<!DOCTYPE html PUBLIC "yes" "xhtml1-strict.dtd">
<html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml">
<!--GENDOC2XHTML # converter_version: 1.2.15-->
  <head>
    <title>2026-07-202607C116202504000-00-TRA-DOC-LV-ARRET-C-0400-25-202606746-07_00</title>
    <meta content="text/html; charset=utf-8" http-equiv="Content-Type"/>
    <meta content="true" name="ParExtraits_2021"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedDate"/>
    <meta content="0" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ContentBits"/>
    <meta content="Commission Use" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Name"/>
    <meta content="lv-LV" name="Gendoc_Lang"/>
    <meta content="" name="Gendoc_GenerationDate"/>
    <meta content="" name="IsFlattened"/>
    <meta content="1" name="NumProc"/>
    <meta content="Final" name="Gendoc_EditionType"/>
    <meta content="0001" name="Gendoc_CaseNumberSuite"/>
    <meta content="31/08/2026 19:32:33" name="Gendoc_LastVerificationDate"/>
    <meta content="" name="Gendoc_ProcedureNumber"/>
    <meta content="lv" name="Gendoc_LangCode"/>
    <meta content="ARR" name="TypeDoc"/>
    <meta content="V9aavh2qHkeThviB79Wv3AwAjZBEmNuMLBl3c4LazzMaIGe711BO4VLiJ0y7Sig/OzMYVWmAbAwJtU07CxHu725GtjlkigSRTSufd2bZU05jXbxwNvEZ5gWBObUG79jWZJK9yQobai0R8NY4dwQMOYXCHE/VZl3Dws7dR4ZVRwM=" name="GenDocUID"/>
    <meta content="P" name="TypeProc"/>
    <meta content="" name="CreateCustomParts"/>
    <meta content="OK" name="ReadyToPublish"/>
    <meta content="svc_wsgendoc" name="Gendoc_User"/>
    <meta content="10, 3, 0, 1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Tag"/>
    <meta content="" name="EP_Mode"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGenerated"/>
    <meta content="" name="Gendoc_Vademecum"/>
    <meta content="true" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Enabled"/>
    <meta content="ee4eee73-34fe-4b88-b1d4-752fd3505704" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_ActionId"/>
    <meta content="0400" name="NumeroOrdre"/>
    <meta content="2025" name="Annee"/>
    <meta content="P" name="Gendoc_ProcedureType"/>
    <meta content="" name="EP_Version"/>
    <meta content="LV" name="Langue"/>
    <meta content="" name="Gendoc_DGTGeneratedUser"/>
    <meta content="b24c8b06-522c-46fe-9080-70926f8dddb1" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SiteId"/>
    <meta content="FAST_document_go_ok" name="Gendoc_LastVerificationStatus"/>
    <meta content="ARR_C" name="Gendoc_GendocTemplateType"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlockFlatP"/>
    <meta content="GenDoc 10-07-26 13:54:49" name="Created"/>
    <meta content="" name="Canevas3_Vademecum"/>
    <meta content="2026-07-22T07:25:22Z" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_SetDate"/>
    <meta content="TRUE" name="WithoutAuthorBlock"/>
    <meta content="" name="Gendoc_CaseYear"/>
    <meta content="false" name="Generation_In_Progress"/>
    <meta content="C" name="Juridiction"/>
    <meta content="4a902cf5d85548a98b9b670cda7e5c22" name="DocumentIdentifier"/>
    <meta content="0400" name="Gendoc_CaseNumber"/>
    <meta content="ImportedWithoutSource" name="SdlIdentifier"/>
    <meta content="PV" name="NatureAff"/>
    <meta content="PV" name="Gendoc_CaseNature"/>
    <meta content="0001" name="NumSuite"/>
    <meta content="C" name="Gendoc_Juridiction"/>
    <meta content="Standard" name="MSIP_Label_6bd9ddd1-4d20-43f6-abfa-fc3c07406f94_Method"/>
  </head>
  <body>
    <div style="header">
      <div id="rId25" style="first"/>
      <div id="rId21" style="even">Spriedums, 16.7.2026. – Lieta C‑400/25 P</div>
      <div id="rId22" style="default">Timchenko/Padome</div>
    </div>
    <p class="C19Centre" id="para-1" title="page-1">
      TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-2" title="page-1">
      2026. gada 16. jūlijā  (<span class="note footnote notemarker">
<a id="c-1" href="#t-1">*</a>
</span>)
    </p>
    <p class="C71Indicateur" id="para-3" title="page-1">
      Apelācija – Ierobežojoši pasākumi saistībā ar militāro agresiju pret Ukrainu – Lēmums 2014/145/KĀDP – 1. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 2. panta 1. punkta d) apakšpunkts – Ierobežojoši pasākumi, kuri noteikti fiziskai personai, kas sniedz finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kuri ir atbildīgi par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju – LESD 21. pants – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 45. panta 1. punkts – Eiropas Savienības pilsonība – Pārvietošanās brīvība – Ierobežojoši pasākumi, kas ietekmē Savienības pilsoņa pārvietošanās un uzturēšanās brīvību
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-4" title="page-1">
      Lietā C‑400/25 P
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-5" title="page-1">
      par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam, ko 2025. gada 13. jūnijā iesniedzis
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-6" title="page-1">
      Gennady Nikolayevich Timchenko, ar dzīvesvietu Maskavā (Krievija), ko pārstāv S. Bonifassi, T. Bontinck, E. Fedorova un J. Goffin, advokāti,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-7" title="page-1">
      apelācijas sūdzības iesniedzējs,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-8" title="page-1">
      otra lietas dalībniece –
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-9" title="page-1">
      Eiropas Savienības Padome, ko pārstāv M.‑C. Cadilhac un V. Piessevaux, pārstāvji,
    </p>
    <p class="C72Alineadroite" id="para-10" title="page-1">
      atbildētāja pirmajā instancē,
    </p>
    <p class="C19Centre" id="para-11" title="page-1">
      TIESA (trešā palāta)
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-12" title="page-1">
      šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Likurgs [C. Lycourgos], tiesneši O. Spinjana‑Matei [O. Spineanu‑Matei] (referente), S. Rodins [S. Rodin], N. Pisarra [N. Piçarra] un N. Fengers [N. Fenger],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-13" title="page-1">
      ģenerāladvokāte: J. Kokote [J. Kokott],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-14" title="page-1">
      sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-15" title="page-1">
      ņemot vērā rakstveida procesu,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-16" title="page-1">
      ņemot vērā pēc ģenerāladvokātes uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-17" title="page-1">
      pasludina šo spriedumu.
    </p>
    <p class="C75Debutdesmotifs" id="para-18" title="page-1">
      Spriedums
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar apelācijas sūdzību Gennady Nikolayevich Timchenko lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2025. gada 2. aprīļa spriedumu Timchenko/Padome (T‑297/23, turpmāk – pārsūdzētais spriedums, EU:T:2025:352), ar kuru tā noraidīja viņa prasību, pirmām kārtām, pamatojoties uz LESD 263. pantu, atcelt, pirmkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2023/572 (2023. gada 13. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2023, L 75 I, 134. lpp.), kā arī Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2023/571 (2023. gada 13. marts), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2023, L 75 I, 1. lpp.) (turpmāk kopā – 2023. gada marta tiesību akti), un, otrkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2023/1767 (2023. gada 13. septembris), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2023, L 226, 104. lpp.), kā arī Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2023/1765 (2023. gada 13. septembris), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2023, L 226, 3. lpp.) (turpmāk kopā – 2023. gada septembra tiesību akti), ciktāl 2023. gada marta un septembra tiesību akti (turpmāk kopā – apstrīdētie tiesību akti) uz viņu attiecas, un, otrām kārtām, pamatojoties uz LESD 268. pantu, piespriest atlīdzināt morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar apstrīdēto tiesību aktu pieņemšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesiskais regulējums un tiesvedības priekšvēsture</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas faktiskais un juridiskais konteksts ir izklāstīts pārsūdzētā sprieduma 2.–32. punktā. Šīs tiesvedības vajadzībām tos var rezumēt un papildināt šādi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">3</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šī lieta ir saistīta ar ierobežojošiem pasākumiem, kurus Eiropas Savienība kopš 2014. gada noteikusi, reaģējot uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">4</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzības iesniedzējs ir uzņēmējs, kuram ir Krievijas un Somijas pilsonība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">5</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2014. gada 17. martā Eiropas Savienības Padome, pamatojoties uz LES 29. pantu, pieņēma Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2014, L 78, 16. lpp.).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">6</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tajā pašā datumā Padome, pamatojoties uz LESD 215. panta 2. punktu, pieņēma Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2014, L 78, 6. lpp.).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">7</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc Krievijas Federācijas bruņoto spēku iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī Padome 2022. gada 25. februārī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2022/329, ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 50, 1. lpp., labojums – OV 2022, L 241, 17. lpp.). Tajā pašā dienā šī iestāde pieņēma Regulu (ES) 2022/330, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 51, 1. lpp.).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīva 2004/38/EK</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">8</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV 2004, L 158, 77. lpp.), tika pieņemta, pamatojoties uz EK līgumu, it īpaši uz EKL 12., 18., 40., 44. un 52. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">9</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas 2004/38 2. apsvērumā teikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-30" title="page-2">
      “Personu brīva pārvietošanās ir viena no pamatbrīvībām, kas raksturīgas iekšējam tirgum, kurš aptver teritoriju bez iekšējām robežām un kurā brīvība tiek nodrošināta saskaņā ar Līguma nosacījumiem.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">10</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šīs direktīvas 1. pantā “Priekšmets” paredzēts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-32" title="page-3">
      “Šajā direktīvā ir noteikti:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-33" title="page-3">
      a) nosacījumi, kas reglamentē Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu īstenotās tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-34" title="page-3">
      b) Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības pastāvīgi uzturēties dalībvalstu teritorijā;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-35" title="page-3">
      c) ierobežojumi, kas noteikti a) un b) apakšpunktā paredzētajām tiesībām sabiedriskās kārtības, valsts drošības un sabiedrības veselības apsvērumu dēļ.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">11</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Direktīvas VI nodaļas “Ieceļošanas tiesību un uzturēšanās tiesību ierobežojumi sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumu dēļ” sākumā 27. pants “Vispārīgi principi” formulēts šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-37" title="page-3">
      “1. Ievērojot šīs nodaļas noteikumus, dalībvalstis neatkarīgi no valstiskās piederības drīkst ierobežot Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu pārvietošanās un uzturēšanās brīvību sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumu dēļ. Šādus apsvērumus neizmanto ekonomiskos nolūkos.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-38" title="page-3">
      2. Pasākumi, ko veic sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumu dēļ, atbilst proporcionalitātes principam un pamatojas tikai uz attiecīgā indivīda personisko darbību. Iepriekšējas kriminālas sodāmības pašas par sevi nav pamatojums šādu pasākumu veikšanai.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-39" title="page-3">
      Attiecīgā indivīda personiskajai darbībai jārada faktiski, attiecīgajā brīdī esoši un pietiekami nopietni draudi, kas skar vienu no sabiedrības pamatinteresēm. Nav pieņemami apsvērumi, kas atdalīti no konkrētā gadījuma iezīmēm vai pamatojas uz vispārējas profilakses apsvērumiem.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-40" title="page-3">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">12</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Saskaņā ar šīs direktīvas 42. pantu tā ir adresēta dalībvalstīm.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lēmums 2014/145 redakcijā, kas piemērojama 2023. gada marta tiesību aktu pieņemšanas brīdī</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">13</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lēmuma 2014/145, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti tostarp ar Lēmumu 2022/329, 1. panta 1. punktā dalībvalstīm noteikts pienākums veikt vajadzīgos pasākumus, lai liegtu ieceļot to teritorijā vai šķērsot to citstarp fiziskām personām, kuras tostarp atbilst tā a), b) un e) apakšpunktā paredzētajiem kritērijiem, savukārt Lēmuma 2014/145 2. panta 1. punktā paredzēta to fizisko personu līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana, kuras atbilst tostarp tā a), d) un g) apakšpunktā paredzētajiem kritērijiem, kuri būtībā ir identiski tiem, kas paredzēti attiecīgi 1. panta 1. punkta a), b) un e) apakšpunktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">14</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lēmuma 2014/145, redakcijā, kas piemērojama 2023. gada marta tiesību aktu pieņemšanas brīdī, 1. pantā bija noteikts:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-45" title="page-4">
      “1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai liegtu ieceļot to teritorijā vai šķērsot to:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-46" title="page-4">
      a) fiziskām personām, kuras ir atbildīgas par tādām darbībām vai politiku vai atbalsta vai īsteno tādas darbības vai politiku, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība vai stabilitāte vai drošība Ukrainā vai ar ko tiek kavēts starptautisko organizāciju darbs Ukrainā;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-47" title="page-4">
      b) fiziskām personām, kuras sniedz materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kas ir atbildīgi par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju, vai kuras gūst labumu no tiem;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-48" title="page-4">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-49" title="page-4">
      e) ietekmīgiem uzņēmējiem, kuri darbojas ekonomikas nozarēs, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas Federācijas valdībai, kura ir atbildīga par Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju, un ar tām saistītām fiziskām personām, kā uzskaitīts pielikumā,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-50" title="page-4">
      un ar tām saistītām fiziskām personām, kā uzskaitīts pielikumā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-51" title="page-4">
      2. Šā panta 1. punkts neuzliek par pienākumu dalībvalstij aizliegt saviem valstspiederīgajiem ieceļot tās teritorijā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-52" title="page-4">
      3. Šā panta 1. punkts neskar gadījumus, ja kādai dalībvalstij kādas saistības ir uzliktas ar starptautiskām tiesībām, konkrēti:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-53" title="page-4">
      a) kā starptautiskas starpvaldību organizācijas uzņēmējvalstij;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-54" title="page-4">
      b) kā uzņēmējvalstij, kurā tiek rīkota starptautiska konference, ko sasauc Apvienoto Nāciju Organizācija vai kas notiek tās aizbildnībā;
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-55" title="page-4">
      c) saskaņā ar daudzpusēju nolīgumu, ar ko piešķir privilēģijas un imunitāti; vai
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-56" title="page-4">
      d) saskaņā ar 1929. gada Samierināšanās Līgumu (Laterāna Pakts), ko noslēdza Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts) un [Itālijas Republiku].
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-57" title="page-4">
      4. Šā panta 3. punktu uzskata par piemērojamu arī gadījumos, kad kāda dalībvalsts ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) uzņēmējvalsts.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-58" title="page-5">
      5. Padomi pienācīgi informē par visiem gadījumiem, kad dalībvalsts piešķir izņēmumu atbilstīgi 3. vai 4. punktam.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-59" title="page-5">
      6. Dalībvalstis var piešķirt izņēmumus 1. punktā paredzētajiem pasākumiem, ja ceļošana ir attaisnojama steidzamu humānu iemeslu dēļ vai tāpēc, lai apmeklētu starpvaldību sanāksmes un sanāksmes, kuras atbalsta vai rīko Savienība vai kuras rīko dalībvalsts, kas ir EDSO prezidentvalsts, ja tajās noris politiskais dialogs, ar ko tieši sekmē ierobežojošo pasākumu politiskos mērķus, tostarp atbalstot Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-60" title="page-5">
      [..]”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">15</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lēmuma 2014/145, redakcijā, kas piemērojama 2023. gada marta tiesību aktu pieņemšanas brīdī, 2. panta 1. punkta a), d), g) apakšpunkts un beigu daļa bija formulēti šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-62" title="page-5">
      “Tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir šādu personu īpašumā vai valdījumā, turējumā vai kontrolē:
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-63" title="page-5">
      a) fiziskas personas, kuras ir atbildīgas par tādām darbībām vai politiku vai atbalsta vai īsteno tādas darbības vai politiku, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība vai stabilitāte vai drošība Ukrainā vai ar ko tiek kavēts starptautisko organizāciju darbs Ukrainā;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-64" title="page-5">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-65" title="page-5">
      d) fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras, kuras sniedz materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kas ir atbildīgi par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju, vai kuras gūst labumu no tiem;
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-66" title="page-5">
      [..]
    </p>
    <p class="C09Marge0avecretrait" id="para-67" title="page-5">
      g) ietekmīgi uzņēmēji vai juridiskas personas, vienības vai struktūras, kuras darbojas ekonomikas nozarēs, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas Federācijas valdībai, kura ir atbildīga par Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju,
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-68" title="page-5">
      un ar tām saistītas fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras, kā uzskaitīts pielikumā.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lēmums 2014/145 redakcijā, kas piemērojama 2023. gada septembra tiesību aktu pieņemšanas brīdī</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">16</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 5. jūnijā Padome pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2023/1094, ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2023, L 146, 20. lpp.). It īpaši Lēmuma 2014/145, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Lēmumu 2023/1094, 1. panta 1. punkta e) apakšpunktā un 2. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētie kritēriji tagad attiecas uz ietekmīgiem uzņēmējiem, kas darbojas Krievijā, un viņu tuvākajiem ģimenes locekļiem vai citām fiziskām personām, kuras gūst no viņiem labumu, kā arī uzņēmējiem, juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas darbojas ekonomikas nozarēs, kuras nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas Federācijas valdībai, kura ir atbildīga par Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju. Savukārt Lēmuma 2014/145 1. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, kā arī 2. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktā paredzētie kritēriji palika nemainīgi salīdzinājumā ar tiem, kas bija paredzēti Lēmuma 2014/145 redakcijā, kas bija piemērojama 2023. gada marta tiesību aktu pieņemšanas brīdī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regula Nr. 269/2014 redakcijā, kas piemērojama 2023. gada marta tiesību aktu pieņemšanas brīdī</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">17</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regulas Nr. 269/2014, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu 2022/330, 3. panta 1. punktā uzskaitīti kritēriji, atbilstoši kuriem citstarp Regulas Nr. 269/2014 I pielikumā ietvertajā sarakstā iekļauj fiziskas personas, kuru līdzekļi un saimnieciskie resursi tiek iesaldēti atbilstoši tās 2. panta 1. punktam. Kritēriji, kas noteikti šī 3. panta 1. punkta a), d) un g) apakšpunktā, būtībā ir identiski tiem, kas minēti šā sprieduma 15. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Regula Nr. 269/2014 redakcijā, kas piemērojama 2023. gada septembra tiesību aktu pieņemšanas brīdī</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">18</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">2023. gada 5. jūnijā Padome pieņēma Regulu (ES) 2023/1089, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2023, L 146, 1. lpp.). It īpaši kritērijs, kas ietverts Regulas Nr. 269/2014, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu 2023/1089, 3. panta 1. punkta g) apakšpunktā, izriet no grozījumiem, kas būtībā ir identisks šā sprieduma 16. punktā minētajam. Savukārt Regulas Nr. 269/2014 3. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktā paredzētie kritēriji palika nemainīgi salīdzinājumā ar tiem, kas bija paredzēti Regulas Nr. 269/2014 redakcijā, kas bija piemērojama 2023. gada marta tiesību aktu pieņemšanas brīdī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apstrīdētie tiesību akti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">19</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2023. gada marta tiesību aktiem tika saglabāti ierobežojošie pasākumi, kas noteikti attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/337 (2022. gada 28. februāris), ar ko groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 59, 1. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2022/336 (2022. gada 28. februāris), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2022, L 58, 1. lpp.), ar šādu pamatojumu:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-77" title="page-7">
      “[Apelācijas sūdzības iesniedzējs] ir ilggadējs Krievijas Federācijas prezidenta Vladimir Putin paziņa un tiek plaši aprakstīts kā viena no viņa uzticības personām.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-78" title="page-7">
      Viņš gūst labumu no saiknēm ar Krievijas lēmumu pieņēmējiem. Viņš ir Volga Group dibinātājs un akcionārs; tā ir investīciju grupa, kurai ir investīciju portfelis svarīgākajās Krievijas ekonomikas nozarēs. Volga Group ievērojami veicina Krievijas ekonomiku un tās attīstību.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-79" title="page-7">
      Viņš ir arī Bank Rossiya akcionārs; šo banku uzskata par Putin un viņa pietuvināto personu banku. Kopš Krimas nelikumīgās aneksijas Bank Rossiya ir atvērusi filiāles Krimā un Sevastopolē, tādējādi konsolidējot to integrāciju Krievijas Federācijā.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-80" title="page-7">
      Turklāt Bank Rossiya pieder daļa National Media Group, kas ir plašsaziņas līdzekļu uzņēmums, kas kontrolē 28 Krievijas plašsaziņas līdzekļu uzņēmumus, kuri aktīvi izplata propagandu un dezinformāciju saistībā ar Krievijas [Federācijas] agresijas karu pret Ukrainu.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-81" title="page-7">
      Tādējādi viņš ir atbildīgs par tādu darbību vai politikas atbalstīšanu, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.
    </p>
    <p class="C02AlineaAltA" id="para-82" title="page-7">
      Viņš [..] arī [sniedz] finansiāl[u] vai materiāl[u] atbalst[u] [..] un gūst labumu no Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kas ir atbildīgi par Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju.”
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">20</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2023. gada septembra tiesību aktiem būtībā ar identisku pamatojumu, kas papildināts ar norādi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs ir “vadošs uzņēmējs, kas darbojas Krievijā”, tika saglabāti ierobežojošie pasākumi, kas ar 2023. gada marta tiesību aktiem jau tika pirmo reizi saglabāti attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Prasība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">21</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar 2023. gada 24. maija prasības pieteikumu apelācijas sūdzības iesniedzējs cēla prasību Vispārējā tiesā, lai tostarp panāktu apstrīdēto tiesību aktu atcelšanu. Šajā ziņā viņš izvirzīja sešus pamatus, no kuriem pirmais attiecās uz Padomes pieļautu acīmredzamu kļūdu vērtējumā un piektais – uz LESD 21. pantā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 52. panta 1. punktā un dalībvalstu kopīgās konstitucionālajās tradīcijās paredzēto pārvietošanās brīvības pamattiesību pārkāpumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">22</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa noraidīja pirmo pamatu, ar kuru apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Padome pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatīdama, ka gan 2023. gada marta tiesību aktos, gan 2023. gada septembra tiesību aktos kritērijs, kas paredzēts Lēmuma 2014/145, redakcijās, kas piemērojamas apstrīdēto tiesību aktu pieņemšanas brīdī (turpmāk – Lēmums 2014/145), 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kā arī Regulas Nr. 269/2014, redakcijās, kas piemērojamas apstrīdēto tiesību aktu pieņemšanas brīdī (turpmāk – Regula Nr. 269/2014) 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā (turpmāk – d) kritērijs) attiecībā uz viņu ir izpildīts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">23</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz 2023. gada marta tiesību aktiem Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 143.–147. punktā uzskatīja, ka Padome, nepieļaudama kļūdu vērtējumā, varēja uzskatīt, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs kā nozīmīgs Bank Rossiya akcionārs, kurš pats sniedza finansiālu atbalstu V. Putinam, bija finansiāli atbalstījis viņu, līdz ar to viņš atbilda d) kritērijā paredzētajiem nosacījumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">24</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 161.–164. punktā Vispārējā tiesa to pašu iemeslu dēļ apgalvoja, ka attiecībā uz 2023. gada septembra tiesību aktiem Padome varēja pamatoti uzskatīt, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs atbilst d) kritērijā paredzētajiem nosacījumiem, vēl jo vairāk tāpēc, ka Padome bija konstatējusi, ka, pateicoties atbrīvojumiem no nodokļiem, apelācijas sūdzības iesniedzējs guva “labumu no Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kuri ir atbildīgi par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju” šī kritērija izpratnē.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">25</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispārējā tiesa noraidīja arī piekto apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirzīto pamatu. Pārsūdzētā sprieduma 179.–182. punktā tā būtībā uzskatīja, ka LESD 21. pantā un Hartas 45. panta 1. punktā nostiprināto Savienības pilsoņu brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesību izmantošanas ierobežojumi var tikt noteikti ar kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) lēmumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz LES 29. pantu. Minētā sprieduma 183.–193. punktā tā arī uzskatīja, ka tādi šo tiesību izmantošanas ierobežojumi kā tie, kas noteikti ar apelācijas sūdzības iesniedzējam piemērotajiem ierobežojošajiem pasākumiem, atbilst Hartas 52. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, atbilstoši kuriem šādiem ierobežojumiem jābūt noteiktiem tiesību aktos, tajos jārespektē attiecīgo tiesību būtība, kā arī, ievērojot samērīguma principu, tiem jābūt nepieciešamiem un patiešām jāatbilst vispārējo interešu mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">26</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt, noraidījusi pārējos apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirzītos pamatus, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 221. punktā noraidīja prasību kopumā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku prasījumi apelācijas tiesvedībā</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">27</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">atcelt pārsūdzēto spriedumu, tostarp – ciktāl ar to viņam piespriests segt savus, kā arī atlīdzināt Padomes tiesāšanās izdevumus;</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">izskatīt lietu pēc būtības un atcelt apstrīdētos tiesību aktus, ciktāl tie attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju, un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">28</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padomes prasījumi Tiesai ir šādi:</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">noraidīt apelācijas sūdzību un</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">–</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par apelācijas sūdzību</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">29</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza desmit pamatus; pirmais līdz ceturtais un astotais pamats attiecas uz tiesību kļūdām, kuras Vispārējā tiesa esot pieļāvusi saistībā ar Lēmuma 2014/145 1. panta 1. punkta e) apakšpunktā un 2. panta 1. punkta g) apakšpunktā, kā arī Regulas Nr. 269/2014 3. panta 1. punkta g) apakšpunktā paredzēto kritēriju, piektais – uz Vispārējās tiesas pieļautajām tiesību kļūdām saistībā ar Lēmuma 2014/145 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kā arī Regulas Nr. 269/2014 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto kritēriju, sestais – uz tiesību kļūdu un pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi saistībā ar d) kritēriju, septītais – uz tiesību kļūdām saistībā ar šo kritēriju, devītais – uz tiesību kļūdu Vispārējās tiesas analīzē par ierobežojumu, kas ar apstrīdētajiem tiesību aktiem noteikts apelācijas sūdzības iesniedzēja kā Savienības pilsoņa pārvietošanās un uzturēšanās brīvībai, un desmitais – uz tiesību kļūdām un pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi, izvērtējot šo tiesību aktu samērīgumu un šīs brīvības būtības ievērošanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">30</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa uzskata, ka vispirms jāizvērtē sestais un septītais pamats, pēc tam devītais un desmitais pamats un, visbeidzot, pirmais līdz piektais un astotais pamats.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par sesto pamatu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">31</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar sesto pamatu, kas attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 144., 146. un 147. punktu saistībā ar 2023. gada marta tiesību aktu pamatotības analīzi, ņemot vērā d) kritēriju, apelācijas sūdzības iesniedzējs pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir pieļāvusi tiesību kļūdu, pārāk plaši interpretēdama jēdzienu “materiāls vai finansiāls atbalsts” Krievijas lēmumu pieņēmējiem šī kritērija izpratnē, un ka tā nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">32</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, pārsūdzētā sprieduma 146. un 147. punktā Vispārējā tiesa patvaļīgi un ļaunprātīgi un pretēji tiesiskās drošības principam, kā arī savai judikatūrai esot atzinusi šāda atbalsta esību tikai tādēļ, ka Bank Rossiya, kurā apelācijas sūdzības iesniedzējs esot “nozīmīgs akcionārs”, sniedz finansiālu atbalstu Krievijas Federācijas prezidentam V. Putinam. Proti, d) kritērijā paredzētajam materiālajam vai finansiālajam atbalstam vajadzētu būt zināmā mērā kvantitatīvi vai kvalitatīvi nozīmīgam, lai efektīvi turpinātu Krievijas Federācijas militārās operācijas Ukrainā, un tieši attiecīgajai personai atbalsts būtu jāsniedz tās veikto darbību dēļ, nevis tas jādara ar citas vienības, piemēram, šajā gadījumā Bank Rossiya, starpniecību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">33</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, tā kā Vispārējā tiesa neesot mēģinājusi noteikt jebkādu apelācijas sūdzības iesniedzēja iesaistīšanos apgalvotajā finansiālajā atbalstā, ko Bank Rossiya sniegusi V. Putinam, tā arī neesot izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, jo apelācijas sūdzības iesniedzēja vārds pārsūdzētā sprieduma 144. punktā nav minēts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">34</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt Vispārējā tiesa neesot izskaidrojusi apelācijas sūdzības iesniedzēja mazākuma un netiešā akcionāra statusa atbilstību d) kritērija piemērošanai un papildus neesot atbildējusi uz apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentiem par šo akcionāra statusu. Šajā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzējs atsaucas uz argumentiem, kas šajā ziņā izvirzīti saistībā ar piekto pamatu, kurš attiecas uz Vispārējās tiesas minētā sprieduma 132.–136. punktā izklāstītajiem apsvērumiem saistībā ar apelācijas sūdzības iesniedzēja kvalifikāciju par Bank Rossiya “nozīmīgu akcionāru”. Ar šiem argumentiem apelācijas sūdzības iesniedzējs būtībā uzskata, ka Vispārējā tiesa nav paskaidrojusi, kādā veidā tādas sabiedrības kā Bank Rossiya mazākuma un netiešais akcionārs var tikt uzskatīts par nozīmīgu, jo šāds akcionārs nekādā ziņā nevar ne virzīt šīs sabiedrības darbību vai tās ikdienas pārvaldību, ne arī jebkādā veidā ietekmēt tās lēmumu pieņemšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">35</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padome apstrīd apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentu pamatotību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">36</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā, pirmām kārtām, uz iebildumu par pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi, jāatgādina, ka Vispārējās tiesas sprieduma vai rīkojuma pamatojumā skaidri un nepārprotami jānorāda Vispārējās tiesas argumentācija tā, lai ieinteresētajām personām ļautu uzzināt pieņemtā lēmuma pamatojumu un Tiesai veikt pārbaudi tiesā. Pienākums norādīt pamatojumu Vispārējai tiesai tomēr neliek sniegt izsmeļošu un detalizētu visas lietas dalībnieku sniegtās argumentācijas izklāstu, un šo pamatojumu līdz ar to var izteikt netieši, ar nosacījumu, ka tas ļauj ieinteresētajām personām uzzināt iemeslus, kuru dēļ Vispārējā tiesa nav atbalstījusi to argumentus, un ļauj nodrošināt, ka Tiesas rīcībā ir pietiekama informācija pārbaudes veikšanai (spriedums, 2026. gada 26. marts, Pumpyanskiy u.c./Padome, C‑696/23 P, C‑704/23 P, C‑711/23 P, C‑35/24 P un C‑111/24 P, EU:C:2026:245, 101. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">37</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā lietā apelācijas sūdzības iesniedzējs pārmet Vispārējai tiesai, pirmkārt, ka tā nav pietiekami paskaidrojusi, kāpēc pārsūdzētā sprieduma 147. punktā viņš varēja tikt kvalificēts kā Bank Rossiya “nozīmīgs akcionārs”, lai gan bija tikai mazākuma un netiešs akcionārs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">38</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, ka šā sprieduma 147. punkts jālasa kopsakarā ar Vispārējās tiesas minētā sprieduma 132.–136. punktā izklāstītajiem apsvērumiem par apelācijas sūdzības iesniedzēja kā Bank Rossiya akcionāra statusu un lomu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">39</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jānorāda, ka Vispārējā tiesa, nebūt neignorēdama apelācijas sūdzības iesniedzēja mazākuma un netiešā akcionāra statusu, minētā sprieduma 132.–135. punktā ir paskaidrojusi, kādu iemeslu dēļ, ņemot vērā faktus, kurus tā bija pārbaudījusi un kuru sagrozīšanu apelācijas sūdzības iesniedzējs nav norādījis ne sestajā, ne arī piektajā pamatā, var uzskatīt, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs tomēr jākvalificē kā nozīmīgs akcionārs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">40</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, pārsūdzētā sprieduma 132. un 133. punktā Vispārējā tiesa – pēc tam, kad bija konstatējusi, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs ir Bank Rossiya netiešais akcionārs, ciktāl akcijas piederēja sabiedrībai, kas pilnībā piederēja grupai, kurā viņš bija vienīgais akcionārs, – juridiski pietiekami paskaidroja, ka šādā kapitāldaļu turējuma shēmā, kas pilnībā pieder apelācijas sūdzības iesniedzējam, šī sabiedrība kā starpposms starp viņu un Bank Rossiya neietekmēja to, ka šīs bankas akcijas jāuzskata par piederošām pašam apelācijas sūdzības iesniedzējam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">41</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 133. punktā arī konstatēja, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs bija Bank Rossiya mazākuma akcionārs, jo viņa īpašumā ar šā sprieduma iepriekšējā punktā minētās sabiedrības un grupas starpniecību ir tikai 10,323 % šīs bankas akciju, un tādējādi viņš tomēr bija otrais lielākais tās akcionārs. Šā sprieduma 134. punktā Vispārējā tiesa piebilda, ka gandrīz 60 % no minētās bankas akcijām pieder četrām personām, tostarp apelācijas sūdzības iesniedzējam, kuri ir V. Putinam pietuvinātas personas un vairāk nekā desmit gadus veido stabilu Bank Rossiya akcionāru grupu. Tādējādi pārsūdzētā sprieduma 135. un 136. punktā Vispārējā tiesa no minētā secināja, ka, tā kā viņš ir otrais lielākais šīs bankas akcionārs trīs citu dalībnieku vidū, kas ietilpst tās stabilo vēsturisko akcionāru grupā, viņš jākvalificē kā “nozīmīgs” akcionārs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">42</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos apelācijas sūdzības iesniedzējs varēja viegli saprast, ka akcionāra statusa “nozīmīgais” raksturs, neatkarīgi no viņa akciju daudzuma, izriet no ciešas un stabilas saiknes, kas viņam ir ar trim pārējiem minētās bankas akcionāriem, kā arī ar V. Putinam pietuvinātām personām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">43</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentu, ka Vispārējā tiesa nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, jo nav mēģinājusi noteikt jebkādu viņa iesaistīšanos iespējamajā finansiālajā atbalstā, ko Bank Rossiya sniegusi V. Putinam, un tā kā viņa vārds nav minēts pārsūdzētā sprieduma 144. punktā, arī tas ir jānoraida.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">44</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs no pārsūdzētā sprieduma 146. un 147. punkta, lasot tos kopsakarā ar tā 132.–136. punktu, varēja viegli saprast, ka finansiālais atbalsts, ko Bank Rossiya sniedza Krievijas Federācijas prezidentam V. Putinam, varēja tikt attiecināts uz viņu kā nozīmīgu šīs bankas akcionāru, neskarot jautājumu, vai, izmantojot šādu jēdziena “finansiāls atbalsts” interpretāciju, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu. Otrkārt, pārsūdzētā sprieduma 144. punkts attiecas vienīgi uz faktu konstatējumu, ka minētā banka sniedz šo finansiālo atbalstu, līdz ar to nav nozīmes tam, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja vārds šajā 144. punktā nav minēts.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">45</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, attiecībā uz iebildumu par to, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini interpretējusi d) kritērijā minēto jēdzienu “materiāls vai finansiāls atbalsts”, jāatgādina, ka šī kritērija mērķis ir ļaut Padomei noteikt ierobežojošus pasākumus tostarp attiecībā uz fiziskām personām, kuras sniedz materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kas ir atbildīgi par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju, vai kuras gūst labumu no šiem lēmumu pieņēmējiem, precizējot, ka šajā lietā nozīme ir tikai tai minētā kritērija daļai, kura attiecas uz Krievijas lēmumu pieņēmējiem sniegto finansiālo atbalstu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">46</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesa ir nospriedusi, ka tāds kritērijs kā d) kritērijs attiecas uz atbalstu, ko it īpaši sniedz fiziskas personas, ir vispārējs un neietver nedz jēdziena “atbalsts” definīciju, nedz precizējumus par pierādījumu veidiem. Šādos apstākļos ierobežojošo pasākumu pret tādām fiziskām personām kā apelācijas sūdzības iesniedzējs pamatotības vērtējums vienmēr prasa pierādījumus par elementiem, kas ļauj pierādīt, ka attiecīgā persona ir sniegusi atbalstu. Proti, formulējot šādu kritēriju, nepastāv nekāda atbalsta prezumpcija (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2015. gada 21. aprīlis, Anbouba/Padome, C‑630/13 P, EU:C:2015:247, 42.–44. punkts, kā arī 2020. gada 9. jūlijs, Haswani/Padome, C‑241/19 P, EU:C:2020:545, 61.–63. punkts un tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">47</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, pirmkārt, ka pārsūdzētā sprieduma 147. punktā izdarītais secinājums, ka Padome, nepieļaudama kļūdu vērtējumā, varēja uzskatīt, ka 2023. gada marta tiesību aktu pieņemšanas brīdī apelācijas sūdzības iesniedzējs V. Putinam sniedza “finansiālu atbalstu” d) kritērija izpratnē, ir balstīts uz Vispārējās tiesas minētā sprieduma 143.–146. punktā veiktajiem faktu konstatējumiem un vērtējumiem, kā arī, kā izriet no šā sprieduma 38. punkta, uz apsvērumiem, ko Vispārējā tiesa izklāstījusi pārsūdzētā sprieduma 132.–136. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">48</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No visiem šiem dažādajiem pārsūdzētā sprieduma punktiem izriet, ka Vispārējā tiesa, ņemdama vērā faktus un pierādījumus, kurus tā pārbaudīja un kuru sagrozīšanu apelācijas stadijā apelācijas sūdzības iesniedzējs neapgalvo, ir uzskatījusi, ka, pirmkārt, Bank Rossiya, V. Putinam pietuvinātajām personām ļoti tuva banku iestāde, ir sniegusi pēdējam minētajam ievērojamu finansiālu atbalstu, un, otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs, kas ir viņa draugs un otrais lielākais šīs bankas akcionārs, kopā ar trim citiem V. Putina draugiem veidoja stabilu un vairākuma minētās bankas dalībnieku grupu un tālab viņš bija nozīmīgs šīs bankas akcionārs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">49</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi, lai nonāktu pie pārsūdzētā sprieduma 147. punktā ietvertā secinājuma, Vispārējā tiesa, nepieļaudama tiesību kļūdu, būtībā uzskatīja, ka jēdziens “finansiāls atbalsts” d) kritērija izpratnē atkarībā no atbilstošajiem lietas apstākļiem var attiekties uz atbalstu, ko nav tieši sniegusi fiziska persona, uz kuru attiecas ierobežojošie pasākumi atbilstoši šim kritērijam, bet ko uz to var attiecināt tādēļ, ka tā darbojas juridiskajā personā, kura tieši sniedz attiecīgo atbalstu, vai darbojas ar tās starpniecību (šajā ziņā skat. spriedumu, 2025. gada 1. augusts, Timchenko/Padome, C‑702/23 P, EU:C:2025:605, 33.–35. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">50</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, nevar uzskatīt, ka, nospriežot, ka d) kritērijā minētais jēdziens “finansiāls atbalsts” varētu attiekties uz šādu gadījumu, Vispārējā tiesa būtu pārkāpusi tiesiskās drošības principu, jo šis princips neuzliek Savienības tiesai pienākumu detalizēti minēt gadījumus, kuros šāds jēdziens var tikt piemērots, un veids, kādā šis jēdziens tiek saprasts, lielā mērā ir atkarīgs no attiecīgā konteksta un apstākļiem (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2026. gada 26. marts, Pumpyanskiy u.c./Padome, C‑696/23 P, C‑704/23 P, C‑711/23 P, C‑35/24 P un C‑111/24 P, EU:C:2026:245, 191. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">51</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, par apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentu, ka Vispārējā tiesa neesot ievērojusi savu judikatūru, saskaņā ar kuru d) kritērijā paredzētajam finansiālajam atbalstam jābūt zināmā mērā kvantitatīvi vai kvalitatīvi nozīmīgam, jānorāda, ka, tāpat kā apelācijas sūdzības iesniedzējs bija norādījis procesuālajos rakstos Vispārējā tiesā, viņa citētā judikatūra attiecas uz jēdzienu “finansiāls atbalsts”, kas paredzēts kritērijā, kurš ir līdzīgs d) kritērijam, ko Padome ir pieņēmusi tiesiskajā regulējumā par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānas Islāma Republiku.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">52</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā faktu, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 143. un 144. punktā būtībā ir konstatējusi, ka Bank Rossiya un līdz ar to pats apelācijas sūdzības iesniedzējs kā nozīmīgs šīs bankas akcionārs ir snieguši ievērojamu kvantitatīvu finansiālu atbalstu V. Putina pietuvinātajām personām Amerikas Savienoto Valstu dolāru (USD) dolāru “straumes” veidā, kā arī pašam V. Putinam un viņa draugiem 2 miljardus USD ārzonā, Vispārējai tiesai nevar pārmest, ka tā nav ievērojusi šo judikatūru, turklāt nav jāpārbauda, vai tā pēc analoģijas ir attiecināma uz d) kritēriju.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">53</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, sestais pamats jānoraida kā nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par septīto pamatu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">54</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar septīto pamatu, kas ir sadalīts divās daļās, apelācijas sūdzības iesniedzējs pirmajā no šīm daļām apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, aizstājot Padomes pamatojumu ar savējo, pārsūdzētā sprieduma 143. un 144. punktā uzskatīdama, ka attiecībā uz 2023. gada marta tiesību aktiem d) kritērija piemērošana viņa gadījumā varēja tikt pamatota ar to, ka Bank Rossiya esot piesavinājusies līdzekļus V. Putina un viņa draugu labā, lai gan šādu apgalvojumu Padome nebija formulējusi šo tiesību aktu paskaidrojuma rakstā, un šī iestāde to katrā ziņā nav pierādījusi. It īpaši Vispārējā tiesa esot mēģinājusi novērst trūkumus Padomes pamatojumā, jo tā esot tajā vienīgi pierādījusi, ka Bank Rossiya ir sniegusi finansiālu atbalstu V. Putinam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">55</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Septītā pamata otrajā daļā apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Vispārējā tiesa 2023. gada septembra tiesību aktu pamatotības analīzē ir pieļāvusi tiesību kļūdu, aizstājot Padomes pamatojumu ar savējo, pārsūdzētā sprieduma 162. punktā uzskatīdama, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs ir saņēmis atbrīvojumus no nodokļiem un ka divas sabiedrības, kuru akcionārs ir apelācijas sūdzības iesniedzējs, ir saņēmušas atbalstu no Krievijas Federācijas valdības, kaut gan šāds pamatojums nav minēts šo tiesību aktu paskaidrojuma rakstā un Padome tos nav formulējusi Vispārējā tiesā, lai pamatotu d) kritērija piemērošanu apelācijas sūdzības iesniedzējam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">56</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padome apstrīd apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentu pamatotību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">57</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz septītā pamata pirmo daļu jāatgādina, ka Hartas 47. pantā garantētā pārbaudes tiesā efektivitāte nozīmē, ka Savienības tiesai jānodrošina, lai lēmums, kam attiecībā uz konkrēto personu vai vienību ir individuāla piemērojamība, būtu balstīts uz pietiekami drošiem faktiem. Tas nozīmē, ka jāpārbauda pamatojuma izklāstā norādītie fakti, kas ir minētā lēmuma pamatā, tādēļ pārbaudē tiesā jāizvērtē ne tikai norādīto iemeslu abstrakta ticamība, bet arī tas, vai ir pamatoti šie apsvērumi vai vismaz viens no tiem, kurš tiek uzskatīts par pašu par sevi pietiekamu šā paša lēmuma pamatojumam. Šajā nolūkā Savienības tiesai jāveic šī pārbaude, vajadzības gadījumā pieprasot kompetentajai Savienības iestādei iesniegt atbilstošu – konfidenciālu vai nekonfidenciālu – informāciju vai pierādījumus, lai varētu veikt šādu pārbaudi. Lai gan nav prasīts, lai šī iestāde Savienības tiesā iesniegtu visu informāciju un pierādījumus, kas saistīti ar akta, kuru lūgts atcelt, pamatojuma izklāstā norādītajiem apsvērumiem, tomēr ir būtiski, lai iesniegtā informācija vai pierādījumi pamatotu apsvērumus, kas vērsti pret attiecīgo personu (spriedums, 2026. gada 26. marts, Pumpyanskiy u.c./Padome, C‑696/23 P, C‑704/23 P, C‑711/23 P, C‑35/24 P un C‑111/24 P, EU:C:2026:245, 327. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">58</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā gadījumā jānorāda, ka 2023. gada marta tiesību aktos ietvertajā pamatojuma izklāstā ir norādīts, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs sniedz “finansiālu vai materiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kas ir atbildīgi par Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju”, un ka viņš ir “Bank Rossiya akcionārs; šo banku uzskata par Putin un viņa pietuvināto personu banku”. Līdz ar to un ņemot vērā faktu, ka lietas dalībnieki neapstrīd, ka šajās šī pamatojuma izklāsta daļās ir atsauce uz d) kritēriju, Vispārējai tiesai, veicot šo aktu tiesiskuma pārbaudi tiesā un piemērojot šā sprieduma iepriekšējā punktā atgādināto judikatūru, bija jāpārbauda, vai apelācijas sūdzības iesniedzējs tieši vai ar šīs bankas starpniecību sniedza finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, šajā ziņā pārbaudot Padomes iesniegtos un tajā apspriestos pierādījumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">59</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tieši to Vispārējā tiesa ir darījusi pārsūdzētā sprieduma 143.–147. punktā. It īpaši tas, ka minētā sprieduma 143. un 144. punktā Vispārējā tiesa ir izvērtējusi pierādījumus, kas ļauj konstatēt, ka Bank Rossiya sniedza finansiālu atbalstu V. Putinam un viņam pietuvinātajām personām, izmantojot līdzekļu piesavināšanos, ietilpst pārbaudes Vispārējā tiesā tvērumā, ciktāl šāda atbalsta, ko sniegusi šī banka, esība bija jākonstatē vispirms, pirms tiek noteikts, vai šo atbalstu var attiecināt uz apelācijas sūdzības iesniedzēju kā minētās bankas akcionāru. Šādos apstākļos Vispārējai tiesai nevar pārmest, ka tā ar savu pamatojumu būtu aizstājusi Padomes pamatojumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">60</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz septītā pamata otro daļu jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru iebildumi pret Vispārējās tiesas nolēmumā ietvertajiem ad abundantiam motīviem nevar būt iemesls šī lēmuma atcelšanai un tādēļ ir neefektīvi (spriedums, 2019. gada 2. oktobris, Crédit mutuel Arkéa/ECB, C‑152/18 P un C‑153/18 P, EU:C:2019:810, 68. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">61</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 162. punktam, kas sākas ar vārdu “turklāt”, ir pakārtots raksturs salīdzinājumā ar apsvērumiem, kas izklāstīti minētā sprieduma 161. punktā, kurš apelācijas stadijā nav apstrīdēts un kurā Vispārējā tiesa norādīja, ka attiecībā uz 2023. gada septembra tiesību aktiem apelācijas sūdzības iesniedzējs nav pierādījis, ka viņa personiskā situācija būtu mainījusies salīdzinājumā ar situāciju, kāda pastāvēja 2023. gada marta tiesību aktu pieņemšanas brīdī.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">62</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā, pirmkārt, Vispārējā tiesa minētā sprieduma 161. un 164. punktā būtībā nosprieda, ka Padome, nepieļaudama kļūdu vērtējumā, varēja uzskatīt, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs joprojām atbilst d) kritērija nosacījumiem, kā tas bija 2023. gada marta tiesību aktu gadījumā, un, otrkārt, tā kā no sestā pamata un septītā pamata pirmās daļas pārbaudes izriet, ka Vispārējā tiesa nav pieļāvusi tiesību kļūdas, lai secinātu, ka šie pēdējie minētie tiesību akti ir pamatoti, iespējamā kļūda to papildu elementu pārbaudē, kurus Padome izmantojusi attiecībā uz 2023. gada septembra tiesību aktiem un kurus Vispārējā tiesa ir izvērtējusi šā paša sprieduma 162. un 163. punktā, nevar izraisīt šā sprieduma atcelšanu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">63</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, septītā pamata pirmā daļa jānoraida kā nepamatota un otrā daļa – kā neefektīva.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par devīto pamatu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">64</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar devīto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 180. un 181. punktā ir pieļāvusi tiesību kļūdu, nospriezdama, ka Padome ar lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz LES 29. pantu, varēja ierobežot pārvietošanās brīvību, kas viņam kā Savienības pilsonim ir atbilstoši LESD 21. pantam un Hartas 45. pantam viņa Somijas pilsonības dēļ. Pretēji tam, ko esot nospriedusi Vispārējā tiesa, dalībvalstu noteiktie Eiropas pilsoņu brīvas pārvietošanās ierobežojumi, kas ir interpretējami šauri, esot iespējami, kā tas izrietot no Direktīvas 2004/38 27. panta, tikai sabiedriskās kārtības, valsts drošības un sabiedrības veselības apsvērumu dēļ, turklāt šādiem ierobežojumiem jābūt samērīgiem un balstītiem uz attiecīgā indivīda personisko rīcību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">65</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ne no LES 29. panta formulējuma, ne no Līgumiem neizrietot, ka šo pārvietošanās brīvību var ierobežot ierobežojošie pasākumi, kas pieņemti, pamatojoties uz šo 29. pantu. Tādējādi Vispārējai tiesai šajā lietā esot bijis jāpārbauda, vai Padome kā Savienības iestāde, kas apvieno visas dalībvalstis, ir pārbaudījusi, vai apelācijas sūdzības iesniedzēja personiskā rīcība apdraud dalībvalstu sabiedrisko kārtību, valsts drošību vai sabiedrības veselību. Līdz ar to Padome nevar izmantot KĀDP, lai noteiktu Savienības pilsoņu pārvietošanās brīvības ierobežojumus ārpus procesuālajām garantijām, kas tiem parasti piemērojamas, ja dalībvalstis nosaka šādus ierobežojumus saskaņā ar Direktīvu 2004/38, jo apelācijas sūdzības iesniedzējs replikas rakstā precizē, ka šādu pieeju apstiprinot LES 40. pants.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">66</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Padome apstrīd apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">67</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 180. un 181. punktā Vispārējā tiesa būtībā nosprieda, ka saskaņā ar LESD 21. panta 1. punktu Savienības pilsoņu brīvība pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā tiek īstenota, ievērojot Līgumos un to īstenošanai pieņemtajos noteikumos paredzētos ierobežojumus un nosacījumus, kas ietver lēmumus KĀDP jomā, kuri pieņemti, pamatojoties uz LES 29. pantu. Šī pēdējā minētā panta plašais formulējums piešķir Padomei kompetenci LES 21. panta 2. punktā minēto mērķu sasniegšanas nolūkos noteikt ierobežojošus pasākumus, lai ierobežotu Savienības pilsoņu pārvietošanās un uzturēšanās brīvību ārpus dalībvalsts, kuras pilsoņi tie ir, neatkarīgi no noteikumiem, kas šajā ziņā ir paredzēti Direktīvā 2004/38.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">68</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādi rīkojoties, Vispārējā tiesa tiesību kļūdu nav pieļāvusi.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">69</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jāatgādina, ka Savienības pilsoņiem, kuri saskaņā ar LES 9. pantu un LESD 20. panta 1. punktu ir ikviena fiziska persona, kurai ir kādas dalībvalsts pilsonība, LESD 20. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 21. panta 1. punktā ir tieši piešķirtas tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties citu dalībvalstu teritorijā. Pēdējā minētajā tiesību normā paredzēts, ka šo tiesību ierobežojumi un nosacījumi ir noteikti Līgumos un to īstenošanai paredzētos noteikumos.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">70</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No tā izriet, kā Vispārējā tiesa pamatoti nospriedusi pārsūdzētā sprieduma 180. punktā, ka Savienības pilsoņu tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos var tikt ierobežotas un pakļautas nosacījumiem, pamatojoties gan uz LESD, gan uz LES.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">71</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Kā Vispārējā tiesa ir atgādinājusi pārsūdzētā sprieduma 181. punktā, Padome, pamatojoties uz LES 29. pantu, KĀDP jomā var pieņemt lēmumus, kuros ir definēta Savienības nostāja īpašos ģeogrāfiskos vai tematiskos jautājumos, jo šāda nostāja var ietvert ierobežojošus pasākumus pret nevalstiskām fiziskām vai juridiskām personām, grupām vai organizācijām. Šajā nolūkā Padomes uzdevums, šajā ziņā izmantojot plašu rīcības brīvību un pieņemot vienprātīgu lēmumu, ir noteikt vai pat precizēt to ierobežojošo pasākumu priekšmetu, kurus Savienība pieņem KĀDP jomā. Šī plašā rīcības brīvība ir izskaidrojama ar to Savienības mērķu un uzdevumu plašo tvērumu šajā jomā, kādi izklāstīti LES 3. panta 5. punktā un 21. pantā, kā arī konkrētās tiesību normās par KĀDP, it īpaši LES 23. un 24. pantā (spriedums, 2026. gada 26. marts, Pumpyanskiy u.c./Padome, C‑696/23 P, C‑704/23 P, C‑711/23 P, C‑35/24 P un C‑111/24 P, EU:C:2026:245, 269. un 270. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">72</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā plašo rīcības brīvību, kāda ir Padomei, lai īstenotu šos mērķus KĀDP jomā, un to, ka nedz LES 29. panta formulējums, nedz, vispārīgāk, LES un LESD noteikumu par KĀDP formulējums pats par sevi neparedz un neaizliedz konkrētu ierobežojošu pasākumu noteikšanu, jāuzskata, tāpat kā to dara Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 180. un 181. punktā, ka Padomes kompetencē, pamatojoties uz LES 29. pantu, principā ir nolemt, ka fiziskas personas, pat ja tās ir kādas Savienības dalībvalsts pilsoņi un līdz ar to Savienības pilsoņi, nevar nedz ieceļot, nedz šķērsot tranzītā uz citām Savienības dalībvalstīm, ja šīs personas atbilst kritērijiem, no kuriem izriet objektīva saikne starp kategoriju, kurā tās ietilpst, un trešo valsti, uz kuru Savienība tādējādi vēlas izdarīt spiedienu (pēdējā nozīmē skat. spriedumu, 2026. gada 26. marts, Pumpyanskiy u.c./Padome, C‑696/23 P, C‑704/23 P, C‑711/23 P, C‑35/24 P un C‑111/24 P, EU:C:2026:245, 273. punkts). Šādos apstākļos LES 29. pants principā ļauj Padomei noteikt ierobežojošus pasākumus, kuru rezultātā LESD 21. panta 1. punkta izpratnē tiek ierobežotas šādu pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā un likt dalībvalstīm ievērot šādu ierobežojumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">73</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to, kā Vispārējā tiesa pareizi nosprieda pārsūdzētā sprieduma 181. punkta beigās, nav nozīmes tam, ka šādi ierobežojumi vai nosacījumi neatbilst tiem, kas paredzēti Direktīvā 2004/38, kuras mērķis saskaņā ar tās 1. panta c) punktu un 27. pantu, lasot tos kopsakarā ar tās 42. pantu, tostarp ir paredzēt noteikumus, atbilstoši kuriem noteikt šos ierobežojumus var nevis tāda Savienības iestāde kā Padome, bet pašas dalībvalstis.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">74</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt šādu interpretāciju neatspēko apelācijas sūdzības iesniedzēja minētā LES 40. panta otrā daļa. Saskaņā ar šo tiesību normu to politiku īstenošana, kuras minētas LESD 3.–6. pantā, neietekmē iestāžu veikto procedūru un iestādēm piešķirto pilnvaru piemērošanu, kas Līgumos noteiktas Savienības kompetences īstenošanai saskaņā ar KĀDP. Šādos apstākļos tas, ka Direktīvā 2004/38, kā izriet no tās 2. apsvēruma, ir reglamentēta personu brīva pārvietošanās kā iekšējā tirgus pamatbrīvība, attiecībā uz kuru Savienībai ar dalībvalstīm ir dalīta kompetence atbilstoši LESD 4. pantam, nevar ietekmēt Padomes kompetences apjomu KĀDP jomā saskaņā ar LES 29. pantu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">75</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Turklāt – pretēji tam, ko apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzējs, – tas, ka, pamatojoties uz LES 29. pantu, nosakot ierobežojošus pasākumus, lai ierobežotu fizisku personu, tostarp Savienības pilsoņu, brīvu pārvietošanos dalībvalstu teritorijā, Padomei nav saistoši Direktīvā 2004/38 paredzētie procesuālie noteikumi un garantijas, nenozīmē, ka šai iestādei šajā ziņā būtu pilnvaras, kas nav ierobežotas ar Savienības tiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">76</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pirmkārt, kā Vispārējā tiesa norādījusi pārsūdzētā sprieduma 181. un 186. punktā, šādi pasākumi jāveic, ņemot vērā starptautisko tiesību principu, kas apstiprināts 1950. gada 4. novembrī Romā parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 4. protokola 3. pantā, atbilstoši kuram dalībvalsts nevar atteikt saviem pilsoņiem tiesības ieceļot tās teritorijā un uzturēties tajā. Dalībvalstīm šis princips ir saistošs (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 6. oktobris, A (Robežu šķērsošana uz izpriecu kuģa), C‑35/20, EU:C:2021:813, 69. punkts un tajā minētā judikatūra). Līdz ar to Lēmuma 2014/145 1. panta 2. punkts nodrošina, ka ar šo lēmumu dalībvalstij nav noteikts pienākums aizliegt saviem valstspiederīgajiem ieceļot tās teritorijā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">77</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, jāatgādina, ka ikvienam lēmumam, ar kuru tiek noteikti šādi pasākumi, pamatojoties uz LES 29. pantu, ar mērķi, kā Vispārējā tiesa norādījusi pārsūdzētā sprieduma 182. punktā, izdarīt spiedienu uz trešo valsti, lai sasniegtu LES 21. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētos mērķus, proti, konsolidēt un atbalstīt demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un starptautisko tiesību principus, kā arī saglabāt mieru, novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību, jādefinē un jāierobežo izvirzītais spiediena mērķis, juridiskie kritēriji, kas ļauj noteikt ierobežojošus pasākumus, kā arī to personu vai vienību kategorijas, uz kurām attiecas šie kritēriji, lai ar šajā ziņā noteiktajiem ierobežojošajiem pasākumiem varētu sasniegt izvirzīto mērķi tādā veidā, kas nav acīmredzami neatbilstošs (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2026. gada 26. marts, Pumpyanskiy u.c./Padome, C‑696/23 P, C‑704/23 P, C‑711/23 P, C‑35/24 P un C‑111/24 P, EU:C:2026:245, 272. un 273. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">78</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Treškārt, ņemot vērā, ka Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā ir arī pamattiesības, ciktāl tās garantētas Hartas 45. panta 1. punktā, ar lēmumiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz LES 29. pantu, paredzētais šķērslis ir šo tiesību “izmantošanas ierobežojums” Hartas 52. panta 1. punkta izpratnē, tādējādi, kā Vispārējā tiesa pamatoti norādījusi pārsūdzētā sprieduma 183. punktā, tam jāatbilst šajā pēdējā minētajā tiesību normā paredzētajiem nosacījumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">79</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, devītais pamats jānoraida kā nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par desmito pamatu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Lietas dalībnieku argumenti</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">80</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ar desmito pamatu, kas sadalīts divās daļās, apelācijas sūdzības iesniedzējs būtībā pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir pieļāvusi tiesību kļūdas un nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, uzskatīdama, ka viņa kā Savienības pilsoņa tiesību brīvi pārvietoties un uzturēties ierobežojums, kas tam noteikts ar ierobežojošajiem pasākumiem, atbilst samērīguma principam (desmitā pamata pirmā daļa) un prasībai, ka šādā ierobežojumā jāievēro šo tiesību būtība (desmitā pamata otrā daļa).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">81</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz pirmo daļu Vispārējā tiesa, pārbaudīdama apelācijas sūdzības iesniedzēja pārvietošanās un uzturēšanās tiesību ierobežojuma samērīgumu, esot pieļāvusi tiesību kļūdu un neesot izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju neidentificējot smagu personisko rīcību dalībvalstu sabiedriskajai kārtībai, valsts drošībai vai sabiedrības veselībai, kā tas prasīts Direktīvas 2004/38 27. pantā, vai nopietnus draudus Savienības interesēm, kā arī nepaskaidrojot, kādā veidā šāds ierobežojums ir piemērots, lai sasniegtu Padomes izvirzītos mērķus, kurus Vispārējā tiesa identificējusi pārsūdzētā sprieduma 187. punktā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">82</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz otro daļu apelācijas sūdzības iesniedzējs apstrīd Vispārējās tiesas argumentāciju pārsūdzētā sprieduma 186. un 189. punktā. Pretēji tam, ko esot nospriedusi Vispārējā tiesa, viņa tiesību uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos ierobežojuma apmērs esot īpaši nozīmīgs, jo tas attiecoties uz 26 no 27 dalībvalstīm teritoriju. Turklāt nevienā no Lēmuma 2014/145 1. pantā paredzētajām atkāpēm neesot ņemts vērā ne Savienības pilsoņa statuss, ne Savienības pilsoņu, kuriem ir saikne ar vairākām Savienības valstīm, īpašā situācija. To papildinot fakts, ka, neraugoties uz to apgalvoto pagaidu raksturu, ierobežojošie pasākumi pret personu varot tikt saglabāti daudzus gadus. Visbeidzot, judikatūra, ko Vispārējā tiesa pēc analoģijas ir minējusi pārsūdzētā sprieduma 186. punktā, neesot atbilstoša.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">83</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Attiecībā uz desmitā pamata pirmo daļu Padome lūdz atzīt šo daļu par nepieņemamu, jo apelācijas sūdzības iesniedzējs nav identificējis pārsūdzētā sprieduma apstrīdētās daļas. Pēc būtības Padome apstrīd apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tiesas vērtējums</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">84</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Vispirms attiecībā uz desmitā pamata pirmās daļas pieņemamību ir taisnība, kā to apgalvo Padome, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs nav precīzi identificējis pārsūdzētā sprieduma daļas, uz kurām attiecas viņa argumentāciju, kas izklāstīta šīs pirmās daļas pamatojumam. Tomēr, ņemot vērā, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs būtībā pārmet Vispārējai tiesai, ka tā ir pieļāvusi tiesību kļūdas, analizējot ierobežojošo pasākumu, kuru mērķis ir ierobežot viņa kā Savienības pilsoņa tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos, samērīgumu, no viņa argumentācijas pietiekami skaidri izriet, ka tā attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 188.–191. punktu, kuros Vispārējā tiesa ir veikusi šo analīzi, turklāt pati Padome šos punktus ir identificējusi atbildes rakstā uz apelācijas sūdzību. Šādos apstākļos jāuzskata, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru desmitā pamata pirmajā daļā ir pietiekami precīzi norādīti kritizētie pārsūdzētā sprieduma elementi, kā arī juridiskie argumenti, kas konkrēti pamato apelācijas sūdzību, līdz ar to tā ir pieņemama (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2025. gada 18. decembris, Hamoudi/Frontex, C‑136/24 P, EU:C:2025:977, 54. un 55. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">85</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pēc būtības, runājot par desmitā pamata pirmo daļu, jānoraida, pirmkārt, apelācijas sūdzības iesniedzēja arguments, ka pārsūdzētā sprieduma 188.–191. punktā Vispārējā tiesa kļūdaini neesot pārbaudījusi, ņemot vērā Direktīvas 2004/38 noteikumus, iejaukšanās viņa pamattiesībās brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā atbilstoši Hartas 45. panta 1. punktam samērīgumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">86</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Proti, jāatgādina, pirmām kārtām, ka saskaņā ar šā sprieduma 73.–78. punktu Vispārējā tiesa nav pieļāvusi tiesību kļūdu, būtībā nospriezdama, ka, pieņemot ierobežojošus pasākumus, pamatojoties uz LES 29. pantu, lai ierobežotu fizisko personu, kurām ir Savienības pilsonība, tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos, Padomei nebija saistoši Direktīvā 2004/38 paredzētie procesuālie noteikumi un garantijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">87</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrām kārtām, lai noteiktu, vai iejaukšanās tādās pamattiesībās, kādas ir garantētas Hartas 45. panta 1. punktā, šo tiesību ierobežojumu dēļ ar Savienības tiesību aktu atbilstoši Hartas 52. panta 1. punkta otrajā teikumā prasītajam ir samērīga, jāpārbauda, pirmkārt, vai šie pasākumi atbilst Savienības atzītam vispārējo interešu mērķim, otrkārt, vai tie nav acīmredzami nepiemēroti, ņemot vērā šo mērķi, proti, vai tie nav acīmredzami nepiemēroti šī mērķa sasniegšanai, un, treškārt, vai attiecīgais ierobežojums acīmredzami nepārsniedz to, kas nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2026. gada 26. marts, Pumpyanskiy u.c./Padome, C‑696/23 P, C‑704/23 P, C‑711/23 P, C‑35/24 P un C‑111/24 P, EU:C:2026:245, 233. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra). Šāda analīze tiek veikta neatkarīgi no Direktīvā 2004/38 paredzētajiem noteikumiem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">88</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Līdz ar to Vispārējā tiesa nav nedz pieļāvusi tiesību kļūdu, nedz pārkāpusi pienākumu norādīt pamatojumu, neizvērtēdama apelācijas sūdzības iesniedzēja brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesību ierobežojuma samērīgumu, ņemot vērā šajā direktīvā paredzētos noteikumus un procesuālās garantijas.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">89</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Otrkārt, apelācijas sūdzības iesniedzējs pārmet Vispārējai tiesai, ka tā nav izpildījusi tai noteikto pienākumu norādīt pamatojumu, jo analīzē par iejaukšanās viņa pamattiesībās brīvi pārvietoties un uzturēties citu dalībvalstu, nevis Somijas Republikas teritorijā, samērīguma analīzē tā nav pārbaudījusi, vai attiecīgais ieceļošanas un šķērsošanas aizliegums ir atbilstošs, lai sasniegtu mērķi, kurš, kā izriet no pārsūdzētā sprieduma 182. un 187. punkta, šajā ziņā apelācijas stadijā nav apstrīdēts, izdarīt spiedienu uz Krievijas Federācijas iestādēm, lai tās izbeigtu savas darbības un destabilizācijas politiku Ukrainā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">90</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šis arguments jānoraida arī tiktāl, cik, ņemot vērā šā sprieduma 36. punktā atgādināto judikatūru, šī aizlieguma atbilstības pārbaude izriet no pārsūdzētā sprieduma 190. un 191. punkta. Proti, Vispārējā tiesa, 190. un 191. punktā norādīdama, ka, ņemot vērā apelācijas sūdzības iesniedzējam noteikto ierobežojošo pasākumu mērķa nozīmīgumu, viņa tiesību brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā ierobežojums nav acīmredzami nesamērīgs, netieši, bet noteikti ir balstījusies uz konstatējumu, ka minētais aizliegums nav acīmredzami nepiemērots šī mērķa sasniegšanai (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2026. gada 26. marts, Pumpyanskiy u.c./Padome, C‑696/23 P, C‑704/23 P, C‑711/23 P, C‑35/24 P un C‑111/24 P, EU:C:2026:245, 237. punkts).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">91</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Desmitā pamata otrajā daļā apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, pārsūdzētā sprieduma 186. un 189. punktā uzskatīdama, ka viņa tiesību brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, kas garantētas Hartas 45. panta 1. punktā, ierobežojums ievēro šo tiesību būtību.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">92</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šajā ziņā jānorāda, ka pārsūdzētā sprieduma 189. punkts attiecas uz šī ierobežojuma nepieciešamību, ņemot vērā samērīguma principu, un ka tikai minētā sprieduma 186. punkts attiecas uz jautājumu par šo tiesību būtības ievērošanu. Šādos apstākļos jāuzskata, ka desmitā pamata otrā daļa attiecas tikai uz šo pēdējo punktu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">93</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Jāatgādina, ka saskaņā ar Hartas 52. panta 1. punkta pirmo teikumu visos tajā paredzēto pamattiesību izmantošanas ierobežojumos tostarp jārespektē šo tiesību būtība.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">94</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Pārsūdzētā sprieduma 186. punktā Vispārējā tiesa nosprieda, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja pamattiesību brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā ierobežojums ievēro šo tiesību būtību, jo šis aizliegums, pirmkārt, neliedz apelācijas sūdzības iesniedzējam doties uz dzīvi un uzturēties dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir, atbilstoši starptautisko tiesību principam, kas atgādināts šā sprieduma 76. punktā un atkārtoti apstiprināts Lēmuma 2014/145 1. panta 2. punktā, un, otrkārt, tas nebija pastāvīgs tādēļ, ka ierobežojošo pasākumu, kas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju, un līdz ar to šī aizlieguma saglabāšana ir periodiski jāpārskata atbilstoši šī lēmuma 6. pantam.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">95</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Nepastāvot nepieciešamībai izvērtēt tās judikatūras atbilstību, uz kuru Vispārējā tiesa atsaukusies pārsūdzētā sprieduma 186. punktā, jāuzskata, ka otrais no šajā 186. punktā minētajiem elementiem, kas attiecas uz Lēmuma 2014/145 6. pantu, ir pietiekams, lai secinātu, ka apstrīdētie tiesību akti neapdraud apelācijas sūdzības iesniedzēja pamattiesību uz brīvu pārvietošanos būtību (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2025. gada 13. marts, Shuvalov/Padome, C‑271/24 P, EU:C:2025:180, 78. un 79. punkts). No prasības periodiski pārskatīt attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju noteiktos ierobežojošos pasākumus izriet, ka ne apstrīdēto tiesību aktu mērķis, ne sekas nav atcelt tiesības, ko viņam piešķir viņa Savienības pilsonība, vai pastāvīgi ietekmēt šo tiesību apjomu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">96</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šo secinājumu neatspēko apelācijas sūdzības iesniedzēja norādītais fakts, ka Lēmuma 2014/145 1. panta 3., 4. un 6. punktā paredzētie izņēmumi un atkāpes lielā mērā attiecas uz personām, kuras atrodas ļoti īpašās situācijās, it īpaši saistībā ar starptautiskajām saistībām. Šajā ziņā pietiek ar konstatējumu, ka šis apstāklis neietekmē pārsūdzētā sprieduma 186. punktā minētās periodiskās pārskatīšanas prasības tvērumu.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">97</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, desmitais pamats jānoraida kā nepamatots.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par pirmo līdz piekto un astoto pamatu</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">98</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">No sestā un septītā pamata, kā arī devītā un desmitā pamata pārbaudes izriet, ka Vispārējā tiesa nav pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatīdama, ka Padome ar apstrīdētajiem tiesību aktiem varēja likumīgi saglabāt ierobežojošos pasākumus attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju atbilstoši d) kritērijam, neradot nepamatotu ierobežojumu brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesībām.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">99</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Šādos apstākļos pamati par tiesību kļūdu, ko Vispārējā tiesa esot pieļāvusi, izvērtējot pret apelācijas sūdzības iesniedzēju noteikto ierobežojošo pasākumu pamatotību, pamatojoties, pirmkārt, uz Lēmuma 2014/145 1. panta 1. punkta e) apakšpunktā un 2. panta 1. punkta g) apakšpunktā, kā arī Regulas Nr. 269/2014 3. panta 1. punkta g) apakšpunktā paredzēto kritēriju (pirmais līdz ceturtais un astotais pamats), un, otrkārt, uz 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto kritēriju, un Lēmuma 2014/145 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts, kā arī Regulas Nr. 269/2014 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts (piektais pamats) jāatzīst par neefektīviem.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">100</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā pārsūdzētā sprieduma rezolutīvā daļa ir pamatota, šāda tiesību kļūda, pieņemot, ka tā ir pierādīta, nevarētu izraisīt ne šā sprieduma, ne a fortiori apstrīdēto tiesību aktu atcelšanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2026. gada 26. marts, Pumpyanskiy u.c./Padome, C‑696/23 P, C‑704/23 P, C‑711/23 P, C‑35/24 P un C‑111/24 P, EU:C:2026:245, 440. punkts un tajā minētā judikatūra).</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">101</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tādējādi apelācijas sūdzība jānoraida pilnībā.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count"/>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Par tiesāšanās izdevumiem</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">102</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Atbilstoši Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība nav pamatota, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem. Šī paša reglamenta 138. panta 1. punktā, kas ir piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz Reglamenta 184. panta 1. punktu, ir paredzēts, ka lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">103</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Tā kā Padome ir prasījusi piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un Parlamentam spriedums ir nelabvēlīgs, tam jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <p class="C41DispositifIntroduction" id="para-189" title="page-23">
      Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:
    </p>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">1)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Apelācijas sūdzību noraidīt.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <table cellpadding="0" cellspacing="0" border="0" width="100%">
<col width="5%"/>
<col width="95%"/>
<tr>
<td valign="top">
<p class="count">2)</p>
</td>
<td valign="top">
<p class="normal">Gennady Nicolayevich Timchenko atlīdzina tiesāšanās izdevumus.</p>
</td>
</tr>
</table>
    <div class="signatures">
<p class="C77Signatures" id="para-192" title="page-23">
<span class="signatory">[Paraksti]</span>
</p>
</div>
    <div/>
  <hr class="note"/>
<p class="note footnote">(<span class="note footnote notemarker">
<a id="t-1" href="#c-1">*</a>
</span>) Tiesvedības valoda – franču.</p>
</body>
</html>
