TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2026. gada 22. oktobrī (*)
Valsts pienākumu neizpilde – LESD 258. pants – Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Direktīva 2013/48/ES – Tiesības uz advokāta palīdzību kriminālprocesā – 3. panta 3. punkta b) apakšpunkts – Aizdomās turēto vai apsūdzēto tiesības uz advokāta klātbūtni un efektīvu līdzdalību, kad viņus nopratina – Jēdzieni “klātbūtne” un “efektīva līdzdalība” – 3. panta 6. punkta b) apakšpunkts – Pagaidu atkāpe no tiesībām uz advokāta palīdzību – Valsts tiesību akti, kas paredz aizdomās turēto vai apsūdzēto nopratināšanu bez advokāta, ja advokāts neierodas noteiktā termiņā – Nepareiza transponēšana – 9. pants – Atteikšanās no advokāta klātbūtnes vai palīdzības – Informācija par šo tiesību saturu un iespējamām sekām, ja no tām atsakās – Netransponēšana
Lietā C‑660/24
par prasību sakarā ar pienākumu neizpildi atbilstoši LESD 258. pantam, ko 2024. gada 10. oktobrī cēlusi
Eiropas Komisija, ko pārstāv C. Kovács, P. Ondrůšek un M. Wasmeier, pārstāvji,
prasītāja,
pret
Ungāriju, ko pārstāv Zs. Biró‑Tóth un M. Z. Fehér un G. Koós, pārstāvji,
atbildētāja,
ko atbalsta
Čehijas Republika, ko sākotnēji pārstāvēja T. Müller, A. Pagáčová, M. Smolek un J. Vláčil, pārstāvji, vēlāk – T. Müller, J. Očková, A. Pagáčová un J. Vláčil, pārstāvji,
persona, kas iestājusies lietā,
TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs I. Jarukaitis [I. Jarukaitis], tiesneši R. Frendo [R. Frendo] (referente), N. Jēskinens [N. Jääskinen], M. Kondinanci [M. Condinanzi] un A. Kornezovs [A. Kornezov],
ģenerāladvokāte: T. Čapeta [T. Ćapeta],
sekretāre: E. Sartori [E. Sartori], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2025. gada 10. decembra tiesas sēdi,
noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2026. gada 12. marta tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar prasības pieteikumu Eiropas Komisija lūdz Tiesu konstatēt, ka, nepieņemdama tiesību normas, kas nepieciešamas, lai ievērotu, pirmkārt, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/48/ES (2013. gada 22. oktobris) par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera procesā, par tiesībām uz to, ka pēc brīvības atņemšanas informē trešo personu, un par tiesībām, kamēr atņemta brīvība, sazināties ar trešām personām un konsulārajām iestādēm (OV 2013, L 294, 1. lpp.) 3. panta 6. punkta b) apakšpunktu, lasot to kopsakarā ar tās 3. panta 3. punktu, un, otrkārt, šīs direktīvas 9. pantu, Ungārija nav izpildījusi minētajā direktīvā paredzētos pienākumus.
Tiesiskais regulējums
Savienības tiesības
2 Direktīvas 2013/48 4., 6., 8., 23.–25., 28., 30.–32., 44., 52. un 54. apsvērumā noteikts:
“(4) Priekšnoteikums krimināllietās pieņemtu lēmumu savstarpējas atzīšanas principa īstenošanai ir dalībvalstu savstarpēja uzticēšanās citu dalībvalstu krimināltiesību sistēmām. Savstarpējas atzīšanas apmērs ir ļoti atkarīgs no vairākiem parametriem, kas ietver mehānismus aizdomās turēto vai apsūdzēto tiesību aizsardzībai un kopējus minimālos standartus, kas vajadzīgi, lai atvieglotu savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu.
[..]
(6) Savstarpēja nolēmumu atzīšana krimināllietās var efektīvi darboties tikai tad, ja pastāv uzticēšanās un ne tikai tiesu iestādes, bet visas kriminālprocesā iesaistītās personas uzskata citas dalībvalsts tiesu iestāžu nolēmumus par līdzvērtīgiem tiem, kurus izdevušas pašu iestādes, kas nozīmē ne tikai uzticēšanos citu dalībvalstu noteikumu adekvātumam, bet arī uzticēšanos tam, ka šie noteikumi tiek pareizi piemēroti. Lai stiprinātu savstarpēju uzticēšanos, ir vajadzīgi sīki izstrādāti noteikumi par to procesuālo tiesību un garantiju aizsardzību, kas izriet no hartas, [1950. gada 4. novembrī Romā parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – ECTK)] un [1966. gada 16. decembrī pieņemtā Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kas stājās spēkā 1976. gada 23. martā]. Tam arī vajadzīgs, izmantojot šo direktīvu un citus pasākumus, turpināt [Eiropas] Savienībā pilnveidot hartā un ECTK izklāstītos minimālos standartus.
[..]
(8) Kopējiem minimālajiem noteikumiem būtu jāpaaugstina uzticēšanās visu dalībvalstu krimināltiesību sistēmām, kas savukārt ļautu panākt efektīvāku tiesu iestāžu sadarbību savstarpējas uzticēšanās gaisotnē un veicināt pamattiesību ievērošanas veicināšanas kultūru Savienībā. Šādi kopēji minimālie noteikumi arī novērstu pilsoņu brīvas pārvietošanās dalībvalstu teritorijā šķēršļus. Šādi kopēji minimālie noteikumi būtu jāpieņem attiecībā uz iespēju saņemt advokāta palīdzību kriminālprocesā, tiesībām uz to, ka pēc brīvības atņemšanas informē trešo personu, un tiesībām, kamēr atņemta brīvība, sazināties ar trešām personām un konsulārajām iestādēm.
[..]
(23) Aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem vajadzētu būt tiesībām sazināties ar advokātu, kas tos pārstāv. Šāda saziņa var notikt jebkurā stadijā, tostarp – pirms vispār tiek īstenotas tiesības tikties ar minēto advokātu. Dalībvalstis var veikt praktiskus pasākumus attiecībā uz šādas saziņas ilgumu, biežumu un līdzekļiem, tostarp attiecībā uz videokonferenču un citas saziņas tehnoloģijas izmantošanu, lai šāda saziņa varētu notikt. Šādiem praktiskiem pasākumiem nebūtu jāskar aizdomās turēto vai apsūdzēto tiesību sazināties ar advokātu efektīva īstenošana vai būtība.
(24) Attiecībā uz dažiem sīkiem kriminālpārkāpumiem šai direktīvai nebūtu jāliedz dalībvalstīm iekārtot, ka aizdomās turēto vai apsūdzēto tiesības uz advokāta palīdzību īsteno pa telefonu. Tomēr šādai minēto tiesību ierobežošanai vajadzētu notikt tikai gadījumos, kad aizdomās turēto vai apsūdzēto nepratinās policija vai citas tiesību aizsardzības iestādes.
(25) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem ir tiesības uz to, ka viņu advokāts ir klāt un efektīvi piedalās, kad tos nopratina policija vai citas tiesību aizsardzības vai tiesu iestādes, tostarp tiesas sēžu laikā. Šādai līdzdalībai vajadzētu būt saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētām procedūrām, kuras regulē advokāta līdzdalību aizdomās turētā vai apsūdzētā nopratināšanas laikā, ko veic policija vai citas tiesību aizsardzības vai tiesu iestādes, tostarp tiesas sēžu laikā, ar noteikumu, ka šādas procedūras neskar attiecīgo tiesību efektīvu īstenošanu un būtību. Aizdomās turētā vai apsūdzētā nopratināšanas laikā, ko veic policija vai citas tiesību aizsardzības vai tiesu iestādes, vai tiesas sēdē advokāts saskaņā ar šādām procedūrām var inter alia uzdot jautājumus, lūgt skaidrojumus un nākt klajā ar paziņojumiem, kas būtu jāprotokolē saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
[..]
(28) Gadījumos, kad aizdomās turētajam vai apsūdzētajam ir atņemta brīvība, dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka šādām personām ir iespējas efektīvi īstenot tiesības uz advokāta palīdzību, tostarp nodrošinot advokāta palīdzību, ja attiecīgajai personai tāda nav, ja vien tā no šīm tiesībām nav atteikusies. Šādi pasākumi varētu inter alia paredzēt, ka kompetentās iestādes advokāta palīdzību nodrošina, izmantojot pieejamo advokātu sarakstu, no kura aizdomās turētais vai apsūdzētais var izvēlēties. Šādi pasākumi varētu ietvert tos, kas attiecas uz juridisko palīdzību.
[..]
(30) Gadījumos, kad aizdomās turētais vai apsūdzētais atrodas ģeogrāfiski attālā vietā, piemēram, aizjūras teritorijās vai vietā, kur dalībvalsts veic militāras operācijas vai tajās piedalās ārpus tās teritorijas, dalībvalstīm ir atļauts uz laiku atkāpties no aizdomās turētā vai apsūdzētā tiesībām pēc brīvības atņemšanas bez nepamatotas kavēšanās saņemt advokāta palīdzību. Kamēr piemēro šādu pagaidu atkāpi, kompetentajām iestādēm nebūtu jānopratina attiecīgā persona vai jāveic jebkādas citas izmeklēšanas vai pierādījumu vākšanas darbības, kas paredzētas šajā direktīvā. Ja aizdomās turētā vai apsūdzētā ģeogrāfiski attālās atrašanās vietas dēļ nav iespējams tūlīt saņemt advokāta palīdzību, dalībvalstīm būtu jānodrošina saziņa pa telefonu vai ar videokonferences palīdzību, ja vien tas nav neiespējami.
(31) Dalībvalstīm būtu jāatļauj uz laiku atkāpties no tiesībām uz advokāta palīdzību pirmstiesas stadijā, kad neatliekamos gadījumos ir nepieciešams novērst smagas negatīvas sekas kādas personas dzīvībai, brīvībai vai fiziskajai neaizskaramībai. Kamēr minētā iemesla dēļ piemēro pagaidu atkāpi, kompetentās iestādes var aizdomās turēto vai apsūdzēto nopratināt bez advokāta klātbūtnes ar noteikumu, ka viņi ir informēti par tiesībām klusēt un var minētās tiesības īstenot, un ar noteikumu, ka šāda nopratināšana neaizskar tiesības uz aizstāvību, tostarp tiesības neliecināt pret sevi. Nopratināšanu var veikt tikai un vienīgi tādēļ un tādā apmērā, kāds nepieciešams, lai iegūtu informāciju, kas ir būtiska smagu negatīvu seku novēršanai kādas personas dzīvībai, brīvībai vai fiziskajai neaizskaramībai. Jebkāda šīs atkāpes ļaunprātīga izmantošana principā nelabojami aizskartu tiesības uz aizstāvību.
(32) Dalībvalstīm arī būtu jāatļauj uz laiku atkāpties no tiesībām uz advokāta palīdzību pirmstiesas stadijā, ja ir absolūti nepieciešama izmeklēšanas iestāžu tūlītēja rīcība, lai nepieļautu ievērojamu apdraudējumu kriminālprocesam, jo īpaši – lai nepieļautu būtisku pierādījumu iznīcināšanu vai pārveidošanu vai lai nepieļautu liecinieku ietekmēšanu. Kamēr minētā iemesla dēļ piemēro pagaidu atkāpi, kompetentās iestādes var aizdomās turēto vai apsūdzēto nopratināt bez advokāta klātbūtnes ar noteikumu, ka viņi ir informēti par tiesībām klusēt un var minētās tiesības īstenot, un ar noteikumu, ka šāda nopratināšana neaizskar tiesības uz aizstāvību, tostarp tiesības neliecināt pret sevi. Nopratināšanu var veikt tikai un vienīgi tādēļ un tādā apmērā, kāds nepieciešams, lai iegūtu informāciju, kas ir būtiska tam, lai novērstu ievērojamu apdraudējumu kriminālprocesam. Jebkāda šīs atkāpes ļaunprātīga izmantošana principā nelabojami aizskartu tiesības uz aizstāvību.
[..]
(44) Pieprasītajām personām vajadzētu būt tiesībām sazināties ar advokātu, kurš tās pārstāv izpildes dalībvalstī. Šādai saziņai būtu jāvar notikt jebkurā stadijā, tostarp – pirms vispār tiek īstenotas tiesības tikties ar advokātu. Dalībvalstis var veikt praktiskus pasākumus attiecībā uz ilgumu, biežumu un līdzekļiem saziņai starp pieprasīto personu un tās advokātu, tostarp attiecībā uz videokonferenču un citas saziņas tehnoloģijas izmantošanu, lai šāda saziņa varētu notikt. Šādiem praktiskiem pasākumiem nebūtu jāskar pieprasītās personas tiesību sazināties ar savu advokātu efektīva īstenošana un būtība.
[..]
(52) Šajā direktīvā tiek ievērotas pamattiesības un pamatprincipi, kas atzīti hartā, tostarp [..] tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un tiesības uz taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību. Šī direktīva būtu jāīsteno saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.
[..]
(54) Šī direktīva paredz minimālos noteikumus. Dalībvalstis var paplašināt šajā direktīvā noteiktās tiesības, lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni. Šāds augstāks aizsardzības līmenis nedrīkstētu radīt šķērsli tiesas spriedumu savstarpējai atzīšanai, kuras veicināšanai paredzēti šie minimālie noteikumi. Aizsardzības līmenim nekad nevajadzētu būt zemākam par standartiem, kas noteikti hartā vai ECTK, kā tie interpretēti [Eiropas Savienības] Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas [turpmāk – ECT] judikatūrā.”
3 Šīs direktīvas 3. pantā “Tiesības uz advokāta palīdzību kriminālprocesā” noteikts:
“1. Dalībvalstis nodrošina, ka aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem ir tiesības uz advokāta palīdzību tādā laikā un tādā veidā, lai attiecīgās personas varētu praktiski un efektīvi īstenot savas tiesības uz aizstāvību.
2. Aizdomās turētie vai apsūdzētie var saņemt advokāta palīdzību bez nepamatotas kavēšanās. Katrā ziņā aizdomās turētie vai apsūdzētie var saņemt advokāta palīdzību no jebkura šāda agrākā brīža:
a) pirms viņus nopratina policija vai cita tiesību aizsardzības vai tiesu iestāde;
b) kad izmeklēšanas vai citas kompetentās iestādes veic izmeklēšanas vai citu pierādījumu vākšanas darbību saskaņā ar 3. punkta c) apakšpunktu;
c) bez nepamatotas kavēšanās pēc brīvības atņemšanas;
d) ja viņi ir izsaukti ierasties tiesā ar jurisdikciju krimināllietās, savlaicīgi pirms viņi stājas minētās tiesas priekšā.
3. Tiesības uz advokāta palīdzību ietver to, ka:
a) dalībvalstis nodrošina, ka aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem ir tiesības privāti tikties un sazināties ar advokātu, kas viņu pārstāv, tostarp pirms policijas vai citas tiesību aizsardzības vai tiesu iestādes veiktas nopratināšanas;
b) dalībvalstis nodrošina, ka aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem ir tiesības uz advokāta klātbūtni un efektīvu līdzdalību, kad viņus nopratina. Šādai līdzdalībai jāatbilst valstu tiesību aktos paredzētajām procedūrām ar noteikumu, ka šādas procedūras neskar attiecīgo tiesību efektīvu īstenošanu un būtību. Ja advokāts piedalās nopratināšanā, šādas līdzdalības faktu fiksē, izmantojot protokolēšanas procedūru saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem;
[..].
4. Dalībvalstis cenšas darīt pieejamu vispārēju informāciju, lai aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem palīdzētu atrast advokātu.
Neatkarīgi no valsts tiesību aktu noteikumiem par advokāta obligātu klātbūtni dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem, kam ir atņemta brīvība, ir iespējams efektīvi īstenot tiesības uz advokāta palīdzību, ja vien viņi no minētajām tiesībām nav atteikušies saskaņā ar 9. pantu.
5. Ārkārtas apstākļos un tikai pirmstiesas stadijā dalībvalstis var uz laiku atkāpties no 2. punkta c) apakšpunkta piemērošanas, ja aizdomās turētā vai apsūdzētā ģeogrāfiski attālās atrašanās vietas dēļ nav iespējams pēc brīvības atņemšanas bez nepamatotas kavēšanās nodrošināt tiesības uz advokāta palīdzību.
6. Ārkārtas apstākļos un tikai pirmstiesas stadijā dalībvalstis var uz laiku atkāpties no 3. punktā paredzēto tiesību piemērošanas, ciktāl tas ir pamatoti, ņemot vērā lietas konkrētos apstākļus, pamatojoties uz vienu vai vairākiem šādiem pārliecinošiem iemesliem:
a) ja pastāv steidzama nepieciešamība novērst smagas negatīvas sekas kādas personas dzīvībai, brīvībai vai fiziskajai neaizskaramībai;
b) ja ir absolūti nepieciešama izmeklēšanas iestāžu tūlītēja rīcība, lai novērstu ievērojama apdraudējuma nodarīšanu kriminālprocesam.”
4 Atbilstoši minētās direktīvas 8. pantam “Vispārēji nosacījumi pagaidu atkāpju piemērošanai”:
“1. Pagaidu atkāpes saskaņā ar 3. panta 5. vai 6. punktu [..]:
a) ir samērīgas un nepārsniedz nepieciešamo;
b) ir stingri ierobežotas laikā;
c) netiek balstītas tikai un vienīgi uz inkriminētā noziedzīgā nodarījuma veida vai smaguma; un
d) neskar vispārējo procesa taisnīgumu.
2. Pagaidu atkāpes saskaņā ar 3. panta 5. vai 6. punktu var atļaut tikai ar pienācīgi pamatotu lēmumu, ko, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, pieņem vai nu tiesu iestāde, vai cita kompetenta iestāde ar nosacījumu, ka šo lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Minēto pienācīgi pamatoto lēmumu fiksē, izmantojot protokolēšanas procedūru saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.
[..]”
5 Šīs pašas direktīvas 9. pantā “Atteikšanās no tiesībām” paredzēts:
“1. Neskarot valsts tiesību aktus, kuros prasīta advokāta obligāta klātbūtne vai palīdzība, dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz jebkuru atteikšanos no tiesībām, kas minētas 3. un 10. pantā:
a) aizdomās turētajam vai apsūdzētajam vienkāršā un saprotamā valodā, mutiski vai rakstiski ir sniegta skaidra un pietiekama informācija par attiecīgo tiesību saturu un iespējamām sekām, ja no tām atsakās; un
b) atteikšanās tiek pausta brīvprātīgi un nepārprotami.
2. Atteikšanos no tiesībām, ko var paust rakstiski vai mutiski, kā arī apstākļus, kuros tā pausta, fiksē, izmantojot protokolēšanas procedūru saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka aizdomās turētie vai apsūdzētie atteikšanos var vēlāk jebkurā kriminālprocesa brīdī atsaukt un ka viņi ir informēti par minēto iespēju. Šāds atsaukums stājas spēkā no brīža, kad tas ir izdarīts.”
6 Direktīvas 2013/48 11. pants “Juridiskā palīdzība” formulēts šādi:
“Šī direktīva neskar valsts tiesību aktus attiecībā uz juridisko palīdzību, kurus piemēro saskaņā ar hartu un ECTK.”
Ungārijas tiesības
7 2017. gada 26. jūnija büntetőeljárásról szóló 2017. évi XC. törvény (2017. gada Likums Nr. XC par Kriminālprocesa kodeksu; Magyar Közlöny 2017/99; turpmāk – Kriminālprocesa kodekss) 3. panta 1. un 2. punktā noteikts:
“(1) Apsūdzētajam ir tiesības uz efektīvu aizsardzību visos kriminālprocesa posmos.
(2) Apsūdzētajam ir tiesības gan uz aizstāvību personīgi, gan uz advokāta palīdzību, lai nodrošinātu savu aizstāvību.”
8 Kriminālprocesa kodeksa 39. pantā paredzēts:
“(1) Apsūdzētajam ir šādas tiesības:
[..]
b) tiesa, prokuratūra un izmeklēšanas iestāde piešķir viņam laiku un nosacījumus, kas vajadzīgi, lai sagatavotu savu aizstāvību;
c) saņemt informāciju no tiesas, prokuratūras un izmeklēšanas iestādes par savām tiesībām un pienākumiem kriminālprocesā;
d) pilnvarot advokātu savas aizstāvības nodrošināšanai vai lūgt iecelt advokātu;
e) konsultēties ar savu advokātu bez uzraudzības;
[..].
(2) Aizturētajam apsūdzētajam ir šādas tiesības:
[..]
c) sazināties ar savu advokātu – un savas valsts konsulāro pārstāvi, ja viņš ir ārzemnieks, – personīgi, pa pastu vai elektroniski bez uzraudzības;
[..]
[..].
(4) Tiesai, prokuratūrai vai izmeklēšanas iestādei ir jāinformē apsūdzētais par viņa tiesībām un jāinformē par viņa pienākumiem jau no pašas piedalīšanās kriminālprocesā sākuma. [..]
(5) Ja apsūdzētais tiek aizturēts, tiesa, prokuratūra vai izmeklēšanas iestāde viņu rakstiski informē arī par viņa tiesībām. Informācija attiecas uz maksimālo iespējamo aizturēšanas ilgumu saskaņā ar attiecīgo lēmumu vai likumu, noteikumiem par aizturēšanas pagarināšanu, saglabāšanu un pārskatīšanu, tiesībām pārsūdzēt šos lēmumus un tiesībām iesniegt lūgumu izbeigt aizturēšanu.
[..]”
9 Šā kodeksa 44. panta 3. punktā noteikts:
“Aizstāvības advokāta piedalīšanās kriminālprocesā ir obligāta, ja:
a) noziedzīgais nodarījums ir sodāms ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ilgāk;
b) apsūdzētajam vai personai, kuru pamatoti tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir piemērots piespiedu pasākums, kas ierobežo personas brīvību, ir aizturēts citā lietā, tai ir piemērots preventīvs obligāts medicīnisks pasākums, tā izcieš brīvības atņemšanas sodu, ir arestēta vai ievietota uzraudzītā izglītības centrā;
c) apsūdzētais vai persona, ko pamatoti tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir vājdzirdīga, kurlmēma vai akla, cieš no runas traucējumiem, nespēj izteikties citu iemeslu dēļ vai ir ļoti ierobežota saziņā, vai arī – neatkarīgi no tās spriestspējas – tai ir garīgi traucējumi;
d) apsūdzētais vai persona, ko pamatoti tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, nezina ungāru valodu;
e) apsūdzētais vai persona, ko pamatoti tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, nespēj sevi aizstāvēt citu iemeslu dēļ;
f) tiesa, prokuratūra vai izmeklēšanas iestāde ir iecēlusi advokātu vai nu pēc apsūdzētā, vai par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pamatoti aizdomās turētās personas lūguma, vai arī tāpēc, ka tas tika uzskatīts par nepieciešamu citu iemeslu dēļ;
g) tas ir specifiski prasīts šajā likumā.”
10 Minētā kodeksa 74. panta 1. punkts formulēts šādi:
“Tiesa, prokuratūra un izmeklēšanas iestāde informē personu, uz kuru attiecas kriminālprocess, par tās tiesībām un pienākumiem pirms procesuālās darbības, kas uz to attiecas, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi.”
11 Šā paša kodeksa 274. panta 3. punktā noteikts:
“Aizturēšana var ilgt līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par piespiedu pasākumu, kas ierobežo personas brīvību, bet ne ilgāk par 72 stundām.”
12 Saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 385. panta 2. punktu:
“Aizturēto personu nopratina 24 stundu laikā pēc aizturēšanas sākuma.”
13 Šī kodeksa 387. panta 3. punktā paredzēts:
“Ja aizdomās turētais vai persona, ko pamatoti tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vēlas izmantot advokāta palīdzību vai ja izmeklēšanas iestāde vai prokuratūra ieceļ advokātu, izmeklēšanas iestāde vai prokuratūra nekavējoties informē advokātu un atliek aizdomās turētā nopratināšanu līdz advokāta ierašanās brīdim – vismaz uz divām stundām. Ja šajā laikposmā
a) advokāts neierodas vai
b) aizdomās turētais vai persona, ko pamatoti tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, pēc apspriešanās ar savu advokātu piekrīt sākt nopratināšanu,
izmeklēšanas iestāde vai prokuratūra sāk nopratināt aizdomās turēto.”
Pirmstiesas procedūra un tiesvedība Tiesā
14 2016. gada 19. decembrī Ungārija informēja Komisiju par valsts pasākumu pieņemšanu Direktīvas 2013/48 transponēšanai savā tiesību sistēmā.
15 Izvērtējusi paziņotos pasākumus, Komisija uzskatīja, ka tie nenodrošina valsts tiesību aktu atbilstību Direktīvas 2013/48 3. panta 6. punkta b) apakšpunktam, kā arī 9. un 10. pantam. Tāpēc 2021. gada 12. novembrī tā nosūtīja Ungārijai brīdinājuma vēstuli, aicinot to divu mēnešu laikā iesniegt apsvērumus.
16 Ar 2022. gada 12. janvāra vēstuli Ungārija atbildēja uz šo brīdinājuma vēstuli, norādot, ka tā uzskata, ka ir pareizi transponējusi šīs Direktīvas 2013/48 tiesību normas savā tiesību sistēmā.
17 Izanalizējusi šādi sniegtās atbildes, Komisija uzskatīja, ka tās ir neapmierinošas, bet tikai, ciktāl tās attiecas uz Direktīvas 2013/48 3. panta 6. punkta b) apakšpunktu un 9. pantu. Līdz ar to 2023. gada 14. jūlijā šī iestāde nosūtīja Ungārijai argumentētu atzinumu, aicinot to izpildīt atzinumā minētos pienākumus divu mēnešu laikā no tā saņemšanas brīža.
18 2023. gada 13. septembra atbildē uz argumentēto atzinumu Ungārija vēlreiz apgalvoja, ka Direktīvas 2013/48 3. panta 6. punkta b) apakšpunktu tā savā tiesību sistēmā ir pareizi transponējusi. Attiecībā uz šīs direktīvas 9. panta netransponēšanu šī dalībvalsts norādīja, ka Ungārijas tiesisko regulējumu varētu pielāgot, lai atbildētu uz šo iebildumu.
19 Pēc 2024. gada 5. aprīļa sanāksmes Ungārija paziņoja, ka tā cik vien iespējams drīz sniegs papildu informāciju par iespējamām izmaiņām savos tiesību aktos, ne vienmēr norādot precīzu tekstu.
20 Nebūdama apmierināta ar Ungārijas sniegto atbildi, Komisija 2024. gada 10. oktobrī nolēma vērsties Tiesā ar šo prasību.
21 Ar Tiesas priekšsēdētāja 2025. gada 7. februāra lēmumu Čehijas Republikai tika atļauts iestāties lietā Ungārijas prasījumu atbalstam.
Par prasību
22 Prasības pamatojumam Komisija izvirza divus iebildumus, no kuriem pirmais attiecas uz to, ka Ungārijas tiesību sistēmā nav pareizi transponēts Direktīvas 2013/48 3. panta 6. punkta b) apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar tās 3. panta 3. punktu, un otrais – uz šīs direktīvas 9. panta netransponēšanu.
Par pirmo iebildumu, kas attiecas uz Direktīvas 2013/48 3. panta 6. punkta b) apakšpunkta kopsakarā ar tās 3. panta 3. punktu nepareiza transponēšanu
Lietas dalībnieku argumenti
23 Ar pirmo iebildumu Komisija apgalvo, ka Ungārija savā tiesību sistēmā ir nepareizi transponējusi Direktīvas 2013/48 3. panta 6. punkta b) apakšpunktu, lasot to kopsakarā ar tās 3. panta 3. punktu, jo Kriminālprocesa kodeksa 387. panta 3. punkts vispārēji ļaujot nopratināt aizdomās turētos vai personas, ko pamatoti tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bez advokāta klātbūtnes, ja tas neierodas uz nopratināšanu vismaz divu stundu laikā pēc tam, kad ticis informēts.
24 Proti, šie tiesību akti neesot saderīgi ar Direktīvas 2013/48 3. panta 3. punktu, saskaņā ar kuru aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem ir jāatzīst tiesības uz advokāta palīdzību, un it īpaši ar šīs tiesību normas b) apakšpunktu, kurā paredzēts, ka šīm personām ir tiesības uz sava advokāta klātbūtni un efektīvu līdzdalību viņu nopratināšanā. Ja atteikšanās no tiesībām uz advokāta palīdzību nav notikusi, ievērojot šīs direktīvas 9. pantā paredzētos nosacījumus, dalībvalstis var atkāpties no tiesību uz advokāta klātbūtni attiecīgo personu nopratināšanas laikā piemērošanas tikai izņēmuma apstākļos, kas ir skaidri paredzēti minētās direktīvas 3. panta 6. punktā un it īpaši šīs tiesību normas b) apakšpunktā, proti, ja izmeklēšanas iestādēm obligāti ir nekavējoties jārīkojas, lai izvairītos no būtiska apdraudējuma kriminālprocesam.
25 Komisija apgalvo, ka Direktīvas 2013/48 3. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā paredzētās tiesības sazināties ar advokātu pirms nopratināšanas un tikt nopratinātam viņa klātbūtnē ir beznosacījuma tiesības, jo vienīgās atkāpes no šīm tiesībām ir skaidri paredzētas šīs direktīvas 3. panta 6. punktā. Tādējādi šī iestāde uzskata, ka dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 2013/48 3. panta 3. punkta b) apakšpunktu ir jānodrošina advokāta klātbūtne nopratināšanā, ja vien nav izpildītas šīs direktīvas 3. panta 6. punkta prasības.
26 Komisija uzskata, ka Direktīvas 2013/48 3. panta 3. punkta b) apakšpunktā ietvertais jēdziens “klātbūtne” ir jāsaprot kā tāds, kas attiecas uz fizisku advokāta klātbūtni. Šajā tiesību normā paredzētā prasība par advokāta “efektīvu līdzdalību” nopratināšanā apstiprinot šo interpretāciju. Šajā ziņā atsauce uz valsts tiesībām minētajā tiesību normā attiecoties nevis uz advokāta klātbūtni, bet gan tikai uz viņa līdzdalības kārtību. Turklāt attiecībā uz nopratināšanu vai uzklausīšanu Direktīvas 2013/48 25. apsvērumā neesot minēta saziņa attālinātā veidā. No šīs direktīvas 24. apsvēruma izrietot, ka advokāta palīdzību attālināti, proti, pa tālruni, var organizēt tikai izņēmuma gadījumos saistībā ar maznozīmīgiem pārkāpumiem. Tomēr šī iespēja skaidri attiecoties tikai uz tiem procesiem, kuros tiesību aizsardzības iestāde nenopratina apsūdzēto personu.
27 Komisija iebilst arī pret Ungārijas argumentu, ka šāda Direktīvas 2013/48 3. panta 3. punkta b) apakšpunkta interpretācija radītu ļaunprātīgas izmantošanas risku un situāciju, kurā nopratināšana nevarētu notikt laikus, un tas aizkavētu kriminālprocesu un varētu ietekmēt arī citas aizdomās turētās vai apsūdzētās personas vai citu attiecīgo personu, piemēram, cietušo, tiesības. Komisija uzskata, ka tiesību ļaunprātīgas izmantošanas risks vien nevar attaisnot to, ka tiesības uz advokāta palīdzību ir pakļautas vispārējam nosacījumam, kas ir pretrunā Direktīvas 2013/48 3. panta formulējumam un mērķim. Proti, lai mazinātu šo ļaunprātīgas izmantošanas risku, šī iestāde uzskata, ka varētu tikt paredzēta advokāta iecelšana ex officio, lai palīdzētu aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem.
28 Iebildumu rakstā Ungārija apgalvo, ka Ungārijas tiesību akti atbilst Direktīvas 2013/48 normām. Proti, šīs direktīvas 3. panta 3. punkta b) apakšpunktā esot vienīgi prasīts, lai aizdomās turētie vai apsūdzētie varētu saņemt advokāta palīdzību, ja viņi to vēlas, tomēr advokātam vienmēr fiziski nav jābūt klāt nopratināšanas laikā. Tādējādi no šīs tiesību normas neizrietot, ka tad, ja attiecīgā persona nevēlas atsaukties uz savām tiesībām, lai advokāts būtu klāt tās nopratināšanas laikā, nopratināšana šādā gadījumā nevarētu notikt. Turklāt no minētās direktīvas 3. panta 3. punkta b) apakšpunkta formulējuma un it īpaši no frāzes “ja advokāts piedalās nopratināšanā [..]” izrietot, ka advokātam ne vienmēr ir jāpiedalās nopratināšanā.
29 Ungārija uzskata, ka Komisijas atbalstītā Direktīvas 2013/48 3. panta 3. punkta b) apakšpunkta interpretācija praksē padarītu obligātu advokāta klātbūtni nopratināšanas laikā, ja vien attiecīgā persona no tās neatsakās. Tas, ka advokāts faktiski nepiedalās procesuālajā darbībā, nevar būt vispārējs šķērslis procesuālo darbību veikšanai – tas ir obligāti jāievēro jebkurā tiesvedības stadijā. Savienības tiesības nevar izraisīt to, ka dalībvalstīm tiek uzlikts pienākums, kura izpilde kavētu jebkādas procesuālas darbības veikšanu situācijā, kad advokāta prombūtne ir radusies tādēļ, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ir rīkojies tīši un ļaunticīgi. Līdz ar to tiesības uz advokāta klātbūtni nevar būt absolūtas tiesības un ECT judikatūra nenosaka absolūtu prasību par advokāta klātbūtni nopratināšanā.
30 Ungārija uzskata, ka Direktīvas 2013/48 3. panta 6. punktā kā izņēmums no šīs direktīvas 3. panta 3. punkta ir uzskaitīti nevis gadījumi, kuros var atkāpties no advokāta obligātās klātbūtnes aizdomās turētā vai apsūdzētā nopratināšanas laikā, bet gan gadījumi, kad šai personai nav jāsniedz iespēja saņemt advokāta palīdzību. Tādējādi, ja minētajai personai ir tikusi piedāvāta advokāta klātbūtnes iespēja, bet tā nav vēlējusies izmantot šīs tiesības, advokāta nebūšana klāt nopratināšanā, lai kāds arī būtu tās iemesls, neesot atkāpe, kurai būtu jāatbilst Direktīvas 2013/48 3. panta 6. punktā paredzētajiem nosacījumiem. Tāpēc Ungārijas tiesiskais regulējums nav uzskatāms par atkāpi saskaņā ar šo tiesību normu no principa, kas noteikts 3. panta 3. punkta b) apakšpunktā, jo tas neatbrīvo tiesas iestādes no pienākuma informēt advokātu un neierobežo personu iespēju pilnvarot izvēlēto advokātu vai lūgt advokāta iecelšanu jebkurā procesa stadijā.
31 Ungārija uzskata, ka personas, ko pamatoti tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, nopratināšana var notikt tikai tad, ja advokātam ir tikusi dota iespēja faktiski piedalīties procesuālajā darbībā, bet vai nu viņš nav vēlējies izmantot tiesības piedalīties, vai arī attiecīgā persona nav uzskatījusi viņa līdzdalību par nepieciešamu. Tādējādi Ungārijas tiesību akti izņēmuma kārtā ļaujot aizdomās turēto vai personu, ko pamatoti tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, nopratināt bez advokāta klātbūtnes, ja viņš neierodas uz nopratināšanu vismaz divu stundu laikā pēc tam, kad ticis informēts. Turklāt šī termiņa beigšanās neizraisa nopratināšanas sākumu, jo attiecīgā persona var atteikties sniegt paziņojumu pēc tam, kad tā ir tikusi informēta par savām tiesībām.
32 Ungārija piebilst, ka valsts likumdevējs ir grozījis Kriminālprocesa kodeksu ar 2024. gada 26. novembrī pieņemtu un 2024. gada 4. decembrī publicētu likumu, ar kuru šajā kodeksā tika iekļauts 387./A pants. Šīs jaunās tiesību normas mērķis tieši esot attaisnot Komisijas cerības attiecībā uz Direktīvu 2013/48, jo minētās normas mērķis esot pastiprināt garantijas, kurām ir jāattiecas uz nopratināšanu bez advokāta klātbūtnes, pat ja, pēc šīs dalībvalsts domām, šādas garantijas Ungārijas tiesību aktos jau bija paredzētas pirms šiem grozījumiem.
33 Replikas rakstā Komisija uzskata, ka jaunais Kriminālprocesa kodeksa 387./A pants joprojām neatbilst Direktīvai 2013/48 un neietekmē faktu, ka šī kodeksa 387. panta 3. punktā ir atļauts ārpus šīs direktīvas 3. panta 6. punkta b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem aizdomās turēto vai personu, ko pamatoti tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, nopratināt bez advokāta klātbūtnes. Katrā ziņā, tā kā 387./A pants stājās spēkā 2024. gada 4. decembrī, proti, gandrīz divus mēnešus pēc šīs prasības celšanas, Tiesa to nevar ņemt vērā, jo no pastāvīgās judikatūras izrietot, ka pienākumu neizpildes esība ir jāvērtē tikai atkarībā no situācijas attiecīgajā dalībvalstī, kāda tā bija argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigās.
34 Iestāšanās rakstā Čehijas Republika apgalvo, ka, lai gan Komisija prasības pamatojumam norāda, ka tiesības uz advokāta klātbūtni nopratināšanā var tikt ierobežotas tikai primāru apsvērumu dēļ, šis pieņēmums nav pamatots ar ECT judikatūru, uz kuru ir balstīts Direktīvas 2013/48 3. pants. Šajā ziņā no ECT 2010. gada 23. februāra sprieduma Yoldaș pret Turciju (CE:ECHR:2010:0223JUD002750304, 52. punkts) izrietot, ka, ņemot vērā ECTK 6. panta 3. punkta c) apakšpunkta mērķi, noteicošais esot nevis advokāta faktiska klātbūtne nopratināšanas laikā, bet gan iespēja ieinteresētajai personai efektīvi īstenot savas tiesības uz advokāta palīdzību, brīvi izvēlēties advokātu, kurš varētu būt klāt nopratināšanā, un tikt pienācīgi informētai par šīm tiesībām.
35 Šī dalībvalsts uzskata, ka Komisijas arguments, saskaņā ar kuru šo ļaunprātīgas izmantošanas risku varētu novērst, nodrošinot, ka pieejams advokāts tiek iecelts ex officio juridiskās palīdzības sniegšanai, ja aizdomās turētā vai apsūdzētā izvēlētais advokāts nav pieejams, nozīmētu piespiest dalībvalstis, pamatojoties uz Direktīvu 2013/48, norīkot minētajai personai valsts nodrošināta advokāta palīdzību.
36 Atbildē uz šo iestāšanās rakstu Komisija atbild, ka tad, kad ECT izskata konkrētu lietu, tā katrā atsevišķā gadījumā izvērtē valsts tiesvedības vispārējo taisnīgumu. Citādi būtu ar valsts pienākumu neizpildes procedūru Tiesā par Direktīvas 2013/48 3. panta 6. punkta pārkāpumu. Tā kā šajā tiesību normā ir precīzi definēti nosacījumi, ar kādiem dalībvalstis var uz laiku atkāpties no šīs direktīvas 3. panta 3. punktā paredzēto tiesību piemērošanas, jebkurš valsts tiesiskais regulējums, kas neatbilst šiem nosacījumiem, esot pretrunā 3. panta 6. punktam. Tādējādi pietiek vien ar valsts tiesību aktu nesaderību ar minēto direktīvu, lai konstatētu tās pārkāpumu, un katrā atsevišķā gadījumā nav jāizvērtē, vai process, kas tiek veikts, pamatojoties uz šiem valsts tiesību aktiem, kopumā ir taisnīgs.
Tiesas vērtējums
37 Direktīvas 2013/48 3. panta 1. punktā ir noteikts “pamatprincips”, ka aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem ir tiesības uz advokāta palīdzību tādā laikā un tādā veidā, lai attiecīgās personas varētu praktiski un efektīvi īstenot savas tiesības uz aizstāvību (spriedums, 2024. gada 14. maijs, Stachev, C‑15/24 PPU, EU:C:2024:399, 47. punkts un tajā minētā judikatūra).
38 Šis princips ir konkretizēts šīs direktīvas 3. panta 2. punktā, atbilstoši kuram aizdomās turētie un apsūdzētie var saņemt advokāta palīdzību bez nepamatotas kavēšanās un katrā ziņā tie var saņemt advokāta palīdzību, sākot no agrākā no četriem gadījumiem, kas minēti šīs normas a)–d) apakšpunktā. Turklāt minētās direktīvas 3. panta 3. punkta a)–c) apakšpunktā ir precizēts, kādus elementus ietver tiesības uz advokāta palīdzību (skat. spriedumu, 2024. gada 14. maijs, Stachev, C‑15/24 PPU, EU:C:2024:399, 48. punkts).
39 Tādējādi saskaņā ar Direktīvas 2013/48 3. panta 3. punkta b) apakšpunktu dalībvalstis nodrošina, ka aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem ir tiesības uz advokāta klātbūtni un efektīvu līdzdalību, kad viņus nopratina. Šādai līdzdalībai jāatbilst valstu tiesību aktos paredzētajām procedūrām ar noteikumu, ka šādas procedūras neskar attiecīgo tiesību efektīvu īstenošanu un būtību.
40 Lai gan tādējādi, kā pamatoti apgalvo Ungārija, no Direktīvas 2013/48 3. panta 3. punkta b) apakšpunkta otrā teikuma, lasot to kopsakarā ar šīs direktīvas 25. apsvērumu, izriet, ka advokāta “efektīva līdzdalība” nopratināšanā notiek saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajiem procesuālajiem noteikumiem, šī tiešā atsauce uz dalībvalstu tiesībām attiecas tikai uz minēto “efektīvo līdzdalību”, nevis uz jēdzienu “klātbūtne”.
41 No tā izriet, pirmkārt, kā ģenerāladvokāte būtībā norādījusi secinājumu 47. un 48. punktā, ka Direktīvas 2013/48 3. panta 3. punkta b) apakšpunktā ietvertā atsauce uz valsts procesuālajiem noteikumiem attiecas tikai uz advokāta efektīvu līdzdalību aizdomās turētā vai apsūdzētā nopratināšanā. Tādējādi šīs atsauces mērķis ir nevis ļaut dalībvalstīm, neievērojot šīs direktīvas 3. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētos nosacījumus, ierobežot advokāta klātbūtni nopratināšanā – kā uzskata Ungārija –, bet tikai paredzēt viņa līdzdalības kārtību.
42 Otrkārt, tā kā Direktīvā 2013/48 nav ietverta nekāda jēdziena “pastāvēšana” definīcija, jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tādu jēdzienu nozīme un tvērums, kuriem Savienības tiesībās nav sniegta nekāda definīcija un nav paredzēta atsauce uz dalībvalstu tiesībām, jānosaka atbilstoši to ierastajai nozīmei ikdienas valodā, ņemot vērā kontekstu, kādā tie tiek lietoti, un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķus (spriedums, 2026. gada 16. jūlijs, Knocknamona un Massey, C‑27/25 un C‑356/25, EU:C:2026:596, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).
43 Šajā ziņā vispirms jānorāda, ka jēdziens “klātbūtne” tā ierastajā nozīmē ikdienas valodā apzīmē faktu, ka persona principā fiziski vai faktiski atrodas noteiktā vietā konkrētā brīdī; šī jēdziena antonīms ir “prombūtne”.
44 Turpinājumā attiecībā uz kontekstu, kādā šis jēdziens tiek lietots, jānorāda, pirmkārt, ka tas it īpaši ir ietverts Direktīvas 2013/48 25. apsvērumā, kurā precizēts, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem ir tiesības uz advokāta klātbūtni un efektīvu līdzdalību policijas vai citas tiesību aizsardzības iestādes vai tiesu iestādes veiktas nopratināšanas laikā, tostarp tiesas sēdēs.
45 Otrkārt, no šīs direktīvas 3. panta 5. punkta, lasot to kopā ar tās 30. apsvērumu, izriet, ka aizdomās turētās vai apsūdzētās personas ģeogrāfiskas izraidīšanas gadījumā dalībvalstis var uz laiku atkāpties no šīs personas tiesībām uz advokāta palīdzību bez nepamatotas kavēšanās pēc brīvības atņemšanas un tikai pirmstiesas stadijā, bet ka laikā, kamēr turpinās šī pagaidu atkāpe, kompetentajām iestādēm minētā persona nebūtu arī jānopratina. No tā izriet, ka “advokāta palīdzība” 3. panta izpratnē principā prasa viņa fizisku klātbūtni aizdomās turētā vai apsūdzētā nopratināšanas laikā.
46 Turklāt minētās direktīvas 3. panta 3. punkta a) apakšpunktā, lasot to kopā ar tās 23. un 44. apsvērumu, būtībā ir noteikts, ka aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem ir jābūt tiesībām jebkurā brīdī, tostarp pirms policija vai cita tiesību aizsardzības iestāde vai tiesu iestāde viņus nopratina, privāti tikties ar advokātu, kas viņus pārstāv, un sazināties ar to. No tā izriet, ka Savienības likumdevējs ir vēlējies nošķirt šo personu “tiesības sazināties” ar savu advokātu, kuras var īstenot, izmantojot telekomunikāciju līdzekļus, no to “tiesībām tikties” ar šo advokātu, kas, gluži pretēji, principā prasa viņa fizisku klātbūtni. Tas pats attiecas uz advokāta klātbūtni nopratināšanā, kurā viņam ir jābūt iespējai faktiski piedalīties.
47 Visbeidzot – attiecībā uz Direktīvas 2013/48 mērķiem no tās 4., 6. un 54. apsvēruma izriet, ka ar to bija paredzēta, piemēram, krimināllietās pieņemtu lēmumu savstarpējas atzīšanas principa īstenošana, kuras priekšnosacījums ir dalībvalstu savstarpēja uzticēšanās citu dalībvalstu krimināltiesību sistēmām. No tā arī izriet, ka Savienības likumdevējs ir ņēmis vērā, ka šīs savstarpējās uzticēšanās stiprināšanai ir vajadzīgi sīki izstrādāti noteikumi garantiju un procesuālo tiesību, kas it īpaši izriet no Hartas, kā arī ECTK, aizsardzības jomā.
48 Šajā ziņā ECT ir nospriedusi, ka aizdomās turētajiem ir jānodrošina viņu advokāta fiziska klātbūtne policijas veiktas sākotnējās nopratināšanās laikā un turpmākās nopratināšanās, kas notiek pirms iztiesāšanas posma. Šai klātbūtnei ir jāļauj advokātam sniegt šai personai nevis abstraktu, bet efektīvu un konkrētu palīdzību un it īpaši nodrošināt, lai netiktu aizskartas nopratinātā aizdomās turētā tiesības uz aizstāvību (šajā nozīmē skat. ECT spriedumus, 2018. gada 9. novembris, Beuze pret Beļģiju, CE:ECHR:2018:1109JUD007140910, 134. punkts; 2019. gada 23. maijs, Doyle pret Īriju, CE:ECHR:2019:0523JUD005197917, 74. punkts; 2019. gada 4. jūnijs, Farrugia pret Maltu, CE:ECHR:2019:0604JUD006304113, 97. punkts, un 2022. gada 18. janvāris, Atristain Gorosabel pret Spāniju, CE:ECHR:2022:0118JUD001550815, 49. punkts).
49 Šādos apstākļos jāuzskata, ka advokāta “klātbūtnes” jēdziens Direktīvas 2013/48 3. panta 3. punkta b) apakšpunkta izpratnē nozīmē, ka aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem principā ir tiesības uz sava advokāta fizisku klātbūtni viņu nopratināšanas laikā.
50 Tomēr nevar izslēgt, ka noteiktos izņēmuma apstākļos advokāta klātbūtni var nodrošināt ar citiem, tostarp digitāliem līdzekļiem, ar nosacījumu, ka tie garantē tiesību uz aizstāvību pilnīgu un efektīvu īstenošanu.
51 Tomēr uz tiesībām uz advokāta piedalīšanos nopratināšanā var attiekties pagaidu atkāpes. Tādējādi saskaņā ar Direktīvas 2013/48 3. panta 6. punktu ārkārtas apstākļos un tikai pirmstiesas stadijā dalībvalstis var uz laiku atkāpties no šīs direktīvas 3. panta 3. punktā paredzēto tiesību piemērošanas, ciktāl tas, ņemot vērā lietas īpašos apstākļus, ir pamatots ar vismaz vienu no diviem “pārliecinošiem iemesliem”, kas minēti 3. panta 6. punkta a) un b) apakšpunktā. Pirmais no šiem iemesliem ir saistīts ar nosacījumu, “ja pastāv steidzama nepieciešamība novērst smagas negatīvas sekas kādas personas dzīvībai, brīvībai vai fiziskajai neaizskaramībai”. Otrais iemesls var rasties, “ja ir absolūti nepieciešama izmeklēšanas iestāžu tūlītēja rīcība, lai novērstu ievērojama apdraudējuma nodarīšanu kriminālprocesam”.
52 Šajā lietā jākonstatē, ka Ungārijas tiesiskajā regulējumā ir paredzēts, ka izmeklēšanas iestāde vai prokuratūra var sākt aizdomās turētā nopratināšanu, ja izvēlētais vai ieceltais advokāts neierodas vismaz divu stundu laikā pēc informēšanas.
53 No tā izriet, ka pretēji prasībām, kas izriet no Direktīvas 2013/48 3. panta 3. punkta b) apakšpunkta, šis tiesiskais regulējums negarantē advokāta klātbūtni un viņa efektīvu līdzdalību nopratināšanā.
54 Atliek noteikt, vai šie tiesību akti var tikt uzskatīti par pagaidu atkāpi no Direktīvas 2013/48 3. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētā pienākuma, kas atbilst šīs direktīvas 3. panta 6. punktā paredzētajiem nosacījumiem. Šajā ziņā jākonstatē, ka minētajos tiesību aktos vispārēji ir paredzēta atkāpe no aizdomās turēto vai personu, ko pamatoti tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tiesībām tikt nopratinātiem advokāta klātbūtnē, ja viņš neierodas uz nopratināšanu vismaz divu stundu laikā pēc tam, kad ticis informēts, nepakārtojot šo atkāpi Direktīvas 2013/48 3. panta 6. punktā paredzētajiem nosacījumiem un it īpaši vienam no diviem pārliecinošiem iemesliem, kas minēti attiecīgi 3. panta a) un b) punktā.
55 Taču no minētās direktīvas sistēmas un mērķiem ir izsecināms, ka pagaidu atkāpes, ko dalībvalstis var paredzēt attiecībā uz tiesībām uz advokāta palīdzību, minētā 3. panta 5. un 6. punktā ir uzskaitītas izsmeļoši (spriedums, 2020. gada 12. marts, VW (Tiesības uz advokāta palīdzību, ja pēc uzaicinājuma aizdomās turētais neierodas tiesā), C‑659/18, EU:C:2020:201, 42. punkts).
56 Attiecībā uz Direktīvas 2013/48 sistēmu tās 3. panta 6. punkts kā normas, kas ietver atkāpes no tās 3. panta 1.–3. punktā noteiktajiem principiem, ir interpretējami šauri. Turklāt šīs direktīvas 8. pantā “Vispārēji nosacījumi pagaidu atkāpju piemērošanai” par tiesībām uz advokāta palīdzību ir minētas vienīgi tās 3. panta 5. vai 6. punktā paredzētās atkāpes. Arī Direktīvas 2013/48 30.–32. apsvērumā ir norādīts vienīgi uz šīm atkāpēm (spriedums, 2020. gada 12. marts, VW (Tiesības uz advokāta palīdzību, ja pēc uzaicinājuma aizdomās turētais neierodas tiesā), C‑659/18, EU:C:2020:201, 43. punkts).
57 Attiecībā uz Direktīvas 2013/48 mērķiem, pirmkārt, no tās 4. un 6. apsvēruma izriet, ka tās mērķis tostarp ir stiprināt dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos to attiecīgajām krimināltiesību sistēmām, lai tādējādi īstenotu nolēmumu krimināllietās savstarpējas atzīšanas principu, kura apjoms ir cieši atkarīgs no noteiktiem parametriem, tostarp aizdomās turēto vai apsūdzēto personu tiesību aizsardzības mehānismiem. Otrkārt, no šīs direktīvas 8. un 52. apsvēruma izriet, ka tās mērķis ir arī nodrošināt aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem vienotu tiesību uz taisnīgu tiesu līmeni visā Savienībā, it īpaši attiecībā uz tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā.
58 Tomēr, ja Direktīvas 2013/48 3. pantu interpretētu tā, ka tas papildus šajā pantā izsmeļoši uzskaitītajiem gadījumiem ļauj dalībvalstīm paredzēt arī citas atkāpes no tiesībām uz advokāta palīdzību, tas būtu pretrunā šiem mērķiem, kā arī šīs direktīvas sistēmai un pat minētā 3. panta formulējumam un tas zaudētu savu lietderīgo iedarbību (spriedums, 2020. gada 12. marts, VW (Tiesības uz advokāta palīdzību, ja pēc uzaicinājuma aizdomās turētais neierodas tiesā), C‑659/18, EU:C:2020:201, 45. punkts).
59 Šādos apstākļos jākonstatē, ka valsts tiesību akti, kuros vispārīgi ir atļauts nopratināt aizdomās turētos vai apsūdzētos bez advokāta klātbūtnes, ja viņš neierodas vismaz divu stundu laikā pēc tam, kad viņam par to ir paziņots, neietilpst Direktīvā 2013/48 izsmeļoši uzskaitītajos iemeslos, kas pamato pagaidu atkāpi no šīm tiesībām, un tādējādi minētie tiesību akti pārkāpj šīs direktīvas 3. panta 6. punkta b) apakšpunktu, lasot to kopā ar tās 3. panta 3. punktu, ciktāl šī atkāpe no tiesībām uz advokāta klātbūtni un viņa faktisko līdzdalību nopratināšanā nav atkarīga no izmeklēšanas iestāžu pienākuma rīkoties nekavējoties, lai novērstu nopietnu kriminālprocesa apdraudējumu.
60 Neviens no Ungārijas argumentiem nevar atspēkot šo secinājumu.
61 Pirmkārt, jānoraida Ungārijas arguments, saskaņā ar kuru šī sprieduma 59. punktā minētais tiesību uz advokāta palīdzību ierobežojums ir pamatots aizdomās turētā vai personas, ko pamatoti tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, apcietināšanas gadījumā, jo saskaņā ar Ungārijas tiesību aktiem šajā gadījumā šīs personas nopratināšanai ir jānotiek 24 stundu laikā no aizturēšanas sākuma un aizturēšana nevar pārsniegt 72 stundas. Šī dalībvalsts uzskata, ka tādējādi pastāv risks, ka tiks kavēts kriminālprocess, kas attaisno nopratināšanu, ja advokāts netiek izvēlēts vai ja viņš neierodas noteiktajā termiņā.
62 Protams, no Direktīvas 2013/48 28. apsvēruma izriet, ka gadījumos, kad aizdomās turētajam vai apsūdzētajam ir atņemta brīvība, Savienības likumdevējs ir paredzējis, ka dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka šādām personām ir iespējas efektīvi īstenot tiesības uz advokāta palīdzību, tostarp nodrošinot advokāta palīdzību, ja attiecīgajai personai tāda nav, ja vien tā no šīm tiesībām nav atteikusies.
63 Tomēr, kā pamatoti apgalvo Komisija, attiecīgajā dalībvalstī pastāv vairākas iespējas, kas atbilst Direktīvas 2013/48 prasībām, lai novērstu risku, ka varētu tikt kavēts kriminālprocess, kas izriet no tā, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais nav izvēlējies advokātu, vai no tā, ka izvēlētais advokāts noteiktajā termiņā nav ieradies. Vispirms – Direktīvas 2013/48 3. panta 6. punktā minētajos ārkārtas apstākļos, it īpaši, ja izmeklēšanas iestādēm ir obligāti jārīkojas nekavējoties, lai izvairītos no būtiska apdraudējuma kriminālprocesam, šīs iestādes var veikt nopratināšanu bez advokāta klātbūtnes. Turpinājumā – ja šie nosacījumi nav izpildīti un kompetentās iestādes uzskata, ka tomēr ir jāveic nopratināšana, tās, lai novērstu, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais nav izvēlējies advokātu vai ka izvēlētais advokāts nevar piedalīties šajā nopratināšanā, ex officio var norīkot pieejamu advokātu. Visbeidzot – ja aizdomās turētais vai apsūdzētais atsakās no savām tiesībām uz advokāta palīdzību saskaņā ar šīs direktīvas 9. pantā paredzētajiem nosacījumiem, nopratināšana var notikt arī bez advokāta klātbūtnes.
64 Šo dažādu iespēju pastāvēšana norāda, ka Direktīvas 2013/48 3. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzēto tiesību uz advokāta palīdzību ievērošana kategoriski nenozīmē, ka attiecīgajai dalībvalstij ir pienākums paredzēt advokāta iecelšanu ex officio, lai palīdzētu nopratinātajai personai tās nopratināšanas laikā.
65 Līdz ar to nevar apgalvot, ka nopratināšanas turpināšana advokāta prombūtnē varētu tikt pamatota ar apstākli, ka tas, ka aizdomās turētais vai persona, ko pamatoti tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, nav iecēlusi advokātu, vai tas, ka viņš noteiktajā termiņā nav ieradies, varētu būt novilcinošs pasākums no šī aizdomās turētā vai apsūdzētā puses un varētu traucēt kriminālprocesu.
66 Otrkārt, attiecībā uz Ungārijas argumentu par jauna 387./A panta pieņemšanu Kriminālprocesa kodeksā jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pienākumu neizpildes esība ir jāizvērtē atkarībā no situācijas dalībvalstī, kāda tā bija argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigās, un vēlāk notikušās izmaiņas Tiesa nevar ņemt vērā (spriedums, 2025. gada 1. augusts, Komisija/Spānija (Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīva), C‑70/24, EU:C:2025:615, 58. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
67 Šajā lietā ar 2023. gada 14. jūlija argumentēto atzinumu Komisija aicināja Ungāriju izpildīt šajā atzinumā minētos pienākumus divu mēnešu laikā no tā saņemšanas brīža.
68 No tā izriet, ka šajā lietā Ungārija nevar pamatoti apstrīdēt tai noteikto pienākumu neizpildi, atsaucoties uz Kriminālprocesa kodeksa grozījumiem, kas publicēti 2024. gada 4. decembrī, proti, pēc šī termiņa beigām.
69 No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka, nepieņemdama tiesību normas, kas nepieciešamas, lai izpildītu Direktīvas 2013/48 3. panta 6. punkta b) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar tās 3. panta 3. punktu, prasības, Ungārija nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus.
Par otro iebildumu, kas attiecas uz Direktīvas 2013/48 9. panta netransponēšanu
Lietas dalībnieku argumenti
70 Prasības pieteikumā Komisija apgalvo, ka Ungārija nav izpildījusi Direktīvā 2013/48 paredzētos pienākumus, jo tā savā tiesību sistēmā nav transponējusi minētās direktīvas 9. pantu. Proti, Ungārijas tiesībās neesot paredzēts, ka aizdomās turētie vai apsūdzētie ir jāinformē par iespējamām sekām, kādas rada atteikšanās no tiesībām uz advokāta palīdzību, kā paredzēts šīs direktīvas 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un/vai par iespēju atcelt savu sākotnējo lēmumu saskaņā ar minētās direktīvas 9. panta 3. punktu.
71 Šī iestāde uzskata, ka iespējai – ko Ungārijas tiesības atstāj aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem – neizmantot savas tiesības uz advokāta palīdzību ir tādas pašas sekas kā tam, ka viņi formālai atsakās no šīm tiesībām, līdz ar to uz šādu iespēju būtu jāattiecina prasības par jebkādu atteikšanos, tostarp no šīm tiesībām, kas paredzētas Direktīvas 2013/48 9. pantā, pretējā gadījumā šīs prasības tiktu apietas vai vismaz nopietni apdraudētas.
72 Minētajā 9. pantā ietvertais jēdziens “atteikšanās” esot jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas gan uz formālu, gan neformālu atteikšanos no minētajām tiesībām.
73 Komisija uzskata, ka ar Direktīvu 2013/48 piešķirtās tiesības ir konkrēti un efektīvi jāgarantē, tādējādi ļaujot aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem visās procesa stadijās pieņemt pārdomātu lēmumu par viņu aizstāvību. Šajā ziņā Ungārijas tiesību sistēmai, kurā attiecībā uz tiesībām uz advokāta palīdzību ir atsauce uz neatņemamām tiesībām, kuras aizdomās turētais vai apsūdzētais var brīvi izmantot vai neizmantot, būtu jāparedz pietiekamas garantijas šīm personām, ja tās nolemj neizmantot šīs tiesības, jo šāda lēmuma dēļ tām tiek liegta efektīva advokāta aizsardzība.
74 Iebildumu rakstā Ungārija apgalvo, ka Kriminālprocesa kodeksa normās ir paredzēta aizdomās turētā vai apsūdzētā pilnīga informēšana par viņa tiesībām un pienākumiem. Šajā ziņā šī dalībvalsts apgalvo, ka aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem patiesībā nav iespējas atteikties no savām tiesībām uz advokāta palīdzību, jo šīs tiesības Ungārijas tiesībās ir neatņemamas tiesības. Tādējādi, ja pārstāvība tiesā ir obligāta, kompetentās iestādes ieceltu advokātu, kas viņiem palīdzētu. Savukārt, ja pārstāvība tiesā nav obligāta, aizdomās turētie vai apsūdzētie var brīvi izlemt, vai viņi vēlas saņemt advokāta palīdzību vai lūgt advokāta iecelšanu. Tādēļ lēmums neizmantot advokāta palīdzību neesot atteikšanās no tiesībām uz advokāta palīdzību, bet vienīgi nozīmējot, ka aizdomās turētie vai apsūdzētie nevēlas izmantot šīs tiesības.
75 Līdz ar to neesot nepieciešams Ungārijas tiesību sistēmā transponēt Direktīvas 2013/48 9. pantu, jo neesot situācijas, kurā aizdomās turētie vai apsūdzētie varētu likumīgi atteikties no tiesībām uz advokāta palīdzību un kurā būtu prasīts, lai viņi tiktu informēti par šo iespēju.
76 Turklāt Ungārija apgalvo, ka, lai gan Kriminālprocesa kodeksa normas jau ļauj aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem saņemt pilnīgu informāciju par viņu tiesībām uz aizstāvību, šā kodeksa jaunajā 387./A pantā ir precizēts sniegtās informācijas tvērums. No šīs tiesību normas izrietot, ka šīs personas ir jāinformē par viņu tiesībām atteikties sniegt paziņojumus, pat ja viņu advokāts nav klāt, un jebkurā brīdī lūgt advokāta klātbūtni. Tādējādi, ja attiecīgā persona paziņo, ka nevēlas sniegt paziņojumu, jaunajā 387./A pantā esot paredzēts, ka nopratināšana tiek izbeigta. Savukārt, ja šī persona bez advokāta palīdzības sniedz paziņojumu pēc tam, kad ir tikusi informēta, ka tai ir tiesības no tā atturēties, šajā jaunajā tiesību normā ir precizēts, ka šī iemesla dēļ tā, pilnībā apzinoties lietas apstākļus, atsakās no advokāta klātbūtnes un līdz ar to no tiesībām atbildēt uz jautājumiem tikai advokāta klātbūtnē. Tādējādi jaunā Kriminālprocesa kodeksa 387./A panta mērķis esot pastiprināt garantijas aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem nopratināšanas laikā bez advokāta klātbūtnes, lai Ungārijas tiesību akti labāk atbilstu Komisijas prasībām.
Tiesas vērtējums
77 Vispirms to pašu iemeslu dēļ, kas minēti šī sprieduma 66.–68. punktā, ir jānoraida Ungārijas arguments par Kriminālprocesa kodeksa jaunā 387./A panta pieņemšanu.
78 Tātad jāņem vērā tikai valsts tiesiskais regulējums, kas bija spēkā pirms argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigām.
79 Direktīvas 2013/48 9. panta 1. punktā ir paredzēti divi nosacījumi, kuriem ir jāattiecas uz aizdomās turētā vai apsūdzētā iespējamo atteikšanos no savām tiesībām uz advokāta palīdzību.
80 Tādējādi atbilstoši šīs tiesību normas a) apakšpunktam aizdomās turētajam vai apsūdzētajam ir jābūt informētam par tiesību uz advokāta palīdzību saturu un atteikšanās no šīm tiesībām iespējamajām sekām, precizējot, ka šai informācijai, ko var sniegt mutiski vai rakstveidā, ir jābūt skaidrai un pietiekamai un jābūt paustai vienkāršā un saprotamā valodā. Turklāt saskaņā ar minētās tiesību normas b) apakšpunktu atteikšanās ir jāformulē brīvprātīgi un nepārprotami.
81 Direktīvas 2013/48 9. panta 3. punktā ir paredzēts, ka dalībvalstis nodrošina, ka aizdomās turētie vai apsūdzētie atteikšanos var vēlāk jebkurā kriminālprocesa brīdī atsaukt un ka viņi ir informēti par minēto iespēju.
82 Šajā ziņā, pat ja Ungārijas tiesībās tiesības uz advokāta palīdzību tiek uzskatītas par neatņemamām tiesībām, nav strīda par to, ka aizdomās turētie vai apsūdzētie var nolemt tās neizmantot. Kā pamatoti norādījusi Komisija, apsūdzētā lēmuma neīstenot šīs tiesības sekas ir tādas, ka šai personai ir jāaizstāvas bez advokāta palīdzības. Līdz ar to, kā ģenerāladvokāte norādījusi secinājumu 90. un 91. punktā, praksē šādam lēmumam ir tādas pašas sekas kā tam, ja notikusi atteikšanās Direktīvas 2013/48 9. panta izpratnē.
83 Attiecībā uz Ungārijas argumentu, saskaņā ar kuru atteikšanās no tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā šajā dalībvalstī formāli nav atzīta, jāatgādina, ka noteikta juridiska jēdziena neesība noteiktā dalībvalstī nevar atbrīvot minēto dalībvalsti no tās pienākuma veikt normatīvus un administratīvus pasākumus, lai nodrošinātu visu šīs direktīvas normu pienācīgu transponēšanu. Gan tiesiskās drošības princips, gan nepieciešamība nodrošināt pilnīgu direktīvu piemērošanu juridiski, nevis tikai faktiski prasa, lai visas dalībvalstis pārņemtu attiecīgās direktīvas prasības ar skaidru, precīzu un pārskatāmu tiesisko regulējumu, paredzot saistošas normas jomā, uz kuru tā attiecas. Dalībvalstīm ir šāds pienākums, lai konkrētā brīdī novērstu jebkādas esošās situācijas izmaiņas tajās un nodrošinātu, ka ikviens tiesību subjekts Savienībā, ietverot dalībvalstis, kurās noteikts direktīvā minēts jēdziens nepastāv, jebkuros apstākļos skaidri un precīzi zinātu savas tiesības un pienākumus (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2025. gada 1. augusts, Komisija/Spānija (Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīva), C‑70/24, EU:C:2025:615, 64. punkts).
84 Līdz ar to jākonstatē, ka, argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigās nepieņemdama tiesību normas, kas nepieciešamas, lai transponētu Direktīvas 2013/48 9. pantu savā tiesību sistēmā, Ungārija nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus.
85 No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka, nepieņemdama tiesību normas, kas nepieciešamas, lai ievērotu, pirmkārt, Direktīvas 2013/48 3. panta 6. punkta b) apakšpunktu, lasot to kopsakarā ar tās 3. panta 3. punktu, un, otrkārt, šīs direktīvas 9. pantu, Ungārija nav izpildījusi minētajā direktīvā paredzētos pienākumus.
Par tiesāšanās izdevumiem
86 Atbilstoši Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Ungārijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā tai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež segt pašai savus, kā arī atlīdzināt minētās iestādes tiesāšanās izdevumus.
87 Saskaņā ar Reglamenta 140. panta 1. punktu dalībvalstis un iestādes, kas iestājušās lietā, savus tiesāšanās izdevumus sedz pašas. Tādēļ Čehijas Republika savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:
1) Nepieņemdama tiesību normas, kas nepieciešamas, lai ievērotu, pirmkārt, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/48/ES (2013. gada 22. oktobris) par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera procesā, par tiesībām uz to, ka pēc brīvības atņemšanas informē trešo personu, un par tiesībām, kamēr atņemta brīvība, sazināties ar trešām personām un konsulārajām iestādēm 3. panta 6. punkta b) apakšpunktu, lasot to kopsakarā ar tās 3. panta 3. punktu, un, otrkārt, šīs direktīvas 9. pantu, Ungārija nav izpildījusi minētajā direktīvā paredzētos pienākumus.
2) Ungārija sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.
3) Čehijas Republika savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – ungāru.