskam, jo tā varētu nonākt ekstrēmā nabadzībā, un alternatīvās aizsardzības piešķiršanas nolūkā uz to attiecas Direktīvas 2011/95 15. panta [b) punkta] piemērošanas joma,
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-88" title="page-3">
      vai arī ka:
    </p>
    <p class="C11Marge1avecretrait" id="para-89" title="page-3">
      B) šī tiesību norma attiecībā uz personu, kas lūdz aizsardzību un ir UNRWA reģistrēts Palestīnas izcelsmes bezvalstnieks, prasa, lai šī dalībvalsts piešķirtu bēgļa statusu šīs direktīvas 2. panta c) punkta izpratnē un lai bēgļa statuss šai personai tiktu piešķirts pēc likuma, ja vien uz to neattiecas šīs direktīvas 12. panta 1. punkta b) apakšpunkta[,] 2. un 3. punkta piemērošanas joma, saskaņā ar sprieduma, 2012. gada 19. decembris, Abed El Karem El Kott u.c. (C‑364/11, EU:C:2012:826) rezolutīvās daļas [2. punktu], neņemot vērā elementus, kas saistībā ar šo personu ir būtiski, lai piešķirtu alternatīvo aizsardzību saskaņā ar Direktīvas 2011/95 15. panta [b) punktu]?
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas datēts ar 2022. gada 9. augustu, tika reģistrēts 2022. gada 22. augustā. Rakstveida apsvērumus iesniedza Bulgārijas valdība un Eiropas Komisija. Tiesas sēde nenotika.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">IV.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Juridiskā analīze</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvā 2011/95 ir paredzēti nosacījumi, atbilstot kuriem patvēruma meklētāji var saņemt starptautisko aizsardzību Eiropas Savienībā. Tā ir jāinterpretē, ņemot vērā tās vispārējo struktūru un mērķi, kas inter alia ir nodrošināt, ka dalībvalstis piemēro vienotus kritērijus, lai identificētu personas, kam patiesi nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un dara to, ievērojot Ženēvas konvenciju un citus atbilstošos līgumus, kas minēti LESD 78. panta 1. punktā. No Direktīvas 2011/95 16. apsvēruma izriet, ka tajā izklāstītās tiesību normas jāinterpretē, ievērojot arī Hartā atzītās tiesības  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-16" href="#t-16">16</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kurā ir ietverts Ženēvas konvencijas 1. panta D punkta saturs, ir sīki izklāstīts īpašais tiesiskais režīms, kas piemērojams Palestīnas izcelsmes bezvalstniekiem, kuri ir izmantojuši UNRWA aizsardzību vai palīdzību. Savos secinājumos lietā SW (Bēgļa statuss Palestīnas bezvalstniekam)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-17" href="#t-17">17</a>
</span>) paskaidroju, ka šajā tiesību normā ir ietverts gan izslēgšanas noteikums, gan iekļaušanas noteikums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Patiešām, no vienas puses, Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta 2) apakšpunktā ir paredzēts, ka tad, ja uz personu attiecas Ženēvas konvencijas 1. panta D punkts, tā tiek izslēgta no to personu loka, kurām tiek piešķirts bēgļa statuss saskaņā ar šo direktīvu, tāpat kā tā tiek izslēgta no to personu loka, kuras atzītas par bēgļiem saskaņā ar minēto konvenciju. Lai gan nedz Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā, nedz Ženēvas konvencijas 1. panta D punktā tas nav skaidri norādīts, tomēr tajās ietvertais izslēgšanas noteikums praksē ir piemērojams tikai Palestīnas izcelsmes bezvalstniekiem, un, specifiskāk, tikai tiem, kuri ir izmantojuši UNRWA aizsardzību vai palīdzību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-18" href="#t-18">18</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No otras puses, ja var uzskatīt, ka šī aizsardzība vai palīdzība ir “izbeigta”, minētais izslēgšanas noteikumus vairs nav piemērojams un šādas personas “paša šā fakta dēļ ir tiesīgas gūt labumu” no Direktīvas 2011/95 (tāpat kā paša šā fakta dēļ (ipso facto) tās ir tiesīgas gūt labumu no Ženēvas konvencijas). Šīs piešķirtās “priekšrocības” var izmantot ipso facto  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-19" href="#t-19">19</a>
</span>), neizpildot prasības, kas attiecas uz citiem patvēruma meklētājiem. Tomēr pat tad bēgļa statuss netiek piešķirts automātiski vai bez nosacījumiem, jo valsts kompetentajām iestādēm ir, piemēram, visos gadījumos jāpārbauda, vai uz attiecīgo personu neattiecas kāds no šīs direktīvas 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 2. punktā un 3. punktā paredzētajiem izslēgšanas pamatiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-20" href="#t-20">20</a>
</span>), kuri ir piemērojami, ja ir nopietni iemesli uzskatīt, ka persona ir izdarījusi noteiktus noziegumus vai kūdījusi vai citādi piedalījusies šo noziegumu izdarīšanā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā secinājumos lietā Bolbol  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-21" href="#t-21">21</a>
</span>) norādījusi ģenerāladvokāte E. Šarpstone [E. Sharpston], Ženēvas konvencijas 1. panta D punkts tika izstrādāts īpašā kontekstā. Tas tika izstrādāts neilgi pēc izraēliešu un arābu 1948. gada konflikta, lai inter alia novērstu masveida izceļošanu no ģeogrāfiskā apgabala, kas bija bijusi Palestīna, un vienlaikus nodrošinātu, ka Palestīnas izcelsmes bezvalstnieki, kurus starptautiskā sabiedrība ir atzinusi par bēgļiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-22" href="#t-22">22</a>
</span>), turpina saņemt efektīvu aizsardzību vai palīdzību līdz brīdim, kad viņu stāvoklis tiks galīgi nokārtots saskaņā ar attiecīgajām Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas rezolūcijām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-23" href="#t-23">23</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, Tiesa ir paskaidrojusi, ka Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta mērķis ir nodrošināt, ka Palestīnas izcelsmes bezvalstniekiem jātiek sniegtai efektīvai UNRWA aizsardzībai vai palīdzībai, nevis vienkārši garantēt tādas struktūras vai aģentūras esamību, kuras pienākums ir sniegt šādu palīdzību vai aizsardzību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-24" href="#t-24">24</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā kontekstā pirmais iesniedzējtiesas jautājums attiecas uz specifisku procesuālu jautājumu, kas saistīts ar to, ka pamatlietā SN un LN mēģina iegūt bēgļa statusu otro reizi. Ar to Tiesai tiek lūgts noskaidrot, vai tad, ja Palestīnas izcelsmes bezvalstnieks pēc pirmā pieteikuma noraidīšanas iesniedz šādu “turpmāko” pieteikumu bēgļa statusa saņemšanai, kompetentajām valsts iestādēm ir atkārtoti jāizvērtē faktiskie elementi attiecībā uz iemesliem, kādēļ attiecīgā persona ir pametusi UNRWA darbības teritoriju, pat ja pirmā pieteikuma izskatīšanas procedūrā šīs iestādes jau ir izvērtējušas šos elementus. Šajā ziņā iesniedzējtiesa norāda, ka šajā procedūrā kompetentās valsts iestādes pārbaudīja minētos elementus, lai noteiktu, vai šī persona atbilst vispārīgiem kritērijiem bēgļa statusa piešķiršanai, nevis to, vai personai piemērojams Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā ietvertais lex specialis (jo pieteikuma iesniedzēja nebija norādījusi, ka ir reģistrēta UNRWA) (A).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrajā un trešajā jautājumā, kurus es analizēšu kopā, ir plašāka un sensitīvāka rakstura. Kā jau es esmu norādījis iepriekš ievadā, ar šiem jautājumiem Tiesai būtībā tiek lūgts precizēt, vai, ņemot vērā Gazas joslā dominējošos vispārējos dzīves apstākļus, Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē UNRWA aizsardzību vai palīdzību var uzskatīt par “izbeigtu” attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem, kuri ir izmantojuši šo aizsardzību vai palīdzību un kuri agrāk dzīvoja Gazas joslā, bez pienākuma pierādīt, ka šie apstākļi ir vērsti konkrēti pret viņām vai konkrēti viņas ietekmē sakarā ar faktoriem, kas raksturo viņu individuālo stāvokli (B).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtais jautājums attiecas uz to, kā savstarpēji ir saistīti un, iespējams, pārklājas nosacījumi, kas jāizpilda, lai persona ipso facto būtu tiesīga iegūt bēgļa statusu saskaņā ar Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un nosacījumi, kas šai personai jāizpilda, lai saņemtu alternatīvo aizsardzību (C).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">A.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo jautājumu: nepieciešamība atkārtoti izvērtēt faktiskos elementus, kas jau pārbaudīti iepriekšējā procedūrā, kurai ir atšķirīgs juridiskais pamats</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā jau norādīju, SN un LN starptautiskās aizsardzības pieteikumi pamatlietā ir “turpmākie pieteikumi”. Direktīvas 2013/32 2. panta q) punktā definēts, ka “turpmāks pieteikums” ir “starptautiskās aizsardzības pieteikums, kas ir sagatavots pēc tam, kad ir pieņemts galīgais lēmums par iepriekšēju pieteikumu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa nav uzdevusi jautājumu par to, vai Direktīva 2013/32, kurā ir ietverti procesuālie noteikumi, kas vispārēji jāievēro kompetentajām valsts iestādēm, izskatot starptautiskās aizsardzības pieteikumus, ir piemērojama Palestīnas izcelsmes bezvalstniekiem, kas ir saņēmuši UNRWA aizsardzību vai palīdzību. Tā kā šīs personas principā ir izslēgtas no to personu loka, kas atzītas par bēgļiem saskaņā ar Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu, būtu jānoskaidro, vai šīs personas ir izslēgtas arī no Direktīvas 2013/32 procesuālo noteikumu (vai vismaz dažu no tiem) piemērošanas jomas. Tomēr norādu, ka minētajā direktīvā nav nevienas tādas tiesību normas, uz ko tas būtu attiecināms. Turklāt man šķiet loģiski, ka šajā direktīvā ietvertie procesuālie noteikumi būtu piemērojami šādām personām. Proti, lai gan šīm personām nav tiesību uz bēgļa statusu saskaņā ar tādiem pašiem materiālajiem nosacījumiem kā patvēruma meklētājiem (piemērojot Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu), manuprāt nav neviena iemesla, kāpēc atšķirīgu materiālo nosacījumu dēļ viņu iesniegumiem būtu jāpiemēro atšķirīgi procesuālie noteikumi saskaņā ar Direktīvu 2013/32.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savos pirmajos starptautiskās aizsardzības pieteikumos (kurus DAB noraidīja) SN un LN nebija minējušas faktu, ka viņas ir reģistrētas UNRWA vai ka viņām piemērojams Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunkts. No Tiesā lietas materiālos sniegtās informācijas izriet, ka DAB noraidīja viņu pirmos pieteikumus tāpēc, ka viņas neatbilda bēgļa statusa iegūšanai nepieciešamiem vispārīgiem kritērijiem, kas noteikti šajā direktīvā, jo īpaši tās 5. panta 1. punktā un 6. pantā. Tādējādi šis noraidījums nebija pamatots ar 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā ietverto lex specialis.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">SN un LN turpmākie pieteikumi atšķiras no viņu pirmajiem pieteikumiem, ciktāl šajos turpmākajos pieteikumos viņas atsaucas uz viņu reģistrāciju UNRWA un viņu tiesībām uz bēgļa statusu saskaņā ar šo tiesību normu. Šajā saistībā ir svarīgi norādīt, ka tas, ka SN un LN ir reģistrētas UNRWA, ir “jauns elements” Direktīvas 2013/32 33. panta 2. punkta un 40. panta 2. un 3. punkta izpratnē. Saskaņā ar šīm tiesību normām elementu var uzskatīt par “jaunu”, ja tas ir radies pēc tam, kad pieņemts lēmums par pieteikuma iesniedzēja iepriekšējo pieteikumu, vai ja pieteikuma iesniedzējs to ir iesniedzis pirmo reizi kā daļu no turpmākā pieteikuma  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-25" href="#t-25">25</a>
</span>). Kā Tiesa ir vairākkārt norādījusi, ka “jaunam elementam” tādēļ nav jārodas pēc galīgā lēmuma pieņemšanas par attiecīgo personu iepriekšējiem pieteikumiem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-26" href="#t-26">26</a>
</span>). Lai gan SN un LN jau bija reģistrētas UNRWA brīdī, kad viņas pirmo reizi iesniedza pieteikumu starptautiskās aizsardzības saņemšanai, šis elements netika izpausts vai darīts pieejams DAB līdz brīdim, kad viņas iesniedza savus turpmākos pieteikumus. “Jaunais elements” rada nepieciešamību piemērot Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu un tādējādi dod iespēju SN un LN izmantot citu juridisko pamatu, lai apgalvotu, ka viņām ir tiesības uz bēgļa statusu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos iesniedzējtiesa jautā, vai DAB, izskatot turpmākus SN un LN pieteikumus pēc būtības, bija jāpārbauda ne tikai tas, vai viņas bija reģistrētas UNRWA (“jaunais elements”), bet arī citi viņu lietas materiālos ietvertie faktiskie elementi, jo īpaši tie, kas attiecās uz iemesliem, kuru dēļ viņas atstāja Gazas joslu un kuri jau tika analizēti šajā iepriekšējā procedūrā. Šie iemesli ir saistīti ar Gazas joslā dominējošiem vispārējiem dzīves apstākļiem pirms LN un SN izceļošanas no šīs teritorijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Minētā tiesa atsaucas uz Direktīvas 2013/32 40. panta 1. punktu, no kura, tās ieskatā, izriet, kompetento valsts iestāžu pienākums katrā lietā izvērtēt visus elementus, kas ir turpmāka pieteikuma pamatā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Protams, šajā tiesību normā ir norāde uz šādu pienākumu. Tomēr uzskatu, ka 40. panta 1. punkts attiecas tikai uz divām konkrētām situācijām. Pirmā rodas tad, ja pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par personas pirmo starptautiskās aizsardzības pieteikumu pieteikuma iesniedzējs sniedz papildu paziņojumus vai turpmāku pieteikumu tajā pašā dalībvalstī. Tas varētu būt, piemēram, laikā, kad tiek pārsūdzēts kompetento valsts iestāžu pieņemtais lēmums. Otra situācija rodas tad, ja galīgais lēmums jau ir pieņemts, bet attiecīgie valsts tiesību akti ļauj procedūru atsākt, ņemot vērā “jaunu elementu”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-27" href="#t-27">27</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Komisija ir pamatoti uzsvērusi, ka neviena no šīm situācijām, šķiet, neattiecas uz situāciju pamatlietā, kurā turpmāka pieteikuma rezultātā kompetentās valsts iestādes sāka jaunu patvēruma procedūru, pamatojoties uz citu juridisko pamatu (in casu šis jaunais juridiskais pamats ir Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunkts). Tādēļ mani nepārliecina arguments, ka vispārējais pienākums izvērtēt visus elementus, ar kuriem ir pamatots turpmākais pieteikums, var tikt izsecināts no šīs specifiskās tiesību normas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi vēršu uzmanību, ka Bulgārijas valdība aicina Tiesu fokusēt savu analīzi uz Direktīvas 2013/32 40. panta 2. un 3. punktu, nevis 40. panta 1. punktu. Šī valdība apgalvo, ka atšķirībā no 40. panta 1. punkta  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-28" href="#t-28">28</a>
</span>) šīs tiesību normas 2. un 3. punkts ir piemērojami tādām situācijām kā šajā lietā, kad tiek uzsākta šāda jauna patvēruma procedūra. Šī valdība uzskata, ka saskaņā ar šiem punktiem elementi, kas jau izvērtēti iepriekšējās patvēruma procedūras laikā, nav atkārtoti jāpārbauda šajā jaunajā procedūrā. Tās ieskatā, otrajā pieteikuma procedūrā ir jāanalizē tikai “jaunais elements”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai gan es piekrītu Bulgārijas valdībai par Direktīvas 2013/32 40. panta 2. un 3. punkta atbilstību saistībā ar pamatlietā izskatāmo jautājumu, es nepiekrītu šīs valdības piedāvātajai interpretācijai. Manuprāt, kompetentās valsts iestādes nevar izvērtēt tikai “jauno elementu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā saistībā jāatzīst, ka Direktīvas 2013/32 40. panta 2. un 3. punkts kopsakarā ar 33. panta 2. punkta d) apakšpunktu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-29" href="#t-29">29</a>
</span>) paredz, ka tikai “jaunu elementu” esība var novērst turpmāku pieteikumu atzīšanu par nepieņemamiem. Tādējādi principā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-30" href="#t-30">30</a>
</span>) “jauni elementi” ir vienīgie būtiskie elementi, kas ņemami vērā šādu pieteikumu pieņemamības posmā. Tomēr tas tā nav, ja turpmāk pieteikums tiek izskatīts pēc būtības (pēc tam, kad tas ir atzīts par pieņemamu). Šie divi posmi ir skaidri jānošķir.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, Direktīvas 2013/32 40. panta 3. punktā ir skaidri noteikts, ka, tiklīdz kompetentās valsts iestādes sāk pārbaudīt turpmāku pieteikumu pēc būtības, tās nedrīkst šādu pieteikumu izskatīt atšķirīgi tikai tāpēc vien, ka tas nav pieteikuma iesniedzēja pirmais pieteikums. Šī tiesību norma paredz, ka procedūras posmā “izskatīšana pēc būtības” patiešām ir piemērojami šīs direktīvas II nodaļā uzskaitītie pamatprincipi un garantijas. Minētajā nodaļā inter alia ir noteikts, ka lēmums par to, vai persona ir kvalificējama kā bēglis, ir jāpieņem “individuāli, objektīvi un taisnīgi” un tikai pēc pieteikuma “atbilstīgas izskatīšanas”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-31" href="#t-31">31</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atzīstu, ka daži faktiskie elementi, ko kompetentās valsts iestādes jau ir novērtējušas iepriekšējās patvēruma procedūras laikā, var būt identiski tiem, kas tām ir jāņem vērā, izskatot attiecīgo personu turpmākus pieteikumus, pat ja abām procedūrām ir atšķirīgi juridiskie pamati. Piemēram, šīs personas var – kā tas, šķiet, ir šajā lietā – atsaukties uz tiem pašiem iemesliem, kādēļ pametušas savu izcelsmes valsti vai reģionu. Tomēr, manuprāt, tas neatbrīvo šīs iestādes no pienākuma atkārtoti izvērtēt šo faktisko elementu atbilstību un pareizību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-32" href="#t-32">32</a>
</span>). Šis pienākums ir jāievēro situācijā, kad – kā tas ir pamatlietā – turpmāks pieteikums tiek izvērtēts saskaņā ar juridisko pamatu (Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunkts), kas atšķiras no iepriekšējā procedūrā izmantotā juridiskā pamata. Šādā situācijā attiecīgie elementi – pat ja tie jau pārbaudīti iepriekšējā procedūrā – ir atkārtoti jāizvērtē, ņemot vērā Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā ietvertos īpašos kritērijus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo secinājumu 36.–38. punktā jau paskaidroju, ka attiecībā uz tiesībām uz bēgļa statusu šajā tiesību normā ir ietverts īpašs noteikums, kas atšķiras no vispārīgajiem kritērijiem, jo īpaši Direktīvas 2011/95 5. panta 1. punktā un 6. pantā noteiktajiem. Piemērojot šīs direktīvas 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kompetentajām valsts iestādēm nav prasīts noteikt, ņemot vērā iemeslus, kas viņam vai viņai ir likuši pamest savu izcelsmes teritoriju, vai attiecīgajai personai ir “pamatotas bailes no vajāšanas”, kā tas būtu jādara saskaņā ar vispārīgiem kritērijiem bēgļa statusa iegūšanai, kas inter alia paredzēti šīs direktīvas 5. panta 1. punktā un 6. pantā. Šī prasība par “pamatotām bailēm no vajāšanas” nav jāņem vērā novērtējumā, kas kompetentajām valsts iestādēm jāveic saskaņā ar 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kurā galvenokārt jānosaka, vai UNRWA aizsardzība vai palīdzība ir “izbeigta”. Jebkāds iemesls, kāds šai personai varētu būt bijis, lai pamestu savu izcelsmes teritoriju, šajā kontekstā ir jāizvērtē, ņemot vērā vienīgi šo prasību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saprotu, ka pierādījumi tam, ka persona UNRWA darbības teritorijā ir dzīvojusi sliktos materiālos apstākļos un ka šo slikto materiālo apstākļu dēļ tā ir atstājusi šo teritoriju (kā tas, šķiet, ir SN un LN gadījumā pamatlietā), var būt faktors, lai izlemtu gan jautājumu par to, vai UNRWA aizsardzība vai palīdzība attiecībā uz šo personu ir “izbeigta” un tādējādi tai ipso facto ir tiesības uz bēgļa statusu saskaņā ar Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu, gan jautājumu par to, vai minētajai personai šis statuss ir jāpiešķir, piemērojot vispārīgos kritērijus, kas inter alia ietverti šīs direktīvas 5. panta 1. punktā un 6. pantā. Tomēr valsts kompetentās iestādes šos pierādījumus, visticamāk, vērtēs atšķirīgi – atkarībā no tā, kurš no šiem diviem juridiskajiem pamatiem ir atbilstošs. Procedūrā, kuras pamatā ir Direktīvā 2011/95 (nevis šīs direktīvas 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā) noteiktie vispārīgie kritēriji bēgļa statusa piešķiršanai, kompetentās valsts iestādes pierādījumus tam, ka attiecīgā persona ir dzīvojusi sliktos materiālos apstākļos, vērtēs no cita skatupunkta nekā procedūrā, ko veic saskaņā ar 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu, – proti, cita starpā tām ir jāpievērš uzmanību tam, vai šīs personas dzīves apstākļu pasliktināšanos var uzskatīt par “vajāšanas darbību”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-33" href="#t-33">33</a>
</span>), nevis tam, vai šie pierādījumi palīdz konstatēt, ka tikusi “izbeigta” UNRWA aizsardzība vai palīdzība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šos apsvērumus, uzskatu, ka kompetentajām valsts iestādēm, izvērtējot turpmāku pieteikumu saskaņā ar Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, ir atbilstoši šai tiesību normai raksturīgajiem juridiskajiem kritērijiem atkārtoti jāizvērtē faktiskie elementi, kurus tās jau analizēja iepriekšējā procedūrā, kas bija pamatota nevis ar šo tiesību normu, bet gan ar vispārējiem kritērijiem, kuri piemērojami personām, uz ko neattiecas 12. panta 1. punkta a) apakšpunkts un kas vēlas saņemt bēgļa statusu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">B.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par otro un trešo jautājumu: UNRWA aizsardzības vai palīdzības izbeigšana, ņemot vērā tās darbības teritorijas daļā dominējošos vispārējos dzīves apstākļus</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar otro un trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā lūdz Tiesu precizēt, vai, ņemot vērā Gazas joslā vispārēji dominējošos dzīves apstākļus un šādām personām neesot pienākumam pierādīt, ka šie apstākļi ir vērsti konkrēti pret viņām vai konkrēti viņas ietekmē sakarā ar faktoriem, kas raksturo viņu individuālo stāvokli, ir jāuzskata, ka attiecībā uz personām, kas izmantoja UNRWA aizsardzību un palīdzību, UNRWA aizsardzība vai palīdzība ir “izbeigta” Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Tā arī jautā, vai atbilde uz šo jautājumu varētu būt citāda, ja pieteikuma iesniedzēji ir bērni.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atgādinu, ka Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā ietvertā iekļaušanas noteikuma piemērošanas nolūkā ir pietiekami – kā tas ir skaidri norādīts šajā tiesību normā –, ka tādas struktūras vai aģentūras kā UNRWA aizsardzība vai palīdzība ir izbeigta “jebkādu iemeslu dēļ”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Izvērtējot šo jēdzienu nozīmi, Tiesa ir konstatējusi, ka UNRWA aizsardzības vai palīdzības izbeigšana notiek ne tikai tad, ja šī aģentūra beidz pastāvēt, bet arī tad, ja attiecīgā persona no viņas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ ir bijusi spiesta pamest UNRWA darbības teritoriju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-34" href="#t-34">34</a>
</span>). Tā tas ir gadījumā, ja ir nopietni apdraudēta attiecīgās personas personiskā drošība (pirmā prasība)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-35" href="#t-35">35</a>
</span>) un ja šai aģentūrai nav iespējams šai personai šajā teritorijā nodrošināt dzīves apstākļus atbilstoši šai aģentūrai uzticētajai misijai, proti, “cilvēka cienīgus” dzīves apstākļus  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-36" href="#t-36">36</a>
</span>) (otrā prasība).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lai pārbaudītu, vai šīs prasības ir izpildītas un vai attiecīgās personas līdz ar to ipso facto ir tiesīgas uz bēgļa statusu saskaņā ar Direktīvu 2011/95, kompetentajām valsts iestādēm ir jāņem vērā ne tikai iemesli, kas lika pieteikuma iesniedzējiem pamest UNRWA darbības teritoriju, bet arī tas, vai pašlaik viņiem ir iespējams tur atgriezties. Tiesa šo prasību ļoti skaidri formulēja spriedumā Secretary of State for the Home Department (Palestīnas izcelsmes bezvalstnieka bēgļa statuss)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-37" href="#t-37">37</a>
</span>), kurā tā nolēma, ka šīm iestādēm ir jāpārbauda, vai pastāv reāla iespēja atgriezties UNRWA darbības teritorijā. Tā precizēja, ka ir jāņem vērā faktiskie elementi, kādi ne tikai pastāvēja brīdī, kad šī persona devās prom no UNRWA darbības teritorijas, bet arī kādi pastāv brīdī, kad izvērtē šīs personas pieteikumu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-38" href="#t-38">38</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz personām, kas dzīvo Gazas joslā, kurā strauji mainās nedrošības līmenis un dzīves apstākļi, jo īpaši kopš notikumiem, kas tajā risinās kopš 2023. gada 7. oktobra, tas nozīmē, ka papildus iemesliem, kuru dēļ šīs personas sākotnēji pameta šo teritoriju, ir jāņem vērā precīza un atjaunināta informācija par pašreizējo vispārējo situāciju tajā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Iesniedzējtiesa norāda, ka, pirms SN un LN pameta Gazas joslu, viņu personiskā drošība netika apdraudēta un ka viņas brīvprātīgi pameta šo teritoriju. Tomēr minētā tiesa paskaidro, ka 2018. gadā, kad SN un LN pameta Gazas joslu, vispārējā situācija jau tika raksturota kā “vēl nepieredzēta humanitārā krīze, kas saistīta ar pārtikas, dzeramā ūdens, veselības aprūpes pakalpojumu, medikamentu trūkumu, kā arī ūdens un elektroenerģijas piegādes problēmām, ēku un infrastruktūras iznīcināšanu, bezdarbu”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz laikposmu pēc tam, kad SN un LN bija pametušas šo teritoriju, iesniedzējtiesa uzsver, ka UNRWA bija grūtības nodrošināt pakalpojumus Gazas joslā (tostarp nodrošināt pārtiku un sniegt veselības aprūpes pakalpojumus). Šī tiesa arī norāda, ka pat pirms 2023. gada 7. oktobra notikumiem šajā teritorijā nebija skaidrs, vai SN un LN, atgriežoties Gazas joslā, varēs saņemt no UNRWA nepieciešamo pārtiku, medikamentus, veselības aprūpi vai izglītības pakalpojumus. Ņemot vērā šos elementus, tā šaubās, vai kādam Palestīnas izcelsmes bezvalstniekam var tikt noteikts pienākums atgriezties šajā teritorijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piekrītu Komisijai, ka Tiesai pašai nav jāizvērtē dominējošie vispārējie dzīves apstākļi Gazas joslā vai prasītāju pamatlietā personiskā situācija. Proti, jāatgādina, ka ar LESD 267. pantu Tiesa ir pilnvarota nevis piemērot Savienības tiesību noteikumus konkrētam gadījumam, bet tikai pieņemt nolēmumu par Līgumu un Savienības iestāžu pieņemto tiesību aktu interpretāciju. Šajā lietā iesniedzējtiesai (vai attiecīgā gadījumā kompetentajām valsts iestādēm) ir pienākums izvērtēt, vai SN un LN ir tiesības uz bēgļa statusu saskaņā ar Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ņemot vērā pašreiz Gazas joslā dominējošos vispārējos dzīves apstākļus. Tomēr Tiesai ir tiesības precizēt juridiskos kritērijus, kas iesniedzējtiesai vai minētajām iestādēm šajā ziņā ir jāpiemēro, un apstākļus, kas ir būtiski šim izvērtējumam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā saistībā ir jāatbild uz galveno jautājumu, vai ir pietiekami, ja persona, kas ir izmantojusi UNRWA aizsardzību vai palīdzību šīs aģentūras darbības teritorijā vai tās daļā, atsaucas uz šajā teritorijā vispārēji dominējošiem dzīves apstākļiem, lai konstatētu, ka attiecībā uz šo personu ir “izbeigta” UNRWA aizsardzība vai palīdzība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar vispārējiem dzīves apstākļiem saistīto elementu relatīvā nozīmība</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jānorāda, ka gadījumos, uz kuriem neattiecas Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunkts un kuros kompetentās valsts iestādes tādēļ paļaujas uz vispārīgiem kritērijiem, lai izlemtu, vai ir jāpiešķir šajā direktīvā paredzētais bēgļa statuss (kritēriji, kas inter alia ir sīki izklāstīti tās 5. panta 1. punktā un 6. pantā), tas, ka personai, atgriežoties savā izcelsmes valstī vai teritorijā, pastāv draudi ciest nopietnu kaitējumu tādēļ, ka ir jāsaskaras ar cilvēka necienīgiem dzīves apstākļiem, ļaunprātīgu izturēšanos, plaši izplatītu vardarbību vai citu būtisku kaitējumu, vēl nenozīmē, ka šai personai de facto ir tiesības uz bēgļa statusu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Piemērojot šos vispārīgos kritērijus, bēgļa statuss tiek piešķirts tikai tad, ja patvēruma meklētājam ir “pamatotas bailes no vajāšanas” Direktīvas 2011/95 5. panta 1. punkta un 6. panta izpratnē. “Pamatotas bailes no vajāšanas” nepastāv, ja attiecīgās darbības nav “vajāšanas darbības” (kā tas ir definēts šīs direktīvas 9. pantā), ja tās nav veikuši konkrēti dalībnieki (uzskaitīti Direktīvas 2011/95 6. pantā) un ja tās nav saistītas ar konkrētu iemeslu (kas aprakstīti Direktīvas 2011/95 10. pantā).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr, ja pastāv būtiska kaitējuma risks, pat ja tas nesasniedz līmeni “pamatotas bailes no vajāšanas”, attiecīgajām personām var būt tiesības uz alternatīvo aizsardzību, kas ir cita veida starptautiskā aizsardzība  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-39" href="#t-39">39</a>
</span>) (kuras nosacījumi ir sīkāk izklāstīti šīs direktīvas 15. pantā). Tas var arī radīt dalībvalstīm vispārīgāku pienākumu piemērot neizraidīšanas principu un nesūtīt šīs personas atpakaļ uz viņu izcelsmes valsti vai teritoriju. Šis princips inter alia ir nostiprināts ECTK 3. pantā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-40" href="#t-40">40</a>
</span>) un Hartas 19. panta 2. punktā. Proti, pēdējā no šīm tiesību normām ir noteikts, ka “nevienu nedrīkst pārvietot, izraidīt vai izdot kādai valstij, ja ir liela iespējamība, ka attiecīgo personu tur sodīs ar nāvi, spīdzinās vai citādi necilvēcīgi vai pazemojoši pret viņu izturēsies vai sodīs”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atšķirīga analīze ir nepieciešama, ja piemērojams Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunkts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā jau paskaidroju, šī tiesību norma paredz, ka Palestīnas izcelsmes bezvalstniekiem, kuri ir izmantojuši UNRWA aizsardzību vai palīdzību, tiesības uz bēgļa statusu ir atkarīgas no tā, vai šī aizsardzība vai palīdzība ir “izbeigta”. Šo secinājumu 62. punktā norādīju, ka UNRWA misija ir nodrošināt “cilvēka cienīgus dzīves apstākļus” personām, kas izmanto tās aizsardzību vai palīdzību, proti, rūpēties par viņu pamatvajadzībām (jo īpaši attiecībā uz pārtiku, personisko higiēnu un dzīvesvietu). Ņemot vērā to, ka Hartas 4. pantā noteiktais aizliegums (kas paredz, ka “nevienu nedrīkst pakļaut spīdzināšanai, necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodiem” un kas ir līdzvērtīgs ECTK 3. pantam) ir cieši saistīts ar pozitīvajiem pienākumiem aizsargāt cilvēka cieņu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-41" href="#t-41">41</a>
</span>), man ir skaidrs, lai neteiktu vairāk, ka UNRWA misija ir jāuzskata par “izbeigtu”, ja pastāv nopietns risks, ka izturēšanās pret šīm personām, ja tās atgrieztos UNRWA darbības teritorijā (vai tās daļā), nebūtu saderīga ar Hartas 4. pantu, jo nevarētu tikt nodrošinātas viņu pamatvajadzības (kuru nodrošināšana ir UNRWA pienākums). Tas ietver cilvēka necienīgus dzīves apstākļus, ļaunprātīgu izturēšanos, plaši izplatītu vardarbību, kā arī citu būtisku kaitējumu, ciktāl tie paredz tādu fizisku vai garīgu sāpju vai ciešanu nodarīšanu, kas ir pietiekami intensīvas vai ilgstošas, lai atbilstu šajā tiesību normā noteiktajam minimālajam līmenim  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-42" href="#t-42">42</a>
</span>), kas ir tāds pats kā Hartas 19. panta 2. punktā noteiktais minimālais līmenis  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-43" href="#t-43">43</a>
</span>). Svarīgi ir tas, ka netiek prasīts pierādīt, ka nopietnu kaitējumu nodara konkrētas personas vai šis kaitējums ir saistīts ar īpašu iemeslu un līdz ar to ir “vajāšana”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to, ja persona ir izmantojusi UNRWA aizsardzību vai palīdzību, bet UNRWA vairs nespēj nodrošināt šis personas pamatvajadzības  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-44" href="#t-44">44</a>
</span>) un tāpēc šī persona ir pakļauta tādas ļaunprātīgas izturēšanās apdraudējumam, kas atbilst šim līmenim, abas prasības, kuras izklāstīju šo secinājumu 62. punktā, ir jāuzskata par izpildītām, neprasot neko vairāk. Konkrēti, ir jāuzskata, ka attiecīgā persona ir “spiesta pamest” UNRWA darbības teritoriju un ka šā iemesla dēļ tai ipso facto ir tiesības uz bēgļa statusu saskaņā ar Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tātad, kā es tikko paskaidroju, risks piedzīvot izturēšanos, kas nav saderīga ar Hartas 4. pantu, pats par sevi nedod nevienam tiesības uz bēgļa statusu Eiropas Savienībā. Tomēr šai tiesību normai ir īpaša nozīme attiecībā uz Palestīnas izcelsmes bezvalstniekiem, kuri ir izmantojuši UNRWA aizsardzību vai palīdzību, un jautājumā par to, vai viņiem ir tiesības uz bēgļa statusu Eiropas Savienībā saskaņā ar Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Šajā ziņā atgādinu, ka šo secinājumu 39. punktā paskaidroju, ka Palestīnas izcelsmes bezvalstniekus starptautiskā sabiedrība jau ir atzinusi par bēgļiem. Iemesls viņu izslēgšanai no Direktīvā 2011/95 paredzētā bēgļa statusa ir tāds, ka viņiem vajadzētu saņemt efektīvu aizsardzību vai palīdzību no UNRWA, kurai ir pienākums nodrošināt viņu pamatvajadzības (inter alia attiecībā uz pārtiku, personisko higiēnu un dzīvesvietu) un nodrošina, ka viņiem ir cilvēka cienīgi dzīves apstākļi. Šāda izslēgšana vairs nav pamatota, ja UNRWA nespēj nodrošināt šīs pamatvajadzības, kā rezultātā izturēšanās pret viņiem nav saderīga ar Hartas 4. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot to vērā, uzskatu, ka tas, vai pierādījumi par UNRWA darbības teritorijā vai tās daļā dominējošo vispārējo dzīves apstākļu pasliktināšanos var būt pietiekami, lai konstatētu, ka izturēšanās pret attiecīgo personu nebūs saderīga ar Hartas 4. pantu, ja šī persona atgriezīsies šajā teritorijā, un ka tādējādi UNRWA aizsardzība vai palīdzība attiecībā uz šo personu ir “izbeigta” Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, ir tieši atkarīgs no šādas pasliktināšanās līmeņa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No vienas puses, es piekrītu, ka ar to vien, ka vispārējie dzīves apstākļi UNRWA darbības teritorijā vai tās daļā ir sliktāki par tiem, kādos persona varētu dzīvot, ja tai tiktu piešķirts bēgļa statuss kādā dalībvalstī, nepietiek, lai secinātu, ka šī persona ir bijusi spiesta pamest šo teritoriju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-45" href="#t-45">45</a>
</span>). No otras puses, manuprāt, nevar izslēgt, ka dažās situācijās šie vispārējie dzīves apstākļi varētu kļūt tik neizturami, ka tos varētu uzskatīt par “cilvēka necienīgiem” ikvienam tur dzīvojošam Palestīnas izcelsmes bezvalstniekam (a). Lai šajās divās pretējās situācijās noskaidrotu, vai vienu un to pašu (lai gan mazāk smagu) vispārējo dzīves apstākļu dēļ attiecīgo personu var uzskatīt par “spiestu” atstāt UNRWA darbības teritoriju, ir jāizvērtē – kā es paskaidrošu turpmāk –, vai attiecīgā persona pieder īpaši neaizsargātai grupai (b), vai arī uzskatāma par īpaši neaizsargātu vai īpaši ietekmētu savu personisko apstākļu dēļ (c).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">a)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Situācijas, kurās vispārējie dzīves apstākļi ir “cilvēka necienīgi” ikvienai personai</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atgādināšu, ka attiecībā uz jautājumu par to, vai alternatīvo aizsardzību var piešķirt tādas plaši izplatītas vardarbības dēļ, ko izraisījis iekšējs vai starptautisks bruņots konflikts, Tiesa inter alia spriedumā Elgafaji jau ir nospriedusi, ka pastāv situācijas, kurās plaši izplatītas vardarbības pakāpe sasniedz tādu līmeni, ka pastāv nopietni un pamatoti iemesli uzskatīt, ka civiliedzīvotājs, ja tas atgrieztos attiecīgajā valstī vai reģionā, būtu pakļauts reālam minēto draudu riskam tāpēc vien, ka viņš atrodas šajā teritorijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-46" href="#t-46">46</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt spriedumā Jawo Tiesa jau ir atzinusi (lai gan tas nav attiecināts uz Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-47" href="#t-47">47</a>
</span>), ka dažos ģeogrāfiskajos apgabalos praksē var rasties tik lielas operacionālas grūtības (vai sistēmiskas nepilnības), ka pastāv būtisks risks, ka pret jebkuru starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju, kad tas tiek pārvietots vai atgriezts šajos apgabalos, var izturēties veidā, kas nav saderīgs ar Hartas 4. pantu. Šādos apstākļos jebkura patvēruma meklētāja pārvietošana vai atgriešana uz šiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem gluži vienkārši nav vispār apspriežama  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-48" href="#t-48">48</a>
</span>) saistībā ar tur dominējošiem vispārējiem dzīves apstākļiem, un šīm personām nav jāpierāda, ka tās pieder īpaši neaizsargātai patvēruma meklētāju grupai (piemēram, tās ir bērni) vai ka viņas ir īpaši neaizsargātas savu personisko apstākļu dēļ (piemēram, slimības dēļ), vai ka viņu personisko apstākļu dēļ viņas var īpaši ietekmēt šie vispārējie apstākļi (piemēram, tāpēc, ka viņu māja atrodas rajonā, kur ir īpaši liela vardarbības iespējamība).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tikai īpaši smaga situācija var izraisīt šādu vispārēju aizliegumu. Tiesa ir nospriedusi, ka šī īpaši augstā smaguma pakāpe netiek sasniegta situācijās, kuras raksturo pat liela nedrošība vai stipra vispārējā dzīves līmeņa lejupslīde  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-49" href="#t-49">49</a>
</span>). Ir jāpastāv nopietnam riskam, ka personas, kas atgriežas šajā teritorijā, šo būtisku operacionālo grūtību (vai sistēmisku nepilnību) dēļ atradīsies ekstrēmā nabadzībā, kas viņām neļauj apmierināt viņu viselementārākās vajadzības, tostarp tādas vajadzības kā pabarot sevi, nomazgāties un atrast dzīvesvietu, un kas nodara kaitējumu viņu fiziskajai vai garīgajai veselībai vai rada tādu viņu situācijas lejupslīdi, kura nav saderīga ar cilvēka cieņu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-50" href="#t-50">50</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzskatu, ka šos loģiskos apsvērumus var izmantot Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas kontekstā. Pirmkārt, Hartas 4. pants ir horizontāli piemērojama tiesību norma, tāpēc šīs tiesību normas interpretācijā Tiesa neatsaucas uz vienu konkrētu atvasināto tiesību instrumentu. Otrkārt, nevar izslēgt, ka UNRWA darbības teritorijas daļā (in casu Gazas joslā) var rasties tik smagas sistēmiskas nepilnības (piemēram, bruņota konflikta, militāras blokādes vai – kā to formulējusi iesniedzējtiesa – “nepieredzētas humanitārās krīzes” dēļ), ka pastāv būtisks risks, ka jebkura persona, kas nosūtīta atpakaļ uz turieni, nonāks ekstrēmā nabadzībā – tāpēc vien, ka atrodas šajā teritorijā –, situācijā, kas neļauj tai apmierināt savas viselementārākās vajadzības, inter alia, piemēram, paēst, nomazgāties un atrast dzīvesvietu, un kas nodara kaitējumu viņas fiziskajai vai garīgajai veselībai vai rada tādu viņas situācijas lejupslīdi, kura nav saderīga ar cilvēka cieņu un tādējādi ar Hartas 4. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzskatu, ka šādās situācijās pietiek ar pierādījumiem par šādiem vispārējiem dzīves apstākļiem, proti, pieteikuma iesniedzējiem nevar prasīt pierādīt, ka šie vispārējie apstākļi ir “cilvēka necienīgi” personiski viņiem (piemēram, viņu īpašās neaizsargātības dēļ) vai ka viņus īpaši ietekmē šie apstākļi viņu personisko apstākļu dēļ (piemēram, tāpēc, ka viņu māja atrodas ielā, ko regulāri apšauda ar raķetēm, kā tas šķiet SN un LN gadījumā)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-51" href="#t-51">51</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr joprojām ir jākonstatē, ka vispārējie dzīves apstākļi faktiski var tikt uzskatīti par “cilvēka necienīgiem” un tādējādi nesaderīgiem ar Hartas 4. pantu praktiski ikvienam, proti, tiem ir jābūt tik smagiem, ka tie var ietekmēt visus cilvēkus neatkarīgi no viņu personiskajiem apstākļiem vai identitātes. Ja tas tā ir, var uzskatīt, pirmkārt, ka būtu nopietni apdraudēta ikviena tāda pieteikuma iesniedzēja personiskā drošība, kuram liktu atgriezties šajā teritorijā (pirmā prasība, kas ir minēta šo secinājumu 62. punktā), un, otrkārt, ka UNRWA nav iespējams šai personai nodrošināt dzīves apstākļus atbilstoši šai aģentūrai uzticētajai misijai, proti, “cilvēka cienīgus” dzīves apstākļus, kuros tiek apmierinātas šīs personas pamatvajadzības (otrā prasība). Tādējādi ir jāuzskata, ka attiecībā uz šādu pieteikuma iesniedzēju šīs aģentūras aizsardzība vai palīdzība ir “izbeigta” Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">b)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Situācijas, kurās pieteikuma iesniedzējam ir jāpierāda, ka viņš pieder īpaši neaizsargātai grupai</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, situācijās, kurās netiek sasniegta iepriekšējā iedaļā minētā smaguma pakāpe, ir nepieciešama niansētāka pieeja. Patiešām, situācijas, kuras neietekmē tik nopietnas sistēmiskas nepilnības, ka vispārējie dzīves apstākļi tiek atzīti par “cilvēka necienīgiem” un tādējādi nesaderīgiem ar Hartas 4. pantu attiecībā praktiski uz ikvienu personu, joprojām var radīt “cilvēka necienīgus dzīves apstākļus” īpaši neaizsargātu personu grupām (vai dažām īpaši neaizsargātām personām, kā paskaidrošu nākamajā sadaļā), jo neļauj apmierināt viņu viselementārākās vajadzības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā iesniedzējtiesa īpaši vēlas noskaidrot, vai tas, ka prasītājs ir bērns, ietekmē nepieciešamo smaguma pakāpi, lai vispārējos dzīves apstākļus Gazas joslā varētu uzskatīt par “cilvēka necienīgiem”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Norādu, ka Tiesa ir atzinusi, ka novērtējums par “patiesu necilvēcīgas vai pazemojošas attieksmes risku Hartas 4. panta izpratnē” patiešām ir atkarīgs no attiecīgā patvēruma meklētāja īpašās neaizsargātības  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-52" href="#t-52">52</a>
</span>). Turklāt ECT ir atzinusi, ka novērtējums par to, vai ļaunprātīgas izturēšanās smaguma pakāpe atbilst minimālajam līmenim, uz ko attiecas ECTK 3. panta piemērošanas joma, “būtībā ir relatīvs”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-53" href="#t-53">53</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz bērniem Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) savā judikatūrā, kas attiecas uz ECTK 3. panta interpretāciju, ir vairākkārt uzsvērusi, ka viņi ir īpaši neaizsargāta grupa ar īpašām vajadzībām, kas – īpaši drošības un drošuma ziņā – atšķiras no pieaugušo vajadzībām  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-54" href="#t-54">54</a>
</span>). Šī judikatūra ir atspoguļota dažādos ES patvēruma tiesību instrumentos, jo, piemēram, dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, lai dzīves apstākļi, kas bērniem tiek nodrošināti pēc bēgļa statusa saņemšanas  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-55" href="#t-55">55</a>
</span>), kā arī līdz lēmuma pieņemšanai par to, vai viņiem jāpiešķir starptautiskā aizsardzība, būtu samērīgi ar viņu vajadzībām un tiktu ņemta vērā viņu īpašā neaizsargātība  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-56" href="#t-56">56</a>
</span>). Tādējādi, šķiet, ir vispāratzīts, ka dzīves apstākļi, kurus nevar uzskatīt par “cilvēka cienīgiem” pieaugušajiem, vēl jo vairāk nav uzskatāmi par tādiem bērniem kā grupai  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-57" href="#t-57">57</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šos apsvērumus, man ir skaidrs, ka noteiktās situācijās vispārējos dzīves apstākļus – pat ja to pasliktināšanās nav tik liela, lai radītu nopietnu būtiska kaitējuma risku praktiski jebkurai personai, – tomēr var uzskatīt par tādiem, kas pakļauj jebkuru bērnu nopietnam, ar Hartas 4. pantu nesaderīgam būtiska kaitējuma riskam, jo bērni ir īpaši neaizsargāta “patvēruma meklētāju” grupa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Uzskatu, ka šādās situācijās personām, kas pieder pie šīs īpaši neaizsargātās grupas (vai jebkuras citas īpaši neaizsargātās grupas), nav individuāli jāpierāda, ka vispārējie dzīves apstākļi ir “cilvēka necienīgi” un tādējādi attiecībā uz tām tie ir nesaderīgi ar Hartas 4. pantu, ja vien var pierādīt, pirmkārt, ka šie vispārējie dzīves apstākļi ir pietiekami smagi, lai tos varētu uzskatīt par “cilvēka necienīgiem” jebkurai pie šīs grupas piederošais personai, un, otrkārt, ka pieteikuma iesniedzēja attiecīgie personiskie apstākļi (piemēram, vecums, dzimums vai konkrētais stāvoklis vai invaliditāte) kvalificē viņu par šīs grupas locekli.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">c)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Situācijas, kad attiecīgajai personai ir jāpierāda, ka tā ir īpaši neaizsargāta vai kad to īpaši ietekmē vispārējie dzīves apstākļi tās personīgo apstākļu dēļ</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo secinājumu 84. punktā vērsu uzmanību, ka Tiesas judikatūrā ir norādīts, ka pastāv arī konkrētas situācijas, kurās vispārējos dzīves apstākļus nevar uzskatīt par “cilvēka necienīgiem” un tādējādi nesaderīgiem ar Hartas 4. pantu praktiski ikvienam vai vienai vai vairākām īpaši neaizsargātām personu grupām. Tomēr šīs situācijas joprojām var radīt “cilvēka necienīgus dzīves apstākļus” dažām personām, kuras ir jāuzskata par īpaši neaizsargātām viņu personiskās situācijas dēļ  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-58" href="#t-58">58</a>
</span>) vai kuras šie vispārējie apstākļi īpaši ietekmē, ņemot vērā viņu personisko situāciju (piemēram, to, ka viņu māja atrodas ielā, uz kuru regulāri tiek mērķētas raķetes). Proti, ģenerāladvokāts M. Vatelē [M. Wathelet] paskaidroja, ka ar [Hartas 4. panta] “absolūto raksturu būtu acīmredzami nesaderīgi, ka dalībvalstis varētu neievērot patvēruma meklētāja piedzīvotu patiesu un pierādītu necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās risku, aizbildinoties ar to, ka tas neizriet no sistēmiskas problēmas”  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-59" href="#t-59">59</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa jau ir piemērojusi šo pamatojumu saistībā ar Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta interpretāciju. Proti, spriedumā SW (Bēgļa statuss Palestīnas bezvalstniekam), kas attiecās uz personu, kurai ir īpaši smaga slimība, tā secināja, ka UNRWA aizsardzība vai palīdzība ir jāuzskata par “izbeigtu”, ja šī aģentūra nav spējīga šai personai nodrošināt piekļuvi īpašai medicīniskajai aprūpei un ārstēšanai, kuras neesamība personai rada reālu tūlītējas nāves risku vai reālu risku piedzīvot nopietnu, ātru un neatgriezenisku veselības stāvokļa pasliktināšanos vai būtisku paredzamā dzīves ilguma samazināšanos  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-60" href="#t-60">60</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādās situācijās, kāda bija izklāstīta spriedumā SW (Bēgļa statuss Palestīnas bezvalstniekam), UNRWA darbības teritorijas daļā dominējošie vispārējie dzīves apstākļi paši par sevi nebija pietiekami smagi, lai varētu konstatēt, ka attiecībā uz visiem vai pat konkrētu personu grupu pastāv ar Hartas 4. pantu nesaderīga izturēšanās. Tomēr pieteikuma iesniedzējs varēja pamatoties uz personiskajiem apstākļiem, kas viņu padarīja īpaši neaizsargātu un radīja situāciju, ka šie vispārējie dzīves apstākļi viņai bija “neizturami” un “cilvēka necienīgi” (un tātad nesaderīgi ar šo tiesību normu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr visos gadījumos ir nepieciešams individuāls novērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā es tikko paskaidroju iepriekšējās nodaļās, pastāv trīs scenāriji, kad var uzskatīt, ka UNRWA aizsardzība vai palīdzība ir “izbeigta” tādēļ, ka Palestīnas izcelsmes bezvalstniekiem, kuri ir izmantojuši šīs aģentūras aizsardzību vai palīdzību, tā nespēj nodrošināt cilvēka cienīgus dzīves apstākļus, proti, apmierināt viņu pamatvajadzības, inter alia, piemēram, pārtiku, personiskās higiēnas pakalpojumus un dzīvesvietu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Manuprāt, tas, cik liela nozīme ir piešķirama vispārējiem dzīves apstākļiem UNRWA darbības teritorijā vai tās daļā, no vienas puses, un attiecīgo personu personiskajai situācijai, no otras puses, atšķiras atkarībā no tā, kurš no šiem trim scenārijiem ir piemērojams. Pirmajos divos scenārijos nav jāpierāda, ka šie vispārējie dzīves apstākļi ir “cilvēka necienīgi” tieši attiecīgajai personai, jo šie apstākļi ir ārkārtīgi smagi, lai tos varētu uzskatīt par “cilvēka necienīgiem” un tātad nesaderīgiem ar Hartas 4. pantu attiecībā uz visiem cilvēkiem vai īpaši neaizsargātu personu grupu, kurā šī persona ietilpst. Trešajā scenārijā tas, ka vispārējie dzīves apstākļi ir “cilvēka necienīgi”, ir jāpierāda individuāli, atsaucoties uz attiecīgās personas īpašo neaizsargātību vai citiem apstākļiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">95.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Es vēlos sniegt šādu papildu piezīmi. Tā kā UNRWA darbības teritorijas daļā dominējošie vispārējie dzīves apstākļi vienmēr ir būtiski, lai noteiktu, vai šīs aģentūras aizsardzība vai palīdzība ir “izbeigta” Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, tos var ņemt vērā, tikai izvērtējot individuāli katru gadījumu. Tiesa būtībā jau uzsvēra šo prasību spriedumā Abed El Karem El Kott u.c.  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-61" href="#t-61">61</a>
</span>). Proti, tā uzskatīja, ka tad, kad kompetentās iestādes pārbauda, vai personai tādu iemeslu dēļ, kurus viņa nespēj ietekmēt un kuri nav atkarīgi no viņas gribas, vairs nav iespējams saņemt UNRWA aizsardzību vai palīdzību, šīm iestādēm ir jāveic individuāls visu lietā nozīmīgo elementu vērtējums.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">96.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šo judikatūru, tādēļ piekrītu Komisijai, ka individuālā novērtējumā vienmēr ir jāiekļauj vispārēja rakstura elementi, kas attiecas uz vispārējiem dzīves apstākļiem attiecīgajā UNRWA darbības teritorijā vai tās daļā (šajā gadījumā Gazas joslā). Pat pirmā scenārija gadījumā bēgļa statuss netiek automātiski piešķirts visiem. Šo secinājumu 83. punktā jau norādīju, ka attiecīgajām personām ir jāiesniedz šā statusa pieprasījuma pieteikums un ka ir jāpārbauda katrs atsevišķais gadījums, lai noteiktu ne tikai to, vai attiecīgajā teritorijā (vai tās daļā) šīs personas ir faktiski izmantojušas UNRWA aizsardzību vai palīdzību, bet arī to, vai izvērtēšanas laikā vispārējie dzīves apstākļi šajā ģeogrāfiskajā teritorijā var tikt uzskatīti par “cilvēka necienīgiem” praktiski ikvienai personai un tādējādi pastāv nopietni un pamatoti iemesli atzīt, ka pieteikuma iesniedzējs būtu pakļauts reālam, ar Hartas 4. pantu nesaderīgam kaitējuma riskam tāpēc vien, ka viņš atrodas šajā teritorijā, un bez pienākuma pierādīt, ka viņš būtu konkrēti pakļauts šādam kaitējumam, ja atgrieztos šajā teritorijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">97.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ir svarīgi uzsvērt, ka ir nepieciešams šāds individuāls izvērtējums. Ja šāda prasība netiek izvirzīta, tad Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā sistēma zināmā mērā kļūtu līdzvērtīga Direktīvā 2001/55/EK paredzētajai sistēmai, ar kuru tiek nodrošināta pagaidu aizsardzība (cits aizsardzības veids, kas ir atšķirīgs un mazāk plašs nekā aizsardzība, ko nodrošina bēgļa statuss vai alternatīvā aizsardzība) pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā un kurā netiek prasīts, lai šīs personas iesniegtu individuālus pieteikumus un tādējādi tiktu veikts individuāls izvērtējums  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-62" href="#t-62">62</a>
</span>). Šo direktīvu ir paredzēts piemērot tikai dažās noteiktās situācijās un tikai pēc oficiāla Eiropas Savienības Padomes lēmuma (piemēram, šāds lēmums nesen tika pieņemts attiecībā uz pārvietotajām personām, kas bija spiestas pamest Ukrainu pēc Krievijas bruņoto spēku militārā iebrukuma 2022. gada 24. februārī)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-63" href="#t-63">63</a>
</span>). Es uzskatu, ka mehānisms, kas ieviests ar Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu, nevar aizstāt mehānismu, kas ieviests ar Direktīvu 2001/55.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">98.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt atgādinu, ka šo secinājumu 38. punktā jau paskaidroju, ka pirms bēgļa statusa piešķiršanas, piemērojot Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu, valsts kompetentajām iestādēm katrā gadījumā ir arī jāpārbauda, vai uz attiecīgajām personām neattiecas neviens no šīs direktīvas 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 2. punktā un 3. punktā minētajiem izslēgšanas iemesliem  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-64" href="#t-64">64</a>
</span>). Šie noteikumi būtībā paredz, ka bēgļa statuss netiks piešķirts Palestīnas izcelsmes bezvalstniekam (pat ja viņš ir izmantojis UNRWA aizsardzību vai palīdzību), ja ir nopietni iemesli uzskatīt, ka attiecīgā persona ir izdarījusi noteiktus noziegumus vai kūdījusi vai citādi piedalījusies šo noziegumu izdarīšanā. (tie ir noziegumi pret mieru, kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci, smagi nepolitiski noziegumi ārpus patvēruma valsts vai citas darbības, kas ir pretrunā ANO principiem). Manā ieskatā, tas ietvertu terora aktu veikšanu un jebkāda veida līdzdalību vai kūdīšanu izdarīt šādus aktus (piemēram, tādus kā nesen notikušos Hamās aktus pret Izraēlu).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">99.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, kā Tiesa jau ir spriedusi, ka Palestīnas izcelsmes bezvalstniekam noteiktās tiesības ipso facto saņemt Direktīvas 2011/95 sniegto labumu tās 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, ja tiek izbeigta UNRWA aizsardzība vai palīdzība, nerada beznosacījuma tiesības tikt atzītam par bēgli  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-65" href="#t-65">65</a>
</span>).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">C.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ceturtais jautājums: savstarpējā saikne starp Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu un tiesību normām attiecībā uz alternatīvo aizsardzību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">100.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ja saprotu pareizi, ceturtais jautājums – man jāatzīst, ka tā nolūku un jēgu sākotnēji ir diezgan grūti atšifrēt – attiecas uz saikni starp Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kas noteiktos apstākļos Palestīnas izcelsmes bezvalstniekiem rada iespēju ipso facto iegūt bēgļa statusu, un šā tiesību akta normām, kuras attiecas uz “alternatīvo aizsardzību”, kas, kā jau norādīju šo secinājumu 71. punktā, ir atšķirīgs (un mazāk plašs)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-66" href="#t-66">66</a>
</span>) starptautiskās aizsardzības veids nekā bēgļa statuss.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">101.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, iesniedzējtiesa, pirmkārt, jautā, vai neizraidīšanas princips, kas inter alia ir ietverts Hartas 19. panta 2. punktā, ir piemērojams situācijā, kad Palestīnas izcelsmes bezvalstnieks, kuram nav tiesību uz bēgļa statusu saskaņā ar Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ir tiesīgs saņemt alternatīvo aizsardzību saskaņā ar tās 15. panta b) apakšpunktu. Šādas personas tiesības uz alternatīvo aizsardzību būtu pamatotas ar to, ka, atgriežoties UNRWA darbības teritorijā, tā nonāktu “ekstrēmas nabadzības” situācijā, kas ir līdzīga šo secinājumu 81. punktā aprakstītajai.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">102.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, minētā tiesa lūdz Tiesu precizēt, vai, pārbaudot, vai persona atbilst Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem bēgļa statusa iegūšanai, kompetentajām valsts iestādēm ir jāņem vērā ne tikai neizraidīšanas princips, bet arī elementi, kas ir būtiski, lai noteiktu, vai persona būtu tiesīga saņemt alternatīvo aizsardzību saskaņā ar šīs direktīvas 15. panta b) punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">103.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Savos secinājumos lietā SW (Palestīnas izcelsmes bezvalstnieka bēgļa statuss)  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-67" href="#t-67">67</a>
</span>) paskaidroju, ka unikālais režīms, kas saskaņā ar Direktīvu 2011/95 ir piemērojams Palestīnas izcelsmes bezvalstniekiem, attiecas tikai uz iespēju viņiem piešķirt bēgļa statusu, nevis uz alternatīvo aizsardzību  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-68" href="#t-68">68</a>
</span>). Tādējādi šīs personas, tāpat kā citi patvēruma meklētāji, var pieteikties alternatīvās aizsardzības statusam saskaņā ar šīs direktīvas 18. pantu un nav izslēgtas no šā statusa.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">104.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nosacījumi, kas jāizpilda, lai persona varētu pretendēt uz alternatīvo aizsardzību, ir sīki izklāstīti Direktīvas 2011/95 II un V nodaļā. Būtībā ir jāpierāda, ka attiecīgajai personai pastāv reāls būtiska kaitējuma risks. Termins “būtisks kaitējums” ir definēts šīs direktīvas 15. pantā, un to veido “nāves sods vai tā izpilde ” (15. panta a) punkts), “spīdzināšana vai necilvēcīga pazemojoša izturēšanās, vai necilvēcīga vai pazemojoša sodīšana izcelsmes valstī” (15. panta b) punkts) vai “smagi un individuāli draudi [pieteikuma iesniedzēja] dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā” (15. panta c) punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">105.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā šos elementus, man ir skaidrs, ka kaitējuma līmenis, kādam Palestīnas izcelsmes bezvalstnieks būtu pakļauts, ja viņš atgrieztos attiecīgajā teritorijā, kurā darbojas UNRWA, var sasniegt Direktīvas 2011/95 15. pantā minēto “būtiskā kaitējuma” līmeni piemēram, tāpēc, ka tas ietver “spīdzināšanu vai necilvēcīgu pazemojošu izturēšanos, vai necilvēcīgu vai pazemojošu sodīšanu” (15. panta b) punkts), un vienlaikus būt pietiekami smags, lai būtu iespējams konstatēt, ka UNRWA aizsardzība vai palīdzība attiecībā uz šo personu ir “izbeigta” 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Abi režīmi (lai iegūtu “bēgļa” statusu saskaņā ar 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai “alternatīvās aizsardzības” statusu saskaņā ar 15. panta b) punktu) būtībā atļauj ņemt vērā līdzīgu kaitējuma līmeni, proti, “necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos”, kas nav saderīga ar Hartas 4. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">106.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt attiecībā uz Direktīvas 2011/95 15. panta c) punktu Tiesa spriedumā Elgafaji  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-69" href="#t-69">69</a>
</span>) ir precizējusi, ka tāda riska esamība, kas ir saistīts ar vispārīgo situāciju valstī, principā nav pietiekama, lai konstatētu, ka attiecībā uz konkrēto personu ir izpildīti nosacījumi alternatīvās aizsardzības saņemšanai, tomēr ir pieļaujami izņēmumi. Proti, noteiktās situācijās bruņotu konfliktu raksturojošās plaši izplatītās vardarbības pakāpe var sasniegt tik augstu līmeni, ka personām, kas lūdz starptautisko aizsardzību, nav jāpierāda, ka draudi ir vērsti konkrēti pret viņām sakarā ar apstākļiem, kas raksturo viņu individuālo stāvokli. Šajā ziņā Tiesa būtībā ir nonākusi pie tiem pašiem loģiskajiem secinājumiem, kurus izklāstīju iepriekšējā nodaļā. Jo vairāk pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka draudi ir vērsti konkrēti pret viņu sakarā ar apstākļiem, kas raksturo viņa individuālo stāvokli, jo mazāka plaši izplatītās vardarbības pakāpe tiek noteikta, lai viņš būtu tiesīgs saņemt alternatīvo aizsardzību. Tādējādi var izmantot abus režīmus (lai iegūtu “bēgļa” statusu saskaņā ar Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu un “alternatīvās aizsardzības” statusu saskaņā ar 15. panta c) punktu), lai aizsargātu Palestīnas izcelsmes bezvalstniekus, kuri saskaras ar plaši izplatītu vardarbību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">107.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tomēr neatkarīgi uz šo līdzību abi statusi ir savstarpēji izslēdzoši. Persona nevar vienlaikus izmantot abus statusus, un šiem statusiem vienmēr ir jābūt piešķirtiem neatkarīgi vienam no otra. No tā izriet, ka, nosakot, vai personai ipso facto ir tiesības uz bēgļa statusu saskaņā ar Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kompetentajām valsts iestādēm nav jāpārbauda, vai attiecīgā persona atbilst nosacījumiem, lai tai piešķirtu “alternatīvo aizsardzību”.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">108.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turpretim persona, kas neatbilst nosacījumiem, kuri ļauj UNRWA aizsardzību uzskatīt par “izbeigtu” Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, piemēram, tāpēc, ka reālais necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās risks, kam šī persona būtu pakļauta, ja atgrieztos UNRWA darbības teritorijā, nav saistīts ar šīs aģentūras misiju  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-70" href="#t-70">70</a>
</span>), joprojām var lūgt un saņemt “alternatīvās aizsardzības” statusu, ja ir izpildīti nosacījumi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">109.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, ja personai, kurai ir tiesības uz alternatīvo aizsardzību, būtu jāatgriežas UNRWA darbības teritorijā un jāsaskaras ar “cilvēka necienīgiem dzīves apstākļiem” vai “ekstrēmu nabadzību”, tad ir skaidrs, ka tiktu pārkāpts Hartas 19. panta 2. punktā nostiprinātais neizraidīšanas princips. Atgādinu, ka šā principa piemērošana neaprobežojas tikai ar personām, kurām ir tiesības uz bēgļa statusu  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-71" href="#t-71">71</a>
</span>). Tādējādi neizraidīšanas princips ir piemērojams – un tas ir jāievēro – neatkarīgi no konkrētā statusa (bēgļa statusa vai alternatīvās aizsardzības statusa), uz kuru attiecīgā persona var pretendēt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">V.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Secinājumi</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">110.</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā visus minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz Administrativen sad Sofia‑grad (Administratīvā tiesa, Sofija, Bulgārija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-177" title="page-3">
      1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/95 (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu 12. panta 1. punkta a) apakšpunkts kopsakarā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai 40. panta 3. punktu
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-178" title="page-3">
      ir jāinterpretē tādējādi, ka tas, ka dažus elementus, uz kuriem atsaucas Palestīnas izcelsmes bezvalstnieki, kas vēlas iegūt bēgļa statusu saskaņā ar Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kompetentās valsts iestādes jau ir analizējušas procedūrā saistībā ar attiecīgo personu iepriekšējiem pieteikumiem, pamatojoties uz citām šīs direktīvas normām, neatbrīvo šīs iestādes no pienākuma tos atkārtoti pārbaudīt, lai noskaidrotu, vai aizsardzība vai palīdzība ir “izbeigta” šīs tiesību normas izpratnē.
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-179" title="page-3">
      2) Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunkts
    </p>
    <p class="C10Marge1" id="para-180" title="page-3">
      ir jāinterpretē tādējādi, ka nevar izslēgt, ka UNRWA darbības teritorijā vai tās daļā var rasties tik nopietnas sistēmiskas nepilnības, ka pastāv būtisks risks, ka jebkura persona, kas nosūtīta atpakaļ uz turieni, nonāks ekstrēmas nabadzības situācijā, kas neļauj tai apmierināt savas viselementārākās vajadzības, piemēram, paēst, nomazgāties un atrast dzīvesvietu, un kas nodara kaitējumu viņas fiziskajai vai garīgajai veselībai vai rada tādu viņas situācijas lejupslīdi, kura nav saderīga ar cilvēka cieņu un tādējādi ar Hartas 4. pantu. Šādā situācijā, lai noteiktu, ka UNRWA aizsardzība vai palīdzība ir “izbeigta” šīs tiesību normas izpratnē, nav nepieciešams, lai attiecīgā persona pierādītu, ka šajā teritorijā vai tās daļā dominējošie vispārējie dzīves apstākļi ir cilvēka necienīgi personiski viņai, jo vispārējie dzīves apstākļi var tikt uzskatīti par “cilvēka necienīgiem” praktiski jebkurai personai. Tomēr tiesības uz bēgļa statusu nav beznosacījuma pat šādā situācijā. Attiecīgajai personai ir jāiesniedz starptautiskās aizsardzības pieteikums. Turklāt joprojām ir nepieciešams individuāls novērtējums, lai pārbaudītu, inter alia, vai nav piemērojams neviens no šīs direktīvas 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 2. punktā un 3. punktā paredzētajiem izslēgšanas nosacījumiem. Šo vērtējumu neietekmē tas, vai šai personai ir tiesības uz “alternatīvo aizsardzību” šīs direktīvas 2. panta g) punkta izpratnē.
    </p>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">1</a>
</span>) Oriģinālvaloda – angļu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-2" href="#c-2">2</a>
</span>) Skat. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 1949. gada 8. decembra Rezolūciju Nr. 302 (IV). Saskaņā ar UNRWA “Konsolidētajiem norādījumiem attiecībā uz atbilstības nosacījumiem un reģistrāciju” (Consolidated Eligibility and Registration Instructions; pieejams https://www. unrwa.org/sites/default/files/2010011995652.pdf) UNRWA aizsardzība vai palīdzība ir pieejama personām, kas atbilst kritērijiem, kurus šī organizācija noteikusi personas kvalificēšanai par Palestīnas bēgli (proti, tā ir ikviena persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta bija Palestīnā laikposmā no 1946. gada 1. jūnija līdz 1948. gada 15. maijam un kura pēc 1948. gada konflikta ir zaudējusi savu dzīvesvietu un iztikas līdzekļus, kā arī šo personu pēcnācēji, tostarp likumīgi adoptētie bērni, vīra līnijā), kā arī dažām citu kategoriju personām, sauktām par “citām reģistrētām personām”. Minētajā dokumentā ir norādīts, ka “visus pieteikumus par reģistrāciju UNRWA rūpīgi izskata UNRWA darbinieki, kas atbildīgi par atbilstības noteikšanu un reģistrēšanu, un lēmumi par atbilstību tiek pieņemti, izvērtējot katru atsevišķo gadījumu”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-3" href="#c-3">3</a>
</span>) Skat. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2022. gada 12. decembra Rezolūciju Nr. 77/123.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-4" href="#c-4">4</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (OV 2011, L 337, 9. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-5" href="#c-5">5</a>
</span>) Papildus satraucošajam civiliedzīvotāju skaitam, kas ir gājuši bojā kopš 2023. gada 7. oktobra, tiek arī ziņots, ka upuru vidū ir daudz UNRWA darbinieku, kas strādā šajā teritorijā. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs [António Guterres] 2023. gada 27. oktobrī paziņoja, ka “humānās palīdzības sistēma Gazā ir pilnīgi sabrukusi, radot neiedomājamas sekas vairāk nekā 2 miljoniem civiliedzīvotāju” (skat. paziņojumu “Ģenerālsekretāra paziņojums – par humanitāro situāciju Gazā”, pieejams Apvienoto Nāciju Organizācijas tīmekļvietnē). UNRWA ģenerālkomisārs Filips Lazarīni [Philippe Lazzarini] 2023. gada 30. oktobrī vērsās ANO Drošības padomē un paziņoja, ka “sistēma, kas izveidota, lai ļautu Gazā ieplūst palīdzībai, ir lemta neveiksmei, ja nebūs politiskās gribas padarīt piegādes plūsmu jēgpilnu, proti, atbilstošu nepieredzētām humānajām vajadzībām” (https://www. unrwa.org/newsroom/official‑statements/un‑security‑council‑emergency‑briefing‑situation‑middle‑east). 2023. gada 7. decembrī Lazarīni rakstīja Denisam Fransisam [Dennis Francis], Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājam, ka “UNRWA spēja īstenot Ģenerālās asamblejas mandātu ir ļoti ierobežota ar tūlītējām un smagām sekām attiecībā uz ANO humanitāro palīdzību un civiliedzīvotāju dzīvībām Gazas joslā” un ka humanitārā situācija šajā teritorijā ir “nepanesama” (https://www.unrwa.org/resources/un-unrwa/letter-unrwa-commissioner-general-philippe-lazzarini-un-general-assembly). 2023. gada 29. decembrī viņš piebilda, ka “ļoti nepieciešamās un steidzamās palīdzības piegāde turpina būt ierobežota apjoma ziņā un sastopas ar loģistikas šķēršļiem” (https://www.unrwa.org/newsroom/official-statements/gaza-strip-unrwa-calls-unimpeded-and-safe-access-deliver-much-needed). Notikumi, kas Gazas joslā norisinājās kopš 2023. gada 7. oktobra, rosināja gan Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālo asambleju, gan Drošības padomi pieņemt rezolūcijas. Šo rezolūciju saturs ir sīkāk izklāstīts šo secinājumu 8.–11. punktā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-6" href="#c-6">6</a>
</span>) Konvencija par bēgļu statusu, kas parakstīta Ženēvā 1951. gada 28. jūlijā (Recueil des traités des Nations unies, 189. sēj., Nr. 2545 (1954), 150. lpp.), ir stājusies spēkā 1954. gada 22. aprīlī. Tā tika papildināta un grozīta ar Protokolu par bēgļu statusu, kas 1967. gada 31. janvārī noslēgts Ņujorkā un stājies spēkā 1967. gada 4. oktobrī (turpmāk tekstā – “Ženēvas konvencija”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-7" href="#c-7">7</a>
</span>) A/RES/ES-10/21 pieejama šādā adresē: https://digitallibrary.un.org/record/4025940?ln=en.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-8" href="#c-8">8</a>
</span>) S/RES/2712 (2023), pieejama šādā adresē: http://unscr.com/en/resolutions/doc/2712.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-9" href="#c-9">9</a>
</span>) A/RES/ES-10/22, pieejama šādā adresē: https://digitallibrary.un.org/record/4031196?ln=en.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-10" href="#c-10">10</a>
</span>) S/RES/2720(2023), pieejama šādā adresē: https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/N23/424/87/PDF/N2342487.pdf?OpenElement.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-11" href="#c-11">11</a>
</span>) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV 2013, L 180, 60. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-12" href="#c-12">12</a>
</span>) Spriedums, 2009. gada 17. februāris (C‑465/07, EU:C:2009:94).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-13" href="#c-13">13</a>
</span>) OV 2019, C 390, 108. lpp.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-14" href="#c-14">14</a>
</span>) Pieejams: https://www.refworld.org/docid/6239805f4.html.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-15" href="#c-15">15</a>
</span>) Spriedums, 2019. gada 19. marts (C‑163/17, EU:C:2019:218, 92. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-16" href="#c-16">16</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2020. gada 19. novembris, Bundesamt für Migration und Flüchtlinge (Militārais dienests un patvērums) (C‑238/19, EU:C:2020:945, 20. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-17" href="#c-17">17</a>
</span>) C‑294/22, EU:C:2023:388, 19.–21. punkts. Skat. arī spriedumu, 2023. gada 5. oktobris, SW (Bēgļa statuss Palestīnas bezvalstniekam) (C‑294/22, EU:C:2023:733, 30. un 31. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-18" href="#c-18">18</a>
</span>) Tādējādi tas neattiecas uz personām, kuras ir vai ir bijušas tiesīgas saņemt šīs aģentūras aizsardzību vai palīdzību, bet kuras faktiski nav saņēmušas šo aizsardzību vai palīdzību (skat. spriedumu, 2010. gada 17. jūnijs, Bolbol, C‑31/09, EU:C:2010:351, 51. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-19" href="#c-19">19</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2012. gada 19. decembris, Abed El Karem El Kott u.c. (C‑364/11, EU:C:2012:826, 71. punkts; turpmāk tekstā – “spriedums Abed El Karem El Kott u.c.”).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-20" href="#c-20">20</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 25. jūlijs, Alheto (C‑585/16, EU:C:2018:584, 86. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-21" href="#c-21">21</a>
</span>) Skat. ģenerāladvokātes E. Šarpstones [E. Sharpston] secinājumus (C‑31/09, EU:C:2010:119, 41. un 43. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-22" href="#c-22">22</a>
</span>) Skat. UNHCR Vadlīnijas par starptautisko aizsardzību Nr. 13, 2. punkts. Manā ieskatā, tieši tāpēc, ka starptautiskā sabiedrība jau ir atzinusi Palestīnas izcelsmes bezvalstniekus par bēgļiem, viņi noteiktos apstākļos var ipso facto būt tiesīgi saņemt bēgļa statusu saskaņā ar Ženēvas konvenciju (un Direktīvu 2011/95), t.i., neizpildot vispārējo kritēriju, lai saņemtu šādu statusu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-23" href="#c-23">23</a>
</span>) Skat arī spriedumu Abed El Karem El Kott u.c., 62. punkts. Līdz šim nav rasts nekāds šā jautājuma risinājums.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-24" href="#c-24">24</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 5. oktobris, SW (Bēgļa statuss Palestīnas bezvalstniekam) (C‑294/22, EU:C:2023:733, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-25" href="#c-25">25</a>
</span>) Turklāt saskaņā ar šīs direktīvas 40. panta 4. punktu dalībvalstis var paredzēt, ka turpmāku pieteikumu turpinās izskatīt tikai tad, ja attiecīgais pieteikuma iesniedzējs iepriekšējā procedūrā nevarēja, nebūdams pie tā vainīgs, izvērtēt “jauno elementu”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-26" href="#c-26">26</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2021. gada 10. jūnijs, Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid (Jauni elementi vai fakti) (C‑921/19, EU:C:2021:478, 50. punkts), un manus secinājumus lietā Bundesrepublik Deutschland (Turpmāka pieteikuma pieņemamība) (C‑216/22, EU:C:2023:646, 34. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-27" href="#c-27">27</a>
</span>) Attiecībā uz Direktīvas 2013/32 40. panta 1. punktā aplūkotajām divu veidu situācijām skat. spriedumus, 2018. gada 4. oktobris, Ahmedbekova (C‑652/16, EU:C:2018:801, 98. punkts), un 2021. gada 9. septembris, Bundesamt für Fremdenwesen und Asyl (Turpmāks starptautiskās aizsardzības pieteikums) (C‑18/20, EU:C:2021:710, 23. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-28" href="#c-28">28</a>
</span>) Šajā ziņā Bulgārijas valdība atsaucas uz spriedumu, 2021. gada 10. jūnijs, Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid (Jauni elementi vai fakti) (C‑921/19, EU:C:2021:478, 50. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-29" href="#c-29">29</a>
</span>) Saskaņā ar šo tiesību normu par nepieņemamu var tikt atzīts tikai tāds turpmāks pieteikums, kurā nav ietverti jauni elementi vai konstatējumi, kas saistīti ar izvērtēšanu, vai pieteikuma iesniedzējs ir kvalificējams kā bēglis vai persona, kas ir tiesīga saņemt alternatīvo aizsardzību atbilstīgi Direktīvai 2011/95, vai tādus nav iesniedzis pieteikuma iesniedzējs. Minētās direktīvas 40. panta 3. punktā ir arī skaidri noteikts, ka attiecībā uz “jauniem elementiem” obligāts ir nosacījums, ka tie “ievērojami palielina iespēju pieteikuma iesniedzējam tikt kvalificētam kā starptautiskās aizsardzības saņēmējam”.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-30" href="#c-30">30</a>
</span>) Var teikt, ka to, vai “jauns elements” “ievērojami palielina iespēju”, ka pieteikuma iesniedzējs kvalificēsies starptautiskās aizsardzības saņemšanai, nevar analizēt atrauti no citiem lietas materiālos esošajiem elementiem, kas nozīmē, ka pieņemamības posmā iestādēm jebkurā gadījumā var būt jāņem vērā arī citi elementi.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-31" href="#c-31">31</a>
</span>) Skat. Direktīvas 2013/32 10. panta 3. punkta a) apakšpunktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-32" href="#c-32">32</a>
</span>) Ja iepriekšējā patvēruma procedūrā kāds faktiskais elements tika uzskatīts par nebūtisku, kompetentās valsts iestādes varēja to neņemt vērā, nepārbaudot, vai tas ir pamatots ar pietiekamiem pierādījumiem. Tāpēc, iespējams, būs atkārtoti jāpārbauda šā elementa pareizība.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-33" href="#c-33">33</a>
</span>) Termins “vajāšanas darbības” ir definēts Direktīvas 2011/95 9. pantā.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-34" href="#c-34">34</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2023. gada 5. oktobris, SW (Palestīnas izcelsmes bezvalstnieka bēgļa statuss) (C‑294/22, EU:C:2023:733, 34. un 36. punkts un tajos minētā judikatūra). Tiesa ir paskaidrojusi, ka vienkāršu neatrašanos UNRWA darbības teritorijā, nenorādot, ka attiecīgā persona bija spiesta pamest šo teritoriju, vai brīvprātīgu lēmumu atstāt šo teritoriju nevar uzskatīt par aizsardzības vai palīdzības izbeigšanu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-35" href="#c-35">35</a>
</span>) Šajā ziņā piebildīšu, ka secinājumos lietā SW (Palestīnas izcelsmes bezvalstnieka bēgļa statuss) (C‑294/22, EU:C:2023:388, 40. punkts) paskaidroju, ka jēdziens “nopietns apdraudējums” ir saistīts ar patieso iespējamību, ka apdraudējums personiskajai drošībai faktiski īstenosies un ka personas drošība tiks ietekmēta, ja tā paliks UNRWA darbības teritorijā. Lai uzskatītu, ka ir apdraudēta “personiskā drošība”, apdraudējumam ir jābūt pietiekami nopietnam (citiem vārdiem sakot, tam būtu jārada būtisks kaitējums).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-36" href="#c-36">36</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2022. gada 3. marts, Secretary of State for the Home Department (Bēgļa statuss Palestīnas izcelsmes bezvalstniekam) (C‑349/20, EU:C:2022:151, 82. punkts un tajā minētā judikatūra). Skat. arī spriedumu, 2021. gada 13. janvāris Bundesrepublik Deutschland (Palestīnas izcelsmes bezvalstnieka bēgļa statuss) (C‑507/19, EU:C:2021:3, 44. un 54. punkts un tajos minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-37" href="#c-37">37</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2022. gada 3. marts (C‑349/20, EU:C:2022:151, 56. un 57. punkts). Minētais tiesas spriedums attiecās uz to, kā interpretēt 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (OV 2004, L 304, 12. lpp.), kas atcelta un aizstāta ar Direktīvu 2011/95. Tomēr šī tiesību norma ir tāda pati kā šīs direktīvas 12. panta 1. punkta a) apakšpunkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-38" href="#c-38">38</a>
</span>) Turpat, 58. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-39" href="#c-39">39</a>
</span>) Skat. Direktīvas 2011/95 2. panta a), e) un g) punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-40" href="#c-40">40</a>
</span>) Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (ECTK), parakstīta Romā 1950. gada 4. novembrī. Tādējādi saskaņā ar Hartas 52. panta 3. punktu Hartas 4. panta nozīme un apjoms ir tāds pats kā ECTK 3. pantā noteiktajam.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-41" href="#c-41">41</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 19. marts, Ibrahim u.c. (C‑297/17, C‑318/17, C‑319/17 un C‑438/17, EU:C:2019:219, 87. punkts un tajā minētā judikatūra). Vēršu uzmanību, ka cilvēka cieņas ievērošana ir Hartas 1. panta priekšmets. Ģenerāladvokāte V. Trstenjaka [V. Trstenjak] paskaidroja, ka “saskaņā ar hartas 1. pantu cilvēka cieņa ir ne tikai “jārespektē”, bet arī “jāaizsargā”. Arī hartas 4. pantam ir raksturīga šāda pozitīva aizsargfunkcija” (skat. ģenerāladvokātes V. Trstenjakas secinājumus apvienotajās lietās NS (C‑411/10 un C‑493/10, EU:C:2011:610, 112. punkts)).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-42" href="#c-42">42</a>
</span>) Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) pastāvīgo judikatūru, lai uz ļaunprātīgu izturēšanos attiektos ECTK 3. pants (kas ir līdzvērtīgs Hartas 4. pantam), tai ir jāsasniedz nepieciešamā minimālā smaguma pakāpe (skat. inter alia ECT spriedumu, 2010. gada 1. jūnijs, Gäfgen pret Vāciju (CE:ECHR:2010:0601JUD002297805, 88. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-43" href="#c-43">43</a>
</span>) Hartas 19. panta 2. punkts attiecināms uz tādu pašu kaitējuma līmeni kā tās 4. pants. Ja tam ir kāda nozīme, piebildīšu, ka trešajā jautājumā iesniedzējtiesa piemin neizraidīšanas principu, skaidri atsaucoties ne tikai uz Hartas 19. panta 2. punktu, bet arī uz Direktīvas 2011/95 21. panta 1. punktu. Komisija apgalvo, ka šis noteikums nav piemērojams gadījumos, kad kompetentās valsts iestādes pārbauda, vai ir izpildīti minētās direktīvas 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi, jo tas ir daļa no Direktīvas 2011/95 VII nodaļas noteikumiem un attiecas tikai uz tiem, savukārt 12. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir iekļauts šīs direktīvas III nodaļā. Tomēr man ir skaidrs, ka Direktīvas 2011/95 21. panta 1. punktā ir noteikta tikai šā plašā principa konkrēta izpausme, kas dalībvalstīm ir jāievēro, kad vien tās piemēro šo tiesību aktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-44" href="#c-44">44</a>
</span>) Lai kāds būtu UNRWA nespējas iemesls.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-45" href="#c-45">45</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2023. gada 5. oktobris, SW (Palestīnas bezvalstnieku bēgļa statuss) (C‑294/22, EU:C:2023:733, 45. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-46" href="#c-46">46</a>
</span>) Šajā sakarā skat. spriedumu, 2009. gada 17. februāris (C‑465/07, EU:C:2009:94, 43. punkts). Skat. arī spriedumu, 2021. gada 10. jūnijs, Bundesrepublik Deutschland (Jēdziens “smagi un individuāli draudi”) (C‑901/19, EU:C:2021:472, 27. un 28. punkts) un jaunāko spriedumu, 2023. gada 9. novembris, Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid (Jēdziens “smags kaitējums”) (C‑125/22, EU:C:2023:843, 40. un 41. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-47" href="#c-47">47</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2019. gada 19. marts (C‑163/17, EU:C:2019:218). Šis spriedums attiecās uz jautājumu par to, vai Hartas 4. pants var nepieļaut pieteikuma iesniedzēja pārsūtīšanu uz dalībvalsti, kas ir atbildīga par viņa starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, ja šajā dalībvalstī, iespējams, ir sistēmiskas nepilnības patvēruma procedūrā un uzņemšanas apstākļos. Skat. arī spriedumu, 2011. gada 21. decembris, N.S. u.c. (C‑411/10 un C‑493/10, EU:C:2011:865, 81. un 86.–94. punkts), kas attiecas uz šo pašu jautājumu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-48" href="#c-48">48</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2019. gada 19. marts, Jawo (C‑163/17, EU:C:2019:218, 85. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-49" href="#c-49">49</a>
</span>) Turpat, 91. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-50" href="#c-50">50</a>
</span>) Turpat, 92. un 93. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-51" href="#c-51">51</a>
</span>) Skat. pēc analoģijas spriedumu, 2023. gada 9. novembris, Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid (Jēdziens “smags kaitējums”) (C‑125/22, EU:C:2023:843, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-52" href="#c-52">52</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 16. februāris, C.K. u.c. (C‑578/16 PPU, EU:C:2017:127, 73. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-53" href="#c-53">53</a>
</span>) Skat. inter alia ECT spriedumu, 1978. gada 25. aprīlis, Tyrer pret Apvienoto Karalisti (CE:ECHR:1978:0425JUD000585672, 30. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-54" href="#c-54">54</a>
</span>) ECT spriedums, 2014. gada 4. novembris, Tarakhel pret Šveici (CE:ECHR:2014:1104JUD00292171), 99. punkts. Šajā ziņā ECT atgādināja, ka bērniem ir īpašas vajadzības, kas ir saistītas ar viņu vecumu un patstāvības trūkumu, kā arī viņu patvēruma meklētāja statusu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-55" href="#c-55">55</a>
</span>) Skat. Direktīvas 2011/95 20. panta 3. punktu, kurā noteikts, ka bērni ietilpst “mazāk aizsargātu personu” kategorijā (līdzās invalīdiem, veciem ļaudīm un grūtniecēm). Komisija uzskata, ka šī tiesību norma nav piemērojama pamatlietā izskatāmajā situācijā. Proti, tā norāda, ka 20. panta 3. punkts ir daļa no Direktīvas 2011/95 VII nodaļas. Minētā nodaļa, kuras nosaukums ir “Starptautiskās aizsardzības saturs” (un kurā neietilpst 12. panta 1. punkta a) apakšpunkts), attiecas uz garantijām, kas dalībvalstīm ir jānodrošina pēc tam, kad persona ir ieguvusi bēgļa statusu, nevis pirms tam. Tomēr, manuprāt, tas nenozīmē, ka uz šo tiesību normu nevar atsaukties kā pamatojumu tam, ka nepilngadīgie parasti tiek atzīti par īpaši neaizsargātu patvēruma meklētāju grupu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-56" href="#c-56">56</a>
</span>) Šajā sakarā skat. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/33 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (OV 2013, L 180, 96. lpp.), 21. pantu</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-57" href="#c-57">57</a>
</span>) Vēlos piebilst, ka Direktīvas 2011/95 18. apsvērumā ir noteikts, ka, “īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm pirmkārt būtu jāņem vērā “bērna intereses” un ka, “izvērtējot bērna intereses, dalībvalstīm jo īpaši būtu pienācīgi jāņem vērā ģimenes vienotības princips, nepilngadīgās personas labklājība un sociālā attīstība, drošības un aizsardzības apsvērumi un paša nepilngadīgā uzskati, ja vien tas iespējams saskaņā ar viņa vecuma un brieduma pakāpi”. Šis apsvērums atspoguļo Hartas 24. panta 2. punkta saturu, kas ir jāievēro visās darbībās, kuras attiecas uz bērniem.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-58" href="#c-58">58</a>
</span>) Tiesa būtībā ir atzinusi, ka apstākļi, kas visiem nerada ekstrēmas nabadzības situāciju, tomēr var tikt uzskatīti par tādiem attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju, kurš var pierādīt viņam vien raksturīgu tādu ārkārtas apstākļu esamību, kas liecina par viņa īpašo neaizsargātību (šajā ziņā skat. spriedumu, 2019. gada 19. marts, Jawo, C‑163/17, EU:C:2019:218, 95. punkts). Skat. arī spriedumu, 2017. gada 16. februāris, C.K. u.c., C‑578/16 PPU, EU:C:2017:127, 73. punkts, kas attiecās uz patvēruma meklētāju ar īpaši smagu psihisko stāvokli, proti, pēcdzemdību depresiju un periodiskām pašnāvnieciskām tendencēm. Šajā ziņā arī atgādinu, ka attiecībā uz ECTK 3. pantu ECT ir nospriedusi, ka tas, vai ļaunprātīgā izturēšanās, kuru persona ir pārcietusi vai kuras ciešanu risks tai pastāv, atbilst prasītajai smaguma pakāpei, ir atkarīgs no “visiem lietas apstākļiem, piemēram, ārstēšanas ilguma, tās fiziskās vai garīgās ietekmes, kā arī – atsevišķos gadījumos – cietušās personas dzimuma, vecuma un veselības stāvokļa” (skat. ECT spriedumu, 2014. gada 4. novembris, Tarakhel pret Šveici (CE:ECHR:2014:1104JUD002921712, 118. punkts)).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-59" href="#c-59">59</a>
</span>) Skat. ģenerāladvokāta M. Vatelē [M. Wathelet] secinājumus lietā Jawo (C‑163/17, EU:C:2018:613, 86. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-60" href="#c-60">60</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2023. gada 5. oktobris, SW (Palestīnas bezvalstnieku bēgļa statuss) (C‑294/22, EU:C:2023:733, 46. un 48. punkts un rezolutīvā daļa).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-61" href="#c-61">61</a>
</span>) Skat. minētā sprieduma 64. punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-62" href="#c-62">62</a>
</span>) Padomes Direktīva (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV 2001, L 212, 12. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-63" href="#c-63">63</a>
</span>) Skat. Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/382 (2022. gada 4. marts), ar ko Direktīvas 2001/55 5. panta nozīmē konstatē no Ukrainas pārvietoto personu masveida pieplūduma esamību un nosaka pagaidu aizsardzības ieviešanu (OV 2022, L 71, 1. lpp.).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-64" href="#c-64">64</a>
</span>) Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 25. jūlijs, Alheto (C‑585/16, EU:C:2018:584 86. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-65" href="#c-65">65</a>
</span>) Skat spriedumu Abed El Karem El Kott u.c., 75. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-66" href="#c-66">66</a>
</span>) Piemēram, uzturēšanās atļaujas periods var būt īsāks (skat. Direktīvas 2011/95 24. pantu). Dalībvalstis var arī ierobežot piekļuvi sociālajai palīdzībai (skat. minētās direktīvas 29. pantu).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-67" href="#c-67">67</a>
</span>) C‑294/22, EU:C:2023:388, 29. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-68" href="#c-68">68</a>
</span>) Skat spriedumu Abed El Karem El Kott u.c., 68. punkts.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-69" href="#c-69">69</a>
</span>) Skat. spriedumu, 2009. gada 17. februāris (C‑465/07, EU:C:2009:94, 36., 37. un 39. punkts).</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-70" href="#c-70">70</a>
</span>) Šo secinājumu 62. punktā paskaidroju, ka otrā prasība Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā ietvertā iekļaušanas nosacījuma piemērošanai ir tāds, ka UNRWA nav iespējams nodrošināt šai personai UNRWA darbības teritorijā dzīves apstākļus atbilstoši šai aģentūrai uzticētajai misijai. UNRWA misija ir apmierināt tās aizsardzībā esošo personu pamatvajadzības, lai nodrošināt viņām “cilvēka cienīgus” dzīves apstākļus. Piemēram, ja attiecīgajai personai par nozieguma izdarīšanu draud nāvessods saskaņā ar UNRWA darbības teritorijā spēkā esošiem tiesību aktiem, šis kaitējums nebūtu saistīts ar UNRWA misiju, tomēr tas varētu dot tiesības attiecīgajai personai saņemt “alternatīvo aizsardzību” saskaņā ar minētās direktīvas 15. panta a) punktu.</p>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-71" href="#c-71">71</a>
</span>) Jo tas noteic, ka “nevienu nedrīkst pārvietot, izraidīt vai izdot kādai valstij, ja ir liela iespējamība, ka attiecīgo personu tur sodīs ar nāvi, spīdzinās vai citādi necilvēcīgi vai pazemojoši pret viņu izturēsies vai sodīs” (mans izcēlums).</p>
</body>
</html>
