(1)

Reformētā ES ekonomikas pārvaldības sistēma stājās spēkā 2024. gada 30. aprīlī. Reformētās ES ekonomikas pārvaldības sistēmas pamatelementi ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1263 par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību (1) kopā ar grozīto Regulu (EK) Nr. 1467/97 par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (2) un grozīto Padomes Direktīvu 2011/85/ES par dalībvalstu budžeta struktūrām (3). Sistēmas mērķis ir veicināt stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un noturību, izmantojot reformas un investīcijas, un novērst pārmērīgu valdības budžeta deficītu. Tā arī veicina valstu atbildību, un tajā ir likts lielāks uzsvars uz vidēju termiņu apvienojumā ar noteikumu efektīvāku un konsekventāku izpildi.

(2)

Jaunās ekonomikas pārvaldības sistēmas centrā ir valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni, kurus dalībvalstis iesniedz Padomei un Komisijai. Šiem plāniem būtu jāpalīdz sasniegt divus mērķus: i) nodrošināt cita starpā, ka līdz korekcijas perioda beigām vispārējās valdības parāds ticami samazinās vai saglabājas piesardzīgos līmeņos un ka valdības budžeta deficīts vidējā termiņā tiek samazināts un saglabāts zem atsauces vērtības, kas ir 3 % no IKP, un ii) nodrošināt reformu un investīciju īstenošanu, reaģējot uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, un pievērsties ES kopīgajām prioritātēm. Tālab katrā plānā ir jāiekļauj vidēja termiņa saistības attiecībā uz neto izdevumu (4) virzību, kas faktiski paredz budžeta ierobežojumu uz plāna darbības laiku, kurš ir četri vai pieci gadi (atkarībā no dalībvalsts parastā sasaukuma perioda). Turklāt plānā ir jāpaskaidro, kā dalībvalsts nodrošinās reformu un investīciju īstenošanu, reaģējot uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, jo īpaši konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos (tai skaitā attiecīgā gadījumā tajos, kuri attiecas uz makroekonomiskas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (MNNP)), un kā dalībvalsts pievērsīsies Savienības kopīgajām prioritātēm. Fiskālās korekcijas periods ir četri gadi, taču to var pagarināt par ilgākais trim gadiem, ja dalībvalsts apņemas īstenot attiecīgu reformu un investīciju kopumu, kas atbilst Regulas (ES) 2024/1263 14. pantā noteiktajiem kritērijiem.

(3)

Pēc tam, kad plāns ir iesniegts, Komisija novērtē, vai tas atbilst Regulas (ES) 2024/1263 prasībām.

(4)

Pēc tam Padomei uz Komisijas ieteikuma pamata ir jāpieņem ieteikums, kurā nosaka attiecīgās dalībvalsts neto izdevumu virzību un attiecīgā gadījumā apstiprina reformu un investīciju jomas saistību kopumu, kas ir pamatā korekcijas perioda pagarināšanai.

(5)

Francija valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu Padomei un Komisijai iesniedza 2024. gada 31. oktobrī. Iesniegšana notika Regulas (ES) 2024/1263 36. pantā noteiktā termiņa pagarinājumā, kam bija piekritusi Komisija, lai dotu Francijai iespēju iesniegt plānu, kas balstīts uz jaunieceltās valdības stingru politisku apņemšanos. Tomēr pēc tam, kad parlaments 5. decembrī balsojumā izteica neuzticību, 2024. gada 23. decembrī tika iecelta jauna valdība. Premjerministrs 2025. gada 14. janvārī paziņoja Nacionālajai asamblejai par jaunu deficīta mērķi 5,4 % apmērā no IKP 2025. gadam, kas ir augstāks nekā iepriekšējais mērķis 5,0 % apmērā no IKP, un atkārtoti pauda apņemšanos līdz 2029. gadam samazināt deficītu zem 3 % no IKP. Lai atspoguļotu jauno deficīta mērķi, Francija 2025. gada 16. janvārī ar Valsts kases ģenerāldirektora vēstuli lūdza pielāgot neto izdevumu virzību, kas ir pamatā ieteikumam, ar ko apstiprina Francijas vidēja termiņa plānu, un ieteikumam saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu. Vēstulē nav iekļautas atjauninātas vērtības citiem fiskālajiem mainīgajiem lielumiem.

(6)

Lai veidotu dialogu, kura rezultātā tiek iesniegti valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni, Komisija 2024. gada 21. jūnijā saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 9. pantu nosūtīja Francijai atsauces trajektoriju (5). Komisija publicēja šo atsauces trajektoriju 2024. gada 31. oktobrī (6). Atsauces trajektorija ir balstīta uz risku un ļauj nodrošināt, ka līdz fiskālās korekcijas perioda beigām un, ja netiek veikti papildu budžeta pasākumi, pēc korekcijas perioda beigām vispārējās valdības parāds vidējā termiņā ticami samazinās vai saglabājas piesardzīgā līmenī un ka vispārējās valdības budžeta deficīts korekcijas periodā tiek samazināts zem 3 % no IKP un vidējā termiņā saglabājas zem minētās atsauces vērtības. Vidējs termiņš tiek definēts kā desmit gadu laikposms, kas seko korekcijas perioda beigām. Saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 6. panta d) punktu, 7. un 8. pantu atsauces trajektorija atbilst arī deficīta kritērijam, parāda ilgtspējas nosacījumam un deficīta noturības nosacījumam.

Francijas atsauces trajektorija, balstoties uz Komisijas pieņēmumiem, kas ir 2024. gada jūnijā nosūtīto iepriekšējo norādījumu pamatā, un pieņemot četru gadu korekcijas periodu, paredz, ka neto izdevumu pieaugums nedrīkstētu pārsniegt 1. tabulā sniegtās vērtības. Tas nozīmē, ka neto izdevumu vidējais pieaugums gan korekcijas periodā (2025.–2031. gadā), gan plāna aptvertajā periodā (2025.–2029. gadā) ir 1,6 %.

1. tabula. Atsauces trajektorija, ko Komisija Francijai iesniedza 2024. gada 21. jūnijā

(7)

Francija un Komisija 2024. gada oktobrī risināja Regulas (ES) 2024/1263 12. pantā paredzēto tehnisko dialogu. Dialoga galvenās tēmas bija Francijas paredzētā neto izdevumu virzība un tās pamatā esošie pieņēmumi (it īpaši potenciālās izaugsmes, reālā IKP un IKP deflatora, kā arī fiskālā multiplikatora paredzamā trajektorija), paredzētais reformu un investīciju jomas saistību kopums, kas ir pamats korekcijas perioda pagarināšanai, arī reformas un investīcijas, piemēram, saistības papildināt nesen veiktās darba tirgus reformas, lai sasniegtu pilnīgas nodarbinātības mērķi, stiprināt reindustrializāciju un konkurētspēju, atbalstot pētniecību un inovāciju un vienkāršotu uzņēmējdarbības vidi, paātrināt zaļo pārkārtošanos un stiprināt publisko finanšu pārvaldību, ar ko arī paredzēts reaģēt uz galvenajām Eiropas pusgada gaitā apzinātajām problēmām un pievērsties Savienības kopīgajām prioritātēm, kas ir taisnīga zaļā un digitālā pārkārtošanās, sociālā un ekonomiskā noturība, enerģētiskā drošība un aizsardzības spēju palielināšana.

(8)

Plānā nav minēts, ka pirms tā iesniegšanas būtu notikusi apspriešanās ar attiecīgām valsts ieinteresētajām personām (tajā skaitā sociālajiem partneriem).

(9)

Publisko finanšu augstā padome (Francijas neatkarīgā fiskālā iestāde) sniedza atzinumu par makroekonomikas prognozi un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, kas ir daudzgadu neto izdevumu virzības pamatā. Augstā padome secināja, ka informācija, ko valdība bija sniegusi atzinuma sagatavošanas laikā, nav pietiekama, lai varētu novērtēt vidēja termiņa plānā izklāstītās daudzgadu trajektorijas reālo situāciju, it īpaši attiecībā uz izaugsmes struktūru pēc 2025. gada, publisko finanšu virzību vai reformu un investīciju kopumu, kas būtu pamatā korekcijas perioda pagarināšanai no 4 līdz 7 gadiem. Tomēr, pamatojoties uz pieejamo informāciju, Augstā padome uzskatīja, ka potenciālā IKP scenārijs un izlaides starpība, kaut arī joprojām viegli optimistiski, salīdzinājumā ar iepriekšējām aplēsēm ir pamatoti, savukārt faktiskās izaugsmes scenārijs joprojām ir optimistisks. Augstā padome atkārtoti uzsvēra, ka Francijai ir svarīgi ievērot vidēja termiņa plāna trajektoriju, vienlaikus turpinot finansēt prioritārās investīcijas un saglabājot izaugsmes potenciālu.

(10)

Valsts parlaments ar plānu tika iepazīstināts 2024. gada 21. oktobrī.

(11)

Padome 2024. gada 26. jūlijā konstatēja, ka Francijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts, jo nav ievērots deficīta kritērijs (7).

Šis ieteikums sakrīt ar Padomes ieteikumu saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu par pārmērīga valsts budžeta deficīta situācijas novēršanu Francijā. Minēto ieteikumu vienlaicīga pieņemšana sakarā ar pielāgošanos jaunajai ekonomikas pārvaldības sistēmai un pārejai uz to nodrošina saskanību starp ieteiktajām korekcijām.

(12)

Francija 2025. gada budžeta plāna projektu iesniedza 2024. gada 23. oktobrī. Komisija atzinumu par šo budžeta plāna projektu pieņēma 2024. gada 26. novembrī (8). Pēc Parlamenta neuzticības balsojuma 2025. gada budžeta projekta pieņemšanas process tika apturēts. Līdz jauna 2025. gada budžeta pieņemšanai īpašs likums, ko parlaments pieņēma 2024. gada decembrī, ļauj valstij 2025. gadā iekasēt nodokļus un emitēt parādus, ko veic valsts un sociālā nodrošinājuma struktūras. Tajā pašā laikā valdības 2024. gada 30. decembrī pieņemts dekrēts ļauj 2024. gada budžetu pārnest uz 2025. gadu.

(13)

Padome 2024. gada 21. oktobrī adresēja Francijai vairākus konkrētai valstij adresētus ieteikumus (KVAI) Eiropas pusgada ietvaros (9).

(14)

Turpmāk ir sniegts plāna novērtējums, ko Komisija veica saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 16. pantu.

(15)

Ekonomiskā aktivitāte Francijā 2023. gadā pieauga par 0,9 % – šo pieaugumu veicināja privātais patēriņš un neto eksporta pozitīvs ieguldījums. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2024. gada rudens prognozi paredzamā ekonomikas izaugsme 2024. gadā ir 1,1 %, kas skaidrojama ar vēl arvien spēcīgu neto eksportu, kas atbalsta valsts patēriņu un investīcijas. Paredzams, ka 2025. gadā reālais IKP palielināsies par 0,8 %, jo ekonomisko aktivitāti ietekmēs ierobežojoša fiskālā nostāja. Paredzams, ka privātais patēriņš arī turpmāk būs neliels, lai gan to veicinās inflācijas samazināšanās un reālo algu pieaugums, bet privātās investīcijas joprojām ietekmēs labvēlīgākas monetārās politikas novēlotā ietekme, kā arī ekonomiskā un politiskā nenoteiktība. Paredzams, ka 2026. gadā reālais IKP palielināsies par 1,4 %, jo tiek prognozēts, ka mazāka fiskālā korekcija un turpmāka kredītu izmaksu samazināšanās veicinās privāto iekšzemes pieprasījumu un privātās investīcijas. Sagaidāms, ka prognozes periodā (t. i., 2024.–2026. gadā) potenciālā IKP pieaugums Francijā nedaudz palēnināsies, un to noteiks darbaspēka ieguldījuma samazināšanās. Bezdarba līmenis 2023. gadā bija 7,3 %, un saskaņā ar Komisijas prognozi tas 2024. gadā būs 7,4 %, 2025. gadā 7,5 % un 2026. gadā 7,6 %. Paredzams, ka inflācija (IKP deflators), kas 2023. gadā bija 5,3 %, 2024. gadā būs samazinājusies līdz 2,2 % un sasniegs 1,6 % 2025. gadā un 1,7 % 2026. gadā.

(16)

Fiskālā ziņā Francijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2023. gadā bija 5,5 % no IKP. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2024. gada rudens prognozi tas būs sasniedzis 6,2 % no IKP 2024. gadā un samazināsies līdz 5,3 % no IKP 2025. gadā un, balstoties uz nemainīgas politikas pieņēmumu, palielināsies līdz 5,4 % 2026. gadā. Komisijas prognozē ir ņemts vērā Francijas 2025. gada budžeta projekts, kuru valdība oktobrī ierosināja valsts parlamentam. Vispārējās valdības parāds 2023. gada beigās bija 109,9 % no IKP. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2024. gada rudens prognozi parāda attiecība pret IKP 2024. gada beigās būs palielinājusies līdz 112,7 %. Prognozēts, ka 2025. gada beigās tā būs pieaugusi vēl vairāk – līdz 115,3 % – un 2026. gada beigās līdz 117,1 %. Komisijas fiskālajā prognozē netiek ņemtas vērā vidēja termiņa plānos norādītās politikas saistības, kamēr tās nav papildinātas ar ticami paziņotiem un pietiekami precīzi formulētiem konkrētiem politikas pasākumiem.

(17)

Francijas vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns aptver laikposmu no 2025. līdz 2029. gadam, un tajā ir paredzēta fiskālā korekcija septiņu gadu laikā.

(18)

Plānā ir iekļauta Regulas (ES) 2024/1263 13. pantā prasītā informācija, izņemot apspriešanos ar valstu parlamentiem un Regulas (ES) 2024/1263 13. panta g) punktā prasīto 11. pantā minēto apspriešanos.

(19)

Plānā, ko papildina iestāžu 2025. gada 16. janvāra vēstule, tiek uzņemtas saistības panākt 2. tabulā sniegto neto izdevumu virzību, kas laikposmā no 2025. līdz 2029. gadam atbilst neto izdevumu vidējam pieaugumam 1,1 % apmērā. Turpmāk sniegtajā novērtējumā ir ņemta vērā šī pielāgotā neto izdevumu virzība. Turklāt Francija apņemas īstenot reformu un investīciju kopumu, lai pagarinātu korekcijas periodu līdz septiņiem gadiem (2025.–2031. gads), kuru laikā tiek plānots, ka vidējais neto izdevumu pieaugums būs 1,1 %.

Korekcijas perioda (2025.–2031. gads) neto izdevumu vidējais pieaugums, kas paredzēts plānā, ir mazāks, nekā norādīts atsauces trajektorijā, kuru Komisija nosūtīja 2024. gada 21. jūnijā.

Plānā ir pieņemts, ka potenciālā IKP pieaugums līdz 2028. gadam stabili saglabāsies 1,2 % līmenī (nemainīgs no 2024. gada), bet pēc tam samazināsies līdz 1,0 % 2029. gadā. Turklāt plānā paredzēts, ka IKP deflatora pieauguma temps 2025. gadā samazināsies līdz 1,7 % (no 2,3 % 2024. gadā), bet laikposmā no 2026. līdz 2029. gadam turpinās samazināties līdz 1,6 %.

2. tabula. Francijas plānā norādītā neto izdevumu virzība un galvenie pieņēmumi

(20)

Ja plānā norādītā neto izdevumu virzība un tās pamatā esošie pieņēmumi īstenosies, vispārējās valdības parāds saskaņā ar plānu pakāpeniski palielināsies no 112,9 % no IKP 2024. gadā līdz 116,5 % no IKP 2027. gadā un pēc tam pakāpeniski samazināsies līdz 113,5 % no IKP korekcijas perioda beigās (2031. gadā), kā norādīts nākamajā tabulā. Vidējā termiņā, t. i., 10 gadus pēc korekcijas perioda beigām, vispārējās valdības parāda attiecībai joprojām būs stabila lejupejoša tendence, un 2041. gadā tā nokritīsies līdz 100,9 %.

3. tabula. Francijas plānā norādītā vispārējās valdības parāda un bilances attīstība

Tādējādi saskaņā ar plānu līdz korekcijas perioda beigām (2031. gadam) tiktu panākta vispārējās valdības parāda attiecības pret IKP samazināšanās. Balstoties uz plānā norādītajiem pieņēmumiem, tas ir ticami, jo saskaņā ar visiem Komisijas parāda ilgtspējas analīzes deterministiskajiem stresa testiem tiek prognozēts, ka parāds desmit gadu laikā pēc korekcijas perioda samazināsies, un stohastiskās prognozes liecina, ka parāds samazināsies ar pietiekami lielu varbūtību.

Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētā neto izdevumu virzība atbilst Regulas (ES) 2024/1263 6. panta a) punktā un 16. panta 2. punktā noteiktajai prasībai attiecībā uz parādu. Saskaņā ar Francijas iestāžu pausto un Komisijas pašas aprēķiniem vidēja termiņa parāda attīstība, pamatojoties uz pielāgoto neto izdevumu virzību, būtiski neatšķirsies no sākotnējā plānā iekļautās.

(21)

Balstoties uz plānā norādīto neto izdevumu virzību un pieņēmumiem, vispārējās valdības budžeta deficīts pakāpeniski samazināsies no 6,1 % no IKP 2024. gadā līdz 2,8 % no IKP 2029. gadā un 1,7 % no IKP korekcijas perioda beigās (2031. gadā). Tādējādi saskaņā ar plānu vispārējās valdības bilance korekcijas perioda beigās (2031. gadā) nepārsniegtu atsauces vērtību, kas ir 3 % no IKP. Arī desmit gadu periodā pēc korekcijas perioda (t. i., līdz 2041. gadam) valdības budžeta deficīts nepārsniegtu 3 % no IKP. Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētā neto izdevumu virzība atbilst Regulas (ES) 2024/1263 6. panta b) punktā un 16. panta 2. punktā noteiktajai prasībai attiecībā uz deficītu. Saskaņā ar Francijas iestāžu pausto un Komisijas pašas aprēķiniem vidēja termiņa deficīta attīstība, pamatojoties uz pielāgoto neto izdevumu virzību, kas minēta iestāžu vēstulē, būtiski neatšķirsies no sākotnējā plānā iekļautās.

(22)

Plānā aprakstītās fiskālās korekcijas profils laikā, ko mēra kā izmaiņas strukturālajā primārajā bilancē, ir lejupvērsts salīdzinājumā Regulas (ES) 2024/1263 6. panta c) punktā minēto parasti piemēroto noklusējuma lineāro trajektoriju. Tas atspoguļo lielus konsolidācijas centienus 2025. gadā. Turklāt plāna pirmajos četros gados fiskālā korekcija ir vairāk nekā proporcionāla kopējiem korekcijas centieniem.

Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētā neto izdevumu virzība atbilst Regulas (ES) 2024/1263 6. panta c) punktā noteiktajai neatlikšanas aizsardzības pasākuma klauzulai. Saskaņā ar Francijas iestāžu pausto un Komisijas pašas aprēķiniem fiskālā korekcija, kas izriet no pielāgotās neto izdevumu trajektorijas, tiek intensīvāk īstenota sākumposmā.

4. tabula. Francijas plānā norādītā strukturālās primārās bilances attīstība

(23)

Plānā noteiktā neto izdevumu virzība atbilst pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras prasībām (jo īpaši minimālajai ikgadējai strukturālajai korekcijai, kas noteikta Padomes Regulas (EK) 1467/97 3. panta 4. punkta trešajā daļā). Saskaņā ar Francijas iestāžu pausto un Komisijas pašas aprēķiniem fiskālā korekcija, kas izriet no pielāgotās neto izdevumu trajektorijas, joprojām atbilst minimālajai gada strukturālajai korekcijai saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru.

(24)

Regulas (ES) 2024/1263 8. pantā noteiktā preventīvās daļas prasība attiecībā uz deficīta noturības nosacījumu, kuras mērķis ir nodrošināt kopēju rezervi attiecībā pret deficīta atsauces vērtību 3 % no IKP, Francijai tiek piemērota no 2030. gada, jo tiek plānots, ka deficīts no 2029. gada būs mazāks par 3 % no IKP. Tāpēc 2030. un 2031. gadā strukturālās primārās bilances ikgadējai korekcijai nevajadzētu būt mazākai par 0,25 % no IKP, ja strukturālais deficīts iepriekšējā gadā saglabāsies virs 1,5 % no IKP, lai strukturālā izteiksmē sasniegtu kopējo noturības rezervi 1,5 % apmērā no IKP. Fiskālā korekcija, kas izriet no plāna politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, abos gados pārsniedz 0,25 % no IKP. Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētā neto izdevumu virzība atbilst deficīta noturības nosacījumam. Saskaņā ar Francijas iestāžu pausto un Komisijas aprēķiniem fiskālā korekcija, kas izriet no pielāgotās neto izdevumu trajektorijas, joprojām atbilst deficīta noturības nosacījumam.

(25)

Ievērojot Regulas (ES) 2024/1263 7. pantu, tā kā saskaņā ar plānu vispārējās valdības parāds korekcijas perioda laikā būs virs 90 % no IKP, parāda attiecībai ir jāsamazinās vidēji vismaz par vienu procentpunktu gadā, līdz tā samazināsies zem 90 %, bet pēc tam tam būtu jāsamazinās vidēji par 0,5 procentpunktiem. Tā kā saskaņā ar plānu paredzēts, ka no 2029. gada budžeta deficīts būs mazāks par 3 % no IKP, šis samazinājums ir aprēķināts 2031. gadam (salīdzinājumā ar 2030. gada līmeni) un ir 1,4 procentpunkti (sk. 3. tabulu). Tāpēc, balstoties uz plānā norādītajām politikas saistībām un makroekonomiskajiem pieņēmumiem, plānā paredzētā neto izdevumu virzība atbilst parāda ilgtspējas nosacījumam. Saskaņā ar Francijas iestāžu un Komisijas aprēķiniem parāda attīstība, kas izriet no pielāgotās neto izdevumu trajektorijas, joprojām atbilst parāda ilgtspējas nosacījumam.

(26)

Plāna pamatā ir pieņēmumu kopums, kuri atšķiras no Komisijas pieņēmumiem, ko tā Francijai nosūtīja 2024. gada 21. jūnijā. Konkrēti, plānā ir izmantoti atšķirīgi pieņēmumi attiecībā uz desmit mainīgajiem lielumiem, proti sākumpunktu (strukturālā bilance 2024. gadā), potenciālā IKP pieaugumu, IKP deflatora pieaugumu, faktiskā IKP pieaugumu, izlaides starpību, nominālo netiešo procentu likmi, fiskālo reizinātāju, atlikumu un plūsmu korekcijām, vienreizējiem pasākumiem un citiem pagaidu pasākumiem, kā arī budžeta bilances daļēju elastību. Turklāt korekcija ir lejupvērsta, un Francija neto izdevumu pieauguma aprēķināšanai izmanto citu formulu. Tālāk sniegts šo pieņēmumu atšķirību novērtējums.

Pieņēmumu atšķirības, kurām ir būtiskākā ietekme uz neto izdevumu vidējo pieaugumu, ir norādītas tālāk, par katru no tām sniedzot atsevišķu novērtējumu.

Plānā ir pieņemts, ka 2024. gadā būs mazāka strukturālā primārā bilance, proti, strukturālais primārais deficīts 3,6 % apmērā no IKP, savukārt Komisija 2024. gada pavasarī savos iepriekšējos norādījumos prognozēja strukturālo primāro deficītu 3,0 % apmērā no IKP. Šo mazāk labvēlīgo sākotnējo fiskālo stāvokli atspoguļo arī lielāks budžeta deficīts (plānā: 6,1 % no IKP) 2024. gadam salīdzinājumā ar deficītu 5,3 % apmērā no IKP saskaņā ar Komisijas pavasarī izdarītajiem pieņēmumiem. Šī pārskatīšana un ar to saistītie atjauninātie makroekonomiskie nosacījumi 2024. gadam plānā atspoguļo jaunāko informāciju, kas pieejama kopš pavasara. Tas arī atbilst Eiropas Komisijas 2024. gada rudens prognozei. Līdz ar to uzskatāms, ka šī pieņēmumu atšķirība ir pienācīgi pamatota. Vērtējot atsevišķi, šo pieņēmumu atšķirību rezultātā plānā paredzētais neto izdevumu vidējais pieaugums korekcijas periodā ir mazāks nekā saskaņā ar Komisijas pieņēmumiem.

Kopumā piesardzīgāku pieņēmumu un pienācīgi pamatotu pieņēmumu atšķirību kopējā ietekme atsver potenciālā IKP pieauguma pieņēmuma ietekmi. Turklāt pārējām pieņēmumu atšķirībām, lai gan tās ne vienmēr atbilst kopējai parāda ilgtspējas analīzes sistēmai, nav būtiskas ietekmes uz neto izdevumu vidējo pieaugumu salīdzinājumā ar Komisijas pieņēmumiem. Kopumā visas pieņēmumu atšķirības kopā plānā rada vidējo neto izdevumu pieaugumu, kas ir mazāks par atsauces trajektoriju.

Komisija ņems vērā iepriekš minēto plāna pieņēmumu novērtējumu turpmākajos novērtējumos par atbilstību neto izdevumu virzībai.

(27)

Saskaņā ar plānā sniegto orientējošo fiskālo stratēģiju saistības attiecībā uz neto izdevumiem tiks īstenotas, gan iegrožojot izdevumus, gan diskrecionāri palielinot ieņēmumus. Plānā ir paredzēta lejupvērsta konsolidācija, paredzot, ka aptuveni viena ceturtdaļa no deficīta attiecības pret IKP samazinājuma zem 3 % atsauces vērtības tiks sasniegta tikai 2025. gadā. Tas galvenokārt tiktu panākts, ierobežojot izdevumus salīdzinājumā ar nemainīgas politikas scenāriju, galvenokārt centrālās valdības līmenī, bet ar visu publiskās pārvaldes apakšsektoru ieguldījumu. Plāna darbības laikā centieni ierobežot izdevumus, vienlaikus uzlabojot to kvalitāti un rezultativitāti, tiks atbalstīti ar pārskatītām saistībām attiecībā uz izdevumu pārskatīšanu un publisko darbību vienkāršošanu. Galvenie papildu pasākumi ieņēmumu daļā ir vērsti uz to, lai panāktu lielāku sociālo un fiskālo taisnīgumu un veicinātu lielāku energoefektivitāti. Tie attiecas uz ārkārtas nodokļiem lielākajiem ienākumiem un lielāko uzņēmumu peļņai, dažu nodokļu izdevumu samazināšanu un nodokļu zaļināšanu.

Pieņemamo politikas pasākumu specifikācija ir jāapstiprina vai jākoriģē un jāizsaka skaitļos gada budžetos. Tajā pašā laikā joprojām pastāv riski attiecībā uz plānā paredzētās orientējošās fiskālās stratēģijas īstenošanu – tie izriet no makroekonomiskajiem pieņēmumiem, uz kuriem balstīts plāns un kuri paredz optimistisku IKP pieaugumu saskaņā ar korekcijas scenāriju, kā arī no iespējas, ka izdevumu pārskatīšanas rezultātā ietaupījumi būs mazāki, nekā gaidīts.

Turklāt 2025. gada budžetā, ko valdība valsts parlamentam iesniedza 2024. gada oktobrī, ir konkretizēta lielākā daļa politikas pasākumu, ar kuriem paredzēts īstenot saistības attiecībā uz 2025. gada neto izdevumiem (10).

(28)

Kā pamatu fiskālās korekcijas perioda pagarinājumam no 4 līdz 7 gadiem Francija plānā uzņemas saistības veikt reformu un investīciju kopumu ar mērķi palielināt potenciālo izaugsmi un fiskālo stabilitāti.

Reformu un investīciju kopumu, kas ir pamats korekcijas perioda pagarināšanai, veido trīs esošas atveseļošanas un noturības plānā (ANP) iekļautās saistības, divas ANP paredzētās saistības ar papildu specifikācijām, kā arī sešas jaunas reformas un investīcijas (sk. arī II pielikumu).

ANP (8. komponents “Darba aizsardzība, jaunatne, invaliditāte, arodmācības”) iekļautā bezdarba apdrošināšanas reforma, kuras mērķis ir stiprināt stimulus atgriezties stabilā darbā un ierobežot īstermiņa darba līgumu un bezdarba periodu maiņu. Šī reforma ir esošas ANP saistības. To veidoja 2019. gadā pieņemta tiesību aktu pakete, kas saskaņā ar ANP stājās spēkā 2021. gadā. Tajā bija iekļauti pasākumi attiecībā uz kompensācijas aprēķināšanu un “ bonus-malus ” pasākums, ar ko nosaka darba devēju iemaksas shēmā.

Reformas saskaņā ar Pētniecības plānošanas likumu. Šis pasākums ir esošas saistības saskaņā ar ANP (6. komponents “Tehnoloģiskā suverenitāte un noturība”), proti, ar pasākumu “Pētniecības plānošanas likuma strukturālie aspekti”, kas paredz līdz 2025. gada 3. ceturksnim panākt publisko pētniecības izdevumu pieaugumu salīdzinājumā ar 2020. gadu. Dažādie noteikumi attiecas uz pētniecību un augstāko izglītību, un to mērķis ir stiprināt pētniecības finansēšanu un organizāciju, veicināt zinātnisko izcilību, uzlabot zinātnisko darbvietu un karjeras pievilcību un labāk izplatīt publiskās pētniecības rezultātus privātajā sektorā, uzlabojot saikni starp publisko pētniecību un privāto inovāciju, ekonomiku un sabiedrību. Pētniecības plānošanas likuma īstenošana aptver laikposmu no 2021. līdz 2030. gadam, pārsniedzot ANP darbības laiku.

Reformas saskaņā ar Likumu par atjaunīgās enerģijas ražošanas paātrināšanu. Pasākumi, kas izriet no šī likuma īstenošanas un kas pieņemti un stājušies spēkā 2023. gada 1. ceturksnī, ir esošas saistības saskaņā ar ANP (10. komponents “ REPowerEU ”), proti, ar pasākumu “Likums par atjaunīgās enerģijas ražošanas paātrināšanu”. Pēc iepriekšējo un turpmāko īstenošanas dekrētu pieņemšanas 2023.–2030. gadā ir paredzētas vairākas darbības, kuru mērķis kopumā ir paātrināt atjaunīgo energoresursu izmantošanas ieviešanu Francijā, sasniegt Francijas enerģētikas pārkārtošanas mērķus un nodrošināt tās enerģētisko drošību. Pasākums ietver vairākus intervences kanālus, proti, procedūru vienkāršošanu un teritoriālās plānošanas paātrināšanu, koncentrēšanos uz saules enerģiju (termisko enerģiju, fotoelementu enerģiju un agrosolārajiem risinājumiem) un atkrastes atjaunīgajiem energoresursiem, kā arī vispārēju finansējumu.

Investīcijas saskaņā ar daudzgadu plānu “Francijas 2030” . Investīciju plānā ir iekļauta programma PIA4 (Programme d’Investissements d’Avenir), un šīs saistības papildina pašreizējos ANP pasākumus (jo īpaši 6. komponentā “Tehnoloģiskā suverenitāte un noturība”), proti, “Inovācija mūsu uzņēmējdarbības modeļu noturībai”, ar ko atbalsta investīcijas svarīgu digitālo tehnoloģiju izstrādē, un “Atbalsts inovatīviem uzņēmumiem”, ar ko finansē investīcijas pētniecībā un izstrādē inovatīviem uzņēmumiem. Paredzams, ka abi pasākumi tiks pabeigti līdz 2024. gada 4. ceturksnim. Plāns “Francija 2030” atbalsta ražošanas procesu ilgtermiņa pārveidi tādās stratēģiskās nozarēs kā veselības aprūpe, enerģētika un aeronautika visā vērtības ķēdē, sākot no fundamentāliem pētījumiem līdz inovācijai un industrializācijai, un aptver plašāku darbības jomu nekā ANP. Plāns arī palīdz novērst investīciju nepietiekamību saistībā ar pētniecības un izstrādes izdevumiem noteiktās jomās, paātrinot ekonomikas zaļināšanu un digitalizāciju. Tas attiecas uz 2022.–2026. gadu.

Reformas, kas izriet no publisko izdevumu kvalitātes izvērtējuma, izmantojot pastiprinātu izdevumu pārskatīšanu salīdzinājumā ar ANP saistībām. Plānā ir pausta apņemšanās pastiprināt ikgadējo izdevumu pārskatīšanu visos vispārējās valdības apakšsektoros. Tādējādi saistības papildina ANP iekļautos pasākumus (7. komponents “Valsts, teritoriju, uzņēmumu un kultūras digitalizācija”), izmantojot pasākumu “Publisko izdevumu kvalitātes novērtēšana”. Laikposmam no 2025. līdz 2027. gadam ir izvirzīts kvantitatīvs kumulatīvais mērķrādītājs attiecībā uz pastāvīgiem publisko izdevumu ietaupījumiem un nodokļu un sociālo izdevumu samazinājumiem (papildus pasākumam “Sociālo iemaksu vispārējā samazinājuma attiecībā pret minimālo algu (SMIC) reforma”), kura pamatā ir izdevumu pārskatīšana. Paredzams, ka īstenošana ilgs visu korekcijas periodu, un tas nozīmē rezultatīvi un regulāri iekļaut izdevumu pārskatīšanas rezultātus gada budžeta projektos, kā arī publicēt gada uzraudzības ziņojumus, kuros norādīti gan gada, gan kumulatīvie apzinātie un īstenotie ietaupījumi.

Bezdarba apdrošināšanas reforma pēc sarunām starp sociālajiem partneriem. Šā pasākuma, kas salīdzinājumā ar ANP ir jauns pasākums, mērķis ir nākamo trīs gadu laikā turpināt reformēt noteikumus par bezdarba apdrošināšanu, jo īpaši attiecībā uz vecāka gadagājuma darba ņēmējiem, vienlaikus saglabājot ar 2019., 2021. un 2023. gada reformām panākto un palīdzot pastiprināt to pozitīvo ietekmi uz budžetu. Plānā ir paredzēts īstenot jaunos noteikumus, kas izriet no sarunām starp sociālajiem partneriem, sākot no 2025. gada vidus, un novērtējuma ziņojumu par visu bezdarba apdrošināšanas reformu kumulatīvo ietekmi līdz 2027. gada beigām.

Caisse Nationale de Retraites des Agents des Collectivités Locales (CNRACL) iemaksu likmes reforma. Reformu, kas salīdzinājumā ar ANP ir jauna reforma, veido darba devēju sociālo iemaksu likmes pastāvīgs palielinājums īpašajā pensiju shēmā, kas atbild par vietējo pašvaldību un slimnīcu amatpersonu apdrošināšanu. Radot pozitīvu ietekmi uz budžetu, tās mērķis ir veicināt shēmas finansiālo līdzsvaru, un šajā nolūkā plānā ir ietverta apņemšanās korekcijas periodā, iespējams, īstenot turpmākus pastāvīgus palielinājumus. Tādējādi reforma tiek arī piedāvāta kā ieguldījums pensiju sistēmas vispārējā ilgtspējā kopā ar lielo 2023. gada pensiju reformu, kuras galvenās iezīmes bija likumā noteiktā pensionēšanās vecuma palielināšana un paredzamais minimālā iemaksu perioda palielinājums pilnas pensijas saņemšanai un attiecībā uz kuru plānā pausta apņemšanās saglabāt tās ietekmi ilgtspējas ziņā. Plānā ir paredzēts pieņemt CNRCAL iemaksu palielinājumu par 5 procentpunktiem sociālā nodrošinājuma budžeta tiesību aktos 2025. un 2026. gadam un pēc tam to īstenot papildus palielinājumam, kas jau tika ieviests 2024. gadā.

Reforma par vispārējo sociālā nodrošinājuma iemaksu samazinājumu attiecībā uz zemām algām salīdzinājumā ar minimālo algu (SMIC). Šīs reformas, kas salīdzinājumā ar ANP ir jauna reforma, mērķis ir vienkāršot un racionalizēt esošās darbaspēka izmaksu samazināšanas shēmas, lai stimulētu algu mobilitāti un samazinātu zemu algu slazdu riskus, galvenokārt minimālās algas līmenī. Ar šo reformu jo īpaši izlīdzina vispārējo samazinājumu līkni, lai to padarītu līdzsvarotāku, un samazina īpašos atbrīvojumus no veselības un ģimenes iemaksām. Plānā ir paredzēts pieņemt reformu Sociālā nodrošinājuma budžeta likumā 2025. gadam, kas jāapstiprina līdz 2024. gada decembrim, un pakāpenisku īstenošanu divos posmos, kas jāpabeidz attiecīgi līdz 2025. gada beigām un 2026. gada beigām.

Reformas saskaņā ar jauno Likumu par uzņēmējdarbības vides vienkāršošanu. Šai reformai, kas salīdzinājumā ar ANP ir jauna reforma, ir trīs galvenie mērķi: krasi samazināt administratīvo procedūru slogu uzņēmumiem, piemēram, pārveidojot dažas atļauju piešķiršanas procedūras, lai tās pārveidotu par vienkāršu deklarēšanu, vai uzlabojot uzņēmumu piekļuvi publiskajam iepirkumam, pārskatīt attiecības starp pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem, jo īpaši attiecībā uz ļoti maziem uzņēmumiem, pielīdzinot to tiesības pašnodarbinātu personu tiesībām, un racionalizēt esošos standartus, izmantojot atkāpes, lai atbalstītu rūpniecības un enerģētikas pārkārtošanas projektu izveidi. Jaunais likums, ko paredzēts pieņemt līdz 2025. gada beigām, tiks īstenots pakāpeniski, pieņemot un uzraugot īstenošanas dekrētus laikposmā līdz 2028. gadam.

Reformas saskaņā ar Zaļās rūpniecības likumu. Šīs jaunās saistības, kas uzņemtas ar minēto likumu, kurš pieņemts 2023. gada 4. ceturksnī, un salīdzinājumā ar ANP ir jaunas saistības, paredz īstenošanu un regulāru rezultātu uzraudzību laikposmā līdz 2030. gadam. Galvenie izvirzītie mērķi attiecas uz zaļo tehnoloģiju izstrādes paātrināšanu un rūpniecības dekarbonizācijas atbalstīšanu. Konkrētāki un vienlaikus plaši intervences virzieni attiecas uz jaunu rūpniecisku objektu izveides atvieglošanu, zaļās rūpniecības projektu finansēšanas nosacījumu uzlabošanu, publiskā iepirkuma zaļināšanu un publiskā atbalsta nosacījumu stiprināšanu zaļās pārkārtošanās mērķu sasniegšanai.

Nodokļu un sociālo izdevumu reforma. Šīs reformas, kas salīdzinājumā ar ANP ir jauna reforma, mērķis ir racionalizēt nodokļu un sociālos izdevumus, samazinot un atceļot pašus neefektīvākos izdevumus. Laikposmam no 2025. līdz 2027. gadam ir izvirzīts kvantitatīvs kumulatīvais mērķrādītājs attiecībā uz pastāvīgu nodokļu un sociālo izdevumu samazinājumu un valsts izdevumu ietaupījumiem (papildus pasākumam “Sociālo iemaksu vispārējā samazinājuma attiecībā pret minimālo algu (SMIC) reforma”). Paredzams, ka īstenošana ilgs visu korekcijas periodu, un tas nozīmē rezultatīvi un regulāri iekļaut nodokļu un sociālo izdevumu samazinājumus gada budžeta projektos, kā arī publicēt gada uzraudzības ziņojumus, kuros norādīti gan gada, gan kumulatīvie apzinātie un īstenotie ietaupījumi.

(29)

Kā paredzēts Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 3. punktā, katra reforma un investīcija, kas ir pamats korekcijas perioda pagarināšanai, ir pietiekami detalizēta, savlaicīga, ar noteiktu termiņu un pārbaudāma.

(30)

ANP iekļautās saistības, kas ir pamats pagarinājumam, ietver būtiskas reformas un investīcijas, kuru mērķis ir uzlabot fiskālo stabilitāti un palielināt ekonomikas izaugsmes potenciālu. Turklāt Francija uzņemas saistības turpināt reformas visā valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna periodā un noturēt valsts finansētās investīcijas līmenī, kāds tika sasniegts ANP periodā (skatīt 5. tabulu). Saistības tiks uzraudzītas visā plāna īstenošanas periodā. Tāpēc ANP paredzētās saistības var ņemt vērā korekcijas perioda pagarināšanas nolūkā, kā paredzēts Regulas (ES) 2024/1263 36. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

(31)

Paredzams, ka reformu un investīciju kopums, kas ir pamats pagarinājumam, ilgtspējīgi palielinās Francijas ekonomikas izaugsmes un noturības potenciālu, kā to prasa Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 2. punkta a) apakšpunkts. Francijas plānā nav sniegta aplēse par ierosināto reformu un investīciju kopuma vispārējo paredzamo ietekmi. Tomēr, pamatojoties uz iepriekšējām analīzēm un pieejamo literatūru, par šādu ietekmi tiek ziņots attiecībā uz dažām reformām. Šajā sakarā saskaņā ar plānu dažu šo reformu kopējā ietekme uz IKP līdz 2030. gadam pārsniegs 0,7 procentpunktus, bet ilgtermiņā tā būs nedaudz lielāka. Konkrētāk, tiek lēsts, ka bezdarba apdrošināšanas reforma ilgtermiņā palielinās IKP par 0,5 procentpunktiem un radīs vairāk nekā 40 000 jaunu darbvietu. Turklāt, pamatojoties uz Komisijas izstrādātā makroekonomikas modeļa QUEST-III R&D simulācijām, tiek prognozēts, ka pētniecības plānošanas likuma īstenošana 15 gados palielinās IKP par 0,2 procentpunktiem un ilgtermiņā – par 0,3 procentpunktiem. Attiecībā uz citām reformām ir norādīts, ka ad hoc novērtējums vai nu jau tiek veikts, vai tiks veikts visā plāna īstenošanas periodā, tādējādi atbalstot ar plāna īstenošanu saistīto rādītāju kopumu. Paredzams, ka šīm reformām būs arī pozitīva ietekme uz ekonomisko aktivitāti, kas šajā posmā nav kvantitatīvi izteikta. Kopumā, pamatojoties uz sniegto informāciju, ekonomikas stratēģija, kas ir pamatā reformu un investīciju kopumam, arī ANP saistībām, šķiet labi formulēta, un tiek pieņemts, ka tā rezultatīvi novērsīs iepriekš konstatētos trūkumus Francijas izaugsmes un noturības potenciālā (piemēram, valsts ziņojumos). Galvenās intervences jomas patiešām ir saistītas ar darba tirgu un virzību uz pilnīgu nodarbinātību, nepieciešamību atbalstīt reindustrializāciju un konkurētspējas stiprināšanu, kā arī problēmām, kas saistītas ar taisnīgu zaļo pārkārtošanos un enerģētikas pārkārtošanu un publisko finanšu pārvaldību.

(32)

Paredzams, ka reformu un investīciju kopums, kas ir pamats pagarinājumam, atbalstīs fiskālo stabilitāti, kā to prasa Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 2. punkta b) apakšpunkts. Saskaņā ar plānā ietvertajām aplēsēm reformu un investīciju kopums, kas ir pagarinājuma pamatā, no 2027. gada radīs tiešu deficītu samazinošu ietekmi aptuveni 20 miljardu EUR apmērā gadā (0,6 % no IKP), galvenokārt pateicoties 2021. gada bezdarba apdrošināšanas shēmas reformu ietekmei uz budžetu un 2023. gadā pieņemtajai papildu reformai, ar ko atkarībā no situācijas darba tirgū modulē bezdarbnieka pabalstu ilgumu, lai radītu lielāku stimulu atgriezties darbā labvēlīgos periodos un lielāku aizsardzību nelabvēlīgos posmos (0,1 % no IKP), kā arī sociālo iemaksu samazinājumu attiecībā pret minimālo algu (0,2 % no IKP) un pastāvīgus ietaupījumus no izdevumu pārskatīšanas un nodokļu un sociālo izdevumu samazināšanas (0,3 % no IKP). Savukārt sagaidāms, ka reformas un investīcijas, kuru mērķis ir īstenot investīciju plānu “Francija 2030”, kā arī reformas un investīcijas saskaņā ar pētniecības plānošanas, vienkāršošanas un zaļās rūpniecības tiesību aktiem, netieši pozitīvi ietekmēs publiskās finanses, palielinot nodokļu ieņēmumus, jo paredzams, ka minētās reformas pozitīvi ietekmēs nodarbinātību, investīcijas un izaugsmi. Kopumā reformu un investīciju kopums, kas ir pagarinājuma pamatā, paredz tiešu nelielu ieguldījumu publisko finanšu ilgtspējas uzlabošanā, lai gan šis ieguldījums varētu būt nedaudz lielāks, ja tiek ņemts vērā potenciālais ieguldījums, ko varētu sniegt paredzētā izdevumu pārskatīšana, nodokļu izdevumu racionalizācija un netiešā ietekme, ko ilgtermiņā radītu lielāks IKP un lielāka nodarbinātība.

(33)

Reformu un investīciju kopums, kas ir pamats pagarinājumam, pievēršas Savienības kopīgajām prioritātēm, kā to prasa Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 2. punkta c) apakšpunkts. Konkrētāk, prioritāte “sociālā un ekonomiskā noturība, ieskaitot Eiropas sociālo tiesību pīlāru” tiktu risināta, veicot bezdarba apdrošināšanas shēmas reformas, palielinot iemaksas pašvaldību un slimnīcu amatpersonu pensiju shēmā, vienlaikus saglabājot 2023. gada pensiju reformu, reformu par vispārējo sociālo iemaksu samazinājumu attiecībā uz zemām algām salīdzinājumā ar minimālo algu un likumu par uzņēmējdarbības vides vienkāršošanu. Prioritātes, kas saistītas ar taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos un enerģētiskās drošības nodrošināšanu, tiktu risinātas ar reformām un investīcijām saskaņā ar investīciju plānu “Francija 2030”, Pētniecības plānošanas likumu, Zaļās rūpniecības likumu un Likumu par atjaunīgās enerģijas ražošanas paātrināšanu.

(34)

Reformu un investīciju kopums, kas ir pamats pagarinājumam, pievēršas būtiskajiem (11) KVAI, kas sniegti Eiropas pusgada ietvaros, kā to prasa Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 2. punkta d) apakšpunkts. Konkrētāk, reformas un pasākumi budžeta struktūras un fiskālās pārvaldības, pensiju sistēmu un aktīvu vecumdienu jomā ir saistīti ar fiskāli strukturālajiem 2019., 2021., 2022. un 2024. gada KVAI, kuros Francijai prasīts labāk mērķorientēt nodokļu izdevumus, turpināt centienus uzlabot budžeta pasākumu kvalitāti, arī nosakot kvantitatīvus mērķrādītājus izdevumu ietaupījumiem, panākt izdevumu ietaupījumus un efektivitātes pieaugumu visos valdības apakšsektoros, reformēt pensiju sistēmu, vienlaikus atbalstot tās ilgtspēju, un vēl vairāk uzlabot pamatnosacījumus investīciju un inovācijas veicināšanai. Citas reformas un pasākumi zaļās pārkārtošanās, gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes un sociālās un teritoriālās kohēzijas jomā ir saistīti ar attiecīgajiem 2019., 2020., 2021., 2022., 2023. un 2024. gada KVAI, kuros prasīts uzlabot uzņēmējdarbības vidi, veicināt uzņēmējdarbības pētniecības un izstrādes intensitāti, paātrināt atjaunīgo energoresursu ieviešanu un samazināt vispārējo atkarību no fosilajām degvielām.

(35)

Plāns nodrošina, ka plānotais valsts finansēto publisko investīciju vispārējais līmenis tiek noturēts vidējā līmenī, kāds tika sasniegts atveseļošanas un noturības plāna periodā, kā to prasa Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 4. punkts.

5. tabula. Plānā paredzētās valsts finansētās publiskās investīcijas (% no IKP)

(36)

Visbeidzot, reformu un investīciju kopums, kas ir pamats pagarinājumam, var tikt uzskatīts par saskanīgu ar ANP iekļautajām saistībām un ar partnerības nolīgumu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu, kā to prasa Regulas (ES) 2024/1263 14. panta 4. punkta d) apakšpunkts. Proti, saskaņā ar šīs normas prasībām paredzēts, ka katras atsevišķās saistības darbosies nepārtraukti un papildinoši ar Francijas ANP vai partnerattiecību nolīgumu un reaģēs uz konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem un vienu vai vairākām kopīgajām ES prioritātēm.

(37)

Tādējādi jāsecina, ka reformu un investīciju kopums, kas ir pamats korekcijas perioda pagarināšanai, ir kopumā vērtējams kā atbilstīgs Regulas (ES) 2024/1263 14. pantā noteiktajiem kritērijiem. Tas nozīmē, ka korekcijas periodu var pagarināt no 4 līdz 7 gadiem, kā ierosināts plānā.

(38)

Papildus reformu un investīciju kopumam, kas ir pamats korekcijas perioda pagarināšanai, plānā ir aprakstīta plānotā politika attiecībā uz citām reformām un investīcijām, ar ko paredzēts reaģēt uz galvenajām problēmām, kuras apzinātas Eiropas pusgadā, jo īpaši KVAI, un pievērsties ES kopīgajām prioritātēm. Plānā ir iekļautas 28 reformas un investīcijas, no kurām septiņas finansiāli atbalsta Atveseļošanas un noturības mehānisms.

(39)

Attiecībā uz kopīgo prioritāti “taisnīga zaļā un digitālā pārkārtošanās, ieskaitot Regulā (ES) 2021/1119 noteiktos klimata mērķus” plānā ir paredzēti vairāki pasākumi. Tie attiecas uz transporta nozari, arī piesārņojuma novēršanu, sabiedriskā transporta attīstību (saskaņā ar ANP), Francijas ostu zaļināšanu (saskaņā ar ANP), kājāmgājējiem un riteņbraucējiem paredzētas infrastruktūras plānu un atbalstu mazemisiju vieglo transportlīdzekļu iegādei un nomai. Plānā galvenā uzmanība ir pievērsta arī inovācijas projektiem zaļās pārkārtošanās jomā (saskaņā ar ANP) saistībā ar ceturto uz nākotni vērsto investīciju programmu (“Programme d’Investissements d’Avenir”, PIA4). Saistībā ar 2022. un 2023. gada KVAI, kas attiecas uz energoefektivitāti, plānā ir iekļauti tādi pasākumi kā PVN likmes saskaņošana gāzes katliem un slimnīcu ēku renovācija un modernizācija. Plāna pasākumi, kas saistīti ar digitālās pārkārtošanās prioritāti, balstās uz mērķiem, kas noteikti Digitālās desmitgades politikas programmā savienojamības infrastruktūrai un sabiedrisko pakalpojumu digitalizācijai. Plānā ir iekļauti tādi pasākumi kā ātrdarbīgu platjoslas tīklu plāns, kas, kā sagaidāms, veicinās Francijas ekonomikas digitalizāciju, kā arī pasākumi kosmosa, digitālās veselības un profesionālās apmācības modernizācijas un digitalizācijas jomā.

(40)

Attiecībā uz kopīgo prioritāti “sociālā un ekonomiskā noturība, ieskaitot Eiropas sociālo tiesību pīlāru” plānā ir paredzētas vairākas reformas un investīcijas. Saistībā ar 2019., 2022. un 2023. gada KVAI par prasmēm, profesionālo izglītību un apmācību un pieaugušo izglītību, kā arī ar 2019. un 2020. gada KVAI par aktīvu darba tirgus politiku, stimuliem strādāt un līdzdalību darba tirgū attiecīgie pasākumi ir saistīti ar šādiem tematiem: publiska pirmsskolas aprūpes dienesta izveide vietējā līmenī, lai palīdzētu vecākiem, jo īpaši sievietēm, un mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem iekļūt un palikt darba tirgū, valsts nodarbinātības dienestu reforma un lielāks atbalsts aktīvās solidaritātes pabalsta (Revenu de Solidarité Active, RSA) saņēmējiem un uzņēmumiem, atbalsts jauniešiem bez darba vai apmācības ceļā uz pastāvīgu iekļaušanos profesionālajā dzīvē, investīciju plāna “Francija 2030” apmācības komponenta ieviešana, Prasmju investīciju plāns (PIC), kura mērķis ir uzlabot no darba tirgus visvairāk attālināto personu nodarbināmību, māceklības atbalsta programma un arodmācību iestāžu reforma. Saistībā ar 2022., 2023. un 2024. gada KVAI par izglītību turpmāko pasākumu mērķis ir uzlabot pamatprasmes vidusskolā un veicināt un uzlabot skolotāja profesiju, jo īpaši stiprinot sākotnējo un tālākizglītību. Turklāt plānā ir iekļauti citi politikas pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot veselības aprūpes piekļūstamību un efektivitāti, apgādājamu vecu cilvēku aprūpes iestāžu renovācija un pielāgošana, kā arī pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt profilaksi un izmantot mākslīgo intelektu, lai veselības aprūpes pakalpojumu jomā uzlabotu medicīnisko diagnostiku un recepšu izrakstīšanu.

(41)

Attiecībā uz kopīgo prioritāti “enerģētiskā drošība” plānā ir iekļauti vairāki pasākumi, piemēram, mazo kodolreaktoru (SMR) attīstīšana un esošo kodoliekārtu atjaunošana. Saistībā ar 2019., 2020., 2022. un 2023. gada KVAI, kas attiecas uz atjaunīgo enerģiju, energoinfrastruktūru un energotīkliem, plānā ir iekļauti tādi pasākumi kā otrais elektriskais starpsavienojums starp Savoju (Francija) un Pjemontu (Itālija) un enerģētiskās atturības plāna īstenošana.

(42)

Attiecībā uz kopīgo prioritāti “aizsardzības spējas” plānā ir iekļauts Militārās plānošanas likums, kurā izklāstīti aizsardzības politikas mērķi un tās finanšu plānojums 2024.–2030. gadam, lai stiprinātu aizsardzības spējas pieaugošās spriedzes ģeopolitiskajā kontekstā, arī saistībā ar karu Ukrainā. Šis pasākums paredz investīcijas aizsardzības industrijā un revolucionārās inovācijās aizsardzības jomā.

(43)

Plānā ir sniegta informācija par to, kā tas saskan ar kohēzijas politikas fondiem un Francijas ANP un attiecīgā gadījumā papildina tos. Plānā uzsvērts, ka, lai izvairītos no dubultas finansēšanas un fondu nepietiekamas apguves riska, šo fondu īstenošanai Francijā ir nepieciešama cieša koordinācija. Saskaņā ar plānu reformas un investīcijas, kas nav saistītas ar ANP, ir valsts finansēti pasākumi, kas nav saistīti ar Eiropas līdzfinansējumu. Daži plānā iekļautie pasākumi tika pieņemti kā ANP iekļauto pasākumu turpinājums. Turklāt plānā ir paskaidrots, kā vairāki no tiem turpina un paplašina ANP pieņemtās darbības (attiecībā uz bezdarba apdrošināšanas, valsts nodarbinātības dienestu un zaļās rūpniecības reformām).

(44)

Plāna mērķis ir palīdzēt nodrošināt Francijas publisko investīciju vajadzības, kas saistītas ar ES kopīgajām prioritātēm.

Attiecībā uz taisnīgu digitālo pārkārtošanos plānā ir minēta nepieciešamība Francijas ekonomikai turpināt digitalizāciju un palielināt investīcijas pētniecībā un izstrādē, ņemot vērā starptautiskus piemērus. Piemēram, neraugoties uz iepriecinošiem uzlabojumiem nesenā pagātnē, ir jāpieliek pūles, lai vēl vairāk atbalstītu to, ka Francijas uzņēmumi, jo īpaši MVU, pieņem jaunas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un pamata digitālos rīkus, tādējādi stiprinot to produktivitāti. Viena no citām prioritātēm ir stimulēt uzņēmumus vairāk investēt, lai tie kļūtu konkurētspējīgāki, jo īpaši galvenajās nozarēs, kas saistītas ar zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Attiecībā uz taisnīgu zaļo pārkārtošanos un enerģētiskās drošības nodrošināšanu plānā ir minētas ikgadējās aplēstās investīciju vajadzības, lai līdz 2030. gadam sasniegtu valsts dekarbonizācijas mērķrādītājus, un ekonomikas politikas sviras, lai veicinātu un atbalstītu šos publiskā un privātā sektora dalībnieku papildu centienus, kā noteikts 2024. gada oktobrī publicētajā Francijas zaļās pārkārtošanās un enerģētikas politikas daudzgadu finansēšanas stratēģijā (SPAFTE).

Attiecībā uz kopīgo prioritāti “sociālā un ekonomiskā noturība, ieskaitot Eiropas sociālo tiesību pīlāru” plānā ir minēts galvenais mērķis panākt pilnīgu nodarbinātību un investīcijas, kas šajā nolūkā plānotas, lai veicinātu aktīvu darba tirgus politiku un palielinātu līdzdalību darba tirgū, vienlaikus atbalstot jauniešu un sieviešu nodarbinātību un visu darba ņēmēju iekļaušanu. Vēl viena norādītā intervences joma attiecas uz prasmju un izglītības stiprināšanu, arī vietējā līmenī, lai sagatavotos Francijas ekonomikas nākotnes vajadzībām un atbalstītu zaļo un digitālo pārkārtošanos, kā arī inovāciju stratēģiskās nozarēs.

Attiecībā uz aizsardzības spēju palielināšanu plānā ir minēta nepieciešamība stiprināt Francijas suverenitāti pieaugošās ģeopolitiskās spriedzes kontekstā un atbalstīt mērķus, kas izklāstīti Padomes 2024. gada 27. jūnijā pieņemtajā stratēģiskajā programmā 2024.–2029. gadam, proti, stiprināt ES sagatavotību un spējas aizsardzības jomā, arī palielinot aizsardzības izdevumus.

(45)

Kopumā Komisija uzskata, ka Francijas plāns, ko papildina iestāžu 2025. gada 16. janvāra vēstule, atbilst Regulas (ES) 2024/1263 prasībām.

(46)

Padome atzinīgi vērtē Francijas vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu un uzskata, ka tā pilnīga īstenošana palīdzētu nodrošināt stabilas publiskās finanses un atbalstīt valsts parāda ilgtspēju, kā arī ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

(47)

Padome pieņem zināšanai Komisijas veikto plāna novērtējumu. Tomēr Padome aicina Komisiju iesniegt savu novērtējumu par turpmākajiem plāniem atsevišķā dokumentā, kas nav Komisijas ieteikumi Padomes ieteikumiem.

(48)

Padome pieņem zināšanai Komisijas novērtējumu par neto izdevumu virzību un galvenajiem makroekonomiskajiem pieņēmumiem plānā, tostarp saistībā ar Komisijas iepriekšējiem norādījumiem, kā arī plāna neto izdevumu virzības ietekmi uz valsts budžeta deficītu un parādu. Padome pieņem zināšanai Komisijas novērtējumu, ka makroekonomiskie un fiskālie pieņēmumi – lai gan dažos gadījumos tie atšķiras no Komisijas pieņēmumiem, tostarp, lai ņemtu vērā atjauninātus makroekonomiskos un fiskālos datus, – kopumā ir pienācīgi pamatoti un ir balstīti uz pārliecinošiem ekonomiskiem argumentiem. Padome pieņem zināšanai plāna plašo fiskālo stratēģiju un riskus attiecībā uz perspektīvu, kas varētu ietekmēt makroekonomikas scenārija un pamatā esošo pieņēmumu īstenošanu un plāna neto izdevumu virzības sasniegšanu. Konkrētāk, Padome atzinīgi vērtē arī to, ka pirms plāna iesniegšanas notika apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai gan plānā par to netika ziņots. Padome arī atzīmē, ka ģeopolitiskie riski var radīt spiedienu uz aizsardzības izdevumiem.

(49)

Padome gaida, ka Francija būs gatava vajadzības gadījumā pielāgot savu fiskālo stratēģiju, lai nodrošinātu neto izdevumu virzības sasniegšanu. Padome apņemas cieši uzraudzīt ekonomikas un fiskālās norises, tostarp tās, kas ir plāna scenārija pamatā.

(50)

Padome uzskata, ka ir pamatoti turpināt diskusijas, lai panāktu kopīgu izpratni par kumulatīvo neto izdevumu pieauguma tempu ietekmi uz gada uzraudzību, gatavojoties nākamajai fiskālās uzraudzības kārtai.

(51)

Padome apstiprina reformu un investīciju saistību kopumu, ko Francija ir izklāstījusi savā vidēja termiņa plānā un kuras ir pamatā korekcijas perioda pagarināšanai, un pauž gandarījumu par centieniem kvantitatīvi noteikt ietekmi uz izaugsmi un fiskālo stabilitāti. Padome piekrīt Komisijai, ka Francijas iesniegtais reformu un investīciju saistību kopums pamato korekcijas perioda pagarināšanu no četriem līdz septiņiem gadiem. Padome pieņem zināšanai Komisijas novērtējumu, kurā norādīts, ka ar reformu un investīciju kopumu, kas ir pagarinājuma pamatā, kopumā ir izpildīti Regulas (ES) 2024/1263 14. panta kritēriji, ņemot vērā arī Regulas (ES) 2024/1263 36. panta 1.d punkta pārejas noteikumu. Padome pieņem zināšanai Komisijas novērtējumu, kurā norādīts, ka ir paredzams, ka reformu un investīciju saistības ilgtspējīgā veidā uzlabos izaugsmes potenciālu un ekonomikas noturību un atbalstīs fiskālo ilgtspēju. Padome iesaka Francijai pilnībā īstenot reformu un investīciju saistību kopumu, lai saglabātu korekcijas perioda pagarinājumu.

(52)

Padome pieņem zināšanai Komisijas aprakstu par reformām un investīciju vajadzībām un nodomiem, papildus to reformu un investīciju saistību kopuma novērtējumam, kuras ir korekcijas perioda pagarinājuma pamatā, ar ko reaģē uz galvenajām problēmām, kas apzinātas Eiropas pusgadā, un uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt šādu reformu un investīciju īstenošanu. Padome, pamatojoties uz Komisijas iesniegtajiem ziņojumiem, izvērtēs šādas reformas un investīcijas un uzraudzīs to īstenošanu Eiropas pusgada ietvaros.

(53)

Padome gaida Francijas gada progresa ziņojumus, kuros jo īpaši ir ietverta informācija par progresu Padomes noteiktās neto izdevumu virzības īstenošanā un plašāku reformu un investīciju īstenošanā Eiropas pusgada kontekstā, kā arī tā reformu un investīciju kopuma īstenošanā, kas ir korekcijas perioda pagarināšanas pamatā.

(54)

Balstoties uz Komisijas veikto novērtējumu, saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1263 17. pantu Padomei būtu jāiesaka Francijai plānā noteiktā neto izdevumu virzība un būtu jāapstiprina reformu un investīciju kopums, kas ir pamats korekcijas perioda pagarināšanai līdz 7 gadiem,

1.

2.