<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><CONCLUSION NNC="YES" xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.58-20161101.xd"><BIB.CONCLUSION><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>C-215/17</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62017CC0215</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2018:664">EU:C:2018:664</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>13</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>13</PAGE.TOTAL></BIB.CONCLUSION><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><HT TYPE="SC"><HT TYPE="ITALIC">M. Bobek</HT> secinājumi – Lieta C‑215/17</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT></P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Ģenerāladvokāta Mihala Bobeka</HT> [<HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="UC">Michal Bobek</HT></HT>]</P><P><HT TYPE="UC">secinājumi</HT>,</P><P>sniegti <DATE ISO="20180905">2018. gada 5. septembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0001"><P>Oriģinālvaloda – angļu.</P></NOTE></P></TI><STI><P><HT TYPE="BOLD">Lieta C‑215/17</HT></P><P><HT TYPE="ITALIC">Nova Kreditna Banka Maribor d.d</HT>.</P><P>pret</P><P>Slovēnijas Republiku</P><P><HT TYPE="NORMAL">(<HT TYPE="ITALIC">Vrhovno sodišče Republike Slovenije</HT> (Slovēnijas Republikas Augstākā tiesa) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)</HT></P></STI></TITLE><INTERMEDIATE><INDEX IDX.CLOSE=")" SEPARATOR=" – " IDX.OPEN="("><KEYWORD>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu</KEYWORD><KEYWORD>Valsts sektora informācijas atkalizmantošana</KEYWORD><KEYWORD>Prudenciālās prasības attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām</KEYWORD><KEYWORD>Valsts dominējošai ietekmei pakļautas kredītiestādes</KEYWORD><KEYWORD>Valsts noteikumi, ar kuriem ir piešķirta neierobežota piekļuve konkrētai informācijai par komerclīgumiem, ko noslēgušas minētās iestādes</KEYWORD></INDEX></INTERMEDIATE><CONTENTS.CONCLUSION><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">I.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Ievads</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Nova Kreditna Banka Maribor d.d</HT>. (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/><HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT><QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) ir Slovēnijas banka. Kāda žurnāliste šai bankai iesniedza pieprasījumu par pieeju sarakstam, kurā ietverta konkrēta informācija par līgumiem, ko <HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT> noslēgusi ar konsultāciju sabiedrībām, advokātu sabiedrībām un intelektuāla rakstura pakalpojumu sniedzējām sabiedrībām. Šis pieprasījums tika iesniegts saskaņā ar Slovēnijas noteikumiem par piekļuvi dokumentiem. Laikā, kad pieprasījums tika iesniegts, Slovēnijas Republikai piederēja <HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT> kapitāla vairākums. Valsts bija šo banku arī rekapitalizējusi. Minēto iemeslu dēļ faktu norises laikā bankai bija piemērojami valsts tiesību akti par piekļuvi dokumentiem, un šķiet, ka tāda informācija, kādu pieprasīja žurnāliste, saskaņā ar valsts tiesību aktiem bija jāsniedz.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT> žurnālistes pieprasījumu noraidīja. Žurnāliste iesniedza sūdzību administratīvajai iestādei, kas Slovēnijā atbild par piekļuvi informācijai, un tā uzdeva bankai piešķirt piekļuvi prasītajai informācijai. <HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT> apstrīdēja šo lēmumu valsts tiesās. Lietu šobrīd kasācijas kārtībā izskata <HT TYPE="ITALIC">Vrhovno sodišče Republike Slovenije</HT> (Slovēnijas Republikas Augstākā tiesa). Minētā tiesa ir vērsusies Tiesā ar diviem jautājumiem attiecībā uz Slovēnijas tiesību aktu par piekļuvi dokumentiem atbilstību gan Direktīvai 2003/98/EK<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0002"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (<DATE ISO="20031117">2003. gada 17. novembris</DATE>) par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="345" PAGE.FIRST="90" DATE.PUB="2003">OV 2003, L 345, 90. lpp.</REF.DOC.OJ>), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/37/ES (<DATE ISO="20130626">2013. gada 26. jūnijs</DATE>), ar ko groza Direktīvu 2003/98 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="175" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 175, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, gan Regulai (ES) Nr. 575/2013<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0003"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (<DATE ISO="20130626">2013. gada 26. jūnijs</DATE>) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="176" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 176, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>, un labojumi <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="208" PAGE.FIRST="68" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 208, 68. lpp.</REF.DOC.OJ>, un <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="321" PAGE.FIRST="6" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 321, 6. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="2"?><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">II.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Direktīva 2003/98</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2003/98 1. panta 1. punktu ar šo direktīvu izveido <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/>minimālo noteikumu kopumu, kas reglamentē dalībvalstu valsts sektora iestāžu rīcībā esošu dokumentu atkalizmantošanu un praktiskus līdzekļus atkalizmantošanas veicināšanai<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4.</NO.P><TXT>Minētās direktīvas 1. panta 2. punktā ir ietverts saraksts ar izņēmumiem, kam direktīvu nepiemēro. It īpaši c) apakšpunktā ir noteikts, ka direktīva neattiecas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>dokumentiem, kas izslēgti no pieejamības atbilstīgi dalībvalstīs pastāvošiem pieejas režīmiem, tostarp pamatojoties uz [..] komerciālu konfidencialitāti (piemēram, uzņēmējdarbības, profesionālajiem vai uzņēmumu noslēpumiem)<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5.</NO.P><TXT>Direktīvas 1. panta 3. punktā arī norādīts, ka tā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>veidota uz dalībvalstīs esošo pieejas režīmu pamata un neskar tos<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6.</NO.P><TXT>Direktīvas 2. pantā tostarp ir sniegtas šādas definīcijas direktīvas piemērošanai:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="002.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>valsts sektora iestāde<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/> ir valsts, reģionāla vai pašvaldības iestāde, publisko tiesību subjekti un apvienības, ko izveidojusi viena vai vairākas šādas iestādes vai arī viens vai vairāki šādi publisko tiesību subjekti;</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="002.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>publisko tiesību subjekts<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/> ir jebkura struktūra:</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>kas nodibināta ar konkrētu mērķi apmierināt vispārējas vajadzības un neveic rūpnieciskas vai komerciālas darbības; un</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>kas ir juridiska persona; un</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>ko galvenokārt finansē valsts vai arī reģionālas vai pašvaldības iestādes, vai citi publisko tiesību subjekti; vai ko šie subjekti pārrauga; vai kuru vadībā, pārvaldē vai uzraudzības struktūrā vairāk nekā pusi locekļu ieceļ valsts, reģionālas vai pašvaldības iestādes vai citi publisko tiesību subjekti;</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Regula Nr. 575/2013</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 575/2013 darbības joma ir noteikta tās 1. pantā, kas formulēts šādi:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>Šajā regulā ir paredzēti vienoti noteikumi par vispārīgām prudenciālajām prasībām, kādām atbilst iestādes, ko uzrauga saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, un šī atbilstība attiecas uz šādiem aspektiem:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>e)</NO.P><TXT>informācijas publiskas atklāšanas prasībām.</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/></P></QUOT.S></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8.</NO.P><TXT>Minētās regulas Astotās daļas nosaukums ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>Iestāžu atklātā informācija<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/>, un tā ietver 431.–455. pantu. Tās 431. pantā ir noteikta informācijas atklāšanas prasību darbības joma. Regulas 432. panta 2. punktā ir atļauts konkrētos apstākļos neatklāt aizsargājamu vai konfidenciālu informāciju. Tās 433. pantā noteikts, ka iestādes publicē informāciju, kas pieprasīta saskaņā ar Astoto daļu, vismaz vienu reizi gadā.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Slovēnijas tiesības</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Likums par piekļuvi publiskai informācijai</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Zakon o dostopu do informacij javnega značaja</HT> (Likums par piekļuvi publiskai informācijai) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/><HT TYPE="ITALIC">ZDIJZ</HT><QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/>) 1.a pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001A.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Šajā likumā noteikta arī procedūra, kas ikvienai personai nodrošina brīvu piekļuvi sabiedriski nozīmīgai informācijai, kura ir tādu komercsabiedrību vai citu privāto tiesību subjektu rīcībā, kas pakļauti, tieši vai netieši, atsevišķi vai kopīgi, Slovēnijas Republikas, vietējo teritoriālo autonomo iestāžu vai citu publisko tiesību subjektu dominējošai ietekmei (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>publisko tiesību subjektu dominējošai ietekmei pakļautas sabiedrības<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>).</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001A.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Uzskata, ka dominējoša ietekme šī panta 1. punkta izpratnē pastāv gadījumos, kad Slovēnijas Republika, vietējas teritoriālas autonomas iestādes vai citi publisko tiesību subjekti, atsevišķi vai kopā:</P><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>pamatojoties uz parakstītā kapitāla akciju kontrolpaketi, spēj īstenot dominējošu ietekmi vai tiem ir tiesības kontrolēt komercsabiedrības pārvaldes vai uzraudzības struktūras locekļu vairākumu, vai pilnvaras iecelt vairāk nekā pusi no tiem, tieši vai netieši, ar citu komercsabiedrību vai citu privāto tiesību juridisko personu starpniecību,</P></ITEM></LIST></P><P>[..]</P></ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001A.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Banku, kas gūst labumu no pasākumiem, kuri veikti saskaņā ar tiesību aktiem, ar kuriem reglamentē pasākumus, ko Slovēnijas Republika veic banku stabilitātes stiprināšanai, arī uzskata par tādu, kas pakļauta dominējošai ietekmei šī panta 1. punkta izpratnē.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001A.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Šī panta 1. punktā noteiktais pienākums attiecas uz sabiedrību arī piecus gadus pēc tam, kad šī panta 2. punktā minētā dominējošā ietekme ir beigusies, ja sabiedriski nozīmīga informācija attiecas uz laika posmu, kurā sabiedrība bija pakļauta dominējošai ietekmei.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001A.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA>Publisko tiesību subjektu dominējošai ietekmei pakļautai sabiedrībai ir pienākums nodrošināt piekļuvi sabiedriski nozīmīgai informācijai šī likuma 4.a panta izpratnē.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="001A.006"><NO.PARAG>6.</NO.PARAG><ALINEA>Papildus 2. panta 1. punktā noteiktajam mērķim, šī likuma mērķis ir veicināt pārredzamību un valsts līdzekļu, kā arī publisko tiesību subjektu dominējošai ietekmei pakļautu sabiedrību finanšu atbildīgu pārvaldību.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><?PAGE NO="4"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">ZDIJZ</HT> 4.a panta 1. punktā noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>Attiecībā uz publisko tiesību subjektu dominējošai ietekmei pakļautām sabiedrībām sabiedriski nozīmīga informācija nozīmē:</P><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>informāciju par darījumu, kas saistīts ar sabiedrības materiālo pamatlīdzekļu iegūšanu, atsavināšanu vai pārvaldību vai ar sabiedrības izdevumiem attiecībā uz piegādēm, darbiem, aģentūras pakalpojumiem, konsultāciju vai cita veida pakalpojumiem, kā arī finansējumu, atbalsta, konsultāciju un autortiesību līgumiem, vai citiem darījumiem, ar kuriem iegūst līdzīgu rezultātu;</P></ITEM></LIST></P><P>[..]<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11.</NO.P><TXT>Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">ZDIJZ</HT> 6.a pantu:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="006A.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Neatkarīgi no iepriekšējā panta 1. punkta noteikumiem piekļuvi sabiedriski nozīmīgai informācijai par publisko tiesību subjektu dominējošai ietekmei pakļautām sabiedrībām piešķir attiecībā uz pamatdatiem par pabeigtiem darījumiem, kas minēti šī likuma 4.a panta 1. punkta pirmajā ievilkumā, tas ir:</P><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>informācija par darījuma veidu;</P></ITEM><ITEM><P>par līgumpartneri – juridiskas personas gadījumā: nosaukums, juridiskā adrese un komercdarbības veikšanas adrese; vai fiziskas personas gadījumā: personas vārds un dzīvesvieta;</P></ITEM><ITEM><P>līguma vērtība un atsevišķo maksājumu summas;</P></ITEM><ITEM><P>līguma noslēgšanas datums un līgumattiecību ilgums, un</P></ITEM><ITEM><P>konkrēta informācija, kas izriet no šādu līgumu pielikumiem.</P></ITEM></LIST></P></ALINEA></PARAG><P>[..]</P><PARAG IDENTIFIER="006A.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Neatkarīgi no šī panta 1. punkta gadījumos, kad sabiedriski nozīmīga informācija nav pieejama internetā saskaņā ar šī likuma 10.a panta 4. punktu, persona, kurai ir pienākums nodrošināt piekļuvi, atsaka piekļuvi pamatdatiem attiecībā uz šī panta 1. punktā minēto darījumu, ja šī persona pierāda, ka atklāšana nopietni apdraudētu sabiedrības konkurētspēju tirgū, ja vien šie dati neattiecas uz darījumiem saistībā ar finansētāju, atbalstītāju, konsultantu un autoru pakalpojumiem, vai citiem darījumiem, ar kuriem iegūst līdzīgu rezultātu.</ALINEA><ALINEA>[..]<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Likums par komercsabiedrībām</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Zakon o gospodarskih družbah</HT> (Likums par komercsabiedrībām) (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/><HT TYPE="ITALIC">ZGD‑1</HT><QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/>) 39. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="039.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Datus, ko sabiedrība ar rakstveida lēmumu ir klasificējusi kā komercnoslēpumu, uzskata par tādiem. Lēmums ir jādara zināms dalībniekiem, darbiniekiem, sabiedrības struktūrvienību locekļiem un citām personām, kam ir jāievēro komercnoslēpums.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="5"?><PARAG IDENTIFIER="039.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Neatkarīgi no tā, vai tie ir šādi klasificēti šī panta 1. punkta izpratnē, datus, par kuriem ir skaidrs, ka to atklāšana nepilnvarotai personai nodarītu nopietnu kaitējumu, arī uzskata par komercnoslēpumu. Dalībnieki, darbinieki, sabiedrības struktūrvienību locekļi un citas personas ir atbildīgi par komercnoslēpuma atklāšanu, ja viņi zināja vai ja viņiem bija jāzina, ka šie dati bija šāda rakstura.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="039.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Datus, kas saskaņā ar likumu ir publiski, vai datus, kas saistīti ar likuma pārkāpumu vai labas komercprakses pārkāpumu, neklasificē kā komercnoslēpumu.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">III.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Fakti, tiesvedība valsts tiesās un prejudiciālie jautājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Nova Kreditna Banka Maribor d.d</HT>. ir Slovēnijas banka. Kāda žurnāliste šai bankai iesniedza pieprasījumu par piekļuvi sarakstam ar datiem par līgumiem, ko laikā no <DATE ISO="20121001">2012. gada 1. oktobra</DATE> līdz <DATE ISO="20140417">2014. gada 17. aprīlim</DATE> <HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT> bija noslēgusi ar konsultāciju sabiedrībām, advokātu sabiedrībām un intelektuāla rakstura pakalpojumu sniedzējām sabiedrībām. Pieprasītie dati attiecās konkrēti uz noslēgtā darījuma veidu, līgumpartneri (attiecībā uz juridiskām personām: nosaukumu, juridisko adresi un komercdarbības veikšanas adresi), līguma vērtību, atsevišķo maksājumu summām, līguma noslēgšanas datumu, līgumattiecību ilgumu un līdzīgiem datiem, kuri izriet no līgumu pielikumiem</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14.</NO.P><TXT>Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">ZDIJZ</HT> 6.a panta 1. punktu gadījumos, kad pieprasītie dati attiecas uz konkrēta veida līgumiskiem darījumiem, tai skaitā tādiem līgumiem kā pamatlietā apskatītie, tos klasificē kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>pamatdatus<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>. Šādus datus uzskata par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>sabiedriski nozīmīgu informāciju<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/>, ja tie attiecas uz publisko tiesību subjektu dominējošai ietekmei pakļautām sabiedrībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15.</NO.P><TXT>Laikposmā, par kuru bija pieprasīti dati, <HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT> bija pakļauta publisko tiesību subjekta – Slovēnijas Republikas – dominējošai ietekmei. Tas bija tāpēc, ka i) tieši vai netieši, Slovēnijai piederēja vairākums <HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT> akciju un ii) tāpat kā vairākas citas bankas, <HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT> pēc valsts iesaistīšanās bija būtiski rekapitalizēta.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16.</NO.P><TXT>Saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">ZDIJZ</HT> 6.a panta 3. punktu iepriekš minētajiem <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>pamatdatiem<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> principā ir jāpiešķir piekļuve. Tomēr piekļuvi var atteikt, ja sabiedrība pierāda, ka atklāšana nopietni kaitētu tās konkurētspējai tirgū.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17.</NO.P><TXT>Tomēr attiecībā uz šo izņēmumu pastāv izņēmums – piekļuve vienmēr jāpiešķir tad, ja <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>pamatdati<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> attiecas uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/>darījumiem, kas saistīti ar finansētāju, atbalstītāju, konsultantu un autoru pakalpojumiem, vai citiem darījumiem, ar kuriem iegūst līdzīgu rezultātu<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>. Saskaņā ar iesniedzējtiesas teikto, saraksts, ko pieprasīja žurnāliste, attiecas uz līgumiem, kuri ir šajā kategorijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18.</NO.P><TXT><DATE ISO="20160421">2016. gada 21. aprīlī</DATE> <HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT> kļuva par privātu akciju sabiedrību un šajā statusā vairs nebija pakļauta valsts dominējošai ietekmei. Tomēr saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">ZDIJZ</HT> 1.a panta 4. punktu tai bija pienākums piešķirt piekļuvi datiem vēl piecus gadus pēc šādas ietekmes izbeigšanās – ar nosacījumu, ka minētie dati attiecās uz laikposmu, kurā <HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT> bija pakļauta dominējošai ietekmei. Jebkurā gadījumā, žurnāliste iesniedza piekļuves pieprasījumu datumā, kas lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu gan nav konkrēti norādīts, bet kas nepārprotami bija pirms <HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT> kļuva par privātu sabiedrību – kā norāda iesniedzējtiesa, <HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT> sniedza (noraidošu) atbildi uz šo pieprasījumu <DATE ISO="20140519">2014. gada 19. maijā</DATE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT> noraidīja žurnālistes informācijas pieprasījumu. Žurnāliste par šo noraidījumu iesniedza sūdzību <HT TYPE="ITALIC">Informacijski pooblaščenec</HT> (Informācijas regulators, Slovēnija). Informācijas regulators apmierināja sūdzību un uzlika <HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT> pienākumu sniegt žurnālistei pieprasītos datus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20.</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT> par šo lēmumu iesniedza prasību, kuru pirmās instances tiesa noraidīja. Tad <HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT> iesniedza kasācijas sūdzību iesniedzējtiesā, <HT TYPE="ITALIC">Vrhovno sodišče Republike Slovenije</HT> (Slovēnijas Republikas Augstākā tiesa). Šajā tiesā <HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT> apgalvoja, ka ar <HT TYPE="ITALIC">ZDIJZ</HT> tiek pārkāptas konstitucionālās tiesības un ka tas ir pretrunā Savienības tiesībām. <HT TYPE="ITALIC">Ustavno sodišče Republike Slovenije</HT> (Slovēnijas Republikas<?PAGE NO="6"?> Konstitucionālā tiesa), kurā iesniedzējtiesa vērsās jautājumā par valsts tiesību konstitucionalitāti, izskatīja apgalvojumus par valsts tiesību aktu nesaderību ar Slovēnijas Konstitūciju. <HT TYPE="ITALIC">Ustavno sodišče Republike Slovenije</HT> (Slovēnijas Republikas Konstitucionālā tiesa) nolēma, ka attiecīgie valsts noteikumi ir saderīgi ar Slovēnijas Konstitūciju<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0004"><P><HT TYPE="ITALIC">Ustavno sodišče Republike Slovenije</HT> (Slovēnijas Republikas Konstitucionālā tiesa) <DATE ISO="20170112">2017. gada 12. janvāra</DATE> nolēmums lietā U‑I‑52/16‑17 (ECLI:SI:USRS:2017:U.I.52.16).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21.</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Vrhovno sodišče Republike Slovenije</HT> (Slovēnijas Republikas Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="OTHER"><ITEM><NP><NO.P>“1)</NO.P><TXT>Vai Direktīvas 2003/98 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta trešais ievilkums, kas grozīts ar Direktīvu 2013/37 (konsolidētā redakcija), – ņemot vērā minimālās saskaņošanas pieeju – ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesiskajā regulējumā var tikt atļauta neierobežota (absolūta) piekļuve visai informācijai, kas izriet no autortiesību un konsultāciju līgumiem, pat tad, ja tie ir definēti kā komercnoslēpums, un attiecīgajā tiesiskajā regulējumā šī piekļuve ir paredzēta tikai attiecībā uz subjektiem, kuri ir pakļauti valsts dominējošai ietekmei, bet ne attiecībā arī uz pārējiem atbildīgajiem subjektiem, un vai interpretāciju iespaido arī Regula (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz normām par informācijas izpaušanu, un konkrēti tādējādi, ka piekļuve publiska rakstura informācijai saskaņā ar Direktīvu 2003/98 nevar būt plašāka, nekā paredzēts vienotajās normās datu izpaušanas jomā, kas noteiktas minētajā regulā?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai Regula Nr. 575/2013, aplūkojot to no tiesību normu, kuras reglamentē informācijas par banku komercdarbību izpaušanu, aspekta, un, precīzāk, 446. pants un 432. panta 2. punkts, kas ietverti minētās regulas Astotajā daļā, ir jāinterpretē tādējādi, ka minētajām tiesību normām ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kas uzliek pienākumu bankai, kura atrodas vai ir atradusies publisko tiesību subjekta dominējošā ietekmē, izpaust informāciju par līgumiem, kuri noslēgti par konsultāciju pakalpojumu, advokātu pakalpojumu un intelektuāla rakstura pakalpojumu sniegšanu, un, precīzāk, informāciju par noslēgtā darījuma veidu, līgumpartneri (attiecībā uz juridiskām personām: nosaukumu, juridisko adresi un komercdarbības veikšanas adresi), līguma vērtību, atsevišķu maksājumu summām, līguma noslēgšanas datumu, līgumattiecību ilgumu un līdzīgiem datiem, kuri izriet no līgumu pielikumiem – informāciju, kura visa ir radusies pakļautības dominējošajai ietekmei laikā –, neparedzot nekādus izņēmumus no minētā pienākuma un nedodot iespēju līdzsvarot sabiedrības interesi piekļūt datiem un bankas interesi saglabāt komercnoslēpumu, ja attiecīgajā gadījumā nav pārrobežu elementu?</TXT></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22.</NO.P><TXT>Rakstveida apsvērumus iesniedza <HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT>, Informācijas regulators, Ungārijas un Slovēnijas valdības un Eiropas Komisija. <HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT>, Slovēnijas valdība un Komisija sniedza mutvārdu apsvērumus tiesas sēdē, kas notika <DATE ISO="20180607">2018. gada 7. jūnijā</DATE>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">IV.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Vērtējums</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23.</NO.P><TXT>Es uzskatu, ka ne Direktīva 2003/98, ne Regula Nr. 575/2013 neaizliedz tiesisko regulējumu, kas tiek aplūkots pamatlietā. Es izvērtēšu katru no minētajiem Savienības tiesību aktiem atsevišķi attiecībā uz pirmo (A) un otro (B) jautājumu lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">A.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo jautājumu – Direktīva 2003/98</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24.</NO.P><TXT>Pirmajam jautājumam ir divi atzari. Pirmais attiecas uz jautājumu par to valsts noteikumu atbilstību Direktīvas 2003/98 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta trešajam ievilkumam, ar kuriem ir atļauta neierobežota (absolūta) piekļuve visai informācijai, kas izriet no autortiesību un konsultāciju līgumiem, pat tad, ja tie ir definēti kā komercnoslēpums. Iesniedzējtiesa norāda, ka tiesību akti to paredz tikai attiecībā uz tām iestādēm, kas pakļautas valsts dominējošai ietekmei. Otrais atzars attiecas uz jautājumu par to, vai direktīvas interpretāciju ietekmē Regula Nr. 575/2013.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25.</NO.P><TXT>Vispirms jānorāda, ka Slovēnijas valdība rakstveida apsvērumos apgalvoja un pēc tam tiesas sēdē apstiprināja, ka šī jautājuma formulējums nav pilnīgi precīzs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26.</NO.P><TXT>Pirmkārt, jautājumā teikts, ka aplūkotie Slovēnijas tiesību akti piešķir neierobežotu piekļuvi <HT TYPE="ITALIC">visai informācijai</HT> par konkrētu līgumu veidiem. Tomēr saskaņā ar Slovēnijas valdības sacīto <HT TYPE="ITALIC">ZDIJZ</HT> piešķir neierobežotu pieeju tikai konkrētiem datiem, tas ir, šo līgumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>pamatdatiem<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/>. Slovēnijas valdība pēc tam tiesas sēdē paskaidroja, ka dati būtu parādīti apkopotā formātā, kas nozīmē, ka persona, kas vēlas tiem piekļūt, iegūtu informāciju, piemēram, par to, ka X banka ir noslēgusi līgumu ar Y sabiedrību attiecībā uz Z jautājumu, kā arī par kopējo līguma summu, bet minētā persona neiegūtu nekādus citus datus par šī līguma saturu. Tādējādi piekļuve visiem pārējiem līguma elementiem (kas nav <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>pamatdati<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>) varētu tikt liegta, ja sabiedrība tos klasificētu kā komercnoslēpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27.</NO.P><TXT>Jebkurā gadījumā es vēlos uzsvērt, ka no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu ir skaidrs, ka žurnālistes pieprasījums piešķirt piekļuvi attiecas tikai uz <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>pamatdatiem<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/> par autortiesību un konsultāciju līgumiem, tas ir, informāciju, uz kuru galu galā attiecas <HT TYPE="ITALIC">ZDIJZ</HT> 6.a panta 3. punktā noteiktā neierobežotā piekļuve.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28.</NO.P><TXT>Otrkārt, iesniedzējtiesa pirmajā jautājumā norāda, ka aplūkotais valsts tiesiskais regulējums piešķir neierobežotu piekļuvi <HT TYPE="ITALIC">pat tajos gadījumos, kad šie līgumi ir klasificēti kā komercnoslēpums</HT>. Slovēnijas valdība atkal apgalvo, ka jautājuma formulējums neatbilst valsts tiesību aktiem. Konkrētāk, tā apgalvo, ka datus, ko vēlējās noskaidrot žurnāliste, <HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT> nevar klasificēt kā komercnoslēpumu, jo <HT TYPE="ITALIC">ZGD‑1</HT> 39. panta 3. punkts neļauj klasificēt kā komercnoslēpumu datus, kas saskaņā ar likumu ir publiski dati. Dati, ko vēlējās noskaidrot žurnāliste, saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">ZDIJZ</HT> 6.a panta 3. punktu ir publiski.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29.</NO.P><TXT>Atkal – jebkurā gadījumā – pat tad, ja jautājums šajā ziņā var šķist formulēts pārāk plaši, iesniedzējtiesa lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu nenorāda, ka <HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT> būtu klasificējusi vai mēģinājusi klasificēt tos datus, kuriem žurnāliste vēlējās piekļūt, kā komercnoslēpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30.</NO.P><TXT>Abstrahējoties no faktiem un valsts tiesību aktiem, šķiet, ka netiek apstrīdēts tas, ka saskaņā ar Slovēnijas tiesībām <HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT> ir pienākums piešķirt neierobežotu piekļuvi – apkopotā formātā – sarakstam, kurā ietverti žurnālistes pieprasītie dati. Šis saraksts attiecas uz līgumiem, kurus <HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT> ir noslēgusi ar konsultāciju sabiedrībām, advokātu sabiedrībām un intelektuāla rakstura pakalpojumu sniedzējām sabiedrībām. Dati, kuriem žurnālistei ir jāpiešķir piekļuve, ietver tikai <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>pamatdatus<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>. Netiek arī apstrīdēts, ka šāda neierobežota piekļuve nebūtu iespējama, ja <HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT> attiecīgajā laikposmā nebūtu bijusi pakļauta dominējošai valsts ietekmei. Šķiet, ka iesniedzējtiesas uzdotā pirmā jautājuma pirmā atzara būtība ir šāda: vai šāda neierobežota pieeja ir saderīga ar Direktīvas 2003/98 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta trešo ievilkumu?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31.</NO.P><TXT>Manuprāt, tā ir saderīga vienkārša iemesla dēļ – man nešķiet, ka Direktīvas 2003/98, ņemot vērā tās <HT TYPE="ITALIC">ratione materiae</HT> piemērojamību, mērķis vispār ir reglamentēt tādu situāciju, kāda ir pamatlietā (2). Tomēr papildus ir jāaplūko direktīvas piemērošanas joma <HT TYPE="ITALIC">ratione personae</HT>, un tā ir pienācīgi jāapskata pat pirms tās <HT TYPE="ITALIC">ratione materiae</HT> piemērojamības (1).</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="8"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">1.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Piemērojamība <HT TYPE="NORMAL">ratione personae</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Direktīvas 2003/98 1. panta 1. punktu tā izveido noteikumus, kas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>reglamentē dalībvalstu <HT TYPE="ITALIC">valsts sektora iestāžu</HT> rīcībā esošu dokumentu atkalizmantošanu un praktiskus līdzekļus atkalizmantošanas veicināšanai<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> (mans izcēlums). Direktīvas 2. panta 1. punktā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>valsts sektora iestāde<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/> ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>valsts, reģionāla vai pašvaldības iestāde, publisko tiesību subjekti [..]<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>. Tālāk 2. panta 2. punktā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>publisko tiesību subjekts<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> ir definēts kā jebkura struktūra, kas atbilst trim kumulatīviem nosacījumiem. Pirmais nosacījums ir tāds, ka šāda struktūra ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>nodibināta ar konkrētu mērķi apmierināt vispārējas vajadzības un <HT TYPE="ITALIC">neveic rūpnieciskas vai komerciālas darbības</HT><QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/> (mans izcēlums)<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0005"><P>Direktīvas 10. apsvērumā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>valsts sektora iestādes<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>publisko tiesību subjekta<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> definīcijas ņemtas no valsts iepirkuma direktīvām (92/50/EEK [(<DATE ISO="19920618">1992. gada 18. jūnijs</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="209" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1992">OV 1992, L 209, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>)], 93/36/EEK [(<DATE ISO="19930614">1993. gada 14. jūnijs</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="199" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1993">OV 1993, L 199, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>)], un 93/37/EEK [(<DATE ISO="19930614">1993. gada 14. jūnijs</DATE>) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="199" PAGE.FIRST="54" DATE.PUB="1993">OV 1993, L 199, 54. lpp.</REF.DOC.OJ>)], un 98/4/EK [(1998. gada 16. februāris) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="101" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="1998">OV 1998, L 101, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>)]). Šīs definīcijas neaptver publiskus uzņēmumus<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33.</NO.P><TXT>Protams, lietas apstākļu noteikšana ir valsts tiesas kompetencē. Tomēr jāatzīst, ka man ir zināmas grūtības iztēloties, kā subjektu, kas tiek aprakstīts kā (parasta komercdarbības) banka, kura bija pakļauta valsts kontrolei tikai uz laiku, kamēr tā tika rekapitalizēta un pēc tam atkal pārdota tirgū, varētu uzskatīt par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/>valsts sektora iestādi<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> direktīvas izpratnē. Pat tad, ja to kādu laiku kontrolē valsts, ir maz ticams, ka tas pārvērstu subjektu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0035" REF.END="QE0035"/>publisko tiesību subjektā<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/> Direktīvas 2003/98 2. panta 1. punkta izpratnē. Turklāt – kā komercbanka – <HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT>, šķiet, neatbilst arī direktīvas 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem; tas, ka šādu subjektu uz laiku kontrolē valsts un tad tā to rekapitalizē, nepārvērš šo subjektu par struktūru, kas <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0036" REF.END="QE0036"/>nodibināta ar konkrētu mērķi apmierināt vispārējas vajadzības<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>, zaudējot tās <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0037" REF.END="QE0037"/>rūpnieciskās vai komerciālās darbības<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="ITALIC">2.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC"><HT TYPE="NORMAL">Ratione materiae</HT> piemērojamība</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34.</NO.P><TXT>Tomēr neatkarīgi no tā, kādu secinājumu iesniedzējtiesa izdarīs par to, vai faktu norises laikā <HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT> bija klasificējama kā valsts sektora iestāde Direktīvas 2003/98 izpratnē, es uzskatu, ka minētā direktīva katrā ziņā nav <HT TYPE="ITALIC">ratione materiae</HT> piemērojama jautājumiem, kurus reglamentē Slovēnijas tiesību akti, kas piemērojami pamatlietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35.</NO.P><TXT>Saskaņā ar direktīvas 1. panta 3. punktu tā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0038" REF.END="QE0038"/>veidota uz dalībvalstīs esošo pieejas režīmu pamata un neskar tos<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/>. Līdzīgi arī Direktīvas 2003/98 9. apsvērumā ir noteikts, ka direktīva <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0039" REF.END="QE0039"/>balstās uz dalībvalstīs esošajiem pieejas režīmiem un nemaina valstu noteikumus par pieeju dokumentiem<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36.</NO.P><TXT>Tas ir precizēts 7. apsvērumā Direktīvā 2013/37, ar ko groza Direktīvu 2003/98. Saskaņā ar šo apsvērumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0040" REF.END="QE0040"/>Direktīvā 2003/98/EK nav paredzēts pienākums attiecībā uz pieeju dokumentiem vai pienākums atļaut dokumentu atkalizmantošanu<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>. Turklāt saskaņā ar tās pašas direktīvas 8. apsvērumu Direktīvas 2013/37 veikto grozījumu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0041" REF.END="QE0041"/>mērķis nav definēt vai mainīt dalībvalstīs noteiktos pieejas režīmus, kas paliek to kompetencē<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37.</NO.P><TXT>Tādējādi Direktīvā 2003/98 skaidri tiek nošķirta <HT TYPE="ITALIC">piekļuve</HT> dokumentiem un to <HT TYPE="ITALIC">atkalizmantošana</HT>. Bez piekļuves nevar būt atkalizmantošanas, bet tas nenozīmē, ka piekļuvi un atkalizmantošanu var uzskatīt par līdzvērtīgiem jēdzieniem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0006"><P>Skat. spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111027">2011. gada 27. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Grieķija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑362/10</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:703">EU:C:2011:703</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0054">54.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>. Direktīva nosaka pienākumus attiecībā uz dokumentu atkalizmantošanu, bet neskar (valstu) noteikumus par piekļuvi dokumentiem. Vienlaikus direktīva ir balstīta uz un ir atkarīga no valstu noteikumiem par piekļuvi dokumentiem, lai to varētu piemērot. Ir arī tiesa, ka tad, kad atbilstoši valsts tiesību aktiem tiek piešķirta piekļuve, atkalizmantošanu<?PAGE NO="9"?> principā<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0007"><P>Tik tiešām, Tiesa jau ir norādījusi, ka no direktīvas 9. apsvēruma un 3. panta izriet, ka direktīva neparedz pienākumu atļaut atkalizmantot valsts sektora iestāžu rīcībā esošos dokumentus: spriedums, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20111027">2011. gada 27. oktobris</DATE>, <NAME.CASE>Komisija/Polija</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑362/10</NO.CASE>, nav publicēts, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2011:703">EU:C:2011:703</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0048">48.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>); skat. arī spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20120712">2012. gada 12. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Compass‑Datenbank</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑138/11</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:449">EU:C:2012:449</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0050">50.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE> vajadzētu atļaut automātiski, ja tiek izpildīti direktīvā ietvertie nosacījumi<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0008"><P>Direktīvas 2013/37, ar ko groza Direktīvu 2003/98, 8. apsvērumā ir skaidri norādīts, ka pēdējā minētā direktīva <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0042" REF.END="QE0042"/>būtu jāgroza [..], lai noteiktu skaidru pienākumu dalībvalstīm visus dokumentus atzīt par atkalizmantojamiem, ja vien piekļuve tiem netiek ierobežota vai liegta saskaņā ar valsts noteikumiem par piekļuvi dokumentiem un saskaņā ar citiem izņēmumiem, kas paredzēti šajā direktīvā<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>.</P></NOTE>. Tomēr tas nemaina faktu, ka direktīva neskar un ar to nav paredzēts mainīt noteikumus par piekļuvi dokumentiem, kas atrodas valsts sektora iestāžu rīcībā, – šī ir joma, par kuru atbildīgas ir tikai dalībvalstis.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38.</NO.P><TXT>Kā rakstveida apsvērumos norādījusi Slovēnijas valdība, pamatlietā aplūkotais Slovēnijas tiesiskais regulējums, tas ir, <HT TYPE="ITALIC">ZDIJZ</HT>, ir valsts tiesiskais regulējums attiecībā uz piekļuvi dokumentiem. Ir tiesa, ka <HT TYPE="ITALIC">ZDIJZ</HT> ir <HT TYPE="ITALIC">arī</HT> tas tiesiskais regulējums, kurā valsts likumdevējs nolēma iekļaut atsevišķas normas Direktīvas 2003/98 transponēšanai. Tomēr, ņemot vērā pamatlietā piemērojamo konkrēto <HT TYPE="ITALIC">ZDIJZ</HT> normu saturu, tai skaitā tā 6.a panta 3. punktu, manuprāt, ir skaidrs, ka šīs normas ir noteikumi, ar kuriem tiek piešķirta neierobežota piekļuve konkrētai informācijai, nevis noteikumi par dokumentu atkalizmantošanu<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0009"><P>Tiesas sēdē Slovēnijas valdība arī uzsvēra, ka <HT TYPE="ITALIC">ZDIJZ</HT> ietver noteikumus par dokumentu atkalizmantošanu, bet norādīja, ka šie noteikumi ir atrodami citos minētā tiesību akta pantos. Tā arī apgalvoja, ka prasības, kas piemērojamas pieprasījumam piekļūt dokumentiem, ievērojami atšķiras no tām prasībām, ko piemēro pieprasījumam dokumentu atkalizmantošanai, un apstiprināja, ka pamatlietā aplūkotais pieprasījumus nepārprotami iekļaujas pirmajā minētajā kategorijā.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39.</NO.P><TXT>Tādējādi situācija pamatlietā un tai piemērojamie valsts tiesību akti skaidri attiecas uz piekļuvi, nevis atkalizmantošanu Direktīvas 2003/98 izpratnē<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0010"><P>Es atzīstu, ka, ņemot vērā Direktīvas 2003/98 2. panta 4. punktā ietvertās <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0043" REF.END="QE0043"/>atkalizmantošanas<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> plašo formulējumu, varētu apgalvot, ka žurnāliste, kas prasa pieeju (apkopotā formātā/pamata) datiem par konkrētiem līgumiem, visticamāk, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0044" REF.END="QE0044"/>atkalizmantos<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> šo informāciju <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0045" REF.END="QE0045"/>nekomerciāliem mērķiem, kas nav sākotnējs mērķis, kuram dokuments tika izgatavots, pildot publisko uzdevumu<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/>, jo tad, ja iegūtie dati būtu interesanti, žurnāliste, iespējams, tos <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0046" REF.END="QE0046"/>atkalizmantotu<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/> raksta vai pat rakstu sērijas veidošanā par konkrēto tematu. Tomēr tieši šādu iemeslu dēļ jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0047" REF.END="QE0047"/>atkalizmantošana<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> ir jālasa Direktīvas 2003/98 loģiskajā un sistēmiskajā kontekstā. Citādi gandrīz jebkura rīcība kādā no tās posmiem ietvertu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0048" REF.END="QE0048"/>publiskas informācijas atkalizmantošanu<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/>. Tad Direktīva 2003/98 kļūtu par vispārēji piemērojamu jebkurai dokumentu vai informācijas apstrādei, jo ir ticams, ka šādā apstrādē būtu vismaz kaut kādi publiska sektora ievades dati.</P></NOTE>. Tā kā jautājumi par <HT TYPE="ITALIC">sākotnējo</HT> piekļuvi nepārprotami ir tie, kas jāizlemj dalībvalstīm, tad pēc definīcijas <HT TYPE="ITALIC">pēc tam</HT> iespējami piemērojamos <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0049" REF.END="QE0049"/>papildinājumus<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/> Direktīvas 2003/98 veidolā nevar izmantot kā atpakaļēju pamatojumu un sākotnējās piekļuves apmēra ierobežojumu. Līdz ar to direktīva nevar aizliegt valstu noteikumus, ar kuriem tiek piešķirta neierobežota piekļuve konkrētiem dokumentiem pat tad, ja šie dokumenti ir klasificēti kā komercnoslēpums.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40.</NO.P><TXT>Šo secinājumu neietekmē Direktīvas 2003/98 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta trešais ievilkums, uz ko atsaucas valsts tiesa. Saskaņā ar šo normu direktīva nav piemērojama dokumentiem, kas ir nepieejami, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem. Tas ir tieši tāpēc, kā esmu norādījis jau iepriekš, ka atkalizmantošana (saskaņā ar direktīvu) ir iespējama tikai tad, ja dokumentiem var piekļūt (saskaņā ar valsts tiesību aktiem). Tāpēc faktu, ka 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta trešais ievilkums min <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0050" REF.END="QE0050"/>komerciālu konfidencialitāti (piemēram, uzņēmējdarbības, profesionāl[os] vai uzņēmumu noslēpum[us])<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/> kā vienu no piemēriem<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0011"><P>Jānorāda, ka 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā ir izmantots termins <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0051" REF.END="QE0051"/>tostarp<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/>, kas skaidri norāda uz indikatīvu sarakstu pamatojumiem izslēgšanai no pieejas.</P></NOTE> pamatojumam, ar kādu (valsts) var izslēgt dokumentus no pieejamības, (kas – ja un kad piemērojams – nozīmē, ka direktīva uz šiem dokumentiem neattiecas), nevar interpretēt kā pienākuma uzlikšanu dalībvalstīm uz šāda pamata nodrošināt piekļuves ierobežojumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41.</NO.P><TXT>Visbeidzot, ar pirmā jautājuma otro atzaru iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2003/98 interpretāciju ietekmē Regula Nr. 575/2013, it īpaši tādā veidā, ka piekļuve valsts sektora informācijai nevar būt plašāka par to, kas ir noteikta vienotajos noteikumos par informācijas atklāšanu saskaņā ar regulu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="10"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42.</NO.P><TXT>Ar šo pirmā jautājuma elementu var uzsākt diskusiju par otro jautājumu, ko uzdevusi iesniedzējtiesa, tas ir, vai regula ir izsmeļoša attiecībā uz <HT TYPE="ITALIC">atklāšanas</HT> pienākumu, ko tā uzliek kredītiestādēm, un, ja tas tā ir, vai tas nozīmē, ka ir aizliegti valsts noteikumi, ar kuriem tiek atļauta <HT TYPE="ITALIC">piekļuve</HT> papildu informācijai, uz kuru neattiecas minētās atklāšanas prasības? Šim jautājumam es pievērsīšos tagad.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">B.</HT></HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Par otro jautājumu – Regula Nr. 575/2013</HT></HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43.</NO.P><TXT>Otrais jautājums attiecas uz noteikumiem par informācijas atklāšanu, kas ietverti Regulas Nr. 575/2013 Astotajā daļā un, precīzāk, 446. pantā un 432. panta 2. punktā. Iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai minētie noteikumi aizliedz valsts tiesību aktus, ar kuriem bankai, kas pakļauta publisko tiesību subjekta dominējošai ietekmei, tiek uzlikts pienākums atklāt konkrētu informāciju (kas atbilst <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0052" REF.END="QE0052"/>pamatdatiem<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/> <HT TYPE="ITALIC">ZDIJZ</HT> izpratnē) par līgumiem, kuri noslēgti par konsultāciju pakalpojumu, advokātu pakalpojumu un intelektuāla rakstura pakalpojumu sniegšanu, neparedzot nekādus izņēmumus no minētā pienākuma un nedodot iespēju līdzsvarot sabiedrības interesi piekļūt datiem un bankas interesi saglabāt komercnoslēpumu. Iesniedzējtiesa papildina, ka tā uzdod šo jautājumu apstākļos, kuros nav pārrobežu elementa.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44.</NO.P><TXT>Regula Nr. 575/2013 ir sīki izstrādāts normatīvs akts. Tajā ietverti saskaņoti noteikumi par vispārīgām prudenciālām prasībām, kas iestādēm, kuras tiek uzraudzītas saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0012"><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (<DATE ISO="20130626">2013. gada 26. jūnijs</DATE>) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="176" PAGE.FIRST="338" DATE.PUB="2013">OV 2013, L 176, 338. lpp.</REF.DOC.OJ>).</P></NOTE>, tas ir, kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, jāievēro attiecībā uz virkni jautājumu, kas uzskaitīti regulas 1. pantā. Tie attiecas galvenokārt uz šo iestāžu riska profiliem. Regulas 7. apsvērumā ir teikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0053" REF.END="QE0053"/>šajā regulā <HT TYPE="ITALIC">inter alia</HT> būtu jāietver iestāžu prudenciālās prasības, kas saistītas konkrēti ar banku un finanšu pakalpojumu tirgu darbību un kas paredzētas, lai nodrošinātu minēto tirgu dalībnieku finanšu stabilitāti, kā arī ieguldītāju un noguldītāju augsta līmeņa aizsardzību<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/>. Regulā ietverto prudenciālo prasību mērķis ir garantēt ne tikai kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību finansiālo stabilitāti, bet arī pietiekamu informācijas līmeni ieguldītājiem un noguldītājiem, izmantojot standartizētu informācijas atklāšanas sistēmu attiecībā uz katras iestādes riska profilu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45.</NO.P><TXT>Ar regulu tiek uzlikta virkne būtisku strukturālu, ekonomisku, grāmatvedības un finanšu pienākumu attiecībā uz tādiem jautājumiem kā pašu kapitāls (Otrā daļa), kapitāla prasības (Trešā daļa), lielie riska darījumi (Ceturtā daļa), riska darījumi ar pārvestu kredītrisku (Piektā daļa), likviditāte (Sestā daļa) un svira (Septītā daļa). Turklāt Regulas Nr. 575/2013 Astotajā daļā ir izklāstīts pienākums iestādēm publiski atklāt informāciju par dažiem no minētajiem būtiskajiem pienākumiem. Regulas 68. apsvērumā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0054" REF.END="QE0054"/>prasību par informācijas atklāšanu mērķim būtu jābūt nodrošināt tirgus dalībniekus ar precīzu un vispusīgu informāciju par konkrēto iestāžu riska profilu<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0013"><P>Attiecībā uz atklāšanas mērķi 76. apsvērumā arī ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0055" REF.END="QE0055"/>lai stiprinātu <HT TYPE="ITALIC">tirgus disciplīnu</HT> un <HT TYPE="ITALIC">uzlabotu finanšu stabilitāti</HT>, ir jāievieš detalizētākas prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu par regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu un veiktajām prudenciālām korekcijām, <HT TYPE="ITALIC">lai nodrošinātu, ka ieguldītāji un noguldītāji ir pietiekami labi informēti par iestāžu maksātspēju</HT><QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/> (mans izcēlums).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46.</NO.P><TXT>Saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 431. panta 3. punktu kredītiestādēm ir jāpieņem oficiāla politika, lai izpildītu minētās atklāšanas prasības. Saskaņā ar 433. pantu atklājamo informāciju publicē vismaz reizi gadā, lai arī to var publicēt biežāk. Regulas 434. pantā ir noteikts, ka kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības var izvēlēties publicēšanas veidu, lai gan, ciktāl tas ir iespējams, visa atklājamā informācija ir sniedzama vienā informācijas nesējā vai vietā.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="11"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47.</NO.P><TXT>Regulas Nr. 575/2013 432. panta 2. punktā, kas pieminēts otrajā [prejudiciālajā] jautājumā, ir paredzēts, ka kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības var neatklāt daļu no minētās informācijas<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0014"><P>Vienīgais izņēmums no šī izņēmuma, tas ir, informācija, kas jāatklāj <HT TYPE="ITALIC">vienmēr</HT>, ir informācija par pašu kapitālu un atalgojuma politiku.</P></NOTE>, ja tā uzskatāma par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0056" REF.END="QE0056"/>aizsargājamu vai konfidenciālu<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0015"><P>Regulas Nr. 575/2013 432. panta 2. punktā abi jēdzieni ir formulēti šādi: iestādes informāciju uzskata par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0057" REF.END="QE0057"/>aizsargājamu<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/>, ja šīs informācijas publiska atklāšana vājinātu tās konkurētspēju; šis jēdziens var ietvert informāciju par produktiem vai sistēmām, kas, ja kļūtu zināma konkurentiem, varētu mazināt iestādes ieguldījumu vērtību tajās. Informāciju uzskata par <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0058" REF.END="QE0058"/>konfidenciālu<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/>, ja pastāv saistības pret klientiem vai citiem darījuma partneriem, kas iestādei uzliek konfidencialitātes pienākumu.</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48.</NO.P><TXT>Kā minēts jau iepriekš<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0016"><P>Šo secinājumu 11. un 16. punkts.</P></NOTE>, <HT TYPE="ITALIC">ZDIJZ</HT> 6.a panta 3. punktā ir atļauts atteikt piekļuvi sabiedriski nozīmīgai informācijai, ja šāda atklāšana nopietni apdraudētu attiecīgās personas vai sabiedrības konkurētspēju tirgū. Šis izņēmums no atklāšanas pienākuma ir formulēts līdzīgi Regulas Nr. 575/2013 432. panta 2. punktā ietvertajam izņēmumam attiecībā uz aizsargājamas informācijas atklāšanu. Tomēr regulā atšķirībā no <HT TYPE="ITALIC">ZDIJZ</HT> nav atļauts neievērot šo izņēmumu, pamatojoties uz sabiedrības interesi. Precīzi šī iemesla dēļ iesniedzējtiesai, šķiet, ir šaubas par to, vai valsts noteikums atbilst Savienības tiesībām.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49.</NO.P><TXT>Diezgan sīki esmu apskatījis Savienības un valsts tiesisko regulējumu nolūkā uzsvērt to, ka – neraugoties uz abu normu līdzīgo <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0059" REF.END="QE0059"/>atslēgas vārdu<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/> izmantošanu (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0060" REF.END="QE0060"/>atklāšana<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/>, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0061" REF.END="QE0061"/>bankas<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/> un <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0062" REF.END="QE0062"/>konfidenciāla informācija<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/>) – minētās normas attiecas uz un reglamentē ļoti atšķirīgus jautājumus. To vēl skaidrāk parāda trīs jautājumi attiecībā uz abu pasākumu vispārējo struktūru un loģiku.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50.</NO.P><TXT>Pirmkārt, <HT TYPE="ITALIC">ZDIJZ</HT> ir paredzēta iespēja individuālai piekļuvei konkrētiem dokumentiem, pamatojoties uz individuālu pieprasījumu katrā atsevišķā gadījumā. Regulā Nr. 575/2013 turpretim tiek noteikts vispārīgas atklāšanas pienākums attiecībā uz regulā iepriekšnolemtu svarīgu informācijas vienību kopumu, kam ir jābūt darītam pieejamam vienpusēji (tas ir, bez jebkāda pieprasījuma no kādas ieinteresētās puses), sistemātiski, katru gadu (vai, ja nepieciešams, biežāk) un principā, konsolidētā formātā, vienotā publikācijā internetā vai drukātā formā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51.</NO.P><TXT>Otrkārt, attiecībā uz subjektiem, kam ir pienākums atklāt informāciju, <HT TYPE="ITALIC">ZDIJZ</HT> ir piemērojams vispārīgi <HT TYPE="ITALIC">visiem publisko tiesību subjektiem</HT>, kā arī <HT TYPE="ITALIC">privāto tiesību subjektiem, kas pakļauti publisko tiesību subjektu dominējošai ietekmei</HT>, turpretim regula ir piemērojama tikai <HT TYPE="ITALIC">kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām</HT>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52.</NO.P><TXT>Treškārt, attiecībā uz atklāšanas pienākuma mērķi <HT TYPE="ITALIC">ZDIJZ</HT> 1.a panta 6. punktā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0063" REF.END="QE0063"/>šī likuma mērķis ir <HT TYPE="ITALIC">veicināt pārredzamību</HT> un <HT TYPE="ITALIC">valsts līdzekļu</HT>, kā arī publisko tiesību subjektu dominējošai ietekmei pakļautu sabiedrību <HT TYPE="ITALIC">finanšu atbildīgu pārvaldību</HT><QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/> (mans izcēlums). Salīdzinājumam – regulas 68. apsvērumā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0064" REF.END="QE0064"/>prasību par informācijas atklāšanu mērķim būtu jābūt nodrošināt tirgus dalībniekus ar precīzu un vispusīgu informāciju par <HT TYPE="ITALIC">konkrēto iestāžu riska profilu</HT><QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/> (mans izcēlums).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53.</NO.P><TXT>Manuprāt, <HT TYPE="ITALIC">atklāšanas</HT> veidam, kas reglamentēts Regulā Nr. 575/2013, un neierobežotajām <HT TYPE="ITALIC">piekļuves</HT> tiesībām, kas noteiktas <HT TYPE="ITALIC">ZDIJZ</HT>, ir atšķirīgi pamatojumi un mērķi, tās ir formulētas atšķirīgos veidos un tās piešķir tiesības un uzliek pienākumus atšķirīgām personām. Tās attiecas uz ļoti atšķirīgiem jautājumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54.</NO.P><TXT>Tāpēc es nedomāju, ka saskaņotos noteikumus par izņēmumiem attiecībā uz atklāšanu, kas noteikti regulas 432. panta 2. punktā, veidoti un formulēti to konkrētajā kontekstā un to konkrētajam mērķim, var iepludināt valsts tiesību aktos par piekļuvi dokumentiem, tas ir, <HT TYPE="ITALIC">ZDIJZ</HT>. Gluži vienkārši nav nekādas materiālas vai sistēmiskas saiknes starp regulu un <HT TYPE="ITALIC">ZDIJZ</HT>, kas pamatotu tādu ierobežojumu.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="12"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55.</NO.P><TXT>Iesniedzējtiesas otrā jautājuma pamatā esošā argumenta patieso (un problemātisko) būtību varētu ilustrēt ar piemēru. Iedomāsimies normatīvu aktu, ar kuru izveido valsts iestādi. Šajā aktā, kurā izklāstītas iestādes pilnvaras un pārvaldība, ir arī norādīts, ka minētā iestāde publicē ikgadēju ziņojumu, kurā ietverta konkrēta veida informācija, kas ikvienam pieejama tās mājaslapā. Vai šādu aktu minētā valsts iestāde varētu izmantot, lai atteiktu piekļuvi atsevišķai informācijas daļai, ko pieprasījusi persona saskaņā ar vispārēji piemērojamiem tiesību aktiem attiecībā uz piekļuvi dokumentiem, pamatojoties uz to, ka – tā kā likumdevējs to nav iekļāvis tās informācijas sarakstā, kas automātiski publicējama katru gadu, – šī informācijas daļa nekad nav atklājama atsevišķi?</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56.</NO.P><TXT>Atbilde, protams, ir noliedzoša. Tas, ka naktī divi kuģi aizpeld viens otram garām, un, garām braucot, pat signalizē viens otram, noteikti nenozīmē (bez turpmākas, nepārprotamas rīcības), ka viens no tiem kontrolē otru.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57.</NO.P><TXT>Lai pilnībā atspoguļotu iesniedzējtiesas izvirzītos argumentus un palīdzētu Tiesai, ja šāda palīdzība būtu vajadzīga otrā jautājuma kontekstā papildus tam, kas jau ir izklāstīts, ir nepieciešamas trīs noslēguma piezīmes.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0058"><NO.P>58.</NO.P><TXT>Pirmkārt, iesniedzējtiesa uzdotajā jautājumā citē ne vien Regulas Nr. 575/2013 432. panta 2. punktu, bet arī tās 446. pantu. Šī norma, kuras nosaukums ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0065" REF.END="QE0065"/>Operacionālais risks<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/>, būtībā nosaka pienākumu atklāt to pieeju un metodes, ko katra iestāde izmanto, lai izvērtētu pašu kapitāla prasības operacionālajam riskam, kurām tā atbilst<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0017"><P>Minētā norma ir formulēta šādi: <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0066" REF.END="QE0066"/>Iestādes atklāj informāciju par tām pieejām operacionālā riska pašu kapitāla prasību novērtējumam, kuru prasībām iestāde atbilst; 312. panta 2. punktā izklāstītās metodikas aprakstu, ja iestāde to izmanto, ietverot arī uzskaitījumu par attiecīgajiem iekšējiem un ārējiem faktoriem, ko iestāde ņēmusi vērā aprēķina pieejā, un, ja pieeju izmanto daļēji, dažādu izmantoto metodiku aprakstu un piemērošanas jomu.<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/></P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0059"><NO.P>59.</NO.P><TXT>Tomēr papildus minētās normas citēšanai iesniedzējtiesa nepaskaidro, kāpēc tā uzskata, ka Slovēnijas tiesību akti varētu neatbilst šai normai. Neuzskatu, ka minētā norma mainītu jebko attiecībā uz vispārējo secinājumu, kas izdarīts par otro jautājumu. Jebkurā gadījumā varētu atgādināt, ka Tiesas Reglamenta 94. pantā, ar kuru nosaka saturu lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, c) punktā ir noteikts, ka lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ir jābūt ietvertam <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0067" REF.END="QE0067"/>to iemeslu izklāstam, kas likuši iesniedzējtiesai šaubīties par noteiktu Savienības tiesību normu interpretāciju vai spēkā esamību, kā arī saiknei, ko tā konstatējusi starp šīm tiesību normām un pamatlietai piemērojamajiem valsts tiesību aktiem<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/>. Tā kā iesniedzējtiesa nav ievērojusi šo pienākumu, uzskatu, ka šī otrā jautājuma daļa ir noraidāma kā nepieņemama<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0018"><P>Skat. nesen, piemēram, spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20150702">2015. gada 2. jūlijs</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Gullotta</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Farmacia di Gullotta Davide &amp; C</HT>.</NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑497/12</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:436">EU:C:2015:436</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0017">17.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0021">21.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</P></NOTE>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0060"><NO.P>60.</NO.P><TXT>Otrkārt, iesniedzējtiesa piemin Regulas Nr. 575/2013 450. pantu kā vēl vienu iespējamu iemeslu <HT TYPE="ITALIC">ZDIJZ</HT> neatbilstībai Savienības tiesībām. Šī norma, kuras nosaukums ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0068" REF.END="QE0068"/>Atalgojuma politika<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/>, ietver pienākumu atklāt konkrētu informāciju par katras iestādes atalgojuma politiku un praksi attiecībā uz tām darbinieku kategorijām, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē iestādes riska profilu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0061"><NO.P>61.</NO.P><TXT>Šajā ziņā vēlos norādīt, ka Slovēnijas valdība tiesas sēdē apstiprināja, ka saraksts ar žurnālistes pieprasītajiem datiem ietver nevis informāciju par <HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT> atalgojuma politiku, bet tikai par līgumiem, kas noslēgti ar trešajām personām un kas neattiecas uz <HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT> atalgojuma politiku. Tā kā iesniedzējtiesa nav paskaidrojusi neko sīkāk, tad šķiet, ka regulas 450. panta pieminēšana neattiecas uz gadījumu pamatlietā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0062"><NO.P>62.</NO.P><TXT>Treškārt un visbeidzot, otrā jautājuma pēdējā daļā iesniedzējtiesa skaidri norāda, ka šis jautājums ir radies <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0069" REF.END="QE0069"/>apstākļos, kuros nav pārrobežu elementa<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/>. Tas ir pretrunā faktam, ka lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu <HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT> izvirzīto argumentu kontekstā ir norādīts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0070" REF.END="QE0070"/>pārrobežu elementu veido apstāklis, ka [<HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT>] ir Vīnē [Austrija] reģistrēts meitasuzņēmums (<HT TYPE="ITALIC">Adria Bank AG</HT>)<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/>. Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu arī norādīts, ka <HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT> šobrīd pieder citas dalībvalsts sabiedrībai, kura tomēr<?PAGE NO="13"?> nav identificēta. Iesniedzējtiesas ieskatā, tam varētu būt nozīme, izvērtējot Slovēnijas noteikumus saistībā ar brīvību veikt uzņēmējdarbību (LESD 49. pants), tiesības uz pakalpojumu sniegšanas brīvību (LESD 56. pants) vai kapitāla brīvu apriti (LESD 63. pants), kā arī darījumdarbības brīvību (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. pants).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0063"><NO.P>63.</NO.P><TXT>Tomēr iesniedzējtiesa nekavējoties norāda, ka jautājums par pamatbrīvībām ir <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0071" REF.END="QE0071"/>izklāstīts tikai hipotētiski<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/>, jo faktu norises laikā <HT TYPE="ITALIC">NKBM</HT> nepiederēja citas dalībvalsts sabiedrībai. Tomēr iesniedzējtiesa uzstāj, ka atbilde jāsniedz arī uz šo jautājumu, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0072" REF.END="QE0072"/>jo tas nav autonoms jautājums, bet gan ir cieši saistīts ar minimālās saskaņošanas, kas ir atļauta ar Direktīvu 2003/98, sekām<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0064"><NO.P>64.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iesniedzējtiesas izklāstītos faktus, kā arī apstiprinājumu, ka šī daļa no jautājuma ir hipotētiska, es uzskatu, ka nav nepieciešams pievērsties jautājumam par iespējamu ierobežojumu attiecībā uz pamatbrīvībām<NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="ARAB" NUMBERING.CONTINUED="YES" NOTE.ID="E0019"><P>Tiesa jau ir noraidījusi kā nepieņemamu (pamatojoties uz pastāvīgo judikatūru, saskaņā ar kuru lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pamats ir nevis iespēja iegūt konsultatīvu viedokli par vispārīgiem vai hipotētiskiem jautājumiem, bet gan tas, ka ir nepieciešams faktiski atrisināt strīdu attiecībā uz Savienības tiesībām) jautājumus, kurus iesniedzējtiesa klasificē kā tikai hipotētiskus attiecībā uz tajā izskatāmo pamatlietu. Skat., piemēram, spriedumu, <REF.DOC.ECR><DATE ISO="20161110">2016. gada 10. novembris</DATE>, <NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Private Equity Insurance Group</HT></NAME.CASE> (<NO.CASE>C‑156/15</NO.CASE>, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2016:851">EU:C:2016:851</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0056">56.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0059">59.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>.)</P></NOTE>. Varbūt svarīgāk ir tas, ka par šo tematu nav konkrētu jautājumu, un tāpēc nav nepieciešama atbilde.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">V.</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Secinājumi</HT></TXT></NP></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0065"><NO.P>65.</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosinu Tiesai uz <HT TYPE="ITALIC">Vrhovno sodišče Republike Slovenije</HT> (Slovēnijas Republikas Augstākā tiesa) uzdotajiem jautājumiem atbildēt šādi:</TXT><P><LIST TYPE="NDASH"><ITEM><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/98/EK (<DATE ISO="20031117">2003. gada 17. novembris</DATE>) par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/37/ES (<DATE ISO="20130626">2013. gada 26. jūnijs</DATE>), ar ko groza Direktīvu 2003/98, 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta trešais ievilkums neaizliedz tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds aplūkots pamatlietā, ar kuru ir atļauta neierobežota (absolūta) piekļuve konkrētai informācijai, kas izriet no autortiesību un konsultāciju līgumiem, attiecībā tikai uz tām iestādēm, kas pakļautas valsts dominējošai ietekmei.</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (<DATE ISO="20130626">2013. gada 26. jūnijs</DATE>) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012, un it īpaši tās 432. panta 2. punkts, neaizliedz tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds aplūkots pamatlietā, ar kuru bankai, kas pakļauta publisko tiesību subjekta dominējošai ietekmei, ir uzlikts pienākums atklāt konkrētu informāciju par līgumiem, kuri noslēgti par konsultāciju pakalpojumu, advokātu pakalpojumu un intelektuāla rakstura pakalpojumu sniegšanu, neparedzot nekādus izņēmumus no minētā pienākuma.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ></CONTENTS.CONCLUSION></CONCLUSION>