2017. gada 25. oktobra rīkojums – Lieta C‑611/16 P
Xellia Pharmaceuticals un Alpharma/Komisija
<TI><P><HT TYPE="UC">Tiesas priekšsēdētāja rīkojums</HT></P><P><DATE ISO="20171025">2017. gada 25. oktobrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – angļu.</P></NOTE></P></TI>ApelācijaIestāšanās lietāKonfidencialitāte
Lieta C‑611/16 P
par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam, ko 2016. gada 25. novembrī iesniedza
apelācijas sūdzības iesniedzējas,otra lietas dalībniece –
Eiropas Komisija, ko pārstāv F. Castilla Contreras un T. Vecchi, kā arī B. Mongin un C. Vollrath, pārstāvji, kuriem palīdz B. Rayment, barrister,
atbildētāja pirmajā instancē.
TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS,
ņemot vērā tiesneša referenta D. Švābi [D. Šváby] priekšlikumu,uzklausījis ģenerāladvokāti J. Kokoti [J. Kokott],izdod šo rīkojumu.<TI><P>Rīkojums</P></TI>1Ar apelācijas sūdzību Xellia Pharmaceuticals ApS (turpmāk tekstā – Xellia) un Alpharma LLC (turpmāk tekstā – Alpharma) lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2016. gada 8. septembra spriedumu Xellia Pharmaceuticals un Alpharma/Komisija (T‑471/13, nav publicēts, EU:T:2016:460), ar kuru šī tiesa noraidīja to prasību daļēji atcelt Komisijas 2013. gada 19. jūnija lēmumu C(2013) 3803 final par [LESD] 101. panta un EEZ nolīguma 53. panta piemērošanas procedūru (Lieta AT/39226 – Lundbeck) (turpmāk tekstā – apstrīdētais lēmums) un lūgumu samazināt ar šo lēmumu uzliktā naudas soda apmēru.2Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2017. gada 28. jūlijā, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste lūdza tai atļaut iestāties lietā C‑611/16 P Eiropas Komisijas prasījumu atbalstam.3Pēc tam, kad Tiesas sekretārs atbilstoši Tiesas Reglamenta 131. panta 1. punktam, kas saskaņā ar tā 190. panta 1. punktu ir piemērojams apelācijas tiesvedībai, lietas dalībniekiem bija izsniedzis Apvienotās Karalistes pieteikumu par iestāšanos lietā, Xellia un Alpharma iesniedza savus apsvērumus saistībā ar šo pieteikumu, neatsaucoties uz slepeniem vai konfidenciāliem materiāliem vai dokumentiem, kuru paziņošana šai dalībvalstij varētu tām nodarīt kaitējumu.4Dokumentā, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2017. gada 17. augustā, Xellia un Alpharma ir norādījušas, ka Apvienotās Karalistes pieteikums par iestāšanos lietā ir jānoraida tā novēlotības dēļ, jo tas ir iesniegts pēc Tiesas Reglamenta 190. panta 2. punktā minētā termiņa beigām, kā arī tāpēc, ka šim pieteikumam neesot pamatojuma. Tās ir minējušas arī, ka tāpēc, ka šī dalībvalsts savu pieteikumu par iestāšanos lietā nav ne iesniegusi noteiktajā termiņā, ne arī to pamatojusi, Tiesas priekšsēdētājam neesot iespējams izvērtēt iemeslus, kas pamatotu šādas novēlotas iestāšanās lietā atļaušanu, un pārliecināties, ka minētā dalībvalsts ar to nemēģina iegūt procesuālu priekšrocību. Tās ir norādījušas, kas ar šādu pieteikumu tiekot aizskartas to procesuālās tiesības, jo tām neesot paziņoti to pamatojošie iemesli. Līdz ar to tās nevarot apstrīdēt ne minētos iemeslus, ne argumentus, ko šī pati dalībvalsts varētu minēt tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai.5Šajā ziņā vispirms ir jāatgādina, ka atbilstoši Reglamenta 129. panta 4. punktam, kas saskaņā ar tā 190. panta 1. punktu ir piemērojams apelācijas tiesvedībai, pieteikums par iestāšanos lietā, kurš ir iesniegts pēc šī reglamenta 190. panta 2. punktā minētā termiņa, kas ir piemērojams apelācijas tiesvedībai, beigām, pirms ir pieņemts lēmums sākt tiesvedības mutvārdu daļu, kā šajā lietā, var tikt ņemts vērā.6Apstāklis, ka šāds pieteikums par iestāšanos lietā tiek iesniegts novēloti, vienīgi atņem personai, kas iestājusies lietā, tiesības iesniegt Reglamenta 132. panta 1. punktā, kas saskaņā ar tā 190. panta 1. punktu ir piemērojams apelācijas tiesvedībai, paredzēto iestāšanās rakstu, bet tai saglabājas iespēja iesniegt savus apsvērumus tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, ja tāda notiek.7Turpinājumā ir jānorāda, ka atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 40. panta pirmajai daļai dalībvalstis var iestāties lietās Tiesā un tām nav pienākuma pierādīt ieinteresētību attiecībā uz Tiesai iesniegtās lietas iznākumu.8Tādējādi Apvienotajai Karalistei katrā ziņā nebija jānorāda iemesli, kuru dēļ tā lūdza atļaut iestāties šajā lietā, tostarp, iesniedzot pieteikumu par iestāšanos lietā pēc Reglamenta 190. panta 2. punktā paredzētā termiņa beigām.9Visbeidzot, runājot par Xellia un Alpharma apgalvojumiem attiecībā uz to procesuālo tiesību aizskārumu tāpēc, ka nebūtu iespējams paredzēt Apvienotās Karalistes argumentācijas, ko tā varētu norādīt tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, saturu, ja tā notiktu, katram gadījumam ir pietiekami norādīt, ka personas, kura ir iestājusies lietā, apsvērumi atbilstoši Reglamenta 129. panta 1. punktam, kas saskaņā ar tā 190. panta 1. punktu ir piemērojams apelācijas tiesvedībai, drīkst tikai pilnībā vai daļēji atbalstīt viena galvenā lietas dalībnieka – šajā gadījumā Komisijas – prasījumus.10Līdz ar to atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 40. panta pirmajai daļai un Reglamenta 131. panta 2. punktam, kas saskaņā ar tā 190. panta 1. punktu ir piemērojams apelācijas tiesvedībā, Apvienotajai Karalistei ir jāatļauj iestāties lietā.11Tomēr, ņemot vērā, ka Apvienotās Karalistes pieteikums par iestāšanos lietā tika iesniegts pēc Reglamenta 190. panta 2. punktā minētā termiņa, kas ir piemērojams apelācijas tiesvedībai, beigām, pirms ir pieņemts lēmums sākt tiesvedības mutvārdu daļu, atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 40. panta pirmajai daļai un Reglamenta 129. panta 4. punktam, kas saskaņā ar tā 190. panta 1. punktu ir piemērojams apelācijas tiesvedībai, šai dalībvalstij ir jāatļauj iesniegt savus apsvērumus vienīgi tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, ja tāda notiks.12Turklāt ir jāatgādina, ka ar Tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 5. jūlija rīkojumu Lundbeck/Komisija (C‑591/16 P, nav publicēts, EU:C:2017:532) pēc prasītājas šajā lietā un Komisijas lūguma konfidencialitātes ievērošana attiecībā uz Apvienoto Karalisti saistībā ar apstrīdētā lēmuma konfidenciālo versiju jau tika paredzēta un šī versija arī ir ietverta Xellia un Alpharma apelācijas sūdzības 2. pielikumā.13Ņemot vērā minēto rīkojumu, [Tiesas priekšsēdētājam] pēc savas ierosmes ir jānolemj, ka – šīs lietas apstākļos un tā kā lietas dalībnieki, it īpaši Komisija, nav izteikuši attiecīgu lūgumu – atbilstoši Reglamenta 131. panta 4. punktam, kas saskaņā ar tā 190. panta 1. punktu ir piemērojams apelācijas tiesvedībai, šajā šīs tiesvedības posmā Apvienotajai Karalistei tiks paziņota vienīgi šī lēmuma publiski pieejamā versija, kuru Komisija 2015. gada 19. janvārī ir publicējusi savā tīmekļa vietnē.<TI><P>Par tiesāšanās izdevumiem</P></TI>14Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 137. pantu, kas piemērojams apelācijas tiesvedībai, pamatojoties uz tā 184. panta 1. punktu, lēmumu par tiesāšanās izdevumiem ietver spriedumā vai rīkojumā par tiesvedības izbeigšanu.15Līdz ar to lēmuma par tiesāšanās izdevumiem saistībā ar Apvienotās Karalistes iestāšanos lietā pieņemšana ir jāatliek.Ar šādu pamatojumu Tiesas priekšsēdētājs izdod rīkojumu:1)atļaut Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei iestāties lietā C‑611/16 P Eiropas Komisijas prasījumu atbalstam;2)atļaut Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei iesniegt savus apsvērumus tiesas sēdē mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai, ja tāda notiks;3)Tiesas sekretārs izsniedz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei visu procesuālo dokumentu kopijas, izņemot dokumentu, kas ir ietverts Xellia Pharmaceuticals ApS un Alpharma LLC apelācijas sūdzības 2. pielikumā;4)Tiesas sekretārs izsniedz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei dokumenta, kas ir ietverts Xellia Pharmaceuticals ApS un Alpharma LLC apelācijas sūdzības 2. pielikumā, publiski pieejamo versiju, kura ir publicēta Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē;5)lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.