(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 1768/95 (2) izklāstīti īstenošanas noteikumi par izņēmumu lauksaimniecībā, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 2100/94 14. panta 3. punktā. Konkrētāk, minētās regulas 18. panta 2. punktā ir paredzēts pienākums atlīdzināt turpmāku kaitējumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2100/94 94. panta 2. punktu, ja nav izpildīts pienākums attiecībā uz viena īpašnieka vienu vai vairākām šķirnēm.

(2)

Tiesa 2023. gada 16. marta spriedumā lietā C-522/21 (3) atzina Regulas (EK) Nr. 1768/95 18. panta 2. punktu par spēkā neesošu. Tiesa precizēja, ka, tā kā Regulas (EK) Nr. 1768/95 18. panta 2. punktā ir noteikta kompensācijas summa, kas jāmaksā saistībā ar licences maksu, tajā ir nostiprināts neapstrīdams pieņēmums par īpašniekam nodarītā kaitējuma minimālo apmēru un ierobežota tiesas, kura uzsākusi tiesvedību, rīcības brīvība, pārkāpjot Regulas (EK) Nr. 2100/94 94. panta 2. punktu, kā to ir interpretējusi Tiesa.

(3)

Tādēļ minētais noteikums būtu jāsvītro.

(4)

Turklāt tas būtu jāaizstāj ar jaunu, lai nodrošinātu atbilstību Regulas (EK) Nr. 2100/94 94. panta 2. punktam un aizsargātu selekcionāra un lauksaimnieka likumīgās intereses.

(5)

Kā liecina pieredze, jebkurš turpmāks kaitējums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2100/94 94. panta 2. punktu parasti sastāv no izmaksām, kas saistītas ar īpašnieka veikto izmeklēšanu, lai noteiktu un izvērtētu minētās pienākumu neizpildes apjomu.

(6)

Šā iemesla dēļ Regulas (EK) Nr. 1768/95 18. panta 2. punktā būtu jāatspoguļo, ka šādas izmaksas varētu būt relevants elements, aprēķinot jebkādu turpmāku kaitējumu, kas īpašniekam radies, apzināti vai nolaidības dēļ pārkāpjot saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2100/94 14. panta 3. punkta ceturto ievilkumu noteiktās īpašnieka tiesības. Tāpēc Regula (EK) Nr. 1768/95 būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu šķirņu aizsardzības pastāvīgās komitejas atzinumu,