<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><JUDGMENT xmlns:fmx="http://opoce" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:noNamespaceSchemaLocation="http://formex.publications.europa.eu/schema/formex-05.55-20141201.xd"><BIB.JUDGMENT><REF.CASE FILE="n.a."><NO.CASE>T‑124/14</NO.CASE></REF.CASE><NO.CELEX>62014TJ0124</NO.CELEX><NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2015:955">EU:T:2015:955</NO.ECLI><NO.SEQ>0001</NO.SEQ><PAGE.FIRST.ECR>1</PAGE.FIRST.ECR><PAGE.SEQ>1</PAGE.SEQ><PAGE.LAST.ECR>12</PAGE.LAST.ECR><PAGE.TOTAL>12</PAGE.TOTAL><AUTHOR>T</AUTHOR></BIB.JUDGMENT><CURR.TITLE><PAGE.HEADER><P><DATE ISO="20151211">2015. GADA 11. DECEMBRA</DATE> SPRIEDUMS — LIETA T‑124/14</P><P>SOMIJA/KOMISIJA</P></PAGE.HEADER></CURR.TITLE><TITLE><TI><P><HT TYPE="UC">Vispārējās tiesas Spriedums</HT> (ceturtā palāta)</P><P><DATE ISO="20151211">2015. gada 11. decembrī</DATE><NOTE TYPE="FOOTNOTE" NUMBERING="STAR" NOTE.ID="E0001"><P>Tiesvedības valoda – somu.</P></NOTE></P></TI></TITLE><INDEX><KEYWORD>ELFLA</KEYWORD><KEYWORD>No finansējuma izslēgti izdevumi</KEYWORD><KEYWORD>Lauku attīstība</KEYWORD><KEYWORD>Precīza finanšu korekcija</KEYWORD><KEYWORD>To izdevumu pieļaujamība, kas ir radušies, lai iegādātos lietotu tehniku un iekārtas</KEYWORD><KEYWORD>Atkāpi ietverošs regulējums attiecībā uz mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem</KEYWORD><KEYWORD>Regulas (EK) Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkts</KEYWORD></INDEX><JUDGMENT.INIT><P>Lieta T‑124/14</P></JUDGMENT.INIT><PARTIES><PLAINTIFS><P><HT TYPE="BOLD">Somijas Republika</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">J. Heliskoski</HT> un <HT TYPE="ITALIC">S. Hartikainen</HT>, pārstāvji,</P><PARTY.STATUS>apelācijas sūdzības iesniedzēja,</PARTY.STATUS></PLAINTIFS><AGAINST>pret</AGAINST><DEFENDANTS><P><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisiju</HT>, ko pārstāv <HT TYPE="ITALIC">P. Aalto</HT>, <HT TYPE="ITALIC">J. Aquilina</HT>, <HT TYPE="ITALIC">P. Rossi</HT> un <HT TYPE="ITALIC">T. Sevón</HT>, pārstāvji,</P><PARTY.STATUS>atbildētāja,</PARTY.STATUS></DEFENDANTS></PARTIES><P>par prasību atcelt Komisijas <DATE ISO="20131212">2013. gada 12. decembra</DATE> Īstenošanas lēmumu 2013/763/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="338" PAGE.FIRST="81" DATE.PUB="2013">OV L 338, 81. lpp.</REF.DOC.OJ>), ciktāl ar šo lēmumu no Savienības finansējuma ir izslēgti atsevišķi Somijas Republikas izdevumi EUR <FT TYPE="DECIMAL">927827,58</FT> apmērā, kurus tā ir attiecinājusi uz ELFLA, ņemot vērā to neatbilstību Savienības tiesību normām.</P><PREAMBLE><PREAMBLE.INIT><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)</P><P>šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Preks [<HT TYPE="ITALIC">M. Prek</HT>], tiesneši I. Labucka un V. Kreišics [<HT TYPE="ITALIC">V. Kreuschitz</HT>] (referents),</P><P>sekretāre K. Hērena [<HT TYPE="ITALIC">C. Heeren</HT>], administratore,</P></PREAMBLE.INIT><GR.VISA><VISA>ņemot vērā rakstveida procesu un <DATE ISO="20150612">2015. gada 12. jūnija</DATE> tiesas sēdi,</VISA></GR.VISA><PREAMBLE.FINAL>pasludina šo spriedumu.</PREAMBLE.FINAL></PREAMBLE><?PAGE NO="2"?><CONTENTS.JUDGMENT><GR.SEQ LEVEL="1"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Spriedums</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedības priekšvēsture</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0001"><NO.P>1</NO.P><TXT>No 2011. gada 23. līdz 27. maijam Eiropas Komisija Somijā veica pārbaudi uz vietas (izmeklēšana RD1/2011/805/FI) saistībā ar pasākumu M312 <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0001" ID="QS0001"/>Mikrouzņēmumu izveide un attīstība<QUOT.END REF.START="QS0001" CODE="201D" ID="QE0001"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0002"><NO.P>2</NO.P><TXT><DATE ISO="20110909">2011. gada 9. septembrī</DATE> Komisija Somijas iestādēm nosūtīja paziņojumu atbilstoši 11. panta 1. punktam Komisijas <DATE ISO="20060621">2006. gada 21. jūnija</DATE> Regulā (EK) Nr. 885/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="171" PAGE.FIRST="90" DATE.PUB="2006">OV L 171, 90. lpp.</REF.DOC.OJ>), informējot tās par pārbaudes uz vietas rezultātiem. Šajā paziņojumā Komisija izklāstīja iemeslus, kuru dēļ tā uzskatīja, ka Somijas iestādes saistībā ar lauku attīstības izdevumu finansēšanu kopš 2007. finanšu gada nav ievērojušas dažas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, tostarp tās, kas izriet no 55. panta 1. punkta Komisijas <DATE ISO="20061215">2006. gada 15. decembra</DATE> Regulā (EK) Nr. 1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="368" PAGE.FIRST="15" DATE.PUB="2006">OV L 368, 15. lpp.</REF.DOC.OJ>), ar grozījumiem, un aicināja minētās iestādes precizēt nosacījumus, ar kādiem tās par pieļaujamiem atzīst izdevumus, kas ir radušies lietotu iekārtu iegādei. Turklāt Komisija apšaubīja nepilnības to izmaksu pamatotības pārbaudē, kas ir saistītas ar atsevišķu lietotu iekārtu iegādi atbilstoši Komisijas <DATE ISO="20061207">2006. gada 7. decembra</DATE> Regulas (EK) Nr. 1975/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="368" PAGE.FIRST="74" DATE.PUB="2006">OV L 368, 74. lpp.</REF.DOC.OJ>), 26. panta 2. punkta d) apakšpunktam.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0003"><NO.P>3</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20111103">2011. gada 3. novembra</DATE> vēstuli Somijas Republika atbildēja Komisijai, ka tā uzskata, ka ir rīkojusies saskaņā ar Savienības tiesību normām, it īpaši Regulas Nr. 1974/2006 55. pantu, jo šajā pantā dalībvalstīm esot atļauts noteikt nosacījumus, ar kādiem izdevumi, kas ir radušies lietotu iekārtu iegādei, var tikt kvalificēti kā pieļaujami. Somijā šī iespēja esot tikusi ieviesta ar Dekrēta Nr. 632/2007 23. un 35. pantu, kurā tajā pašā laikā ir noteikti atbalsta piešķiršanas nosacījumi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0004"><NO.P>4</NO.P><TXT>Ar <DATE ISO="20120116">2012. gada 16. janvāra</DATE> vēstuli Komisija aicināja Somijas iestādes uz divpusēju sanāksmi Briselē (Beļģija), kas notika 2012. gada 2. februārī. Ar <DATE ISO="20120229">2012. gada 29. februāra</DATE> vēstuli Komisija Somijas iestādēm nosūtīja šīs sanāksmes protokolu Regulas Nr. 885/2006 11. panta 2. punkta izpratnē, kā arī lūgumu sniegt papildu informāciju. Šīs vēstules pielikumā Komisija, pirmkārt, izklāstīja iemeslus, kuru dēļ tā uzskatīja, ka Dekrēts Nr. 632/2007 nav saderīgs ar Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punktā paredzētajām prasībām, un, otrkārt, atkārtoti pauda savu kritiku attiecībā uz nepilnībām to izmaksu pamatotības pārbaudē, kas ir saistītas ar atsevišķu lietotu iekārtu iegādi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0005"><NO.P>5</NO.P><TXT><DATE ISO="20120427">2012. gada 27. aprīlī</DATE> Somijas iestādes iesniedza savus apsvērumus par <DATE ISO="20120202">2012. gada 2. februāra</DATE> sanāksmes protokolu un savu atbildi uz lūgumu sniegt informāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0006"><NO.P>6</NO.P><TXT><DATE ISO="20130513">2013. gada 13. maijā</DATE> Komisija Somijas iestādēm nosūtīja 6. maija oficiālu paziņojumu Regulas Nr. 885/2006 11. panta 2. punkta trešās daļas un 16. panta 1. punkta izpratnē, paziņojot par finanšu korekciju kopumā EUR <FT TYPE="DECIMAL">927827,58</FT> apmērā par laikposmu no <DATE ISO="20090909">2009. gada 9. septembra</DATE> līdz <DATE ISO="20121015">2012. gada 15. oktobrim</DATE>. Komisija izklāstīja iemeslus, kuru dēļ tā uzskatīja, ka Somijas iestādes saistībā ar atbalstu lietotu iekārtu iegādei nav ievērojušas Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkta un Regulas Nr. 1975/2006 26. panta 2. punkta d) apakšpunkta prasības.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0007"><NO.P>7</NO.P><TXT><DATE ISO="20130619">2013. gada 19. jūnijā</DATE> Somijas Republika saskaņā ar Regulas Nr. 885/2006 16. pantu vērsās saskaņošanas struktūrā ar lūgumu par saskaņošanu. Ar <DATE ISO="20130905">2013. gada 5. septembra</DATE> vēstuli minētā struktūra darīja zināmu, ka tā nelemšot par šo lūgumu, jo summa, uz ko attiecas finanšu korekcija, ir mazāka nekā viens miljons euro.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="3"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0008"><NO.P>8</NO.P><TXT><DATE ISO="20131118">2013. gada 18. novembra</DATE> kopsavilkuma ziņojuma 171. punktā Komisija norādīja, ka, pirmkārt, runājot par atbalsta lietotu iekārtu iegādei pieļaujamību, Somijas iestāžu prakse neatbilda Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkta nosacījumiem, jo Somijas Republika nebija noteikusi un pienācīgi pamatojusi atsevišķos gadījumus, kuros attiecībā uz lietotām iekārtām izņēmuma kārtā bija atļauts saņemt ELFLA finansējumu. Tieši pretēji attiecīgajos Dekrēta Nr. 632/2007 noteikumos bija paredzēta vispārēja iespēja ieguldīt lietotās iekārtās, kuras pieļaujamība tikšot novērtēta katrā atsevišķā gadījumā atkarībā no kritērija, kas nav skaidri definēts un kas ir saistīts ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0002" ID="QS0002"/>visizdevīgāko opciju no vispārējās ekonomikas viedokļa<QUOT.END REF.START="QS0002" CODE="201D" ID="QE0002"/>. Otrkārt, Komisija konstatēja, ka to izmaksu pamatotības pārbaudē, kas ir saistītas ar lietotu iekārtu finansēšanu, bija nepilnības un tā neatbilda Regulas Nr. 1975/2006 26. panta 2. punkta d) apakšpunkta prasībām. No tā Komisija secināja, ka attiecībā uz atbalstu lietotu iekārtu iegādei bija jāpiemēro finanšu korekcija pilnā apmērā, kas atbilst summai EUR <FT TYPE="DECIMAL">927827,58</FT>. Saistībā ar nepilnībām to izmaksu pamatotības pārbaudē, kas ir saistītas ar lietotu iekārtu finansēšanu, Komisija piedāvāja finanšu korekciju 10 % apmērā, kura atbilst summai EUR <FT TYPE="DECIMAL">14208,31</FT>, kas tomēr tikšot pilnībā ietverta pirmajā finanšu korekcijā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0009"><NO.P>9</NO.P><TXT><DATE ISO="20131212">2013. gada 12. decembrī</DATE> Komisija pieņēma Īstenošanas lēmumu 2013/763/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="338" PAGE.FIRST="81" DATE.PUB="2013">OV L 338, 81. lpp.</REF.DOC.OJ>; turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0003" ID="QS0003"/>apstrīdētais lēmums<QUOT.END REF.START="QS0003" CODE="201D" ID="QE0003"/>). Šis lēmums Somijas Republikai tika paziņots <DATE ISO="20131213">2013. gada 13. decembrī</DATE> ar numuru C(2013) 8743.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0010"><NO.P>10</NO.P><TXT>Apstrīdētajā lēmumā, atsaucoties uz <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0004" ID="QS0004"/>[<DATE ISO="20131118">2013. gada 18. novembra</DATE>] kopsavilkuma ziņojumu<QUOT.END REF.START="QS0004" CODE="201D" ID="QE0004"/> (apstrīdētā lēmuma preambulas 6. apsvērums), Komisija kā nepieļaujamus attiecībā uz 2009.–2012. finanšu gadu izslēdza izdevumus, ko Somijas Republika bija deklarējusi attiecībā uz lietotas tehnikas un iekārtu iegādi atbilstoši pasākumam ar nosaukumu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0005" ID="QS0005"/>ELFLA atbalsts lauku attīstībai, 1. un 3. prioritārais virziens – uz ieguldījumiem vērsti pasākumi (2007–2013)<QUOT.END REF.START="QS0005" CODE="201D" ID="QE0005"/>. Finanšu korekcija kopumā EUR <FT TYPE="DECIMAL">927827,58</FT> apmērā tajā ir kvalificēta kā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0006" ID="QS0006"/>precīza<QUOT.END REF.START="QS0006" CODE="201D" ID="QE0006"/>, ciktāl tā ir pamatota ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0007" ID="QS0007"/>neatbilstību Regulas [..] Nr. 1974/2006 55. pantam<QUOT.END REF.START="QS0007" CODE="201D" ID="QE0007"/>. Ciktāl minētā finanšu korekcija ir pamatota ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0008" ID="QS0008"/>nepilnībām izmaksu pamatotības pārbaudē<QUOT.END REF.START="QS0008" CODE="201D" ID="QE0008"/>, tā ir kvalificēta kā korekcija <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0009" ID="QS0009"/>pēc vienotas likmes<QUOT.END REF.START="QS0009" CODE="201D" ID="QE0009"/> 10 % apmērā, kas atbilst summai EUR <FT TYPE="DECIMAL">14208,31</FT>, bet kam nav <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0010" ID="QS0010"/>finansiālas ietekmes<QUOT.END REF.START="QS0010" CODE="201D" ID="QE0010"/> (skat. apstrīdētā lēmuma 1. pantu, kas aplūkots kopā ar tā pielikumu, 98. un 99. lpp.).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0011"><NO.P>11</NO.P><TXT>Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 19. februārī, Somijas Republika cēla šo prasību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0012"><NO.P>12</NO.P><TXT>Pēc tiesneša referenta ziņojuma Vispārējā tiesa (ceturtā palāta) nolēma sākt tiesvedības mutvārdu daļu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0013"><NO.P>13</NO.P><TXT>Tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz mutiskajiem jautājumiem, ko Vispārējā tiesa uzdeva <DATE ISO="20150612">2015. gada 12. jūnija</DATE> tiesas sēdē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0014"><NO.P>14</NO.P><TXT>Somijas Republikas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl Komisija pieprasa atmaksāt finansējumu EUR <FT TYPE="DECIMAL">927827,58</FT> apmērā, ciktāl tas uz to attiecas;</P></ITEM><ITEM><P>piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0015"><NO.P>15</NO.P><TXT>Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:</TXT><P><LIST TYPE="DASH"><ITEM><P>prasību noraidīt kā nepamatotu;</P></ITEM><?PAGE NO="4"?><ITEM><P>piespriest Somijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</P></ITEM></LIST></P></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Juridiskais pamatojums</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par strīda priekšmetu</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0016"><NO.P>16</NO.P><TXT>Lai pamatotu savu prasību, Somijas Republika būtībā izvirza vienu pamatu, kas ir saistīts ar Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkta pārkāpumu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0017"><NO.P>17</NO.P><TXT>Šajā ziņā ir jāprecizē, ka replikā Somijas Republika apstiprināja, ka tās prasība attiecās tikai uz precīzu finanšu korekciju, kas bija piemērota apstrīdētajā lēmumā. To apstiprina prasības pieteikumā izvirzītais atcelšanas pamats, kurā ir izdarīta atsauce tikai uz Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punktu, nevis uz šīs pašas regulas 26. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ar ko bija pamatota finanšu korekcija pēc vienotas likmes. Tādējādi šī strīda priekšmets ir tikai tas, vai Komisija, lai pamatotu minēto precīzo finanšu korekciju, likumīgi piemēroja Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punktu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0018"><NO.P>18</NO.P><TXT>Somijas Republika uzskata, ka Komisija nav ievērojusi saikni starp Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0011" ID="QS0011"/>pirmā daļa<QUOT.END REF.START="QS0011" CODE="201D" ID="QE0011"/>) un šīs pašas tiesību normas otro daļu (turpmāk tekstā – <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0012" ID="QS0012"/>otrā daļa<QUOT.END REF.START="QS0012" CODE="201D" ID="QE0012"/>). Šajā tiesību normā dalībvalstij esot piešķirta plaša rīcības brīvība, lai lemtu par atsevišķas lietotas tehnikas un iekārtu [iegādes] pieļaujamību, jo otrajā daļā nav noteikti kritēriji, kas ļautu noteikt, vai atbalsts lietotas tehnikas un iekārtu iegādei var būt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0013" ID="QS0013"/>pienācīgi pamatots<QUOT.END REF.START="QS0013" CODE="201D" ID="QE0013"/>. Minētajā regulā arī neesot prasīts, lai dalībvalsts precīzi noteiktu katru atsevišķu gadījumu, kurā lietotas tehnikas un iekārtu iegāde ir pieļaujama. Turklāt Padomes <DATE ISO="20050920">2005. gada 20. septembra</DATE> Regulas (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="277" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2005">OV L 277, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>) 71. panta 3. punkta pirmajā daļā skaidri esot paredzēts, ka noteikumi par izdevumu pieļaujamību ir jānosaka valsts mērogā. Tādējādi dalībvalstīm ir jānosaka precīzāki kritēriji, kas ir vajadzīgi, lai noteiktu gadījumus, kuros pastāv pienācīgs pamatojums atbalstīt lietotu iekārtu iegādi. Somijas Republika uzskata, ka jēdzieni <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0014" ID="QS0014"/>pienācīgi pamatoti gadījumi<QUOT.END REF.START="QS0014" CODE="201D" ID="QE0014"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0015" ID="QS0015"/>pieļaujamības nosacījumi<QUOT.END REF.START="QS0015" CODE="201D" ID="QE0015"/> ir cieši saistīti, līdz ar to nav iespējams tos piemērot neatkarīgi vienu no otra. Tādējādi, lai atbalsta piešķiršana lietotas tehnikas vai iekārtu iegādei būtu pienācīgi pamatota, pietiekot ar to, ka dalībvalsts definē pieļaujamības nosacījumus un ka šie nosacījumi esot izpildīti.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0019"><NO.P>19</NO.P><TXT>Komisija norāda, ka Regulas Nr. 1974/2006 pirmajā daļā ir ietverts vispārējs noteikums, saskaņā ar kuru attaisnotie izdevumi investīcijām, ko finansē ELFLA, ir ierobežoti ar jaunas tehnikas un iekārtu iegādi vai izpirkumnomu. Saskaņā ar otro daļu, tikai atkāpjoties no pirmās daļas un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0016" ID="QS0016"/>pienācīgi pamatotos gadījumos<QUOT.END REF.START="QS0016" CODE="201D" ID="QE0016"/>, lietotu iekārtu iegādi varētu uzskatīt par pieļaujamiem izdevumiem. Šī iemesla dēļ dalībvalstij, izmantojot iepriekšēju definīciju, konkrēti būs jāidentificē retie <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0017" ID="QS0017"/>pienācīgi pamatotie gadījumi<QUOT.END REF.START="QS0017" CODE="201D" ID="QE0017"/>, kuros var tikt piešķirts atbalsts. Tikai šāda pieeja esot atbilstoša, pirmkārt, Kopienas atbalsta lauksaimniecības investīcijām mērķim, kas ir minēts Regulas Nr. 1698/2005 preambulas 21. apsvērumā, proti, modernizēt lauku saimniecības un uzlabot to ekonomiskās darbības rādītājus, uzlabojot ražošanas faktoru izmantošanu, tostarp jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešanu, un, otrkārt, ELFLA piešķirtā atbalsta mērķiem, kas ir norādīti tās pašas regulas preambulas 23. apsvērumā, proti, veicināt uzlabojumus lauksaimniecības un mežsaimniecības pirmapstrādes produktu pārstrādē un tirdzniecībā. Robeža, kas ir noteikta atbalstam lietotām iekārtām, atbilstot arī mērķim, kurš ir minēts Regulas Nr. 1698/2005 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, proti, uzlabot lauksaimniecības un mežsaimniecības konkurētspēju, atbalstot pārstrukturēšanu, attīstību un inovāciju (skat. arī minētās regulas preambulas 46. apsvērumu). Šie mērķi vispārīgi var tikt sasniegti, tikai veicot ieguldījumus jaunās iekārtās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0020"><NO.P>20</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkta interpretācija, ko aizstāv Somijas Republika, esot pretrunā gan tās struktūrai, kurā ir izveidots vispārējs noteikums un atkāpe, gan <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0018" ID="QS0018"/>normatīvajai hierarhijai<QUOT.END REF.START="QS0018" CODE="201D" ID="QE0018"/> starp šo noteikumu un šo atkāpi. No tās formulējuma izrietot, ka atbalsts lietotu iekārtu iegādei esot atkāpe no vispārējā noteikuma par jaunu iekārtu iegādi, kas kā tāds neprasa īpašu pamatojumu. Tieši tāpēc, ka<?PAGE NO="5"?> šim atbalstam piemīt atkāpes raksturs, dalībvalstis var finansēt lietotu iekārtu iegādi tikai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0019" ID="QS0019"/>pienācīgi pamatotos gadījumos<QUOT.END REF.START="QS0019" CODE="201D" ID="QE0019"/>, proti, pieliekot papildu pūles definēšanā un pamatošanā. Somijas Republikas aizstāvētā interpretācija paplašinot atkāpes piemērošanas jomu tādā mērā, ka tā pārvēršas par vispārēju noteikumu. Šajā ziņā Somijas Republika nevarot atsaukties uz rīcības brīvību, jo kritērijs par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0020" ID="QS0020"/>pienācīgi pamatotiem gadījumiem<QUOT.END REF.START="QS0020" CODE="201D" ID="QE0020"/> esot interpretējams vienveidīgi visās dalībvalstīs un tām ir pienākums ievērot robežas, kas ir skaidri noteiktas Regulā Nr. 1974/2006. Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punktā paredzētās atkāpes piemērošana tādējādi nozīmējot, ka dalībvalsts pareizi iepriekš definē <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0021" ID="QS0021"/>pienācīgi pamatotus gadījumus<QUOT.END REF.START="QS0021" CODE="201D" ID="QE0021"/>, proti, ierobežotu skaitu skaidri noteiktu gadījumu. Šajā kontekstā Komisija apstrīd arī argumentu, ka kritēriji par <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0022" ID="QS0022"/>pienācīgi pamatotiem gadījumiem<QUOT.END REF.START="QS0022" CODE="201D" ID="QE0022"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0023" ID="QS0023"/>nosacījumiem, kad lietotu iekārtu iegādes izmaksas var uzskatīt par attaisnotām izmaksām<QUOT.END REF.START="QS0023" CODE="201D" ID="QE0023"/>, esot savstarpēji saistīti un ir jāpiemēro kopā. Komisija no tā secina, ka Somijas tiesiskajā regulējumā saskaņā ar Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punktu nav definēti <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0024" ID="QS0024"/>pienācīgi pamatoti gadījumi<QUOT.END REF.START="QS0024" CODE="201D" ID="QE0024"/>, kuros atbalsts atbilstoši atkāpei var tikt piešķirts lietotu iekārtu iegādei.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0021"><NO.P>21</NO.P><TXT>Vispārējā tiesa uzskata par vajadzīgu savu vērtējumu koncentrēt uz Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkta interpretācijas, ko Komisija ir veikusi apstrīdētajā lēmumā, kurš ir aplūkots kopā ar kopsavilkuma ziņojumu, pamatotību. Lietas dalībnieki galvenokārt nav vienisprātis par interpretāciju, kāda ir jāsniedz pirmajai un otrajai daļai, kā arī par attiecībām, kas pastāv starp tām. Šajā pantā ir paredzēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><PARAG IDENTIFIER="055.001"><NO.PARAG><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0025" ID="QS0025"/>1.</NO.PARAG><ALINEA><P>Investīciju gadījumā attaisnoti ir šādi izdevumi:</P><P>[..]</P><P><LIST TYPE="alpha"><ITEM><NP><NO.P>b)</NO.P><TXT>par jaunas tehnikas un iekārtu, tostarp datoru programmatūru, iegādi vai izpirkumnomu līdz īpašuma tirgus vērtībai [..];</TXT></NP></ITEM></LIST></P><P>[..]</P><P>Atkāpjoties no pirmās daļas b) apakšpunkta, tikai mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem [..] dalībvalstis var paredzēt nosacījumus, kad lietotu iekārtu iegādes izmaksas var uzskatīt par attaisnotām izmaksām.<QUOT.END REF.START="QS0025" CODE="201D" ID="QE0025"/></P></ALINEA></PARAG></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0022"><NO.P>22</NO.P><TXT>Komisija uzskata, ka pirmajā daļā ir ietverts vispārējs noteikums, saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0026" ID="QS0026"/>attaisnotie izdevumi<QUOT.END REF.START="QS0026" CODE="201D" ID="QE0026"/> ieguldījumiem, ko finansē ELFLA, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0027" ID="QS0027"/>ir ierobežoti [..] ar jaunas tehnikas un iekārtu iegādi un izpirkumnomu<QUOT.END REF.START="QS0027" CODE="201D" ID="QE0027"/>. Saskaņā ar otro daļu, tikai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0028" ID="QS0028"/>atkāpjoties no pirmās daļas<QUOT.END REF.START="QS0028" CODE="201D" ID="QE0028"/>, proti, no minētā vispārējā noteikuma, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0029" ID="QS0029"/>tikai attiecībā uz mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem<QUOT.END REF.START="QS0029" CODE="201D" ID="QE0029"/> <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0030" ID="QS0030"/>dalībvalstis var [pienācīgi pamatotos gadījumos] paredzēt nosacījumus, kad lietotu iekārtu iegādes izmaksas var uzskatīt par attaisnotām izmaksām<QUOT.END REF.START="QS0030" CODE="201D" ID="QE0030"/>. Lai piemērotu šo atkāpi, attiecīgajai dalībvalstij tādējādi ir pienākums savā tiesiskajā regulējumā, izmantojot iepriekšēju definīciju, konkrēti identificēt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0031" ID="QS0031"/>pienācīgi pamatotus gadījumus<QUOT.END REF.START="QS0031" CODE="201D" ID="QE0031"/>, kādos atbalsts izņēmuma kārtā var tikt piešķirts, lai to ieguldītu lietotās iekārtās.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0023"><NO.P>23</NO.P><TXT>Savukārt, lai gan Somijas Republika neapstrīd otrajai daļai piemītošo atkāpes raksturu salīdzinājumā ar pirmo daļu, tā būtībā apgalvo, ka šo atkāpi nav jāsaprot kā šauri interpretējamu izņēmumu, bet kā īpašu režīmu attiecībā uz mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem. Dalībvalstis, īstenojot savu rīcības brīvību, var brīvi izveidot šādu režīmu, kura saturu tās drīkst noteikt, nosakot izdevumu attaisnojamības <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0032" ID="QS0032"/>nosacījumus<QUOT.END REF.START="QS0032" CODE="201D" ID="QE0032"/> lietotu iekārtu iegādes nolūkā. Šie nosacījumi esot <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0033" ID="QS0033"/>cieši saistīti<QUOT.END REF.START="QS0033" CODE="201D" ID="QE0033"/> ar “pienācīgi pamatotiem gadījumiem, ko dalībvalsts, ja tie nav noteikti Savienības tiesībās, var precizēt, īstenojot savu rīcības brīvību. Pietiekot, ka valsts tiesiskajā regulējumā esot noteikti minētie attaisnojamības <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0034" ID="QS0034"/>nosacījumi<QUOT.END REF.START="QS0034" CODE="201D" ID="QE0034"/> un ka tie esot izpildīti, lai izdevumi, kas ir radušies lietotu iekārtu iegādei, būtu viens no <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0035" ID="QS0035"/>pienācīgi pamatotiem gadījumiem<QUOT.END REF.START="QS0035" CODE="201D" ID="QE0035"/>.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="6"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0024"><NO.P>24</NO.P><TXT>Lai atbildētu uz šādi uzdotajiem interpretācijas jautājumiem un lai noteiktu Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkta noteikumu precīzu piemērojamību, kā arī attiecības starp tiem, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ir jāveic gramatiskā, teleoloģiskā, kontekstuālā un vēsturiskā interpretācija (šajā ziņā skat. spriedumus, <DATE ISO="20021120">2002. gada 20. novembris</DATE>, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Lagardère</HT> un <HT TYPE="ITALIC">Canal+</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑251/00</NO.CASE>, Krājums, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2002:278">EU:T:2002:278</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0072">72.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0083">83.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <DATE ISO="20051006">2005. gada 6. oktobris</DATE>, <HT TYPE="ITALIC">Sumitomo Chemical</HT> un <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Sumika Fine Chemicals</HT>/Komisija</NAME.CASE>, <NO.CASE>T‑22/02 un T‑23/02</NO.CASE>, Krājums, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2005:349">EU:T:2005:349</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR>–<REF.NP.ECR REF="NP0060">60.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkta gramatisko interpretāciju</HT></P></TI></TITLE><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par otrajai daļai piemītošo atkāpes raksturu</P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0025"><NO.P>25</NO.P><TXT>Gramatiskās interpretācijas ietvaros ir jāpārbauda pirmās un otrās daļas juridiskais raksturs, kā arī to savstarpējās attiecības. Šajā kontekstā ir jāņem vērā, ka Savienības tiesību akti tiek sagatavoti vairākās valodās un ka visas valodu versijas ir autentiskas; tādējādi, lai interpretētu Savienības tiesību normas, ir jāsalīdzina valodu versijas (šajā ziņā skat. spriedumus, <DATE ISO="19821006">1982. gada 6. oktobris</DATE>, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Cilfit</HT> u.c.,</NAME.CASE> <NO.CASE>283/81</NO.CASE>, Krājums, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:1982:335">EU:C:1982:335</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0018">18.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <DATE ISO="20071107">2007. gada 7. novembris</DATE>, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE>Vācija/Komisija,</NAME.CASE> <NO.CASE>T‑374/04</NO.CASE>, Krājums, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:T:2007:332">EU:T:2007:332</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0095">95.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0026"><NO.P>26</NO.P><TXT>Kā lietas dalībnieki atzina tiesas sēdē, dažādu valodu versiju salīdzināšana neļauj noskaidrot Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkta piemērojamību un it īpaši specifiskās saiknes starp pirmo un otro daļu nozīmi.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0027"><NO.P>27</NO.P><TXT>Runājot par otrajā daļā paredzēto vārdu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0036" ID="QS0036"/>atkāpjoties<QUOT.END REF.START="QS0036" CODE="201D" ID="QE0036"/>, tas var vai nu nozīmēt vispārējā noteikuma piemērošanas jomas ierobežojumu, paredzot atšķirīgu noteikumu attiecībā uz vienu vai vairākiem abstrakti noteiktiem gadījumiem, kas ir formalizēti teicienos <HT TYPE="ITALIC">specialia generalibus derogant</HT> un <HT TYPE="ITALIC">legi speciali per generalem non derogatur</HT>, un tādējādi izņēmumu striktā nozīmē, vai arī būt atsauce uz attiecīgā tiesiskā regulējuma autora lēmumu vispārējo noteikumu nepiemērot atsevišķām situācijām vai atsevišķiem adresātiem un tiem piemērot atšķirīgu un specifisku režīmu ārpus tā piemērošanas jomas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0028"><NO.P>28</NO.P><TXT>Lietas dalībnieki neapstrīd, ka pirmā daļa ir galvenais vai vispārējais noteikums un ka otrajā daļā ir paredzēts atšķirīgs risinājums attiecībā uz mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas ļauj to katrā ziņā kvalificēt kā atkāpes noteikumu. Kā tas ir norādīts šī sprieduma 27. punktā, šāda kvalifikācija ne vienmēr ir līdzvērtīga kvalifikācijai par izņēmumu striktā nozīmē, bet var norādīt uz to, ka pastāv specifisks režīms, kas atšķiras, salīdzinājumā ar režīmu, kāds ir izveidots ar galveno vai vispārējo noteikumu. Tādējādi angļu valodas vārds <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0037" ID="QS0037"/>derogation<QUOT.END REF.START="QS0037" CODE="201D" ID="QE0037"/>, itāļu valodas vārds <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0038" ID="QS0038"/>deroga<QUOT.END REF.START="QS0038" CODE="201D" ID="QE0038"/> un portugāļu valodas vārds <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0039" ID="QS0039"/>derrogação<QUOT.END REF.START="QS0039" CODE="201D" ID="QE0039"/> visos gadījumos nav sinonīmi vārdiem <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0040" ID="QS0040"/>exception<QUOT.END REF.START="QS0040" CODE="201D" ID="QE0040"/>, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0041" ID="QS0041"/>eccezione<QUOT.END REF.START="QS0041" CODE="201D" ID="QE0041"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0042" ID="QS0042"/>exceção<QUOT.END REF.START="QS0042" CODE="201D" ID="QE0042"/>. Tāpat arī vācu valodas vārds <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0043" ID="QS0043"/>abweichend<QUOT.END REF.START="QS0043" CODE="201D" ID="QE0043"/> un holandiešu valodas vārds <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0044" ID="QS0044"/>[i]n afwijking<QUOT.END REF.START="QS0044" CODE="201D" ID="QE0044"/> nozīmē <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0045" ID="QS0045"/>atšķirīgs<QUOT.END REF.START="QS0045" CODE="201D" ID="QE0045"/> vai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0046" ID="QS0046"/>citāds<QUOT.END REF.START="QS0046" CODE="201D" ID="QE0046"/>, ne vienmēr norādot uz izņēmumu. Visbeidzot spāņu valodas frāze <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0047" ID="QS0047"/>no obstante<QUOT.END REF.START="QS0047" CODE="201D" ID="QE0047"/> nozīmē <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0048" ID="QS0048"/>neraugoties uz<QUOT.END REF.START="QS0048" CODE="201D" ID="QE0048"/>, kas var nozīmēt, bet ne vienmēr nozīmē izņēmumu striktā nozīmē.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0029"><NO.P>29</NO.P><TXT>Jautājums par otrās daļas kvalifikāciju par izņēmumu striktā nozīmē vai par atkāpes noteikumu, kas paredz iespēju izveidot atšķirīgu un specifisku režīmu attiecībā uz mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, arī nevar tikt atrisināts, jo lielākajā daļā valodu versiju vārdi, kas ir līdzvērtīgi vārdam <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0049" ID="QS0049"/>atkāpjoties<QUOT.END REF.START="QS0049" CODE="201D" ID="QE0049"/>, izmantojot saikli <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0050" ID="QS0050"/>un<QUOT.END REF.START="QS0050" CODE="201D" ID="QE0050"/>, ir nodalīti no teikuma otrā locekļa, kas, izmantojot apstākļa vārdu <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0051" ID="QS0051"/>tikai<QUOT.END REF.START="QS0051" CODE="201D" ID="QE0051"/> (<HT TYPE="ITALIC">only</HT>; <HT TYPE="ITALIC">exclusivamente</HT>; <HT TYPE="ITALIC">unicamente</HT>; <HT TYPE="ITALIC">alleen</HT>), atsaucas uz mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem. Faktiski no tā skaidri neizriet Savienības likumdevēja nodoms vai nu ieviest šādu izņēmumu striktā nozīmē, vai arī tikai paredzēt atļauju dalībvalstij izveidot specifisku atkāpes režīmu attiecībā uz mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo vārdus <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0052" ID="QS0052"/>atkāpjoties<QUOT.END REF.START="QS0052" CODE="201D" ID="QE0052"/> un <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0053" ID="QS0053"/>un tikai<QUOT.END REF.START="QS0053" CODE="201D" ID="QE0053"/>, kas aplūkoti kopā, var interpretēt abās šajās nozīmēs. Tādējādi abu iepriekš minēto ierobežojošo elementu vienlaicīga esamība vienā un tajā pašā teikumā nesniedz pietiekami skaidru un precīzu norādi par to, vai otrā daļa ir izņēmums striktā nozīmē vai tikai atkāpes noteikums, kurā ir paredzēta iespēja izveidot atšķirīgu un specifisku režīmu attiecībā uz mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem.</TXT></NP.ECR><?PAGE NO="7"?><NP.ECR IDENTIFIER="NP0030"><NO.P>30</NO.P><TXT>No tā izriet, ka šajā gadījumā obligāti nav piemērojama judikatūra, kas ir balstīta uz romiešu tiesību principu <HT TYPE="ITALIC">singularia non sunt extendenda</HT>, saskaņā ar ko Savienības tiesību normas, kurās ir paredzēti izņēmumi, ir interpretējamas šauri, lai saglabātu vispārējā noteikuma, no kura tās paredz atkāpi, lietderīgo iedarbību (šajā ziņā skat. spriedumus, <DATE ISO="20011213">2001. gada 13. decembris</DATE>, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Heininger</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑481/99</NO.CASE>, Krājums, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2001:684">EU:C:2001:684</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0031">31.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra, un <DATE ISO="20121213">2012. gada 13. decembris</DATE>, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">BLV Wohn- und Gewerbebau</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑395/11</NO.CASE>, Krājums, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2012:799">EU:C:2012:799</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0040">40.</REF.NP.ECR> un <REF.NP.ECR REF="NP0041">41.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajos minētā judikatūra), jo šāda šaura interpretācija nav obligāta, ja otrā daļa ir kvalificējama kā atkāpes noteikums, kas paredz iespēju izveidot atšķirīgu un specifisku režīmu attiecībā uz mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0031"><NO.P>31</NO.P><TXT>Tādējādi gramatiskā interpretācija neļauj noskaidrot, vai otrā daļa ir šauri interpretējams izņēmums šī sprieduma 30. punktā paredzētās judikatūras izpratnē, kā to būtībā norāda Komisija, bet tikai konstatēt, ka tajā ir paredzēts specifisks noteikums attiecībā uz mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="4"><TITLE><TI><P>Par saikni starp kritērijiem <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0054" ID="QS0054"/>pienācīgi pamatoti gadījumi<QUOT.END REF.START="QS0054" CODE="201D" ID="QE0054"/> un attaisnojamības <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0055" ID="QS0055"/>nosacījumi<QUOT.END REF.START="QS0055" CODE="201D" ID="QE0055"/></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0032"><NO.P>32</NO.P><TXT>Runājot par precīzu otrās daļas piemērojamību, ir jāatgādina, ka lietas dalībnieki nav vienisprātis, vai otrā daļa ir piemērojama tikai izņēmuma situācijām, kas turklāt dalībvalstīm iepriekš konkrēti ir jānosaka savā tiesiskajā regulējumā, vai arī tai ir plašāka piemērojamība, kura principā ietver visas situācijas, kas atbilstoši valsts kompetento iestāžu vērtējumam atbilst valsts tiesiskajā regulējumā paredzētajiem attaisnojamības <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0056" ID="QS0056"/>nosacījumiem<QUOT.END REF.START="QS0056" CODE="201D" ID="QE0056"/>, jo šie nosacījumi būtībā nozīmē <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0057" ID="QS0057"/>pienācīgi pamatotus gadījumus<QUOT.END REF.START="QS0057" CODE="201D" ID="QE0057"/>, ja minētās iestādes nolemj tos piemērot un to piemērošanu pamato atbilstoši attiecīgo tiesību normu mērķiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0033"><NO.P>33</NO.P><TXT>Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka saskaņā ar otrās daļas viennozīmīgo formulējumu neatkarīgi no valodu versijas dalībvalstīm ir rīcības brīvība ieviest un īstenot atšķirīgu un specifisku režīmu attiecībā uz mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo tās šajā ziņā <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0058" ID="QS0058"/>var [..] paredzēt nosacījumus, kad lietotu iekārtu iegādes izmaksas var uzskatīt par attaisnotām izmaksām<QUOT.END REF.START="QS0058" CODE="201D" ID="QE0058"/>. Tāpat arī ir skaidrs, ka kritērijs <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0059" ID="QS0059"/>pienācīgi pamatoti gadījumi<QUOT.END REF.START="QS0059" CODE="201D" ID="QE0059"/> nav definēts Savienības tiesībās un ka tādējādi dalībvalstīm ir arī rīcības brīvība – izņemot attaisnojamības <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0060" ID="QS0060"/>nosacījumu<QUOT.END REF.START="QS0060" CODE="201D" ID="QE0060"/> noteikšanu – precizēt šos gadījumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0034"><NO.P>34</NO.P><TXT>Vēl, protams, ir taisnība, ka Savienības likumdevējs ir vēlējies piešķirt konkrētu un atšķirīgu nozīmi kritērijiem <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0061" ID="QS0061"/>pienācīgi pamatoti gadījumi<QUOT.END REF.START="QS0061" CODE="201D" ID="QE0061"/>, no vienas puses, un attaisnojamības <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0062" ID="QS0062"/>nosacījumi<QUOT.END REF.START="QS0062" CODE="201D" ID="QE0062"/>, no otras puses. Šis secinājums pats par sevi neļauj pamatot interpretāciju, ko Komisija ir sniegusi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0063" ID="QS0063"/>pienācīgi pamatotu gadījumu<QUOT.END REF.START="QS0063" CODE="201D" ID="QE0063"/> kritērijam, proti, dalībvalsts iespējamo vajadzību pieņemt vispārpiemērojamu tiesisko regulējumu, kurā iepriekš būtu noteikti precīzi gadījumi, kad lietotas tehnikas vai iekārtu iegādes izmaksas var uzskatīt par attaisnotām izmaksām. Tieši pretēji, ņemot vērā otrās daļas struktūru, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0064" ID="QS0064"/>pienācīgi pamatotu gadījumu<QUOT.END REF.START="QS0064" CODE="201D" ID="QE0064"/> kritērijs ir tieši saistīts ar dalībvalsts pilnvarām un rīcības brīvību (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0065" ID="QS0065"/>[pienācīgi pamatotos gadījumos] var paredzēt<QUOT.END REF.START="QS0065" CODE="201D" ID="QE0065"/>) ieviest un īstenot atšķirīgu un specifisku režīmu attiecībā uz mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem. Šajā ziņā turklāt nav nozīmes, ka, piemēram, dāņu valodas versijā (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0066" ID="QS0066"/>I behørigt begrundede tilfælde<QUOT.END REF.START="QS0066" CODE="201D" ID="QE0066"/>) un portugāļu valodas versijā (<QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0067" ID="QS0067"/>Em casos devidamente fundamentados<QUOT.END REF.START="QS0067" CODE="201D" ID="QE0067"/>) <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0068" ID="QS0068"/>pienācīgi pamatotu gadījumu<QUOT.END REF.START="QS0068" CODE="201D" ID="QE0068"/> kritērijs ir minēts pašā otrās daļas sākumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0035"><NO.P>35</NO.P><TXT>Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0069" ID="QS0069"/>pienācīgi pamatotu gadījumu<QUOT.END REF.START="QS0069" CODE="201D" ID="QE0069"/> kritērijs tikai raksturo veidu, kādā dalībvalstij ir jāīsteno sava rīcības brīvība atbilstoši otrajai daļai, un it īpaši, kādā šī īstenošana ir jāpamato. Citiem vārdiem sakot, ikreiz, kad dalībvalsts uzskata par atbilstošu īstenot savas pilnvaras un minēto rīcības brīvību, tai, vai nu pieņemot iespējamu lēmumu pieņemt vispārpiemērojamus noteikumus, vai arī pieņemot iespējamu lēmumu, kas attiecas uz atsevišķu lietotu iekārtu iegādes gadījumu, lai izpildītu minēto kritēriju un lai Komisija varētu veikt kontroli šajā ziņā, sava lēmuma pamatojumam ir jānorāda atbilstošs pamatojums. Jākonstatē, ka šī izpratne ir tāda pati, ņemot vērā<?PAGE NO="8"?> visas otrās daļas valodu versijas, un ka ar to pietiek, lai Komisijai nodrošinātu iespēju veikt atbilstošu <HT TYPE="ITALIC">a posteriori</HT> kontroli pār to, kā dalībvalsts īsteno savu rīcības brīvību saskaņā ar otro daļu, ievērojot atbilstošo Savienības tiesību normu mērķus (skat. arī šī sprieduma 40. un 41. punktu).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0036"><NO.P>36</NO.P><TXT>Visbeidzot, ja Savienības likumdevējam būtu bijis nodoms ieviest noteikumu, kas atbilst Komisijas aizstāvētajai interpretācijai, tam būtu bijis skaidri jānorāda, ka dalībvalstij ir pienākums pieņemt vispārpiemērojamus noteikumus, iepriekš precizējot visus gadījumus, kad lietotas tehnikas vai iekārtu iegādes finansēšanu var uzskatīt par pieļaujamu, kā tas tomēr nav otrās daļas gadījumā. Saskaņā ar tiesiskās noteiktības principu atbildīgās personas, tostarp dalībvalstis, nedrīkst ciest kaitējumu no interpretācijas grūtībām, kas ir radušās neprecīza tiesiskā regulējuma dēļ, kurā ir paredzētas tām nelabvēlīgas finansiālās sekas (šajā ziņā pēc analoģijas skat. spriedumus, <DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīlis</DATE>, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Sudholz</HT></NAME.CASE>, <NO.CASE>C‑17/01</NO.CASE>, Krājums, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2004:242">EU:C:2004:242</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0034">34.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra; <DATE ISO="20050607">2005. gada 7. jūnijs</DATE>, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">VEMW</HT> u.c.,</NAME.CASE> <NO.CASE>C‑17/03</NO.CASE>, Krājums, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2005:362">EU:C:2005:362</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0080">80.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR>, un <DATE ISO="20150611">2015. gada 11. jūnijs</DATE>, <REF.DOC.ECR><NAME.CASE><HT TYPE="ITALIC">Berlington Hungary</HT> u.c.,</NAME.CASE> <NO.CASE>C‑98/14</NO.CASE>, Krājums, <NO.ECLI ECLI="ECLI:EU:C:2015:386">EU:C:2015:386</NO.ECLI>, <REF.NP.ECR REF="NP0077">77.</REF.NP.ECR> punkts</REF.DOC.ECR> un tajā minētā judikatūra).</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0037"><NO.P>37</NO.P><TXT>Šajos apstākļos gramatiskās interpretācijas ietvaros ir jānoraida Komisijas argumentācija, saskaņā ar kuru būtībā, pirmkārt, otrā daļa ir šauri interpretējams izņēmums salīdzinājumā ar pirmajā daļā paredzēto vispārējo vai galveno noteikumu un, otrkārt, dalībvalstij saskaņā ar <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0070" ID="QS0070"/>pienācīgi pamatotu gadījumu<QUOT.END REF.START="QS0070" CODE="201D" ID="QE0070"/> kritēriju iepriekš vispārpiemērojamā tiesiskajā regulējumā ir jāsniedz precīzs pamatojums, kurā būtu noteikti minētie gadījumi un kurā būtu pamatota atšķirīgu attaisnojamības <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0071" ID="QS0071"/>nosacījumu<QUOT.END REF.START="QS0071" CODE="201D" ID="QE0071"/> piemērošana, kas tajā ir noteikti, lai novērstu to, ka iespējamo izņēmumu piemērojamības dēļ vispārējais noteikums zaudē savu saturu un ka tie apdraud šī noteikuma lietderīgo iedarbību.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkta teleoloģisko interpretāciju</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0038"><NO.P>38</NO.P><TXT>Teleoloģiskās interpretācijas ietvaros ir jāņem vērā Regulas Nr. 1698/2005 un Regulas Nr. 1974/2006 vispārējais mērķis, proti, <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0072" ID="QS0072"/>atbalsts lauku attīstībai<QUOT.END REF.START="QS0072" CODE="201D" ID="QE0072"/>.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0039"><NO.P>39</NO.P><TXT>Regulas Nr. 1698/2005 preambulas 21. un 23. apsvērumā šis mērķis ir precizēts šādi:</TXT><P><QUOT.S LEVEL="1"><CONSID><NP><NO.P><QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0073" ID="QS0073"/>(21)</NO.P><TXT>Atbalsta Kopienas lauksaimniecības investīcijām mērķis ir modernizēt lauku saimniecības, lai uzlabotu to ekonomiskās darbības rādītājus, labāk izmantojot ražošanas faktorus, tostarp jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešanu nolūkā uzlabot kvalitāti, veicināt bioloģisku produktu ražošanu un veicināt dažādošanu gan saimniecībās, gan ārpus tām, ietverot nepārtikas nozares un enerģijas kultūras [..];</TXT></NP></CONSID><CONSID><NP><NO.P>(23)</NO.P><TXT>Būtu jāveicina uzlabojumi lauksaimniecības un mežsaimniecības pirmapstrādes produktu pārstrādē un tirdzniecībā, atbalstot investīcijas, kuru mērķis ir pārstrādes un tirdzniecības nozaru efektivitātes uzlabošana, veicinot lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pārstrādi atjaunojamai enerģijai, ieviešot jaunas tehnoloģijas un inovācijas, atrodot jaunas tirdzniecības iespējas lauksaimniecības un mežsaimniecības produktiem, liekot uzsvaru uz kvalitāti, uzlabojot vides aizsardzību, darba drošību, higiēnu un dzīvnieku labturību, attiecīgi pievēršoties mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas ir mazāki par konkrētu lielumu, lai radītu pievienoto vērtību vietējiem produktiem, reizē vienkāršojot nosacījumus ieguldījumu atbalstam salīdzinājumā ar Regulā (EK) Nr. 1257/1999 paredzētajiem nosacījumiem.<QUOT.END REF.START="QS0073" CODE="201D" ID="QE0073"/></TXT></NP></CONSID></QUOT.S></P></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0040"><NO.P>40</NO.P><TXT>Tādējādi Regulas Nr. 1698/2005 galvenais mērķis ir ļaut modernizēt un uzlabot uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), ekonomiskās darbības rādītājus lauksaimniecības nozarē, sekmējot jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešanu. Tomēr šis mērķis ekskluzīvi nebūt neprasa ieguldījumus jaunā vai inovatīvā tehnikā vai iekārtās, ja runa ir par MVU. Protams, šādu ieguldījumu finansēšana var sekmēt MVU modernizāciju un konkurētspēju, kam ir arī saikne ar mērķi sekmēt dzīves un darba kvalitātes uzlabošanu laukos, saimnieciskās darbības daudzveidības sekmēšanu un vides aizsardzību ar inovatīvu tehnoloģiju palīdzību. Tomēr ir jāsecina, ka MVU gadījumā, kas veido lielāko daļu<?PAGE NO="9"?> uzņēmēju, kuri darbojas šajā nozarē, uz kuriem ir vērsta Regulas Nr. 1698/2005 preambulas 23. apsvēruma beigu daļa un kuru finanšu līdzekļi parasti ir mazāki salīdzinājumā ar tiem, kādi ir lielu uzņēmumu rīcībā, ieguldījumi jaunās iekārtās ne vienmēr var sekmēt šo mērķu sasniegšanu. Tādējādi var izrādīties, ka lietotas augsta tehniskā līmeņa tehnikas iegāde par pazeminātu cenu vai pat labāka tehniskā līmeņa tehnikas salīdzinājumā ar dažu jaunu iekārtu tehnisko līmeni iegāde arī atbilst šo uzņēmumu vajadzībām un pat vēl vairāk sekmē to tehnoloģisko un ekonomisko attīstību, ņemot vērā paredzēto lauksaimniecības nozares modernizāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0041"><NO.P>41</NO.P><TXT>Šajā perspektīvā dalībvalstu pilnvaras paredzēt un īstenot atšķirīgu un specifisku režīmu attiecībā uz mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem saistībā ar lietotas tehnikas iegādi pilnībā iekļaujas Regulas Nr. 1698/2005 un Regulas Nr. 1974/2006 mērķos un tādējādi, pretēji tam, ko apgalvo Komisija, neprasa ierobežojošu minētā režīma noteikumu interpretāciju saistībā ar minētajiem mērķiem. Līdz ar to otrajā daļā ietvertais <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0074" ID="QS0074"/>pienācīgi pamatotu gadījumu<QUOT.END REF.START="QS0074" CODE="201D" ID="QE0074"/> kritērijs ir jāinterpretē saskaņā ar šiem mērķiem, lai novērstu, ka dalībvalsts savu rīcības brīvību atbilstoši otrajai daļai izmanto atkarībā no apsvērumiem, kas neatbilst minētajiem mērķiem, un lai Komisija varētu veikt efektīvu kontroli šajā ziņā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0042"><NO.P>42</NO.P><TXT>Tādējādi teleoloģiskā interpretācija nespēj atspēkot otrās daļas gramatiskās analīzes rezultātu.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkta kontekstuālo interpretāciju</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0043"><NO.P>43</NO.P><TXT>Jānorāda, ka kontekstuālā interpretācija ārpus Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punktā noteiktā tiesiskā regulējuma nav tāda, kas varētu vai nu atspēkot, vai arī apstiprināt otrās daļas gramatiskās analīzes rezultātu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0044"><NO.P>44</NO.P><TXT>Šajā ziņā no Regulas Nr. 1698/2005 71. panta 3. punkta pirmās daļas izriet, ka dalībvalstu kompetencē ir paredzēt <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0075" ID="QS0075"/>noteikumus par izdevumu atbilstību<QUOT.END REF.START="QS0075" CODE="201D" ID="QE0075"/> saistībā ar ELFLA atbalstu lauku attīstībai. Kaut arī šis pants var norādīt, ka dalībvalstīm principā šajā nolūkā ir jāpieņem vispārpiemērojami noteikumi, no tā tomēr neizriet, ka minētajām valstīm ir neierobežota rīcības brīvība minēto noteikumu noteikšanā, ne arī ka tiem ir jābūt zināmam saturam. It īpaši dalībvalstīm ir jāievēro nosacījumi un robežas, kas ir noteiktas Savienības tiesību normās, kuras ir konkrēti piemērojamas šajā kontekstā vai pat ir konkrēts juridiskais pamats attiecīgajai normatīvajai darbībai. Tā tas ir Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkta otrās daļas gadījumā, kas ir <HT TYPE="ITALIC">lex specialis</HT> salīdzinājumā ar Regulas Nr. 1698/2005 71. panta 3. punkta pirmo daļu, bet tomēr dalībvalstīm sniedz būtisku rīcības brīvību (skat. šī sprieduma 33. punktu). Tāpat arī, lai gan šīs pašas regulas 5. panta 7. punktā, saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0076" ID="QS0076"/>dalībvalstis nodrošina, ka ELFLA finansētās operācijas atbilst [LESD]<QUOT.END REF.START="QS0076" CODE="201D" ID="QE0076"/>, kas aplūkots kopā ar LESD 310. panta 5. punktu un 317. panta pirmo daļu un LES 4. panta 3. punktu, ir prasīts, lai valsts iestādes lojāli sadarbotos ar Komisiju, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu, lai izpildītu Savienības budžetu, šie vispārējie pienākumi nevar sniegt lietderīgus precizējumus saistībā ar strīdīgo Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkta interpretāciju.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0045"><NO.P>45</NO.P><TXT>Tādējādi no šiem noteikumiem un vispārējiem principiem nevar izdarīt secinājumus par precīzāku otrās daļas interpretāciju, it īpaši <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0077" ID="QS0077"/>pienācīgi pamatotu gadījumu<QUOT.END REF.START="QS0077" CODE="201D" ID="QE0077"/> un attaisnojamības <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0078" ID="QS0078"/>nosacījumu<QUOT.END REF.START="QS0078" CODE="201D" ID="QE0078"/> kritēriju interpretāciju, kā arī par to savstarpējo saistību Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkta ietvaros, kas pārsniegtu šī sprieduma 25.–46. punktā paredzētās gramatiskās un teleoloģiskās interpretācijas rezultātus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0046"><NO.P>46</NO.P><TXT>Tādējādi šie noteikumi nesniedz papildu skaidrojumu attiecībā uz minēto kritēriju izpratni.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="10"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Par Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkta interpretāciju, ņemot vērā agrākos un vēlākos noteikumus</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0047"><NO.P>47</NO.P><TXT>Interpretējot Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punktu saistībā ar agrākajiem noteikumiem, ir jāatsaucas uz attiecīgajiem noteikumiem, kas bija piemērojami, pirms stājās spēkā Regula Nr. 1698/2005 un Regula Nr. 1974/2006.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0048"><NO.P>48</NO.P><TXT>Šajā ziņā spēkā bija Padomes <DATE ISO="19990517">1999. gada 17. maija</DATE> Regula (EK) Nr. 1257/1999 par ELVGF atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="160" PAGE.FIRST="80" DATE.PUB="1999">OV L 160, 80. lpp.</REF.DOC.OJ>) un Komisijas <DATE ISO="20020226">2002. gada 26. februāra</DATE> Regula (EK) Nr. 445/2002 un <DATE ISO="20040429">2004. gada 29. aprīļa</DATE> Regula (EK) Nr. 817/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Regulai Nr. 1257/1999 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="074" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2004">OV L 74, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>, un <REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="153" PAGE.FIRST="30" DATE.PUB="2004">OV L 153, 30. lpp.</REF.DOC.OJ>). Atšķirībā no Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkta Regulas Nr. 445/2002 22. panta pirmās daļas b) punktā nebija ietverti skaidri noteikumi par lietotu iekārtu iegādi vai MVU, bet tajā bija paredzēti tikai pieļaujamie izdevumi <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0079" ID="QS0079"/>jaunām iekārtām un aprīkojumam, tostarp datoru programmatūrai<QUOT.END REF.START="QS0079" CODE="201D" ID="QE0079"/>. Tāpat bija Regulas Nr. 817/2004 27. panta gadījumā.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0049"><NO.P>49</NO.P><TXT>Savukārt to izdevumu pieļaujamība, kas ir saistīti ar lietotas tehnikas iegādi, bija paredzēta Struktūrfondu jomā, proti, Komisijas <DATE ISO="20000728">2000. gada 28. jūlija</DATE> Regulas (EK) Nr. 1685/2000, ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/1999 attiecībā uz izdevumu kompensējamību Struktūrfondu līdzfinansētās darbībās (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="193" PAGE.FIRST="39" DATE.PUB="2000">OV L 193, 39. lpp.</REF.DOC.OJ>), 4. normā. Tas pats attiecās uz Komisijas <DATE ISO="20040310">2004. gada 10. marta</DATE> Regulas (EK) Nr. 448/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1685/2000, kas nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/1999 attiecībā uz izdevumu piemērotību Struktūrfondu līdzfinansētās darbībās, un atceļ Regulu (EK) Nr. 1145/2003 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="072" PAGE.FIRST="66" DATE.PUB="2004">OV L 72, 66. lpp.</REF.DOC.OJ>), 4. normu.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0050"><NO.P>50</NO.P><TXT>No tā izriet, ka, pirms stājās spēkā Regula Nr. 1698/2005 un Regula Nr. 1974/2006, lietotu iekārtu iegādes izmaksu pieļaujamība bija reglamentēta tiesiskajā regulējumā par Struktūrfondiem, bet bija izslēgta no Regulas Nr. 1257/1999 piemērošanas jomas.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0051"><NO.P>51</NO.P><TXT>Turklāt ir jāprecizē, ka Regula Nr. 1698/2005 un Regula Nr. 1974/2006 tika aizstātas ar Eiropas Parlamenta un Padomes <DATE ISO="20131217">2013. gada 17. decembra</DATE> Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="347" PAGE.FIRST="487" DATE.PUB="2013">OV L 347, 487. lpp.</REF.DOC.OJ>), kā arī ar Komisijas <DATE ISO="20140311">2014. gada 11. marta</DATE> deleģēto Regulu (ES) Nr. 807/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ievieš pārejas noteikumus (<REF.DOC.OJ COLL="L" NO.OJ="277" PAGE.FIRST="1" DATE.PUB="2014">OV L 277, 1. lpp.</REF.DOC.OJ>). Pamatojoties uz Regulas Nr. 1305/2013 45. panta 6. punktā paredzēto pilnvarojumu, Komisija izstrādāja deleģētās Regulas Nr. 807/2014 13. panta b) punktu, saskaņā ar kuru <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0080" ID="QS0080"/>dalībvalstis savās lauku attīstības programmās nosaka nosacījumus, ar kuriem lietotu iekārtu iegādes izmaksas var uzskatīt par attiecināmajiem izdevumiem<QUOT.END REF.START="QS0080" CODE="201D" ID="QE0080"/>. Pretēji Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkta otrajai daļai jaunajos noteikumos tādējādi nav paredzēts ne specifisks režīms attiecībā uz MVU, ne <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0081" ID="QS0081"/>pienācīgi pamatotu gadījumu<QUOT.END REF.START="QS0081" CODE="201D" ID="QE0081"/> kritērijs. Turklāt, runājot par lietotu iekārtu iegādes pieļaujamības nosacījumiem, tie skaidri prasa, lai <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0082" ID="QS0082"/>savās lauku attīstības programmās<QUOT.END REF.START="QS0082" CODE="201D" ID="QE0082"/> dalībvalstis pieņemtu vispārpiemērojamus noteikumus.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0052"><NO.P>52</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, ir jākonstatē, ka ne no attiecīgā tiesiskā regulējuma rašanās vēstures, ne no vēlāka tiesiskā regulējuma nav iespējams izdarīt jebkādu secinājumu par Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkta precīzu piemērojamību.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0053"><NO.P>53</NO.P><TXT>Visbeidzot arī atšķirīgi noteikumi par Struktūrfondiem nevar ietekmēt šo vērtējumu, jo Regulas Nr. 445/2002 39. pantā ir precizēts, ka šīs pašas regulas 22. pants ir speciālā tiesību norma salīdzinājumā ar normām – kas ir vispārīgākas – kas ir ietvertas Regulā Nr. 1685/2000, līdz ar to Somijas Republikai katrā ziņā nav pamata atsaukties uz šīm pēdējām minētajām regulām.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ><?PAGE NO="11"?><GR.SEQ LEVEL="3"><TITLE><TI><P><HT TYPE="ITALIC">Secinājums par Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkta otrās daļas interpretāciju</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0054"><NO.P>54</NO.P><TXT>Ņemot vērā visus iepriekš paustos apsvērumus, it īpaši šī sprieduma 25.–37. punktā pausto gramatisko analīzi, ir jāsecina, ka Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka otrā daļa ļauj dalībvalstīm, piešķirot tām rīcības brīvību šajā ziņā, ieviest un īstenot specifisku atkāpes režīmu attiecībā uz mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, precizējot nosacījumus, kad lietotu iekārtu iegādes izmaksas var uzskatīt par attaisnotām izmaksām, un dalībvalstij nav iepriekš precīzi vispārpiemērojamā tiesiskajā regulējumā jānosaka gadījumi, kādos ieguldījums atbilst <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0083" ID="QS0083"/>pienācīgi pamatotam gadījumam<QUOT.END REF.START="QS0083" CODE="201D" ID="QE0083"/>. Atliek vien secināt, ka pēdējais minētais kritērijs prasa, lai dalībvalsts, īstenojot savu rīcības brīvību, vai nu lēmumā noteikt vispārpiemērojamus noteikumus, vai arī lēmumā par atsevišķu gadījumu sniegtu pamatojumu, kurā būtu norādīts, ka šis lēmums ir ticis pieņemts saskaņā ar atbilstošā valsts un Savienības tiesiskā regulējuma kritērijiem un mērķiem.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0055"><NO.P>55</NO.P><TXT>Tādējādi apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, ciktāl tajā ir nepareizi interpretēts Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkts, un līdz ar to tas ir jāatceļ kopumā, nepārbaudot, vai arī vērtējumā, ko Komisija ir veikusi attiecībā uz Somijas tiesiskā regulējuma atbilstību minētajam pantam, ir pieļauta kļūda. Šajā ziņā pietiek precizēt, ka Komisija tikai apšauba lietotas tehnikas vai iekārtu iegādes izmaksu attaisnojamības nosacījumu pārāk plašo piemērošanas jomu, kā arī to, ka Dekrētā Nr. 632/2007 nav iepriekš konkrēti definēti <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0084" ID="QS0084"/>pienācīgi pamatoti gadījumi<QUOT.END REF.START="QS0084" CODE="201D" ID="QE0084"/>, kas tieši izriet no tās veiktās šīs pašas regulas 55. panta 1. punkta kļūdainās interpretācijas.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><GR.SEQ LEVEL="2"><TITLE><TI><P><HT TYPE="BOLD">Par tiesāšanās izdevumiem</HT></P></TI></TITLE><NP.ECR IDENTIFIER="NP0056"><NO.P>56</NO.P><TXT>Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktā ir noteikts, ka lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.</TXT></NP.ECR><NP.ECR IDENTIFIER="NP0057"><NO.P>57</NO.P><TXT>Tā kā Komisijai nolēmums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Somijas Republikas prasījumiem.</TXT></NP.ECR></GR.SEQ></GR.SEQ><JURISDICTION><INTRO><P>Ar šādu pamatojumu</P><P>VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)</P><P>nospriež:</P></INTRO><LIST TYPE="ARAB"><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">1)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Komisijas <DATE ISO="20131212">2013. gada 12. decembra</DATE> Īstenošanas lēmumu 2013/763/ES, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), atcelt, ciktāl ar šo lēmumu no Savienības finansējuma ir izslēgti atsevišķi Somijas Republikas izdevumi EUR <FT TYPE="DECIMAL">927827,58</FT> apmērā, kurus tā ir attiecinājusi uz ELFLA, ņemot vērā to neatbilstību Savienības tiesību normām;</HT></TXT></NP></ITEM><ITEM><NP><NO.P><HT TYPE="BOLD">2)</HT></NO.P><TXT><HT TYPE="BOLD">Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.</HT></TXT></NP></ITEM></LIST></JURISDICTION></CONTENTS.JUDGMENT><SIGNATURE.CASE><SIGNATORY><P>Prek</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Labucka</P></SIGNATORY><SIGNATORY><P>Kreuschitz</P></SIGNATORY><P>Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā <DATE ISO="20151211">2015. gada 11. decembrī</DATE>.</P><SIGNATORY><P>[Paraksti]</P></SIGNATORY></SIGNATURE.CASE><?PAGE NO="12"?><TOC><TITLE><TI><P>Satura rādītājs</P></TI></TITLE><TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Tiesvedības priekšvēsture</ITEM.CONT><ITEM.REF>1</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi</ITEM.CONT><ITEM.REF>3</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Juridiskais pamatojums</ITEM.CONT><ITEM.REF>4</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par strīda priekšmetu</ITEM.CONT><ITEM.REF>4</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkta gramatisko interpretāciju</ITEM.CONT><ITEM.REF>6</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par otrajai daļai piemītošo atkāpes raksturu</ITEM.CONT><ITEM.REF>6</ITEM.REF></TOC.ITEM><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par saikni starp kritērijiem <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0085" ID="QS0085"/>pienācīgi pamatoti gadījumi<QUOT.END REF.START="QS0085" CODE="201D" ID="QE0085"/> un attaisnojamības <QUOT.START CODE="201C" REF.END="QE0086" ID="QS0086"/>nosacījumi<QUOT.END REF.START="QS0086" CODE="201D" ID="QE0086"/></ITEM.CONT><ITEM.REF>7</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkta teleoloģisko interpretāciju</ITEM.CONT><ITEM.REF>8</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkta kontekstuālo interpretāciju</ITEM.CONT><ITEM.REF>9</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkta interpretāciju, ņemot vērā agrākos un vēlākos noteikumus</ITEM.CONT><ITEM.REF>10</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Secinājums par Regulas Nr. 1974/2006 55. panta 1. punkta otrās daļas interpretāciju</ITEM.CONT><ITEM.REF>11</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK><TOC.BLK><TOC.ITEM><ITEM.CONT>Par tiesāšanās izdevumiem</ITEM.CONT><ITEM.REF>11</ITEM.REF></TOC.ITEM></TOC.BLK></TOC.BLK></TOC></JUDGMENT>