24.9.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/370


EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2021/1630

(2021. gada 29. aprīlis)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropola) 2019. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—

ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropola) 2019. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

—

ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

—

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0096/2021),

A.

tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) (“Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu (1) tās 2019. finanšu gada galīgais budžets bija 141 620 456 EUR, proti, par 4,33 % lielāks nekā 2018. gadā; tā kā Aģentūras budžets tiek finansēts galvenokārt no Savienības budžeta;

B.

tā kā Revīzijas palātas ziņojumā par Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropola) 2019. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) ir norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1.

ar gandarījumu norāda, ka 2019. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 99,42 %, kas ir par 3,31 % augstāks nekā 2018. gadā; atzīmē, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 86,61 %, t. i., par 0,31 % zemāks nekā 2018. gadā;

2.

norāda, ka 2019. gadā 20 % gadījumu Aģentūra maksājumus veica novēloti; atzīst, ka novēlotu maksājumu līmenis iepriekšējos gados bija vēl augstāks, tomēr aicina Aģentūru vairāk censties maksājumus veikt paredzētajā termiņā, lai neapdraudētu savu reputāciju; atzinīgi vērtē Aģentūras veiktos mazināšanas pasākumus šajā jomā, kuru dēļ 2019. gadā kopumā tika samaksāta nebūtiska procentu summa 1 624,53 EUR apmērā;

3.

atzīmē, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu Aģentūra 2019. gadā bieži neveica maksājumus paredzētajos termiņos, tādējādi apdraudod Aģentūras reputāciju; norāda, ka saskaņā ar Aģentūras atbildi 2019. gadā tajā bija nepietiekams darbinieku skaits un tas ietekmēja finanšu pārvaldību, taču Aģentūra apzinās riska profilu attiecībā uz maksājumu kavējumiem un katru mēnesi rūpīgi uzrauga maksājumu summas, kā arī ir veikusi ietekmes mazināšanas pasākumus, lai nodrošinātu pareizas finanšu pārvaldības principu ievērošanu; norāda, ka saskaņā ar Aģentūras atbildi novēloti samaksāto rēķinu kopējā vērtība 2019. gadā bija aptuveni 6,6 miljoni EUR, t. i., 4,6 % no veiktajiem maksājumiem;

4.

norāda, ka 2019. gadā Aģentūra saņēma galīgo budžetu 138,3 miljonu EUR apmērā un pagaidu darbinieku skaita palielinājumu par 15 amata vietām; tomēr uzsver, ka Aģentūras valdes pieņemtajā budžeta tāmes projektā tika prasīts kopējais piešķīrums 143,3 miljonu EUR apmērā un pagaidu darbinieku skaita neto palielinājums par 43 amata vietām; uzsver, ka budžeta un personāla trūkuma dēļ Aģentūrai nācās atcelt prioritātes attiecībā uz vairākiem mērķiem un darbībām; aicina Komisiju un likumdevējus pastiprināt dialogu ar Aģentūru attiecībā uz budžeta un personāla trūkumu novēršanu;

Sniegums

5.

ar gandarījumu atzīmē, ka Aģentūra izmanto tādus konkrētus kritērijus kā galvenie snieguma rādītāji savu darbību pievienotās vērtības novērtēšanai un citus kritērijus, piemēram, budžeta izpildes rādītājs, darba programmu mērķu īstenošanas rādītājs un apmierinātība ar Aģentūras tēlu, – budžeta pārvaldības uzlabošanai;

6.

atgādina Aģentūrai, ka tai ir regulāri jāpārskata un jāatjaunina darbības rezultātu novērtēšanas sistēma un galvenie darbības rādītāji, lai nodrošinātu Aģentūras efektīvu ieguldījumu un speciālās zināšanas Savienības līmenī; mudina Aģentūru rūpīgi analizēt rezultātus un tos izmantot, lai uzlabotu savu stratēģiju un darbības plānošanu;

7.

norāda, ka Aģentūra ir īstenojusi 79 % no darba programmas mērķiem un 75 % no darbībām, kas iekļautas 2019. gada darba programmā;

8.

ar gandarījumu atzīmē, ka 2019. gadā Aģentūra turpināja veikt kopīgas darbības un kopīgi izmantoja pakalpojumus ar citām Savienības aģentūrām, tostarp ar Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās, un ka Aģentūra ir pievienojusies 21 starpiestāžu iepirkuma procedūrai;

9.

aicina Aģentūru turpināt paplašināt sadarbību un paraugprakses apmaiņu ar citām Savienības aģentūrām, lai uzlabotu darba efektivitāti (attiecībā uz cilvēkresursiem, ēku pārvaldību, IT pakalpojumiem un drošību);

10.

norāda, ka saskaņā ar valdes novērtējumu vairāki svarīgi projekti un darbības tika izņemti no prioritāro pasākumu saraksta un tos nevarēja īstenot, jo Aģentūrai piešķirtais budžets un štatu saraksts 2019. gadam bija ievērojami mazāks par sākotnējām aplēsēm un bija jāveic būtiska gada darba programmas pārskatīšana;

11.

atzinīgi vērtē to, ka sadarbībā ar eu-LISA Aģentūrai USE lietotāja saskarnē ir izdevies integrēt meklēšanu SIS II sistēmā un ka ir gūti turpmāki panākumi, veidojot piekļuvi VIS datiem; tomēr pauž nožēlu par to, ka 2019. gadā Aģentūrā netika izveidots SIRENE birojs; mudina Aģentūru pastiprināt centienus, lai panāktu progresu iekšējo resursu saskaņošanā un koordinēšanā ar Savienības sadarbspējas iniciatīvu attīstību;

12.

uzsver Aģentūras svarīgo lomu dalībvalstu kriminālizmeklēšanas atbalstīšanā un operatīvās analīzes veikšanā; uzsver arī tās uzdevumu paplašināšanu un aizvien lielāku lomu terorisma, kibernoziegumu un citu smagu un organizētu noziegumu veidu novēršanā un apkarošanā Savienībā;

13.

vērš uzmanību uz to, ka Aģentūras atbalstīto operāciju skaits ir palielinājies no 1 748 2018. gadā līdz 1 921 2019. gadā (9,89 % palielinājums) un ka Aģentūras finansēto operatīvo sanāksmju skaits ir palielinājies no 427 2018. gadā līdz 500 2019. gadā (17 % palielinājums), kas liecina par Aģentūras darba apjoma pieaugumu; uzsver, ka Aģentūra pēdējo gadu laikā ir atbalstījusi ļoti specializētas izmeklēšanas ar mērķi apkarot ārkārtīgi sarežģītus organizētās noziedzības tīklus, nelegālu narkotiku tirdzniecību, nelikumīgu atkritumu likvidēšanu un nelikumīgu tirdzniecību tumšajā tīmeklī;

Personāla politika

14.

ņem vērā, ka 2019. gada 31. decembrī bija aizpildīti 92,89 % no štatu sarakstā paredzētajām štata vietām un no 591 Savienības budžetā apstiprinātās pagaidu darbinieku vietas aizpildītas bija 549 (2018. gadā bija 576 apstiprinātās amata vietas); ņem vērā, ka 2019. gadā Aģentūrā strādāja arī 196 līgumdarbinieki un 66 norīkotie valstu eksperti;

15.

norāda, ka Aģentūrā 2019. gada beigās brīvo amata vietu īpatsvars bija 3,6 %, kas bija augstāks nekā izvirzītais 2 % mērķis; atzīst, ka ir ieviesti pasākumi, lai situāciju uzlabotu, piemēram, ātrāka paziņojumu par vakancēm publicēšana vai rezerves sarakstu izmantošana; tomēr ar bažām norāda, ka Aģentūras darbinieku mainības īpatsvars bija augstāks nekā plānots, proti, 11,7 %, savukārt iepriekšējā gadā tas bija 8,7 %; norāda, ka saskaņā ar Aģentūras atbildi darbinieku mainība bija saistīta ar daudziem atkāpšanās gadījumiem un vairāku darba līgumu termiņa beigšanos 2019. gadā un ka Aģentūra ir rūpīgi uzraudzījusi situāciju; aicina Aģentūru risināt šo jautājumu, ņemot vērā iespējamās “virpuļdurvju efekta” situācijas;

16.

ar lielām bažām norāda uz dzimumu līdzsvara trūkumu 2019. gadā attiecībā uz augstākā līmeņa vadītājiem (139 vīrieši un 28 sievietes), valdi (43 vīrieši un 10 sievietes) un personālu; aicina Aģentūru palielināt centienus, lai panāktu labāku dzimumu līdzsvaru visos līmeņos; aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt dzimumu līdzsvaru, izvirzot kandidātus Aģentūras valdes locekļa amatam;

17.

norāda, ka Aģentūra ir pieņēmusi politiku personas cieņas aizsardzībai un aizskarošas izturēšanās novēršanai; norāda, ka 2019. gadā tika ziņots par diviem iespējamas psiholoģiskas aizskaršanas un ar tiem saistītas neatbilstošas rīcības gadījumiem, par kuriem tika veikta oficiāla administratīvā izmeklēšana, un ka lēmums par tās iznākumu jāpieņem 2020. gadā; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par izmeklēšanas rezultātiem;

18.

atzinīgi vērtē to, ka pašreizējā elektroniskas darbā pieņemšanas rīka darbības joma tika veiksmīgi paplašināta, lai tā attiektos arī uz ierobežotas pieejamības amatiem; ar gandarījumu norāda, ka Aģentūra īstenoja Revīzijas palātas 2017. gada konstatējumu par vakanču paziņojumu publicēšanu EPSO tīmekļa vietnē;

19.

mudina Aģentūru censties izstrādāt ilgtermiņa cilvēkresursu politikas satvaru, kurā būtu risināti tādi jautājumi kā darba un privātās dzīves līdzsvars, mūžilga profesionālā orientācija un karjeras attīstība, dzimumu līdzsvars, tāldarbs, ģeogrāfiskais līdzsvars un personu ar invaliditāti pieņemšana darbā un integrācija;

Publiskais iepirkums

20.

ar bažām norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, kas attiecas arī uz iepriekšējā gada konstatējumu pēcpārbaudi, proti, ka Aģentūra ir nepareizi pagarinājusi termiņu pamatlīgumam par darījumu braucienu pakalpojumu sniegšanu, 2018. un 2019. gadā parakstot grozījumus pēc līguma termiņa beigām un tādējādi padarot šos grozījumus un saistītos maksājumus par nepareiziem; ņem vērā Aģentūras atbildi, ka pagarināšana 2019. gadā notika apzināta uzņēmējdarbības lēmuma rezultātā ar mērķi saglabāt darbības nepārtrauktību un neradīja nepilnības ex ante kontrolē un ka turklāt 2020. gada ceturtajā ceturksnī plānots sākt iekšējo revīziju, lai gūtu papildu pārliecību par Aģentūras līgumu pārvaldības pieeju; aicina Aģentūru uzlabot darījumu pareizību un attiecīgi pilnveidot līgumu pārvaldību un ex ante kontroli;

21.

norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu mēbeļu, piederumu un saistīto pakalpojumu iepirkumam paredzētā konkursa piedāvājuma dokumentācijas nosacījumi nebija pietiekami specifiski un tas apdraudēja konkursa procedūras konkurences raksturu; turklāt norāda, ka Aģentūra pirms pasūtījuma veidlapas iesniegšanas līgumslēdzējam pietiekami nepārbaudīja pakārtoto cenu precizitāti un to, kā tika aprēķinātas atlaides, ko piemēroja nestandarta objektiem; aicina Aģentūru visās konkursa procedūrās nodrošināt pilnīgu atbilstību konkurences tiesību principiem; norāda, ka saskaņā ar Aģentūras atbildi konkursa dokumentācijā bija iekļauts iepirkuma priekšmets un piemērojamie izslēgšanas, atlases un piešķiršanas kritēriji, tādējādi bija iespējama konkurence, un atzīmē, ka attiecībā uz līgumslēdzēja piešķirtajām atlaidēm līgumslēdzējs bija piedāvājis lielāku atlaidi nekā līgumā iekļautā pamatlikme, tādēļ Aģentūra rīkojās saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un atbilstīgi līguma noteikumiem; aicina Aģentūru nodrošināt, ka konkursa specifikācijas ir visaptverošas, tādējādi nodrošinot godīgu un efektīvu konkurenci;

Interešu konfliktu novēršana un pārvaldība, ētika un pārredzamība

22.

pieņem zināšanai Aģentūras pašreizējos pasākumus un pastāvīgos centienus nodrošināt pārredzamību, interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību, kā arī trauksmes cēlēju aizsardzību un aizskarošas izturēšanās novēršanu; norāda, ka 2019. gadā tika ziņots par diviem iespējamas psiholoģiskas aizskaršanas un ar tiem saistītas neatbilstošas rīcības gadījumiem, par kuriem tika veikta oficiāla administratīvā izmeklēšana, un ka lēmums par tās iznākumu jāpieņem 2020. gadā; pauž nožēlu par to, ka dažu Aģentūras valdes locekļu CV un interešu deklarācijas nav publicētas Aģentūras tīmekļa vietnē; atkārtoti aicina Aģentūru ātri publicēt visu Aģentūras valdes locekļu CV un interešu deklarācijas un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā saistībā veiktajiem pasākumiem;

23.

uzsver, ka pašreizējā ētikas satvarā, kas piemērojams Savienības iestādēm un aģentūrām, ir ievērojami trūkumi, jo tas ir sadrumstalots un noteikumi nav saskaņoti; aicina šos jautājumus risināt, izveidojot vienotu ētikas satvaru, kas nodrošinātu augstu ētikas standartu piemērošanu visām Savienības iestādēm un aģentūrām;

24.

uzsver, ka atsevišķi ierēdņi aizpilda deklarācijas par interešu konfliktu neesamību un sniedz pašnovērtējumus attiecībā uz ētikas normu ievērošanu; tomēr uzsver, ka šādas pašdeklarācijas un pašnovērtējumi nav pietiekami un ka tādēļ ir vajadzīga papildu kontrole;

Iekšējā kontrole

25.

norāda, ka, ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes komentārus un konstatējumus saistībā ar Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta veikto revīziju par cilvēkresursu pārvaldību un ētiku Aģentūrā, ir izdoti trīs svarīgi ieteikumi, no kuriem divi tika īstenoti 2019. gadā, un vienu ieteikumu, kura ieviešana vēl nebija sākta un kurš attiecās uz administratīvās izmeklēšanas un disciplinārās procedūras procesa apraksta atjaunināšanu, paredzēts īstenot līdz 2020. gada beigām;

26.

norāda, ka Iekšējās revīzijas dienests pabeidza šādus revīzijas uzdevumus: operatīvā analīze, dotāciju pārvaldības process, uzkrājumu grāmatvedības sistēmā (ABAC) piešķirto lietotāju piekļuves tiesību validācija un ISO 17020:2012 revīzija Aģentūras tiesu medicīnas laboratorijā; norāda, ka, lai gan saskaņā ar Iekšējās revīzijas dienesta secinājumiem iekšējās kontroles mehānismi ir ieviesti un darbojas efektīvi, 2019. gadā tika sniegts 41 jauns ieteikums un ka to ārkārtīgi svarīgo un ļoti svarīgo ieteikumu izpildes līmenis, kuru ieviešanu bija paredzēts pabeigt 2019. gadā, bija 95 %;

27.

norāda, ka valde 2018. gada decembrī pieņēma Aģentūras iekšējās kontroles sistēmu un ka 2019. gadā Aģentūra secināja, ka iekšējās kontroles sistēmas komponenti ir klātesoši un darbojas un ka ir vajadzīgi nelieli uzlabojumi;

Citi komentāri

28.

uzsver, ka ir svarīgi palielināt Aģentūras darba digitalizāciju iekšējo darbību un pārvaldības procedūru ziņā; uzsver, ka Aģentūrai šajā ziņā arī turpmāk jābūt proaktīvai, lai nekādā gadījumā nepieļautu digitālās plaisas veidošanos starp aģentūrām; tomēr uzsver, ka ir jāveic visi drošības pasākumi, kas nepieciešami, lai novērstu jebkādu risku apstrādātās informācijas drošībai tiešsaistē;

29.

norāda, ka, ņemot vērā pastāvīgo nenoteiktību saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības, 2019. gada pirmajā ceturksnī Aģentūra izvērtēja visus iespējamos veidus, kā saglabāt efektīvas operacionālās attiecības ar Apvienoto Karalisti kā trešo valsti;

30.

mudina Aģentūru turpināt popularizēt savu darbu, pētniecību un pasākumus, lai palielinātu tās pamanāmību sabiedrībā;

31.

norāda, ka ir nepieciešama kompleksa pieeja, lai Savienības iestāžu tīmekļa vietnes padarītu pieejamas personām ar visu veidu invaliditāti, kā paredzēts Direktīvā (ES) 2016/2102 (2), tostarp nodrošinot pieejamību valstu zīmju valodās; ierosina šajā procesā iesaistīt organizācijas, kas pārstāv personas ar invaliditāti;

32.

attiecībā uz pārējiem horizontāla rakstura konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, atsaucas uz 2021. gada 29. aprīļa rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli (3).

(1)   OV C 184, 28.5.2019., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Direktīva (ES) 2016/2102 par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp.).

(3)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0215.