<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.21-20110601.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="ECRCJ2011LVA.1000977301.case.xml"><NO.CASE>C-406/09</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62009CJ0406</NO.CELEX><NO.SEQ>0017.0002</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>I-9800</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>I-9820</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>21</PAGE.TOTAL><AUTHOR>CJ</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><LEFT><DATE ISO="20111018">2011. GADA 18. OKTOBRA</DATE> SPRIEDUMS — LIETA C-406/09</LEFT><RIGHT><HT TYPE="ITALIC">REALCHEMIE NEDERLAND</HT></RIGHT></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas spriedums</HT> (virspalāta)</P><P><DATE ISO="20111018">2011. gada 18. oktobrī</DATE><NOTE NUMBERING="STAR" TYPE="FOOTNOTE" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda — holandiešu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><JUDGMENT.INIT><P>Lieta C-406/09</P><P>par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko <HT TYPE="ITALIC">Hoge Raad der Nederlanden</HT> (Nīderlande) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts <DATE ISO="20091016">2009. gada 16. oktobrī</DATE> un kas Tiesā reģistrēts <DATE ISO="20091021">2009. gada 21. oktobrī</DATE>, tiesvedībā</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Realchemie Nederland BV</HT></HT></P></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD"><HT TYPE="ITALIC">Bayer CropScience AG</HT></HT>.</P></DEFENDANTS></PARTIES><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>TIESA (virspalāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Skouris [<HT TYPE="ITALIC">V. Skouris</HT>], palātu priekšsēdētāji A. Ticano [<HT TYPE="ITALIC">A. Tizzano</HT>], H. N. Kunja Rodrigess [<HT TYPE="ITALIC">J. N. Cunha Rodrigues</HT>], K. Lēnartss [<HT TYPE="ITALIC">K. Lenaerts</HT>], Ž. K. Bonišo [<HT TYPE="ITALIC">J.-C. Bonichot</HT>] un A. Prehala [<HT TYPE="ITALIC">A. Prechal</HT>], tiesneši A. Ross [<HT TYPE="ITALIC">A. Rosas</HT>], R. Silva de Lapuerta [<HT TYPE="ITALIC">R. Silva de Lapuerta</HT>], K. Šīmans [<HT TYPE="ITALIC">K. Schiemann</HT>], E. Juhāss [<HT TYPE="ITALIC">E. Juhász</HT>], D. Švābi [<HT TYPE="ITALIC">D. Šváby</HT>], M. Bergere [<HT TYPE="ITALIC">M. Berger</HT>] (referente) un E. Jarašūns [<HT TYPE="ITALIC">E. Jarašiūnas</HT>],</P><?PAGE NO="I-9801"?><P>ģenerāladvokāts P. Mengoci [<HT TYPE="ITALIC">P. Mengozzi</HT>],</P><P>sekretāre M. Ferreira [<HT TYPE="ITALIC">M. Ferreira</HT>], galvenā administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20110125">2011. gada 25. janvāra</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><GR.CONSID><CONSID><P>ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:</P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P><HT TYPE="ITALIC">Realchemie Nederland BV</HT> vārdā — J. A. M. Jansens [<HT TYPE="ITALIC">J. A. M. Janssen</HT>], <HT TYPE="ITALIC">advocaat</HT>, un T. Dīkmans [<HT TYPE="ITALIC">T. Diekmann</HT>], <HT TYPE="ITALIC">Rechtsanwalt</HT>,</P></ITEM><ITEM><P>Nīderlandes valdības vārdā — K. Viselsa [<HT TYPE="ITALIC">C. Wissels</HT>], pārstāve,</P></ITEM><ITEM><P>Vācijas valdības vārdā — J. Mellers [<HT TYPE="ITALIC">J. Möller</HT>] un S. Uncaitiga [<HT TYPE="ITALIC">S. Unzeitig</HT>], pārstāvji,</P></ITEM><ITEM><P>Eiropas Komisijas vārdā — A. M. Rušo-Žoē [<HT TYPE="ITALIC">A.-M. Rouchaud-Joët</HT>] un R. Trousterss [<HT TYPE="ITALIC">R. Troosters</HT>], pārstāvji,</P></ITEM></LIST></CONSID></GR.CONSID><?PAGE NO="I-9802"?><GR.VISA><VISA>noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus <DATE ISO="20110405">2011. gada 5. aprīļa</DATE> tiesas sēdē,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>1</NO.P><TXT>Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 1. pantu Padomes <DATE ISO="20001222">2000. gada 22. decembra</DATE> Regulā (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="012" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2001">OV 2001, L 12, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>, labojums latviešu valodā — <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="081" PAGE.FIRST="18" DATE.PUB="20110329">OV L 81, 29.3.2011., 18. lpp.</REF.DOC.OJ>) un 14. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīļa</DATE> Direktīvā 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="157" PAGE.FIRST="45" DATE.PUB="2004">OV L 157, 45. lpp.</REF.DOC.OJ>).</TXT></NP><NP><NO.P>2</NO.P><TXT>Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā <HT TYPE="ITALIC">Realchemie Nederland BV</HT> (turpmāk tekstā — <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0001" REF.END="QE0001"/><HT TYPE="ITALIC">Realchemie</HT><QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>) prasībā pret <HT TYPE="ITALIC">Bayer CropScience AG</HT> (turpmāk tekstā — <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0002" REF.END="QE0002"/><HT TYPE="ITALIC">Bayer</HT><QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>) par tādu <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Düsseldorf</HT> [Diseldorfas apgabaltiesa] (Vācija) sešu nolēmumu izpildi Nīderlandē, ar kuriem minētā tiesa, izskatot <HT TYPE="ITALIC">Bayer</HT> prasības pieteikumu un pamatojoties uz apgalvojumu par patenta pārkāpumu, aizliedza <HT TYPE="ITALIC">Realchemie</HT> Vācijā ievest, turēt valdījumā un tirgot noteiktus pesticīdus.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9803"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Atbilstošās tiesību normas</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Savienības tiesības</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Regula Nr. 44/2001</P></TI></TITLE><NP><NO.P>3</NO.P><TXT>Regulas Nr. 44/2001 preambulas 6. un 7. apsvērumā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0003" REF.END="QE0003"/>(6)</NO.P><TXT>Lai panāktu spriedumu brīvu apriti civillietās un komerclietās, ir vajadzīgi un lietderīgi, ka normas, kas nosaka jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi, reglamentē kāds Kopienas juridiskais instruments, kas ir saistošs un tieši piemērojams.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(7)</NO.P><TXT>Ir svarīgi šīs regulas darbības jomā ietvert galvenos civillietu un komerclietu jautājumus, izņemot dažus skaidri noteiktus jautājumus.<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>4</NO.P><TXT>Regulas Nr. 44/2001 preambulas 16. un 17. apsvērumā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0004" REF.END="QE0004"/>(16)</NO.P><TXT>Savstarpēja uzticēšanās tiesvedībai Kopienā pamato spriedumus, kas pieņemti kādā dalībvalstī un ko atzīst automātiski, bez vajadzības veikt kādu procedūru, izņemot strīdus gadījumus.</TXT></NP></CONSID><?PAGE NO="I-9804"?><CONSID><NP><NO.P>(17)</NO.P><TXT>Izmantojot to pašu savstarpējās uzticēšanās principu, procedūrai, kuras mērķis ir kādā dalībvalstī padarīt par izpildāmu spriedumu, kas pieņemts citā dalībvalstī, jābūt efektīvai un ātrai. Tālab sprieduma pasludināšanai par izpildāmu faktiski būtu jānotiek automātiski pēc sniegto dokumentu vienkāršas pārbaudes, nepastāvot nekādai iespējai, ka tiesa pēc savas iniciatīvas varētu atsaukties uz kādu no šajā regulā paredzētajiem izpildes atteikuma pamatojumiem.<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>5</NO.P><TXT>Regulas Nr. 44/2001 preambulas 19. apsvērumā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0005" REF.END="QE0005"/>Būtu jānodrošina vajadzīgā nepārtrauktība starp [Briseles <DATE ISO="19680927">1968. gada 27. septembra</DATE> Konvenciju par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="299" PAGE.FIRST="32" DATE.PUB="1972">OV 1972, L 299, 32. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā — <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0006" REF.END="QE0006"/>Briseles konvencija<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>)] un šo regulu, un tālab būtu jānosaka pārejas noteikumi. Šī pati vajadzība attiecas uz Briseles konvencijas interpretāciju Eiropas Kopienu Tiesā, un 1971. gada protokols [par šīs konvencijas interpretāciju Tiesā, pārskatītajā un grozītajā redakcijā (<REF.DOC.OJ COLL="C" NO.OJ="027" PAGE.FIRST="28" DATE.PUB="1998">OV 1998, C 27, 28. lpp.</REF.DOC.OJ>)] joprojām būtu jāpiemēro arī lietām, ko izskata tiesā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/></P></CONSID></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>6</NO.P><TXT>Minētās regulas 1. panta 1. un 2. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="001.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0007" REF.END="QE0007"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Šo regulu piemēro civillietās un komerclietās neatkarīgi no tiesas būtības. Tā neattiecas jo īpaši uz nodokļu, muitas vai administratīvajām lietām.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="I-9805"?><PARAG IDENTIFIER="001.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA><P>Šo regulu nepiemēro attiecībā uz:</P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>fizisko personu juridisko statusu vai tiesībspēju un rīcībspēju, īpašumtiesībām, kas izriet no laulības attiecībām, testamentiem un mantošanu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>bankrotu, ar maksātnespējīgu uzņēmējsabiedrību vai citu juridisko personu likvidāciju saistītām procedūrām, tiesas rīkojumiem, mierizlīgumiem un līdzīgām procedūrām;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>sociālo nodrošinājumu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>d)</NO.P><TXT>šķīrējtiesu.<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/></TXT></NP></ITEM></LIST></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>7</NO.P><TXT>Šīs regulas 32. pantā ir noteikts, ka <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0008" REF.END="QE0008"/>šajā regulā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0009" REF.END="QE0009"/>spriedums<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> ir jebkurš spriedums, ko pieņēmusi kādas dalībvalsts tiesa, neatkarīgi no sprieduma nosaukuma, tostarp dekrēts, rīkojums, lēmums vai izpildraksts, kā arī izmaksu vai izdevumu noteikšana, ko veic tiesas ierēdnis<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>8</NO.P><TXT>Regulas Nr. 44/2001 34. pantā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0010" REF.END="QE0010"/>Spriedumu neatzīst:</P><P>[..]</P><?PAGE NO="I-9806"?><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>aizmuguriska sprieduma gadījumā — ja atbildētājam netika laikus izsniegts dokuments, ar ko celta prasība, vai līdzīgs dokuments, lai viņš varētu nodrošināt sev aizstāvību, izņemot gadījumu, ja atbildētājs nav sācis sprieduma pārsūdzēšanas procedūru, kad viņam bija iespējams to darīt;</TXT></NP></ITEM></LIST><P>[..].<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/></P></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>9</NO.P><TXT>Šīs regulas 43. pants ir formulēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="043.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0011" REF.END="QE0011"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Visas puses var pārsūdzēt lēmumu par pieteikumu pasludināt izpildāmību.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="043.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Pārsūdzību iesniedz tiesā, kas norādīta III pielikuma sarakstā.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="043.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Pārsūdzību izskata saskaņā ar normām, kas reglamentē kārtību strīdus gadījumos.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="043.004"><NO.PARAG>4.</NO.PARAG><ALINEA>Ja puse, attiecībā uz kuru prasa izpildi, neierodas apelācijas instances tiesā tiesvedībā saistībā ar pieteikuma iesniedzēja ierosinātu pārsūdzību, piemēro 26. panta 2. līdz 4. punktu, pat ja pusei, attiecībā uz kuru prasa izpildi, domicila nav nevienā no dalībvalstīm.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="043.005"><NO.PARAG>5.</NO.PARAG><ALINEA>Pārsūdzību pret izpildāmības pasludināšanu iesniedz mēneša laikā pēc izpildāmības pasludināšanas lēmuma izsniegšanas. Ja pusei, attiecībā uz kuru prasa izpildi, domicils ir dalībvalstī, kas nav tā pati dalībvalsts, kurā pasludināta izpildāmība, tad pārsūdzības termiņš ir divi mēneši, un to sāk skaitīt no dienas, kad lēmums par izpildāmības pasludināšanu izsniegts vai nu personiski, vai arī mītnesvietā. Termiņu nedrīkst pagarināt attāluma dēļ.<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><?PAGE NO="I-9807"?><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Direktīva 2004/48</P></TI></TITLE><NP><NO.P>10</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/48 preambulas 3. apsvērumā ir noteikts, ka, <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0012" REF.END="QE0012"/>nepastāvot efektīviem intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības līdzekļiem, netiek veicināta jauninājumu ieviešana un jaunrade un mazinās ieguldījumi. Tādēļ ir jānodrošina, ka materiālās tiesības intelektuālā īpašuma jomā, kas pašreiz lielā mērā ir <HT TYPE="ITALIC">acquis communitaire</HT> sastāvdaļa, Kopienā piemēro efektīvi<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>11</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/48 preambulas 8.–11. apsvērumā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0013" REF.END="QE0013"/>(8)</NO.P><TXT>Dalībvalstu sistēmu atšķirības attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu kaitē iekšējā tirgus pareizai darbībai, un to dēļ nav iespējams nodrošināt, ka intelektuālā īpašuma tiesības visā Kopienā ir vienādā mērā aizsargātas. Šī situācija neveicina brīvu apriti iekšējā tirgū un nerada veselīgai konkurencei labvēlīgu vidi.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(9)</NO.P><TXT>Pašreizējās atšķirības veicina arī materiālo tiesību intelektuālā īpašuma jomā vājināšanos un iekšējā tirgus sadrumstalošanos minētajā jomā. [..] Tādēļ dalībvalstu tiesību aktu tuvināšana šajā jomā ir svarīgs priekšnoteikums pareizai iekšējā tirgus darbībai.</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(10)</NO.P><TXT>Šīs direktīvas mērķis ir tuvināt tiesību sistēmas, lai iekšējā tirgū nodrošinātu augstu, līdzvērtīgu un viendabīgu aizsardzības līmeni.</TXT></NP></CONSID><?PAGE NO="I-9808"?><CONSID><NP><NO.P>(11)</NO.P><TXT>Šīs direktīvas mērķis nav paredzēt saskaņotus noteikumus attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību, jurisdikciju, civiltiesību un komerctiesību lēmumu atzīšanu un piemērošanu vai paredzēt piemērojamās tiesības. Pastāv Kopienas tiesību akti, kas kopumā reglamentē šādus jautājumus un principā ir piemērojami arī intelektuālajam īpašumam.<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>12</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/48 1. pantā ir noteikts, ka tā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0014" REF.END="QE0014"/>attiecas uz pasākumiem, kārtību un aizsardzības līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/>.</TXT></NP><NP><NO.P>13</NO.P><TXT>Šīs direktīvas I nodaļas 2. panta ar virsrakstu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0015" REF.END="QE0015"/>Piemērošanas joma<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> 1. punktā ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0016" REF.END="QE0016"/>Neskarot līdzekļus, kas Kopienā vai valstu tiesību aktos ir vai var tikt paredzēti, ciktāl šie līdzekļi var būt labvēlīgāki tiesību īpašniekiem, šajā direktīvā paredzētos pasākumus, kārtību un aizsardzības līdzekļus saskaņā ar 3. pantu piemēro visiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, kas paredzēti Kopienas un/vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos.<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>14</NO.P><TXT>Šīs direktīvas II nodaļas 1. iedaļas 3. pantā ar virsrakstu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0017" REF.END="QE0017"/>Vispārīgas saistības<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="003.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0018" REF.END="QE0018"/>1.</NO.PARAG><ALINEA>Dalībvalstis paredz pasākumus, kārtību un aizsardzības līdzekļus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šajā direktīvā paredzēto intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu. Šie pasākumi, kārtība un aizsardzības līdzekļi ir taisnīgi, nav nevajadzīgi sarežģīti vai dārgi un neietver nepamatotus termiņus vai kavēšanos.</ALINEA></PARAG><?PAGE NO="I-9809"?><PARAG IDENTIFIER="003.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Šie pasākumi, kārtība un aizsardzības līdzekļi ir arī efektīvi, proporcionāli un preventīvi, un tos piemēro tā, lai izvairītos no šķēršļu radīšanas likumīgai tirdzniecībai un nodrošinātu, ka tos neizmanto ļaunprātīgi.<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP><NP><NO.P>15</NO.P><TXT>Direktīvas 2004/48 14. pantā ar virsrakstu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0019" REF.END="QE0019"/>Tiesu izdevumi<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/> ir noteikts:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ALINEA><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0020" REF.END="QE0020"/>Dalībvalstis paredz, ka pieņemamus un samērīgus tiesu izdevumus un citas izmaksas, kas radušās lietā uzvarējušajai pusei, parasti sedz zaudējusī puse, ja vien tas nav pretrunā [..] taisnīguma principiem.<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/></ALINEA></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Valstu tiesiskie regulējumi</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Vācijas tiesiskais regulējums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>16</NO.P><TXT>Vācijas Civilprocesa kodeksa (<HT TYPE="ITALIC">Zivilprozessordnung</HT>, turpmāk tekstā — <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0021" REF.END="QE0021"/><HT TYPE="ITALIC">ZPO</HT><QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>) 890. un 891. pants ir formulēti šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><ARTICLE IDENTIFIER="890"><TI.ART><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0022" REF.END="QE0022"/>890. pants</TI.ART><STI.ART>Atturēšanās un akcepta pienākuma piespiedu izpilde</STI.ART><PARAG IDENTIFIER="890.001"><NO.PARAG>1.</NO.PARAG><ALINEA>Ja parādnieks neizpilda atturēšanās pienākumu vai pienākumu pieļaut kādu darbību, pirmās instances tiesa viņam pēc kreditora pieprasījuma piespriež [civiltiesisku] naudas sodu un — gadījumā, ja soda piedzīšana nav iespējama, — brīvības atņemšanu vai brīvības atņemšanu uz ne vairāk kā sešiem mēnešiem. Ikviena civiltiesiska naudas<?PAGE NO="I-9810"?> soda maksimālais apmērs ir EUR <FT TYPE="NUMBER">250000</FT>, brīvības atņemšanas kopējais maksimālais termiņš ir divi gadi.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="890.002"><NO.PARAG>2.</NO.PARAG><ALINEA>Pirms soda piespriešanas ir jāizdod brīdinājums, ko pēc pieprasījuma veic pirmās instances tiesa, ja tas jau nav ietverts rīkojumā, ar kuru pasludināts pienākums.</ALINEA></PARAG><PARAG IDENTIFIER="890.003"><NO.PARAG>3.</NO.PARAG><ALINEA>Pēc kreditora pieprasījuma parādniekam var arī piespriest pienākumu nodrošināt garantiju par visu turpmāko kaitējumu, kas noteiktā termiņā izrietēs no jebkāda cita pārkāpuma.</ALINEA></PARAG></ARTICLE><ARTICLE IDENTIFIER="891"><TI.ART>891. pants</TI.ART><STI.ART>Process, parādnieka uzklausīšana un tiesāšanās izdevumu noteikšana</STI.ART><ALINEA>Lēmumi atbilstoši 887.–890. pantam tiek pieņemti ar rīkojumu. Pirms lēmuma pieņemšanas ir jāuzklausa parādnieks. [..]<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/></ALINEA></ARTICLE></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Nīderlandes tiesiskais regulējums</P></TI></TITLE><NP><NO.P>17</NO.P><TXT>No lietas materiāliem izriet, ka Nīderlandes Karaliste Direktīvas 2004/48 14. pantu ir transponējusi savā tiesību sistēmā ar Nīderlandes Civilprocesa kodeksa (<HT TYPE="ITALIC">Wetboek van burgerlijke rechtsvordering</HT>) 1019.h pantu. Saskaņā ar iesniedzējtiesas teikto šis<?PAGE NO="I-9811"?> noteikums lietās, uz kurām attiecas šī direktīva, ļauj pieņemt aptverošāku lēmumu par tiesāšanās izdevumiem nekā ierastie lēmumi.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>18</NO.P><TXT>Izskatot <HT TYPE="ITALIC">Bayer</HT> prasības pieteikumu, kas pamatots ar apgalvojumu par patenta pārkāpumu, <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Düsseldorf</HT> pagaidu noregulējuma kārtībā ar <DATE ISO="20051219">2005. gada 19. decembra</DATE> rīkojumu aizliedza <HT TYPE="ITALIC">Realchemie</HT> Vācijā ievest, turēt valdījumā un tirgot noteiktus pesticīdus (turpmāk tekstā — <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0023" REF.END="QE0023"/>pamatrīkojums<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>). Par šī aizlieguma neievērošanu tika noteikts naudas sods. Turklāt <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Düsseldorf</HT> noteica <HT TYPE="ITALIC">Realchemie</HT> pienākumu paziņot par komercdarījumiem ar minētajiem pesticīdiem un to uzkrājumus noliktavās nodot tiesas uzraudzībā. <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Düsseldorf</HT> šajā pamatrīkojumā noteica, ka tiesāšanās izdevumus atlīdzina <HT TYPE="ITALIC">Realchemie</HT>.</TXT></NP><NP><NO.P>19</NO.P><TXT>Pamatodamās uz pamatrīkojumā ietverto lēmumu par tiesāšanās izdevumiem, <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Düsseldorf</HT> ar <DATE ISO="20060829">2006. gada 29. augusta</DATE> rīkojumu par tiesāšanās izdevumiem noteica tos EUR <FT TYPE="DECIMAL">7829,60</FT> apmērā.</TXT></NP><NP><NO.P>20</NO.P><TXT>Turklāt <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Düsseldorf</HT> ar <DATE ISO="20060817">2006. gada 17. augusta</DATE> rīkojumu, kas izdots saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">ZPO</HT> 890. pantu, pamatrīkojumā noteiktā aizlieguma neievērošanas dēļ piesprieda <HT TYPE="ITALIC">Realchemie</HT> civiltiesisku naudas sodu (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0024" REF.END="QE0024"/>Ordnungsgeld<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>) EUR <FT TYPE="NUMBER">20000</FT> apmērā, kas ir jāieskaita <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Düsseldorf</HT> kasē (turpmāk tekstā — <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0025" REF.END="QE0025"/>rīkojums par naudas soda piespriešanu<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/>), un piesprieda <HT TYPE="ITALIC">Realchemie</HT> atlīdzināt tiesāšanās izdevumus arī šajā tiesvedībā par naudas soda piespriešanu.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9812"?><NP><NO.P>21</NO.P><TXT>Pamatodamās uz rīkojumā par naudas soda piespriešanu ietverto lēmumu par tiesāšanās izdevumiem, <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Düsseldorf</HT> ar <DATE ISO="20060919">2006. gada 19. septembra</DATE> rīkojumu par tiesāšanās izdevumiem noteica tos EUR 898,60 apmērā.</TXT></NP><NP><NO.P>22</NO.P><TXT>Turklāt ar <DATE ISO="20061006">2006. gada 6. oktobra</DATE> rīkojumu <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Düsseldorf</HT> piesprieda <HT TYPE="ITALIC">Realchemie</HT> periodisku soda maksājumu (<QUOT.START CODE="201C" ID="QS0026" REF.END="QE0026"/>Zwangsgeld<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/>, <HT TYPE="ITALIC">ZPO</HT> 888. pants) EUR <FT TYPE="NUMBER">15000</FT> apmērā (turpmāk tekstā — <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0027" REF.END="QE0027"/>rīkojums par periodisku soda maksājumu<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>), lai to mudinātu sniegt informāciju par komercdarījumiem ar attiecīgajiem pesticīdiem, kā arī atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā par periodisku naudas soda maksājumu.</TXT></NP><NP><NO.P>23</NO.P><TXT>Pamatodamās uz rīkojumā par periodisku soda maksājumu ietverto lēmumu par tiesāšanās izdevumiem, <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Düsseldorf</HT> ar <DATE ISO="20061111">2006. gada 11. novembra</DATE> rīkojumu par tiesāšanās izdevumiem noteica tos EUR 852,40 apmērā ar procentiem.</TXT></NP><NP><NO.P>24</NO.P><TXT>Visi šie <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Düsseldorf</HT> pieņemtie nolēmumi <HT TYPE="ITALIC">Realchemie</HT> tika paziņoti dažas dienas pēc to pasludināšanas.</TXT></NP><NP><NO.P>25</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20070406">2007. gada 6. aprīļa</DATE> pieteikumu <HT TYPE="ITALIC">Bayer</HT> vērsās pie <HT TYPE="ITALIC">Rechtbank</HT> <HT TYPE="ITALIC">’s-Hertogenbosch</HT> [Hertogenbosas tiesa] (Nīderlande) pagaidu noregulējuma tiesneša ar lūgumu atļaut Nīderlandē izpildīt visus sešus <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Düsseldorf</HT> pieņemtos nolēmumus.</TXT></NP><NP><NO.P>26</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20070410">2007. gada 10. aprīļa</DATE> rīkojumu <HT TYPE="ITALIC">Rechtbank</HT> <HT TYPE="ITALIC">’s-Hertogenbosch</HT> pagaidu noregulējuma tiesnesis saskaņā ar Regulu Nr. 44/2001 apmierināja <HT TYPE="ITALIC">Bayer</HT> pieteikumu atzīt sešus <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Düsseldorf</HT> nolēmumus par izpildāmiem Nīderlandē.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9813"?><NP><NO.P>27</NO.P><TXT><DATE ISO="20070614">2007. gada 14. jūnijā</DATE> <HT TYPE="ITALIC">Realchemie</HT> vērsās <HT TYPE="ITALIC">Rechtbank</HT> <HT TYPE="ITALIC">’s-Hertogenbosch</HT>, saskaņā ar Regulas Nr. 44/2001 43. pantu pārsūdzot <DATE ISO="20070410">2007. gada 10. aprīļa</DATE> rīkojumu, prasot to atcelt un noraidīt <HT TYPE="ITALIC">Bayer</HT> lūgto atļauju.</TXT></NP><NP><NO.P>28</NO.P><TXT>Tā atsaucās uz Regulas Nr. 44/2001 34. panta sākumā un 2. punktā paredzēto atteikuma pamatu, būtībā norādot, ka pamatrīkojumu, rīkojumu par naudas soda piespriešanu un rīkojumu par periodisku soda maksājumu nevar atzīt un izpildīt citā dalībvalstī, jo tie ir pieņemti bez <HT TYPE="ITALIC">Realchemie</HT> uzaicināšanas un bez mutvārdu debatēm, un ka trīs rīkojumi par tiesāšanās izdevumu piespriešanu arī nav atzīstami un izpildāmi, jo tie ir triju iepriekš minēto rīkojumu neatņemama sastāvdaļa.</TXT></NP><NP><NO.P>29</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20080226">2008. gada 26. februāra</DATE> rīkojumu <HT TYPE="ITALIC">Rechtbank</HT> <HT TYPE="ITALIC">’s-Hertogenbosch</HT> šo pārsūdzību noraidīja kā nepamatotu un <DATE ISO="20070410">2007. gada 10. aprīļa</DATE> rīkojumu atstāja negrozītu. Tā uzskatīja, ka <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Düsseldorf</HT> izdotie rīkojumi, pat ja tie tikuši izdoti, pamatojoties uz vienpusējiem prasības pieteikumiem, ir Regulas Nr. 44/2001 32. pantā minētie spriedumi un tādēļ tos var izpildīt Nīderlandē.</TXT></NP><NP><NO.P>30</NO.P><TXT>Jautājumā par <HT TYPE="ITALIC">Realchemie</HT> argumentu, ka <HT TYPE="ITALIC">Bayer</HT> prasība izpildīt rīkojumu par naudas soda piespriešanu esot nepieņemama, <HT TYPE="ITALIC">Rechtbank</HT> <HT TYPE="ITALIC">’s-Hertogenbosch</HT> uzskatīja, ka apstāklis, ka ar šo rīkojumu <HT TYPE="ITALIC">Realchemie</HT> ir noteikts pienākums ieskaitīt naudas sodu EUR <FT TYPE="NUMBER">20000</FT> apmērā <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Düsseldorf</HT> kasē, nemaina faktu, ka <HT TYPE="ITALIC">Bayer</HT> ir tiesības un interese, lai <HT TYPE="ITALIC">Realchemie</HT> minētās tiesas kasē patiešām ieskaitītu šo naudas sodu, kas ir pamudinājums ievērot pamatrīkojumu, un ka tālab <HT TYPE="ITALIC">Bayer</HT> var censties panākt šī rīkojuma izpildi Nīderlandē.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9814"?><NP><NO.P>31</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Rechtbank</HT> <HT TYPE="ITALIC">’s-Hertogenbosch</HT> piesprieda <HT TYPE="ITALIC">Realchemie</HT> atlīdzināt pārsūdzības tiesāšanās izdevumus.</TXT></NP><NP><NO.P>32</NO.P><TXT>Šos tiesāšanās izdevumus minētā tiesa noteica, piemērojot nevis Nīderlandes Civilprocesa kodeksa 1019.h pantu, kā to bija prasījusi <HT TYPE="ITALIC">Bayer</HT>, bet gan saskaņā ar vispārējo kārtību.</TXT></NP><NP><NO.P>33</NO.P><TXT>Par šo <HT TYPE="ITALIC">Rechtbank</HT> <HT TYPE="ITALIC">’s-Hertogenbosch</HT> <DATE ISO="20080226">2008. gada 26. februāra</DATE> rīkojumu <HT TYPE="ITALIC">Realchemie</HT> iesniedza kasācijas sūdzību. <HT TYPE="ITALIC">Bayer</HT> prasīja kasācijas sūdzību noraidīt un iesniedza pretsūdzību.</TXT></NP><NP><NO.P>34</NO.P><TXT>Šādos apstākļos <HT TYPE="ITALIC">Hoge Raad der Nederlanden</HT> [Nīderlandes Augstākā tiesa] nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" ID="QS0028" REF.END="QE0028"/>1)</NO.P><TXT>Vai jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0029" REF.END="QE0029"/>civillietas un komerclietas<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/>, kas minēts [Regulas Nr. 44/2001] 1. pantā, ir jāinterpretē tādējādi, ka šī regula ir jāpiemēro arī tāda lēmuma atzīšanai un izpildei, kurā piespriests maksāt naudas sodu saskaņā ar [<HT TYPE="ITALIC">ZPO</HT>] 890. pantu?</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>2)</NO.P><TXT>Vai Direktīvas [2004/48] 14. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir jāpiemēro arī eksekvatūras procedūrā, kas attiecas uz:</TXT><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>a)</NO.P><TXT>citā dalībvalstī pieņemtu lēmumu par kādu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu;</TXT></NP></ITEM><?PAGE NO="I-9815"?><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>citā dalībvalstī pieņemtu lēmumu, ar kuru ticis noteikts periodisks soda maksājums vai piespriests naudas sods saistībā ar aizlieguma pārkāpt kādas intelektuālā īpašuma tiesības neievērošanu;</TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P>c)</NO.P><TXT>citā dalībvalstī pieņemtiem lēmumiem par tiesāšanās izdevumu piespriešanu, kas pamatoti ar a) un b) punktā minētajiem lēmumiem?<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/></TXT></NP></ITEM></LIST></P></NP></ITEM></LIST></QUOT.S></P></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par prejudiciālajiem jautājumiem</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par pirmo jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>35</NO.P><TXT>Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā Tiesai vaicā, vai rīkojums, ar kuru piespriests maksāt naudas sodu atbilstoši tādai valsts tiesību normai kā <HT TYPE="ITALIC">ZPO</HT> 890. pants, ietilpst Regulas Nr. 44/2001 piemērošanas jomā, kas ir noteikta tās 1. pantā.</TXT></NP><NP><NO.P>36</NO.P><TXT><HT TYPE="ITALIC">Hoge Raad der Nederlanden</HT> norāda, ka tās šaubas šajā ziņā izriet no vairākiem apstākļiem. Vispirms, kā šī tiesa uzskata, runa esot par naudas sodu, ar kuru tiek sodīts tiesas noteikta aizlieguma pārkāpums un kuru tiesnesis ir piespriedis pēc privātpersonas pieteikuma, bet kurš tiek samaksāts nevis <HT TYPE="ITALIC">Bayer</HT>, bet gan Vācijas valstij. Turklāt šo naudas sodu piedzenot nevis privātpersona vai tas tiekot piedzīts tās vārdā, bet gan pēc pašas tiesas iniciatīvas. Visbeidzot, arī faktisko piedziņu veicot Vācijas tiesu iestādes.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9816"?><NP><NO.P>37</NO.P><TXT>Ņemot vērā šos apstākļus, Nīderlandes valdība uzskata, ka Vācijas tiesas nolēmums, ar kuru <HT TYPE="ITALIC">Realchemie</HT> tiek piespriests maksāt naudas sodu, pēc savas būtības neietilpst Regulas Nr. 44/2001 piemērošanas jomā, jo tam ir publisko tiesību raksturs. Savukārt Vācijas valdība un Eiropas Komisija uzskata, ka šis nolēmums ietilpst gan Regulas Nr. 44/2001 piemērošanas jomā, jo pamattiesvedība, ar kuru tas ir saistīts, ietilpst šajā regulā definētajā civillietu un komerclietu jomā.</TXT></NP><NP><NO.P>38</NO.P><TXT>Ievadam ir jāatgādina, ka, tā kā Regula Nr. 44/2001 attiecībās starp dalībvalstīm, izņemot Dānijas Karalisti, tagad aizstāj Briseles konvenciju, Tiesas veiktā šīs konvencijas interpretācija ir attiecināma arī uz minēto regulu, kad var uzskatīt, ka tās normas ir vienādas ar Briseles konvencijas normām (it īpaši skat. <DATE ISO="20090910">2009. gada 10. septembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-292/08" PAGE.ECR="I-8421" YEAR="2009">C-292/08 <HT TYPE="ITALIC">German Graphics Graphische Maschinen</HT>, Krājums, I-8421. lpp.</REF.DOC.ECR>, 27. punkts un tajā minētā judikatūra). Turklāt no Regulas Nr. 44/2001 preambulas 19. apsvēruma izriet, ka Briseles konvencijas un šīs regulas interpretācijā ir jānodrošina nepārtrauktība.</TXT></NP><NP><NO.P>39</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jākonstatē, ka Regulas Nr. 44/2001 piemērošanas joma gluži tāpat kā Briseles konvencijas gadījumā ir ierobežota ar jēdzienu <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0030" REF.END="QE0030"/>civillietas un komerclietas<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>. Šī piemērošanas joma būtībā tiek definēta atbilstoši apstākļiem, kuri raksturo juridiskās attiecības starp lietas dalībniekiem vai tiesvedības priekšmetu (šajā ziņā it īpaši skat. <DATE ISO="20090428">2009. gada 28. aprīļa</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-420/07" PAGE.ECR="I-3571" YEAR="2009">C-420/07 <HT TYPE="ITALIC">Apostolides</HT>, Krājums, I-3571. lpp.</REF.DOC.ECR>, 42., 45. un 46. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).</TXT></NP><NP><NO.P>40</NO.P><TXT>It īpaši attiecībā uz pagaidu pasākumiem Tiesa uzskata, ka tie Briseles konvencijas piemērošanas jomā iekļaujami nevis pašu šo pasākumu iedabas dēļ, bet gan to tiesību iedabas dēļ, kuru ievērošana ar tiem tiek nodrošināta (it īpaši skat. <DATE ISO="19790327">1979. gada 27. marta</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="143/78" PAGE.ECR="1055" YEAR="1979">143/78 <HT TYPE="ITALIC">de Cavel</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, 1055. lpp.</REF.DOC.ECR>, 8. punkts, un <DATE ISO="19981117">1998. gada 17. novembra</DATE> spriedumu lietā <REF.DOC.ECR EDITION="GEN" NO.CASE="C-391/95" PAGE.ECR="I-7091" YEAR="1998">C-391/95 <HT TYPE="ITALIC">Van Uden</HT>, <HT TYPE="ITALIC">Recueil</HT>, I-7091. lpp.</REF.DOC.ECR>, 33. punkts).</TXT></NP><?PAGE NO="I-9817"?><NP><NO.P>41</NO.P><TXT>Lai gan saskaņā ar <HT TYPE="ITALIC">ZPO</HT> 890. pantu attiecīgais pamatlietas naudas sods pēc sava rakstura ir sods un rīkojuma par tā piespriešanu pamatojumā ir skaidri norādīts, ka tas pēc sava rakstura ir sankcija, šajā lietā tomēr ir strīds starp divām privātpersonām par to, vai atļaut Nīderlandē izpildīt sešus <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Düsseldorf</HT> pieņemtus nolēmumus, ar kuriem šī tiesa, izskatot <HT TYPE="ITALIC">Bayer</HT> prasības pieteikumu un pamatojoties uz apgalvojumu par patenta pārkāpumu, ir aizliegusi <HT TYPE="ITALIC">Realchemie</HT> Vācijā ievest, turēt valdījumā un tirgot noteiktus pesticīdus. Šādas prasības mērķis ir aizsargāt privātās tiesības, un tā nav kāda lietas dalībnieka veikta publiskās varas prerogatīvu īstenošana. Citiem vārdiem sakot, juridiskās attiecības starp <HT TYPE="ITALIC">Bayer</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Realchemie</HT> ir jākvalificē kā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0031" REF.END="QE0031"/>privāttiesību juridiskās attiecības<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>, un tādēļ tās ietilpst jēdzienā <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0032" REF.END="QE0032"/>civillietas un komerclietas<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> Regulas Nr. 44/2001 izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>42</NO.P><TXT>Protams, no iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka naudas sods, kas, pamatojoties uz <HT TYPE="ITALIC">ZPO</HT> 890. pantu, ar <HT TYPE="ITALIC">Landgericht Düsseldorf</HT> rīkojumu piespriests <HT TYPE="ITALIC">Realchemie</HT>, izpildes gadījumā ir jāmaksā nevis kādai privātpersonai, bet gan Vācijas valstij, ka naudas sodu piedzen nevis privātpersona vai tas tiek piedzīts tās vārdā, bet gan pēc pašas tiesas iniciatīvas un ka faktisko piedziņu veic Vācijas tiesu iestādes. Šie Vācijas izpildes procedūras konkrētie aspekti tomēr nav uzskatāmi par noteicošiem attiecībā uz tiesību uz izpildi būtību. Šo tiesību būtība ir atkarīga no to subjektīvo tiesību būtības, kuru pārkāpuma dēļ izpilde ir tikusi noteikta, proti, šajā lietā <HT TYPE="ITALIC">Bayer</HT> tiesības uz tās ar patentu aizsargātā izgudrojuma ekskluzīvu izmantošanu, kas neapšaubāmi ietilpst civillietu un komerclietu jomā Regulas Nr. 44/2001 1. panta izpratnē.</TXT></NP><NP><NO.P>43</NO.P><TXT>Visbeidzot, runājot par Nīderlandes valdības izvirzīto jautājumu, saskaņā ar kurām procesuālo tiesību normām valsts tiesai būtu jāizpilda attiecīgie pamatlietas nolēmumi, jānorāda, ka iesniedzējtiesa par šo aspektu nav jautājusi. Tādēļ par šo jautājumu nav jāspriež.</TXT></NP><?PAGE NO="I-9818"?><NP><NO.P>44</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš minēto, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 44/2001 1. pantā minētais jēdziens <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0033" REF.END="QE0033"/>civillietas un komerclietas<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> ir jāinterpretē tādējādi, ka šī regula ir piemērojama tāda tiesas nolēmuma atzīšanai un izpildei, ar kuru ir piespriests naudas sods, lai panāktu, ka tiek ievērots civillietā vai komerclietā taisīts tiesas nolēmums.</TXT></NP></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par otro jautājumu</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>45</NO.P><TXT>Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā Tiesai vaicā, vai tiesāšanās izdevumiem, kas ir saistīti ar Nīderlandē ierosinātu eksekvatūras procedūru, kurā tiek prasīts atzīt un izpildīt sešus Vācijā pieņemtus nolēmumus tiesvedībā, kuras mērķis ir panākt intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu, ir piemērojams Direktīvas 2004/48 14. pants, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, lai tiesāšanās izdevumus, kas radušies lietā uzvarējušajai pusei, principā atlīdzinātu zaudējusī puse.</TXT></NP><NP><NO.P>46</NO.P><TXT>Jāatgādina, ka Direktīva 2004/48 saskaņā ar tās 1. pantā noteikto attiecas uz visiem pasākumiem, kārtību un aizsardzības līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu. Turklāt šīs direktīvas 2. panta 1. punktā ir noteikts, ka šie pasākumi, kārtība un aizsardzības līdzekļi saskaņā ar šīs direktīvas 3. pantu ir piemērojami visiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, kas paredzēti attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos. Tātad Direktīvas 2004/48 piemērošanas jomā principā var ietilpt arī eksekvatūras procedūra.</TXT></NP><NP><NO.P>47</NO.P><TXT>Vēl ir jānorāda, ka saskaņā ar Direktīvas 2004/48 preambulas 10. un 11. apsvērumu tās mērķis ir tuvināt dalībvalstu tiesību aktus, lai iekšējā tirgū nodrošinātu augstu,<?PAGE NO="I-9819"?> līdzvērtīgu un viendabīgu intelektuālā īpašuma aizsardzības līmeni, nevis paredzēt saskaņotus noteikumus attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību, jurisdikciju, nolēmumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās vai paredzēt piemērojamās tiesības. Turklāt, kā jau uzsvērts šī 11. apsvēruma otrajā teikumā, Kopienu tiesību akti, kas šos jautājumus reglamentē vispārīgi, principā ir piemērojami arī intelektuālajam īpašumam.</TXT></NP><NP><NO.P>48</NO.P><TXT>Savukārt Direktīvas 2004/48 14. panta mērķis ir pastiprināt intelektuālā īpašuma aizsardzību, novēršot, ka kāda cietusī persona tiktu atturēta ierosināt tiesvedību, lai aizsargātu savas tiesības.</TXT></NP><NP><NO.P>49</NO.P><TXT>Tāpēc tāda šīs normas interpretācija, atbilstoši kurai tā ir piemērojama arī eksekvatūras procedūrai un nolēmumiem par tiesāšanās izdevumiem, kas ar to saistīti, atbilst gan Direktīvas 2004/48 vispārīgajam mērķim tuvināt dalībvalstu tiesību aktus, lai nodrošinātu augstu, līdzvērtīgu un viendabīgu intelektuālā īpašuma aizsardzības līmeni, gan konkrētajam šīs normas mērķim novērst, lai cietusī persona netiktu atturēta ierosināt tiesvedību, lai aizsargātu savas intelektuālā īpašuma tiesības. Saskaņā ar šiem mērķiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma izdarītājam parasti ir pilnībā jāuzņemas atbildība par savas rīcības finansiālajām sekām.</TXT></NP><NP><NO.P>50</NO.P><TXT>Tādēļ uz otro jautājumu ir jāatbild tādējādi, ka Direktīvas 2004/48 14. pants ir piemērojams tiesāšanās izdevumiem, kas ir saistīti ar kādā dalībvalstī ierosinātu eksekvatūras procedūru, kurā tiek prasīts atzīt un izpildīt citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu tiesvedībā, kuras mērķis ir panākt intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><?PAGE NO="I-9820"?><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP><NO.P>51</NO.P><TXT>Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamatlietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.</TXT></NP></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO>Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:</INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Padomes <DATE ISO="20001222">2000. gada 22. decembra</DATE> Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 1. pantā minētais jēdziens</HT> <QUOT.START CODE="201C" ID="QS0034" REF.END="QE0034"/><HT TYPE="BOLD">civillietas un komerclietas</HT><QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> <HT TYPE="BOLD">ir jāinterpretē tādējādi, ka šī regula ir piemērojama tāda tiesas nolēmuma atzīšanai un izpildei, ar kuru ir piespriests naudas sods, lai panāktu, ka tiek ievērots civillietā vai komerclietā taisīts tiesas nolēmums;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīļa</DATE> Direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu 14. pants ir piemērojams tiesāšanās izdevumiem, kas ir saistīti ar kādā dalībvalstī ierosinātu eksekvatūras procedūru, kurā tiek prasīts atzīt un izpildīt citā dalībvalstī pieņemtu nolēmumu tiesvedībā, kuras mērķis ir panākt intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><P>[Paraksti]</P></SIGNATURE.CASE></JUDGMENT>